Aizvēsture

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.46.0-wmf.26</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Aizvēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1141</id>
    <revision>
      <id>4464267</id>
      <parentid>4376772</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:06:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15999" sha1="oif8snotgzg9awyushsfcirajtqctho" xml:space="preserve">[[Attēls: PSM V44 D647 Delineations on pieces of antler.jpg |thumbnail|235px|Ilustrācija ar aizvēsturiskiem vēlā [[paleolīts|paleolīta]] gravējumiem uz briežu ragu gabaliem]]
'''Aizvēsture''' ir cilvēces senākais un garākais [[vēsture]]s posms, kurā vēl nepastāvēja [[rakstība]].&lt;ref name=&quot;mlvv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/aizv%C4%93sture:1|title=Aizvēsture|first=|last=|work=mlvv.tezaurs.lv|publisher=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca|date=|accessdate=9 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Faganpage26|27&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|page=26.–27|year=2023|isbn=978-1-032-36600-5|url= https://www.amazon.com/World-Prehistory-Introduction-Brian-Fagan/dp/1138190322}}&lt;/ref&gt; [[Arheoloģija|Arheoloģijā]] aizvēsture aptver laika periodu no pirmajiem [[hominīni|cilvēku priekšteču]] radītajiem [[darbarīks|darbarīkiem]] [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] (aptuveni pirms 3,3 miljoniem gadu) līdz rakstības izgudrošanai un [[senie laiki|seno laiku]] sākumam [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (apmēram pirms 5000 gadiem).&lt;ref name=&quot;Faganpage13&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|page=13|year=2023|isbn=978-1-032-36600-5|url= https://www.amazon.com/World-Prehistory-Introduction-Brian-Fagan/dp/1138190322}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Keninspage57&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Seno laiku vēsture I|first=Indulis|last=Ķēniņš|place=Rīga|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|year=1994|page=57|isbn=5-405-01439-7|url=http://www.ibook.lv/BD_seno-laiku-vesture-i-indulis-kenins.aspx?BID=64bb4f6b-6852-4ea9-aaeb-22971f1ea9c1}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Aizvēstures sākums un beigas dažādos pasaules reģionos atšķiras, jo darbarīku izmantošana un rakstības parādīšanās visur nenotika vienlaikus.

== Definīcija un lietojums ==

Jēdziens &quot;aizvēsture&quot; apzīmē laika posmu cilvēces attīstībā pirms [[rakstība]]s rašanās.&lt;ref name=&quot;mlvv&quot;/&gt; Šo jēdzienu gan ne vienmēr lieto vienādi – tas sastopams dažādos kontekstos, gan šaurākā, gan plašākā nozīmē.

Šaurākā nozīmē terminu &quot;aizvēsture&quot; lieto [[arheoloģija|arheoloģijā]], kur tas apzīmē laika posmu no pirmajiem cilvēku priekšteču radītajiem [[darbarīks|darbarīkiem]] (aptuveni pirms 3,3 miljoniem gadu) līdz rakstības izgudrošanai un [[senie laiki|seno laiku]] sākumam [[Senie Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (apmēram pirms 5000 gadiem).&lt;ref name=&quot;Faganpage13&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Keninspage57&quot;/&gt; Šajā izpratnē uzsvars tiek likts uz materiālo kultūru ([[vēstures avoti|lietiskajiem avotiem]]), un aizvēsture tiek strukturēta, balstoties uz izmantotajiem darbarīku materiāliem – attiecīgi izdalot [[akmens laikmets|akmens]], [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules vēsture: īss izklāsts|edition=3.|first=Vita|last=Krieviņa|place=Rīga|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|year=2023|page=5.–6|isbn=978-9984-17-829-5|url=https://www.zvaigzne.lv/pasaules-vesture-iss-izklasts-3-labotais-un-papildinatais-izdevums.html}}&lt;/ref&gt; Šī pieeja tiek izmantota arī šajā [[Vikipēdija]]s rakstā.

Plašākā nozīmē jēdziens &quot;aizvēsture&quot; apzīmē laika posmu no senāko cilvēku priekšteču jeb [[hominīni|hominīnu]] rašanās (aptuveni pirms 6 miljoniem gadu, kad cilvēku attīstības līnija [[evolūcijas teorija|evolūcija]]s gaitā atdalījās no kopējā senča ar [[Šimpanzes|šimpanzēm]]) līdz rakstības izgudrošanai un seno laiku sākumam Tuvajos Austrumos (apmēram pirms 5000 gadiem).&lt;ref name=&quot;Keninspage57&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://enciklopedija.lv/skirklis/91006-v%C4%93stures-zin%C4%81tne?utm_source|title=Vēstures zinātne|first=Daina|last=Bleiere|work=enciklopedija.lv|publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]]|date=12 February 2025|accessdate=8 June 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|year=2023|page=6.–7|isbn=978-1-032-36600-5|url=https://www.routledge.com/World-Prehistory-A-Brief-Introduction/Fagan-Durrani/p/book/9781032366005?srsltid=AfmBOorsk3HsJPw8tI7uRFfGSC3ly1KB1o9rNazq_iUfDPOWhF6RLa-B}}&lt;/ref&gt; Šajā skatījumā aizvēsture neaprobežojas ar materiālajām liecībām, bet ietver cilvēces bioloģisko, sociālo un kognitīvo attīstību pirms rakstības izgudrošanas. Šī pieeja visbiežāk sastopama [[antropoloģija|antropoloģijā]], kā arī populārzinātniskajos izdevumos un skolas mācību literatūrā.

Ikdienas valodā termins &quot;aizvēsture&quot; dažkārt tiek lietots arī, lai apzīmētu ļoti senus laikmetus pirms cilvēka rašanās vai izmirušas (&quot;aizvēsturiskas&quot;) dzīvnieku sugas, piemēram, [[dinozauri|dinozaurus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.discoverwildlife.com/dinosaurs/prehistoric-animals|title= 10 prehistoric mega-species that ruled before the dinosaurs – including one that would have been able to crush steel with its bite|first=Will|last=Newton|work=discoverwildlife.com|publisher=BBC Wildlife Magazine|date=10 March 2025|accessdate=8 June 2025}}&lt;/ref&gt; Tomēr šāds lietojums nav precīzs no zinātniskā viedokļa, jo aizvēsture attiecas uz konkrētu cilvēces attīstības posmu pirms rakstības izgudrošanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.snexplores.org/article/scientists-say-prehistoric-definition-pronunciation|title= Scientists Say: Prehistoric|first=Katie Grace|last=Carpenter|work=snexplores.org|publisher=Science News Explores|date=13 November 2023|accessdate=8 June 2025}}&lt;/ref&gt; Savukārt dzīvības formas, kas pastāvēja pirms cilvēka, ietilpst [[paleontoloģija]]s izpētes jomā un tiek klasificētas pēc ģeoloģiskajām ērām, piemēram, [[paleozojs|paleozoja]], [[mezozojs|mezozoja]] vai [[kainozojs|kainozoja]].

== Pētniecība ==

[[Attēls:Harzhorn Grabungsschnitt von unten 1.jpg|thumb|Arheoloģiskie izrakumi [[Vācija|Vācijā]], 2012. gadā]]
Aizvēsture galvenokārt tiek pētīta [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģisko izrakumu]] ceļā, kuru laikā iegūtās materiālās liecības (piemēram, seno apmetņu nospiedumi un paliekas, [[kaps|apbedījumi]], [[darbarīks|darbarīki]], [[ierocis|ieroči]], [[juvelierizstrādājums|rotas]] u. tml.) sniedz informāciju par cilvēku dzīvesveidu un attīstību pirms [[rakstība]]s rašanās.&lt;ref name=&quot;Krievinapage5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules vēsture: īss izklāsts|edition=3.|first=Vita|last=Krieviņa|place=Rīga|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|year=2023|page=5|isbn=978-9984-17-829-5|url=https://www.zvaigzne.lv/pasaules-vesture-iss-izklasts-3-labotais-un-papildinatais-izdevums.html}}&lt;/ref&gt; Tādēļ ar aizvēstures izpēti galvenokārt nodarbojas [[arheoloģija]], ko papildina arī citas disciplīnas – [[dabaszinātnes]], [[antropoloģija]] un [[etnogrāfija]].&lt;ref name=&quot;Krievinapage5&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/anthropology|title=Anthropology|first=Pradeep|last=Jeganathan|first2=Ulf|last2=Hannerz etc.|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopedia Britannica]]|date=7 May 2025|accessdate=8 June 2025}}&lt;/ref&gt;

Dabaszinātnes palīdz arheologiem noteikt izrakto materiālo liecību vecumu, izmantojot dažādas datēšanas metodes:
* [[Dendrohronoloģija]] ļauj noteikt aizvēsturisku koka priekšmetu (piemēram, siju vai stabu) vecumu, analizējot [[koks|koku]] gada gredzenus ([[gadskārta (dendroloģija)|gadskārtas]]). Ar šo metodi iespējams datēt atradumus, kuru vecums sasniedz līdz pat 10 000 gadu.&lt;ref name=&quot;Faganpage28&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|page=28|year=2023|isbn=978-1-032-36600-5|url= https://www.amazon.com/World-Prehistory-Introduction-Brian-Fagan/dp/1138190322}}&lt;/ref&gt;
* [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]] ir metode, ko izmanto organiskas izcelsmes materiālu (piemēram, [[kokogles|kokogļu]], koka, [[kauls|kaulu]], [[audums|auduma]], [[mati|matu]] u. tml.) vecuma noteikšanai, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa (C-14) sadalīšanās ātrumu. Ar šo metodi iespējams datēt atradumus līdz pat 40 000 gadu senai pagātnei.&lt;ref name=&quot;Faganpage28&quot;/&gt;
* [[Luminiscences datēšana]] ir metode, ar kuru var noteikt, cik sen kāds priekšmets (piemēram, [[akmens]] vai [[keramika]]), kā arī nogulumi (piemēram, [[smiltis|smilšu]] vai [[māls|māla]] slānis), pēdējo reizi bija pakļauti [[Saule]]s gaismai vai karstumam. Metodes pamatā ir uzkrātās un vēlāk atbrīvotās gaismas (luminiscences) mērīšana. Tā ir piemērota notikumu datēšanai laika posmā no dažiem simtiem gadu līdz (vismaz) vairākiem simtiem tūkstošu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.thoughtco.com/luminescence-dating-cosmic-method-171538|title= Luminescence Dating: A Cosmic Method of Archaeological Dating|first=K. Kris|last=Hirst|work=thoughtco.com|publisher=ThoughtCo|date=24 August 2018| accessdate=9 June 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[Kālija–argona datēšana]] ir metode, ko izmanto ļoti senu vulkānisko [[ieži|iežu]] un pelnu slāņu vecuma noteikšanai, balstoties uz radioaktīvā [[kālijs|kālija]] (K-40) pārvēršanos par [[argons|argonu]] (Ar-40). Tā ļauj datēt materiālus, kuru vecums ir no 100 tūkstošiem līdz pat 2 miljardiem gadu, un ir īpaši nozīmīga senāko [[hominīni|cilvēku priekšteču]] [[fosilijas|fosiliju]] izpētē, jo lielākā daļa šo atradumu atrodami vulkāniski aktīvās zonās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]].&lt;ref name=&quot;Faganpage29|59&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|page=29., 59|year=2023|isbn=978-1-032-36600-5|url= https://www.amazon.com/World-Prehistory-Introduction-Brian-Fagan/dp/1138190322}}&lt;/ref&gt;

== Laikmeti ==
{{Pamatraksts|trīs laikmetu sistēma}}

Agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos: [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]]. Dažreiz specifiski izšķir [[vara laikmets|vara laikmetu]], kas bijis pārejā starp akmens un bronzas laikmetu.

Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens ([[1788]]—[[1865]]). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai atkarībā no konkrētās [[civilizācija]]s tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kas vienā laikā dzīvoja dažādos reģionos, var attiecināt uz dažādiem laikmetiem, jo tām bija atšķirīgs attīstības līmenis.

=== Akmens laikmets ===
{{pamatraksts|akmens laikmets}}
[[Attēls:Scandinavian Stone Age axe and knife.jpg|thumbnail|200px|Akmens laikmeta darbarīki — [[nazis]] un [[cirvis]]]]
[[Akmens laikmets]] ir laika periods, kad cilvēki [[darbarīks|darbarīkus]] gatavoja galvenokārt no [[akmens]]. Izmantoja arī [[koksne|koku]], [[kauli|kaulu]] un citus materiālus, taču akmens ir krietni izturīgāks un no tā ir vieglāk izveidot [[cirvis|cirvjus]] un [[ieroči|ieročus]].

Akmens laikmetu sīkāk iedala trīs periodos:
* [[paleolīts]] jeb agrais akmens laikmets,
* [[mezolīts]] jeb vidējais akmens laikmets,
* [[neolīts|neolīts,]] jeb vēlākais akmens laikmets.

=== Bronzas laikmets ===
{{Pamatraksts|bronzas laikmets}}
[[Bronzas laikmets]] aizsākās ar metāla ([[bronza]]s) darbarīku ieviešanu. Tas ilga aptuveni no [[2. tūkstošgade p.m.ē.|2. tūkstošgades p.m.ē.]] sākuma līdz aptuveni [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtam p.m.ē.]] (dažādās pasaules vietās šis periods atšķīries).

=== Dzelzs laikmets ===
{{pamatraksts|dzelzs laikmets}}
[[Dzelzs laikmets]] aizsākās ar [[dzelzs]] darbarīku ieviešanu, savukārt beidzās — [[1. gadsimts|1. gadsimtā]], kad [[Romas impērija|Romas impērijā]] radikāli izmainījās sabiedrības [[dzīves kvalitāte]]. Citās pasaules daļās dzelzs laikmeta beigas tiek datētas ar [[4. gadsimts|4. gadsimtu]] ([[Japāna|Japānā]]) vai pat [[5. gadsimts|5. gadsimtu]] ([[Koreja|Korejā]]).

== Latvijas teritorijā ==

Aizvēsture [[Latvija]]s teritorijā aptver laika posmu no aptuveni 10 500. gada [[mūsu ēra|p.m.ē.]], kad no reģiona atkāpās [[ledājs]], līdz mūsu ēras 1200. gadam.&lt;ref name=&quot;Stradinspage51&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvieši un Latvija|first=Jānis|last=Stradiņš (red.)|volume=I sējums|place=Rīga|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|year=2013|page=51|isbn=978-9934-8114-9-4|url= https://www.valtersunrapa.lv/lv/gramatas/vesture/latvijas-vesture/latvija-un-latviesi-1-2-sejums.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Zemitis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://enciklopedija.lv/skirklis/4946-dzelzs-laikmets-Latvijas-teritorij%C4%81|title=Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā|first=Guntis|last=Zemītis|work=enciklopedija.lv|publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]]|date=25 February 2025|accessdate=9 June 2025}}&lt;/ref&gt; Tādējādi šis periods ilga aptuveni 11  700 gadus un ietver [[akmens laikmets|akmens]], [[bronzas laikmets|bronzas]] un [[dzelzs laikmets Latvijā|dzelzs laikmeta]] attīstības posmus. Teorētiski pastāv iespēja, ka Latvijas teritorija bija apdzīvota jau pēdējā starpapledojuma laikā (pirms 129–116 tūkstošiem gadu), taču līdz šim nav atrastas nekādas liecības, kas to apstiprinātu.&lt;ref name=&quot;Stradinspage51&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|first=Paul S. (etc.)|last=Wilcox|title= Exceptional warmth and climate instability occurred in the European Alps during the Last Interglacial period |journal= Communications Earth &amp; Environment|volume=1|pages=57|year=2020| doi= 10.1038/s43247-020-00063-w |url= https://www.nature.com/articles/s43247-020-00063-w}}&lt;/ref&gt;

Senākais ar [[radioaktīvā oglekļa datēšana|radioaktīvā oglekļa]] metodi datētais priekšmets, kas uziets Latvijas teritorijā, ir tā sauktais Lingbi tipa [[ragi|raga]] cirvis. Tas atrasts [[Kurzeme]]s dienvidrietumos un ir aptuveni 12 500 gadus vecs.&lt;ref name=&quot;Stradinspage52&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvieši un Latvija|first=Jānis|last=Stradiņš (red.)|volume=I sējums|place=Rīga|publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]]|year=2013|page=52|isbn=978-9934-8114-9-4|url= https://www.valtersunrapa.lv/lv/gramatas/vesture/latvijas-vesture/latvija-un-latviesi-1-2-sejums.html}}&lt;/ref&gt; Šis atradums liecina par [[paleolīts|paleolīta]] cilvēku pirmo klātbūtni un aizvēstures sākumu Latvijas teritorijā. Domājams, šie cilvēki nodarbojušies ar [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] medībām un no to ragiem veidojuši arī tam laikam raksturīgas [[harpūna]]s ar reti izvietotiem zobiem.&lt;ref name=&quot;Stradinspage52&quot;/&gt;

Aizvēsture Latvijas teritorijā beidzas ap 1200. gadu, kad dzelzs laikmeta izskaņā šeit dzīvojošās [[balti|baltu]] tautas [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] rezultātā tika pakļautas [[kristietība|kristīgajai ticībai]], tā aizsākot [[viduslaiki|viduslaikus]] un rakstītās vēstures laikmetu.&lt;ref name=&quot;Zemitis&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://enciklopedija.lv/skirklis/8797-Livonijas-krusta-kari|title=Livonijas krusta kari|first=Andris|last=Levāns|work=enciklopedija.lv|publisher=[[Nacionālā enciklopēdija]]|date=18 February 2025|accessdate=9 June 2025}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Vēsture}}
* [[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]]
* [[Antropoģenēze]]
* [[Arheoloģija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Trīs laikmetu sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Aizvēsture| ]]</text>
      <sha1>oif8snotgzg9awyushsfcirajtqctho</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zigfrīds Anna Meierovics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2176</id>
    <revision>
      <id>4464194</id>
      <parentid>4464193</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference */</comment>
      <origin>4464194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56227" sha1="1yvcdqfn4b2mbaifyiyvgmrwog07w4c" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Zigfrīds Anna Meierovics
| attēls = Zigrids Meierovics.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas Ministru prezidents]]
| term_sākums = {{dat|1921|06|19|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|1923|01|26|N|bez}}
| priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]]
| pēctecis = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| term_sākums2 = {{dat|1923|06|28|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|1924|01|26|N|bez}}
| priekštecis2 = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| pēctecis2 = [[Voldemārs Zāmuels]]
| amats3 = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums3 = {{dat|1918|11|19|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|1924|01|26|N|bez}}
| premjers3 = [[Kārlis Ulmanis]]&lt;br /&gt;Zigfrīds Anna Meierovics&lt;br /&gt;[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
| pēctecis3 = [[Ludvigs Sēja]]
| term_sākums4 = {{dat|1924|12|19|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|1925|08|22|N|bez}}
| premjers4 = [[Hugo Celmiņš]]
| priekštecis4 = [[Ludvigs Sēja]]
| pēctecis4 = [[Hugo Celmiņš]]
| dzim_dati = {{dat|1887|2|5}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Grobiņas apriņķis|Durbe|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1925|8|22|1887|2|5}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Sēmes pagasts}}
| tautība = 
| partija = [[Latviešu zemnieku savienība]]
| dzīvesb = [[Anna Fīlholde]] &lt;small&gt;(1910—1924)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Kristīne Bakmane]] &lt;small&gt;(1924—1925)&lt;/small&gt;
| profesija = [[ekonomika|ekonomists]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| reliģija = [[luterisms]]{{sfn|Virza|l=181}}
| paraksts = Z. A. Meierovica paraksts.png
| piezīmes = 
}}

'''Zigfrīds Anna Meierovics''' ({{dat|1887|02|05|N|bez}} — {{dat|1925|08|22|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs]] un otrais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]. Ārlietu ministra amatu ieņēma no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s izveides {{dat|1918|11|19||bez}} līdz savai nāvei {{dat|1925|08|22||bez}}, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā. Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis, ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] un [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics nodrošināja Latvijas Republikas starptautisku [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']] un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'']] atzīšanu, kā arī uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. Meierovicam vadot valdību ieviesa [[lats|latu]], panāca vienošanos ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku un apstiprināti vairāku valsts iestāžu statūti. Gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]] {{dat|1925|08|22||bez}} [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], apmeklējot savus bērnus. Apbedīts {{dat||08|27||bez}} [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]], kur viņam uzstādīts piemineklis.

== Izcelsme ==
Meierovica tēvs Haims Meierovics (1855—1913) bija cēlies no reliģiozas [[Kuldīga]]s [[Ebreji|ebreju]] ģimenes.&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Īsais laimes brīdis | first = Maija | last = Krekle | publisher = [[Mājas Viesis]] | date = 2010. gada 21. maijā }}&lt;/ref&gt; Mācoties [[Kuldīgas ģimnāzija|Kuldīgas ģimnāzijā]], Haimam izveidojās draudzīgas attiecības ar latviešu filozofu [[Jēkabs Osis|Jēkabu Osi]].{{sfn|Virza|177}} Pēc [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] Medicīnas fakultātes absolvēšanas viņš praktizēja [[Durbe|Durbē]]. Te Haims iepazinās ar [[Kabile]]s skolotāja meitu Annu Fīlholdi (1860—1887), kura bija absolvējusi Kuldīgas augstāko meiteņu skolu un tobrīd strādāja par mājskolotāju pie muižniekiem [[Bordeliusi]]em. 1885. gadā Haims Meierovics kristījās un pieņēma kristīto vārdu Hermanis. Tā paša gada Ziemassvētkos&lt;ref name=&quot;la&quot; /&gt; viņš apprecējās ar Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa vecāki nepieņēma dēla izvēli, un attiecības ar viņiem pārtrūka.&lt;ref name=&quot;la&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|left|Māja Durbē, kurā dzimis Z.A. Meierovics, tagad pilsētas muzejs]]
Dzimis {{dat|1887|02|05||bez}} [[Durbe|Durbē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=17}} Viņa māte nomira {{dat||02|17||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|4||bez}})  un tika apglabāta Durbes kapos {{dat||02|21||bez}} (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||02|9||bez}}).{{sfn|Virza|177}} Tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietoja [[Tartu|Tērbatas]] psihiatriskajā slimnīcā, vēlāk viņu pārveda uz [[Ģintermuiža|Tabora slimnīcu]] [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš mira {{dat|1913|03|02||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=18}}

Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja [[Pūre|Pūrē]] un [[Kabile|Kabilē]], 1900. gadā pabeidza mācības Kabiles pagastskolā. No 1900. līdz 1905. gadam mācījās [[Tukums|Tukuma]] pilsētas skolā. Tukumā dzīvoja skolotāja F. Jansona ģimenes pansijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=19}} Neskatoties uz [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]s politiku, Zigfrīds kopā ar citiem skolēniem darbojās latviešu korī, iestudēja ludziņas, lasīja referātus par skolā neapspriestām tēmām un rokrakstā veidoja skolas žurnālu &quot;Pirmie Stari&quot;.{{sfn|Virza|l=181}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=20}}

No 1905. līdz 1907. gadam Zigfrīds mācījās [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1906./1907. mācību gadā viņu ievēlēja par skolas Izrīkojumu komisijas priekšsēdētāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=22}} 1906. gada septembrī pārcēlās uz dzīvokli [[Oskara iela (Rīga)|Oskara ielā]] 1, kur kopā ar skolasbiedru Ādolfu Zandmani un diviem topošajiem Mironova skolas skolēniem īrēja istabu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}{{sfn|Virza|l=207}} Stāvu zem viņa dzīvoja viņa mātes radinieks Fīlholds. Šeit Meierovics iepazinās ar savu vēlāko sievu, Fīlholda vecāko meitu Annu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=23}}

No 1907. līdz 1911. gadam Meierovics studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Tirdzniecības nodaļā. Rakstīja diplomdarbu par naudas reformu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Austroungārija|Austroungārijā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Studiju laikā iestājās studentu korporācijā &quot;[[Talavija]]&quot;. Paralēli studijām no 1909. līdz 1915. gadam strādāja par skolotāju [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] vadītajā Rīgas komercskolā&lt;ref name=&quot;mfa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = MEIEROVICS Zigfrīds Anna | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2015. gada 19. februārī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture/meierovics-zigfrids-anna }}&lt;/ref&gt; un stipri ietekmējās no Olava politiskajiem uzskatiem. Meierovics šeit pasniedza komercģeogrāfiju un tirdzniecības zinības.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}}

{{dat|1910|09|28||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||09|15||bez}}) Meierovics līgavas vecāku dzīvoklī apprecēja Annu Fīlholdi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=24}}{{sfn|Treijs|l=143}} Pēc kāzām Meierovici apmetās [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 99 Rīgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}}

Studiju gados īsu laiku bija ugunsapdrošināšanas biedrības &quot;Jakorj&quot; (''Якорь'' — ‘Enkurs’) inspektors. 1911. gada janvārī sāka strādāt [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]]s savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi. Vēlāk kļuva par kredītbiedrības darbvedi, tad — par direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=25}} Darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] un [[Latviešu izglītības biedrība|Latviešu izglītības biedrībā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=26}}

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada vasarā Meierovics devās bēgļu gaitās uz [[Maskava|Maskavu]], kur augustā sāka strādāt Tautas bankā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=27}} Meierovics iesaistījās [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja|Latviešu bēgļu centrālkomitejas]] darbībā. 1916. gada sākumā Maskavā nodibināja Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļu, ar mērķi apgādāt frontes apvidus ar pārtiku. Meierovics darbojās tās valdē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=30}} [[Rēzekne|Rēzekni]] izvēlēja par savienības pārtikas nodaļas centru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics darbojās arī [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā]].

Pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijā 1917. gadā Meierovics vispirms pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], tad uz [[Rīga|Rīgu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Latviešu bēgļu centrālkomitejas uzdevumā 12. un 13. martā viņš apmeklēja [[Valmiera]]s Latviešu pagastu un organizāciju priekšstāvju kongresu, kas nodibināja [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes Zemes padomi]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=40}} Meierovics kopā ar [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] panāca [[boļševiki|lielinieciskās]] Vidzemes Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes Zemes padomei.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} Meierovics un Valters arī sadarbojās, lai [[latgalieši|latgaliešu]] organizācijās Rēzeknē un Pēterburgā veicinātu ideju par [[Latgale]]s piederību Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=33}} 1917. gada aprīlī Meierovics bija viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem.{{sfn|Virza|l=23}} Vasaras beigās, vāciešu uzbrukuma dēļ, atgriezās Pēterpilī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=38}}

== Darbošanās Latviešu pagaidu nacionālajā padomē ==

[[Attēls:Latviešu delegācija pie Kerenska valdības 1917. gada septembrī.jpg|thumb|Latviešu delegācija pie Kerenska valdības  1917. gada septembrī. No kreisās: Z. A. Meierovics (1), [[Marģers Skujenieks]] (2), [[Mārtiņš Antons]] (3), [[Vladislavs Rubulis]] (5), [[Jānis Zālītis]] (6), [[Juris Pabērzs]] (7).]]
{{dat|1917|09|08||bez}} latviešu delegācija devās uz [[Krievijas Republika]]s mazo tautu kongresu [[Kijiva|Kijivā]]. Delegācija, kuras sastāvā ietilpa [[Jānis Goldmanis]], A. Kārkliņš, [[Oto Kārkliņš]], [[Ādolfs Klīve]], Meierovics, [[Jānis Zālītis]] un [[Voldemārs Zāmuēls]], {{dat||09|19||bez}} devās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Aleksandrs Kerenskis|Aleksandra Kerenska]] lūgt novērst kara postījumus Vidzemē.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=44}}

1917. gada 1. un 2. oktobrī Petrogradā Meierovics kā Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas telpās rīkotajā apspriedē, kurā nolēma dibināt [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālo padomi]] (LPNP).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=45}}{{sfn|Treijs|l=125}} Meierovicu ievēlēja septiņu personu veidotajā Rīcības komitejā, kas veica sagatavošanās darbus Nacionālās padomes izveidei. Latviešu pagaidu nacionālā padome uz savu pirmo sesiju sanāca [[Valka|Valkā]] {{dat|1917|11|29||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||11|16||bez}}). Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā. Kopā ar [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] un [[Jānis Kreicbergs (jurists)|Jāni Kreicbergu]] viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu [[Latvijas valsts atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=52}}

LPNP otro sesiju slepus no boļševikiem sarīkoja Latgaliešu biedrības telpās Petrogradā no 1918. gada 15. līdz 18. janvārim. Meierovicu atkal ievēlēja prezidijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=54}} LPNP pieņēma lēmumu sagatavot protestu pret [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] apspriesto Latvijas teritorijas piešķiršanu Vācijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=55}} 1918. gada pirmo pusi Meierovics pavadīja Petrogradā, gatavojoties doties uz ārzemēm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}}

=== Brauciens uz Londonu ===
[[Attēls:Z. A. Meierovica uzaicinājums 1918. gada 18. novembrī.jpg|thumb|Z. A. Meierovica vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar [[Balfūra nota]]s kopiju 1918. gada 18. novembrī.]]
1918. gada jūlija sākumā viņš devās uz [[Stokholma|Stokholmu]], lai pēc tam kā LPNP pārstāvis dotos uz [[Londona|Londonu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=57}} Viņš līdzi paņēma 500 sterliņu mārciņu un LPNP izsniegto pilnvaru:&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50567 Latvijas valsts un tās vīri Dr.habil.hist., prof. RIHARDS TREIJS]&lt;/ref&gt;

 &quot;Latviešu nacionālā padome, kura pagaidām ir topošās Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu nacionālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto pārstāvi šā raksta uzrādītāju Latviešu nacionālās padomes locekli cand. rer. merc. Zigfrīdu Meierovicu. Meierovica kungam ir tiesības Latviešu nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valstsvīriem, piedalīties un runāt Latviešu nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs. Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālu garantiju.&quot;

Neilgi pēc Meierovica aizbraukšanas viņa dzīvoklī veica kratīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=60}} 
Stokholmā viņš ieradās ap {{dat||07|17|A|bez}} un pavadīja tur vairākas nedēļas, šajā laikā tiekoties ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēstnieku [[Zviedrija|Zviedrijā]] [[Esmē Hauards|Esmē Hauardu]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=62}} {{dat||07|31}} laikraksts ''Afton-Tidningen'' ({{val|lv|{{noitalics|«Vakara Laikraksts»}}}}) publicēja interviju ar Meierovicu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}} {{dat||08|04||bez}} Stokholmā nodibināja LPNP Informācijas biroju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=63}}

Meierovics ieradās Londonā {{dat||08|12||bez}}.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=65}} Tur viņš sadarbojās ar [[Somija]]s pārstāvi [[Rudolfs Holsti|Rudolfu Holsti]] un [[Igaunija]]s pārstāvi [[Antss Pīps|Antsu Pīpu]], kā arī tikās ar [[Polija]]s pārstāvi [[Romans Dmovskis|Romanu Dmovski]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=67}} Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Meierovics vairākkārt tikās ar vēlāko [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s Arbitrāžas komisijas vadītāju Džeimsu Simpsonu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=69}} {{dat||10|23||bez}} Meierovics tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]]. 20 minūšu garās tikšanās laikā Balfūrs apliecināja, ka Apvienotā Karaliste līdz miera konferencei provizoriski atzīst Latviešu pagaidu nacionālo padomi par Latvijas valdību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=73}} {{dat||11|11||bez}} Meierovics no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas saņēma rakstisku Latvijas ''de facto'' atzīšanu (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]).{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=75}}

=== Latvijas Republikas dibināšana un Parīzes miera konference ===
{{dat|1918|11|18||bez}} jaunizveidotā [[Tautas padome]] Rīgā pasludināja [[Latvijas Republika]]s neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} {{dat||11|19||bez}} Meierovics kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]]. Viņš uzrakstīja aicinājumu Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem tautiešiem piedalīties sanāksmē Londonāː&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.05.2026-arlietu-ministrija-davinajuma-sanemusi-unikalu-latvijas-pirma-arlietu-ministra-zigfrida-annas-meierovica-dokumentu.a645573/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ārlietu ministrija dāvinājumā saņēmusi unikālu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dokumentu] lsm.lv 04.05.2026&lt;/ref&gt;

 &quot;Piesūtu jums Britānijas valdības deklarāciju par Latvijas atzīšanu. Būšu ļoti priecīgs, ja jūs atrastu par iespējamu ierasties uz manu ziņojumu par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem. Svētdien, 24. novembrī, pulksten trijos dienā.&quot; 

Sanākšanas laikā Meierovics lūdza tautiešus nosūtīt savus pārstāvjus uz [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferenci]], kur viņi varētu tikties ar Latvijas delegāciju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=76}} 1919. gada janvāra sākumā Meierovics ieradās [[Parīze|Parīzē]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=78}}
Miera konferences laikā Meierovics vairākkārt atgriezās Londonā, lai apmeklētu latviešu pārstāvniecību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=81}} {{dat||03|10||bez}} Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus uzņēma [[Francija]]s parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs [[Anrī Franklēns-Buijons]]. {{dat||03|16||bez}} Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Gruzijas pārstāvjus uzņēma Francijas premjerministrs [[Žoržs Klemanso]], kas solīja Francijas atbalstu jaunajām valstīm un to, ka tās drīzumā apspriedīs konferencē. {{dat||05|06||bez}} Miera konferencē tika dibināta Baltijas komisija, par tās priekšsēdētāju kļuva Apvienotās Karalistes pārstāvis Esmē Hauards.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}}

Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] [[Andrievs Niedra]], veidojot [[Niedras valdība|jauno valdību]], Meierovicam telegrāfiski nosūtīja piedāvājumu kļūt par ārlietu ministru, taču viņš atteicās. Pēc tam, kad Latvijas delegācijas vadītājs [[Jānis Čakste]] {{dat||05|21||bez}} pameta Parīzi, lai atgrieztos Latvijā, Meierovics tika ievēlēts par jauno delegācijas vadītāju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=83}} {{dat||06|10||bez}} Miera konferences Baltijas lietu komisija uzņēma Latvijas delegāciju (Meierovics, [[Oļģerds Grosvalds]] un [[Jānis Seskis]]), kur viņi pieprasīja [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas ''de iure'' atzīšanu]]. Prasība tika atteikta līdz brīdim, kad Krievija atzīs Latvijas neatkarību.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}}

[[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā {{dat||07|08||bez}} Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā. Valdības vadītājs [[Kārlis Ulmanis]] aicināja Meierovicu atgriezties Latvijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=84}} Latvijas delegācijas pienākumus pārņēma Latvijas pagaidu vēstniecība Francijā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=85}}

=== Latvijas ''de iure'' atzīšana ===
[[Attēls:Meierovica karikatūra pirms de iure.png|thumb|left|Meierovics nespēj izaudzēt ''de iure'' stādu (1920. gada decembra karikatūra, autors [[Rihards Zariņš]])]]
[[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada rudenī Meierovics kā ārlietu ministrs informēja ārvalstis par notiekošo Latvijā un panāca [[Antante]]s atbalstu Latvijai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} {{dat||11|25||bez}} Meierovics nosūtīja [[Vācija]]s ārlietu ministram [[Hermanis Millers|Hermanim Milleram]] notu, saskaņā ar kuru Latvija pieteica karu Vācijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai | publisher = Historia | date = 2002. gada 27. maijā | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm | archive-date = 2022. gada 9. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20220809044447/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.11.25.htm }}&lt;/ref&gt; [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Miera līgums]] starp abām valstīm tika noslēgts {{dat|1920|07|15||bez}}. Līgums paredzēja arī Latvijas ''de iure'' atzīšanu, tiklīdz to izdarīs kāda no [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]] parakstījušajām sabiedroto valstīm.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=88}} 1920. gada aprīlī Meierovics no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta tika [[Satversmes sapulces vēlēšanas|ievēlēts]] [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 105 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5{{!}}page:105{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

{{dat|1920|08|11||bez}} tika noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], tā paverot ceļu Latvijas ''de iure'' atzīšanai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=89}} Augustā tika rīkota [[Bulduru konference]], kurā tika pieņemts lēmums veidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. {{dat||11|06||bez}} Meierovics devās uz [[Tautu Savienība]]s mītni [[Ženēva|Ženēvā]], lai noskaidrotu, kādēļ Latvija netiek atzīta ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=90}} Viņš secināja, ka Latvija netiek atzīta, jo neietilpst Tautu Savienībā, un nav Tautu Savienībā, jo netiek atzīta. Meierovics panāca Latvijas iestāšanos organizācijās, kuras bija gatavas to uzņemt: [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanajā Krustā]], starptautiskās higiēnas organizācijās, pasta un dzelzceļa ūnijā, kā arī vairākās finansiālās organizācijās.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=91}} Latvijas situācija tika apspriesta Tautu Savienības sēdē, kurā 5 dalībvalstis no 41 (tai skaitā [[Itālija]]) atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc balsojuma Latvijas delegācija ar Meierovicu priekšgalā demonstratīvi pameta zāli.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}}

[[Attēls:Meierovica karikatūra pēc de iure.png|thumb|Meierovics izaudzējis ''de iure'' stādu (1921. gada februāra karikatūra, autors [[Sergejs Civinskis]])]]
No Ženēvas Meierovics devās uz [[Roma|Romu]], kur jau darbojās Latvijas vēstnieks Itālijā [[Miķelis Valters]]. Vizītes laikā Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], premjerministrs [[Džovanni Džoliti]], ārlietu ministrs [[Karlo Sforca]] un parlamenta priekšsēdētājs [[Enriko de Nikola]] apliecināja Itālijas gatavību atzīt Latviju.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=92}} No Romas Meierovics devās uz Parīzi. Viņš tikās ar Francijas premjerministru [[Aleksandrs Millerāns|Aleksandru Millerānu]], kas solīja, ka Francija interesēsies par Latvijas atzīšanu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=93}} {{dat|1920|12|29||bez}} Francija nosūtīja pieprasījumu Apvienotajai Karalistei, Itālijai un [[Japāna]]i atzīt Latviju ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}}

1920. gada beigās Meierovics no Parīzes devās uz Londonu, lai panāktu Apvienotās Karalistes atbalstu šai iniciatīvai.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=94}} {{dat|1921|01|23||bez}} viņš atgriezās Parīzē, dienu pirms Antantes Augstākās padomes (Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Japāna un [[Beļģija]]) sēdes sākuma. Jautājums tika izskatīts {{dat||01|26||bez}}, padome pieņēma lēmumu atzīt Baltijas valstis ''de iure''.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=97}} {{dat||01|28||bez}} Meierovics saņēma Antantes Augstākās padomes priekšsēdētāja, Francijas premjerministra [[Aristids Briāns|Aristida Briāna]] parakstītu atzīšanas rakstu. {{dat||02|02||bez}} Meierovics devās prom no Parīzes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=98}}

== Ministru prezidenta amatā ==
=== Pirmais un otrais Ministru kabinets (1921—1923) ===
{{pamatraksts|Meierovica 1. Ministru kabinets|Meierovica 2. Ministru kabinets}}
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
! Amats
! class=&quot;unsortable&quot; |
! Ministrs
|-
| [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]&lt;br /&gt;[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]]
| ...
| Zigfrīds Anna Meierovics
|-
| [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]]
| ...
| [[Gustavs Zemgals]]
|-
| [[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Voldemārs Salnais]]
|-
| [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]]
| ...
| [[Roberts Dukurs]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
| ...
| [[Ringolds Kalnings]] &lt;small&gt;(1921.06—1922.10)&lt;/small&gt;
|-
| ...
| [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] &lt;small&gt;(1922.10—1923.01)&lt;/small&gt;
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| ...
| [[Alberts Kviesis]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Vladislavs Rubulis]]
|-
| [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]]
| ...
| [[Aleksandrs Dauge]]
|-
| [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
| ...
| [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
|-
| [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]]
| ...
| [[Vilis Holcmanis]]
|-
| [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]]
| ...
| [[Ernests Ozoliņš]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
| ...
| [[Voldemārs Zāmuēls]] &lt;small&gt;(1921.06—1922.07)&lt;/small&gt;
|-
| ...
| [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] &lt;small&gt;(1922.07—1923.01)&lt;/small&gt;
|}

Pēc [[Ulmaņa 1. Ministru kabinets|Ulmaņa 1. Ministru kabineta]] demisijas valdības demisijas {{dat|1921|06|02||bez}} Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] izvirzīja Meierovicu [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Valdības veidošanas laikā sašķēlās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]. Vairāki tās labējā spārna deputāti vēlējās piedalīties valdības veidošanā un izveidoja mazākuma frakciju parlamentā (vēlāko [[Mazinieku partija|Mazinieku partiju]]). {{dat||06|15||bez}} Meierovics paziņoja piedāvātās valdības sastāvu. Tā bija pirmā valdība, kurā bija pārstāvēti sociāldemokrāti ([[Roberts Dukurs]], [[Vilis Holcmanis]], [[Ernests Ozoliņš]] un [[Voldemārs Salnais]]), kā arī pirmā, kurā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. {{dat||06|16||bez}} Meierovics nolasīja valdības deklarāciju.{{sfn|Treijs|l=126}} Jauno valdību atbalstīja visi 126 deputāti, kas bija ieradušies uz sēdi.{{sfn|Treijs|l=127}}

Meierovica valdības laikā Satversmes sapulce pieņēma lēmumu likvidēt Darba ministriju (tagadējā [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]). Pēc Meierovica iejaukšanās lēmumu tomēr atcēla.{{sfn|Virza|l=221}} {{dat|1921|07|22||bez}} Meierovics un Padomju Krievijas vēstnieks Latvijā J. Gaņeckis parakstīja līgumu par pilsonības izvēles kārtību. Līgums ļāva pilngadīgiem Krievijas pilsoņiem, kas paši vai kuru vecāki līdz {{dat|1914|08|01||bez}} bija pierakstīti pie pilsētu vai lauku sabiedrībām tagadējās Latvijas Republikas robežās, atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt Latvijas pilsonību. Izmantojot šo iespēju, līdz 1927. gadam Latvijā atgriezās vairāk nekā 220 000 kara bēgļu.{{sfn|Treijs|l=133}}

[[Attēls:Meierovica saržs.png|120px|thumb|left|Meierovica šaržs (autors — [[Kārlis Krauze]])]]
{{dat|1922|01|03||bez}} valdība pieņēma lēmumu iecerēto nacionālo valūtu saukt par &quot;[[lats|latu]]&quot;, bet tā simto daļu par &quot;santīmu&quot;.{{sfn|Treijs|l=131}} {{dat||02|15||bez}} pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], kuras izstrādāšanā piedalījās arī Meierovica valdība.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||04|06||bez}} Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par lauku dzīves atjaunošanu un dibināja Dzīves atjaunošanas padomi [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] paspārnē.{{sfn|Treijs|l=131}} Meierovica valdības laikā turpināja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], {{dat||05|03||bez}} Satversmes sapulce pieņēma reformas 3. daļu par agrārās iekārtas nostiprināšanu.{{sfn|Treijs|l=130}} {{dat||08|03||bez}} apstiprināja noteikumus par naudu, kuru rezultātā ieviesa latu.{{sfn|Treijs|l=131}} Naudas emisijai {{dat||09|09||bez}} nodibināja [[Latvijas Banka|Latvijas Banku]], kas darbu sāka {{dat||11|01||bez}}.{{sfn|Treijs|l=132}}

{{dat||07|18||bez}} Ministru kabinets pieņēma noteikumus par [[latviešu valoda]]s ortogrāfiju, kurā noteica nomainīt [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]].{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||08|23||bez}} pieņēma [[Latvijas Universitāte]]s, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s statūtus. {{dat||08|31||bez}} akceptēja [[LETA|Latvijas Telegrāfa aģentūras]] statūtus.{{sfn|Treijs|l=132}}

{{dat|1922|05|30||bez}} Meierovics Latvijas vārdā parakstīja [[Konkordāts|konkordātu]] ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]], kuru {{dat||07|19||bez}} ratificēja Satversmes sapulcē.{{sfn|Treijs|l=133}} {{dat||11|03||bez}} Romā notika ratifikācijas dokumentu apmaiņa, nodrošinot [[Romas Katoļu baznīca]]i autonomiju Latvijā. Saskaņā ar konkordātu, arhibīskapam un bīskapiem bija jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.{{sfn|Treijs|l=134}}

1922. gada jūlija sākumā valdība piedzīvoja krīzi, jo Satversmes sapulce noraidīja Zemkopības ministrijas budžetu. Uzskatot to par neuzticības izteikšanu, Meierovics paziņoja par valdības demisiju. {{dat||07|13||bez}} Satversmes sapulces prezidents Čakste vēlreiz aicināja Meierovicu veidot valdību. {{dat||07|19||bez}} izveidoja jaunu valdību, kas no iepriekšējās atšķīrās vienīgi ar to, ka [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] amatā [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāru Zāmuēlu]] nomainīja [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]].{{sfn|Treijs|l=134}} Jauno valdību atbalstīja 66 deputāti, pret to balsoja 29 deputāti un atturējās 23. Pēc [[1. Saeima]]s sanākšanas {{dat||11|07||bez}} beidzās arī pilnvaras valdībai. Meierovica vadībā Ministru kabinets turpināja strādāt līdz {{dat|1923|01|26|D|bez}}.{{sfn|Treijs|l=135}}

=== 1. Saeimas vēlēšanas ===
Saskaņā ar [[Alfreds Jēkabs Bērziņš|Alfreda Bērziņa]] rakstīto, Meierovics, būdams Ministru prezidents, apsvēra iespēju nosūtīt [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Latvijas vēstnieku uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}} Tas izraisīja konfliktu starp Ulmani un Meierovicu. Kādā no Latviešu zemnieku savienības priekšvēlēšanu sapulcēm Ulmanis sāka kritizēt Latvijas ārpolitiku un vainoja Meierovicu &quot;nemākulībā, kas esot izpaudusies viņa nespējā panākt no Vācijas kara zaudējumu atlīdzību&quot;.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=154}} Meierovics no savas puses aicināja nepakļauties personīgiem konfliktiem.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}

[[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanās]] Meierovics kandidēja ar 2. numuru Latviešu zemnieku savienības sarakstā Rīgas, Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;1s&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi | first = Marģers | last = Skujenieks | pages = 114., 117. un 129. | publisher = Valsts statistiskā pārvalde | year = 1923 | url = http://www.cvk.lv/cvkserv/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Visos trijos apgabalos viņš bija otrais populārākais LZS kandidāts aiz Ulmaņa, tādējādi tiekot ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=155}}&lt;ref name=&quot;1s&quot; /&gt; Meierovics turpināja darboties ārlietu ministra amatā [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jāņa Pauļuka]] valdībā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=105}}

=== Trešais Ministru kabinets (1923—1924) ===
{{pamatraksts|Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
! Amats
! class=&quot;unsortable&quot; |
! Ministrs
|-
| [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]&lt;br /&gt;[[Latvijas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]]
| ...
| Zigfrīds Anna Meierovics
|-
| [[Latvijas apsardzības ministrs|Apsardzības ministrs]]
| ...
| [[Jānis Ducens]]
|-
| [[Latvijas darba ministrs|Darba ministrs]]
| ...
| [[Gustavs Klaustiņš]]
|-
| [[Latvijas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
| ...
| [[Hermanis Punga]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| ...
| [[Alfrēds Birznieks]]
|-
| [[Latvijas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministra]] biedrs
| ...
| [[Antons Dzenis]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministrs]]
| ...
| [[Pauls Gailītis]] &lt;small&gt;(1923.06—1923.07)&lt;/small&gt;
|-
| ...
| [[Staņislavs Jaudzems]] &lt;small&gt;(1923.07—1923.10)&lt;/small&gt;
|-
| ...
| [[Hugo Celmiņš]] &lt;small&gt;(1923.10—1924.01)&lt;/small&gt;
|-
| [[Latvijas izglītības ministrs|Izglītības ministra]] biedrs
| ...
| [[Staņislavs Jaudzems]]
|-
| [[Latvijas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
| ...
| [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]
|-
| [[Latvijas tieslietu ministrs|Tieslietu ministrs]]
| ...
| [[Vilis Holcmanis]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
| ...
| [[Ernests Bauers]]
|}
Pēc [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka valdības]] demisijas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] Jānis Čakste {{dat||06|08||bez}} izvirzīja Meierovicu par Ministru prezidentu. {{dat||06|26||bez}} Meierovics Saeimā nolasīja piedāvātās valdības sastāvu.{{sfn|Treijs|l=135}} Valdība tika apstiprināta ar 51 balsi «par», 37 balsīm «pret» un 3 deputātiem atturoties.{{sfn|Treijs|l=136}}

{{dat|1923|08|09||bez}} Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās: ''Lettonie'' [[franču valoda|franču valodā]], ''Lettonia'' [[itāļu valoda|itāliešu]] un citās [[romāņu valodas|romāņu valodās]], ''Latvia'' [[angļu valoda|angļu valodā]] un ''Lettland'' [[vācu valoda|vācu]] un citās [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodās]].{{sfn|Treijs|l=137}} {{dat||09|25||bez}} izdeva pirmos automobiļu satiksmes noteikumus.{{sfn|Treijs|l=138}} {{dat||10|09||bez}} apstiprināja [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] projekta konkursa noteikumus. {{dat|1924|01|10||bez}} pieņēma noteikumus par kinoteātriem, kas noteica, ka kinoteātra atvēršana ir jāsaskaņo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]] un ka atļauts izrādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas cenzētas filmas.{{sfn|Treijs|l=139}}

Kā ārlietu ministrs Meierovics {{dat|1923|11|01||bez}} parakstīja līgumu paketi ar [[Igaunija|Igauniju]]. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza [[Līgums par aizsardzības savienību starp Latvijas un Igaunijas Republikām|līgumu par aizsardzības savienību]], pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.{{sfn|Treijs|l=140}}

{{dat|1924|01|15||bez}} no amata atkāpās [[Alfrēds Birznieks]], [[Antons Dzenis]] un [[Ernests Bauers]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas Republikas Saeimas stenogramas IV. sesija | first = H. | last = Kārkliņš | pages = 4 | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925 | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P | access-date = {{dat|2015|04|17||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_sast1924n1{{!}}page:41{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; un Meierovics iesniedza valdības demisijas rakstu, {{sfn|Treijs|l=141}} bet turpināja strādāt vēl līdz {{dat||01|28|D|bez}}. {{dat||01|22||bez}} Saeima izteica neuzticību kara ministram [[Jānis Ducens|Jānim Ducenam]], uz ko Meierovics {{dat||01|25||bez}} atbildēja, ka nepieņem Ducena atsaukšanu no amata, jo kabinets jau ir demisionējis. Ar 56 balsīm «par», 37 «pret» un 2 deputātiem atturoties, Saeima pieņēma lēmumu, ka šādā veidā Meierovics pārkāpj Satversmes 59. pantu.{{sfn|Virza|l=35}}

{{cquote|Kungi, ja Jūs gribiet man uztiept, ka esmu Satversmi pārkāpis un tādēļ nododams tiesai, tad to runāt un darīt varat, un man nav ko attaisnoties. Es zinu, ka ne tikai Jūs vien, bet arī Latvijas tauta pazīst pietiekoši manus darbus šinīs 5 gados, un tā spriedīs par to, vai esmu pārkāpis Satversmi, vai nē.|||Zigfrīds Anna Meierovics|{{dat|1924|01|25||bez}}{{sfn|Virza|l=35}}}}

=== Pēc valdības krišanas ===
Pēc tam, kad Meierovics pirmoreiz Latvijas Republikas vēsturē netika iekļauts jaunajā [[Zāmuēla Ministru kabinets|Zāmuēla Ministru kabinetā]], viņš kļuva par akciju sabiedrības «Kr. Bakmans» direktoru.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} 1924. gada februārī Meierovics izšķīrās no savas sievas Annas un maijā apprecēja «Kr. Bakmans» īpašnieci [[Kristīne Bakmane|Kristīni Bakmani]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=118}} Pēc Zāmuēla valdības krišanas decembrī Meierovics atgriezās ārlietu ministra amatā jaunajā [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Celmiņa 1. Ministru kabinetā]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}}

== Nāve un bēres ==

[[Attēls:Meierovica autoavārija 1925.jpg|250px|thumb|Z. A. Meierovica autoavārijas vieta (1925).]]
[[Attēls:Meierovica izvadīšana no baznīcas.png|250px|thumb|Z. A. Meierovica izvadīšana no Doma baznīcas.]]
[[Attēls:Meierovica bēru gājiens Brīvības ielā 1925.jpg|250px|thumb|Meierovica bēru gājiens pa Brīvības ielu 27. augustā.]]
1925. gada vasaru Meierovics ar sievu Kristīni pavadīja vasarnīcā [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultos]], bet viņa pirmā sieva Anna un bērni [[Gunārs Meierovics|Gunārs]], Helmuts un Rute vasarā dzīvoja pie Meierovica brālēna Mindera [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķa]] «Druķos», aptuveni 20 kilometru attālumā no [[Tukums|Tukuma]].{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=119}} {{dat|1925|08|22|L|bez}} neilgi pēc pulksten 10 Meierovics devās ceļā šofera vadītā ''[[Mercedes-Benz]]'' markas auto. Meierovics vēlējās doties ar vilcienu, bet Kristīne ieteica doties ar mašīnu, lai vakarā paspētu noskatīties koncertu [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Ap pulksten 13 viņi bija izbraukuši cauri Tukumam un devās pa Tukuma—Raudas ceļu «Druķu» virzienā. Anna ar bērniem, Mindera dēlu Verneru un suni devās viņiem pretī. Viņi satikās aptuveni 3 kilometrus pirms «Druķiem».{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}

«Druķu» iemītnieki sasēdās automašīnā — galvenajā sēdeklī sēdēja Meierovics ar bijušo sievu Annu, viņam klēpī sēdēja jaunākais dēls Gunārs. Viņiem pretī sēdēja Verners un Rute, vecākais dēls Helmuts sēdēja blakus šoferim, mašīnā iesēdināts arī suns. Nelīdzenā ceļa dēļ automašīna pārvietojās ar aptuveni 10—15 kilometru stundā lielu ātrumu. Ap pulksten 14 aptuveni kilometru no satikšanās vietas (netālu no [[Brizules muiža]]s) viņi brauca pa nesen labotu ceļu. Aiz uzbēruma šoferis ieraudzīja bedri, no kuras vēlējās izvairīties, un pagrieza stūri nedaudz pa kreisi. Automašīnai sākot slīdēt uz grāvja pusi, šoferis aicināja pasažierus lēkt ārā no mašīnas. Īsi pēc tam mašīna iekrita 2 metrus dziļā grāvī.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=120}}{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}}

No mašīnas bija izlēkuši Anna, Gunārs, Rute, Verners un suns. Anna palīdzēja no mašīnas izkļūt šoferim, kas palīdzēja atbrīvot Helmutu. Ar ceļamā bomja palīdzību šoferim izdevās pacelt mašīnu, lai atbrīvotu Meierovicu. Viņš atradās zem automašīnas, ar galvu zem kreisās puses karosērijas polsterējuma un ar sejas kreiso pusi bija piespiests pie zemes. Viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}}

Mašīnas vienīgie bojājumi bija salauzts [[stūres rats]] un saliekti kreisās puses spārni. Meierovics tika aizvests uz Tukumu, kur apriņķa ārsts konstatēja, ka viņam ir lauzts [[galvaskauss]] un kakla [[skriemeļi]]. Tika secināts, ka nāve iestājusies acumirklī. Tajā pašā vakarā Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas Rīgā ar to pašu mašīnu, ar kuru viņš devās apciemot ģimeni.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=121}} Mašīnu vadīja tas pats šoferis.

Neilgi pirms plkst. 21 automašīna ieradās Sarkanā Krusta slimnīcā pie [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Sv. Pāvila baznīcas]]. Meierovica mirstīgās atliekas tika novietotas operāciju telpā, kur ieradās ministri, deputāti un atraitne. Ap pusnakti Meierovica mirstīgās atliekas tika nogādātas morgā.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=122}}

{{dat||08|23||bez}} plkst. 18 Meierovica pīšļi, klātesot radiniekiem, Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Ministru prezidentam Hugo Celmiņam, valdības locekļiem un diplomātiskajam korpusam, tika nogādāti no Sarkanā Krusta kapličas uz Meierovica dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 13.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=125}} «Talavijas» godasardzes pavadībā zārks tika aizvests līdz katafalkam. Sēru procesija devās pa [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], tad pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]], gar «Talavijas» konventa dzīvokli ielas 28. namā, tad devās uz [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]], no kurienes nogriezās uz K. Valdemāra ielu. Zārks atradās Ārlietu ministrijā līdz {{dat||08|25|G|bez}} vakaram, kad to pārvietoja uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcu]].

[[Attēls:Meierovica bēres.webm|200px|thumb|left|Z. A. Meierovica bēres (video)]]
{{dat||08|24|G|bez}} Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt līdzjūtību Meierovica atraitnei Kristīnei, Latviešu zemnieku savienībai un tās Saeimas frakcijai, segt Meierovica bēru izdevumus, aizliegt izklaides pasākumus līdz Meierovica bēru dienai, un bēru dienā ({{dat||08|27||bez}}) plkst. 12 apturēt transporta kustību Rīgas ielās un plkst. 13 slēgt visas valsts iestādes. {{dat||08|27||bez}} plkst. 11 Saeimā tika atklāta sēde Meierovica piemiņai. Plkst. 12 Rīgā atskanēja lielgabala šāviens, lai dotu signālu par transporta kustības pārtraukšanu un 2 minūšu klusuma brīža sākumu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=126}}

Sēru dievkalpojums Doma baznīcā sākās līdz ar klusuma brīža beigām.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Pēc dievkalpojuma bēru procesija devās gar [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]], tad uz [[Rīgas Meža kapi]]em, kur ieradās ap plkst. 16.30.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=127}} Kapos procesiju sagaidīja Rīgas Ugunsdzēsēju komandas karavīru godasardze, komandas orķestris spēlēja Bēru maršu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Zārku nolaižot kapā, skanēja šauteņu salūts.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Bēru dalībnieki sāka pamest kapsētu ap plkst. 19.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}} Uz Meierovica kapa tika novietoti aptuveni 150 vainagi.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=128}} Ministru kabinets un Z. A. Meierovica atraitne kopā saņēma aptuveni 1500 līdzjūtības telegrammu un vēstuļu.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=129}}

Z. A. Meierovica atraitne Kristīne Meierovica izdarīja pašnāvību nošaujoties naktī no 2. uz 3. decembri savā Rīgas dzīvoklī Krišjāņa Valdemāra ielā 33.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=131}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Z.A. Meierovica sirdsdāma - Kristīne Bakmane | publisher = Tvnet | date = 2010. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 21. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane | archive-date = 2016. gada 6. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053158/http://www.tvnet.lv/egoiste/attiecibas/348330-za_meierovica_sirdsdama_kristine_bakmane }}&lt;/ref&gt; Viņa tika apglabāta {{dat||12|07||bez}} līdzās savam vīram Meža kapos.{{sfn|Līgotņu Jēkabs|l=132}}

== Piemiņa ==
[[Attēls:Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos.jpg|thumb|230px|Piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam Meža kapos (1929).]]
{{Vairāki attēli
| align     = right
| direction = vertical
| width     = 230
| image1    = Piemiņas vieta Meierovicam.JPG
| caption1  = Piemiņas vieta Meierovicam viņa bojāejas vietā
| image2    = Meierovica bulvāris - info plāksne.JPG
| caption2  = Informācijas plāksne [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulvārī]], Rīgā
}}

1926. gadā Meierovica bojāejas vietā uzstādīja piemiņas akmeni, kuram vēlāk piestiprināja tēlnieka A. Dzeņa veidotu bronzas bareljefu ({{dat|1927|08|22||bez}}).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam | publisher = Tukuma tūrisma informācijas centrs | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305093659/http://turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/pieminekli/piemineklis_564 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Pirmā ārlietu ministra Z. A. Meierovica | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1927. gada 21. augustā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1927n186{{!}}article:DIVL14{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; {{dat|1929|01|26||bez}} viņa kapavietā Meža kapos atklāja tēlnieka Žaņa Smiltnieka veidotu pieminekli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Z. Meierovica pieminekļa atklāšana | last = R. | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 25. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n21{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; No 1925. līdz 1940. gadam pastāvēja biedrība «Z. A. Meierovica piemiņas fonds».&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;
Gončarova ielu Rīgas Jūrmalā pārdēvēja par [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]], jo pie tā atradās vasarnīca, kurā viņš dzīvoja 1925. gada vasarā.
1929. gadā Basteja bulvāri Rīgā pārdēvēja par [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. 1940. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri. Meierovica bulvāris savu nosaukumu atguva 2008. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = papildināta - Basteja bulvāri pārsauks Meierovica vārdā | first = Matīss | last = Arnicāns | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2008. gada 21. jūlijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/riga/papildinata-basteja-bulvari-parsauks-meierovica-varda-616243 }}&lt;/ref&gt; Pirms 2008. gadā tika apstiprināta bulvāra pārdēvēšana, tika apspriesta [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskās lidostas «Rīga»]] nosaukšana Meierovica vārdā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Peters atbalsta lidostas pārsaukšanu Meierovica vārdā; Šlesers kategoriski pret | publisher = Tvnet | date = 2008. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320966-peters_atbalsta_lidostas_parsauksanu_meierovica_varda_slesers_kategoriski_pret }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Z. A. Meierovica vārdā ir nosaukta [[Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskola|pamatskola Kabilē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Z.A. Meierovica Kabiles pamatskola | publisher = Nacionālā izglītības iespēju datubāze | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.niid.lv/niid_search/provider/Z.A.%20Meierovica%20Kabiles%20pamatskola }}&lt;/ref&gt; No 1935. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1944. gadam viņa vārdā bija nosaukta [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Zigfrīda Meierovica komercskola]] Tukumā (tagad — Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Zigfrīda Meierovica komercskola {{en ikona}} | publisher = Archives Portal Europe | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-VAS/type/fa/id/LV-LNA-VA-F4902 }}&lt;/ref&gt;

2004. gadā «[[Latvijas Avīze]]s» un portāla «[[Apollo (portāls)|Apollo]]» veiktā aptaujā Meierovics tika nosaukts par 22. [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības | first = Linda | last = Kusiņa | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2004. gada 30. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141204160431/http://apollo.tvnet.lv/zinas/noskaidrotas-100-nbsp-ieverojamakas-latvijas-personibas/297846 | archivedate = {{dat|2014|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2010. gada martā tika dibināta «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām», kas tika nosaukta Z. A. Meierovica vārdā. Tās sākotnējā vadītāja bija [[Sarmīte Ēlerte]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2010. gada 21. martā | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999 }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] tika iestudēts mūzikls «Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu» [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] režijā. Mūzikas autors bija [[Jānis Lūsēns]], libretu sarakstīja [[Māra Zālīte]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Latvijai - 95! Valsts svētku spilgtāko pasākumu programma | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 15. novembrī | accessdate = 2015. gada 16. aprīlī | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/latvijai-95-valsts-svetku-spilgtako-pasakumu-programma.d?id=43817602&amp;page=9 }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (I šķira, 1925) - viens no pirmajiem šķiras saņēmējiem&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}&lt;/ref&gt;
* Francijas [[Goda Leģiona ordenis]] (komandieris)&lt;ref name=&quot;vpr&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Valsts prezidenta rīkojums | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1925. gada 7. maijā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n100{{!}}article:DIVL85{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* Francijas Kara krusts&lt;ref name=&quot;vpr&quot; /&gt;
* [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira)&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;
* Polijas «Polonia Restituta» ordenis (I šķira)&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;{{sfn|Treijs|143}}
* Somijas Baltās Rozes ordenis (ar lenti un zvaigzni, 1923)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Kronika | publisher = Policijas Vēstnesis | date = 1923. gada 17. augustā | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pove1923n31{{!}}article:DIVL254{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* Svētā Krēsla Svētā Silvestra ordenis (I šķira)&lt;ref name=&quot;mfa&quot; /&gt;{{sfn|Treijs|143}}
* Ungārijas Sarkanā Krusta ordenis (II šķira)&lt;ref name=&quot;vpr&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=25em}}

== Literatūra ==
*{{Grāmatas atsauce | last = Autoru kolektīvs | editor-last = Virza | editor-first = Edvarts | title = Z. A. Meierovics | year = 1935 | publisher = [[Valters un Rapa]] | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Virza}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307064716{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }}
*{{Grāmatas atsauce | title = Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktenis | last = [[Līgotņu Jēkabs]] | publisher = [[Valters un Rapa]] | year = 2000 | isbn = 9984-595-53-6 | url = http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | ref = {{sfnRef|Līgotņu Jēkabs}} | accessdate = {{dat|2015|04|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0301013332{{!}}issueType:B | archivedate = {{dat|2019|09|02||bez}} }}
*{{Grāmatas atsauce | last = Treijs | first = Rihards | title = Latvijas prezidenti 1918—1940 | publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] | year = 2004 | isbn = 9984-731-47-2 | ref = {{sfnRef|Treijs}}}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.historia.lv/personas/meierovics-zigfrids-anna Biogrāfija portālā historia.lv]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]]&lt;br /&gt;[[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{nobr|{{dat|1921|06|19|N|bez}} — {{dat|1923|01|26|N|bez}}}}&lt;br /&gt;{{nobr|{{dat|1923|06|28|N|bez}} — {{dat|1924|01|26|N|bez}}}} | pēc = [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]]&lt;br /&gt;[[Voldemārs Zāmuēls]] }}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{navboxes|title=Latvijas valdība|list=
{{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}}
{{Meierovica 1. Ministru kabinets}}
{{Meierovica 2. Ministru kabinets}}
{{Pauļuka Ministru kabinets}}
{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Celmiņa 1. Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes|title=Latvijas parlaments|list=
{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meierovics, Zigfrīds Anna}}
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Durbē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta absolventi]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>1yvcdqfn4b2mbaifyiyvgmrwog07w4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5287</id>
    <revision>
      <id>4464466</id>
      <parentid>4435855</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:18:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Français anonyme</username>
        <id>42885</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40616" sha1="lbfe1oqnc5i0x7zdd0h5o2v3ypb3qyj" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Daugavpils
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[1275]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[1582]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Elksniņš]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils valstspilsēta
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>lbfe1oqnc5i0x7zdd0h5o2v3ypb3qyj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eriks Ādamsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7515</id>
    <revision>
      <id>4464560</id>
      <parentid>4464019</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dramaturģija */</comment>
      <origin>4464560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16975" sha1="77uniiacjc1f1ags33di9lwo2r9n2rs" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Ādamsons|Ādamsons}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = Eriksadamsons.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1907
| dz_mēnesis = 06
| dz_diena = 22
| dz_vieta = [[Rīga]], {{flag|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1946
| m_mēnesis = 02
| m_diena = 28
| m_vieta = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}, [[PSRS]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Mirdza Ķempe]]&lt;br/&gt;[[Elvīra Berta Padega]]
| bērni = Askolds Ādamsons
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = &quot;[[Smalkās kaites]]&quot;, 1937
| ietekmējies = [[Oskars Vailds]], [[Knuts Hamsuns]], [[Šarls Bodlērs]]
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Eriks Ādamsons''' (dzimis {{dat|1907|6|22}}, miris {{dat|1946|2|28}}) bija [[20. gadsimts|20. gadsimta]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums &quot;[[Smalkās kaites]]&quot; (1937), tas iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |title=Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937 |access-date={{dat|2013|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617164228/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[urdu]] valodu). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. 
== Biogrāfija ==

Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē.

Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], kur literatūru pasniedza [[Vilis Plūdons]].&lt;ref name=&quot;dienadams&quot;/&gt; 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija &quot;Amora apburtā lapene&quot;. 1926. gadā ''Jaunākās Ziņas'' iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis [[tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī.&lt;ref name=&quot;dienadams&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vardu-gardedis-13170574|title=Vārdu gardēdis.|author=Undīne Adamaite|date=2007|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Darbojies biedrībā &quot;[[mākslinieku biedrība &quot;Zaļā vārna&quot;|Zaļā vārna]]&quot;. Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā.&lt;ref name=&quot;dienadams&quot;/&gt; 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma ''Smalkās kaites'' vāku ilustrēja [[Anšlavs Eglītis]].&lt;ref name=&quot;zagadams&quot;/&gt; Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci [[Mirdza Ķempe|Mirdzu Ķempi]], tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja ''Latvju Mēnešraksts'', ko vadīja [[Kārlis Skalbe]].&lt;ref name=&quot;zagadams&quot;/&gt; [[1943]]. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]. Šī ideja nekad netika realizēta. [[1944]]. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=72|title=Eriks Ādamsons (1907-1946).|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem [[1945]]. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā &quot;Varavīksne&quot; publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas &quot;Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks&quot;.&lt;ref name=&quot;zagadams&quot;/&gt;

== Literārā darbība ==

Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.&lt;ref name=&quot;literadam&quot;/&gt;

Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence (māksla)|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos &quot;Tlantlakvakapatli&quot;, &quot;Nāves koks&quot;, &quot;Balāde par sapņu dūmu&quot;). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija]]i vai [[balāde]]i.&lt;ref name=&quot;zagadams&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm|title=Eriks Ādamsons (1907-1946). Jānis Krēsliņš sr. atbild literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai.|author=Jaunā Gaita nr. 252.|date=2008|publisher=zagarins.net|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505021333/http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm}}&lt;/ref&gt;

[[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums &quot;Smalkās kaites&quot;. Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles &quot;Bada spēle&quot;: ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu [[baltmaize]]s, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.''

1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu &quot;Lielas spodrības gaismā&quot;, kas publicēts 1937. gadā.&lt;ref&gt;Kārlis Egle. Godalgas rakstniecība 1939. gadā. Grāmatnieks, 1939, Nr. 12.&lt;/ref&gt;

Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu [[romāns|romānu]] — &quot;Sava ceļa gājējs&quot;.

Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]],&lt;ref name=&quot;literadam&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html|title=Eriks Ādamsons.|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110744/http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html}}&lt;/ref&gt; [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]].

Tulkojis Viljama Šekspīra lugu &quot;Divi veronieši&quot; (V. Šekspīrs, &quot;Darbi&quot;, 1. sēj., 1938) un Leonīda Solovjova un Viktora Vitkoviča lugu &quot;Hodža Nasredins&quot; (Dailes teātrī 1945).
Atdzejojis [[Džordžs Gordons Bairons|Bairona]] poēmas &quot;Šijonas gūsteknis&quot; (periodikā 1936), &quot;Čailda Herolda svētceļojums&quot; fragmentus (periodikā 1939). Tulkojis [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] pasaku &quot;Infantes dzimšanas diena&quot; (1936) kā arī, [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]], [[Alfrēds Tenisons|Alfrēda Tenisona]], [[Roberts Braunings|Roberta Brauninga]] un [[Viljams Batlers Jeitss|V.B. Jeitsa]] darbus.

== Komponētie dzejoļi ==
E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. [[Marģeris Zariņš|Marģera Zariņa]] skaņuplatē &quot;Skaņdarbi korim a capella&quot; (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem (&quot;Odu deja&quot;, &quot;Dzeguze ābelē&quot; un &quot;Madrigāls par vecmodīgu tēmu&quot;).&lt;ref&gt;Marģeris Zariņš ‎– Skaņdarbi Korim A Capella. https://www.discogs.com/Mar%C4%A3eris-Zari%C5%86%C5%A1-Ska%C5%86darbi-Korim-A-Capella-Chorus-Music/release/7241651&lt;/ref&gt; Viņš komponējis arī kora dziesmu &quot;Madrigāls pie četrām svecēm&quot;. Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu &quot;Zviedru vārtu romance&quot;.

[[Raimonds Pauls]] komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas [[Imants Skrastiņš|Imanta Skrastiņa]] albumā &quot;Sapņu pīpe&quot; (1982): &quot;Vēju pavalstnieks&quot;, &quot;Odu romance&quot;, &quot;Par labu dzīvošanu&quot; un &quot;Pirmā mīla&quot;.&lt;ref&gt;Imants Skrastiņš - Raimonds Pauls ‎– Sapņu Pīpe. https://www.discogs.com/Imants-Skrasti%C5%86%C5%A1-Raimonds-Pauls-Sap%C5%86u-P%C4%ABpe/release/1977147&lt;/ref&gt;

[[Niks Gothams]] komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem &quot;Sapņu pīpe&quot; (2008), tajā iekļauti dzejoļi &quot;Sapņu pīpe&quot;, &quot;Vilka dziesma&quot;, &quot;Dažreiz tik skaisti suņi rej&quot;, &quot;Vēju pavalstnieks&quot;.&lt;ref&gt;Gaudeamus 55 gadu jubilejas koncerts: Sapņu pīpe. https://www.youtube.com/watch?v=bOqiVLpoCNE&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

[[Attēls:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|right|Erika Ādamsona noveļu krājuma &quot;Smalkās kaites&quot; vāks (&quot;Valters un Rapa&quot;, 1937)]]

=== Dzeja ===
* ''Sudrabs ugunī''. Rīga: autorizdevums, 1932.
* ''Ģerboņi''. Rīga: A. Gulbis, 1937.
* ''Čigānmeitēns Ringla'' [poēma bērniem]. Rīga: E. Benjamiņa, 1939.
* ''Saules pulkstenis''. Rīga: Latvju grāmata, 1941.
* ''Koklētājs Samtabikse'' [poēma bērniem]. Rīga: J. Kadilis, 1943.
* ''Sapņu pīpe'' [sast. A. Johansons]. Stokholma: Daugava, 1951.
* ''Sapņu pīpe'' [oriģinālais 1944. gada manuskripts]. Rīga: Jaunā Daugava, 2003.

=== Proza ===
* ''[[Smalkās kaites]]'' [noveles]. Rīga: Valters un Rapa, 1937.
* ''Lielais spītnieks'' [noveles]. Rīga: Zelta ābele, 1942.
* ''Sava ceļa gājējs'' [romāns]. Laikrakstā &quot;Tēvija&quot;, 1944, &quot;Rakstos&quot;, 1960, atsevišķā grāmatā 1992.
* ''Stāsti par dzīvniekiem'' [īsproza]. Rīga: Liesma, 1984.

=== Dramaturģija ===
* &quot;Amora apburtā lapene&quot; (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924
* &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot; (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958
* &quot;Radiozaķa piedzīvojumi&quot; (raidluga 7 ainās) - Rīgas Radiofonā 1932.
* &quot;Seši krusti&quot; - sarakstīta 1933, grāmatā 1957
* &quot;Mālu Ansis&quot; - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957
* &quot;Labais mēness&quot; (raidluga) - Rīgas Radiofonā (ar pseidonīmu), 1941.
[[Attēls:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|Erika Ādamsona noveļu krājuma &quot;Lielais spītnieks&quot; vāks (&quot;Zelta ābele&quot;, 1942)]]

=== Izlases un kopojumi ===
* ''Noveles'' (noveļu izlase). Minhene: Uguns un nakts, 1947.
* ''Asfodeles'' (dzejas izlase no &quot;Ģerboņi&quot; un &quot;Saules pulkstenis&quot;; sast. J. Rudzītis). Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949.
* ''Izlase'' (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe). Rīga: LVI, 1957.
* ''Raksti 2 sējumos'' (1. sēj. Dzeja, luga &quot;Mālu Ansis&quot;; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis). Stokholma: Daugava, 1960.
* ''Sapņu pīpe'' (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais). Rīga: Liesma, 1967.
* ''Gaišā cilvēka dziesmas'' (dzejas izlase). Annarbora: Ceļinieks, 1973.
* ''Izlase'' (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis). Rīga: Zvaigzne, 1985.
* ''Sudrabs ugunī'' (dzejas izlase; sast. M.Čaklais). Rīga: Zinātne, 1989.
* ''Jāņogvīns gaišsarkanais...'' (dzejas izlase; sast. A. Gavers). Rīga: RPT, 1997.
* ''Mīlestības tuvskati'' (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste). Rīga: Pils, 1998.
* ''Dāvana'' (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva). Rīga: Daugava, 2000.
* ''Rotaļlietu krodziņš'' (dzeja un proza). Rīga: Jumava, 2003.
* ''Dziesmas par labu dzīvošanu'' (dzejas izlase, sast. I.Čaklā). Rīga: Nordik, 2008.

=== Atkārtoti izdevumi ===
* &quot;Smalkās kaites&quot; (noveles). Eslingena: J.Kadilis, 1949.
* &quot;Čigānmeitēns Ringla&quot; (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1968.
* &quot;Koklētājs Samtabikse&quot; (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1969.
* &quot;Sava ceļa gājējs&quot; (romāns). Rīga: Karogs, 1992.
* &quot;Čigānmeitēns Ringla&quot; (pasaku poēma). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
* &quot;Sava ceļa gājējs&quot; (romāns). Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.
* &quot;Smalkās kaites&quot; (noveles). Rīga: Valters un Rapa, 2007.
* &quot;Koklētājs Samtabikse&quot; (pasaku poēma). Rīga: Mansards, 2009.
* &quot;Tauriņš pār lielceļu&quot; (dzejolis sērijā &quot;Bikibuks&quot;). Rīga: Liels un mazs, 2013.

=== Tulkojumi ===
* Oskars Vailds. ''Infantes dzimšanas diena''. Rīga: Zelta ābele, 1936.
* Radjards Kiplings. ''Jūras varoņi''. Rīga: Valters un Rapa, 1938.
* Viljams Šekspīrs. &quot;Divi veronieši&quot;. ''Darbi: 1. sējums.'' Rīga: A. Gulbis, 1938.
* ''Angļu dzejas antoloģija''. Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). &lt;small&gt;(Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)&lt;/small&gt;
* ''Pasaules tautu lirika''. Sast. A. Elsiņa. Rīga: LVI, 1959 (līdzautors).
* Viljams Šekspīrs. &quot;Divi veronieši&quot;. ''Kopoti raksti: 1. sējums.'' Rīga: LVI, 1963.
* V.B. Jeitss. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors).

=== Erika Ādamsona darbu tulkojumi ===

''Grāmatas''

* &quot;Серебро в огне&quot; [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969.
* &quot;Цыганочка Рингла&quot; [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970.
* &quot;La chute d’Habacuc et autres nouvelles&quot; [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000.
* &quot;La chute d’Habacuc et autres nouvelles&quot; [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003.
* &quot;Čhajori Ringla&quot; [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014.

''Antoloģijās''

* The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer &amp; Sons, 1936.
* Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946. 
* A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957.
* Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980.
* Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998.
* З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999.
* З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007.
* &quot;Une infinie pureté&quot; [&quot;Lielas spodrības gaismā&quot;; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007.
* Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.
* Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011.

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ādamsons, Eriks}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības &quot;Zaļā vārna&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>77uniiacjc1f1ags33di9lwo2r9n2rs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zoroastrisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9185</id>
    <revision>
      <id>4464407</id>
      <parentid>4456935</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:44:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14346" sha1="9jzn5dyyq4oe8usxext2s0fvbenmaxh" xml:space="preserve">[[Attēls:Faravahar.svg|thumb|235px|Zoroastrisma simbols — [[Faravahars]]]]
'''Zoroastrisms''' ir sena duālistiska [[persieši|persiešu]] reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim [[Zaratustra]]m jeb Zoroastram. Tā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un [[uguns]] pielūgšana.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | location= Rīga | publisher= Jumava | year= 2007}}&lt;/ref&gt; Reliģijas svēto rakstu krājums ir [[Avesta]]. Zoroastrismā dominējošā dievība ir [[Ahura Mazda]], kuru Zaratustra nosauca par visa radītāju. Ahuras Mazdas gudrību iemieso uguns. Tā tempļos nedrīkst nodzist, par ko rūpējas priesteri. Zoroastrisms ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām reliģijām pasaulē. Tā bija dominējošā reliģija [[Senā Persija|Senajā Persijā]] līdz 7. gadsimtam, kad [[islāms]] kļuva par dominējošo reliģiju. Mūsdienās zoroastrisms ir neliela reliģija, kuru pārsvarā praktizē [[Indija|Indijā]].

Zoroastrismu mēdz dēvēt arī citos vārdos, tas ir, par mazdaismu (atbilstoši galvenajam dievam Ahura Mazdam), avestismu (pēc svēto rakstu nosaukuma), zaratustrismu (pēc reliģijas izveidotāja vārda), uguns pielūdzējiem (atbilstoši raksturīgajiem rituāliem), parsismu ([[parsi|parsu]] kopiena mīt Indijā un ir mūsdienu zoroastrieši).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | author= Sarmīte Karlšteina | url= https://nra.lv/horoskopi/310326-avestas-astrologija-principialie-uguns-pieludzeji-zoroastriesi.htm | title= Avestas astroloģija. Principiālie uguns pielūdzēji zoroastrieši | publisher= NRA | accessdate= 2020. gada 28. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Zoroastrisma pirmsākumi ir saistīti ar senirāņu reliģisko vidi un pravieša [[Zaratustra|Zaratustras]] darbību. Precīzs Zaratustras dzīves laiks nav droši zināms, un pētnieku viedokļi atšķiras. Daļa pētnieku viņu datē ar 2. gadu tūkstoti p.m.ē., bet citi — ar 1. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumu. Zaratustras mācība veidojās senirāņu sabiedrībā, kurā pastāvēja daudzdievība, upurēšanas rituāli un cieša saikne starp reliģiju, cilšu kārtību un valdnieka varu.

Zaratustra savā mācībā īpaši izcēla [[Ahura Mazda|Ahuru Mazdu]] kā augstāko gudrības un patiesības dievību. Viņa sludinājumā būtiska vieta bija izvēlei starp patiesību un meliem, labo un ļauno, kā arī cilvēka personiskajai atbildībai par savu rīcību. Šī mācība atšķīrās no senākām irāņu reliģiskajām tradīcijām, jo tā vairāk uzsvēra ētisku izvēli, kosmisku cīņu un taisnīgas dzīves nozīmi.

Senākā zoroastrisma tekstu daļa ir [[Gātas]], kas ietilpst [[Avesta|Avestā]]. Gātas tiek uzskatītas par senāko un teoloģiski nozīmīgāko zoroastrisma rakstu daļu, un tās tradicionāli saista ar pašu Zaratustru. Šajos tekstos atspoguļota agrīna zoroastrisma mācība par Ahuru Mazdu, [[Aša|ašu]] jeb patiesību un kārtību, kā arī [[druj]] jeb maldiem un ļaunumu.

Zoroastrisms pakāpeniski izplatījās Irānas plato un kļuva par vienu no nozīmīgākajām senirāņu reliģiskajām tradīcijām. [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impērijas]] laikā reliģijai bija liela ietekme uz valdnieku ideoloģiju, lai gan nav vienprātības, cik lielā mērā visi Ahemenīdu valdnieki bija zoroastrieši mūsdienu izpratnē. Ahemenīdu uzrakstos, īpaši [[Dārijs I|Dārija I]] un [[Kserkss I|Kserksa I]] laikā, bieži pieminēts Ahura Mazda kā valdnieka varas devējs un kārtības aizstāvis.

Ahemenīdu laikmetā zoroastrisma idejas līdzās citām vietējām reliģiskajām tradīcijām pastāvēja plašā impērijā, kas aptvēra dažādas tautas un kultūras. Persiešu valdnieki parasti pieļāva iekaroto zemju reliģisko dažādību, tādēļ zoroastrisms nebija vienīgā impērijas reliģija. Tomēr tas kļuva cieši saistīts ar persiešu valdnieka varas simboliku, morālās kārtības ideju un impērijas elites identitāti.

Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iekarojumiem 4. gadsimtā p.m.ē. Ahemenīdu impērija sabruka, un Irānas zemes nonāca hellēnistiskās ietekmes lokā. Vēlāk [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijas]] un [[Parta|Partas]] laikā zoroastrisms turpināja pastāvēt, bet tas nebija vienots un stingri centralizēts kults. Dažādos reģionos līdzās tam saglabājās vietējie kulti, grieķu dievību pielūgsme, babiloniešu tradīcijas, budisms austrumos un citas reliģijas.

Partas laikā zoroastrisms saglabāja nozīmi Irānas sabiedrībā, īpaši vietējās aristokrātijas un priesteru vidū. Tomēr Partas valsts bija reliģiski daudzveidīga un politiski decentralizēta, tāpēc zoroastrisma institūcijas nebija tik cieši pakļautas centrālajai varai kā vēlāk Sasanīdu laikmetā. Šajā periodā turpinājās Avestas tradīciju mutiska nodošana un priesteru slāņa nozīmes saglabāšana.

Zoroastrisms sasniedza vislielāko valsts reliģijas nozīmi [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijas]] laikā. Sasanīdu valsts tika izveidota 224. gadā pēc [[Ardašīrs I|Ardašīra I]] uzvaras pār pēdējo Partas valdnieku. 226. gadā Ardašīrs I nostiprināja sevi kā jaunas persiešu dinastijas valdnieku. Sasanīdi cieši saistīja valdnieka varu ar zoroastrismu, un priesterība kļuva par nozīmīgu valsts pārvaldes un ideoloģijas daļu.

Sasanīdu laikā tika nostiprināta zoroastrisma institucionālā struktūra. Pieauga [[Magi|magu]] un citu priesteru loma, tika attīstīta uguns tempļu sistēma, un reliģija kļuva par vienu no galvenajiem impērijas vienotības balstiem. Uguns tempļi kalpoja ne tikai kā rituāla vietas, bet arī kā reliģiskās autoritātes un kopienas identitātes centri. Šajā laikā tika veikta Avestas tekstu apkopošana un sakārtošana, lai gan liela daļa agrīno tekstu līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Viens no nozīmīgākajiem Sasanīdu laikmeta reliģiskajiem darbiniekiem bija [[Kartīrs]], kurš darbojās 3. gadsimtā. Viņš veicināja zoroastrisma nostiprināšanu valsts līmenī un uzsvēra cīņu pret reliģiskām kustībām, kuras tika uzskatītas par konkurējošām vai bīstamām. Sasanīdu impērijā līdzās zoroastrismam pastāvēja arī kristietība, jūdaisms, budisms, maniheisms un citas reliģijas, taču valsts vara bieži atbalstīja tieši zoroastriešu priesterību.

3. gadsimtā zoroastrismam nozīmīgs konkurents bija [[maniheisms]], ko dibināja [[Mani]]. Mani mācība apvienoja dažādu reliģiju elementus un ātri izplatījās Persijā un ārpus tās. Sasanīdu vara sākotnēji pret Mani izturējās mainīgi, bet vēlāk maniheisms tika vajāts. Šīs cīņas parāda, ka Sasanīdu Irānā reliģija bija cieši saistīta ar politisko varu un valsts vienotības jautājumu.

Sasanīdu laikmetā zoroastrisma teoloģija un rituālā prakse tika padziļināta. Tika nostiprināti priekšstati par pasaules radīšanu, labā un ļaunā kosmisko cīņu, cilvēka dvēseles tiesu pēc nāves, gala atjaunošanu un [[Saošjants|Saošjantu]] jeb glābēju. Šie priekšstati ietekmēja vēlākās Tuvo Austrumu reliģiskās tradīcijas un ir bieži salīdzināti ar jūdaisma, kristietības un islāma eshatoloģiskajiem motīviem.

Izšķirošs pavērsiens zoroastrisma vēsturē bija arābu musulmaņu iekarojumi 7. gadsimtā. Pēc Sasanīdu sakāvēm karos pret [[Rāšidūnu kalifāts|Rāšidūnu kalifātu]] un pēdējā Sasanīdu valdnieka [[Jezdegerds III|Jezdegerda III]] varas sabrukuma Persija pakāpeniski nonāca islāma pasaules sastāvā. Svarīgas bija kaujas pie [[Kādisijas kauja|Kādisijas]] 636. gadā un [[Nehāvendas kauja|Nehāvendas]] 642. gadā, pēc kurām Sasanīdu militārā pretestība tika būtiski salauzta.

Pēc islāma nostiprināšanās zoroastrieši kļuva par reliģisku mazākumu. Viņiem kā “grāmatas ļaudīm” dažādos laikos tika piešķirts aizsargātas kopienas statuss, taču viņiem bija jāmaksā īpaši nodokļi un jādzīvo ar sociāliem ierobežojumiem. Daļa iedzīvotāju pakāpeniski pārgāja islāmā politisku, sociālu un ekonomisku iemeslu dēļ. Zoroastrisms saglabājās īpaši atsevišķos Irānas reģionos, tostarp [[Jezda|Jezdas]] un [[Kermāna|Kermānas]] apkārtnē.

No 8. līdz 10. gadsimtam daļa zoroastriešu devās prom no Irānas un apmetās Indijas rietumu piekrastē, īpaši [[Gudžarāta|Gudžarātā]]. Šo kopienu vēlāk sāka saukt par [[Parsi|parsiem]]. Saskaņā ar parsu tradīciju, kas aprakstīta darbā ''[[Qissa-i Sanjan]]'', bēgļi ieradās Indijā, lai saglabātu savu ticību pēc islāma ekspansijas Irānā. Lai gan šī stāsta detaļas ir daļēji leģendāras, parsu kopiena kļuva par nozīmīgu zoroastrisma turpinātāju ārpus Irānas.

Viduslaikos zoroastrisms Irānā turpināja pastāvēt kā nelielu kopienu reliģija. Zoroastriešu priesteri saglabāja rituālus, kalendāru, uguns tempļus un rakstu tradīcijas. Šajā laikā nozīmīgi kļuva arī viduspersiešu jeb pahlavi teksti, kuros tika skaidrota Avesta, reliģiskie likumi un kosmoloģija. Pie šādiem darbiem pieder ''Bundahišn'', ''Dēnkard'' un citi teksti.

Indijā parsi saglabāja zoroastrismu, vienlaikus pielāgojoties vietējai sabiedrībai. Viņi uzturēja savas kopienas institūcijas, uguns tempļus, laulību un apbedīšanas tradīcijas. Laika gaitā parsi kļuva par ietekmīgu pilsētu kopienu, īpaši [[Mumbaja|Mumbajā]]. Britu koloniālajā laikā parsi aktīvi iesaistījās tirdzniecībā, rūpniecībā, izglītībā un labdarībā, saglabājot reliģisku identitāti un ciešas saites ar zoroastriešu mantojumu.

19. un 20. gadsimtā zoroastrisma pētniecība Eiropā un Indijā kļuva sistemātiskāka. Eiropas orientālisti pētīja Avestas valodu, tekstus un zoroastrisma saikni ar indoirāņu reliģiju. Tajā pašā laikā paši parsi un Irānas zoroastrieši centās reformēt kopienas institūcijas, veicināt izglītību un saglabāt reliģisko tradīciju modernizācijas apstākļos.

20. gadsimtā zoroastriešu kopienas izveidojās arī ārpus Irānas un Indijas, īpaši Lielbritānijā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un citās diasporas zemēs. Migrācija pastiprinājās pēc politiskām un ekonomiskām pārmaiņām Irānā, tostarp pēc [[Irānas islāma revolūcija|Irānas islāma revolūcijas]] 1979. gadā.

== Skatīt arī==
* [[Avesta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce | author= Kulke, Eckehard | title= The Parsees in India: a minority as agent of social change | year= 1974 | url= https://archive.org/details/parseesinindiami0000kulk | location= München | publisher= Weltforum-Verlag (= Studien zur Entwicklung und Politik 3) | isbn= 3-8039-00700}}
* {{grāmatas atsauce | author= Ervad Sheriarji Dadabhai Bharucha | title= A Brief sketch of the Zoroastrian Religion and Customs| year= 1928 | url= https://archive.org/details/dli.csl.7283 }}
* {{grāmatas atsauce | author= Dastur Khurshed S. Dabu | title= A Handbook on Information on Zoroastrianism}}
* {{grāmatas atsauce | author= Dastur Khurshed S. Dabu | title= Zarathustra an his Teachings A Manual for Young Students}}
* {{grāmatas atsauce | author= Jivanji Jamshedji Modi | title= The Religious System of the Parsis| year= 1893 | url= https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.215952 }}
* {{grāmatas atsauce | author= R. P. Masani | title= The religion of the good life Zoroastrianism| year= 1938 | url= https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.170654 }}
* {{grāmatas atsauce | author= P. P. Balsara | title= Highlights of Parsi History| year= 1969 | url= https://archive.org/details/bwb_Y0-CRJ-484 }}
* {{grāmatas atsauce | author= Maneckji Nusservanji Dhalla | title= History of Zoroastrianism; dritte Auflage | year= 1994 | pages= 525 | publisher= K. R. Cama, Oriental Institute | location= Bombay}}
* {{grāmatas atsauce | author= Dr. Ervad Dr. Ramiyar Parvez Karanjia | title= Zoroastrian Religion &amp; Ancient Iranian Art}}
* {{grāmatas atsauce | author= Adil F. Rangoonwalla | title= Five Niyaeshes | year= 2004 | pages= 341}}
* {{grāmatas atsauce | author= Aspandyar Sohrab Gotla | title= Guide to Zarthostrian Historical Places in Iran}}
* {{grāmatas atsauce | author= J. C. Tavadia | title= The Zoroastrian Religion in the Avesta | year= 1999}}
* {{grāmatas atsauce | author= S. J. Bulsara | title= The Laws of the Ancient Persians as found in the &quot;Matikan E Hazar Datastan&quot; or &quot;The Digest of a Thousand Points of Law&quot; | year= 1999}}
* {{grāmatas atsauce | author= M. N. Dhalla | title= Zoroastrian Civilization | year= 2000}}
* {{grāmatas atsauce | author= Marazban J. Giara | title= Global Directory of Zoroastrian Fire Temples | publisher= 2. Auflage | year= 2002 | pages= 240}}
* {{grāmatas atsauce | author= D. F. Karaka | title= History of The Parsis including their manners, customs, religion and present position | pages= 350}}
* {{grāmatas atsauce | author= Piloo Nanavatty | title= The Gathas of Zarathushtra | year= 1999 | pages= 73}}
* {{grāmatas atsauce | author= Roshan Rivetna | title= The Legacy of Zarathushtra | pages= 96}}
* {{grāmatas atsauce | author= Dr. Sir Jivanji J. Modi | title= The Religious Ceremonies and Customs of The Parsees | publisher= 550 Seiten}}
* {{grāmatas atsauce | author= Mani Kamerkar, Soonu Dhunjisha | title= From the Iranian Plateau to the Shores of Gujarat | year= 2002 | pages= 220}}
* {{grāmatas atsauce | author= I.J.S. Taraporewala | title= The Religion of Zarathushtra | pages= 357}}
* {{grāmatas atsauce | author= Jivanji Jamshedji Modi | title= A Few Events in The Early History of the Parsis and Their Dates | year= 2004 | pages= 114}}
* {{grāmatas atsauce | author= Dr. Irach J. S.Taraporewala | title= Zoroastrian Daily Prayers | pages= 250}}
* {{grāmatas atsauce | author= Adil F.Rangoonwalla | title= Zoroastrian Etiquette | year= 2003 | pages= 56}}
* {{grāmatas atsauce | author= Rustom C Chothia | title= Zoroastrian Religion Most Frequently Asked Questions | year= 2002 | pages= 44}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.unescoparzor.com/ | title= Parzor | publisher= The UNESCO Parsi Zoroastrian Project | language= en}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zoroastrisms| ]]</text>
      <sha1>9jzn5dyyq4oe8usxext2s0fvbenmaxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bufalo &quot;Sabres&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15401</id>
    <revision>
      <id>4464211</id>
      <parentid>4461142</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:33:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <origin>4464211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10761" sha1="k7zu8pt98mkqyta36qv3smi9o2yenf4" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FDBB30
| bg_color           = #002D62
| team               = Buffalo Sabres
| logo               = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png
| logosize           = 
| city               = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1970
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[KeyBank Center]]''
| ietilpība          = 19,070
| colors             = Tumši zila, zelta, sudraba, balta&lt;br /&gt;{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]]
| prezidents         = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]]
| GM                 = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]]
| coach              = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]]
| media              = 
| affiliates         = [[Ročesteras &quot;Americans&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Elmīras &quot;Jackals&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Bufalo &quot;Sabres&quot;''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Sabres&quot; ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''.

&quot;Sabres&quot; komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.&lt;ref name=&quot;14thseason&quot;&gt;{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0

* '''Konferences čempioni''': 3
** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99.

* '''Divīzijas čempioni''': 7
** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26

== Vēsture ==
&quot;Sabres&quot; tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā &quot;Sabres&quot; ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš &quot;Sabres&quot; rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā &quot;Sabres&quot; pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]].

[[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem &quot;Sabres&quot; aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan &quot;Sabres&quot; ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] hokejistiem.

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.''
==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]]
* 34 {{flaga|USA}} [[Alekss Laions]]
* 92 {{flaga|CAN}} [[Koltens Eliss]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}4 {{flaga|CAN}} [[Bouens Bairems]]
* {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Lūks Šenns]]
* {{0}}8 {{flaga|USA}} [[Maikls Keselrings]]
* 21 {{flaga|CAN}} [[Konors Timinss]]
* 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
* 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 64 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenlijs]]
* 73 {{flaga|USA}} [[Zeks Metsa]]
==== Uzbrucēji ====

* {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Zeks Bensons]]
* {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Džošs Noriss]]
* 10 {{flaga|CAN}} [[Sems Keriks]]
* 12 {{flaga|USA}} [[Džordans Grīnvejs]]
* 15 {{flaga|CAN}} [[Džastins Denforts]]
* 17 {{flaga|USA}} [[Džeisons Zakers]]
* 19 {{flaga|CAN}} [[Peitons Krebss]]
* 20 {{flaga|CZE}} [[Jirži Kuličs]]
* 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]]
* 29 {{flaga|CAN}} [[Beks Malenstins]]
* 44 {{flaga|USA}} [[Džošs Danns]]
* 48 {{flaga|CAN}} [[Taisons Kozaks]]
* 70 {{flaga|CAN}} [[Taners Pīrsons]]
* 71 {{flaga|CAN}} [[Raiens Maklods]]
* 72 {{flaga|USA}} [[Teidžs Tompsons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 86 {{flaga|SWE}} [[Noa Ostlunds]]
* 89 {{flaga|USA}} [[Alekss Taks]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 91 {{flaga|USA}} [[Džošs Douns]]

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 512
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 382
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denijs Geirs]] || LM || 267
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || C || 222
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 216
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žilbērs Pero]] || C || 814
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Fils Hauslijs]] || A || 380
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Renē Roberts]] || C || 330
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Riks Martins]] || KM || 313
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dons Lass]] || C || 310
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deils Haverčuks]] || C || 275
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dereks Ruā]] || C || 266
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.)

=== Latvijas hokejisti &quot;Sabres&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo &quot;Sabres&quot;}}
* [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot;| ]]</text>
      <sha1>k7zu8pt98mkqyta36qv3smi9o2yenf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4464391</id>
      <parentid>4464062</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:08:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3,5</comment>
      <origin>4464391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439550" sha1="28bwlbjpzm3igehmpjzyffhn7q6agxm" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>28bwlbjpzm3igehmpjzyffhn7q6agxm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464471</id>
      <parentid>4464391</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T02:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4464471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439533" sha1="10uf5k9qjvirqhtr4qd23d2z7c3wcpi" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>10uf5k9qjvirqhtr4qd23d2z7c3wcpi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464497</id>
      <parentid>4464471</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4464497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="440049" sha1="10g8g8ht3hzot9f436o3ogbeiynjlr4" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā un biežāk identificētā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>10g8g8ht3hzot9f436o3ogbeiynjlr4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464498</id>
      <parentid>4464497</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:18:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4464498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="440022" sha1="aw70leutyj2e60ul3a2u4wavp5emk1c" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>aw70leutyj2e60ul3a2u4wavp5emk1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Ministru kabinets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15598</id>
    <revision>
      <id>4464393</id>
      <parentid>4311985</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:19:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13096" sha1="bb0o5pw61pjfduerk42zhitf53epiem" xml:space="preserve">[[Attēls:MinistruKabinets.svg|thumb|Ministru kabineta logotips]]

{{Latvijas politika}}
'''Latvijas Republikas Ministru kabinets''' ir [[Latvija]]s valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka [[Latvijas Republikas Satversme]] un Ministru kabineta iekārtas likums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ministru kabinetu sastāda [[persona]], kurai to uztic darīt [[Latvijas prezidenti|Valsts prezidents]].

Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru
kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi [[Saeima]] uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

== Vēsture ==
Latvijas Republikas Ministru kabineta pirmsākumi saistīti ar Latvijas valsts izveidošanu [[1918. gads|1918. gadā]]. [[Latvijas Tautas padome]] 1918. gada 17. novembrī ievēlēja [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] par Ministru prezidentu un uzdeva viņam sastādīt valdību. 18. novembrī, proklamējot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], Tautas padome publiski paziņoja par valdības veidošanas uzticēšanu Ulmanim. 19. novembrī tika apstiprināta pirmā [[Latvijas Pagaidu valdība]], kuru vadīja Kārlis Ulmanis. Tās sastāvā darbojās arī [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Miķelis Valters]] un citi jaunās valsts politiķi.

Sākotnējā posmā valdība darbojās kā Pagaidu valdība, jo Latvijas valsts institūcijas vēl tikai veidojās un valsts atradās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] apstākļos. Pagaidu valdības uzdevumi bija valsts pārvaldes izveide, bruņoto spēku organizēšana, ārpolitiskās atzīšanas panākšana, finanšu sistēmas veidošana un iedzīvotāju apgādes nodrošināšana. No [[1918. gads|1918.]] līdz [[1920. gads|1920. gadam]] darbojās vairākas Kārļa Ulmaņa vadītas pagaidu valdības.

Pēc [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulces]] sanākšanas 1920. gada 1. maijā sākās parlamentārās valsts iekārtas nostiprināšana. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]] 1922. gada 15. februārī, un tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Satversmes IV nodaļa noteica Ministru kabineta konstitucionālo statusu, tostarp paredzot, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, un ka Ministru kabinetam nepieciešama [[Saeima|Saeimas]] uzticība.

Starpkaru parlamentārās demokrātijas laikā Ministru kabinets bija Latvijas izpildvaras centrālā institūcija. Valdības veidoja politiskās partijas un Saeimas frakcijas, tādēļ kabinetu sastāvs bieži mainījās. Ministru prezidents bija valdības vadītājs, bet ministri vadīja atsevišķas valsts pārvaldes nozares. Šajā laikā tika izveidota arī stabilāka valdības administratīvā apkalpošana — [[Valsts kanceleja]], kas nodrošināja Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību.

Nozīmīgs tiesiskais pamats Ministru kabineta darbībai tika nostiprināts ar 1925. gada 1. aprīlī pieņemto likumu ''Ministru kabineta iekārta''. Šis likums noteica Ministru kabineta uzbūvi, valdības locekļu darbības pamatprincipus un Valsts kancelejas juridisko statusu. Likums paredzēja, ka Valsts kanceleja pārzina Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību, bet Valsts kancelejas direktors pārvalda Ministru kabineta un Valsts kancelejas budžetu.

Ministru kabineta parlamentārā darbība tika pārtraukta pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]], kuru īstenoja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc apvērsuma tika apturēta [[Saeima|Saeimas]] darbība, ierobežota politisko partiju darbība un faktiski likvidēta parlamentārā kontrole pār valdību. Ulmaņa vadītais Ministru kabinets kļuva par centrālo valsts varas institūciju autoritārā režīma apstākļos.

Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru kabineta darbība tika pārtraukta. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] karaspēks, bet turpmākajās nedēļās tika izveidotas okupācijas varas kontrolētas pārvaldes institūcijas. Latvijas Republikas neatkarīgā valdība zaudēja iespēju īstenot valsts varu Latvijas teritorijā.

Pēc [[Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas procesa]] sākuma 1990. gada 4. maijā, kad [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju ''Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'', izpildvaru pārejas periodā īstenoja Latvijas Republikas Ministru Padome. To vadīja [[Ivars Godmanis]], un tā darbojās pārejas laikā līdz pilnīgai Satversmes darbības atjaunošanai un 5. Saeimas ievēlēšanai.

Pēc [[5. Saeima|5. Saeimas]] ievēlēšanas [[1993. gads|1993. gadā]] tika pilnībā atjaunota [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbība. 1993. gada 15. jūlijā Saeima pieņēma likumu par 1925. gada 1. aprīļa likuma ''Ministru kabineta iekārta'' atjaunošanu. Likums stājās spēkā 1993. gada 3. augustā, un Latvijas valdība atguva vēsturisko nosaukumu — Ministru kabinets. Pirmais Ministru kabinets pēc Satversmes pilnīgas atjaunošanas bija [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] vadītā valdība.

Pēc neatkarības atjaunošanas Ministru kabinets kļuva par centrālo izpildvaras institūciju parlamentārā republikā. Tā darbību noteica Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta kārtības rullis. Valdībai bija jānodrošina pāreja uz tirgus ekonomiku, valsts pārvaldes reforma, starptautiskās integrācijas politika, kā arī sagatavošanās dalībai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]].

Jauns Ministru kabineta iekārtas likums tika pieņemts 2008. gada 15. maijā un stājās spēkā 2008. gada 1. augustā. Tas aizstāja iepriekšējo regulējumu un precizēja Ministru kabineta sastāvu, kompetenci, atbildību, Ministru prezidenta un ministru tiesības un pienākumus, kā arī valdības sēžu organizēšanu. Likums nostiprināja principu, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru.

Mūsdienās Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojas kā valsts augstākā izpildvaras institūcija. Tas īsteno Saeimas pieņemtos likumus, izstrādā valsts politiku, pieņem tiesību aktus savas kompetences ietvaros, koordinē ministriju darbu un pārstāv valsti izpildvaras līmenī. Ministru kabineta vēsturiskā attīstība atspoguļo Latvijas valsts politiskās iekārtas maiņu — no Pagaidu valdības neatkarības kara laikā līdz parlamentārai valdībai Satversmes sistēmā.

== Sastāvs ==
Ministru kabinets sastāv no [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidenta]] un šādiem viņa aicinātiem ministriem:
* [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]],
* [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]],
* [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]],
* [[Latvijas Republikas Finanšu ministrs|finanšu ministra]],
* [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]],
* [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]],
* [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]],
* [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|kultūras ministra]],
* [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministra]],
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrs|satiksmes ministra]],
* [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]],
* [[Latvijas Republikas Veselības ministrs|veselības ministra]],
* [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra]],
* [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs|zemkopības ministra]].

=== Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs ===
{{main|Siliņas Ministru kabinets}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=25%|Amats
! width=20%|Ministrs
! width=20%|Laika posms
! Partija
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
| [[Evika Siliņa]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministrs]]
| [[Andris Sprūds]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Progresīvie]]
|-
| [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministre]]
| [[Baiba Braže]]
| {{Dat|2024|04|19|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministrs]]
| [[Viktors Valainis]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Zaļo un zemnieku savienība]]
|-
| [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|Finanšu ministrs]]
| [[Arvils Ašeradens]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Iekšlietu ministrs]]
| [[Rihards Kozlovskis]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministre]]
| [[Dace Melbārde]]
| {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|Klimata un enerģētikas ministrs]]
| [[Kaspars Melnis]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Zaļo un zemnieku savienība]]
|-
| [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Kultūras ministre]]
| [[Agnese Lāce]]
| {{Dat|2024|06|20|N|bez}} — pašlaik
| [[Progresīvie]]
|-
| [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Labklājības ministrs]]
| [[Reinis Uzulnieks]]
| {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik
| [[Zaļo un zemnieku savienība]]
|-
| [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrs]]
| [[Atis Švinka]]
| {{Dat|2025|03|6|N|bez}} — pašlaik
| [[Progresīvie]]
|-
| [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|Tieslietu ministre]]
| [[Inese Lībiņa-Egnere]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Veselības ministrs]]
| [[Hosams Abu Meri]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| [[Raimonds Čudars]]
| {{Dat|2025|06|19|N|bez}} — pašlaik
| [[Jaunā Vienotība]]
|-
| [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]
| [[Armands Krauze]]
| {{Dat|2023|09|15|N|bez}} — pašlaik
| [[Zaļo un zemnieku savienība]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mk.gov.lv Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālā mājas lapa]


{{Ministru kabinets}}
{{LR ministru kabineti}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas Ministru kabinets|*]]
[[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]]

[[he:פוליטיקה של לטביה#ממשלת לטביה]]</text>
      <sha1>bb0o5pw61pjfduerk42zhitf53epiem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BK Cēsis/Cēsu sporta skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18007</id>
    <revision>
      <id>4464583</id>
      <parentid>4349437</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukurs</username>
        <id>12542</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izcīnītās vietas LBL čempionātā */ atjaunots</comment>
      <origin>4464583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4710" sha1="9occ6odszeasf50j2de9q1cphdz3zha" xml:space="preserve">{{Basketbola komanda
| text_color  = white
| bg_color    = blue
| team        = Cēsis/Cēsu PSS
| logo        = Cesis COA.svg
| logosize    = 
| city        = {{flaga|Latvija}} [[Cēsis]], [[Latvija]]
| league      = [[Reģionālā basketbola līga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = [[2003. gads|2003]]
| arena       = [[Cēsu sporta komplekss]]
| colors      = zila un rozā
| president   = {{flaga|Latvija}} [[Dzintars Berkolts]]
| coach       = {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Zaļupe]]
| GM          =
| media       = http://www.skcesis.lv
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
| LBL         = 0
|klubs_nos_pilnais=|logo_izm=100}}

'''Cēsis/Cēsu pilsētas Sporta skola''' (Cēsis/Cēsu PSS) ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] komanda no [[Cēsis|Cēsīm]], kuras pirmsākumi meklējami 2003. gadā un spēlē [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālajā basketbola līgā]].

== Vēsture ==
Basketbola klubs &quot;Cēsis&quot; dibināts 2003. gadā. No 2005./2006. gada sezonas komanda piedalījās [[LBL]] čempionātā. Savā pirmajā [[LBL]] sezonā tā ieguva 7. vietu. Līdz 2008. gadam komanda bija pazīstama ar nosaukumu '''&quot;Cēsis/Remarks&quot;''', bet pēc tam — '''SK &quot;Cēsis&quot;''', '''&quot;Dārznieks/Cēsis&quot;''' un '''&quot;Dārznieks/Cēsu sporta skola&quot;''' (BK Dārznieks/Cēsu SS). Vairākas sezonas komanda spēlēja [[LBL2|LBL 2. divīzijā]], bet 2009/2010. un 2010/2011. gada sezonās startēja [[Amatieru basketbola līga|Amatieru basketbola līgā]] (ABL). 2011/2012. gada sezonā &quot;Dārznieks/Cēsis&quot; bija LBL 1. divīzijas kluba [[BK Turība]] fārmklubs un atkal spēlēja LBL 2. divīzijā, bet 2012/2013. gada sezonā &quot;Dārznieks/Cēsis&quot; bija LBL 2. divīzijas kluba [[Gulbenes buki]] fārmklubs un spēlēja [[Reģionālā basketbola līga|LBL 3. divīzijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skcesis.lv/?p=4609&amp;cpage=1 |title=“Dārzniekiem” trijās pārbaudes spēlēs 3 zaudējumi, šogad ”Gulbenes buku” fārmklubs |access-date={{dat|2012|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141233/http://www.skcesis.lv/?p=4609&amp;cpage=1#comment-213 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2018. gada augustā komanda mainīja nosaukumu uz '''&quot;BK Cēsis/Cēsu sporta skola&quot;'''. Kopš 2020./2021. gada sezonas komanda BK Cēsis/Cēsu SS spēlēja Reģionālajā basketbola līgā (bijušajā LBL3). 

2023./24. gada RBL sezonā un &quot;Užavas&quot; basketbola kausā piedalījās gan '''BK Cēsis/Cēsu'''''&amp;Limbažu&amp;[[Bertānu Valmieras Basketbola skola|Bertāna]]'' '''SS''', mājas spēles aizvadot Cēsīs un [[Limbaži|Limbažos]], gan ar to nesaistītā '''Cēsis/Cēsu PSS'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rbl.basket.lv/ligas-komandas/|title=Līgas Komandas|last=Caballero.lv|website=RBL|access-date=2025-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo ilgus gadus vada BK Cēsis direktors Dzintars Berkolts, bet otra komanda izveidota 2022. gadā vairāku BK Cēsis esošo un bijušo spēlētāju dibinātās biedrības &quot;Cēsu basketbola attīstībai&quot; (CBA) paspārnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/20102023-divas_basketbola_komandas_cesis_kadel_ska|title=Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-18|date=2023-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024./25. gada sezonas RBL spēlē tikai CBA vadītā Cēsis/Cēsu PSS. Komanda ar tādu pašu nosaukumu spēlē arī [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] 2. divīzijā un jauniešu turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/02082024-cesis_pec_astonu_gadu_partraukuma_atgriez|title=Cēsis pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezīsies Latvijas Sieviešu basketbola līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-18|date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==
{{Atjaunināt}}
* 2006 — 7. LBL
* [[LBL 2006/2007|2007]] — 14. LBL
* 2008 — ?
* 2009 — ?
* 2012 — ?
* 2013 — 3. vieta LBL 3. divīzijā
* 2014 — ?
* 2015 — 3. vieta LBL 3. divīzijā
* 2016 — 2. vieta LBL 3. divīzijā
* 2017 — ?
* 2018 — 2. vieta LBL 3. divīzijā
* 2019 — 1. vieta LBL 3. divīzijā
* 2020 — ?
* 2021 — ?
* 2022 — ?
* 2023 — ?
* 2024 — ?
* 2025 — ?
* 2026 — 3. vieta Reģionalajā basketbola līgā

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/basketbolscesis/ Cēsis/Cēsu-Limbažu-Bertāna SS Facebook profils]
* [https://www.facebook.com/profile.php?id=61552534589743 Cēsis CBA/Cēsu PSS]
* [https://twitter.com/darznieki Oficiālā Twitter lapa]


{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]</text>
      <sha1>9occ6odszeasf50j2de9q1cphdz3zha</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464584</id>
      <parentid>4464583</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:43:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukurs</username>
        <id>12542</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izcīnītās vietas */</comment>
      <origin>4464584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4694" sha1="ajrch6zpv5029u3pxthbae5l8nyxdoe" xml:space="preserve">{{Basketbola komanda
| text_color  = white
| bg_color    = blue
| team        = Cēsis/Cēsu PSS
| logo        = Cesis COA.svg
| logosize    = 
| city        = {{flaga|Latvija}} [[Cēsis]], [[Latvija]]
| league      = [[Reģionālā basketbola līga]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = [[2003. gads|2003]]
| arena       = [[Cēsu sporta komplekss]]
| colors      = zila un rozā
| president   = {{flaga|Latvija}} [[Dzintars Berkolts]]
| coach       = {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Zaļupe]]
| GM          =
| media       = http://www.skcesis.lv
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
| LBL         = 0
|klubs_nos_pilnais=|logo_izm=100}}

'''Cēsis/Cēsu pilsētas Sporta skola''' (Cēsis/Cēsu PSS) ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] komanda no [[Cēsis|Cēsīm]], kuras pirmsākumi meklējami 2003. gadā un spēlē [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālajā basketbola līgā]].

== Vēsture ==
Basketbola klubs &quot;Cēsis&quot; dibināts 2003. gadā. No 2005./2006. gada sezonas komanda piedalījās [[LBL]] čempionātā. Savā pirmajā [[LBL]] sezonā tā ieguva 7. vietu. Līdz 2008. gadam komanda bija pazīstama ar nosaukumu '''&quot;Cēsis/Remarks&quot;''', bet pēc tam — '''SK &quot;Cēsis&quot;''', '''&quot;Dārznieks/Cēsis&quot;''' un '''&quot;Dārznieks/Cēsu sporta skola&quot;''' (BK Dārznieks/Cēsu SS). Vairākas sezonas komanda spēlēja [[LBL2|LBL 2. divīzijā]], bet 2009/2010. un 2010/2011. gada sezonās startēja [[Amatieru basketbola līga|Amatieru basketbola līgā]] (ABL). 2011/2012. gada sezonā &quot;Dārznieks/Cēsis&quot; bija LBL 1. divīzijas kluba [[BK Turība]] fārmklubs un atkal spēlēja LBL 2. divīzijā, bet 2012/2013. gada sezonā &quot;Dārznieks/Cēsis&quot; bija LBL 2. divīzijas kluba [[Gulbenes buki]] fārmklubs un spēlēja [[Reģionālā basketbola līga|LBL 3. divīzijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skcesis.lv/?p=4609&amp;cpage=1 |title=“Dārzniekiem” trijās pārbaudes spēlēs 3 zaudējumi, šogad ”Gulbenes buku” fārmklubs |access-date={{dat|2012|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141233/http://www.skcesis.lv/?p=4609&amp;cpage=1#comment-213 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2018. gada augustā komanda mainīja nosaukumu uz '''&quot;BK Cēsis/Cēsu sporta skola&quot;'''. Kopš 2020./2021. gada sezonas komanda BK Cēsis/Cēsu SS spēlēja Reģionālajā basketbola līgā (bijušajā LBL3). 

2023./24. gada RBL sezonā un &quot;Užavas&quot; basketbola kausā piedalījās gan '''BK Cēsis/Cēsu'''''&amp;Limbažu&amp;[[Bertānu Valmieras Basketbola skola|Bertāna]]'' '''SS''', mājas spēles aizvadot Cēsīs un [[Limbaži|Limbažos]], gan ar to nesaistītā '''Cēsis/Cēsu PSS'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rbl.basket.lv/ligas-komandas/|title=Līgas Komandas|last=Caballero.lv|website=RBL|access-date=2025-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo ilgus gadus vada BK Cēsis direktors Dzintars Berkolts, bet otra komanda izveidota 2022. gadā vairāku BK Cēsis esošo un bijušo spēlētāju dibinātās biedrības &quot;Cēsu basketbola attīstībai&quot; (CBA) paspārnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/20102023-divas_basketbola_komandas_cesis_kadel_ska|title=Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-18|date=2023-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024./25. gada sezonas RBL spēlē tikai CBA vadītā Cēsis/Cēsu PSS. Komanda ar tādu pašu nosaukumu spēlē arī [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] 2. divīzijā un jauniešu turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/02082024-cesis_pec_astonu_gadu_partraukuma_atgriez|title=Cēsis pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezīsies Latvijas Sieviešu basketbola līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-10-18|date=2024-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==
* 2006 — 7. LBL
* [[LBL 2006/2007|2007]] — 14. LBL
* 2008 — ?
* 2009 — ?
* 2012 — ?
* 2013 — 3. vieta LBL 3. divīzijā
* 2014 — ?
* 2015 — 3. vieta LBL 3. divīzijā
* 2016 — 2. vieta LBL 3. divīzijā
* 2017 — ?
* 2018 — 2. vieta LBL 3. divīzijā
* 2019 — 1. vieta LBL 3. divīzijā
* 2020 — ?
* 2021 — ?
* 2022 — ?
* 2023 — ?
* 2024 — ?
* 2025 — ?
* 2026 — 3. vieta Reģionalajā basketbola līgā

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/basketbolscesis/ Cēsis/Cēsu-Limbažu-Bertāna SS Facebook profils]
* [https://www.facebook.com/profile.php?id=61552534589743 Cēsis CBA/Cēsu PSS]
* [https://twitter.com/darznieki Oficiālā Twitter lapa]


{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]</text>
      <sha1>ajrch6zpv5029u3pxthbae5l8nyxdoe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saskaņas Centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18990</id>
    <revision>
      <id>4464325</id>
      <parentid>4463024</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27424-28</username>
        <id>144981</id>
      </contributor>
      <origin>4464325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33701" sha1="f30q9sud9tzll379f14sptf4cuw06qw" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Saskaņas Centrs
|colorcode = #FF9074
|logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation = {{dat|2005|7|9}}
|ideology = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
|position = 
|international = 
|national = 
|european = 
|europarl = 
|colours = sarkans, balts
|merged = [[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year = 2026
| membership = 1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website = {{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. 

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;[[Saskaņa|Saskaņas]]&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no [[Saskaņa|SDP &quot;Saskaņa&quot;]] un [[Centra partija]]s. Latvijas [[Latvijas Sociālistiskā partija|Sociālistiskā partija]] izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija|Centra partijai]]. &quot;Saskaņas&quot; līderis [[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]] paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Skandāli ==

2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2010. gada 8. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2012. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2014. gada 21. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20140321045322/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma }}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>f30q9sud9tzll379f14sptf4cuw06qw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464329</id>
      <parentid>4464325</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:27:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27424-28</username>
        <id>144981</id>
      </contributor>
      <origin>4464329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33659" sha1="q3b82x7wili6j1wvkzgk2lxzk2jno7w" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Saskaņas Centrs
|colorcode = #FF9074
|logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation = {{dat|2005|7|9}}
|ideology = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
|position = 
|international = 
|national = 
|european = 
|europarl = 
|colours = sarkans, balts
|merged = [[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year = 2026
| membership = 1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website = {{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. 

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;[[Saskaņa|Saskaņas]]&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[Centra partija]]s. [[Latvijas Sociālistiskā partija]] izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija|Centra partijai]]. &quot;Saskaņas&quot; līderis [[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]] paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Skandāli ==

2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2010. gada 8. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2012. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2014. gada 21. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20140321045322/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma }}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>q3b82x7wili6j1wvkzgk2lxzk2jno7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464373</id>
      <parentid>4464329</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:23:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33615" sha1="ari30kmbpdnzmu0zya0o0bzcmaq5cjp" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Saskaņas Centrs
|colorcode = #FF9074
|logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation = {{dat|2005|7|9}}
|ideology = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
|position = 
|international = 
|national = 
|european = 
|europarl = 
|colours = sarkans, balts
|merged = [[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year = 2026
| membership = 1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website = {{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. 

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija|Centra partijai]]. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Skandāli ==

2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2010. gada 8. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2012. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2014. gada 21. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20140321045322/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma }}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>ari30kmbpdnzmu0zya0o0bzcmaq5cjp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464374</id>
      <parentid>4464373</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:29:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27416-81</username>
        <id>144988</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Biafra|Biafra]] ([[User talk:Biafra|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464373</comment>
      <origin>4464374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33659" sha1="q3b82x7wili6j1wvkzgk2lxzk2jno7w" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Saskaņas Centrs
|colorcode = #FF9074
|logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation = {{dat|2005|7|9}}
|ideology = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
|position = 
|international = 
|national = 
|european = 
|europarl = 
|colours = sarkans, balts
|merged = [[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year = 2026
| membership = 1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website = {{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. 

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;[[Saskaņa|Saskaņas]]&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[Centra partija]]s. [[Latvijas Sociālistiskā partija]] izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija|Centra partijai]]. &quot;Saskaņas&quot; līderis [[Jānis Urbanovičs|J. Urbanovičs]] paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Skandāli ==

2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2010. gada 8. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2012. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2014. gada 21. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20140321045322/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma }}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>q3b82x7wili6j1wvkzgk2lxzk2jno7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464485</id>
      <parentid>4464374</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27416-81|~2026-27416-81]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <origin>4464373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33615" sha1="ari30kmbpdnzmu0zya0o0bzcmaq5cjp" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name = Saskaņas Centrs
|colorcode = #FF9074
|logo = [[Attēls:Harmony Centre logo.gif]]
| leader1_title = Valde
| leader1_name = [[Jānis Urbanovičs]]&lt;br /&gt;[[Igors Meļņikovs]]&lt;br /&gt;[[Gunta Šagbazjana]]
|foundation = {{dat|2005|7|9}}
|ideology = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]]
|position = 
|international = 
|national = 
|european = 
|europarl = 
|colours = sarkans, balts
|merged = [[Saskaņa]], [[Centra partija]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF9074}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF9074}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF9074}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF9074}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF9074}}
| membership_year = 2026
| membership = 1915{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-03-24|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
|website = {{URL|http://www.saskanascentrs.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Politisko partiju apvienība &quot;Saskaņas Centrs&quot;''' ('''SC''') ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] politiskā apvienība [[Latvija|Latvijā]], kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas [[Tautas saskaņas partija]], &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; un [[Daugavpils pilsētas partija]]). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā &quot;[[Saskaņa]]&quot;, kas veidoja apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot; kopā ar [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. 

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu. No 2014. līdz 2026. gadam apvienība bija neaktīva, bet juridiski turpināja pastāvēt.

2026. gada janvārī &quot;Saskaņas&quot; vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] paziņoja par SC darbības atjaunošanu. Jaunā partiju apvienība sastāv no SDP &quot;Saskaņa&quot; un [[Centra partija]]s. Latvijas Sociālistiskā partija izstājās no apvienības &quot;atšķirīgu priekšstatu par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|karu Ukrainā]] un notiekošo pasaulē&quot; dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=delfi.lv|language=lv|date=2026-01-07|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{dat|2005|07|09}} [[Tautas saskaņas partija]] (TSP), &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; (JC) un [[Daugavpils pilsētas partija]] (DPP) nodibināja apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;. Tam sekoja [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis [[Sergejs Dolgopolovs]], bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmā Baltijas kanāla]] žurnālists [[Nils Ušakovs]]. Decembrī apvienībai pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un [[8. Saeima|8. Saeimā]].

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes &quot;Tava avīze&quot; un &quot;Твоя газета&quot;. 2006. gada oktobrī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija [[10. Saeimas vēlēšanas]] 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas [[10. Saeima|Saeimā]]. 2010. gadā, apvienojoties [[Tautas Saskaņas partija]]i, &quot;[[Jaunais Centrs|Jaunajam Centram]]&quot; un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]] izveidojās jauna politiskā partija — &quot;[[Saskaņa]]&quot;, 2011. gadā tai pievienojās arī [[Daugavpils pilsētas partija]], kamēr [[Latvijas Sociālistiskā partija]] saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju &quot;Saskaņa&quot; veido apvienību &quot;Saskaņas Centrs&quot;.

Saskaņā ar [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma &quot;Nekā personīga&quot; 2011. gada pētījumu &quot;Saskaņas Centrs&quot; bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku un atceres dienām]], pašvaldību pilnvarām, [[bāriņtiesa|bāriņtiesām]], [[Kriminālprocess|Kriminālprocesa]], Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 7. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190607014627/https://m.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-nav-piedalijies-aptuveni-puse-no-10.saeima-notikusajiem-balsojumiem-13900381 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem |date= 2011. gada 28. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/389792-sc_deputati_10saeima_izvairas_no_balsojumiem |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2019. gada 6. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190606145150/https://www.delfi.lv/news/national/politics/neka-personiga-sc-deputati-viskutrakie-balsotaji-saeima.d?id=40337211 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un turpmākajās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu un apvienība kļuva neaktīva. Atsevišķās vēlēšanās LSP biedri kandidēja &quot;Saskaņas&quot; sarakstos (piemēram, [[Artūrs Rubiks]], [[Igors Zujevs]] un citi).

2026. gada janvārī apvienību atjaunoja, LSP izstājoties no apvienības, vietā nākot [[Centra partija|Centra partijai]]. &quot;Saskaņas&quot; līderis J. Urbanovičs paziņoja, ka jaunais Saskaņas Centrs iestājas par [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāras vēlēšanu sistēmas]] ieviešanu un &quot;vienotas sabiedrības veidošanu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120101688/atjauno-politisko-apvienibu-saskanas-centrs|title=Atjauno politisko apvienību &quot;Saskaņas centrs&quot;|website=Delfi|access-date=2026-02-02|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārzemju sadarbība ==
2009. gada 21. novembrī &quot;Saskaņas Centra&quot; [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot; kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u |date= 2009. gada 23. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 |accessdate= 2014. gada 13. februārī |archive-date= 2017. gada 24. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}&lt;/ref&gt; 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate= 2014. gada 13. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date= 2011. gada 20. maijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378259-urbanovics_parakstijis_memorandu_ar_kinas_komunistisko_partiju |accessdate= 2014. gada 13. februārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 24. jūlijā &quot;Saskaņas Centra&quot; politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Zariņš no &quot;Saskaņas&quot; paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date= 2017. gada 24. jūlijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 19. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date= 2017. gada 25. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 9. oktobrī intervijā &quot;Saskaņas Centra&quot; vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 10. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2017. gada 17. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date= 2017. gada 9. oktobris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, &quot;Saskaņas Centra&quot; sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= «Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija|publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar &quot;Vienoto Krieviju&quot; vērtēja kā formālu un saistīja ar &quot;Saskaņas Centra&quot; centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date= 2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt; Līdzīgu viedokli pauda arī no &quot;Saskaņas&quot; ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date= 2017. gada 10 |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/809364-mamikins_ligums_ar_vienota_krievija_tika_lauzts_ar_merki_partijai_klut_pienemamai_latvijas_valdosajiem |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date= 2017. gada 10. oktobris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Saskaņa un PCTVL}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 14,42
| {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 26,04
| {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#AB4E52}}
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 28,37
| {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#AB4E52}}
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2009.
| [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 19,57
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#AB4E52}}
|}

== Skandāli ==

2005. gada 18. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu [[Ilmārs Ančāns|Ilmāram Ančānam]], lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra [[Juris Hlevickis|Jura Hlevicka]] pārvēlēšanu, t.s. [[Jūrmalgeita|Jūrmalgeitā]] aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — [[Leonīds Lasmanis|Leonīdu Lasmani]] un [[Gvido Harijs Volbrugs|Gvido Hariju Volbrugu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta) |date= 2005. gada 21. marts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/abi-par-kukuldosanu-jurmalas-mera-velesanas-aizturetie-ir-jc-kandidati-papildinata/303286 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam [[Zemgales apgabaltiesa]] 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi |date= 2016. gada 12. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurmalgeitas-desmit-gadi-vecie-netikumi-un-joprojam-meklesana-esosie-tirgoni.d?id=47299995 |accessdate= 2017. gada 12. novembris}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā 26. maijā [[Latgales apgabaltiesa]] par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei [[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]] atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus.d?id=11310732 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus |date= 2005. gada 26. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-veletaju-balsu-uzpirksanu-rezekne-piespriez-naudassodus/307842 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= ‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē |date= 2005. gada 29. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-parsudzejis-tiesas-lemumu-par-velesanu-rezultatu-atcelsanu-rezekne.d?id=10755478 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā |author= Kristīne Bērziņa |date= 2005. gada 20. aprīlis |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |url= https://www.cvk.lv/pub/public/27365.html |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas |date= 2005. gada 22. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunais-centrs-norobezojas-no-veletaju-uzpirksanas-un-kukuldosanas.d?id=10711539 |accessdate= 2005. gada 29. martā}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 11. oktobrī [[Zemgales apgabaltiesa]] par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]] par vainīgiem atzina deputāta [[Andrejs Klementjevs|Andreja Klementjeva]] brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu |date= 2007. gada 11. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2010. gada 8. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20101008002143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219404-cetras_personas_notiesa_par_veletaju_balsu_pirksanu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju |date= 2007. gada 17. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī |archive-date= 2012. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20120915051910/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219104-no_sc_ieveleta_saeimas_deputata_bralis_atstas_partiju }}&lt;/ref&gt;

2008. gada 4. martā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un [[Rīgas dome]]s Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu |date= 2008. gada 5. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/221622-knab_par_kukulnemsanu_aiztur_kartejo_rd_amatpersonu_papildinata_1554 |accessdate= 2005. gada 29. martā }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu |author=Ivo Leitāns |date= 2014. gada 17. marts |work=De Facto |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusajam-rd-labklajibas-departamenta-juristam-rozenam-piespriez-5-gadu-cietumsodu.a80155/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā |date= 2008. gada 17. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma |accessdate= 2017. gada 12. novembrī |archive-date= 2014. gada 21. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20140321045322/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/501707-bijusajam_rd_juristam_rozenam_piespriez_piecus_gadus_cietuma }}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. jūnija rītā [[Drošības Policija]] aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās]] aizturēja &quot;Saskaņas Centra&quot; deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts |date= 2009. gada 9. jūnijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-balsu-pirksanu-vilanos-aizturets-sc-kandidats/420300 |accessdate= 2010. gada 10. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās |date= 2014. gada 24. novembris |publisher= [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa]] |url= http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tiesas-sedem/2014/kasacijas-instance/6750-stajies-speka-spriedums-kriminallieta-par-veletaju-balsu-uzpirksanu-vilanu-novada-domes-velesanas/ |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 29. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20110829035150/http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/373203-saeimas_deputats_apsudzets_krapsana_liela_apmera }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date= 2011. gada 10. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author= Lelde Petrāne |date= 2011. gada 12. aprīlis |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī |archive-date= 2011. gada 15. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date= 2014. gada 19. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/540522-par_krapsanu_notiesatais_garkalnes_novada_vicemers_silovs_turpina_stradat_dome |accessdate= 2017. gada 12. novembrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate= 2018. gada 9. maijā |archive-date= 2018. gada 10. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date= 2017. gada 4. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate= 2018. gada 9. maijā}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts &quot;Saskaņas Centra&quot; Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA &quot;Karavīrs&quot;. Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/490451-saeimas_deputata_gimenes_uznemumu_pieker_elektribas_zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date= 2011. gada 15. augusts |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/515562-sc_deputats_melnikovs_piekerts_nodoklu_nemaksasana |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date= 2012. gada 13. maijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate= 2014. gada 12. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saskanascentrs.lv/?LV Saskaņas Centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070518220719/http://www.saskanascentrs.lv/?LV |date={{dat|2007|05|18||bez}} }} {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}}

{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>ari30kmbpdnzmu0zya0o0bzcmaq5cjp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doneckas &quot;Šahtar&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21416</id>
    <revision>
      <id>4464346</id>
      <parentid>4297063</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:52:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4464346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5733" sha1="p9lfjn4vdeuvwtdzasg7sc6v5r6mk1j" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #FF6600
| nos = ''Šahtar''
| logo = Shakhtar Donetsk Logo.png
| pilns = ''ФК Шахтар Донецьк''&lt;br /&gt;''(FK Šahtar Doneck)''
| iesauka = ''Гірники'' (kalnrači)&lt;br /&gt;''кроти'' (kurmji)
| pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Donecka}}
| dib = 1936
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 24
| stad = ''Metalist''&lt;br /&gt;[[Harkiva]], [[Ukraina]]
| ietilp = 34 915
| prez = {{flaga|Ukraina}} [[Rinats Ahmetovs]]
| tren = {{flaga|TUR}} [[Arda Turans]]
| līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]
| sez = 2024.—2025.
| poz = 3. vieta
| mediji = {{url|shakhtar.com/}}
| pattern_la1 = _shakhtar1920h
| pattern_b1 = _shakhtar1920h
| pattern_ra1 = _shakhtar1920h
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _shakhtar1819H
| leftarm1 = FF5900
| body1 = FF5900
| rightarm1 = FF5900
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _shakhtar1819a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _shakhtar1819A
| leftarm2 = CDC8B1
| body2 = CDC8B1
| rightarm2 = CDC8B1
| shorts2 = 8B8878
| socks2 = 8B8878
}}
[[Attēls:Shakhtar-Donetsk.png|150px|thumb|right|Kluba logo no 1997. līdz 2007. gadam.]]

'''Doneckas &quot;Šahtar&quot;''' ({{val|uk|ФК «Шахтар» Донецьк}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Donecka]]s. Klubs ir dibināts [[1936. gads|1936]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Kluba krāsas ir oranža un melna. ''Šahtar'' futbolisti ir 14 reizes kļuvuši par Ukrainas čempioniem, 13 reizes izcīnījuši [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], kā arī astoņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausā. Lielākais panākums starptautiskā mērogā ir uzvara [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā 2008.–2009. gada sezonā.

Sakarā ar [[Donbasa karš|karu Donbasā]], ''Šahtar'' no 2014. līdz 2016. gadam savas mājas spēles aizvadīja ''[[Arena Lviv]]'' stadionā [[Ļviva|Ļvivā]].&lt;ref name=&quot;PFL_schedule&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/|title=Формат і календар наступного Чемпіонату ПЛ|publisher=[[Ukrainas futbola Premjerlīga]]|accessdate=11 July 2014|date=11 July 2014|language=uk|archive-date={{dat|2016|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160326040502/http://fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Shakhtar to play home matches in Lviv&quot;&gt;[http://en.interfax.com.ua/news/sport/215197.html Shakhtar to play home matches in Lviv], [[Interfax-Ukraine]]| 24 July 2014&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada spēlē ''Metalist'' stadionā [[Harkiva|Harkivā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (15): 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2022–23, 2023–24
** Vicečempioni (13): 1993–94, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21
* '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1994–95, 1996–97, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2023–24, 2024–25
** Finālisti (6):  2002–03, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2013–14, 2014–15
* '''Ukrainas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015, 2017
** Finālisti (7):  2004, 2006, 2007, 2011, 2016, 2018, 2019
* '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Vicečempioni (2): 1975, 1979
* '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1961, 1962, 1980, 1983
** Finālisti (4): 1963, 1978, 1984–85, 1985–86
* '''PSRS superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1984
** Finālisti (2): 1981, 1986
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html|title=UEFA Europa League - History |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2008–09
* '''[[UEFA Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2009

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|FC Shakhtar Donetsk|Doneckas &quot;Šahtar&quot;}}
* [http://shakhtar.com Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{pt ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šahtar, Donecka}}
[[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]]
[[Kategorija:Doneckas &quot;Šahtar&quot;]]</text>
      <sha1>p9lfjn4vdeuvwtdzasg7sc6v5r6mk1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riodežaneiro &quot;Fluminense&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21612</id>
    <revision>
      <id>4464588</id>
      <parentid>4295691</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7053" sha1="ocsgofa2vzy8g9q91vmnqstm9270bxk" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 |text_color  = #FFFFFF
 |bg_color    = #006e44
 | nos     = ''Fluminense''
 | logo    = [[Attēls:Fluminense logo.gif|170px]]
 | pilns   = ''Fluminense Football Club''
 |pilsēta = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
 | dib     = 1902
 | dib_mēn = 7
 | dib_dat = 21
 | stad    = [[Marakanas stadions]]
 | ietilp  = 78 838
 | prez    = {{flagicon|Brazil}} Mario Bitenkurts
 | tren    = {{flagicon|Brazil}} [[Renato Gauču]]
 | līga    = [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]
 | sez     = 2025.
 | poz     = 5. vieta
| pattern_la1 = _fluminense24h
| pattern_b1 = _fluminense24h
| pattern_ra1 = _fluminense24h
| pattern_sh1 = _fluminense24h
| pattern_so1 = _fluminense24hl
| leftarm1 = 800000
| body1 = 800000
| rightarm1 = 800000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _fluminense24a
| pattern_b2 = _fluminense24a
| pattern_ra2 = _fluminense24a
| pattern_sh2 = _fluminense23a
| pattern_so2 = _fluminense24al
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = A00101
| socks2 = A00101
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = _fluminense24t
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = _whitebottom
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = A00000
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''Fluminense Football Club''''' ir [[Brazīlija]]s futbola klubs no [[Riodežaneiro]]. Četras reizes komanda ir kļuvusi par Brazīlijas čempioniem (1970., 1984., 2010. un 2012. gadā). 2023. gadā pirmo reizi uzvarēja Dienvidamerikas nozīmīgākajā klubu turnīrā ''[[Copa Libertadores]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/05112023-kenedijs_iesit_libertadores_kausa_uzvaras |title=Kenedijs iesit &quot;Libertadores&quot; kausa uzvaras vārtus un uzreiz tiek noraidīts |date={{dat|2023|11|5||bez}}|website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2023|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
== Statistika ==
[[File: Idolos do Fluminense.jpg|thumb|280x280px|Fluminense kluba zvaigznes kas pieminētas muzejā (1902-2002)]]Fluminense kluba spēlētāju un treneru statistika.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=22 October 2016 |title=Em meio à críticas e quase barração, Gum chega a 350 jogos pelo Tricolor |url=https://www.lance.com.br/fluminense/meio-criticas-quase-barracao-gum-chega-350-jogos-pelo-tricolor.html |access-date=2023-12-04 |website=Lance! |language=pt-br}}&lt;/ref&gt;

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===

{| class=&quot;toccolors&quot; border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;left&quot; style=&quot;margin:0.5em;&quot;

!colspan=&quot;2&quot; align=center style=&quot;background-color: #006633;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Vārds&lt;/span&gt;
!align=center style=&quot;background-color: #006633;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Spēles&lt;/span&gt;
|-
|1st||{{flagicon|Brazil}} [[Karloss Žozē Kastilju|Kastilju]]||align=&quot;center&quot;|'''699'''
|-
|2nd||{{flagicon|Brazil}} [[Žuau Karloss Batista Piņeiru|Piņeiru]]||align=&quot;center&quot;|'''603'''
|-
|3rd||{{flagicon|Brazil}} [[Tele Santana]]||align=&quot;center&quot;|'''556'''
|-
|4th||{{flagicon|Brazil}} [[Altairs Gomess de Figueiredo|Altairs]]||align=&quot;center&quot;|'''549'''
|-
|5th||{{flagicon|Brazil}} [[Eskurinju]]||align=&quot;center&quot;|'''490'''
|-
|6th||{{flagicon|Brazil}} [[Rubens Galakse]]||align=&quot;center&quot;|'''462'''
|-
|7th||{{flagicon|Brazil}} [[Denilsons Kustodio Mačado|Denilsons]]||align=&quot;center&quot;|'''433'''
|-
|8th
|{{flagicon|Brazil}} [[Gums (futbolists)|Gums]]
!'''414'''
|-
|9th||{{flagicon|Brazil}} [[Assis]]|| align=&quot;center&quot; |'''424'''
|-
|10th||{{flagicon|Brazil}} [[Valdo Mačado|Valdo]]|| align=&quot;center&quot; |'''403'''
|}
{{Clear}}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
[[File:Valdo, sem data.tif|thumb|Fluminense spēlētājs [[Valdo Mačado|Valdo]], pret vārtsargu [[Moasirs Barboza|Barbozu]], no kluba [[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;]], [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]].|318x318px]]
{| class=&quot;toccolors&quot; border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;left&quot; style=&quot;margin:0.5em;&quot;

!colspan=&quot;2&quot; align=center style=&quot;background-color: #006633;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Vārds&lt;/span&gt;
!align=center style=&quot;background-color: #006633;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Vārti&lt;/span&gt;
!align=center style=&quot;background-color: #006633;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Sezonas&lt;/span&gt;
|-
|1st||{{flagicon|Brazil}} [[Valdo Mačado|Valdo]]||align=&quot;center&quot;|'''319''' || align=&quot;center&quot;|1954–61
|-
|2nd||{{flagicon|Brazil}} [[Fredži]]|| align=&quot;center&quot; |'''199''' || align=&quot;center&quot;|2009-16 / 2020-22
|-
|3rd||{{flagicon|Brazil}} [[Orlando Pinjo de Oro]]|| align=&quot;center&quot; |'''184''' || align=&quot;center&quot;|1945-55
|-
|4th||{{flagicon|Brazil}} [[Erkules de Miranda|Erkules]]||align=&quot;center&quot;|'''165''' || align=&quot;center&quot;|1935–42
|-
|5th||{{flagicon|Brazil}} [[Tele Santana]]||align=&quot;center&quot;|'''164''' || align=&quot;center&quot;|1950–61
|-
|6th||{{flagicon|England}} [[Henrijs Velfērs]]||align=&quot;center&quot;|'''163''' || align=&quot;center&quot;|1913–23
|-
|7th||{{flagicon|Argentina}} [[Russo (futbolists)|Russo]]|| align=&quot;center&quot; |'''149''' || align=&quot;center&quot;|1933–44
|-
|8th||{{flagicon|Brazil}} [[Prežinju]]||align=&quot;center&quot;|'''128''' || align=&quot;center&quot;|1925–39
|-
|9th||{{flagicon|Brazil}} [[Vašingtons Cēzars Santoss|Vašingtons Cēzars]]||align=&quot;center&quot;|'''124''' || align=&quot;center&quot;|1983–89
|-
|10th||{{flagicon|Brazil}} [[Manžu Alvess]]||align=&quot;center&quot;|'''121''' || align=&quot;center&quot;|1998–2002 / 2015-2016
|}
{{Clear}}

=== Galvenie treneri pēc spēļu skaita ===
[[File:Treinadores do Fluminense.jpg|thumb|280x280px|Plakāts ar treneriem kluba trofeju zālē]]
{| class=&quot;toccolors&quot; border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; align=&quot;left&quot; style=&quot;margin:0.5em;&quot;

!colspan=&quot;2&quot; align=center style=&quot;background-color: #831d1c;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Vārds&lt;/span&gt;
!align=center style=&quot;background-color: #831d1c;&quot;| &lt;span style=&quot;color: #fff;&quot;&gt;Spēles&lt;/span&gt;
|-
|1st||{{flagicon|Brazil}} [[Zezē Moreira]]|| align=&quot;center&quot;|'''467'''
|-
|2nd
|{{flagicon|Brazil}} [[Ābels Braga]]|| align=&quot;center&quot; |'''354'''
|-
|3rd||{{flagicon|Uruguay}} [[Ondino Vieira]]|| align=&quot;center&quot; |'''300'''
|-
|4th||{{flagicon|Brazil}} [[Renato Gauču]]|| align=&quot;center&quot;|'''202'''
|-
|5th||{{flagicon|Brazil}} [[Fernando Dinizs]]|| align=&quot;center&quot; |'''183'''
|-
|6th||{{flagicon|Brazil}} [[Elba de Paduja Lima|Tims]]|| align=&quot;center&quot;|'''166'''
|-
|7th||{{flagicon|Brazil}} [[Nelsiņju Rosa]]|| align=&quot;center&quot; |'''156'''
|-
|8th||{{flagicon|Brazil}} [[Karlušs Albertu Parreira]]|| align=&quot;center&quot; |'''146'''
|-
|9th||{{flagicon|Brazil}} [[Silvio Pirillo]]|| align=&quot;center&quot;|'''138'''
|-
|10th||{{flagicon|Brazil}} [[Luiss Viņjaes]]|| align=&quot;center&quot;|'''137'''
|-
|}
{{Clear}}
&lt;small&gt;dati uz 2023. gada 4. oktobri&lt;/small&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.canalfluminense.com.br Kluba ziņu lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210126022444/http://www.canalfluminense.com.br/ |date={{dat|2021|01|26||bez}} }} {{pt ikona}}

{{īss aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Fluminense, Riodezzaneiro}}
[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Fluminense&quot;]]</text>
      <sha1>ocsgofa2vzy8g9q91vmnqstm9270bxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22122</id>
    <revision>
      <id>4464580</id>
      <parentid>4338816</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1383" sha1="ickl4mg1ob5fkkf3g0lp7l4et7w5x1a" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
|nos=Cruzeiro
|logo=[[Attēls:Cruzeiro logo 2.gif]]|
pilns=Cruzeiro Esporte Clube
|dib=1921
|stad=Mineirão&lt;br /&gt;[[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]
|ietilp=61.846|
prez={{flaga|Brazīlija}} Sérgio Santos Rodrigues
|tren={{flaga|Brazīlija}} ''Leonardo Jardim''
|līga=[[Brazīlijas Série A]]
|sez= 2025.
|poz= 3. vieta (A)
|pattern_la1=_cruzeiro23h
|pattern_b1=_cruzeiro23h
|pattern_ra1=_cruzeiro23h
|pattern_sh1=_cruzeiro23h
|pattern_so1=_adidasbluel
|leftarm1=0000FF
|body1=0000FF
|rightarm1=0000FF
|shorts1=000051
|socks1=000051
|pattern_la2=_cruzeiro23a
|pattern_b2=_cruzeiro23a
|pattern_ra2=_cruzeiro23a
|pattern_sh2=_cruzeiro23h2
|pattern_so2=_adidasnavyl
|leftarm2=FFFFFF
|body2=FFFFFF
|rightarm2=FFFFFF
|shorts2=FFFFFF
|socks2=FFFFFF
|pattern_la3=
|pattern_b3=
|pattern_ra3=
|pattern_sh3=
|leftarm3=
|body3=
|rightarm3=
|shorts3=
|socks3=
}}

'''Cruzeiro Esporte Clube''' ir [[Brazīlija]]s futbola komanda no [[Beluorizonti]] pilsētas [[Minasžeraisa]]s štatā. Klubs dibināts {{dat|1921|1|2}}.

Komanda savas mājas spēles aizvada ''[[Mineirão]]'' stadionā, kurš tiek dalīts ar vietējiem sāncenšiem ''[[Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;|Atlético Mineiro]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;]]</text>
      <sha1>ickl4mg1ob5fkkf3g0lp7l4et7w5x1a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Figueirense Futebol Clube</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22129</id>
    <revision>
      <id>4464586</id>
      <parentid>4083487</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:45:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1426" sha1="3zh988i2vyr1sz4htjt5ww2nounu3x1" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste|
nos=Figueirense|
logo=[[Attēls:Figueirense.png]]|
pilns=Figueirense Futebol Clube|
dib=1921|
stad=Estádio Orlando Scarpelli&lt;br /&gt;[[Floriānopolisa]], [[Brazīlija]]|
ietilp=19 908|
prez={{flaga|Brazīlija}} Nestors Lodeti|
tren={{flaga|Brazīlija}} |
līga=[[Brazīlijas Série C]]|
sez=2025|
poz=14.
 |pattern_la1=_figueira1|pattern_b1=_figueira_home|pattern_ra1=_figueira1|
  leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=000000|socks1=000000|
 pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF|
 pattern_la3=_figueira3|pattern_b3=_figueira_third|pattern_ra3=_figueira3|
  leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=000000|socks3=000000|
}}

'''Figueirense Futebol Clube''', zināms arī kā '''Figueirense''', ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Floriānopolisa]]s, [[Santakatarina]]s štatā.

Par kluba augstāko sasniegumu var uzskatīt iekļūšanu 1997. gada [[Brazīlijas kauss futbolā|Brazīlijas kausa]] finālā. Klubs 15 reizes uzvarējis [[Santakatarina]]s štata čempionātā.

== Ārējās saites ==
* [http://www.figueirense.com.br Figueirense oficiālā vietne]
* [https://web.archive.org/web/20190521103745/http://gavioesalvinegros.com.br/ Gavioes Alvinegros - fanu lapa]

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Figueirense Futebol Clube]]</text>
      <sha1>3zh988i2vyr1sz4htjt5ww2nounu3x1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22139</id>
    <revision>
      <id>4464576</id>
      <parentid>4297313</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2493" sha1="9nsedick9570o6m8rzusfvp5c29su2o" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste|
nos=Flamengo|
logo=[[Attēls:Flamengo_logo_football.png|120px]]|
pilns=Clube de Regatas do Flamengo|
dib=1895|
stad=[[Estádio do Maracanã|Maracanã]] &lt;small&gt;(publiskais stadions)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Estádio da Gávea|Gávea]] &lt;small&gt;(pašu stadions)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]|
ietilp=82,238&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbf.com.br/cnef/cnef.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130510210022/http://www.cbf.com.br/cnef/cnef.pdf |archivedate={{dat|2013|05|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;|
|prez={{flaga|Brazīlija}} Patrīsija Amorima|
|tren={{flaga|Brazīlija}} [[Filipi Luišs]]
|līga=[[Brazīlijas Série A]]|
|sez= 2025.
|poz= 1. vieta
| pattern_la1 = _flamengo25h
| pattern_b1 = _flamengo25h
| pattern_ra1 = _flamengo25h
| pattern_sh1 = _flamengo25h
| pattern_so1 = _flamengo25hl
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _flamengo25a
| pattern_b2 = _flamengo25a
| pattern_ra2 = _flamengo25a
| pattern_sh2 = _flamengo25a
| pattern_so2 = _flamengo25al
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 000000
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _flamengo2425t
| pattern_b3 = _flamengo2425t
| pattern_ra3 = _flamengo2425t
| pattern_sh3 = _flamengo2425t
| pattern_so3 = _adidasredl
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 2B2B2B
}}

'''Clube de Regatas do Flamengo''', biežāk zināms kā ''Flamengo'' ({{IPA|flaˈmẽɡu}}) ir [[Brazīlija]]s [[sporta klubs]] no [[Riodežaneiro]].

Citi komandas fanu lietotie komandas apzīmējumi ir ''&quot;Fla&quot;'', ''&quot;Mengo&quot;'' un ''&quot;Mengão&quot;'' (kas nozīmē ''Lielais Mengo''), kā arī kluba krāsas aprakstošais nosaukums ''rubro-negro'' (&quot;spilgti sarkans-melns&quot;).

Flamengo futbola komanda ir populārākais klubs valstī ar aptuveni 35 miljoniem atbalstītāju. Tas ierindojās 9. vietā FIFA rīkotajā aptaujā par 20. gadsimta labākajiem klubiem.

Flamengo simbols savulaik bija [[jūrnieks Papaijs]], bet 1960. un 1970. gados to pakāpeniski aizvietoja [[Melnais grifs|grifs]].&lt;ref&gt;[http://www.flamengo.com.br/mascote/ Club mascots] (in Portuguese). Flamengo oficiālā vietne. Atsauce uz 2010. gada 18. janvāri.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-stub}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]]</text>
      <sha1>9nsedick9570o6m8rzusfvp5c29su2o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beluorizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22270</id>
    <revision>
      <id>4464570</id>
      <parentid>4221167</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:03:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2424" sha1="9kar3n8b7s59k9jybezduvy0scneeze" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| nos = Atlético Mineiro
| logo = [[Attēls:Atletico Mineiro logo.jpg]]
| pilns = Clube Atlético Mineiro
| dib = 1908
| stad = Mineirão, [[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]
| ietilp = 76 500
| prez = {{flaga|Brazīlija}} Aleksandre Kalils
| tren = {{flaga|Brazīlija}} ''Cuca''
| līga = [[Brazīlijas Série A]]
| sez = 2025.
| poz = 11.
| pattern_la1 = _black_stripes
| pattern_b1 = _blackstripes
| pattern_ra1 = _black_stripes
| pattern_so1 = _whitehorizontal
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _whiteborder
| pattern_b2 = _collarwhite
| pattern_ra2 = _whiteborder
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _black_stripes
| pattern_b3 = _blackstripes
| pattern_ra3 = _black_stripes
| leftarm3 = FF9900
| body3 = FF9900
| rightarm3 = FF9900
| shorts3 = 000000
| socks3 = FFFFFF|
}}

'''Clube Atlético Mineiro''', zināms arī vienkārši kā '''Atlético Mineiro''', ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Beluorizonti]] [[Minasžeraisa]]s štatā. Dibināts 1908. gada 25. martā, tas ir viens no tradīcijām bagātākajiem klubiem Brazīlijas futbolā. Pirmā oficiālā spēle tika aizvadīta 1909. gada 21. martā pret ''Sport Club Futebol''. Komanda spēlē kreklos ar melnām un baltam vertikālām svītrām, melnos šortos un baltās zeķēs.

Komandas iesauka visā valstī ir ''Galo'', kas [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]] nozīmē [[gailis]], kas ir arī kluba talismans. Klubs uzvarēja pirmajā oficiālajā [[Campeonato Brasileiro Série A|Brazīlijas čempionātā]], kurš notika 1971. gadā. Vēl klubs divreiz triumfējis CONMEBOL Cup, kā arī 42 reizes Minasžeraisas štata čempionātā. Klubs tikai vienu sezonu nav spēlējis Brazīlijas čempionāta augstākajā līgā un ir viena no stabilākajām komandām, piedaloties Brazīlijas čempionāta 14 finālos vai pusfinālos.

Atlético atbalstītāji ir vieni no kaislīgākajiem Brazīlijā. Komanda savas mājas spēles aizvada ''Mineirão'' stadionā, kurs tiek dalīts ar vietējie sāncenšiem ''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Belu Orizonti &quot;Atletico Mineiro&quot;]]


{{futbols-stub}}</text>
      <sha1>9kar3n8b7s59k9jybezduvy0scneeze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23027</id>
    <revision>
      <id>4464221</id>
      <parentid>4461793</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:43:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pašreizējais sastāvs */</comment>
      <origin>4464221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5492" sha1="mpi6gp6lt5r95jno4vr416h4m963nn6" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #C60C30
| team               = Chicago Blackhawks
| logo               = ChicagoBlackhawksLogo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]]
| founded            = 1926
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[United Center]]''
| ietilpība          = 19 717
| colors             = Sarkana, melna, balta
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Rokijs Vircs]]
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Kails Deividsons]]
| coach              = {{flaga|SWE}} [[Anders Sorensens]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]]
| media              = 
| affiliates         = [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Tolīdo &quot;Walleye&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = Čikāgas &quot;Black Hawks&quot;
| dates1             = 1926–1986
| name2              = Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;
| dates2             = 1986–
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 6
}}
'''Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;''' ({{val|en|Chicago Blackhawks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1926. gadā kā '''Čikāgas &quot;Black Hawks&quot;''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Blackhawks&quot; ir sešas reizes uzvarējis NHL, četras reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 14 reizes — par divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[United Center]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 6
** 1933–34, 1937–38, 1960–61, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15
* '''Konferences čempioni''': 4
** 1991–92, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15
* '''Divīzijas čempioni''': 16
** 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1982–83, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1992–93, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2016-17

== Spēlētāji ==
Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Stens Mikita]], [[Fils Espozito]], [[Bobijs Halls]], [[Deniss Savārs]], [[Braiens Smoļinskis]], [[Glenns Hols]], [[Tuomo Rūtu]] un [[Tonijs Espozito]], kā arī vārtsargs [[Dominiks Hašeks]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.''

==== Vārtsargi ====
* 30 {{flaga|USA}} [[Spensers Naits]]
* 40 {{flaga|SWE}} [[Arvīds Sēderbloms]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Sems Rinzels]]
* 14 {{flaga|CAN}} [[Kevins Korčinskis]]
* 38 {{flaga|CAN}} [[Ītans Delmastro]]
* 44 {{flaga|USA}} [[Vaijats Kaisers]]
* 46 {{flaga|CAN}} [[Luī Krevjē]]
* 48 {{flaga|USA}} [[Mets Grizliks]]
* 55 {{flaga|BLR}} [[Artjoms Levšunovs]]
* 72 {{flaga|USA}} [[Alekss Vlasiks]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Raiens Donato]]
* 11 {{flaga|USA}} [[Olivers Mūrs]]
* 12 {{flaga|CAN}} [[Saša Boisverts]]
* 16 {{flaga|SWE}} [[Antons Frondels]]
* 20 {{flaga|CAN}} [[Raiens Grīns]]
* 24 {{flaga|USA}} [[Sems Lafertijs]] 
* 25 {{Flaga|USA}} [[Dominiks Toninato]]
* 26 {{Flaga|CAN}} [[Endrū Mandžapane]]
* 28 {{Flaga|SWE}} [[Andrē Burakovskis]]
* 59 {{flaga|CAN}} [[Tailers Bertuci]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 76 {{flaga|CAN}} [[Niks Lardiss]]
* 84 {{flaga|USA}} [[Lendons Slagerts]]
* 86 {{flaga|FIN}} [[Teuvo Tereveinens]]
* 91 {{flaga|USA}} [[Frenks Nazārs]]
* 95 {{Flaga|RUS}} [[Iļja Mihejevs]]
* 98 {{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Komandas spēlētāju rekordi sezonā ==
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bobijs Halls]], 58 (1968.-69.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Savārs]], 87 (1981.-82. &amp; 1987.-88.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Savārs]], 131 (1987.-88.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maiks Peluso]], 408 (1991.-92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, no aizsargiem: [[Dāgs Vilsons]], 85 (1981.-82.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, no debitantiem: [[Stīvs Lārmers]], 90 (1982.-83.)
* Visvairāk trāpīto soda sitienu sezonā: [[Tonijs Espozito]], 15 (1969.-70.)

== Komandas iepriekšējie logo ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Chicagoblackhawkslogo30s.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1935. gadam
Attēls:Chicagoblackhawkslogo40s.gif|Kluba logo no 1938. līdz 1955. gadam
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Chicago Blackhawks|Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;}}
* [http://blackhawks.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081203222103/http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ |date={{dat|2008|12|03||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;| ]]</text>
      <sha1>mpi6gp6lt5r95jno4vr416h4m963nn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23480</id>
    <revision>
      <id>4464409</id>
      <parentid>4409289</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8448" sha1="44oa48atbtp9yp15mwu7lsf3jn2ife1" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Ameriku kā pasaules daļu|Amerika (nozīmju atdalīšana)|Amerika}}
[[Attēls:LocationAmericas.png|thumb|300px|right|Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika]]
'''Amerika''' ir [[pasaules daļa]], kas apvieno divus [[kontinents|kontinentus]] — [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] — kopā ar tām tuvumā esošajām [[sala|salām]].

== Ģeogrāfiskā informācija ==
Amerika aizņem 8,3% no [[Zeme]]s virsmas un 28,4% no Zemes [[sauszeme]]s virsmas. Šeit dzīvo aptuveni 14% pasaules iedzīvotāju. Amerikas ģeogrāfiskais centrs atrodas [[Hondurasa|Hondurasā]], Sigvatepekē.

Ziemeļu-dienvidu virzienā Amerika stiepjas 15 000 kilometrus. Kopējā platība — ap 42 000 000 km² — tā ir nedaudz mazāka, kā [[Āzija]]. Amerikā dzīvo ap 800 miljoni iedzīvotāju.

== Amerikas nosaukums ==
Termins &quot;Amerika&quot; tā pašreizējā nozīmē lietots [[1507]]. gadā uz kāda [[globuss|globusa]] un [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]], ko izdevis vācu [[kartogrāfs]] [[Mārtins Valdzēmillers]] tagadējā [[Elzasa|Elzasā]]. Pavadošajā grāmatā ''Cosmographiae Introductio'' tiek paskaidrots, ka vārds iegūts no pētnieka [[Amerigo Vespuči]] vārda [[latīņu valoda|latinizētās]] vārda formas ''Americus Vespucius''. Vārds tika pārveidots sieviešu dzimtē, jo arī pirms tam zināmajām pasaules daļām vārdi bija sieviešu dzimtē.

[[Attēls:Ct000725C-wh012_5-Universalis_cosmographia_secundum_Ptholomaei_traditionem_et_Americi_Vespucii_alioru-m-que_lustrationes..png|thumb|right|300px|Valzēmillera izdotā pasaules karte, kur pirmoreiz lietots termins &quot;Amerika&quot;, 1507. gads]]
Nereti uzskata, ka Amerigo Vespuči vārda izmantošana Amerikas nodēvēšanā ir tikai nostāsts. Bazils Kotle savā darbā ''Dictionary of Surnames'' (1967) norāda, ka jaunas zemes vai kontinenti nekad netiek nodēvēti personu vārdos bet gan tikai uzvārdos, izņemot gadījumus, kad tiek lietoti karaļu vārdi.

Pastāv alternatīvs uzskats, ka Amerikas vārdu devis ''Amerrique'' novads [[Nikaragva|Nikaragvā]], kuru apmeklēja gan [[Kristofors Kolumbs|Kolumbs]], gan Vespuči, un kur ieguva zeltu.

Cita teorija (Alfrēds Hads, [[1908]]) pieņem, ka Amerika nosaukta [[Bristole]]s tirgotāja [[Ričards Amerike|Ričarda Amerikes]] vārdā. Amerike esot finansējis [[Džons Kabots|Džona Kabota]] ceļojumu uz [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] [[1497]]. gadā. Bristoles zvejnieki visdrīzāk apmeklēja Amerikas krastus jau gadsimtu pirms Kolumba un viņu ziņas papildina Valdzēmillera kartes. Teorija norāda, ka Amerikes vārds parādījies tagad zudušās angļu kartēs un kalpojis par pamatu Valdzēmillera piedāvātajai toponīmikai.

Pastāv arī teorija, ka Amerikas vārds cēlies no [[arābu valoda]]s.{{fact}} 11. gadsimtā [[Spānija]] atradās musulmaņu varā. Šeit darbojās labi zināmi karavadoņi Vadha El-'''Ameri''' (1009—1013) un Zohairs Al-'''Ameri''' (1018—1041) — jūrasbraucēji no [[Adrijas jūra]]s salām. 11. gadsimtā viņi organizēja arābu jūras ekspedīcijas pāri Atlantijas okeānam uz aizjūras &quot;Rietumzemēm&quot; (arābiski ''Ard-Maykola''). Šīs ekspedīcijas aprakstījis arābu viduslaiku vēsturnieks [[Al-Idrisi]] (1099—1166).

[[Attēls:GrandGranyon-sunset.jpg|300px|right|thumb|Lielais Kanjons (ASV) saulrieta laikā]]

== Termina pielietojums ==
Bieži, daudzās pasaules valodās termins &quot;Amerika&quot; (jo sevišķi vienskaitlī) apzīmē [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Arī latviešu valodā vārds &quot;Amerika&quot; nereti attiecas uz ASV. Termins &quot;amerikāņi&quot; tiek attiecināts gan uz visiem Amerikas iedzīvotājiem, gan arī tikai uz ASV iedzīvotājiem.

== Ģeogrāfiskais iedalījums ==
Tradicionāli Ameriku iedala divos kontinentos:
* [[Dienvidamerika]]
* [[Ziemeļamerika]]
Teritoriju, kas savieno abus kontinentus, sauc par [[Centrālamerika|Centrālameriku]]. Šāds iedalījums trijās daļās atbilst arī [[ģeoloģija|ģeoloģiskajam]] iedalījumam, jo katra no šīm trim daļām atrodas uz savas [[tektoniskā plātne|tektoniskās plātnes]].

Bieži izdala arī [[Latīņamerika|Latīņameriku]] — Amerikas daļu, kurā runā no [[latīņu valoda]]s veidotajās valodās — [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]] un [[spāņu valoda|spāņu valodā]].

== Amerikas iedzīvotāji ==
Amerikas iedzīvotājus var iedalīt trīs lielās grupās:
* Amerikas pirmiedzīvotāji — [[indiāņi]], [[eskimosi]], [[aleuti]].
* Agrāk ieceļojušie eiropieši — [[spāņi]], [[portugāļi]], [[angļi]], [[franči]], [[itāļi]], [[holandieši]] un citi.
* Nesenie ieceļotāji no [[Austrumeiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Āzija]]s.
Lielāka iedzīvotāju daļa dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]].

== Amerikas apgūšana ==
Laika posmā starp periodu, kad [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] no [[Āzija]]s uz Ameriku bija šķērsojuši pirmie cilvēki, bet no Eiropas to bija apmeklējuši [[vikingi]], līdz pat Kolumba ceļojumam, Amerika tā arī palika neskarta.

Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikas austrumu daļā 'indiāņi', kā šīs zemes pirmiedzīvotājus vēlāk nosauca eiropieši, jau bija pārsvarā pārgājuši uz [[zemkopība|zemkopību]]. Tālāk uz austrumiem kontinenta iekšienē dominēja vienkāršas [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] kopienas, kuras nodarbojās ar augu vākšanu, [[medniecība|medībām]] un [[zvejniecība|zvejniecību]].

Indiāņu priekšteči eiropiešu ienākšanas laikā esot brīnījušies un teikuši, ka eiropieši &quot;pielūdz dzelteno metālu&quot; ar to domādami zeltu. Eiropieši ar savu ierašanos izpostīja šīs zemes kārtību. ASV un Kanādā vēl ir indiāņi. Ilgu laiku viņiem bija grūtības pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem. Indiāņi sāka dzert eiropiešu ievesto alkoholu un, lai nopelnītu naudu tirgojās ar suvenīriem.

Ziemeļamerikas indiāņu vienīgais mājdzīvnieks bija suns. Eiropiešiem kolonizējot kontinentu, indiāņi no tiem pārņēma [[zirgs|zirgus]] kā pārvietošanās un [[transports|transporta]] līdzekli, [[metāls|metāla]] [[darbarīks|darbarīkus]] un saimniecības priekšmetus, kā arī [[šaujamierocis|šaujamieročus]].

Atšķirīga bija situācija uz dienvidiem no [[Riogrande]] upes — [[Centrālamerika|Centrālajā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Eiropieši šeit ierodoties, atklāja attīstītas civilizācijas. Tām bija līdzīga [[kukurūza]]s augkopība, līdzīgi ticējumi dieviem, tās dzīvoja [[pilsēta|pilsētās]] ar [[templis|tempļiem]] centrā, un tās bija sākušas attīstīt [[rakstība|rakstību]].

Par izcilāko no šīm civilizācijām uzskatāmi [[maiji]], kuri apdzīvoja [[Jukatanas pussala|Jukatanas pussalu]], aptuveni mūsdienu [[Gvatemala|Gvatemalu]] un [[Hondurasa|Hondurasu]]. Tikpat kā visa maiju apdzīvotā teritorija atradās tropisko mūžzaļo mežu joslā, kur izdzīvošanas apstākļi bija sarežģīti, ņemot vērā, ka maiji nepazina metāla darbarīkus. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiem no mežiem bija jāatkaro ar dedzināšanas palīdzību. Taču tika būvētas [[akmens]] [[celtne]]s, kuras salīdzināmas ar [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] būvēm. Maiji lietoja arī paši savu [[kalendārs|kalendāru]], kas liecināja par samērā precīziem [[astronomija|astronomiskajiem]] novērojumiem.

Augstākā attīstības pakāpe maiju civilizācijai, eiropiešiem ierodoties, jau bija pagājusi pirms vairākiem gadsimtiem. Kā politisks veidojums tā pārstāja pastāvēt 1460. gadā, kad tika sagrauta tās galvaspilsēta. Tādēļ eiropieši, kā to apzīmē daži vēsturnieki, drīzāk uzskatāmi par šīs civilizācijas kapračiem, nekā [[Bende|bendēm]].&lt;ref&gt;Roberts J.M. History of Europe. London, 1996., p.320.&lt;/ref&gt;

Par vēl attīstītāku pamatoti var uzskatīt [[acteki|acteku]] civilizāciju. Tie [[Meksika]]s ielejā ieradušies ap 1350. gadu un apmetušies pie [[Tekskoko]] (''Texcoco'') ezera, nodibinot savu vēlāko galvaspilsētu [[Tenočtitlana|Tenočtitlanu]]. Mazāk nekā divu gadsimtu laikā acteki ieguvuši kontroli pār lielāko centrālās Meksikas daļu, bet Tenočtitlana pilsētbūvniecības ziņā, pēc dažām liecībām, varētu būt pārspējusi [[Roma|Romu]] vai [[Konstantinopole|Konstantinopoli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;br /&gt;
{{Kontinenti}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pasaules iedalījums]]</text>
      <sha1>44oa48atbtp9yp15mwu7lsf3jn2ife1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24351</id>
    <revision>
      <id>4464405</id>
      <parentid>4047594</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9594" sha1="rnji8yt16q7q7eqrt8d4giz7iwep552" xml:space="preserve">
[[Attēls:LocationParthia.PNG|thumb|Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.|250px]]
'''Parta''' ({{val-fa|اشکانیان}}, ''Ashkâniân'') bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu [[Turkmenistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s, [[Kuveita]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Irāka]]s, [[Sīrija]]s, [[Turcija]]s, [[Gruzija]]s, [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s teritorijā.

Valsts radās, kad [[parni|parnu]] nomadu cilts valdnieks [[Aršaks]] [[Seleikīdu valsts|Seleikīdu valstij]] atkaroja [[Partija (apgabals)|Partiju]]. Partā valdīja [[Aršakīdi|Aršakīdu]] valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija [[Mitridats I]] (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta [[satrapija|satrapijās]]. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja [[grieķi|grieķu]] un [[Babilonija|babiloniešu]] kulti, austrumos — [[zoroastrisms]], bet [[Margiāna|Margiānā]] — [[budisms]]. Valsts bija galvenais [[Romas impērija]]s sāncensis [[Vidusjūra]]s austrumdaļā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks [[Artabans]] krita kaujā un Partas vietā nodibinājās [[Sasanīdu valsts]].

== Vēsture ==
Partas valsts izveidošanās bija saistīta ar [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijas]] vājināšanos 3. gadsimtā p.m.ē. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves viņa iekarotās austrumu teritorijas nonāca Seleikīdu varā, taču plašo impēriju bija grūti kontrolēt no tās galvenajiem centriem Sīrijā un Mezopotāmijā. Austrumu satrapijās pieauga vietējo valdnieku patstāvība, bet stepju un pusstepju apgabalos pastiprinājās klejotāju cilšu spiediens.

Par Partas valsts dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts [[Aršaks I]], parnu cilts valdnieks. Parnu cilts piederēja pie [[Daji|daju]] cilšu savienības un dzīvoja apgabalos uz ziemeļaustrumiem no Irānas plato. Ap 247. gadu p.m.ē. Aršaks sacēlās pret Seleikīdu varu un ieguva kontroli pār [[Partija|Partijas]] apgabalu. No viņa vārda cēlies [[Aršakīdu dinastija|Aršakīdu dinastijas]] nosaukums, kas valdīja Partā līdz valsts sabrukumam.

Sākotnēji Parta bija salīdzinoši neliela valsts Irānas ziemeļaustrumos. Tās valdniekiem bija jācīnās gan pret Seleikīdiem, gan pret citām vietējām un klejotāju grupām. Agrīnie Aršakīdi pakāpeniski nostiprināja varu Partijā un blakus esošajos reģionos, vienlaikus pārņemot daļu hellēnistiskās pārvaldes un monētu kalšanas tradīciju. Lai gan Partas valdnieki cēlās no irāņu klejotāju vides, viņi savā valdnieku titulātūrā un propagandā izmantoja arī grieķu politiskās kultūras elementus.

Lielākais pavērsiens Partas izaugsmē notika [[Mitridats I|Mitridata I]] valdīšanas laikā. Viņš valdīja no 171. līdz 132. gadam p.m.ē. un būtiski paplašināja valsts teritoriju. Mitridats I pakļāva [[Mēdija|Mēdiju]], ieguva kontroli pār Irānas rietumu apgabaliem un ap 141. gadu p.m.ē. ieņēma [[Seleikija pie Tigras|Seleikiju pie Tigras]], vienu no svarīgākajām Mezopotāmijas pilsētām. Ar šo iekarojumu Parta kļuva par nozīmīgu lielvaru Tuvajos Austrumos.

Pēc Mezopotāmijas iegūšanas Parta pārņēma teritorijas, kurās dzīvoja dažādas tautas un pastāvēja senas pilsētu, tempļu un tirdzniecības tradīcijas. Valsts nebija centralizēta impērija mūsdienu izpratnē. Tā balstījās uz valdnieka autoritāti, vietējo dinastiju lojalitāti, satrapiju pārvaldi un aristokrātijas militāro spēku. Dažās teritorijās vietējie valdnieki saglabāja plašu autonomiju, ja vien atzina Aršakīdu virsvaru un maksāja nodevas.

Partas valdnieku vara īpaši nostiprinājās 1. gadsimtā p.m.ē. Šajā laikā valsts kļuva par galveno [[Romas Republika|Romas Republikas]] un vēlāk [[Romas impērija|Romas impērijas]] sāncensi Tuvajos Austrumos. Strīda centrā bija [[Armēnija]], [[Mezopotāmija]] un Sīrijas pierobeža. Partas stratēģisko nozīmi pastiprināja tās atrašanās starp Vidusjūras pasauli, Irānas plato, Vidusāziju un Indiju, kā arī kontrole pār nozīmīgiem sauszemes tirdzniecības ceļiem.

Viens no pazīstamākajiem Romas un Partas konflikta notikumiem bija [[Karras kauja]] 53. gadā p.m.ē. Romas karavadonis [[Marks Licīnijs Krass]] iebruka Partas teritorijā, cerot iegūt militāru slavu un bagātības. Partas karaspēku vadīja karavadonis [[Surena]]. Partas jātnieku armija, īpaši bruņotie jātnieki un lokšāvēji uz zirgiem, sakāva romiešu leģionus. Krass tika nogalināts, bet romieši zaudēja vairākus karogu standartus. Šī sakāve kļuva par vienu no smagākajiem Romas Republikas militārajiem zaudējumiem.

Pēc Karras kaujas Parta ieguva lielu prestižu, tomēr tai neizdevās ilgstoši iekarot Romas kontrolētās Sīrijas zemes. 40. gados p.m.ē. partiešu spēki kopā ar romiešu politiķi [[Kvints Labjēns|Kvintu Labjēnu]] īslaicīgi iebruka Sīrijā un Mazāzijā, taču romieši šīs teritorijas atguva. Konflikts starp abām lielvarām turpinājās ar mainīgiem panākumiem.

1. gadsimtā m.ē. Partas un Romas attiecībās centrālo vietu ieņēma Armēnijas jautājums. Armēnija atradās starp abām lielvarām un bija stratēģiski svarīga gan Romai, gan Partai. Pēc vairākiem konfliktiem tika panākts kompromiss, ka Armēnijas valdnieks varēja būt Aršakīdu dinastijas pārstāvis, bet viņa varu formāli apstiprināja Romas imperators. Šāda kārtība atspoguļoja spēku līdzsvaru starp abām impērijām.

Partas iekšpolitiku bieži ietekmēja dinastiskās cīņas. Aršakīdu dzimtā vara tika nodota dinastijas ietvaros, taču pēctecība ne vienmēr bija skaidra. Tronī pretendēja vairāki valdnieka radinieki, un dažkārt dažādas impērijas daļas atbalstīja atšķirīgus kandidātus. Vietējās aristokrātijas dzimtas un reģionālie valdnieki izmantoja šīs cīņas savas ietekmes palielināšanai.

Valsts saimniecībā liela nozīme bija tirdzniecībai. Parta kontrolēja svarīgus posmus tirdzniecības ceļos starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Vidusāzija|Vidusāziju]], [[Indija|Indiju]], Irānu un Vidusjūras reģionu. Vēlāk šos ceļus sāka apzīmēt kā [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Partieši nebija vienīgie šo ceļu kontrolētāji, tomēr viņu teritorija bija starpniekzona starp austrumu un rietumu tirgiem. Tas deva ienākumus no nodevām, tirdzniecības un starpniecības.

Reliģiskā ziņā Parta bija daudzveidīga. Irānas austrumu un centrālajos apgabalos bija izplatīts [[zoroastrisms]], savukārt Mezopotāmijā un rietumu pilsētās pastāvēja babiloniešu, grieķu un vietējie semītiskie kulti. Dažos austrumu reģionos bija sastopams arī [[budisms]], īpaši teritorijās, kas bija saistītas ar Vidusāzijas un Indijas kultūras sakariem. Aršakīdu valdnieki parasti pieļāva dažādu reliģisko tradīciju pastāvēšanu, ja tās neapdraudēja politisko kārtību.

2. gadsimtā m.ē. Parta sāka pakāpeniski vājināties. To veicināja iekšējās dinastiskās cīņas, aristokrātijas pieaugošā patstāvība, reģionālo valdnieku ambīcijas un atkārtoti kari ar Romu. [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā Roma 114.–117. gadā īslaicīgi ieņēma Armēniju un Mezopotāmiju, pat sasniedzot [[Persijas līcis|Persijas līci]]. Lai gan pēc Trajāna nāves Roma atteicās no lielākās daļas šo iekarojumu, iebrukums parādīja Partas militāro ievainojamību.

Vēl viens smags trieciens bija Romas imperatora [[Lūcijs Vērs|Lūcija Vēra]] karagājiens 161.–166. gadā. Romieši ieņēma Armēniju, iebruka Mezopotāmijā un izlaupīja Seleikiju un [[Ktēsifona|Ktēsifonu]], kas bija viens no nozīmīgākajiem Partas politiskajiem centriem. Pēc šiem kariem Parta saglabāja neatkarību, taču tās centrālā vara kļuva arvien vājāka.

3. gadsimta sākumā Partas iekšējā nestabilitāte pastiprinājās. Dažādi Aršakīdu pretendenti cīnījās par troni, bet atsevišķas provinces faktiski rīkojās patstāvīgi. Vienlaikus Fārsas apgabalā Irānas dienvidos nostiprinājās jauna vietējā dinastija, kuru vadīja [[Ardašīrs I]]. Viņš sākotnēji bija Persijas reģiona valdnieks, bet pakāpeniski paplašināja savu varu un izaicināja Aršakīdu valdnieku autoritāti.

Izšķirošā sadursme notika 224. gadā, kad Ardašīrs I sakāva Partas valdnieku [[Artabans IV|Artabanu IV]] [[Hormozdgānas kauja|Hormozdgānas kaujā]]. Artabans IV kaujā krita, un Aršakīdu vara Irānā sabruka. Pēc uzvaras Ardašīrs I nostiprināja jaunu dinastiju — [[Sasanīdu impērija|Sasanīdus]]. 226. gadā viņš tika kronēts kā jaunās Persijas impērijas valdnieks, un Partas valsts beidza pastāvēt.

Partas mantojums saglabājās arī pēc tās politiskā sabrukuma. Daļa Aršakīdu dzimtas atzaru turpināja valdīt citos reģionos, īpaši Armēnijā, kur Aršakīdu dinastija saglabāja nozīmi vēl vairākus gadsimtus. Sasanīdi pārņēma daļu Partas administratīvo un militāro tradīciju, taču veidoja centralizētāku valsti ar spēcīgāku persiešu valdnieka ideoloģiju. Parta palika nozīmīgs posms Irānas vēsturē starp hellēnistisko laikmetu un Sasanīdu impēriju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

{{Impērijas Vidusāzijā}}
[[Kategorija:Irānas vēsture]]</text>
      <sha1>rnji8yt16q7q7eqrt8d4giz7iwep552</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apaļmutnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25717</id>
    <revision>
      <id>4464368</id>
      <parentid>4463556</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:08:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2666" sha1="buohmfv415qxt9gjmk2mlh1hfhinlzl" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Flussneunauge.jpg
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Lampetra fluviatilis|Upes nēģis}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips =Agnatha
| infratips_lv =Bezžokļaiņi
| klase =Cyclostomata
| klase_lv =Apaļmutnieki
| iedalījums =
* {{TaksoSaite|Petromyzones|Nēģi}} (Cephalaspidomorphi)
* {{TaksoSaite|Myxini|Miksīnas}}
| kategorijas =nē
}}
'''Apaļmutnieki''' (''Cyclostomata'') — [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] infratipa pārstāvji. Tie ir visprimitīvākie [[mugurkaulnieki]]; tiem vēl nav pilnībā izveidojies [[mugurkauls]]. Apaļmutnieki ir [[ūdens]] [[dzīvnieki]] ar čūskveidīgu vai zušveidīgu ķermeņa formu, bez ekstremitātēm. Lielākie apaļmutnieku eksemplāri sasniedz 1 m, mazākie — ap 13 cm. Nepāra peldspura atrodas uz muguras un vēdera viduslīnijas ķermeņa aizmugurējā daļā. Apaļmutniekiem ir kaila un gļotaina [[āda]] ar daudziem [[gļotu dziedzeri]]em. [[Mute]]i ir piltuvveida piesūcekņa forma, to balsta gredzenveidīgs [[skrimslis]]. Mutē ir ragvielas [[zobi]], kas paredzēti mīksto audu apskrubināšanai. Apaļmutniekiem ir arī spēcīga, urbjoša [[mēle]]. [[Žaunas]] ir maisveidīgas (5—16 pāri entodermālu žaunu maisu), kas cauraustas ar biezu asinsvadu tīklu. Žaunu skelets ir ažūra režģa veidā, kas nav sadalīts atsevišķos žaunu lokos. Apaļmutnieku [[skelets]] veidots no skrimšļa un [[saistaudi]]em, kaula šūnu skeletā nav. Ass skeletu veido [[muguras stiegra]]. Muguras stiegru un [[muguras smadzenes]] apņem biezs saistaudu apvalks. [[Ožas orgāns]] atšķirībā no citiem mūsdienu mugurkaulniekiem ir tikai viens (nepāra). Tas atveras purna priekšējā daļā ar vienu nāsi, kas ved uz ožas kapsulu. Ir divkameru [[sirds]].

== Ekoloģija ==
Dzīvo jūrās, [[upes delta|upju deltu]] rajonos un upēs. Peld čūskveidīgi, izlokot visu ķermeni. Vairums sugu ir savdabīgi [[parazīti]] un plēsēji; tie piesūcas pie ūdensdzīvniekiem, galvenokārt pie zivīm. Uzturā lieto arī beigtas [[zivis]]. Dzīves ciklā veic ar nārstu saistītu [[dzīvnieku migrācija|migrāciju]].

== Sistemātika ==
Apaļmutnieku klase dalās divās apakšklasēs: miksīnās un nēģos (miksīnas reizēm top izdalītas atsevišķā klasē). Pavisam ir zināmas 38—46 apaļmutnieku sugas.

'''Klase''' {{TaksoSaite|Cyclostomata|Apaļmutnieki}}
* apakšklase {{TaksoSaite|Petromyzones}} (Cephalaspidomorphi)
** kārta {{TaksoSaite|Petromyzontiformes}}
* apakšklase {{TaksoSaite|Myxini|Miksīnas}}
** kārta {{TaksoSaite|Myxiniformes}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>buohmfv415qxt9gjmk2mlh1hfhinlzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26259</id>
    <revision>
      <id>4464299</id>
      <parentid>4408481</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:43:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27277-37</username>
        <id>144978</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */ nekas</comment>
      <origin>4464299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16198" sha1="n15mxlttcy9kez6ur735uuny4mz4mma" xml:space="preserve">{{Kosmosa aģentūras infokaste
|nosaukums      = Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
|orig_nos       = National Aeronautics and Space Administration
|attēls         = NASA seal.svg
|att_nos        = ''NASA'' oficiālais zīmogs
|att_izmērs     = 173px
|īpašnieks      = [[ASV federālā valdība]]
|galvenā mītne  = [[Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|kosmodroms     = [[Kenedija kosmosa centrs]]
|moto           = ''For the Benefit of All'' (&quot;Par labu visiem&quot;)&lt;ref name=&quot;motto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.lightmillennium.org/2004_newyear/gokoglu_nasa_stands_forall.html |title=NASA stands &quot;for the benefit of all.&quot;—Interview with NASA's Dr. Süleyman Gokoglu |work= lightmillennium.org|publisher=The Light Millennium |date=2007 |accessdate=1 April 2018|author=Lale Tayla |author2=Figen Bingul |last-author-amp=yes}}&lt;/ref&gt;
|dibināta       = {{dat|1958|07|29}}
|administrators =  [[Džēreds Aizekmens]]
|budžets        = {{peļņa}} [[ASV dolārs|US$]] 20,7 miljardi (2018)&lt;ref name=&quot;budget&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.sciencemag.org/news/2018/03/updated-us-spending-deal-contains-largest-research-spending-increase-decade|title= Trump, Congress approve largest U.S. research spending increase in a decade|work=sciencemag.org|publisher=Science|date=23 March 2018|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;
|valoda         = [[angļu valoda|angļu]]
|URL            =  {{URL|nasa.gov}}
}}

'''Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija''' ({{val|en|National Aeronautics and Space Administration, NASA}}) ir neatkarīga [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Federālā valdība|federālās valdības]] aģentūra, kas atbildīga galvenokārt  par civilo kosmosa programmu, kā arī [[aeronautika]]s un [[kosmonautika]]s pētījumiem [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] un ārpus tās.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/NASA|title= National Aeronautics and Space Administration|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Administrācijas galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; Kopš 2021. gada maija ''NASA'' administrators ir [[Bills Nelsons]].

''NASA'' priekštece bija [[Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā]] (''NACA''), kas tika izveidota 1915. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/38700-nasa-history.html|title= NASA: 60 Years of Space Exploration|work=space.com|publisher=Space.com|first=Nola|last=Taylor Redd|date=7 November 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] un [[kosmosa sacīkste]]i starp ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] radās nepieciešamība izveidot aģentūru, kas galvenokārt būtu atbildīga tieši par kosmosa izpēti.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/exploration/whyweexplore/Why_We_29.html|title=Birth of NASA|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=28 March 2008|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170306005132/https://www.nasa.gov/exploration/whyweexplore/Why_We_29.html}}&lt;/ref&gt; 1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja [[Nacionālās aeronautikas un kosmosa akts|Nacionālās aeronautikas un kosmosa aktu]] (''National Aeronautics and Space Act''), ar ko tika likvidēta ''NACA'' un likti pamati ''NASA'' izveidei.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;/&gt; Oficiāli savu darbību jaunizveidotā aģentūra uzsāka 1958. gada 1. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;/&gt; Nacionālajā aeronautikas un kosmosa administrācijā tika iekļauta Armijas ballistisko raķešu aģentūra (ABMA) un Amerikas Savienoto Valstu Jūras izpētes laboratorijas (NRL) elementi. NASA nozīmīga vieta ''kosmosa sacensībās'' ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] bija vācu raķešu izpētes programma, kuru vadīja [[Verners fon Brauns]], kurš tajā laikā strādāja Armijas ballistisko raķešu aģentūrā (ABMA), kas iekļāva arī amerikāņu tehnoloģiju elementus no zinātnieka [[Roberts Godards|Roberta Godarda]] iepriekšējiem darbiem.

Vēsturiski ''NASA'' ir vairāk pazīstama kā pirmā un pašlaik arī vienīgā kosmosa aģentūra, kurai 1969. gadā [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] ietvaros izdevās nogādāt pirmos [[astronauts|astronautus]] uz [[Mēness]] virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.forbes.com/sites/quora/2017/05/22/which-space-agencies-are-considered-the-best-in-the-world/#88c6f3052454|title= Which Space Agencies Are Considered The Best In The World?|work=forbes.com|publisher=Forbes|date=22 May 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Tāpat ''NASA'' pieder rekords būt par vienīgo kosmosa aģentūru pasaulē, kurai savas pastāvēšanas laikā ir izdevies nosūtīt [[starpplanētu zonde|starplanētu izpētes zondes]] uz visām [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētām]], to skaitā arī divām [[pundurplanēta|pundurplanētām]] — [[Cerera|Cereru]] un [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2015. gadā attiecīgi sasniedza [[Dawn (zonde)|''Dawn'']] un ''[[New Horizons]]'' kosmiskie aparāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.astronomy.com/news/2016/07/new-horizons-and-dawn-both-get-mission-extensions|title= New Horizons and Dawn both get mission extensions|first=Jordan|last=Rice|work=astronomy.com|publisher=Astronomy|date=1 July 2016|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2013. gadā tika ziņots, ka iepriekšējā gadā ''NASA'' starplanētu zonde ''[[Voyager 1]]'' oficiāli sasniegusi [[heliopauze|heliopauzi]], tādējādi kļūstot par pirmo cilvēces radīto kosmisko aparātu, kam izdevies atstāt Saules sistēmu un ieiet [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu telpā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.jpl.nasa.gov/news/news.php?release=2013-278|title= How Do We Know When Voyager Reaches Interstellar Space?|work=jpl.nasa.gov|publisher=Jet Propulsion Laboratory|date=12 September 2013|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās ''NASA'' aktīvi turpina [[Visums|Visuma]] izpēti ar vairākām [[orbitālā observatorija|orbitālajām observatorijām]] kā, piemēram, [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] un [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]], kuru orbītā ap [[Zeme|Zemi]] plānoja nogādāt 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/15892-hubble-space-telescope.html|title= Hubble Space Telescope: Pictures, Facts &amp; History|first=Nola|last=Taylor Redd|work=space.com|publisher=Space.com|date=14 December 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NASA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nasa.gov/press-release/nasa-s-webb-observatory-requires-more-time-for-testing-and-evaluation-new-launch|title= NASA’s Webb Observatory Requires More Time for Testing and Evaluation; New Launch Window Under Review|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=27 March 2018|accessdate=31 March 2018}}&lt;/ref&gt; Tāpat ''NASA'' turpina attīstīt arī vairākus projektus, kas saistīti ar [[ārpuszemes dzīvība]]s meklēšanu Saules sistēmā, it īpaši ap [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņiem, kā, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/jpl/nasa-mission-named-europa-clipper|title=NASA Mission Named 'Europa Clipper'|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=10 March 2017|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170316204817/https://www.nasa.gov/feature/jpl/nasa-mission-named-europa-clipper/}}&lt;/ref&gt; [[Titāns (pavadonis)|Titānu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nasa.gov/press-release/nasa-invests-in-concept-development-for-missions-to-comet-saturn-moon-titan|title= NASA Invests in Concept Development for Missions to Comet, Saturn Moon Titan|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=20 December 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; un [[Encelads (pavadonis)|Enceladu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://mobile.nytimes.com/2017/09/15/science/saturn-cassini-return.html|title= Back to Saturn? Five Missions Proposed to Follow Cassini|first=Kenneth|last=Chang|work=nytimes.com|publisher=The New York Times|date=15 September 2015|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; ''NASA'' turpina veikt arī aktīvu [[Marsa izpēte|Marsa izpēti]] ar vairākām starplanētu zondēm un pašgāgēju robotiem kā, piemēram, ''[[MAVEN]]'' un ''[[Mars Science Laboratory|Curiosity]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/mission_pages/mars/missions/index.html|title=Mars Exploration Current Missions|work=nasa.gov|publisher=NASA|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171001161830/https://www.nasa.gov/mission_pages/mars/missions/index.html}}&lt;/ref&gt; lai tādējādi tuvākajā nākotnē, izmantojot [[Orion (kosmosa kuģis)|''Orion'']] kosmosa kuģi, pienācīgāk sagatavotos arī iespējamai [[Cilvēku misija uz Marsu|cilvēku misijai uz Marsa]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://news.nationalgeographic.com/2018/01/nasa-orion-recovery-tests-humans-moon-space-science/|title= How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon|first=Ramin|last=Skibba|work=nationalgeographic.com|publisher=National Geographic|date=26 January 2018|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

''NASA'' gada budžets ir ievērojami lielāks nekā citu piecu lielāko kosmosa aģentūru budžeti kopā.&lt;ref name=&quot;Market Mogul&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://themarketmogul.com/worlds-largest-space-agencies/|title=The World’s Largest Space Agencies|work=themarketmogul.com|publisher=The Market Mogul|date=18 April 2017|accessdate=1 April 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614102836/http://themarketmogul.com/worlds-largest-space-agencies/|archivedate={{dat|2017|06|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ''NASA'' kopējais budžets bija mērāms 20,7 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā,&lt;ref name=&quot;budget&quot;/&gt; kas tādējādi to padara par lielāko, spēcīgāko un atpazīstamāko kosmosa aģentūru pasaulē.

== Projekti ==
=== Pilotējamās programmas ===
==== ''Mercury'' ====
{{pamatraksts|Mercury (kosmiskais projekts)}}
[[Attēls:Glenn62.jpg|thumbnail|[[Džons Glens]] bija pirmais amerikāņu astronauts, kas nonāca Zemes orbītā]]
''Mercury'' projekta mērķis bija [[Zeme]]s orbītā nogādāt cilvēku, ko {{dat|1962|2|20||bez}} paveica [[Mercury-Atlas 6]] ar [[Džons Glens|Džonu Glenu]] ([[Padomju Savienība]] paspēja agrāk nosūtīt kosmosā pirmo cilvēku [[Jurijs Gagarins|Juriju Gagarinu]]). Sākotnējo izpēti un plānošanu veica [[Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā]] (''NACA''), bet pēc ''NASA'' izveides projektu pārņēma tā.

==== ''Gemini'' ====
{{pamatraksts|Gemini (kosmiskais projekts)}}
''Gemini'' projekta mērķis bija attīstīt kosmisko lidojumu tehnoloģijas, lai varētu realizēt ''[[Apollo programma|Apollo]]'' programmu — cilvēka izkāpšanu uz [[Mēness]]. No 1965. līdz 1966. gadam tika veikti 10 pilotējami lidojumi, katrā pa diviem kosmonautiem. To laikā tika veikta pirmā amerikāņu [[iziešana kosmosā]], [[orbitālais manevrs|orbitālie manevri]], tai skaitā tuvošanās un saslēgšanās ar citu objektu.

==== ''Apollo'' ====
{{pamatraksts|Apollo (kosmiskais projekts)}}
''Apollo'' programmas mērķis bija veikt cilvēku nolaišanos uz [[Mēness]]. Par šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents [[Džons Kenedijs]], un {{dat|1969|7|20||bez}} pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēki ([[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]]) izkāpa uz Mēness. Līdz 1972. gadam vēl piecās ''Apollo'' misijās tika veikta nolaišanās uz šī Zemes pavadoņa.

==== ''Space Shuttle'' ====
{{pamatraksts|Space Shuttle}}
''Space Shuttle'' bija daudzkārt izmantojamā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] programma. Tā apvieno [[kosmiskais nesējs|kosmiskā nesēja]], pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēj [[derīgā krava|derīgo kravu]] līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes (līdz 15 t). Kuģa apkalpē parasti bija 5—7 [[kosmonauts|astronauti]]. Programma noslēdzās 2011. gadā.

=== Orbitālās stacijas ===
==== ''Skylab'' ====
{{Pamatraksts|Skylab}}
[[Attēls:Skylab (SL-4).jpg|thumbnail|''Skylab'' orbitālā stacija, kad to atstāja pēdējā tās apkalpe ''Skylab'' 4]]
1973. gadā ''NASA'' Zemes orbītā nosūtīja pirmo [[orbitālā stacija|orbitālo staciju]] ''[[Skylab]]''. Lai gan tā tika sabojāta, ''NASA'' nosūtīja apkalpi, kas to salaboja. Apkalpe uz borta pavadīja 28 dienas. Šajā laikā tā veica vairākus [[eksperiments|eksperimentus]] un [[fizioloģija|fizioloģiskos]] testus, kā arī novēroja [[Saule|Sauli]] un Zemi. Nākamās apkalpes stacijā pavadīja attiecīgi 58 un 84 dienas. Arī tās veica eksperimentus un novērojumus.

==== Starptautiskā kosmosa stacija ====
{{pamatraksts|Starptautiskā kosmosa stacija}}
[[Attēls:STS-133 International Space Station after undocking.jpg|thumbnail|SKS pēc [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] ([[STS-133]]) atvienošanās {{dat|2011|3|11||bez}}]]
1998. gadā tika palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Šajā projektā bija iesaistīta ne tikai ''NASA'', bet arī [[Kanādas kosmosa aģentūra]], [[Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra]], [[Eiropas Kosmosa aģentūra]] un [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]]. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās {{dat|2000|11|2||bez}}. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties sešu cilvēku apkalpes. Sākotnēji apkalpe bija trīs cilvēku sastāvā, bet sakarā ar ASV kosmoplāna [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]] katastrofu no 2003. līdz 2006. gadam apkalpes bija samazinātas līdz diviem cilvēkiem. No 2009. gada pastāvīgās apkalpes lielums ir paplašināts līdz 6 cilvēkiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklēja pilotējamie [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Sojuz-TMA]] un [[Space Shuttle]] (līdz 2011. gadam).

Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmantoja [[transportkuģis|transportkuģi]] ''[[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]]'', bet amerikāņu puse — ''Space Shuttle'' (līdz 2011. gadam). Pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] gatavotais bezpilota transportkuģis ''[[Automated Transfer Vehicle|ATV]]'' ''[[Jules Verne ATV|Jules Verne]]'' SKS apgādei tika palaists 2008. gadā. [[Japāna]] sava kuģa ''[[H-II Transfer Vehicle]]'' pirmo eksemplāru ''[[HTV-1]]'' palaida 2009. gadā. 2012. gadā bija paredzēta privāti būvēta transportkuģa ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' palaišana uz staciju; ar to iespējams nogādāt kravu arī atpakaļ uz Zemi.

=== Orbitālās observatorijas ===
{{Pamatraksts|Habla kosmiskais teleskops|Spicera kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmiskais teleskops}}
1990. gadā orbītā ap Zemi ''NASA'' palaida [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]]. ''NASA'' ir palaidusi arī vairākas citas orbitālās observatorijas, piemēram, rentgenstaru teleskopu ''[[Chandra (teleskops)|Chandra]]'' un infrasarkano teleskopu ''[[IRAS]]''.

2020. gada maijā orbītā ap Zemi tika plānots palaist [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]], kuram ir teju vai trīs reizes lielāks spoguļa diametrs nekā Habla kosmiskajam teleskopam, tādējādi dodot daudz lielāku iespēju novērot [[Visums|Visuma]] pirmsākumus un meklēt jaunas [[citplanēta]]s [[Piena Ceļš|Piena Ceļa galaktikā]].&lt;ref name=&quot;NASA&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] — Eiropas Kosmosa aģentūra
* [[ISRO]] — Indijas Kosmosa pētījumu organizācija
* [[JAXA]] — Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra 
{{Portāls|Kosmonautika}}
{{Portāls|Astronomija}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nasa.gov ''NASA'' oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{ASV astronauti}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:NASA| ]]</text>
      <sha1>n15mxlttcy9kez6ur735uuny4mz4mma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464305</id>
      <parentid>4464299</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:49:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27277-37|~2026-27277-37]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4408481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16262" sha1="6nswghuusrtk5lts8b8drs7d1jlbb73" xml:space="preserve">{{Kosmosa aģentūras infokaste
|nosaukums      = Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
|orig_nos       = National Aeronautics and Space Administration
|attēls         = NASA seal.svg
|att_nos        = ''NASA'' oficiālais zīmogs
|att_izmērs     = 173px
|īpašnieks      = [[ASV federālā valdība]]
|galvenā mītne  = [[Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|kosmodroms     = [[Kenedija kosmosa centrs]]
|moto           = ''For the Benefit of All'' (&quot;Par labu visiem&quot;)&lt;ref name=&quot;motto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.lightmillennium.org/2004_newyear/gokoglu_nasa_stands_forall.html |title=NASA stands &quot;for the benefit of all.&quot;—Interview with NASA's Dr. Süleyman Gokoglu |work= lightmillennium.org|publisher=The Light Millennium |date=2007 |accessdate=1 April 2018|author=Lale Tayla |author2=Figen Bingul |last-author-amp=yes}}&lt;/ref&gt;
|dibināta       = {{dat|1958|07|29}}
|administrators =  [[Džēreds Aizekmens]]
|budžets        = {{peļņa}} [[ASV dolārs|US$]] 20,7 miljardi (2018)&lt;ref name=&quot;budget&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.sciencemag.org/news/2018/03/updated-us-spending-deal-contains-largest-research-spending-increase-decade|title= Trump, Congress approve largest U.S. research spending increase in a decade|work=sciencemag.org|publisher=Science|date=23 March 2018|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;
|valoda         = [[angļu valoda|angļu]]
|URL            =  {{URL|nasa.gov}}
}}

'''Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija''' ({{val|en|National Aeronautics and Space Administration, NASA}}) ir neatkarīga [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Federālā valdība|federālās valdības]] aģentūra, kas atbildīga galvenokārt  par civilo kosmosa programmu, kā arī [[aeronautika]]s un [[kosmonautika]]s pētījumiem [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfērā]] un ārpus tās.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/NASA|title= National Aeronautics and Space Administration|work=britannica.com|publisher= Encyclopaedia Britannica|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Administrācijas galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; Kopš 2021. gada maija ''NASA'' administrators ir [[Bills Nelsons]].

''NASA'' priekštece bija [[Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā]] (''NACA''), kas tika izveidota 1915. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/38700-nasa-history.html|title= NASA: 60 Years of Space Exploration|work=space.com|publisher=Space.com|first=Nola|last=Taylor Redd|date=7 November 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] un [[kosmosa sacīkste]]i starp ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] radās nepieciešamība izveidot aģentūru, kas galvenokārt būtu atbildīga tieši par kosmosa izpēti.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/exploration/whyweexplore/Why_We_29.html|title=Birth of NASA|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=28 March 2008|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170306005132/https://www.nasa.gov/exploration/whyweexplore/Why_We_29.html}}&lt;/ref&gt; 1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] parakstīja [[Nacionālās aeronautikas un kosmosa akts|Nacionālās aeronautikas un kosmosa aktu]] (''National Aeronautics and Space Act''), ar ko tika likvidēta ''NACA'' un likti pamati ''NASA'' izveidei.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;/&gt; Oficiāli savu darbību jaunizveidotā aģentūra uzsāka 1958. gada 1. oktobrī.&lt;ref name=&quot;Birth of NASA&quot;/&gt; Nacionālajā aeronautikas un kosmosa administrācijā tika iekļauta Armijas ballistisko raķešu aģentūra (ABMA) un Amerikas Savienoto Valstu Jūras izpētes laboratorijas (NRL) elementi. NASA nozīmīga vieta ''kosmosa sacensībās'' ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] bija vācu raķešu izpētes programma, kuru vadīja [[Verners fon Brauns]], kurš tajā laikā strādāja Armijas ballistisko raķešu aģentūrā (ABMA), kas iekļāva arī amerikāņu tehnoloģiju elementus no zinātnieka [[Roberts Godards|Roberta Godarda]] iepriekšējiem darbiem.

Vēsturiski ''NASA'' ir vairāk pazīstama kā pirmā un pašlaik arī vienīgā kosmosa aģentūra, kurai 1969. gadā [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] ietvaros izdevās nogādāt pirmos [[astronauts|astronautus]] uz [[Mēness]] virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.forbes.com/sites/quora/2017/05/22/which-space-agencies-are-considered-the-best-in-the-world/#88c6f3052454|title= Which Space Agencies Are Considered The Best In The World?|work=forbes.com|publisher=Forbes|date=22 May 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Tāpat ''NASA'' pieder rekords būt par vienīgo kosmosa aģentūru pasaulē, kurai savas pastāvēšanas laikā ir izdevies nosūtīt [[starpplanētu zonde|starplanētu izpētes zondes]] uz visām [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētām]], to skaitā arī divām [[pundurplanēta|pundurplanētām]] — [[Cerera|Cereru]] un [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2015. gadā attiecīgi sasniedza [[Dawn (zonde)|''Dawn'']] un ''[[New Horizons]]'' kosmiskie aparāti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.astronomy.com/news/2016/07/new-horizons-and-dawn-both-get-mission-extensions|title= New Horizons and Dawn both get mission extensions|first=Jordan|last=Rice|work=astronomy.com|publisher=Astronomy|date=1 July 2016|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2013. gadā tika ziņots, ka iepriekšējā gadā ''NASA'' starplanētu zonde ''[[Voyager 1]]'' oficiāli sasniegusi [[heliopauze|heliopauzi]], tādējādi kļūstot par pirmo cilvēces radīto kosmisko aparātu, kam izdevies atstāt Saules sistēmu un ieiet [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu telpā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.jpl.nasa.gov/news/news.php?release=2013-278|title= How Do We Know When Voyager Reaches Interstellar Space?|work=jpl.nasa.gov|publisher=Jet Propulsion Laboratory|date=12 September 2013|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās ''NASA'' aktīvi turpina [[Visums|Visuma]] izpēti ar vairākām [[orbitālā observatorija|orbitālajām observatorijām]] kā, piemēram, [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] un [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]], kuru orbītā ap [[Zeme|Zemi]] plānoja nogādāt 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.space.com/15892-hubble-space-telescope.html|title= Hubble Space Telescope: Pictures, Facts &amp; History|first=Nola|last=Taylor Redd|work=space.com|publisher=Space.com|date=14 December 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NASA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nasa.gov/press-release/nasa-s-webb-observatory-requires-more-time-for-testing-and-evaluation-new-launch|title= NASA’s Webb Observatory Requires More Time for Testing and Evaluation; New Launch Window Under Review|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=27 March 2018|accessdate=31 March 2018}}&lt;/ref&gt; Tāpat ''NASA'' turpina attīstīt arī vairākus projektus, kas saistīti ar [[ārpuszemes dzīvība]]s meklēšanu Saules sistēmā, it īpaši ap [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņiem, kā, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/jpl/nasa-mission-named-europa-clipper|title=NASA Mission Named 'Europa Clipper'|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=10 March 2017|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170316204817/https://www.nasa.gov/feature/jpl/nasa-mission-named-europa-clipper/}}&lt;/ref&gt; [[Titāns (pavadonis)|Titānu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nasa.gov/press-release/nasa-invests-in-concept-development-for-missions-to-comet-saturn-moon-titan|title= NASA Invests in Concept Development for Missions to Comet, Saturn Moon Titan|work=nasa.gov|publisher=NASA|date=20 December 2017|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; un [[Encelads (pavadonis)|Enceladu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://mobile.nytimes.com/2017/09/15/science/saturn-cassini-return.html|title= Back to Saturn? Five Missions Proposed to Follow Cassini|first=Kenneth|last=Chang|work=nytimes.com|publisher=The New York Times|date=15 September 2015|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt; ''NASA'' turpina veikt arī aktīvu [[Marsa izpēte|Marsa izpēti]] ar vairākām starplanētu zondēm un pašgāgēju robotiem kā, piemēram, ''[[MAVEN]]'' un ''[[Mars Science Laboratory|Curiosity]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/mission_pages/mars/missions/index.html|title=Mars Exploration Current Missions|work=nasa.gov|publisher=NASA|accessdate=1 April 2018|archive-date={{dat|2017|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171001161830/https://www.nasa.gov/mission_pages/mars/missions/index.html}}&lt;/ref&gt; lai tādējādi tuvākajā nākotnē, izmantojot [[Orion (kosmosa kuģis)|''Orion'']] kosmosa kuģi, pienācīgāk sagatavotos arī iespējamai [[Cilvēku misija uz Marsu|cilvēku misijai uz Marsa]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://news.nationalgeographic.com/2018/01/nasa-orion-recovery-tests-humans-moon-space-science/|title= How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon|first=Ramin|last=Skibba|work=nationalgeographic.com|publisher=National Geographic|date=26 January 2018|accessdate=1 April 2018}}&lt;/ref&gt;

''NASA'' gada budžets ir ievērojami lielāks nekā citu piecu lielāko kosmosa aģentūru budžeti kopā.&lt;ref name=&quot;Market Mogul&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://themarketmogul.com/worlds-largest-space-agencies/|title=The World’s Largest Space Agencies|work=themarketmogul.com|publisher=The Market Mogul|date=18 April 2017|accessdate=1 April 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614102836/http://themarketmogul.com/worlds-largest-space-agencies/|archivedate={{dat|2017|06|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ''NASA'' kopējais budžets bija mērāms 20,7 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā,&lt;ref name=&quot;budget&quot;/&gt; kas tādējādi to padara par lielāko, spēcīgāko un atpazīstamāko kosmosa aģentūru pasaulē.

== Projekti ==
=== Pilotējamās programmas ===
==== ''Mercury'' ====
{{pamatraksts|Mercury (kosmiskais projekts)}}
[[Attēls:Glenn62.jpg|thumbnail|[[Džons Glens]] bija pirmais amerikāņu astronauts, kas nonāca Zemes orbītā]]
''Mercury'' projekta mērķis bija [[Zeme]]s orbītā nogādāt cilvēku, ko {{dat|1962|2|20||bez}} paveica [[Mercury-Atlas 6]] ar [[Džons Glens|Džonu Glenu]] ([[Padomju Savienība]] paspēja agrāk nosūtīt kosmosā pirmo cilvēku [[Jurijs Gagarins|Juriju Gagarinu]]). Sākotnējo izpēti un plānošanu veica [[Nacionālā konsultatīvā komiteja aeronautikā]] (''NACA''), bet pēc ''NASA'' izveides projektu pārņēma tā.

==== ''Gemini'' ====
{{pamatraksts|Gemini (kosmiskais projekts)}}
''Gemini'' projekta mērķis bija attīstīt kosmisko lidojumu tehnoloģijas, lai varētu realizēt ''[[Apollo programma|Apollo]]'' programmu — cilvēka izkāpšanu uz [[Mēness]]. No 1965. līdz 1966. gadam tika veikti 10 pilotējami lidojumi, katrā pa diviem kosmonautiem. To laikā tika veikta pirmā amerikāņu [[iziešana kosmosā]], [[orbitālais manevrs|orbitālie manevri]], tai skaitā tuvošanās un saslēgšanās ar citu objektu.

==== ''Apollo'' ====
{{pamatraksts|Apollo (kosmiskais projekts)}}
''Apollo'' programmas mērķis bija veikt cilvēku nolaišanos uz [[Mēness]]. Par šo plānu 1961. gadā paziņoja prezidents [[Džons Kenedijs]], un {{dat|1969|7|20||bez}} pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēki ([[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]]) izkāpa uz Mēness. Līdz 1972. gadam vēl piecās ''Apollo'' misijās tika veikta nolaišanās uz šī Zemes pavadoņa.

==== ''Space Shuttle'' ====
{{pamatraksts|Space Shuttle}}
''Space Shuttle'' bija daudzkārt izmantojamā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] programma. Tā apvieno [[kosmiskais nesējs|kosmiskā nesēja]], pilotējama kosmosa kuģa un transportkuģa funkcijas. Tas spēj [[derīgā krava|derīgo kravu]] līdz 22,7 t nogādāt orbītā, kā arī atgriezt atpakaļ uz zemes (līdz 15 t). Kuģa apkalpē parasti bija 5—7 [[kosmonauts|astronauti]]. Programma noslēdzās 2011. gadā.

=== Orbitālās stacijas ===
==== ''Skylab'' ====
{{Pamatraksts|Skylab}}
[[Attēls:Skylab (SL-4).jpg|thumbnail|''Skylab'' orbitālā stacija, kad to atstāja pēdējā tās apkalpe ''Skylab'' 4]]
1973. gadā ''NASA'' Zemes orbītā nosūtīja pirmo [[orbitālā stacija|orbitālo staciju]] ''[[Skylab]]''. Lai gan tā tika sabojāta, ''NASA'' nosūtīja apkalpi, kas to salaboja. Apkalpe uz borta pavadīja 28 dienas. Šajā laikā tā veica vairākus [[eksperiments|eksperimentus]] un [[fizioloģija|fizioloģiskos]] testus, kā arī novēroja [[Saule|Sauli]] un Zemi. Nākamās apkalpes stacijā pavadīja attiecīgi 58 un 84 dienas. Arī tās veica eksperimentus un novērojumus.

==== Starptautiskā kosmosa stacija ====
{{pamatraksts|Starptautiskā kosmosa stacija}}
[[Attēls:STS-133 International Space Station after undocking.jpg|thumbnail|SKS pēc [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] ([[STS-133]]) atvienošanās {{dat|2011|3|11||bez}}]]
1998. gadā tika palaists pirmais Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) modulis. Šajā projektā bija iesaistīta ne tikai ''NASA'', bet arī [[Kanādas kosmosa aģentūra]], [[Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra]], [[Eiropas Kosmosa aģentūra]] un [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]]. Pirmā pastāvīgā apkalpe stacijā ieradās {{dat|2000|11|2||bez}}. Pašlaik SKS ilglaicīgi var uzturēties sešu cilvēku apkalpes. Sākotnēji apkalpe bija trīs cilvēku sastāvā, bet sakarā ar ASV kosmoplāna [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]] katastrofu no 2003. līdz 2006. gadam apkalpes bija samazinātas līdz diviem cilvēkiem. No 2009. gada pastāvīgās apkalpes lielums ir paplašināts līdz 6 cilvēkiem. Īslaicīgās ekspedīcijās staciju apmeklēja pilotējamie [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] [[Sojuz-TMA]] un [[Space Shuttle]] (līdz 2011. gadam).

Lai apgādātu staciju ar degvielu, skābekli, ūdeni, pārtiku, dažādiem materiāliem, iekārtām un citām lietām, krievu puse izmantoja [[transportkuģis|transportkuģi]] ''[[Progress (kosmosa kuģu sērija)|Progress]]'', bet amerikāņu puse — ''Space Shuttle'' (līdz 2011. gadam). Pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] gatavotais bezpilota transportkuģis ''[[Automated Transfer Vehicle|ATV]]'' ''[[Jules Verne ATV|Jules Verne]]'' SKS apgādei tika palaists 2008. gadā. [[Japāna]] sava kuģa ''[[H-II Transfer Vehicle]]'' pirmo eksemplāru ''[[HTV-1]]'' palaida 2009. gadā. 2012. gadā bija paredzēta privāti būvēta transportkuģa ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' palaišana uz staciju; ar to iespējams nogādāt kravu arī atpakaļ uz Zemi.

=== Orbitālās observatorijas ===
{{Pamatraksts|Habla kosmiskais teleskops|Spicera kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmiskais teleskops}}
1990. gadā orbītā ap Zemi ''NASA'' palaida [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]]. ''NASA'' ir palaidusi arī vairākas citas orbitālās observatorijas, piemēram, rentgenstaru teleskopu ''[[Chandra (teleskops)|Chandra]]'' un infrasarkano teleskopu ''[[IRAS]]''.

2020. gada maijā orbītā ap Zemi tika plānots palaist [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]], kuram ir teju vai trīs reizes lielāks spoguļa diametrs nekā Habla kosmiskajam teleskopam, tādējādi dodot daudz lielāku iespēju novērot [[Visums|Visuma]] pirmsākumus un meklēt jaunas [[citplanēta]]s [[Piena Ceļš|Piena Ceļa galaktikā]].&lt;ref name=&quot;NASA&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] — Eiropas Kosmosa aģentūra
* [[ISRO]] — Indijas Kosmosa pētījumu organizācija
* [[JAXA]] — Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra 
* ''[[Roskosmos]]'' — Krievijas kosmosa pētījumu aģentūra
{{Portāls|Kosmonautika}}
{{Portāls|Astronomija}}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nasa.gov ''NASA'' oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{ASV astronauti}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:NASA| ]]</text>
      <sha1>6nswghuusrtk5lts8b8drs7d1jlbb73</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestienas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27984</id>
    <revision>
      <id>4464239</id>
      <parentid>4295241</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts ievērojamu personību saraksts</comment>
      <origin>4464239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5178" sha1="ge0xamx78wbhmzuxkyqynp3bjjiut44" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Vestienas pagasts
| karte             = Vestiena Parish (LocMap).png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Vestienas_pagasts.png
| ģerboņa_nosaukums = Vestienas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs            = Vestiena
| platība           = 116,8
| iedzīvotāji       = 656&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 656 / 116.8 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.vestiena.lv
}}
'''Vestienas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]], [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]], [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] un [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]].

== Daba ==
Augstākie pauguri: [[Dravēnu kalns]] (282,7 m), [[Boķu kalns]] (276,8 m), [[Rizgu kalns]] (262,9 m), [[Brantu Egļu kalns]] (262,1 m), [[Spirukalns]] (260 m) un [[Silakalns]] (254,9 m).

=== Hidrogrāfija ===
[[Attēls:IMG Kāla ezers2.jpg|thumb|[[Kāla ezers]] maijā.]]

==== Upes ====
[[Veseta]], [[Skaldupīte]], [[Ļaudonīte]], [[Lubeja (upe)|Lubeja]], [[Aronīte]], [[Miltupīte]], [[Savīte]], [[Virdzīte]] un [[Ilzīte (Ogres pieteka)|Ilzīte]].

==== Ezeri ====
[[Kālezers]] (407 ha), [[Viešūrs]] (176 ha), [[Talejas ezers]] (79,7 ha), [[Salājs (Vestienas pagasts)|Salājs]] (44,4 ha), [[Sietnieku ezers]] (26,5 ha), [[Ilziņš]] (21,9 ha), [[Sudzārdiņš]] (12,8 ha) un Asmenītis.

== Vēsture ==
Vestienas pagasts izveidots apvienojot Vestienas, Tolkas, Devēnas un Viesienas muižu pagastus (1922. gadā Viesienas teritoriju atdalīja). 1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Vestienas pagasta teritorija bija 102 km² un tajā dzīvoja 1772 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Vesetas ciems|Vesetas]] un Vestienas [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Vestienas ciems''' ietilpis [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Vestienas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Vējavas ciems|Vējavas ciemu]], 1968. gadā — [[Sausnējas ciems|Sausnējas ciema]] [[padomju saimniecība]]s Vestiena teritoriju, 1977. gadā — daļu [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes ciema]] un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vestienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

&lt;gallery&gt;
Tolkas muiža.jpg|Tolkas muižas kungu māja
Vestienas muižas pils 2000-05-27.jpg|Vestienas muižas kungu māja (2000)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1772
|1959|1500
|1967|1229
|1979|1012
|1989|789
|2000|835
|2011|650
|2021|544
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Vestiena]] (pagasta centrs), [[Krasti (Vestienas pagasts)|Krasti]] un [[Tolka]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Jānis Ilsters]] (1851—1889), latviešu skolotājs, botāniķis un folklorists.
* [[Jānis Jankavs]] (1886—1918), latviešu sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs, [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teorētiķis.
* [[Eduards Liepiņš (1897—1938)|Eduards Liepiņš]] (1897—1938), padomju kara lidotājs.
* [[Jānis Priede (ģenerālis)|Jānis Priede]] (1874—1969), [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, ģenerālis.
* [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981), latviešu teātra un kinorežisors.
* [[Frīdis Zālītis]] (1887—1944), latviešu pedagogs un vēsturnieks.

== Saimniecība ==
[[attēls:Vestienas_pasta_ēka.jpg|thumb|right|Vestienas pasta ēka]]
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Madonas rajons}}
{{Madonas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Vestienas pagasts| ]]</text>
      <sha1>ge0xamx78wbhmzuxkyqynp3bjjiut44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas hokeja līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30443</id>
    <revision>
      <id>4464323</id>
      <parentid>4342065</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13321" sha1="t9ya3s7hzx2wluxpmthhitkz6069cq8" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Vācijas hokeja līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Deutsche Eishockey-Liga&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona = DEL 2025.—2026. gada sezona
| logo           = PENNY DEL Logo.svg
| pikseļi        =
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          ={{dat|1994}}
| moto           =
| komandas       =14
| valsts         =[[Vācija]]
| čempions       =[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]] (12)
| čempions_visv  =[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]] (12)
| mlapa          =http://www.del.org
}}
'''Vācijas hokeja līga''' ({{val|de|Deutsche Eishockey-Liga}}; saīsinājumā '''DEL''') ir [[Vācija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Tradicionāli DEL ir vislielākais [[Ziemeļamerika]]s hokejistu īpatsvars [[Eiropa]]s hokeja līgās. Divpadsmit reizes līgā triumfējusi [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]].

DEL tika izveidota [[1994]]. gadā un tās pirmajā sezonā līgā spēlēja 18 komandas (visas 12 agrākās 1. bundeslīgas komandas un labākās sešas vienības no 2. bundeslīgas). Pirms DEL izveidošanas, Vācijā tika spēlēts Bundeslīgās un DEL vēl joprojām mēdz saukt par 1. Bundeslīgu. Bundeslīga tika izveidota 1958. gadā.

== Čempioni ==
{{div col}}
* 2026.—2027. — 
* 2025.—2026. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2024.—2025. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2023.—2024. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/27042024-i_leduslaci_i_nevainojami_aizsargajas_gud&lt;/ref&gt;
* 2022.—2023. — [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* 2021.—2022. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2020.—2021. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2019.—2020. — [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* 2018.—2019. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 2017.—2018. — [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* 2016.—2017. — [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* 2015.—2016. — [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* 2014.—2015. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 2013.—2014. — [[HK Ingolštate]]
* 2012.—2013. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2011.—2012. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2010.—2011. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2009.—2010. — [[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]]
* 2008.—2009. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2007.—2008. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2006.—2007. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 2005.—2006. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2004.—2005. — [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* 2003.—2004. — [[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]
* 2002.—2003. — [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
* 2001.—2002. — [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
* 2000.—2001. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 1999.—2000. — [[Minhenes &quot;Barons&quot;]]
* 1998.—1999. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 1997.—1998. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 1996.—1997. — [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* 1995.—1996. — [[Diseldorfas EG]]
* 1994.—1995. — [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
{{div col end}}

== Pašreizējās komandas (2025.—2026.) ==
* [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
* [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
* [[Drēzdenes &quot;Eislöwen&quot;]]
* [[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]
* [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
* [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
* [[HK Ingolštate]]
* [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
* [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
* [[Fištaunas &quot;Pinguins&quot;]]
* [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
* [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
* [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
* [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]

== Labākie spēlētāji ==
=== Rezultatīvākais spēlētājs ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; width=&quot;40%&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot;
|- bgcolor=#d0e7ff
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Sezona
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Klubs
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Punkti 
|- align = center
|2024.—25.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Tajs Ronings]]|||[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]||73
|- align = center
|2021.—22.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Eikesons]]|||[[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]||68
|- align = center
|2020.—21.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Džo Vitnijs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Akesons]]||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]&lt;br /&gt;[[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]||45
|- align = center
|2019.—20.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Veins Simpsons]]|||[[HK Ingolštate]]||56
|- align = center
|2018.—19.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Džeremijs Viljamss]]||[[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]||57
|- align = center
|2017.—18.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Kīts Aukoins]]||[[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]||63
|- align = center
|2016.—17.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Patriks Reimers]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||54
|- align = center
|2015.—16.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Patriks Reimers]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||64
|- align = center
|2014.—15.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Reinprehts]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||67
|- align = center
|2013.—14.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Ādams Koršeins]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||74
|- align = center
|2012.—13.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Zviedrija}} [[Kalle Ridervals]]||[[Diseldorfas &quot;Metro Stars&quot;]]||58
|- align = center
|2011.—12.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Norms Mailijs]]||[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]]||58
|- align = center
|2010.—11.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Derins Olvers]]||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]||70
|- align = center
|2009.—10.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Džefs Ulmers]]||[[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]||74
|- align = center
|2008.—09.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Ulmers]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} [[Roberts Hoks]]||[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]]&lt;br /&gt;[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]||64
|- align = center
|2007.—08.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Roberts Hoks]]||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]||87
|- align = center
|2006.—07.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]||[[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]||62
|- align = center
|2005.—06.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Norvēģija}} [[Tore Vikingštads]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]||[[Diseldorfas &quot;Metro Stars&quot;]]&lt;br /&gt;[[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]||64
|- align = center
|2004.—05.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Patriks Lebo]]||[[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]||94
|- align = center
|2003.—04.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Patriks Lebo]]||[[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]||69
|- align = center
|2002.—03.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Marks Bofets]]||[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]||54
|- align = center
|2001.—02.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Breds Pardijs]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||75
|- align = center
|2000.—01.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Vostrikovs]]||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]||78
|- align = center
|1999.—00.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Jans Alstons]]||[[Manheimas &quot;Adler&quot;]]||74
|- align = center
|1998.—99.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Martins Jiraneks]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||69
|- align = center
|1997.—98.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Lens Sočio]]||[[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]]||64
|- align = center
|1996.—97.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Marks Džoriss]]||[[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]]||79
|- align = center
|1995.—96.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Roberts Raihels]]||[[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]||101
|- align = center
|1994.—95.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Džons Šabo]]||[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]&lt;br /&gt;[[Berlīnes &quot;Preussen&quot;]]||68
|}

=== Labākais vārtu guvējs ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; width=&quot;40%&quot; class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot;
|- bgcolor=#d0e7ff
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Sezona
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Spēlētājs
! style=&quot;width: 35%;&quot; | Klubs
! style=&quot;width: 15%;&quot; | Vārti
|- align = center
|2024.—25.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Tajs Ronings]]|||[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]||37
|- align = center
|2021.—22.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Railijs Šīns]]|||[[Bītigheimas &quot;Steelers&quot;]]||40
|- align = center
|2020.—21.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Trevors Parks]]||[[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]||23
|- align = center
|2019.—20.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Trevors Parks]]||[[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]||28
|- align = center
|2018.—19.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Berglunds]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||32
|- align = center
|2017.—18.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Brūkss Maceks]]||[[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]||26
|- align = center
|2016.—17.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Džeks Kombs]]||[[Fištaunas &quot;Pinguins&quot;]]||27
|- align = center
|2015.—16.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Patriks Reimers]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||26
|- align = center
|2014.—15.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Klārks]]||[[Hamburgas &quot;Freezers&quot;]]||32
|- align = center
|2013.—14.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Patriks Reimers]]||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]||33
|- align = center
|2012.—13.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Matt Dzieduszycki|Mets Dzidušickis]]||[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]]||31
|- align = center
|2011.—12.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Kajs Hospelts]]||[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]]||25
|- align = center
|2010.—11.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Vulfs]]||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]||34
|- align = center
|2009.—10.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Tomass Greilingers]]||[[HK Ingolštate]]||38
|- align = center
|2008.—09.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Kens Megovens]]||[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]]||29
|- align = center
|2007.—08.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Vulfs]]||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]||44
|- align = center
|2006.—07.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Latvija}} [[Herberts Vasiļjevs]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||30
|- align = center
|2005.—06.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Seļivānovs]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||30
|- align = center
|2004.—05.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Patriks Lebo]]||[[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]]||29
|- align = center
|2003.—04.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Denijs Buskets]]||[[HK Freiburga]]||30
|- align = center
|2002.—03.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Austrija}} [[Kristofs Brandners]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||28
|- align = center
|2001.—02.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Breds Pardijs]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||32
|- align = center
|2000.—01.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|ASV}} [[Korijs Milens]]||[[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]||34
|- align = center
|1999.—00.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Vostrikovs]]||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]||36
|- align = center
|1998.—99.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Jans Alstons]]||[[Manheimas &quot;Adler&quot;]]||33
|- align = center
|1997.—98.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Džo Vests]]||[[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]]||28
|- align = center
|1996.—97.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Lindbergs]]||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]||37
|- align = center
|1995.—96.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Berezins]]||[[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]||49
|- align = center
|1994.—95.||align=&quot;left&quot;|{{flaga|Baltkrievija}} [[Andrejs Kovaļovs (hokejists)|Andrejs Kovaļovs]]||[[Švenningeras &quot;Wild Wings&quot;]]||40
|}

== Latvieši Vācijas hokeja līgā ==
&lt;!-- 2022. gada vasara --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Pārstāvētie klubi
|- 
|[[Herberts Vasiļjevs]]||627||203||305||508||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 1994—1995&lt;br /&gt;[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]] 2004—2005&lt;br /&gt;[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 2005—2017
|- 
|[[Arvīds Reķis]]||543||44||103||147||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]] 2003—2008&lt;br /&gt;[[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]] 2008—2010; 2014—2019
|-
|[[Aleksandrs Kerčs]]||206||49||85||134||[[Oberhauzenes &quot;Revier Lowen&quot;]] 1998—2001&lt;br /&gt;[[Berlīnes &quot;Capitals&quot;]] 2001—2002
|-
|[[Rihards Bukarts]]||92||19||23||42||[[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]] 2018&lt;br /&gt;[[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]] 2018—2019&lt;br /&gt;[[HK Diseldorfa]] 2019—2020
|-
|[[Leonīds Tambijevs]]||60||19||18||37||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]] 2000—2001
|-
|[[Grigorijs Panteļejevs]]||55||11||21||32||[[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]] 1999—2000
|-
|[[Artūrs Kulda]]||88||5||26||31||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]] 2020—2021&lt;br /&gt;[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 2021—2022
|-
|[[Vjačeslavs Fanduls]]||59||13||12||25||[[Berlīnes &quot;Capitals&quot;]] 2001—2002
|-
|[[Atvars Tribuncovs]]||58||7||12||19||[[Berlīnes &quot;Capitals&quot;]] 2001—2002
|-
|[[Viktors Ignatjevs]]||49||3||14||17||[[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]] 1999—2000
|- 
|[[Māris Jass]]||43||5||10||15||[[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]] 2012—2013
|-
|[[Ilmārs Tomanis]]||12||7||8||15||[[ERC Švenningere]] 1994—1995
|-
|[[Mārtiņš Karsums]]||25||3||7||10||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 2020—2021
|-
|[[Krišjānis Rēdlihs]]||43||2||6||8||[[Hamburgas &quot;Freezers&quot;]] 2007—2008
|-
|[[Filips Buncis]]||38||3||3||6||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 2020—2021
|-
|[[Rodrigo Laviņš]]||46||1||5||6||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]] 2000—2001
|-
|[[Kristofers Bindulis]]||35||2||1||3||[[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]] 2020—2021
|-
|[[Ralfs Freibergs]]||10||0||2||2||[[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]] 2022
|-
|[[Igors Pavlovs]]||20||0||1||1||[[Oberhauzenes &quot;Revier Lowen&quot;]] 2000—2001
|-
|[[Kristers Gudļevskis]]||25||—||—||—||[[Fištaunas &quot;Pinguins&quot;]] 2019—2020, 2023—pašlaik
|-
|[[Edgars Masaļskis]]||16||—||—||—||[[Duisburgas &quot;Fuchse&quot;]] 2008—2009
|-
|[[Sergejs Boldaveško]]||1||0||0||0||[[Augsburgas &quot;Panther&quot;]] 1994—1995
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.del.org Oficiālā DEL mājaslapa] {{de ikona}}

{{DEL}}

[[Kategorija:Vācijas hokeja līga| ]]</text>
      <sha1>t9ya3s7hzx2wluxpmthhitkz6069cq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīnes &quot;Eisbären&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33977</id>
    <revision>
      <id>4464340</id>
      <parentid>4104938</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:41:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10634" sha1="ozfu87lz4nifiglr2c6fcgmhqp45wow" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #003366
| pašr_sezona        = 
| team               = Eisbären Berlin
| logo               = Berlinehc.gif
| logosize           = 220px
| city               = {{vieta|Vācija|Berlīne}}
| league             = [[Vācijas hokeja līga]]
| conference         = 
| division           = 
| founded            = 1954
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Uber Arena (Berlīne)|Uber Arena]]''
| ietilpība          = 14 200
| colors             = {{color box|#003366}} {{color box|white}} {{color box|#990033}}
| owner              = 	Anschutz Entertainment Group
| prezidents = 
| GM                = {{flaga|CAN}} Pīters Džons Lī
| coach             = {{flaga|CAN}} Seržs Obēns
| captain           = {{flaga|GER}} Kajs Vismans
| media = [http://www.eisbaeren.de eisbaeren.de]
| affiliates = 
}}
'''Berlīnes &quot;Eisbären&quot;''' (agrāk '''Berlīnes &quot;Dinamo&quot;''') ir [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas komanda, kura bāzēta [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]]. [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas čempiones titulu tā izcīnījusi divpadsmit reizes, pēdējo reizi to paveicot 2026. gadā. Klubs piecpadsmit reizes izcīnījis arī [[Austrumvācijas hokeja līga]]s čempiones titulu. Komanda savas mājas spēles aizvada [[Uber Arena (Berlīne)|''Uber Arena'']] hallē.

== Vēsture ==
1954. gadā sporta klubs Berlīnes &quot;Dinamo&quot; izveidoja hokeja sekciju. 1966. gadā komanda pirmo reizi izcīnīja [[Austrumvācijas hokeja līga]]s čempiones titulu. Sākot ar 1970. gadu līgā vairs spēlēja tikai divas komandas, un Berlīne par Austrumvācijas čempioni kļuva kopumā 15 reizes.
[[File:Mercedes-Benz Arena Berlin August 2015.JPG|thumb|Kopš 2008. gada komanda mājas spēles aizvada [[Uber Arena (Berlīne)|Uber Arena]].]]
Laika posmā no 1990. līdz 1994. gadam komanda spēlēja Vācijas 1. Bundeslīgā, vienu sezonu aizvadot zemākajā 2. Bundeslīgas turnīrā. 1992. gadā komanda tika pārdēvēta par Berlīnes &quot;Eisbären&quot;. 1996.—97. gada sezonā komanda sezonu noslēdza kā Vācijas hokeja līgas fināliste. 2003. un 2004. gadā &quot;Eisbären&quot; regulāro sezonu noslēdza pirmajā vietā, taču līgas čempiones titulu nespēja izcīnīt. Pirmo Vācijas līgas titulu koamnda izcīnīja 2005. gadā. Turpmākajos gados komanda izcīnīja vēl vairākus Vācijas čempiones titulus.

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2022. gada 23. augustā''

==== Vārtsargi ====
* 30 {{flaga|Somija}} [[Juho Markanens]]
* 33 {{flaga|Vācija}} [[Ņikita Kvaps]]
* 45 {{flaga|Vācija}} [[Tobiass Ansiska]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}4 {{flaga|Kanāda}} [[Morgans Eliss]]
* {{0}}7 {{flaga|Vācija}} [[Franks Herdlers]]
* {{0}}8 {{flaga|Vācija}} [[Marko Novaks]]
* 12 {{flaga|Vācija}} [[Ēriks Miks]]
* 16 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gūle]]
* 18 {{flaga|Vācija}} [[Jonass Millers]]
* 40 {{flaga|Vācija}} [[Korbinians Geibels]]
* 71 {{flaga|Kanāda}} [[Džulians Melčori]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}9 {{flaga|Vācija}} [[Jans Nijenhuiss]]
* 13 {{flaga|Dānija}} [[Pēters Regins]]
* 15 {{flaga|Vācija}} [[Manuels Vīderers]]
* 17 {{flaga|Vācija}} [[Ēriks Herdlers]]
* 21 {{flaga|Kanāda}} [[Džovanni Fjors]]
* 28 {{flaga|Vācija}} [[Franks Mauers]]
* 32 {{flaga|Kanāda}} [[Kevins Klārks]]
* 38 {{flaga|Kanāda}} [[Janiks Veilē]]
* 44 {{flaga|Vācija}} [[Marko Baslers]]
* 70 {{flaga|Vācija}} [[Benets Rosmijs]]
* 77 {{flaga|Vācija}} [[Marcels Barinka]]
* 86 {{flaga|Vācija}} [[Maksimilians Heims]]
* 89 {{flaga|Kanāda}} [[Zehs Boičuks]]
* 92 {{flaga|Vācija}} [[Marcels Nēbelss]]
* 93 {{flaga|Vācija}} [[Leo Federi]]
* 97 {{flaga|ASV}} [[Mets Vaits]]

== Izcīnītās vietas ==
=== Vācijas hokeja līga ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!Sezona !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs
|-
|'''94.—95.'''||18. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]||{{flaga|Čehija}} [[Jirži Dopita]]
|-
|'''95.—96.'''||17. vieta||''Neiekļuva''|| ||{{flaga|Kazahstāna}} [[Igors Dorohins]]
|-
|'''96.—97.'''||4. vieta||Zaudējums pusfinālā (1—3, [[Kaseles &quot;Huskies&quot;|Huskies]])|| ||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Govderiss]]
|-
|'''97.—98.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums finālā (1—3, [[Manheimas &quot;Adler&quot;|Adler]])||{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Maijerss]]||{{flaga|Kanāda}} [[Endrū Makkims]]
|-
|'''98.—99.'''||2. vieta||Zaudējums pusfinālā (1—3, [[Manheimas &quot;Adler&quot;|Adler]])||{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Maijerss]]||{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bulārs]]
|-
|'''99.—00.'''||13. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Maijerss]]||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Fortjē]]
|-
|'''00.—01.'''||14. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Maijerss]]||{{flaga|Kanāda}} [[Alekss Hiks]]
|-
|'''01.—02.'''||7. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (1—3, [[Manheimas &quot;Adler&quot;|Adler]])||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Fortjē]]||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Fortjē]]
|-
|'''02.—03.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums pusfinālā (1—3, [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;|Pinguine]])||{{flaga|ASV}} [[Džons Gradens]]||{{flaga|ASV}} [[Marks Bufē]]
|-
|'''03.—04.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums finālā (1—3, [[Frankfurtes &quot;Lions&quot;|Lions]])||{{flaga|Zviedrija}} [[Ričards Pēšons]]||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]
|-
|'''04.—05.'''||2. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—1, [[Manheimas &quot;Adler&quot;|Adler]])||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]
|-
|'''05.—06.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—0, [[Diseldorfas &quot;Metro Stars&quot;|Metro Stars]])||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]
|-
|'''06.—07.'''||9. vieta||''Zaudējums kvalifikācijā''||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|ASV}} [[Marks Bufē]]
|-
|'''07.—08.'''||2. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—1, [[Ķelnes &quot;Haie&quot;|Haie]])||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]
|-
|'''08.—09.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—1, [[Diseldorfas &quot;Metro Stars&quot;|Metro Stars]])||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Pedersons]]
|-
|'''09.—10.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums ceturtdaļfinālā (2—3, [[Augsburgas &quot;Panther&quot;|Panther]])||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Volkers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Pedersons]]
|-
|'''10.—11.'''||3. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—0, [[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;|Grizzly Adams]])||{{flaga|Vācija}} [[Štefans Uštorfs]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deriks Volsers]]
|-
|'''11.—12.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—2, [[Manheimas &quot;Adler&quot;|Adler]])||{{flaga|Vācija}} [[Štefans Uštorfs]]||{{flaga|Vācija}} [[Derins Olvers]]
|-
|'''12.—13.'''||4. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—1, [[Ķelnes &quot;Haie&quot;|Haie]])||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]
|-
|'''13.—14.'''||8. vieta||''Zaudējums kvalifikācijā''||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Vācija}} [[Tīdžejs Muloks]]
|-
|'''14.—15.'''||9. vieta||''Zaudējums kvalifikācijā''||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Čehija}} [[Petrs Pols]]
|-
|'''15.—16.'''||2. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (3—4, [[Ķelnes &quot;Haie&quot;|Haie]])||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Vācija}} [[Derins Olvers]]
|-
|'''16.—17.'''||8. vieta||Zaudējums pusfinālā (1—4, [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;|Red Bull]])||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Kanāda}} [[Niks Petersens]]
|-
|'''17.—18.'''||2. vieta||Zaudējums finālā (1—4, [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;|Red Bull]])||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|ASV}} [[Šons Bekmans]]
|-
|'''18.—19.'''||9. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (1—4, [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;|Red Bull]])||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Kanāda}} [[Luiss Marks Obrī]]
|-
|'''19.—20.'''||4. vieta||''Nenotika''||{{flaga|Vācija}} [[Andrē Rankels]]||{{flaga|Vācija}} [[Marcels Nēbelss]]
|-
|'''20.—21.'''||3. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (2—1, [[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;|Grizzly Adams]])||{{flaga|Vācija}} [[Franks Herdlers]]||{{flaga|Vācija}} [[Marcels Nēbelss]]
|-
|'''21.—22.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—1, [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;|Red Bull]])||{{flaga|Vācija}} [[Franks Herdlers]]||{{flaga|ASV}} [[Mets Vaits]]
|-
|'''22.—23.'''||11. vieta||Neiekļuva izslēgšanas spēlēs||||{{flaga|GER}} [[Marcels Nēbelss]]
|-
|'''23.—24.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (4—1, [[Fischtown Pinguins]])||{{flaga|Vācija}} [[Kajs Vismans]]||{{flaga|GER}} [[Marcels Nēbelss]]
|-
|'''24.—25.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (4—1, [[Kölner Haie]])||{{flaga|Vācija}} [[Kajs Vismans]]||{{flaga|ASV}} [[Klifs Ronings]]
|-
|'''25.—26.'''||'''1. vieta'''||'''Izcīna čempiones titulu''' (4—1, [[Manheimas &quot;Adler&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Kajs Vismans]]||{{flaga|GBR}} [[Liams Kērks]]
|}

=== Čempionu hokeja līga ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!Sezona !!Apakšgrupa !!colspan=2 width=200px| Šespadsmitdaļfināls !!colspan=2| Astotdaļfināls !!colspan=2 width=200px| Ceturtdaļfināls !!colspan=2 width=200px| Pusfināls !!colspan=2 width=200px| Fināls
|-
|'''14.—15.'''||align=center|4. vieta||colspan=10 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''15.—16.'''||align=center|2. vieta||style=background:#dfd|3:0, 3:3|| {{flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]||style=background:#fdd|2:5, 1:2|| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Skellefteå AIK]]''||colspan=6 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''16.—17.'''||align=center|2. vieta||style=background:#dfd|4:0, 2:1|| {{flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''||style=background:#fdd|1:6, 1:4|| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''||colspan=6 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''17.—18.'''||colspan=12 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''18.—19.'''||align=center|3. vieta||colspan=10 align=center|''Neiekļuva''
|-
|'''19.—20.'''||colspan=12 align=center style=color:#767676|''Nepiedalījās''
|-
|'''20.—21.'''||colspan=11 align=center style=color:#767676|''Nenotika''
|-
|'''21.—22.'''||align=center|3. vieta||colspan=10 align=center|''Neiekļuva''
|}

== Ārējās saites ==
*[http://www.eisbaeren.de Komandas oficiālā mājaslapa] {{de ikona}}
*[http://www.eliteprospects.com/team.php?team=122 Komandas eliteprospects.com profils] {{en ikona}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}

{{DEL}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Berlīnes &quot;Eisbaren&quot;]]</text>
      <sha1>ozfu87lz4nifiglr2c6fcgmhqp45wow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Austriņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35827</id>
    <revision>
      <id>4464455</id>
      <parentid>4395399</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4229" sha1="anc64ua969yofdl7taksoi3tee9u9ft" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Antons Austriņš
| vārds_orig = 
| attēls = Antons Austriņš.png
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 31
| dz_vieta = [[Vecpiebalgas pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1934
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 17
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = Herolds, Fra, Fra Diavols, Kr. Beizīters
| nodarbošanās = rakstnieks
| rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}

'''Antons Austriņš''' ([[1884]]—[[1934]]) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un [[rakstnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1884]]. gada 31. janvārī [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] Kaikašos zemnieku ģimenē. Pamatizglītību guva Vecpiebalgas Upītes pagastskolā un [[Vecpiebalgas draudzes skola|Vecpiebalgas draudzes skolā]]. Tālāk mācījās [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]], kā arī [[Pēterburga|Pēterburgā]] Zemstes skolotāju seminārā. 1904. gadā sāka strādāt par skolotāju [[Ģipka|Ģipkā]].

[[1905. gada revolūcija Latvijā|Piektā gada revolūcijas]] laikā 13. janvāra demonstrācijā Daugavmalā Austriņu sašāva kājā. Vairākus mēnešus pēc revolūcijas apspiešanas 1906. gadā viņš pavadīja cietumā sakarā ar apsūdzību par politisku slepkavību. Uz laiku atbrīvots, viņš aizbēga uz Somiju, slēpjoties ar svešu vārdu. 1909. gadā dzīvoja [[Latgale|Latgalē]], tās iespaidus vēlāk atspoguļoja stāstu krājumā &quot;Māras zemē&quot;.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/9 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Līdz pat [[Februāra revolūcija]]i 1917. gadā dzīvoja bez pases, bieži bija spiests mainīt dzīvesvietu.

1919. gadā Austriņš darbojās [[Latvijas SPR]] Izglītības tautas komisariātā. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām 1920. - 1923. gadā strādāja laikrakstā &quot;[[Latvijas Vēstnesis]]&quot;, pēc tam pilnībā nodevās literāram darbam.

Miris 1934. gada 17. aprīlī Rīgā no akūtas nieru mazspējas, apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Daiļrades raksturojums ==
[[File:Kaikaši - A. Austriņa muzejs Vecpiebalgā. 2001-08-25.jpg|thumb|250px|Antona Austriņa memoriālais muzejs Kaikašos]]
Austriņš bija savdabīga, dziļi oriģināla personība, rakstnieks ar dziļu dabas, cilvēku dvēseles izjūtu un izpratni. Laikabiedri bieži uzsvēra Austriņa raibo dzīves gājumu. Dzejojis, kā žurnālists rakstījis latviešu presei. Stingri rakstniecībai, atmetot žurnālistiku, Austriņš pievērsās 1923. gadā. Mūža laikā literāts sarakstījis ap divdesmit grāmatu un vairāk nekā desmit tulkojumu.
Lasītāju iemīļoti bija viņa stāsti, īpaši bērnības atmiņām veltītais ”Puiškāns”, kas pirmo reizi izdots 1931. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1884-gada-31-janvari/ Latvijas Avīze] 2014. gada 31. janvārī &lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

=== Dzejas ===
* &quot;Vakardiena&quot; (1907)
* &quot;Mākoņu gaita&quot; (1909)
* &quot;Klusuma gaviles&quot; (1921)
* &quot;Saules grieži&quot; (1923)
* &quot;Sakasnis&quot; (1923)
* &quot;Dzīves burvība&quot; (1925)
* &quot;Vēriens&quot; (1928)

=== Stāstu krājumi ===
* &quot;Māras zemē&quot; (1919)
* &quot;Vērpetē&quot; (1920)
* &quot;Nopūtas vējā&quot; (1920)
* &quot;Puiškans&quot; (1931)
* &quot;Bez izkārtnes&quot; (1934)

=== Tēlojumi ===
* &quot;Saules grieži&quot; (1923)
* &quot;Aizsaule&quot; (1933)

=== Romāns ===
* &quot;Garā jūdze&quot; (3 daļās, 1926-1935)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Austriņš, Antons}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>anc64ua969yofdl7taksoi3tee9u9ft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bezklases starpdomēnu maršrutēšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40531</id>
    <revision>
      <id>4464260</id>
      <parentid>3893535</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:32:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juzeris</username>
        <id>23</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8440" sha1="2jz05wjbj5usgmvi178y1gmyt0mdzcg" xml:space="preserve">'''Bezklases starpdomēnu maršrutēšana''' (''Classless Inter-Domain Routing'', ''CIDR'') ir [[IP]] adrešu un [[apakštīkls|apakštīklu]] sadales metode. Tā atļauj elastīgāku adrešu sadali nekā [[IPv4]] sākotnējais klašu (''classful'') dalījums.

CIDR izmanto mainīga garuma apakštīklu masku (''Variable Length Subnet Masks'', ''VLSM'') tehnoloģiju. VLSM atļauj elastīgu un līdz ar to ekonomisku dalīšana apakštīklos (''subnetting''), kā arī prefiksu apkopošanu (''prefix aggregation'').

[[IPv6]] protokols ir veidots bezklašu maršrutēšanai un izmanto CIDR tehnoloģiju.

CIDR aprakstīts {{RFC|1518}} un {{RFC|1519}}.
== VLSM ==
Klasiskajā IPv4 tīkla masku (prefiksa garumu) noteica adreses klase, līdz ar to bija iespējami tīkli ar prefiksu garumiem /8, /16 un /24.

VLSM atļauj pēc vajadzības izmantot brīvi izraudzītu prefiksa garumu 0 — 32 bitus (0 — 128 bitus IPv6 gadījumā). Prefiksa garums VLSM ir visām apakštīkla adresēm kopīgo vecāko bitu skaits.

== Dalīšana apakštīklos ==
Tā kā VLSM dod iespēju izmantot jebkādu prefiksa garumu, IP adrešu apgabalus iespējas sadalīt apakštīklos, kuru lielums ir iespējami tuvs nepieciešamajam adrešu skaitam tīklā. Piemēram, /24 adrešu apgabalu var sadalīt četros /26 apakštīklos ar 64 IP adresēm katrā.
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 192.168.16.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! colspan=&quot;33&quot; |
|-
! 192.168.16.0/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.64/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.128/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.192/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|}

VLSM pieļauj arī apakštīklu tālāku sadalīšanu (''sub-subnetting''). Ja nepieciešami trīs apakštīkli pa 64 adresēm katrs, viens 32 adrešu apakštīkls un divi 16 adrešu tīkli, vienu no iepriekšējā piemērā minētajiem /26 apakštīkliem var sadalīt divos /27 apakštīklos un vienu no tiem — divos /28 apakštīklos. Viens no iespējamiem šādiem sadalījumiem ir sekojošs: 192.168.16.0/26; 192.168.16.64/27; 192.168.16.96/28; 192.168.16.112/28; 192.168.16.128/26; 192.168.16.192/26.

Dalīšana apakštīklos ar VLSM dod iespēju efektīvāk izmantot adrešu apgabalus tādējādi taupot IP adreses.

== Prefiksu apkopošana ==
Cita CIDR iespēja ir, pretēji apakštīklu dalījumam, apkopot prefiksus. To sauc arī par maršrutu apkopošanu (''route summarization'' vai ''supernetting''). Piemēram, četrus blakusesošus /24 prefiksus ar kopīgiem 22 vecākajiem bitiem adresē var apvienot un izmantot interneta maršrutēšanai kā vienu /22 prefiksu.
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 192.168.16.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.17.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.18.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.19.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! colspan=&quot;33&quot; |
|-
! 192.168.16.0/22
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|}
Šīs tehnoloģijas izmantošana ļauj ievērojami samazināt interneta maršrutēšanas tabulas.

== Iespējamās maskas ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! adrese
! biti
! prefikss
! klase
! maska
 |-
 | 1
 | 0
 | /32
 |
 | 255.255.255.255
 |-
 | 2
 | 1
 | /31
 |
 | 255.255.255.254
 |-
 | 4
 | 2
 | /30
 |
 | 255.255.255.252
 |-
 | 8
 | 3
 | /29
 |
 | 255.255.255.248
 |-
 | 16
 | 4
 | /28
 |
 | 255.255.255.240
 |-
 | 32
 | 5
 | /27
 |
 | 255.255.255.224
 |-
 | 64
 | 6
 | /26
 |
 | 255.255.255.192
 |-
 | 128
 | 7
 | /25
 |
 | 255.255.255.128
 |-
 | 256
 | 8
 | /24
 | 1C
 | 255.255.255.0
 |-
 | 512
 | 9
 | /23
 | 2C
 | 255.255.254.0
 |-
 | 1 [[kilobaits]]
 | 10
 | /22
 | 4C
 | 255.255.252.0
 |-
 | 2 kilobaiti
 | 11
 | /21
 | 8C
 | 255.255.248.0
 |-
 | 4 kilobaiti
 | 12
 | /20
 | 16C
 | 255.255.240.0
 |-
 | 8 kilobaiti
 | 13
 | /19
 | 32C
 | 255.255.224.0
 |-
 | 16 kilobaiti
 | 14
 | /18
 | 64C
 | 255.255.192.0
 |-
 | 32 kilobaiti
 | 15
 | /17
 | 128C
 | 255.255.128.0
 |-
 | 64 kilobaiti
 | 16
 | /16
 | 1B
 | 255.255.0.0
 |-
 | 128 kilobaiti
 | 17
 | /15
 | 2B
 | 255.254.0.0
 |-
 | 256 kilobaiti
 | 18
 | /14
 | 4B
 | 255.252.0.0
 |-
 | 512 kilobaiti
 | 19
 | /13
 | 8B
 | 255.248.0.0
 |-
 | 1 [[Megabaits]]
 | 20
 | /12
 | 16B
 | 255.240.0.0
 |-
 | 2 Megabaiti
 | 21
 | /11
 | 32B
 | 255.224.0.0
 |-
 | 4 Megabaiti
 | 22
 | /10
 | 64B
 | 255.192.0.0
 |-
 | 8 Megabaiti
 | 23
 | /9
 | 128B
 | 255.128.0.0
 |-
 | 16 Megabaiti
 | 24
 | /8
 | 1A
 | 255.0.0.0
 |-
 | 32 Megabaiti
 | 25
 | /7
 | 2A
 | 254.0.0.0
 |-
 | 64 Megabaiti
 | 26
 | /6
 | 4A
 | 252.0.0.0
 |-
 | 128 Megabaiti
 | 27
 | /5
 | 8A
 | 248.0.0.0
 |-
 | 256 Megabaiti
 | 28
 | /4
 | 16A
 | 240.0.0.0
 |-
 | 512 Megabaiti
 | 29
 | /3
 | 32A
 | 224.0.0.0
 |-
 | 1 [[Gigabaits]]
 | 30
 | /2
 | 64A
 | 192.0.0.0
 |-
 | 2 Gigabaiti
 | 31
 | /1
 | 128A
 | 128.0.0.0
 |-
 | 4 Gigabaiti
 | 32
 | /0
 | 256A
 | 0.0.0.0
 |}

== CIDR un maršrutēšanas protokoli ==
Lai realizētu CIDR [[maršrutēšanas protokols|maršrutēšanas protokolā]] jābūt iespējai kopā ar prefiksu norādīt arī prefiksa garumu.

Vecākiem maršrutēšanas protokoliem ([[Routing Information Protocol|RIP]], [[IGRP]]) šādas iespējas nav. Šos protokolus sauc par ''classful'' maršrutēšanas protokoliem.

Jaunākie maršrutēšanas protokoli ([[Routing Information Protocol|RIPv2]], [[EIGRP]], [[IS-IS]], [[OSPF]], [[Border Gateway Protocol|BGP-4]]) atbalsta VLSM un tos sauc par ''classless'' maršrutēšanas protokoliem.

== Ārējās saites ==
* {{RFC|1518}} - An Architecture for IP Address Allocation with CIDR
* {{RFC|1519}} - Classless Inter-Domain Routing (CIDR): an Address Assignment and Aggregation Strategy
* {{RFC|4291}} - IP Version 6 Addressing Architecture

[[Kategorija:Internets]]</text>
      <sha1>2jz05wjbj5usgmvi178y1gmyt0mdzcg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464261</id>
      <parentid>4464260</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juzeris</username>
        <id>23</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8440" sha1="2opui7npkzxk20n8cghf6blz32f9t1u" xml:space="preserve">'''Bezklases starpdomēnu maršrutēšana''' (''Classless Inter-Domain Routing'', ''CIDR'') ir [[IP]] adrešu un [[apakštīkls|apakštīklu]] sadales metode. Tā atļauj elastīgāku adrešu sadali nekā [[IPv4]] sākotnējais klašu (''classful'') dalījums.

CIDR izmanto mainīga garuma apakštīklu masku (''Variable Length Subnet Masks'', ''VLSM'') tehnoloģiju. VLSM atļauj elastīgu un līdz ar to ekonomisku dalīšanu apakštīklos (''subnetting''), kā arī prefiksu apkopošanu (''prefix aggregation'').

[[IPv6]] protokols ir veidots bezklašu maršrutēšanai un izmanto CIDR tehnoloģiju.

CIDR aprakstīts {{RFC|1518}} un {{RFC|1519}}.
== VLSM ==
Klasiskajā IPv4 tīkla masku (prefiksa garumu) noteica adreses klase, līdz ar to bija iespējami tīkli ar prefiksu garumiem /8, /16 un /24.

VLSM atļauj pēc vajadzības izmantot brīvi izraudzītu prefiksa garumu 0 — 32 bitus (0 — 128 bitus IPv6 gadījumā). Prefiksa garums VLSM ir visām apakštīkla adresēm kopīgo vecāko bitu skaits.

== Dalīšana apakštīklos ==
Tā kā VLSM dod iespēju izmantot jebkādu prefiksa garumu, IP adrešu apgabalus iespējas sadalīt apakštīklos, kuru lielums ir iespējami tuvs nepieciešamajam adrešu skaitam tīklā. Piemēram, /24 adrešu apgabalu var sadalīt četros /26 apakštīklos ar 64 IP adresēm katrā.
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 192.168.16.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! colspan=&quot;33&quot; |
|-
! 192.168.16.0/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.64/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.128/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.16.192/26
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|}

VLSM pieļauj arī apakštīklu tālāku sadalīšanu (''sub-subnetting''). Ja nepieciešami trīs apakštīkli pa 64 adresēm katrs, viens 32 adrešu apakštīkls un divi 16 adrešu tīkli, vienu no iepriekšējā piemērā minētajiem /26 apakštīkliem var sadalīt divos /27 apakštīklos un vienu no tiem — divos /28 apakštīklos. Viens no iespējamiem šādiem sadalījumiem ir sekojošs: 192.168.16.0/26; 192.168.16.64/27; 192.168.16.96/28; 192.168.16.112/28; 192.168.16.128/26; 192.168.16.192/26.

Dalīšana apakštīklos ar VLSM dod iespēju efektīvāk izmantot adrešu apgabalus tādējādi taupot IP adreses.

== Prefiksu apkopošana ==
Cita CIDR iespēja ir, pretēji apakštīklu dalījumam, apkopot prefiksus. To sauc arī par maršrutu apkopošanu (''route summarization'' vai ''supernetting''). Piemēram, četrus blakusesošus /24 prefiksus ar kopīgiem 22 vecākajiem bitiem adresē var apvienot un izmantot interneta maršrutēšanai kā vienu /22 prefiksu.
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 192.168.16.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.17.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.18.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! 192.168.19.0/24
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot; | 1
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|-
! colspan=&quot;33&quot; |
|-
! 192.168.16.0/22
| 1
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 0
| 1
| 0
| 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
| bgcolor=&quot;#c0c0c0&quot; | 0
|}
Šīs tehnoloģijas izmantošana ļauj ievērojami samazināt interneta maršrutēšanas tabulas.

== Iespējamās maskas ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! adrese
! biti
! prefikss
! klase
! maska
 |-
 | 1
 | 0
 | /32
 |
 | 255.255.255.255
 |-
 | 2
 | 1
 | /31
 |
 | 255.255.255.254
 |-
 | 4
 | 2
 | /30
 |
 | 255.255.255.252
 |-
 | 8
 | 3
 | /29
 |
 | 255.255.255.248
 |-
 | 16
 | 4
 | /28
 |
 | 255.255.255.240
 |-
 | 32
 | 5
 | /27
 |
 | 255.255.255.224
 |-
 | 64
 | 6
 | /26
 |
 | 255.255.255.192
 |-
 | 128
 | 7
 | /25
 |
 | 255.255.255.128
 |-
 | 256
 | 8
 | /24
 | 1C
 | 255.255.255.0
 |-
 | 512
 | 9
 | /23
 | 2C
 | 255.255.254.0
 |-
 | 1 [[kilobaits]]
 | 10
 | /22
 | 4C
 | 255.255.252.0
 |-
 | 2 kilobaiti
 | 11
 | /21
 | 8C
 | 255.255.248.0
 |-
 | 4 kilobaiti
 | 12
 | /20
 | 16C
 | 255.255.240.0
 |-
 | 8 kilobaiti
 | 13
 | /19
 | 32C
 | 255.255.224.0
 |-
 | 16 kilobaiti
 | 14
 | /18
 | 64C
 | 255.255.192.0
 |-
 | 32 kilobaiti
 | 15
 | /17
 | 128C
 | 255.255.128.0
 |-
 | 64 kilobaiti
 | 16
 | /16
 | 1B
 | 255.255.0.0
 |-
 | 128 kilobaiti
 | 17
 | /15
 | 2B
 | 255.254.0.0
 |-
 | 256 kilobaiti
 | 18
 | /14
 | 4B
 | 255.252.0.0
 |-
 | 512 kilobaiti
 | 19
 | /13
 | 8B
 | 255.248.0.0
 |-
 | 1 [[Megabaits]]
 | 20
 | /12
 | 16B
 | 255.240.0.0
 |-
 | 2 Megabaiti
 | 21
 | /11
 | 32B
 | 255.224.0.0
 |-
 | 4 Megabaiti
 | 22
 | /10
 | 64B
 | 255.192.0.0
 |-
 | 8 Megabaiti
 | 23
 | /9
 | 128B
 | 255.128.0.0
 |-
 | 16 Megabaiti
 | 24
 | /8
 | 1A
 | 255.0.0.0
 |-
 | 32 Megabaiti
 | 25
 | /7
 | 2A
 | 254.0.0.0
 |-
 | 64 Megabaiti
 | 26
 | /6
 | 4A
 | 252.0.0.0
 |-
 | 128 Megabaiti
 | 27
 | /5
 | 8A
 | 248.0.0.0
 |-
 | 256 Megabaiti
 | 28
 | /4
 | 16A
 | 240.0.0.0
 |-
 | 512 Megabaiti
 | 29
 | /3
 | 32A
 | 224.0.0.0
 |-
 | 1 [[Gigabaits]]
 | 30
 | /2
 | 64A
 | 192.0.0.0
 |-
 | 2 Gigabaiti
 | 31
 | /1
 | 128A
 | 128.0.0.0
 |-
 | 4 Gigabaiti
 | 32
 | /0
 | 256A
 | 0.0.0.0
 |}

== CIDR un maršrutēšanas protokoli ==
Lai realizētu CIDR [[maršrutēšanas protokols|maršrutēšanas protokolā]] jābūt iespējai kopā ar prefiksu norādīt arī prefiksa garumu.

Vecākiem maršrutēšanas protokoliem ([[Routing Information Protocol|RIP]], [[IGRP]]) šādas iespējas nav. Šos protokolus sauc par ''classful'' maršrutēšanas protokoliem.

Jaunākie maršrutēšanas protokoli ([[Routing Information Protocol|RIPv2]], [[EIGRP]], [[IS-IS]], [[OSPF]], [[Border Gateway Protocol|BGP-4]]) atbalsta VLSM un tos sauc par ''classless'' maršrutēšanas protokoliem.

== Ārējās saites ==
* {{RFC|1518}} - An Architecture for IP Address Allocation with CIDR
* {{RFC|1519}} - Classless Inter-Domain Routing (CIDR): an Address Assignment and Aggregation Strategy
* {{RFC|4291}} - IP Version 6 Addressing Architecture

[[Kategorija:Internets]]</text>
      <sha1>2opui7npkzxk20n8cghf6blz32f9t1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>TCP un UDP portu numuri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41047</id>
    <revision>
      <id>4464253</id>
      <parentid>2907192</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juzeris</username>
        <id>23</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Portu grupas */</comment>
      <origin>4464253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1536" sha1="2lr7n5btcs01tuycf9i7tfkrvwfv44c" xml:space="preserve">[[TCP]] un [[UDP]] ir [[TCP/IP modelis|TCP/IP modeļa]] [[Transporta slānis|transporta slāņa]] protokoli. Viena no protokola kontroles informācijas vienībām, ko lieto šie protokoli, ir [[Ports (TCP/IP)|ports]]. Porta numurs ļauj darbināt uz vienas IP iekārtas vienas adreses dažādus servisus.

Tāpat kā [[IP]] adreses, portu numurus piešķir un uzrauga [[Internet Assigned Numbers Authority|IANA]].
== Portu grupas ==
IANA rekomendē portu numuru iedalījumu trīs grupās:
* '''''Well Known''''' porti (0—1023)
: Šī apgabala portu numuri tiek piešķirti publiski definētiem lietojumiem. Piemēram, [[HTTP]] - TCP 80. ports, [[TFTP]] - UDP 69. ports.
* '''Reģistrētie porti''' (1024—49151)
: Šī apgabala portu numuri tiek piešķirti dažādu programmatūras izstrādātāju protokoliem.
* '''Dinamiskie''' vai '''privātie''' porti (49152—65535)
: Šī apgabala portu numuri netiek piešķirti lietojumiem protokoliem. TCP/IP steks izmanto portu numurus no šī apgabala kā klienta portus klienta-servera komunikācijām.

IANA nenosaka stingru portu iedalījumu šādās grupās, tas ir ieteicamais sadalījums. Tāpat arī konkrētais lietojums vai protokols var lietot ne tikai IANA piešķirto, bet arī citus porta numurus.
== Ārējās saites ==
* [http://www.iana.org/assignments/port-numbers IANA piešķirto portu numuru saraksts]
* [https://web.archive.org/web/20090903231712/http://www.ports-services.com/ Free Ports &amp; Network Services Informations Database]

[[Kategorija:Interneta protokoli]]</text>
      <sha1>2lr7n5btcs01tuycf9i7tfkrvwfv44c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Pumpurs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42564</id>
    <revision>
      <id>4464555</id>
      <parentid>4427661</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Français anonyme</username>
        <id>42885</id>
      </contributor>
      <comment>/* Literārā darbība */ link : Herkuss Mants</comment>
      <origin>4464555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6745" sha1="01kwbom4zb5nbmmzihbhhdi1muo55gc" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Andrejs Pumpurs
| vārds_orig = 
| attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG
| att_izmērs = 250px
| att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1841
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1902
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 6
| m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = Vīrietis
| vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Ede Goba
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = [[nacionālais romantisms]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot;
| ietekmējies = 
| ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}&lt;/ref&gt;
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]]
}}
'''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|8|199}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lrb&quot;&gt;{{LRB}}&lt;/ref&gt; bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot; (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==

Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) &quot;Ķeirānu&quot; mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā &quot;Lāčplēši&quot;. 

1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879).

Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa &quot;Lāčplēsis&quot;]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu &quot;Lāčplēsis&quot; sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu &quot;Tēvijā un svešumā&quot; (1889).&lt;ref&gt;{{LKV|XVII|34438-34442}}&lt;/ref&gt;

No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju.

Andrejs Pumpurs mira pēc brauciena uz Ķīnu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un saslimšanas ar [[Reimatisms|reimatismu]] [[1902]]. gada 6. jūlijā, apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.&lt;ref name=&quot;lrb&quot; /&gt;

== Literārā darbība ==
Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] &quot;Hīna kaps&quot; publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;. 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs &quot;Lāčplēsis&quot;. Pirmais un vienīgais dzejas krājums &quot;Tēvijā un svešumā&quot; izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums &quot;No Daugavas līdz Donavai&quot; izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza stāstu “Kurmis” par klaušu laiku cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Izmantotā literatūra ==
* Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
* Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&amp;r=163 &quot;Lāčplēsis&quot;] portālā letonika.lv

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}}

[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>01kwbom4zb5nbmmzihbhhdi1muo55gc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464573</id>
      <parentid>4464555</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Français anonyme</username>
        <id>42885</id>
      </contributor>
      <comment>Par Kurmi - atsauce : Velta Rūķe-Draviņa. &quot;Par Andreja Pumpura romānu Kurmis&quot;. Jaunā Gaita. nr. 185, 1991. decembrī</comment>
      <origin>4464573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7730" sha1="khcxdwmend3yd6t22b9pobqnxtefars" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzejnieku|Pumpurs (nozīmju atdalīšana)|Pumpurs}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Andrejs Pumpurs
| vārds_orig = 
| attēls = Andrejs_Pumpurs.JPG
| att_izmērs = 250px
| att_nosaukums = Andrejs Pumpurs [[Krievijas Impērija]]s virsnieka tērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1841
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Lieljumpravas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1902
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 6
| m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = Vīrietis
| vecāki = Indriķis un Līze Pumpuri
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Ede Goba
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = karavīrs, dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = [[nacionālais romantisms]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot;
| ietekmējies = 
| ietekmējis = [[Rainis|Raiņa]], [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]], [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]], u.c. literāro darbību&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/gramatu_zinas/lacplesis-dzivs Lāčplēsis - dzīvs], Zane Radzobe, raksts diena.lv {{dat|2008|06|18|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|23|SK}}&lt;/ref&gt;
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| apbalvojumi =[[File:RUS_Order_św._Stanisława_(baretka).svg|70px]] [[Svētā Staņislava ordenis]]
}}
'''Andrejs Pumpurs''' (dzimis {{dat|1841|9|22}}, miris {{dat|1902|7|6}})&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|8|199}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lrb&quot;&gt;{{LRB}}&lt;/ref&gt; bija latviešu [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] [[dzejnieks]], viņa nozīmīgākais darbs ir [[eposs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot; (1888). [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara (1877—1878)]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==

Andrejs Pumpurs dzimis [[1841]]. gada 22. septembrī [[Lieljumpravas pagasts|Lieljumpravas pagasta]] Daugavas kreisā krasta daļā (tagad [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]]) &quot;Ķeirānu&quot; mājās [[muiža]]s vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās [[Lielvārde]]s draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā &quot;Lāčplēši&quot;. 

1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu [[Rembate]]s muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] romānā [[Mērnieku laiki]] (1879).

Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs [[Jumurdas muiža|Jumurdas muižā]] (1872—1874), pēc tam darbojās [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] uzņēmumos Rīgā un kopā ar [[Bernhards Dīriķis|Bernhardu Dīriķi]] atvēra grāmatu veikalu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/37309|title=Andrejs Pumpurs|last=Kalnačs|first=Benedikts|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-12-17|date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[1876]]. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Piedalījās cīņās pret turkiem [[Balkānu pussala|Balkānos]], pēc tam mācījās [[Odesa]]s junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie [[Lāčplēsis (eposs)|latviešu eposa &quot;Lāčplēsis&quot;]] pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz [[štabskapteinis|štāba kapteiņa]] pakāpei. Uz [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem]] viņš publicēja eposu &quot;Lāčplēsis&quot; sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu &quot;Tēvijā un svešumā&quot; (1889).&lt;ref&gt;{{LKV|XVII|34438-34442}}&lt;/ref&gt;

No [[1895]]. gada strādāja par militāro ierēdni [[Daugavpils]] intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz [[Āzija|Āziju]]. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Ansis Gulbis|Ansi Gulbi]], kas kļuva par viņa darbu izdevēju.

Andrejs Pumpurs mira pēc brauciena uz Ķīnu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un saslimšanas ar [[Reimatisms|reimatismu]] [[1902]]. gada 6. jūlijā, apbedīts [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]]. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidots piemineklis.&lt;ref name=&quot;lrb&quot; /&gt;

== Literārā darbība ==
Pirmais Andreja Pumpura [[dzejolis]] &quot;Hīna kaps&quot; publicēts [[1869]]. gadā [[laikraksts|laikrakstā]] &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;. 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs &quot;Lāčplēsis&quot;. Pirmais un vienīgais dzejas krājums &quot;Tēvijā un svešumā&quot; izdots [[1890]]. gadā, aprakstu krājums &quot;No Daugavas līdz Donavai&quot; izdots [[1895]]. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa [[Herkuss Mants|Herkusa Manta]] (''Herkus Mantas'') tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza romānu “Kurmis” par [[Klaušas|klaušu laiku]] cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; “Kurmja” klajā nākšana bija jau apsolīta 1900. gadā “[[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešrakstā]]”, bet autors paspēja uzrakstīt tikai pirmās divas nodaļas un aizsākt trešo. 1911. gadā “[[Dzimtenes Vēstnesis]]” publicēja romāna fragmentus. Pumpura daiļrades pētnieks [[Jāzeps Rudzītis]] savā 1991. gadā publicētajā monogrāfijā norāda, ka teika par Kurmi bija populāra [[Piebalga]]s apkārtnē un atrodama Latviešu tautas teiku krājumos, nodaļā par stipriniekiem. Tā pirmoreiz tika publicēta 1885. gadā “Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājumā” (3. sēj., 114-117). Kurmis pieder pie cildenajiem laupītājiem, kas atņem bagātajiem viņu negodīgi iegūto mantu un atdod to nabadzīgajiem.&lt;ref name=&quot;jaunagaita&quot;&gt;Velta Rūķe-Draviņa. [https://jaunagaita.net/jg185/JG185_Ruke-Dravina.htm &quot;Par Andreja Pumpura romānu Kurmis&quot;]. [https://jaunagaita.net Jaunā Gaita]. nr. 185, 1991. decembrī&lt;/ref&gt;

== Izmantotā literatūra ==
* Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
* Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Wikisource|Author:Andrejs Pumpurs|Andrejs Pumpurs}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Teodors Zeiferts. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/5.pumo.htm Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&amp;r=163 &quot;Lāčplēsis&quot;] portālā letonika.lv

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pumpurs, Andrejs}}

[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>khcxdwmend3yd6t22b9pobqnxtefars</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Dēnics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46671</id>
    <revision>
      <id>4464309</id>
      <parentid>4345334</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:55:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5918" sha1="tfp5npp9yu4vv3bt1ik0xzb07gx1000" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Kārlis Dēnics
 |       vārds_orģ = ''Karl Dönitz''
 |          attēls = Karl Dönitz.jpg
 |         att_izm = 200px
 |        apraksts = 
 |           amats = [[Reihsprezidents|Vācijas prezidents]]
 |     term_sākums = {{dat|1945|4|30|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1945|5|23|N}}
 |        premjers = [[Jozefs Gebelss]]&lt;br /&gt;[[Lucs Švērins fon Krozigks]]
 |     priekštecis = [[Ādolfs Hitlers]]&lt;br /&gt;''(kā [[fīrers]])''
 |        pēctecis = ''amats likvidēts''&lt;br /&gt;[[Teodors Heiss]] ''(kā [[Vācijas prezidents|VFR prezidents]])''&lt;br /&gt;[[Vilhelms Pīks]] ''(kā VDR prezidents)''
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dat|1891|09|16}}
 |      dzim_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{DEU}})
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = {{dat|1980|12|24}}
 |       mir_vieta = [[Aumīle]], [[Šlēsviga-Holšteina]], {{DEU}}
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[vācietis]]
 |         partija = [[NSDAP]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Ingeborga Vēbere (pr. 1916; mirusi 1962)
 |           bērni = 3
 |       profesija = 
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = 
 |        paraksts = Karl_Doenitz_signature.svg
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = [[lieladmirālis]] (''Großadmiral'')
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = 1910–1945
| label3         = Valsts
| data3          = [[Vācijas Impērija]], [[Veimāras Republika]], [[Trešais reihs]]
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Impēriskā Kara flote]] (''Kaiserliche Marine''), [[Vācijas Kara flote]] (''Reichsmarine'' un ''Kriegsmarine'')
| label5         = Komandēja
| data5          = [[Vācijas Kara flote]] (''Kriegsmarine'')
| label6         = Kaujas
| data6          = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]
| label7         = Apbalvojumi
| data7          = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]
}}
'''Kārlis Dēnics''' ({{val|de|Karl Dönitz}}; dzimis {{Dat|1891|9|6|N}}, miris {{Dat|1980|12|24|N}}) bija viens no [[Vācija]]s jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (''Kriegsmarine'') [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Karā beigās, pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, uz īsu brīdi kļuva par [[Reihsprezidents|Reihsprezidentu]].

== Dzīvesgājums ==
Dēnics karjeru [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas jūras spēkos]] sāka jau 1910. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] viņš tika paaugstināts par apakšleitnantu, no sākuma kalpoja uz kuģiem, vēlāk tika nozīmēts par atsevišķu [[Zemūdene|zemūdeņu]] komandieri. Pēc kara Dēnics turpināja karjeru jūras spēkos.

Otrajam pasaules karam sākoties, Dēnics kļuva par vienu galvenajiem zemūdeņu komandieriem. Viņa vadībā tika izstrādāta tā saucamā [[Vilku bars (flotes taktika)|&quot;vilku baru&quot; doktrīna]], kur atsevišķas [[zemūdene]]s tika apvienotas grupās, lai efektīvāk uzbruktu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] konvojiem.

Kara beigās, pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības {{Dat||4|30||bez}}, sekojot viņa gribai, uz īsu brīdi kļuva par [[Vācija]]s prezidentu. K. Dēnics amatu ieņēma līdz 23. maijam, kad kara uzvarētāji atlaida viņa valdību.

K. Dēnics pats atzina, ka bija pārliecināts nacists un Hitlera atbalstītājs. Pēc kara tika apcietināts un tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas prāvā]], notiesāts ar 10 gadiem ieslodzījumā. Tiesas procesa laikā savu vainu neatzina un apsūdzības uzskatīja par netaisnīgām. Dažas no sākotnējām apsūdzībām vēlāk netika uzturētas, jo arī Sabiedroto flotes kara laikā rīkojās līdzīgi. Pēc tiesas procesa beigām vairāk nekā 100 Sabiedroto valstu armiju virsnieki atklātā vēstulē pauda savu vilšanos par tiesas procesa netaisnību un piespriesto sodu. Ieslodzījuma laiku pavadījis Špandavas cietumā [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc soda termiņa beigām 1956. gadā atbrīvots.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis samērā noslēgtu dzīvi nelielā ciematiņā [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigā Holšteinā]], kur nodarbojies galvenokārt ar rakstniecību. 1958. gadā Dēnics izdeva vienu no divām memuāru krājumiem &quot;Atmiņas: Desmit gadi un divdesmit dienas&quot; (''His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage''), kurā izklāstīja savu pavadīto laiku kā zemūdeņu komandierim (desmit gadi) un kā Vācijas prezidentam (20 dienas). Tajā paša gadā grāmata tika tulkota un izdota [[angļu valoda|angļu valodā]]. Otrs atmiņu krājums tika izdots 1968. gadā ar nosaukumu &quot;Mana vienmēr mainīgā dzīve&quot; (''Mein wechselvolles Leben''). 1976. gadā kopā ar [[Alberts Špērs|Albertu Špēru]] ticis intervēts dokumentālajā filmā &quot;Atmiņas par taisnīgumu&quot; (''The Memory of Justice''), kur tika diskutēts par Nirnbergas tiesas procesa gaitu.

Dēnics mira {{Dat|1980|12|24||bez}} no sirdstriekas, viņa bērēs {{Dat|1981|1|6||bez}} piedalījās daudzi bijušie virsnieki un biedri.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dēnics, Kārlis}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kara noziedznieki]]
[[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]]
[[Kategorija:Vācijas prezidenti]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Dzelzs krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Berlīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>tfp5npp9yu4vv3bt1ik0xzb07gx1000</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korejas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47552</id>
    <revision>
      <id>4464567</id>
      <parentid>4357764</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27340-20</username>
        <id>145004</id>
      </contributor>
      <comment>Izpētot vēsturiskos avotus no Seulas Nacionālās bibliotēkas krājumiem, tika atrasta informācija par Andreju Guba, kurš pirmais izsniedz ideju par pamiera iespējamību.</comment>
      <origin>4464567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25209" sha1="pbstismtao529bo00krk2bxoabv7x91" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Korejas karš
| width       =
| partof      = [[Aukstais karš|Aukstā kara]] un [[Korejas konflikts|Korejas konflikta]]
| image       = Korean_War_Montage_2.png
| image_size  =
| alt         =
| caption     = Pulksteņa kustības virzienā no augšas:
ASV 1. jūras kājnieku divīzijas kājnieku un bruņutehnikas kolonna pārvietojas pa ķīniešu līnijām to izlaušanās laikā no Čosinas rezervuāra UN nosēšanās Inčonas ostā, kas sākas Inčonas korejiešu bēgļu kaujas priekšā ASV M46 Patton tankam ASV Jūras kājnieki virsleitnanta Baldomero Lopesa vadībā nolaižas uz iznīcinātāja IncheonF-86 Sabre
| date        = 1950. gada 25. jūnijs – 1953. gada 27. jūlijs (de facto)
(3 gadi, 1 mēnesis un 2 dienas)
1950. gada 25. jūnijs – tagad (de jure)
(72 gadi, 4 mēneši un 1 nedēļa)
| place       = [[Koreja]], [[Dzeltenā jūra]], [[Japāņu jūra]], [[Ķīnas-Ziemeļkorejas robeža]]
| coordinates = 
| map_type    = 
| map_relief  = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Nepārliecinošs, militārs strupceļš

*Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts
*ASV vadītais Apvienoto Nāciju Organizācijas iebrukums Ziemeļkorejā atvairīts
*Ķīnas un Ziemeļkorejas iebrukums Dienvidkorejā atvairīts
*[[Korejas pamiera līgums]] tika parakstīts 1953
*[[Korejas konflikts]] turpinās
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]]&lt;hr /&gt;{{Flagicon|United Nations|size=23px}}[[ANO]]&lt;br&gt;{{flaga|ASV}} [[ASV]]
| combatant2  =  {{flaga|Ziemeļkoreja}} [[Ziemeļkoreja]]&lt;hr /&gt;{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]&lt;br&gt;{{flaga|PSRS}} [[PSRS]]
| combatant3  = 
| commander1  = {{flaga|Dienvidkoreja}}[[I Sinmans]]&lt;br&gt;[[Čungs Il-kvons]]&lt;br&gt;[[Paiks Sun-jups]]&lt;br&gt;[[Šins Sung-mo]]&lt;hr /&gt;{{flaga|ASV}}[[Harijs Trumens]]&lt;br&gt;[[Roberts Lovets]]&lt;br&gt;[[Daglass Makarturs]]&lt;br&gt;[[Metjū Ridžvejs]]&lt;br&gt;[[Marks Veins Klarks]]&lt;br&gt;[[Klements Atlijs]]&lt;br&gt;{{flaga|Lielbritānija}}[[Vinstons Čērčils]]
| commander2  = {{flaga|Ziemeļkoreja}}[[Kims Irsens]]&lt;br&gt;[[Paks Hon-jongs]]&lt;br&gt;[[Čojs Jongs-huns]]&lt;br&gt;[[Kims Čaeks]]&lt;hr /&gt;{{flaga|Ķīna}}[[Mao Dzeduns]]&lt;br&gt;[[Pengs Dehuai]]&lt;br&gt;[[Dengs Hua]]&lt;br&gt;{{flaga|PSRS}}[[Josifs Staļins]]&lt;br&gt;[[Georgijs Maļenkovs]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = Augstākajā punktā:{{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] 602 902&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=9JFvmnDiH-gC&amp;pg=PA692&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false&lt;/ref&gt;
| strength2   = 
| strength3   = 
| casualties1 = 
| casualties2 = 
| casualties3 = '''Kopējais civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits''': 2–3 miljoni (aptuveni)&lt;ref&gt;Cumings, Bruce (2011). The Korean War: A History. Modern Library. p. 35. ISBN 9780812978964. Various encyclopedias state that the countries involved in the three-year conflict suffered a total of more than 4 million casualties, of which at least 2 million were civilians—a higher percentage than in World War II or Vietnam. A total of 36,940 Americans lost their lives in the Korean theater; of these, 33,665 were killed in action, while 3,275 died there of non-hostile causes. Some 92,134 Americans were wounded in action, and decades later, 8,176 were still reported as missing. South Korea sustained 1,312,836 casualties, including 415,004 dead. Casualties among other UN allies totaled 16,532, including 3,094 dead. Estimated North Korean casualties numbered 2 million, including about one million civilians and 520,000 soldiers. An estimated 900,000 Chinese soldiers lost their lives in combat.&lt;/ref&gt;
'''Dienvidkorejieši''':
990 968 upuri&lt;ref name=&quot;casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa&quot;&gt;&quot;Casualties of Korean War&quot; (in Korean). Ministry of National Defense of Republic of Korea. Archived from the original on 20 January 2013. Retrieved 14 February 2007.&lt;/ref&gt;
'''Ziemeļkorejieši''':
1 550 000 upuru kopskaits (aptuveni)&lt;ref name=&quot;casualties-of-korean-war-in-korean-ministry-of-national-defense-of-republic-of-korea-archived-from-the-original-on-20-january-2013-retrieved-14-februa&quot; /&gt;
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

[[Attēls:Korea-overview.gif|thumb|200px|Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam]]
'''Korejas karš''' bija pilsoņu karš [[Koreja]]s pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] deleģēto valstu koalīcija (ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vadībā) un tā saukto komunistu bloka [[Āzija]]s valstis ([[Ziemeļkoreja]], [[Ķīna]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kurš ievadīja [[Aukstais karš|&quot;auksto karu&quot;]]. Formāli karš vēl aizvien nav beidzies.

Dienvidkorejā šo karu līdz [[1990. gadi]]em dēvēja par &quot;25. jūnija dumpi&quot; (''Jugio ran'' — 6·25 란), bet pēc tam par &quot;25. jūnija incidentu&quot; (''Jugio sabjon'' — 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par &quot;Tēvijas atbrīvošanas&quot; karu (Čoguk Heban Čondžen — 조국해방전쟁).

Karā krita arī četri [[latvieši]] — pamatā [[ASV armija]]s rindās — kareivis [[Aivars Kārlis Salenieks]] un dižkareivji [[Jānis Krūmiņš (karavīrs)|Jānis Krūmiņš]], [[Bruno Glāzers]] un [[Rūdolfs Liepa]]. Salenieks 1953. gadā pēc nāves tika apbalvots ar ASV Armijas [[Izcilā dienesta krusts (ASV)|Izcilā dienesta krustu]] un citiem apbalvojumiem. Precīzs dienējušo kopskaits nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/karaviru-stasti-janis-krumins-iesaukts-asv-armija-un-gajis-boja-korejas-kara.a323970/|title=Karavīru stāsti: Jānis Krūmiņš. Iesaukts ASV armijā un gājis bojā Korejas karā|last=Ambote|first=Sintija|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-01-02|date=2019-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/aivars-karlis-salenieks-korejas-kara-varonis|title=Aivars Kārlis Salenieks – Korejas kara varonis {{!}} Latvijas Kara muzejs|last=Pildiņš|first=Kristaps|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-01-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/julija-prieksmets|title=Aktualitātes - Jūlija priekšmets|website=okupacijasmuzejs.lv|access-date=2024-01-02|date=2017-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture un cēloņi ==
[[Attēls:57mm-AT-gun-Korea-1950.JPG|thumb|200px|Dienvidkorejas kareivji]]
1945. gadā, [[Japāna]]i ciešot sakāvi Otrajā pasaules karā, Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu.

1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles, ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtona]]s Universitātes pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika ''Korejas Augstākās tautas sapulces'' vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja [[Ziemeļkoreja|Korejas Tautas Demokrātisko Republiku]] (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kima Irsena]] vadībā.

Koreja tika sadalīta divās valstīs, pie tam katra no tām savā konstitūcijā postulēja, ka ir vienīgā leģitīmā Korejas valdība. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neslēpa, ka labprāt apvienotu pussalu ar spēku, militāri apspiežot otras puses &quot;separātismu&quot;.

Tūlīt pēc KTDR proklamēšanas tika izvests PSRS karaspēks. Pēc pusgada, 1949. gada vasarā no Korejas pussalas tika izvests arī ASV karaspēks. 1949. gada beigās attiecības starp abām Korejas pussalas valstīm saasinājās vēl vairāk — abas puses neslēpa, ka uzskata sevi par vienīgo legālo Korejas valdību, un pussala jāapvieno ar spēku, jo sarunas nav perspektīvas. Abas puses koncentrēja savus bruņotos spēkus pie demarkācijas līnijas, biežāki kļuva robežincidenti.

Oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Sinmans, uzstājoties amerikāņu jūrnieku auditorijas priekšā Inčhonā neslēpa, ka &quot;ja mums šo problēmu nāksies risināt kara laukā, mēs darīsim visu, kas iespējams&quot;. 30. decembra preses konferencē viņš jau konkrētāk izteicās, ka &quot;mums pašiem ar saviem spēkiem jāapvieno Korejas ziemeļus un dienvidus&quot;. 1950. gada 9. februārī Dienvidkorejas aizsardzības ministrs paziņoja, ka &quot;mēs esam kaujas gatavībā atgūt zaudētās teritorijas un gaidām tikai pavēli&quot;. 1. martā, uzstājoties mītiņā Seulā, I Sinmans brīdināja: &quot;Korejas apvienošanas stunda tuvojas&quot;. Šos Dienvidkorejas centienus atbalstīja arī ASV vidējā ešelona politiķi. ASV sūtnis Dž. Mučo atzina, ka &quot;tuvojas brīdis, kad sāksies vispārējs uzbrukums uz ziemeļiem no 38. paralēles&quot;. Bet galvenais ASV kara padomnieks Dienvidkorejā ģenerālis V. Robertss 1950. gada janvārī, tiekoties ar [[Seula]]s ministru kabineta locekļiem, neslēpa, ka &quot;karu sāksim mēs&quot;, taču izteicās, ka &quot;nepieciešams atrast iemeslu uzbrukumam, lai tam būtu pamatots attaisnojums&quot;.

Arī ziemeļos no 38. paralēles tika kalti pussalas apvienšanas plāni, taču, atšķirībā no Dienvidkorejas, Ziemeļkoreja nenāca klajā ar kareivīgiem paziņojumiem, bet gan aktīvi kopš 1949. gada iepirka bruņojumu (Ziemeļkorejas bruņoto spēku kodolu veidoja 14 000 korejiešu komunistu, kuri bija guvuši reālu kaujas pieredzi Ķīnas pilsoņu karā no 1946. līdz 1949. gadam).

== Karadarbības pirmā fāze ==
[[Attēls:KoreanWar_recover_Seoul.jpg|thumb|200px|kaujas Seulā]]
1950. gada 25. jūnija rītā Ziemeļkorejas karaspēks pārgāja demarkācijas līniju, pāris triecienos salauza Dienvidkorejas bruņoto spēku pretestību un sāka strauji virzīties uz pussalas dienvidiem.

Abu korejiešu valstu konfliktā iesaistijās ASV flote un gaisa spēki (sākumā nodarbojoties ar ASV pilsoņu un Dienvidkorejas iedzīvotāju evakuāciju no piefrontes rajoniem). ASV prezidents [[Harijs Trumens]] personīgi 27. jūnijā deva pavēli flotei un aviācijai iejaukties konfliktā, uzbrūkot Ziemeļkorejas bruņotajiem spēkiem, bet 30. jūnijā pavēlēja pārcelt uz pussalu Japānā dislocētās ASV sauszemes spēku daļas. Vienlaicīgi ASV nosūtīja savu VII floti patrulēt Ķīnas teritoriālajos ūdeņos Formozas ([[Taivāna (sala)|Taivanas]]) šaurumā. Ķīna to uztvēra kā draudus un 30. jūnijā nosūtīja uz Korejas konflikta zonu savus militāros novērotājus, bet pierobežā koncentrēja 250 000 vīru lielu rezerves armiju.

1950. gada 7. jūlijā sanāca ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Korejas jautājumu un izstrādātu rezolūciju par to. ANO rezolūciju par Ziemeļkorejas karaspēka evakuēšanu no pussalas dienviddaļas Phenjana ignorēja, un Drošības padome oficiāli aicināja ANO dalībvalstis iejaukties. 1950. gada septembrī 16 valstis ([[Lielbritānija]], [[Turcija]] un citas) nosūtīja savas karaspēka daļas uz Koreju, kur tās iekļāvās ASV militārajās operācijās.

Kaut arī ASV karaspēkam izdevās mazliet palēnināt Ziemeļkorejas bruņoto spēku virzīšanos uz priekšu, tā turpināja diezgan strauji uzbrukt. Dienvidkorejas daļas bija sakautas un demoralizētas, zaudējušas savas kaujasspējas, daļēji piepildījās Phenjanas paredzējumi, ka vietējie iedzīvotāji neatbalstīs Seulas valdību un vietām pat sacelsies. Valdība bēga uz dienvidiem, kur paglābās ASV karaspēka izveidotajā nostiprinātajā placdarmā ap Pusanu dienvidaustrumu piekrastē. 1950. gada septembrī pie Pusanas-Taguskas placdarma, kur pretī 70 000 vīru lielajam Ziemeļkorejas karaspēkam bija nostiprinājušies 140 000 vīru lielie un militārā bruņojumā daudz pārākie ASV/Dienvidkorejas bruņotie spēki, frontes līnija apstājās. Ziemeļkorejieši, pamatā bruņoti ar strēlnieku ieročiem un lauka artilēriju, nespēja pārraut ar smago bruņutehniku nostiprināto amerikāņu aizsardzības līniju.

Jau no konflikta pirmajām dienām karadarbībā piedalījās ASV 44 V gaisa armijas eskadras (657 kaujas lidmašīnas: taktiskie bumbvedēji B-26, stratēģiskie bumbvedēji B-29, iznīcinātāji, taktiskie iznīcinātāji P-47 un P-51, reaktīvie taktiskie iznīcinātāji F-80 un F-84, kā arī izlūklidmašīnas). Pirmajās nedēļās tika sabombardēti [[Phenjana]]s apkaimē izvietotie bāzes aerodromi, un praktiski iznīcināta visa Ziemeļkorejas aviācija (kas sastāvēja no diviem desmitiem jau novecojušu padomju iznīcinātāju Jak-7, La-9 un triecienlidmašīnām Il-10). Līdz ar to Ziemeļkorejas Gaisa spēki vairs sastāvēja no dažiem desmitiem zenītiekārtu un nespēja traucēt amerikāņu kundzībai gaisā. Palikuši bez pieseguma gaisā, Ziemeļkorejas sauszemes spēki bija pilnīgi neaizsargāti pret pretinieku iznīcinātāju un bumbvedēju uzlidojumiem, kas pārvērta to fortifikācjas būves un komunikācijas lūžņu kaudzē. Savukārt ASV sauszemes spēki, iesprostoti šaurajā placdarmā, bija palikuši bez manevra iespējām.

== Karadarbības otrā fāze ==
{{main|Inčhonas kauja}}
[[Attēls:Korean_War_bombing_Wonsan.jpg‎|thumb|200px|Vonsanas bombardēšana]]
1950. gada 15. septembrī izsēdinot Ziemeļkorejas armijas aizmugurē, [[Inčhona]]s (Seulas osta) apkaimē, 10. bruņutanku korpusu (50 000 vīru), ģenerālis [[Daglass Makarturs]] panāca lūzumu karadarbības gaitā (reizē sākās izlaušanās no Pusanas placdarma). Rezultātā frontes līnija tika pārrauta, ievērojami ziemeļkorejiešu spēki daudzviet ielenkti un, ciešot smagus zaudējumus, ar kaujām lauzās atpakaļ uz ziemeļiem. 1. oktobrī amerikāņu daļas sasniedza 38. paralēli un turpināja uzbrukumu nu jau Ziemeļkorejas teritorijā ar nolūku to okupēt. Ziemeļkorejas [[karaspēks]] praktiski bija sakauts un haotiski atkāpās vai pārorientējās uz [[Partizāni|partizānu]] kara taktiku.

== Karadarbības trešā fāze ==
[[Attēls:DeadChinesesoldier2.JPG|thumb|200px|ASV karavīrs pozē pie nogalināta ķīnieša līķa]]
1950. gada oktobrī, kad amerikāņu daļas vietām jau pietuvojās Korejas/Ķīnas robežai lielgabala šāviena attālumā, karā iesaistījās [[Ķīna]], lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā [[Ķīnas Republika (Taivāna)|gщmiņdaniešu]] pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana).

19. oktobrī pirmās ķīniešu &quot;brīvprātīgo&quot; daļas pārgāja robežupi Jalu (Jaluczjan'u) un izvietojās Ziemeļkorejā. 23. oktobrī amerikāņi ieņēma Phenjanu, bet jau 25. oktobrī pāri Jalai devās viss &quot;brīvprātīgo&quot; korpuss un uzreiz iesaistījās karadarbībā. Acīmredzot nostrādāja gan pārsteiguma efekts (jo ASV līdz pēdējam brīdim neticēja, ka pilsoņu kara un japāņu okupācijas novājinātā Ķīna ko tādu uzdrošināsies), gan ķīniešu kareivju entuziasms un perfekti izvēlētā taktika (ar strēlnieku ieročiem bruņotie ķīniešu kājnieki lieliski mācēja karot bez artilērijas un aviācijas atbalsta): pāris dienās tika salauzta amerikāņu pretestība un to vienības panikā atstājot bruņutehniku un noliktavas, atkāpās uz dienvidiem.
[[Attēls:志愿军战俘跪在韩国士兵面前.jpg|thumb|195px|Ķīnas karavīri, kurus Dienvidkorejas spēki saņēma gūstā]]
Visai drīz gan panika tika likvidēta un frontes virzīšanās uz dienvidiem palēninājās. Ziemeļkorejiešu un ķīniešu virzīšanās uz dienvidiem tagad bija lēna un ļoti asiņaina — amerikāņi tos krietni pārspēja uguns jaudas un tehniskā nodrošinājuma ziņā, pilnībā dominēja gaisā, bombardējot un apšaudot komunikācijas un praktiski padarot neiespējamu nekādu karaspēka pārvietošanos dienas laikā. Savukārt ziemeļkorejieši/ķīnieši frontē realizēja tranšeju un tuneļu pozīciju karu (kur rotas, bataljoni un pat pulki tā ierakās zemē, ka ne aviobumbas, ne napalms tiem nekā nevarēja padarīt). 1951. gada ziemas kaujās ziemeļkorejieši kopā ar &quot;brīvprātīgajiem&quot; atbrīvoja [[Phenjana|Phenjanu]], atkal ieņēma [[Seula|Seulu]], [[Inčhona|Inčhonu]], [[Vokdža|Vokdžu]] un citas Dienvidkorejas pilsētas.

PSRS lielā slepenībā 1950. gada novembrī pārvietoja uz Ķīnu vairākas aviācijas daļas, no kurām tika izveidots atsevišķais 64. iznīcinātāju aviokorpuss, bruņots jau arī ar tā laika jaunākajiem padomju iznīcinātājiem Mig-15 un Mig-15b. Tā uzdevumos ietilpa nepieļaut amerikāņu aviācijas uzlidojumus stratēģiski svarīgajiem tiltiem pār Jalu, Suphunas HES, irigācijas dambju sistēmai, komunikācijām un aerodromiem Ziemeļkorejas teritorijā 75 km attālumā no Ķīnas robežas, Ķīnas pierobežas objektiem, kā arī ķīniešu un korejiešu pilotu apmācība. Tā kā PSRS kategoriski noliedza savu militāro vienību klātbūtni, tad lidmašīnām bija Ķīnas pazīšanās zīmes, bet pilotiem bija kategoriski aizliegts darboties virs [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] un uz dienvidiem no 38. paralēles (lai, notriekšanas gadījumā, piloti nekristu gūstā un nekalpotu kā pierādījums padomju militārajai klātbūtnei).

Ziemeļkorejas spēki turpināja lauzties uz dienvidiem, līdz martā tika apturēti, bet aprīlī sākās amerikāņu pretuzbrukums. 1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles.

== Karadarbības ceturtā fāze ==
[[Attēls:Model1917Korea.jpg|thumb|200px|pozīciju karš kalnos]]
1951. gada jūnijā frontes līnija praktiski sastinga uz 38. paralēles un sākās 2 gadus ilgs pozīciju karš.

Savienoto Valstu pozīcijas definīcija šajā karā bija ļoti neskaidra un mainījās atkarībā no panākumiem frontē. Atkarībā no tiem Trumens vai nu apgalvoja, ka mērķis ir &quot;agresijas apturēšana&quot;, &quot;Korejas apvienošana&quot;, &quot;ANO spēku drošības nodrošināšana&quot;, &quot;karadarbības zonas lokalizācija&quot;, &quot;pamiera nodrošināšana uz 38. paralēles&quot; utt. Ja 1950. gada jūlijā ASV &quot;deva pretsparu agresijai&quot;, tad pēc veiksmīgā Inčhonas desanta un Ziemeļkorejas karaspēka sakāves jau &quot;apvienoja Koreju&quot;. 1951. gada aprīlī Trumens izteicās daudz piesardzīgāk: &quot;Reālu mieru var panākt tikai situācijas noregulēšanas ceļā, pamatojoties uz sekojošiem faktoriem. Pirmkārt, ir jāpārtrauc karadarbību. Otrkārt, ir jādara visu, lai nepieļautu karadarbības atsākšanos.&quot; Mērķu nekonkrētība un dzīvā spēka zaudējumi karam ieilgstot, mazināja arī ASV sabiedroto entuziasmu. Visai konkrēti par to izteicās oficiālais Lielbritānijas pārstāvis, brigādes komandieris A. Fergusons: &quot;Daudzi britu un amerikāņu virsnieki un dažāda ranga militārpersonas uzdod jautājumus: Kad beigsies karš Korejā?, Kad ANO spēkus izvedīs no Korejas?, Kādēļ mēs vispār esam Korejā? Šādi jautājumi liek man domāt, ka kamēr britu un amerikāņu spēkiem Korejā nebūs izvirzīts kāds konkrēts mērķis, ko sasniegt, uz ko koncentrēties, frontes pavēlniekam būs ļoti grūti uzturēt kareivjos cīņassparu...&quot;

Arī pretējā puse neredzēja īstu jēgu šim karam, kā vien ideoloģisku pretstāvi, par kuru pārāk dārgi jāmaksā. Ķīnā jau 1951. gada 31. maijā [[Mao Dzeduns]] politbiroja sēdē ierosināja pārvērtēt situāciju un apdomāt par iespējamo pamieru. Vēsturnieki uzskata, ka Mao Dzeduns bija vienīgais šīs idejas iniceators, taču fakti liecina, ka ar viņu kopā šo ideju pasniedza Andrejs Guba, Mao Dzeduna trešās pakāpes brālēns, kurš pirmais izlēma izsniegt ideju par iespējamo pamieru, bet Mao Dzuns tikai izcēla šo ideja sabiedrībai. PSRS līderis [[Josifs Staļins|Staļins]] neatbalstīja pamiera ideju un bija par karadarbības turpināšanu (viņš neslēpa savu prieku, ka ASV ir iestigušas ilgstošā pozīciju karā, kurā PSRS tieši nav iesaistīta un zaudējumus necieš). Tikai pēc Staļina nāves [[Maskava]] mainīja savu attieksmi pret Korejas konfliktu un 1953. gada 19. martā PSRS Ministru padome bez ierunām atbalstīja ideju par pamieru.

1953. gada 27. jūlijā tika noslēgts [[Korejas pamiera līgums|pamiers]]&lt;ref&gt;{{cite web |url = https://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |title=Document for July 27th: Armistice Agreement for the Restoration of the South Korean State|access-date=13 December 2012|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20121019201719/http://www.archives.gov/historical-docs/todays-doc/index.html?dod-date=727 |archive-date=19 October 2012}}&lt;/ref&gt; starp trim karojošajām pusēm (miera līguma nav vēl šodien).

== Rezultāti ==

Tika atjaunots ''[[status quo]]'', kāds tas bija 1950. gadā. Ne Ziemeļkoreja, ne Dienvidkoreja neko nebija ieguvušas. Korejas pussala bija izpostīta, 700 000 korejiešu gājuši bojā, 5 000 000 palikuši bez pajumtes.

Konflikts kļuva par vienu no &quot;aukstā kara&quot; padziļinošiem faktoriem. PSRS nonāca zināmā starptautiskā izolācijā, no kuras tā bija izkļuvusi pēc uzvaras pār Vāciju. Savukārt PSRS atteikšanās tieši piedalīties konfliktā, atstājot reālo karadarbību Ķīnas un Ziemeļkorejas ziņā (un pieprasot naudu par stratēģisko materiālu piegādi), krietni atvēsināja tās attiecības ar Ķīnu — Pekina saprata, ka nevar paļauties uz savu ziemeļu kaimiņu, un pārorientējās uz neatkarīgu politiku.

Ķīnai Korejas kara mācība bija sāpīgāka. Tā reāli izbaudīja, ko nozīmē praktiska konfrontācija ar ASV militāro spēku — pēc tam visu aukstā kara laiku nenotika nevienas Ķīnas/ASV sadursmes (kaut arī iemeslu netrūka). Tā zaudēja savu gadsimtiem ilgo ietekmi Korejas pussalā; zaudēja iespēju pabeigt pilsoņu karu, atgūstot pēdējo savu provinci — [[Ķīnas Republika|Taivānu]]. ĶTR nokļuva starptautiskā izolācijā, desmitiem valstu atteicās to atzīt de iure un uzņemt ANO. Gar visu Ķīnas robežu tika izvietotas ASV kara bāzes. Ķīnai nekas cits neatlika kā, par spīti nepatikai, kļūt uz laiku par PSRS satelītu, samierināties ar &quot;jaunākā brāļa&quot; lomu. No otras puses, Ķīnai izdevās, pateicoties militāru un diplomātisku manevru kombinācijām, panākt karadarbībā pauzi, nostiprināties un noturēties nesakautai. Tas nenoliedzami cēla Ķīnas kā reģionālas lielvalsts prestižu un ļāva tikt galā ar iekšējo opozīciju.

ASV nostiprinājās kā vispāratzīts Rietumu puslodes līderis, kolektīvās drošības vārdā apvienojot savā aizbildniecībā tās valstis, kuras nebija tiešā PSRS ietekmes sfērā. Savienotajām Valstīm izdevās apvienot ap sevi visas vērā ņemamās valstis, kuras atradās otrā pusē pēc Otrā pasaules kara izveidotajai demarkācijas līnijai. Eiropā izzuda PSRS armijas priekšā esošais militārais vakuums: tika izveidots [[NATO]] bloks. Tālajos Austrumos pie tās robežām parādījās pilnībā militarizētas zonas: Dienvidkoreja, kas būtībā kļuva par vienu lielu ASV kara bāzi, Taivāna un Japāna, ko [[Pentagons|Pentagonā]] vēlāk dēvēja par &quot;mūsu nenogremdējamiem aviobāzes kuģiem&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

== Bibliogrāfija ==

* Kornvels R.D., Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā. — Rīga, 1996.
* [[Henrijs Kisindžers|Kisindžers H.]], Diplomātija. — Rīga, Jumava, 2001.
* Brzezinski Z., The Grand Chessboard. American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. — New York, Ballantine Books, 1978
* Воронцов А.В., Как принималось решение о вводе &quot;китайских добровольцев&quot; в Корею в 1950 г.// Новая и новейшая история. Nr2, 1998
* Орлрв А.С., Сопетская авиация в Корейской войне 1950-1953.// Новая и новейшая история. Nr4, 1998
* Торкунов А.В., Загадочная война: Корейский конфликт 1950-1953. — Москва, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110615013131/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=272&amp;Itemid=26 Buks A. Korejas krīze — aukstā kara sākums Austrumāzijā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Korejas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar ASV]]
[[Kategorija:Kari ar Ķīnu]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Kari ar Grieķiju]]
[[Kategorija:Kari ar Japānu]]
[[Kategorija:Kari ar Turciju]]
[[Kategorija:Kari ar PSRS]]
[[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]]
[[Kategorija:Aukstais karš]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Kari Āzijā]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]</text>
      <sha1>pbstismtao529bo00krk2bxoabv7x91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pitkērna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49263</id>
    <revision>
      <id>4464400</id>
      <parentid>4234780</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:28:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11307" sha1="to2wvwp48s8y6svlt8g8ullwn4m25om" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Pitcairn Islands&lt;br /&gt;Pitkern Ailan''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Pitkērna Salas
|            valsts_nosaukums = ''Pitcairn Islands''
|               karoga_attēls = Flag of the Pitcairn Islands.svg
|            karoga_nosaukums = Pitkērnas Salu karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of the Pitcairn Islands.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Pitkērnas Salu ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''Come ye Blessed'' (&quot;Nāciet, ak svētītie&quot;)&lt;br /&gt;''[[God Save the King]]''
|               kartes_attēls = PitcairnLocatie.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Adamstauna]]
| latd=25 | latm=04 | latNS=S | longd=130 | longm=06 | longEW=W &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = [[Adamstauna]]
|              valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]], [[pitkērniešu valoda|pitkērniešu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Britu aizjūras teritorijas]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Britu monarhi|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Pitkērnas Salu gubernatori|Gubernators]]
|               valsts_galva2 = [[Džordžs Fergusons]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[Pitkērnas Salu mēri|Mērs]]
|               valsts_galva3 = [[Džejs Vorens]]
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 62
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|          iedzīvotāju_skaits = 47
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 221.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 9,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 197.
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Jaunzēlandes dolārs]]
|                valūtas_kods = NZD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = -8
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.pn]]
|              tālsarunu_kods = 64
|                    piezīmes = 
|                iso_kods_num = 612
|              iso_kods_alfa2 = PN
|              iso_kods_alfa3 = PCN
}}
'''Pitkērna salas''' ([[pitkērniešu valoda|pitkērniešu]]: ''Pitkern Ailen''), oficiāli sauktas par '''Pitkērnas, [[Hendersona sala|Hendersona]], [[Djūsī sala|Djūsī]] un [[Oeno sala|Oeno]] Salām''', ir četru vulkānisku un koraļļu salu grupa [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienviddaļā. Visu salu kopējā platība ir 47 kvadrātkilometri.

Salas ir pēdējās atlikušās [[Britu aizjūras teritorijas]] no agrākās Britu kolonijas Klusajā okeānā. No visām salām apdzīvota ir tikai '''Pitkērna sala''', kuras lielums ir 3,6 kvadrātkilometri un tā ir otrā mazākā no salu grupas. Ar 47 iedzīvotājiem tā ir pēc iedzīvotāju skaita pati mazākā starp valstīm un teritorijām pasaulē.&lt;ref&gt;[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]]&lt;/ref&gt;

Salas iedzīvotāji ir britu [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'']] apkalpes un [[Taitiešu valoda|taitiešu]] sieviešu pēcteči.

Salu eiropiešiem atklājis britu kuģa ''Swallow'' kursants Roberts Pitkērns 1767. gada 2. jūlijā. Kursants drīz gāja bojā, bet tolaik neapdzīvotā sala kartēs tika iezīmēta ar pārsimt jūdžu kļūdu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Lato Lapsa. ''Razbainieku salas''. Dienas Grāmata, Rīga. 27., 32-34. lpp. ISBN 978-9984-887-93-7.&lt;/ref&gt; Salā nav ne ostas, ne labas izcelšanās vietas, un tā palika neapdzīvota, līdz tajā 1790. gadā paslēpās ''Bounty'' dumpinieki.

Tā kā salā ilgstoši trūka kontroles, ap 2000. gadu sāka atklāties vismaz desmitiem gadu ilgstoša masveida varmācīga [[pedofilija]], kurā apvainojumus tiesā Jaunzēlandē izvirzīja pusei salas pieaugušo vīriešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dažus gadus salā aktīvi funkcionēja cietums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/world/last-pitcairn-rape-prisoner-released-20090423-afkt.html|title=Last Pitcairn rape prisoner released|website=web.archive.org|access-date=2024-07-23|date=2019-02-26|archive-date=2019-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190226045817/https://www.smh.com.au/world/last-pitcairn-rape-prisoner-released-20090423-afkt.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pitkērnas vēsture sākās vēl pirms eiropiešu ierašanās, jo arheoloģiskie atradumi liecina, ka salu agrāk apdzīvoja [[polinēzieši]]. Uz salas ir atrasti akmens darbarīki, apbedījumu vietas, petroglifi un citi priekšmeti, kas norāda uz agrīnu Polinēzijas klātbūtni. Vēlāk sala tika pamesta, un laikā, kad to sasniedza eiropieši, tā bija neapdzīvota.

Eiropieši Pitkērnu pirmo reizi pamanīja 1767. gadā, kad britu kuģis ''HMS Swallow'' kapteiņa [[Filips Kārterets|Filipa Kārtereta]] vadībā sasniedza salu Klusā okeāna dienvidu daļā. Sala tika nosaukta par godu jūrniekam Robertam Pitkērnam, kurš pirmais to ieraudzīja no kuģa. Tomēr salas atrašanās vieta tika noteikta neprecīzi, un tas vēlāk palīdzēja tai kļūt par piemērotu patvērumu cilvēkiem, kuri vēlējās slēpties no britu varas iestādēm.

Pitkērna kļuva vēsturiski nozīmīga pēc sacelšanās uz britu kuģa ''HMS Bounty''. 1789. gada 28. aprīlī kuģa komandas daļa [[Flečers Kristians|Flečera Kristiana]] vadībā sacēlās pret kapteini [[Viljams Blajs|Viljamu Blaju]]. Blajs un viņam uzticīgie jūrnieki tika iesēdināti laivā, bet dumpinieki pārņēma kuģi. Pēc uzturēšanās [[Taiti]] un neveiksmīga mēģinājuma apmesties [[Tubuai]] salā dumpinieki meklēja nomaļu vietu, kur britu flote viņus nevarētu viegli atrast.

1790. gada 15. janvārī deviņi ''Bounty'' dumpinieki kopā ar tahitiešu vīriešiem, sievietēm un vienu bērnu ieradās Pitkērnā un apmetās uz dzīvi salā. Lai noslēptu savu atrašanās vietu un novērstu iespēju aizbraukt, viņi sadedzināja ''Bounty''. Kuģa atliekas vēlāk palika zem ūdens pie ''Bounty Bay'', kas kļuva par vienu no pazīstamākajām vietām Pitkērnā.

Pirmie gadi pēc apmešanās bija vardarbīgi un nestabili. Starp britu dumpiniekiem un tahitiešiem radās konflikti par varu, sievietēm, īpašumu un darbu. Daļa sākotnējo kolonistu tika nogalināti, citi mira slimību vai nelaimes gadījumu dēļ. Līdz 19. gadsimta sākumam no sākotnējiem britu dumpiniekiem dzīvs bija palicis tikai [[Džons Adamss]], kurš vēlāk kļuva par salas kopienas faktisko vadītāju.

1808. gadā Pitkērnu sasniedza amerikāņu kuģis ''Topaz'', kuru vadīja Meihjū Folgers. Tā bija pirmā droši zināmā ārējā saskare ar salas iedzīvotājiem pēc ''Bounty'' dumpinieku apmešanās. Folgers ziņoja par atrasto kopienu, un Pitkērna atkal kļuva zināma ārpasaulei. Šajā laikā salas iedzīvotāji jau bija izveidojuši nelielu, izolētu sabiedrību, kurā apvienojās britu un polinēziešu kultūras elementi.

19. gadsimta pirmajā pusē Pitkērnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga. Salā attīstījās savdabīga kopiena ar angļu valodas, tahitiešu tradīciju un kristietības ietekmi. No šīs vides izveidojās arī [[pitkērniešu valoda]], kurā apvienojās angļu un tahitiešu valodas elementi. Reliģiskajai dzīvei bija liela nozīme, un Džona Adamsa autoritāte palīdzēja nostiprināt mierīgāku sabiedrisko kārtību.

1831. gadā Lielbritānijas varas iestādes mēģināja pārvietot Pitkērnas iedzīvotājus uz Taiti, jo sala tika uzskatīta par pārāk mazu pieaugošajai kopienai. Šis mēģinājums bija neveiksmīgs: daudzi salas iedzīvotāji Taiti saslima, un viņi drīz atgriezās Pitkērnā. Šis notikums parādīja, ka kopiena bija cieši saistīta ar savu izolēto salu un nevēlējās pilnībā iekļauties citā sabiedrībā.

1838. gadā Pitkērna tika oficiāli iekļauta [[Britu impērija|Britu impērijā]] kā kolonija. Tajā pašā laikā salā tika nostiprināta vietējā pārvalde un pieņemti noteikumi par sabiedrisko kārtību. Pitkērna bieži tiek minēta kā viena no pirmajām vietām, kur sievietēm tika piešķirtas politiskās balsstiesības, jo vietējā pārvaldē balsot varēja arī sievietes.

19. gadsimta vidū iedzīvotāju skaits atkal kļuva pārāk liels salas ierobežotajiem resursiem. Pēc sarunām ar Lielbritānijas iestādēm 1856. gadā visi Pitkērnas iedzīvotāji tika pārcelti uz [[Norfolkas sala|Norfolkas salu]], kur bija vairāk zemes un labāki dzīves apstākļi. Tomēr daļa pārvietoto iedzīvotāju nebija apmierināti ar dzīvi Norfolkas salā. 1859. gadā pirmā ģimeņu grupa atgriezās Pitkērnā, bet vēl viena grupa sekoja vēlāk. Tādējādi Pitkērna atkal kļuva par pastāvīgi apdzīvotu salu.

Vēlāk Pitkērnas kopiena saglabāja ciešas saites ar Norfolkas salu, jo abu vietu iedzīvotāji bija cēlušies no vienas vēsturiskās kopienas. 19. un 20. gadsimtā Pitkērnu apmeklēja vaļu mednieki, tirgotāji, misionāri un britu administrācijas pārstāvji. Sala palika ļoti izolēta, un tās ekonomika balstījās uz naturālo saimniecību, amatniecību, nelielu tirdzniecību un vēlāk arī pastmarku pārdošanu.

1902. gadā Lielbritānija pievienoja Pitkērnas administrācijai arī [[Hendersona sala|Hendersona]], [[Diusī sala|Diusī]] un [[Oeno sala|Oeno]] salas. No šī laika teritorija kļuva pazīstama kā Pitkērnas, Hendersona, Diusī un Oeno salas. No šīm salām pastāvīgi apdzīvota ir tikai Pitkērna.

20. gadsimtā Pitkērna saglabāja [[Lielbritānijas aizjūras teritorijas]] statusu, taču tās iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 1930. gados iedzīvotāju skaits sasniedza aptuveni 200 cilvēku, bet vēlāk daudzi salas iedzīvotāji pārcēlās uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Austrālija|Austrāliju]] un Norfolkas salu. Iedzīvotāju samazināšanās kļuva par vienu no galvenajām Pitkērnas ilgtermiņa problēmām.

21. gadsimtā Pitkērna palika viena no vismazāk apdzīvotajām pašpārvaldes teritorijām pasaulē. Tās pārvaldi īsteno vietējā salas padome, bet augstāko varu pārstāv Lielbritānijas iecelts gubernators, kurš parasti atrodas Jaunzēlandē. 2010. gados tika modernizēta teritorijas konstitucionālā sistēma, nostiprinot cilvēktiesību aizsardzību, vietējās padomes statusu un valsts pārvaldes pamatprincipus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lielbritānijas teritorijas}}
{{Okeānijas valstis un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhipelāgi]]
[[Kategorija:Pitkērnas salas|*]]
[[Kategorija:Polinēzija]]</text>
      <sha1>to2wvwp48s8y6svlt8g8ullwn4m25om</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464492</id>
      <parentid>4464400</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:06:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4464492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11335" sha1="6mmx107gf5vtowhojpi2z7dxvlc6kjp" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Pitcairn Islands&lt;br /&gt;Pitkern Ailan''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Pitkērna Salas
|            valsts_nosaukums = ''Pitcairn Islands''
|               karoga_attēls = Flag of the Pitcairn Islands.svg
|            karoga_nosaukums = Pitkērnas Salu karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of the Pitcairn Islands.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Pitkērnas Salu ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''Come ye Blessed'' (&quot;Nāciet, ak svētītie&quot;)&lt;br /&gt;''[[God Save the King]]''
|               kartes_attēls = PitcairnLocatie.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Adamstauna]]
| latd=25 | latm=04 | latNS=S | longd=130 | longm=06 | longEW=W &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = [[Adamstauna]]
|              valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]], [[pitkērniešu valoda|pitkērniešu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Britu aizjūras teritorijas]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Britu monarhi|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Pitkērnas Salu gubernatori|Gubernators]]
|               valsts_galva2 = [[Džordžs Fergusons]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[Pitkērnas Salu mēri|Mērs]]
|               valsts_galva3 = [[Džejs Vorens]]
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 62
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|          iedzīvotāju_skaits = 47
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 221.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 9,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 197.
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Jaunzēlandes dolārs]]
|                valūtas_kods = NZD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = -8
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.pn]]
|              tālsarunu_kods = 64
|                    piezīmes = 
|                iso_kods_num = 612
|              iso_kods_alfa2 = PN
|              iso_kods_alfa3 = PCN
}}
'''Pitkērna salas''' ([[pitkērniešu valoda|pitkērniešu]]: ''Pitkern Ailen''), oficiāli sauktas par '''Pitkērnas, [[Hendersona sala|Hendersona]], [[Djūsī sala|Djūsī]] un [[Oeno sala|Oeno]] Salām''', ir četru vulkānisku un koraļļu salu grupa [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienviddaļā. Visu salu kopējā platība ir 47 kvadrātkilometri.

Salas ir pēdējās atlikušās [[Britu aizjūras teritorijas]] no agrākās Britu kolonijas Klusajā okeānā. No visām salām apdzīvota ir tikai '''Pitkērna sala''', kuras lielums ir 3,6 kvadrātkilometri un tā ir otrā mazākā no salu grupas. Ar 47 iedzīvotājiem tā ir pēc iedzīvotāju skaita pati mazākā starp valstīm un teritorijām pasaulē.&lt;ref&gt;[[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]]&lt;/ref&gt;

Salas iedzīvotāji ir britu [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'']] apkalpes un [[Taitiešu valoda|taitiešu]] sieviešu pēcteči.

Salu eiropiešiem atklājis britu kuģa ''Swallow'' kursants Roberts Pitkērns 1767. gada 2. jūlijā. Kursants drīz gāja bojā, bet tolaik neapdzīvotā sala kartēs tika iezīmēta ar pārsimt jūdžu kļūdu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Lato Lapsa. ''Razbainieku salas''. Dienas Grāmata, Rīga. 27., 32-34. lpp. ISBN 978-9984-887-93-7.&lt;/ref&gt; Salā nav ne ostas, ne labas izcelšanās vietas, un tā palika neapdzīvota, līdz tajā 1790. gadā paslēpās ''Bounty'' dumpinieki.

Tā kā salā ilgstoši trūka kontroles, ap 2000. gadu sāka atklāties vismaz desmitiem gadu ilgstoša masveida varmācīga [[pedofilija]], kurā apvainojumus tiesā Jaunzēlandē izvirzīja pusei salas pieaugušo vīriešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dažus gadus salā aktīvi funkcionēja cietums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/world/last-pitcairn-rape-prisoner-released-20090423-afkt.html|title=Last Pitcairn rape prisoner released|website=web.archive.org|access-date=2024-07-23|date=2019-02-26|archive-date=2019-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190226045817/https://www.smh.com.au/world/last-pitcairn-rape-prisoner-released-20090423-afkt.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pitkērnas vēsture sākās vēl pirms eiropiešu ierašanās, jo arheoloģiskie atradumi liecina, ka salu agrāk apdzīvoja [[polinēzieši]]. Uz salas ir atrasti akmens darbarīki, apbedījumu vietas, petroglifi un citi priekšmeti, kas norāda uz agrīnu Polinēzijas klātbūtni. Vēlāk sala tika pamesta, un laikā, kad to sasniedza eiropieši, tā bija neapdzīvota.

Eiropieši Pitkērnu pirmo reizi pamanīja 1767. gadā, kad britu kuģis ''HMS Swallow'' kapteiņa [[Filips Kārterets|Filipa Kārtereta]] vadībā sasniedza salu Klusā okeāna dienvidu daļā. Sala tika nosaukta par godu jūrniekam Robertam Pitkērnam, kurš pirmais to ieraudzīja no kuģa. Tomēr salas atrašanās vieta tika noteikta neprecīzi, un tas vēlāk palīdzēja tai kļūt par piemērotu patvērumu cilvēkiem, kuri vēlējās slēpties no britu varas iestādēm.

Pitkērna kļuva vēsturiski nozīmīga pēc sacelšanās uz britu kuģa ''HMS Bounty''. 1789. gada 28. aprīlī kuģa komandas daļa [[Flečers Kristians|Flečera Kristiana]] vadībā sacēlās pret kapteini [[Viljams Blajs|Viljamu Blaju]]. Blajs un viņam uzticīgie jūrnieki tika iesēdināti laivā, bet dumpinieki pārņēma kuģi. Pēc uzturēšanās [[Taiti]] un neveiksmīga mēģinājuma apmesties [[Tubuai]] salā dumpinieki meklēja nomaļu vietu, kur britu flote viņus nevarētu viegli atrast.

1790. gada 15. janvārī deviņi ''Bounty'' dumpinieki kopā ar tahitiešu vīriešiem, sievietēm un vienu bērnu ieradās Pitkērnā un apmetās uz dzīvi salā. Lai noslēptu savu atrašanās vietu un novērstu iespēju aizbraukt, viņi sadedzināja ''Bounty''. Kuģa atliekas vēlāk palika zem ūdens pie ''Bounty Bay'', kas kļuva par vienu no pazīstamākajām vietām Pitkērnā.

Pirmie gadi pēc apmešanās bija vardarbīgi un nestabili. Starp britu dumpiniekiem un tahitiešiem radās konflikti par varu, sievietēm, īpašumu un darbu. Daļa sākotnējo kolonistu tika nogalināti, citi mira slimību vai nelaimes gadījumu dēļ. Līdz 19. gadsimta sākumam no sākotnējiem britu dumpiniekiem dzīvs bija palicis tikai [[Džons Adamss (Pitkērna)|Džons Adamss]], kurš vēlāk kļuva par salas kopienas faktisko vadītāju.

1808. gadā Pitkērnu sasniedza amerikāņu kuģis ''Topaz'', kuru vadīja Meihjū Folgers. Tā bija pirmā droši zināmā ārējā saskare ar salas iedzīvotājiem pēc ''Bounty'' dumpinieku apmešanās. Folgers ziņoja par atrasto kopienu, un Pitkērna atkal kļuva zināma ārpasaulei. Šajā laikā salas iedzīvotāji jau bija izveidojuši nelielu, izolētu sabiedrību, kurā apvienojās britu un polinēziešu kultūras elementi.

19. gadsimta pirmajā pusē Pitkērnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga. Salā attīstījās savdabīga kopiena ar angļu valodas, tahitiešu tradīciju un kristietības ietekmi. No šīs vides izveidojās arī [[pitkērniešu valoda]], kurā apvienojās angļu un tahitiešu valodas elementi. Reliģiskajai dzīvei bija liela nozīme, un Džona Adamsa autoritāte palīdzēja nostiprināt mierīgāku sabiedrisko kārtību.

1831. gadā Lielbritānijas varas iestādes mēģināja pārvietot Pitkērnas iedzīvotājus uz Taiti, jo sala tika uzskatīta par pārāk mazu pieaugošajai kopienai. Šis mēģinājums bija neveiksmīgs: daudzi salas iedzīvotāji Taiti saslima, un viņi drīz atgriezās Pitkērnā. Šis notikums parādīja, ka kopiena bija cieši saistīta ar savu izolēto salu un nevēlējās pilnībā iekļauties citā sabiedrībā.

1838. gadā Pitkērna tika oficiāli iekļauta [[Britu impērija|Britu impērijā]] kā kolonija. Tajā pašā laikā salā tika nostiprināta vietējā pārvalde un pieņemti noteikumi par sabiedrisko kārtību. Pitkērna bieži tiek minēta kā viena no pirmajām vietām, kur sievietēm tika piešķirtas politiskās balsstiesības, jo vietējā pārvaldē balsot varēja arī sievietes.

19. gadsimta vidū iedzīvotāju skaits atkal kļuva pārāk liels salas ierobežotajiem resursiem. Pēc sarunām ar Lielbritānijas iestādēm 1856. gadā visi Pitkērnas iedzīvotāji tika pārcelti uz [[Norfolkas sala|Norfolkas salu]], kur bija vairāk zemes un labāki dzīves apstākļi. Tomēr daļa pārvietoto iedzīvotāju nebija apmierināti ar dzīvi Norfolkas salā. 1859. gadā pirmā ģimeņu grupa atgriezās Pitkērnā, bet vēl viena grupa sekoja vēlāk. Tādējādi Pitkērna atkal kļuva par pastāvīgi apdzīvotu salu.

Vēlāk Pitkērnas kopiena saglabāja ciešas saites ar Norfolkas salu, jo abu vietu iedzīvotāji bija cēlušies no vienas vēsturiskās kopienas. 19. un 20. gadsimtā Pitkērnu apmeklēja vaļu mednieki, tirgotāji, misionāri un britu administrācijas pārstāvji. Sala palika ļoti izolēta, un tās ekonomika balstījās uz naturālo saimniecību, amatniecību, nelielu tirdzniecību un vēlāk arī pastmarku pārdošanu.

1902. gadā Lielbritānija pievienoja Pitkērnas administrācijai arī [[Hendersona sala|Hendersona]], [[Djūsī sala|Djūsī]] un [[Oeno sala|Oeno]] salas. No šī laika teritorija kļuva pazīstama kā Pitkērnas, Hendersona, Diusī un Oeno salas. No šīm salām pastāvīgi apdzīvota ir tikai Pitkērna.

20. gadsimtā Pitkērna saglabāja [[Lielbritānijas aizjūras teritorijas]] statusu, taču tās iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 1930. gados iedzīvotāju skaits sasniedza aptuveni 200 cilvēku, bet vēlāk daudzi salas iedzīvotāji pārcēlās uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Austrālija|Austrāliju]] un Norfolkas salu. Iedzīvotāju samazināšanās kļuva par vienu no galvenajām Pitkērnas ilgtermiņa problēmām.

21. gadsimtā Pitkērna palika viena no vismazāk apdzīvotajām pašpārvaldes teritorijām pasaulē. Tās pārvaldi īsteno vietējā salas padome, bet augstāko varu pārstāv Lielbritānijas iecelts gubernators, kurš parasti atrodas Jaunzēlandē. 2010. gados tika modernizēta teritorijas konstitucionālā sistēma, nostiprinot cilvēktiesību aizsardzību, vietējās padomes statusu un valsts pārvaldes pamatprincipus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lielbritānijas teritorijas}}
{{Okeānijas valstis un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Arhipelāgi]]
[[Kategorija:Pitkērnas salas|*]]
[[Kategorija:Polinēzija]]</text>
      <sha1>6mmx107gf5vtowhojpi2z7dxvlc6kjp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hokeja izlašu ieņemtās vietas IIHF Pasaules čempionātā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52044</id>
    <revision>
      <id>4464526</id>
      <parentid>4456665</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:46:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1.divīzijas B grupa */</comment>
      <origin>4464526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47936" sha1="ki43d8ck2oh3w0oswt127tw7amoc379" xml:space="preserve">Šajā lapā ir uzskaitītas '''hokeja izlašu ieņemtās vietas [[IIHF]] [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]''' no [[1989|1986]]. gada.

{{Hokejs komandas legenda}}

== Augstākā divīzija (A grupa) ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
|- align=&quot;center&quot;
| [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|POL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] 
| {{ih|SUI}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SWE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā|2020]]
| colspan=16| ''nenotika''
|- align=&quot;center&quot;
| [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|AUT}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KOR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]

| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]

| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SVK}}

| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}†
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|HUN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]

| {{ih|RUS}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|ITA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]

| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SUI}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GER}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|UKR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|NOR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|SLO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|BLR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|SLO}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|AUT}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|DEN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| {{ih|SVK}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; |{{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; |{{ih|GER}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; |{{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; |{{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|LAT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#00FFFF&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|FRA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|CZE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SVK}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#00ffff&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KAZ}}
|- align=&quot;center&quot;
|
| 1
| 2
| 3
| 4
| 5
| 6
| 7
| 8
| 9
| 10
| 11
| 12
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;center&quot; | [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| align=&quot;center&quot; | {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NOR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|SVK}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUT}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SUI}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| {{ih|RUS}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CZE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SUI}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|RUS}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|POL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 1
| 2
| 3
| 4
| 5
| 6
| 7
| 8
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| {{ih|SWE}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|USSR}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|GER}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| {{ih|CAN}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|USSR}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GER}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| {{ih|USSR}}
| {{ih|CAN}}
| {{ih|TCH}}
| {{ih|SWE}}
| {{ih|FIN}}
| {{ih|USA}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|POL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|USSR}}
|{{ih|TCH}}
|{{ih|SWE}}
|{{ih|CAN}}
|{{ih|GER}}
|{{ih|FIN}}
|{{ih|USA}}
|{{ih|SUI}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|USSR}}
|{{ih|SWE}}
|{{ih|FIN}}
|{{ih|CAN}}
|{{ih|TCH}}
|{{ih|USA}}
|{{ih|GER}}
|{{ih|POL}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzija]] (B grupa) ==

=== 1.divīzijas A grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!17
!18
!19
!20
!21
!22
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|UKR}}
| {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROU}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|ROU}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ROU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LTU}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|ROU}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|SLO}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LTU}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|POL}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KAZ}}
|{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|UKR}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
|{{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|JPN}}
|-
|[[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#A grupa|2015]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|UKR}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|JPN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|GBR}}
|}

=== 1.divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!23
!24
!25
!26
!27
!28
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2026]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|CHN}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ROU}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CHN}}
| {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|LTU}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|JPN}}
|{{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SRB}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|SRB}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|JPN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|EST}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|NED}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|CRO}}
|{{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ROM}}
|-
|[[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija#B grupa|2015]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|GBR}}
|{{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ROM}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
|}

Kopš 2012. gada 17. līdz 22. vieta ir 1. divīzijas A grupa, bet 23. — 28. — B grupa.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! 22
! 23
! 24
! 25
! 26
! 27
! 28
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|JPN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GER}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|LIT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ISR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|DEN}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|NOR}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|CHN}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|LIT}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|EST}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GER}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|GER}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|HUN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}†
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 13
| 14
| 15
| 16
| 17
| 18
| 19
| 20
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|KAZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}†
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|AUT}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NED}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|JPN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SVK}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|GBR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ROM}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|LAT}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CHN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUT}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|YUG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 9
| 10
| 11
| 12
| 13
| 14
| 15
| 16
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ITA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|FRA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|POL}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|YUG}}
| {{ih|NED}}
| {{ih|JPN}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SUI}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|DDR}}
| {{ih|POL}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|NED}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NOR}}
| {{ih|ITA}}
| {{ih|FRA}}
| {{ih|SUI}}
| {{ih|DDR}}
| {{ih|AUT}}
| {{ih|JPN}}
| {{ih|DEN}}
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|POL}}
|{{ih|NOR}}
|{{ih|AUT}}
|{{ih|FRA}}
|{{ih|DDR}}
|{{ih|ITA}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|CHN}}
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|SUI}}
|{{ih|ITA}}
|{{ih|DDR}}
|{{ih|FRA}}
|{{ih|NED}}
|{{ih|AUT}}
|{{ih|YUG}}
|{{ih|JPN}}
|
|
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]] (C grupa) ==
Kopš 2012. gada 29. līdz 34. vieta ir 2. divīzijas A grupa, bet 35. — 40. — B grupa.

=== 2.divīzijas A grupa ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!29
!30
!31
!32
!33
!34
|- align=&quot;center&quot;
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2026]]
| colspan=&quot;6&quot; | ''nenotika''
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|UAE}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BEL}}
|{{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|UAE}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|ISL}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|CRO}}
|{{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|AUS}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2019]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SRB}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#A grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|CHN}}
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|SRB}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ISR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|AUS}}
|{{ih|SRB}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
|}

=== 2.divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
!
!35
!36
!37
!38
!39
!40
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|KGZ}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TPE}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISL}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|THA}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
|{{ih|BEL}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|NZL}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|ISL}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2018]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|LUX}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2017]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|[[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija#B grupa|2016]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|BUL}}
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|-
|2013
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|MEX}}
|{{ih|CHN}}
|{{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 29
! 30
! 31
! 32
! 33
! 34
! 35
! 36
! 37
! 38
! 39
! 40
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|SRB}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|SRB}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SRB}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|SER}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|SER}}
| {{ih|ISL}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LUX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|LUX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|MEX}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|BUL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|HUN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|ESP}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 21
| 22
| 23
| 24
| 25
| 26
| 27
| 28
| 29
| 30
| 31
| 32
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UKR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|JPN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|LTU}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|CRO}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BLR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|EST}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|SLO}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|YUG}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BUL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SVK}}
| {{ih|BLR}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BUL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LAT}}
| {{ih|UKR}}
| {{ih|KAZ}}
| {{ih|SLO}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 17
| 18
| 19
| 20
| 21
| 22
| 23
| 24
| 25
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|DEN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CHN}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|YUG}}
| {{ih|DEN}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|ROM}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NED}}
| {{ih|YUG}}
| {{ih|CHN}}
| {{ih|HUN}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|PRK}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|AUS}}
|
|
|
|
|-
|1988
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-
|1987
|{{ih|JPN}}
|{{ih|DEN}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|YUG}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|BEL}}
|
|
|
|
|-
|1986
|{{ih|NOR}}
|{{ih|CHN}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|ROM}}
|{{ih|DEN}}
|{{ih|HUN}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|ESP}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|AUS}}
|
|
|}

== [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzija]] (D grupa) ==
=== 3. divīzijas A grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! valign=&quot;middle&quot; | 41
! 42
! 43
! 44
! 45
! 46
! 47
! 48
! 49
!
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|MEX}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|THA}}
|bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|TKM}}
|
|
|
|
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2025]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|TKM}}
|bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|BIH}}
|bgcolor=&quot;#f08080&quot; |  {{ih|LUX}}
|
|
|
|
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2024]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|THA}}
|bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#ffff00&quot; |  {{ih|MEX}}
|
|
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TPE}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|THA}}
|{{ih|LUX}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|LUX}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PRK}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2021]]
| colspan=&quot;10&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2020]]
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|2019]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|TKM}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|TPE}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|RSA}}
|
|
|
|
|-
|2018
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GEO}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|HKG}}
|
|
|
|
|-
|2017
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LUX}}
|{{ih|BUL}}
|{{ih|GEO}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|TPE}}
|{{ih|UAE}}
|
|
|
|-
|2016
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
|{{ih|RSA}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|BOS}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|GEO}}
|
|
|
|
|-
|2015
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
|{{ih|TUR}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|GEO}}
|{{ih|UAE}}
|{{ih|BOS}}
|
|
|
|-
|2014
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|LUX}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|UAE}}
|{{ih|GEO}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GRE}}
| {{ih|UAE}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MGL}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]
| {{ih|ARM}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|UAE}}
| {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|IRL}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|MNG}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|MNG}}
| {{ih|BOS}}
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|IRL}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|MNG}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|ARM}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|LUX}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TUR}}
| {{ih|MEX}}
| {{ih|IRL}}
| {{ih|ARM}}
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| {{ih|NZL}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|AUS}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ISL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|NZL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|ISL}}
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BUL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|NZL}}
| {{ih|TUR}}
| {{ih|GRE}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 33
| 34
| 35
| 36
| 37
| 38
| 39
| 40
| 41
| 42
|- align=&quot;center&quot;
| [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KOR}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|SCG}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|BEL}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|LTU}}
| {{ih|SCG}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BUL}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|CRO}}
| {{ih|LTU}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|NZL}}
|- align=&quot;center&quot;
| [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|EST}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|KOR}}
| {{ih|CRO}}
| {{ih|BEL}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|RSA}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ESP}}
| {{ih|RSA}}
| {{ih|GRE}}
| {{ih|ISR}}
| {{ih|LUX}}
| {{ih|TUR}}
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
|
| 26
| 27
| 28
| 29
| 30
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|GBR}}
| {{ih|AUS}}
| {{ih|ESP}}
|
|
|
|
|
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BEL}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|ROM}}
| {{ih|GBR}}
| {{ih|ESP}}
| {{ih|NZL}}
|
|
|
|
|
|-
|1988
|{{ih|AUS}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|NZL}}
|{{ih|HKG|variants=1990}}
|
|
|
|
|
|
|}

=== 3. divīzijas B grupa ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 47
! 48
! 49
! 50
! 51
! 52
|-
| [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2026]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UZB}}
|{{ih|PRK}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|LUX}}
|{{ih|MNG}}
|{{ih|PHI}}
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2025]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MEX}}
|{{ih|PRK}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|MNG}}
|{{ih|HKG}}
|{{ih|PHI}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|SGP}}
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2024]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|BIH}}
|bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PRK}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|PHI}}
|{{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|IRI}}
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2023]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|KGZ}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|HKG}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|IRI}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|MAS}}
|-
| [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2022]]
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|RSA}}
|bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|THA}}
|{{ih|BIH}}
|{{ih|HKG}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#B grupa|2020]]
|}

==== 3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs ====
Līdz 2022. gadam turnīrs saucās kā 3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 47
! 48
! 49
! 50
! 51
! 52
|-
| [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#3. divīzijas kvalifikācijas turnīrs|2019]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
| {{ih|HKG}}
| {{ih|THA}}
| {{ih|BIH}}
| bgcolor=&quot;#f08080&quot; | {{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; | {{ih|KGZ}}
|-
| 2018
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|TKM}}
| {{ih|BIH}}
| {{ih|UAE}}
| {{ih|KUW}}
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| 2017
| rowspan=&quot;4&quot; colspan=&quot;6&quot;| N/A
|- align=&quot;center&quot;
| 2016
|- align=&quot;center&quot;
| 2015
|- align=&quot;center&quot;
| 2014
|- align=&quot;center&quot;
|
| ^
| ^
| 47
| 48
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UAE}}
| bgcolor=&quot;#DDa0DD&quot; | {{ih|GRE}}
| {{ih|MGL}}
| {{ih|GEO}}
|
|
|}

Līdz 2013. gadam: ^ — Pēc izkļūšanas no kvalifikācijas valstis piedalījās 3. divīzijas turnīrā, kur noskaidroja iegūtās vietas Pasaules čempionātā.

== 4. divīzija ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:70%&quot;
|-
!
! 53
! 54
! 55
! 56
! 57
! 58
|- align=&quot;center&quot;
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2026]]
| colspan=&quot;6&quot; | ''nenotika''
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2025]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|UZB}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|ARM}}
| {{ih|KUW}}
| {{ih|IDN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|IRI}}
| {{ih|MAS}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2024]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|MNG}}
| {{ih|KUW}}
| {{ih|IDN}}
| bgcolor=&quot;#90ee90&quot; | {{ih|MAS}}
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2023]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; | {{ih|PHI}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|MNG}}
|{{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#ffa500&quot; | {{ih|IDN}}
|
|
|-
| 
| 51
| 52
| 53
| 54
| 55
| 56
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2022]]
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|KGZ}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|IRI}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|SGP}}
| bgcolor=&quot;#ffcc00&quot; |{{ih|MAS}}
|{{ih|KUW}}
| bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | {{ih|PHI}}
|- align=&quot;center&quot;
|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2021]]
| colspan=&quot;6&quot; rowspan=&quot;2&quot; |''nenotika''
|-
|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020]]
|}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Ar sportu saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>ki43d8ck2oh3w0oswt127tw7amoc379</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53612</id>
    <revision>
      <id>4464520</id>
      <parentid>4346650</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:37:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ nepareizs gads...</comment>
      <origin>4464520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6010" sha1="0bih5l4plw6ghg884w600u11pw9604n" xml:space="preserve">'''4. maijs''' ir gada 124. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (125. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 241 diena.

== Vārda dienas ==
[[Vijolīte (personvārds)|Vijolīte]], [[Viola (personvārds)|Viola]], [[Vizbulīte]]

== Notikumi ==
* [[1776. gads]] — [[Rodailenda]] pirmā no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatiem pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1843. gads]] — izveidota [[Natalas kolonija]].
* [[1912. gads]] — [[Itālija]] okupēja [[Grieķija]]s salu [[Roda|Rodu]].
* [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Latvijas basketbola izlase]] izcīnīja uzvaru [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]] Šveicē, kļūstot par pirmajiem [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempioniem]].
* [[1959. gads]] — pirmo reizi pasniegtas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]].
* [[1979. gads]] — Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, [[Mārgarita Tečere]] kļuva par premjerministri.
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Latvija]] pasludināja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|neatkarības atjaunošanu]].
* [[1994. gads]]:
** [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|PAO]] vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] noslēdza miera līgumu, dodot [[Palestīna]]i autonomiju.
** sākās [[Jemenas pilsoņu karš]].

== Dzimuši ==
* [[1776. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (miris 1841. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (miris 1881. gadā)
* [[1825. gads]] — [[Tomass Hakslijs]] (''Thomas Huxley''), angļu dabas pētnieks (miris 1895. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Viljams Kingdons Klifords]] (''William Kingdon Clifford''), angļu matemātiķis (miris 1879. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1929. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Žaks Bodrjē]] (''Jacques Baudrier''), franču burātājs (miris ''nav zināms'')
* [[1880. gads]] — [[Bruno Tauts]] (''Bruno Taut''), vācu arhitekts (miris 1938. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), krievu politiķis (miris 1970. gadā)
* [[1914. gads Latvijā|1914. gads]] — [[Jānis Mencis vecākais|Jānis Mencis]], latviešu matemātiķis, pedagogs (miris 2011. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Juris Sinka]], latviešu politiķis (miris 2001. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), angļu aktrise (mirusi 1993. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Paulis Lazda]], ASV latviešu vēsturnieks (miris 2025. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Amoss Ozs]] (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
* [[1947. gads]] — [[Ričards Dženkinss]] (''Richard Jenkins''), ASV aktieris
* [[1948. gads]] — [[Džordžs Tupou V]] (''Siaosi Tupou V/George Tupou V''), Tongas karalis
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Ints Ķuzis]], latviešu jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā)
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Igors Miglinieks]], latviešu basketbolists, treneris
* [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Mārtiņš Eihe]], latviešu režisors
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Lauris Subatnieks]], latviešu aktieris
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Vladimirs Koļesņičenko]], Latvijas futbolists
* [[1981. gads]] — [[Kērtiss Miledžs]] (''Curtis Millage''), ASV basketbolists
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Gatis Zamurs]], latviešu uzņēmējs un politiķis
* [[1985. gads]] — [[Fernandu Luišs Roza]] (''Fernando Luiz Roza''), brazīliešu futbolists
* [[1987. gads]] — [[Sesks Fabregass]] (''Cesc Fàbregas''), spāņu futbolists
* [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]], latviešu basketbolists
* [[2001. gads]]:
** [[Hoans Garsija]] (''Joan García''), spāņu futbolists
** [[Krists Jēkabsons]], latviešu aktieris
* [[2003. gads]] — [[Florians Vircs]] (''Florian Wirtz''), vācu futbolists
* [[2005. gads]] — [[Kenans Jildizs]] (''Kenan Yıldız''), turku futbolists
* [[2007. gads]] — [[Kendrijs Paess]] (''Kendry Páez''), ekvadoriešu futbolists

== Miruši ==
* [[1737. gads]] — [[Ferdinands Ketlers]] (''Ferdinand Kettler''), Kurzemes hercogs (dzimis 1655. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Milans Rastislavs Štefāniks]] (''Milan Rastislav Štefánik''), slovāku politiķis (dzimis 1880. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Sirils Verbrigs]] (''Cyrille Verbrugge''), beļģu paukotājs (dzimis 1866. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Kārlis fon Oseckis]] (''Carl von Ossietzky''), vācu pacifists (dzimis 1889. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Aleksandrs Faramons]] (''Alexandre Pharamond''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (dzimis 1881. gadā)
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Josips Brozs Tito]] (''Josip Broz Tito''), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]] ([[Latvija]])
* [[Zvaigžņu karu diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>0bih5l4plw6ghg884w600u11pw9604n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andu kondors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58286</id>
    <revision>
      <id>4464437</id>
      <parentid>4029420</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18256" sha1="htdaao2u4alsdj2626knbz2tyyntyvy" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Vultur gryphus -Doué-la-Fontaine Zoo, France-8a.jpg
| att_nosaukums = Andu kondora mātīte
|       attēls2=AndeanCondorMale.jpg
| att2_nosaukums=Andu kondora tēviņš
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = &lt;!-- Zinātniekiem par šo dzīvnieku dzimtas piederību kādai konkrētai putnu kārtai nav vienprātības --&gt;
|      kārta_lv = 
|        dzimta = Cathartidae
|     dzimta_lv = Amerikas grifi
|         ģints = Vultur
|      ģints_lv = Andu kondori
|       ģints_r = Andu kondors
|          suga = V. gryphus
|       suga_lv = Andu kondors
|     izplatība = [[Attēls:AndeanMap.png|250px]]&lt;br /&gt;Andu kondora izplatības areāls iekrāsots dzeltenā krāsā.
|      binomial = Vultur gryphus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|      sinonīmi = 
* ''Vultur fossilis''
* ''Vultur patruus''
* ''Vultur pratruus''
|   kategorijas = nē
}}

'''Andu kondors''' (''Vultur gryphus'') ir vienīgā [[suga]] tāda paša nosaukuma ģintī,&lt;ref&gt;Vēl bez Andu kondora ir [[Kalifornijas kondors]], bet tas pieder pie citas ģints.&lt;/ref&gt; savukārt šī ģints ietilpst [[Amerikas grifi|Amerikas grifu]] dzimtā (''Cathartidae''). Kā jau putna nosaukums norāda, izplatības areāls ir [[Andi|Andu kalni]] un [[Dienvidamerika]]s kontinenta [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekraste.

Andu kondors ir nacionālais simbols vairākām Dienvidamerikas valstīm — [[Peru]], [[Argentīna]]i, [[Bolīvija]]i, [[Čīle]]i, [[Kolumbija]]i un [[Ekvadora]]i. Tam ir nozīmīga loma Andu reģiona [[tauta|tautu]] folklorā, pasakās un mītos. Mūsdienās tā ir apdraudēta suga un tai draud izmiršana, jo cilvēku saimnieciskā darbība kļūst arvien plašāka un aktīvāka. Tādēļ vairāki pasaules zoodārzi ir uzsākuši Andu kondoru pavairošanu nebrīves apstākļos. Šajā programmā ir iekļāvies arī [[Rīgas zooloģiskais dārzs]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-zoodarza-jauns-iemitnieks.d?id=1171516 Rīgas zoodārzā jauns iemītnieks]&lt;/ref&gt;

Andu kondors ir viens no lielākajiem lidojošiem putniem pasaulē, tā [[spārnu plētums]] ir 3,2 [[Metrs|m]].&lt;ref name=geo&gt;[http://animals.nationalgeographic.com/animals/birds/andean-condor/ Nationalgeographic: Andean Condor Vultur gryphus]&lt;/ref&gt; Tomēr četrām sugām — [[klejotājalbatross|klejotājalbatrosam]] (''Diomedea exulans'') un [[Dienvidu karaliskais albatross|dienvidu karaliskajam albatrosam]] (''Diomedea epomophor''), [[cirtainais pelikāns|cirtainajam pelikānam]] (''Pelecanus crispus'') un [[sārtais pelikāns|sārtajam pelikānam]] (''Pelecanus onocrotalus'') spārnu plētums ir lielāks. Klejotājalbatrosam tas ir līdz 3,6 m, bet pārējiem līdz 3,5 m.&lt;ref name=&quot;bry&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
[[Attēls:Condor des Andes mâle adulte.jpg|thumb|left|200px|Andu kondors [[Čīle]]s nacionālajā pārkā [[Torresa del Paine]]]]
Ilgu laiku Amerikas grifu dzimtas sugas tika sistematizētas [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]], tomēr [[Dienvidamerika]]s zinātnieki, balstoties uz pēdējo gadu [[DNS]] pētījumiem, šos putnus ir izņēmuši no stārķveidīgo kārtas un sistematizē kārtā ''[[Incertae sedis]]'', kas nozīmē, ka kārta nav zināma. Tā varētu būt vai nu [[vanagveidīgie|vanagveidīgo kārta]] vai [[Amerikas grifi|katartidveidīgo]] kārta, kas jānoskaidro turpmākajos pētījumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |title=A classification of the bird species of South America |access-date={{dat|2007|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090302073659/http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCBaseline.html |archivedate={{dat|2009|03|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Vultur gryphus.jpg|thumb|left|200px|Andu kondora tēviņa galva]]
[[Attēls:Vultur gryphus -Franklin Park Zoo, Massachusetts, USA -female-8a (1).jpg|thumb|left|200px|Andu kondora mātītes galva]]
Lai gan ķermeņa garums, mērot no [[knābis|knābja]] līdz [[aste]]i, Andu kondoram vidēji ir mazāks nekā [[Kalifornijas kondors|Kalifornijas kondoram]] par 7—8 [[Centimetrs|cm]], tomēr [[spārnu plētums]] lielāks ir Andu kondoram, sasniedzot 2,7—3,2 m.&lt;ref name=bry&gt;Bryce-Trainor, Matty; Christie, David A. (2001). Raptors of the World. Boston: Houghton Mifflin. {{ISBN|0-618-12762-3}}.&lt;/ref&gt; Tas ir arī smagāks nekā Kalifornijas kondors. Tā svars tēviņiem ir 11—15 [[Kilograms|kg]], mātītēm 8—11 kg.&lt;ref name=hoy&gt;el Hoyo, J; Elliot, A; Sargatal, J (1996). Handbook of the Birds of the World. 3. Barcelona: Lynx Edicions. {{ISBN|84-87334-20-2}}.&lt;/ref&gt; Andu kondora kopējais ķermeņa garums ir 100—130 cm, astes garums 33—38 cm, bet pats korpuss 11,5—12,5 cm.&lt;ref name=bry/&gt; Tādējādi Andu kondors ir otrs smagākais lidojošais [[putns]] pasaulē, uzreiz aiz [[sārtais pelikāns|sārtā pelikāna]].&lt;ref name=hoy/&gt; Atšķirībā no lielākās daļas plēsīgo putnu Andu kondoram tēviņi ir lielāki nekā mātītes.

Pieaugušie putni ir [[melns|melni]] ar baltu spalvu apkaklīti ap [[kakls|kakla]] pamatni. [[tēviņš|Tēviņiem]] baltās apkaklītes ir kuplākas un lielākas nekā [[mātīte|mātītēm]]. Arī uz spārniem pieaugušiem putniem ir baltu spalvu josla, kura izaug tikai pēc pirmās [[spalva|spalvu]] nomaiņas.&lt;ref name=hil&gt;Hilty, Stephen L. (1977). A Guide to the Birds of Colombia. Princeton University Press. p. 88. {{ISBN|0-691-08372-X}}.&lt;/ref&gt; [[Galva]] un kakls ir gandrīz kaili, to [[āda]] sarkana vai melni-violeta, tādējādi kondora galva un kakls paliek tīri, neskatoties uz to antisanitāro barošanās veidu. Nosmērētā āda samērā ātri izžūst un sterilizējas [[saule]]s [[ultravioletie stari|ultravioletajos staros]].&lt;ref name=&quot;Lutz, Dick 2002 pp. 71&quot;&gt;Lutz, Dick; Lutz, Richard L. (2002). Patagonia: At the Bottom of the World. DIMI Press. pp. 71–74. {{ISBN|0-931625-38-6}}.&lt;/ref&gt; Galvas virsa ir plakana. Tēviņiem uz galvas ir tumši sarkana sekste, bet kakla āda veido lielas, vaļīgas ieloces, kādu mātītēm nav. Galvas un kakla ādai krāsa var mainīties atkarībā no putna emocionālā stāvokļa. Šī krāsu maiņa tiek izmantota savstarpējā komunikācijā. Jauniem putniem pelēkbrūna ir gan āda, gan apspalvojums.&lt;ref&gt;Blake, Emmet Reid (1953). Birds of Mexico: A Guide for Field Identification. University of Chicago Press. pp. 262–263. {{ISBN|0-226-05641-4}}.&lt;/ref&gt;

Vidējais [[pirksts]] Andu kondoriem ir izteikti garāks nekā pārējie pirksti, toties aizmugurējais pirksts tikpat kā nav attīstījies. Nagi kopumā ir samērā taisni, ar noliektiem tikai pašiem nagu galiem. Līdz ar to pēdas ir vairāk piemērotas iešanai, nevis barības sagrābšanai kā tas ir [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[grifi]]em.&lt;ref&gt;Feduccia, J. Alan (1999). The Origin and Evolution of Birds. Yale University Press. p. 300. {{ISBN|0-226-05641-4}}.&lt;/ref&gt; Knābja gals ir liekts un piemērots fermentētas [[gaļa]]s plēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-andean_condor.html |title=San Diego Zoo: Andean Condor |access-date={{dat|2013|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2007|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070428214951/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-andean_condor.html }}&lt;/ref&gt; Acu zīlītes tēviņiem ir brūnas, mātītēm tumši sarkanas. Plakstiņiem skropstu nav.&lt;ref&gt;Fisher, Harvey L. (1942). &quot;The Pterylosis of the Andean Condor&quot;. Condor 44 (1): 30–32. doi:10.2307/1364195. JSTOR 1364195&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Condor des andes immature.jpg|thumb|left|200px|Andu kondoram ir lieli, plati spārni, ar kuriem tas spēj ilgstoši planēt, izmantojot siltās gaisa straumes]]
[[Attēls:Condor flying over the Colca canyon in Peru.jpg|thumb|left|200px|Barību tas meklē, izmantojot savu lielisko redzi, planējot augstu debesīs]]
Andu kondori, izmantojot siltās [[gaiss|gaisa]] straumes, spēj ilgstoši planēt, nekustinot platos spārnus, kuru virsma veido lielu horizontālu plakni, un tikai pirmo [[spalva|lidspalvu]] galiņi viegli ir uzliekti uz augšu.&lt;ref name=hil/&gt; Spārnus tas vēcina ļoti reti, gandrīz tikai paceļoties.&lt;ref&gt;Wehner, Ross; del Gaudio, Renee &amp; Jankowski, Kazia (2007). Moon Peru. Avalon Travel. p. 180. {{ISBN|1-56691-983-5}}.&lt;/ref&gt; Savās piezīmēs par Andu kondoru [[Čārlzs Darvins]] raksta, ka vērojot ši putna lidojumu nepārtraukti pusstundu, tas ne reizi nav sasitis spārnus.&lt;ref&gt;Darwin, Charles (1909). The Voyage of the Beagle. P.F. Collier. p. 201.&lt;/ref&gt; Nakšņot un atpūsties tam patīk augstās vietās, no kuras tas spēj uzsākt lidojumu, nepieliekot lielas pūles un enerģiju, lai vēcinātu spārnus.

== Barošanās ==
Andu kondors ir [[maitēdājs]], kas pamatā barojas ar [[maita|maitu]]. Meklējot barību, tas dienā bieži nolido vairāk nekā 200 [[Kilometrs|km]],&lt;ref name=&quot;Lutz, Dick 2002 pp. 71&quot;/&gt; bet ar barību bagātās vietās, piemēram, [[okeāns|okeāna]] piekrastē, Andu kondors var uzturēties dažu kilometru joslā ilgstoši. Priekšroku tas dod lielu dzīvnieku maitām. Tās parasti ir [[lama]]s, [[alpaka]]s, [[nandu]], [[gvanaka]]s, [[brieži]] un [[bruņneši]]. Iekšzemē Andu kondors bieži barojas ar kritušo [[mājdzīvnieki|mājdzīvnieku]] maitu — [[liellopi]]em, [[zirgi]]em, [[aita|aitām]], [[kaza|kazām]] un [[suns|suņiem]]. Piekrastē dzīvojošie kondori barojas arī ar lielajiem jūras dzīvniekiem, piemēram, [[vaļi]]em.&lt;ref name=fact&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nationalzoo.si.edu/Animals/Birds/Facts/FactSheets/fact-andeancondor.cfm |title=Fact Sheet: Andean Condor |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009075845/http://nationalzoo.si.edu/Animals/Birds/Facts/FactSheets/fact-andeancondor.cfm |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ja nav pieejama liela izmēra maita, tas barojas arī ar mazākiem [[dzīvnieki]]em un mēdz pārbaudīt arī mazāku putnu [[ligzda]]s, lai uzlasītu to [[ola]]s.&lt;ref name=geo/&gt; Reizēm var novērot, ka Andu kondors medī maza auguma dzīvnieciņus, piemēram, [[grauzēji|grauzējus]], [[putni|putnus]] un [[truši|trušus]]. Tā kā tā nagi nav piemēroti ne sagrābšanai, ne nogalināšanai, tad tas upuri nogalina ar asiem, vairākkārtīgiem knābja cirtieniem.&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Vultur_gryphus.html ADW: Vultur gryphus]&lt;/ref&gt;

Barību Andu kondors atrod, izmantojot [[redze|redzi]] vai sekojot citiem [[maitas putni]]em, kuri maitu atrod ar savu izcilo [[oža|ožu]], piemēram, [[tītaru grifs|tītaru grifiem]]. Šie mazākā auguma maitas putni parasti nespēj uzplēst lielo dzīvnieku biezo [[āda|ādu]], ar kuru savukārt viegli tiek galā lielie Andu kondori. Tādējādi starp dažādām sugām veidojas savstarpēji izdevīga [[interakcija]].&lt;ref&gt;Muller-Schwarze, Dietland (2006). Chemical Ecology of Vertebrates. Cambridge University Press. p. 350. {{ISBN|0-521-36377-2}}&lt;/ref&gt; Andu kondora spēku izmanto ne tikai mazākā auguma maitas putni, bet arī maitēdāji [[zīdītāji]], kas apzināti aizved lielos putnus pie maitas. Tomēr starp visiem ēst gribētājiem Andu kondors ir dominantā pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ecology.info/condors.htm |title=Ecology of Condors |access-date={{dat|2013|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2006|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061001235133/http://www.ecology.info/condors.htm }}&lt;/ref&gt; Lielais putns savvaļā neēd katru dienu, tas bieži izlaiž vairākas dienas, līdz atkal uzsāk maitas meklējumus. Vienā reizē tas var apēst vairākus kilogramus barības, reizēm tas ir tik daudz, ka pēc ēšanas tas nespēj pacelties gaisā. Tā kā sev līdzi nagos tas neko nevar aiznest, Andu kondoram jābarojas, kamēr tas ir uz zemes.&lt;ref name=&quot;Lutz, Dick 2002 pp. 71&quot;/&gt; Kā visiem maitas putniem, arī Andu kondoram ir milzīga nozīme dabas [[ekosistēma]]s uzturēšanai līdzsvarā, attīrot vidi no iespējamām [[slimība|slimībām]].

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Colca-condor-c05.jpg|thumb|220px|Ligzdošanas vieta parasti ir uz kādas klints radzes, sauszemes dzīvniekiem grūti pieejamā vietā]]
[[Attēls:El majestuoso cóndor....jpg|thumb|220px|Jaunie putni ir viscaur melni]]
Andu kondors pieaug lēni un dzimumbriedumu sasniedz 5—6 gadu vecumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.peregrinefund.org/subsites/explore-raptors-2001/vultures/andcondr.html |title=The Peregrine Fund: Andean Condor |access-date={{dat|2013|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130216145122/http://www.peregrinefund.org/subsites/explore-raptors-2001/vultures/andcondr.html |archivedate={{dat|2013|02|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130216145122/http://www.peregrinefund.org/subsites/explore-raptors-2001/vultures/andcondr.html |date={{dat|2013|02|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; tas var nodzīvot ilgāk nekā 50 gadus. Andu kondori pāri veido uz mūžu. [[Riests|Riesta]] laikā tēviņš, šņākdams līdzīgi čūskai, aplido mātīti, cilājot un piepūšot kakla ādas ieloces, turklāt ādas krāsa mainās no sarkanas uz dzeltenu.&lt;ref&gt;Tait, Malcolm (2006). Going, Going, Gone: Animals and Plants on the Brink of Extinction. Sterling Publishing. p. 22. {{ISBN|1-84525-027-3}}.&lt;/ref&gt; Beigās tas izpleš spārnus, izstiepj kaklu un klakšķina ar [[mēle|mēli]].&lt;ref name=fact/&gt; Uzmanība tiek izrādīta arī ar deju, ar daļēji paplestiem spārniem, kas ik pa brīdim tiek sasisti kopā, turklāt tiek izdotas šņācošas un klakšķošas [[skaņa]]s.

Andu kondoram patīk nakšņot un ligzdot augstumā no 3000 līdz 5000 metriem [[virs jūras līmeņa]].&lt;ref&gt;Fjeldså, Jon; Krabbe, Niels (1990). Birds of the High Andes. Apollo Books. p. 90. {{ISBN|87-88757-16-1}}.&lt;/ref&gt; Tā ligzda ir vienkāršs zemes vai klints laukumiņš, kuram apkārt salikti daži kociņi. Pašā vidū tiek dētas [[ola]]s. Dējumā ir 1—2 gaiši zilas olas, kas katra sver apmēram 280 [[grams|g]]. To lielums ir 75 x 100 mm. Pāris perē tikai katru otro gadu, turklāt perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 54—58 dienas. Ja kāda ola vai cālēns iet bojā, mātīte dēj vēlreiz. Šo īpašību, lai straujāk pavairotu Andu kondoru populāciju, izmanto zinātnieki, atņemot putniem pirmo olu, kas vēlāk tiek inkubēta audzētavā.&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=8cDX2mb07mcC&amp;pg=PA74&amp;dq=Vultur+gryphus+%2B+conservation+%2B+egg&amp;hl=en#v=onepage&amp;q&amp;f=false National Research Council (1992). Scientific Bases for the Preservation of the Hawaiian Crow. National Academies Press. p. 74. {{ISBN|0-309-04775-7}}.]&lt;/ref&gt;

Cālēnus sedz gaiši pelēkas dūnas, kas saglabājas, līdz putni ir gandrīz jau pieauguši. Pēc izšķilšanās paiet 6 mēneši, līdz jaunie putni spēj lidot, bet tie paliek kopā ar vecākiem līdz 2 gadu vecumam, līdz nākamajai perēšanas reizei. Pieaugušajiem Andu kondoriem nav ienaidnieku, bet mazuļus un olas var apēst dažādi plēsīgie zīdītāji, piemēram, [[lapsas]]. Tomēr tas notiek reti, jo vecāki ir ļoti agresīvi pret jebkuru nelūgtu ciemiņu, kā arī ligzdošanas vieta vienmēr atrodas grūti aizsniedzamā vietā. Starp Andu kondoriem pastāv labi attīstīta savstarpējā sazināšanās, izmantojot ķermeņa valodu un dažādas skaņas.

== Aizsardzība ==
Andu kondors savvaļā mūsdienās ir tikpat kā izmiris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/106003822/0 |title=IUCN: Vultur gryphus |access-date={{dat|2013|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121112072125/http://www.iucnredlist.org/details/106003822/0 }}&lt;/ref&gt; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Andu kondoru par izmirstošu sugu pasludināja jau 1970. gadā visā tā izplatības areālā. Tā izmiršanu veicina dzīves telpas zaudēšana, saindēšanās ar mednieku noindētajiem dzīvniekiem, fermeru uzbrukumiem ar mērķi nogalināt kondorus, jo Dienvidamerikā pastāv uzskats, ka šie lielie putni apdraud ganāmpulkus. Tā kā putni vairojas lēnām, to populācija strauji samazinās. Lai veicinātu vietējo zemnieku izpratni par šiem putniem un to barošanās ieradumiem, valdības organizē izglītojošas programmas. Vislielākais apdraudējums Andu kondoram ir tā izplatības ziemeļu daļā. Īpaši reti to var novērot [[Venecuēla|Venecuēlā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]].&lt;ref&gt;Beletsky, Les (2006). Birds of the World. JHU Press. p. 70. {{ISBN|0-8018-8429-2}}.&lt;/ref&gt; Zinātnieki zoodārzos audzē Andu kondorus, kurus vēlāk introducē to savvaļas vidē. Audzējot šos putnus, cilvēka kontakts ar tiem ir minimāls, lai kondori nepieradinātos.&lt;ref&gt;Pullin, Andrew S. (2002). Conservation Biology. Cambridge University Press. p. 234. {{ISBN|0-521-64482-8}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110405060448/http://rigazoo.lv/public/29436.html Rīgas zoo: Andu kondors]
* [http://uzdienvidiem.wordpress.com/2010/01/04/pie-andu-kondoriem-kanjonu-zemee/ Pie Andu kondoriem kanjonu zemē]
* [http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-mazulis-aug-bet-nezina-ka-vina-mate-ir-no-plastikas/627020 Mazulis aug, bet nezina, ka viņa «māte» ir no plastikas]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20131110141937/http://www.arkive.org/andean-condor/vultur-gryphus/ ARKive: Andean condor (Vultur gryphus)]
* [http://www.vulture-territory.com/andean.html Vulture Territory Facts and Characteristics: Andean Condor]
* [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3822 Bird Life: Vultur gryphus]
* [http://ibc.lynxeds.com/species/andean-condor-vultur-gryphus IBC: Andean Condor (Vultur gryphus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305181659/http://ibc.lynxeds.com/species/andean-condor-vultur-gryphus |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Amerikas grifi]]
[[Kategorija:Andi]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]</text>
      <sha1>htdaao2u4alsdj2626knbz2tyyntyvy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adžārija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61868</id>
    <revision>
      <id>4464235</id>
      <parentid>4403400</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:02:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9967" sha1="agny4l05gigcq6ppnfm4k32vw3qtrzc" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Adžārija
| official_name           = აჭარა
| other_name              = 
| settlement_type         = autonoma republika
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = Flag of Adjara.svg
| flag_size               = 
| image_shield            = Coat of arms of Adjara.svg
| shield_size             = 75px
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Batumi]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[gruzīnu valoda]]
| spoken_language         = 
| image_map               = Adjara in Georgia.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Adžārija atrašanās vieta Gruzijā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{GEO}}
| leader_party            = 
| leader_title            = valdības vadītājs
| leader_name             = Tornike Rižvadze
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 2880
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = &lt;ref name=&quot;Pop&quot;&gt;[https://www.geostat.ge/en/modules/categories/41/population  &quot;Population - National Statistics Office of Georgia&quot;. www.geostat.ge.]&lt;/ref&gt;
| population_total        = 355500
| population_as_of        = 2022
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| blank_name              = ISO 3166 kods
| blank_info              = GE-AJ
| timezone                = UTC+4
| utc_offset              = +4
| website                 = {{URL|http://www.adjara.gov.ge/}}
| footnotes               = 
}}
'''Adžārijas Autonomā Republika''' ({{val|ka|აჭარის ავტონომიური რესპუბლიკა}}, ''Acharis Avtonomiuri Respublika'') ir autonoma republika [[Gruzija]]s dienvidrietumos [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastā. Tās administratīvais centrs [[Batumi]] ir lielākā Gruzijas [[osta]], kā arī nozīmīga kūrortpilsēta. 1990. gadā Adžārija faktiski izstājās gan no [[Padomju Savienība|PSRS]], gan no Gruzijas PSR. 2004. gadā Adžārijai nācās atteikties no centieniem pēc suverenitātes, un tā bez asinsizliešanas atkal kļuva par Gruzijas daļu.

[[Subtropi|Subtropu]] klimats, kalnaina vide (kalnu augstums vidēji 2000–2500 m virs jūras līmeņa) un [[Melnā jūra|jūra]]. Plašas polimetālu un [[varš|vara]] rūdas atradnes, jūras šelfā perspektīvas [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s iegulas. Tāpat Adžārijai raksturīga virtuve, kurā ēdieni, atšķirībā no pārējās Gruzijas, ir ārkārtīgi asi, garšvielām un zaļumiem bagāti.

== Iedzīvotāji ==
Adžārijā dzīvo 355 500 iedzīvotāju (2022),&lt;ref name=&quot;Pop&quot; /&gt; tās pamatiedzīvotāji [[adžāri]] ir kopš 15. gadsimta [[Osmaņu impērija]]s [[islāms|islāmizētie]] [[gruzīni]] (39,8% iedzīvotāju joprojām ir [[musulmaņi]] [[sunnīti]], bet 54,5% — [[pareizticīgie]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/georgia-religion2014b.htm |title=georgia-religion 2014 |access-date={{dat|2020|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230610154827/http://pop-stat.mashke.org/georgia-religion2014b.htm }}&lt;/ref&gt; [[Padomju Savienība|Padomju]] laikā, kad iedzīvotājus nedalīja pēc reliģiskās piederības, adžārus pieskaitīja pie gruzīniem, taču, lai izvairītos no starpkopienu konfliktiem, autonomijas statusu Adžārijai saglabāja visu 20. gadsimtu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Flag_of_Ajarian_ASSR.svg|thumb|100px|Adžārijas APSR karogs 1921.—1990.]]
[[Attēls:Flag of the Democratic Union for Revival.svg|thumb|100px|Adžārijas karogs 1990.—2000.]]
[[Attēls:Flag of Adjara (2000–2004).svg|thumb|100px|Adžārijas karogs 2000.—2004.]]
[[Attēls:Ge)ad20.gif|thumb|100px|Adžārijas ģerbonis 2000.—2004.]]
Vēsturiski visbiezāk apdzīvotākais un saimnieciski attīstītākais novads reģionā. Tieši te pirmo reizi [[Kaukāzs|Kaukāzā]] parādās [[metālapstrāde]], [[podniecība]], [[lopkopība]] un [[lauksaimniecība]].

Antīkajos laikos mūsdienu Adžārija bija kolhu [[Kolhīda]]s valsts (VII—IV gs.p.m.ē.) daļa, pēc tam [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[kolonija]], tad [[Ponta]]s valsts province. IV gs. izveidoja Lazikas valsti, taču visu VI gs. bija cīņas arēna starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Irāna|Persiju]]. V gs. Ibēru valsts province, bet no VII gs. neatkarīga Adžārijas valsts.
IX gs. šo teritoriju iekaroja Tao-Klardžetas kņaziste, un Adžārija iekļāvās feodālajā Gruzijā, bet no XII gs. otrās puses līdz XIV gs. beigām Adžārija bija Meshetijas kņazistes province.
Kopš XVI gs. (1526.—1547. gadu kari) [[Osmaņu impērija]]s province.
1878. gadā, pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievijas—Osmaņu kara]], tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i t.s. [[Kaukāza vietniecība]]s ({{val|ru|Кавказское наместничество}}) ietvaros.

Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Adžāriju iekļāva Aizkaukāza komisariātā (''Закавказский комиссариат'').
1918. gada aprīlī Adžāriju okupēja Osmaņu impērija, kuras karaspēks 1919. gadā bija spiests evakuēties, un to nomainīja [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] okupācijas karaspēks. Šajā pašā gadā Lielbritānija atdeva Adžāriju jaundibinātajai Gruzijas Republikai.
1921. gada 16. jūnijā nodibināja Adžārijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku (''Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика''), kas 1922. gadā kā administratīva vienība tika iekļauta [[Gruzijas PSR]] sastāvā.

No 1990. gada Adžārija ''de facto'' bija neatkarīga teritorija ar savu valdību, bruņotajiem spēkiem un ekonomiku, kurā dominēja tendence PSRS laikā izveidotās administratīvās robežas neuzskatīt par leģitīmām.

=== 2004. gada konflikts ===
2004. gada 14. martā jaunievēlētais Gruzijas prezidents [[Mihails Saakašvili]] vēlējies ierasties Adžārijā, priekšvēlēšanu kampaņā aicinot vietējos iedzīvotājus piedalīties šomēnes gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Ar brīdinājuma šāvieniem gaisā Gruzijas prezidenta automašīnu konvojs pie Adžārijas robežkontroles posteņa tika apturēts. Tūlīt pēc šī incidenta Gruzijas karaspēks ieņēma pozīcijas gar Adžārijas robežu. Tika sākta Batumi blokāde. Vienlaikus slēgta gaisa satiksme virs autonomās republikas. Tādējādi Adžārijas prezidentam [[Aslans Abašidze|Aslanam Abašidzem]] bija liegta iespēja atgriezties (viņš tobrīd atradās vizītē Krievijas galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]). Tomēr Abašidze, Krievijas deputāta [[Viktors Alksnis|Alkšņa]] un Maskavas mēra [[Jurijs Lužkovs|Lužkova]] pavadīts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/news/2004/03/16/president/|title=Абашидзе попросил Буша не допустить кровопролития в Аджарии|website=lenta.ru}}&lt;/ref&gt; atlidoja uz Batumi. Adžārija uz valdības draudiem atbildēja, izsludinot vispārēju mobilizāciju, uzspridzinot tiltus pār Čoloku pie robežas ar Gruziju, nosakot ārkārtas stāvokli un mīnējot naftas terminālus (piedraudot Gruzijas uzbrukuma gadījumā izraisīt liela apjoma ekoloģisko katastrofu). 16. martā Abašidze tikās ar Saakašvili un vienojās par kompromisu, kas uz laiku nomierināja stāvokli. Aprīļa otrajā pusē stāvoklis no jauna saasinājās, vairākas karaspēka daļas Adžārijā paziņoja par nepakļaušanos centrālajai valdībai. Gruzijas puse iesniedza Adžārijas valdībai ultimātu, ka ja tā nepiekritīs Tbilisi prasībām, tiks uzsākta plaša mēroga karadarbība. Adžārijas valdība atzina, ka pretošanās Gruzijai būs velta, starptautiskās sabiedrības atbalstu adžāru pašnoteikšanās tiesībām un neatkarībai bija velti gaidīt, līdz ar to Adžārija piekrita pakļauties [[Tbilisi]] prasībām. Pašā Batumi sākās protesta akcijas pret Abašidzi, kas līdz pēdējam brīdim cerēja uz [[Krievija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atbalstu (vērsās pēc palīdzības pie abām šīm lielvalstīm), kuru tā arī nesaņēma. Maijā Abašidze pēc pārrunām ar Krievijas pārstāvi Ivanovu kopā ar viņu pameta valsti,&lt;ref&gt;[https://www.kommersant.ru/doc/472992 Журнал &quot;Коммерсантъ Власть&quot;. 10.05.2004. Асланово кресло]&lt;/ref&gt; un jau jūnijā ieročus nodevušie adžāri (tika atbruņoti vairāk nekā 25% iedzīvotāju, neskaitot Iekšlietu ministrijas spēkus) Gruzijas armijas uzraudzībā vienprātīgi nobalsoja par Mihaila Saakašvili bloku.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080920085225/http://www.nra.lv/zinas/6120-agresivais-sorosa-stipendiats.htm NRA. Agresīvais Sorosa stipendiāts]&lt;/ref&gt; Kopš tā laika separātisma publiskas izpausmes Adžārijā neesot novērojamas, taču karaspēka klātbūtne tomēr valsts varai šķiet nepieciešama, lai šādu iespēju novērstu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://adjara.gov.ge/Englistnews.aspx?pid=1446 Adžārijas pašvaldības tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607160658/http://www.adjara.gov.ge/Englistnews.aspx?pid=1446 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}

{{Gruzijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kaukāzs]]
[[Kategorija:Gruzijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Adžārija]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsturiskās zemes|A]]</text>
      <sha1>agny4l05gigcq6ppnfm4k32vw3qtrzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plānprātība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72797</id>
    <revision>
      <id>4464553</id>
      <parentid>4421894</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:37:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27405-17</username>
        <id>145000</id>
      </contributor>
      <origin>4464553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2272" sha1="327dfy5mh9utk4ci1f1i6ihxdhsl36e" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Gabrielas slimība''' ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram kā Gabrielai Prombergai) rezultāts.&lt;ref&gt;Imants Eglītis. ''Psihiatrija''. Rīga : Zvaigzne, 1974, 90. lpp. &lt;/ref&gt; Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par [[oligofrēnija|oligofrēniju]] (pēc smaguma iedala [[idiotija|idiotijā]], [[imbecilitāte|imbecilitātē]] un [[debilitāte|debilitātē]]). 

Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par '''demenci''',{{efn|Dažreiz nepareizi dēvē par '''demenciju''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''деменция'')}} tā ir progresējoša domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa [[smadzenes|smadzeņu]] bojājums vai slimība (piemēram, [[kretīnisms]] ir [[jods (elements)|joda]] trūkuma vai [[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecāka gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence), un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/kapec-demence-latvija-ir-neredzama-slimiba.a396278/|title=Kāpēc demence Latvijā ir «neredzama slimība»?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais [[Čīle]]s līderis [[Augusto Pinočets]].

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās [[miegs|miega]] laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | title = Disturbed sleep tied to Parkinson's risk | language = angliski | accessdate = 2008. gada 27. decembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081227110135/http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | archivedate = 2008. gada 27. Decembris }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}


{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]]</text>
      <sha1>327dfy5mh9utk4ci1f1i6ihxdhsl36e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464554</id>
      <parentid>4464553</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:40:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27405-17|~2026-27405-17]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Tankists</comment>
      <origin>4421894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2260" sha1="d05q6z0kkf9yq0eku84q74jzbskbotw" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Plānprātība''' ir vairāk vai mazāk nopietni domāšanas traucējumi, kas radušies primāri, nevis kā citu psihiatrisku simptomu (piemēram, [[murgi|murgu]]) rezultāts.&lt;ref&gt;Imants Eglītis. ''Psihiatrija''. Rīga : Zvaigzne, 1974, 90. lpp. &lt;/ref&gt; Plānprātība var būt iedzimta, to sauc par [[oligofrēnija|oligofrēniju]] (pēc smaguma iedala [[idiotija|idiotijā]], [[imbecilitāte|imbecilitātē]] un [[debilitāte|debilitātē]]). 

Dzīves laikā radušos plānprātību sauc par '''demenci''',{{efn|Dažreiz nepareizi dēvē par '''demenciju''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''деменция'')}} tā ir progresējoša domāšanas spēju un izzinošās funkcijas krišanās. To izraisa [[smadzenes|smadzeņu]] bojājums vai slimība (piemēram, [[kretīnisms]] ir [[jods (elements)|joda]] trūkuma vai [[vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] darbības traucējumu rezultāts). Demence parasti skar vecāka gadagājuma cilvēkus (vecuma jeb senilā demence), un tā visbiežāk izpaužas kā nespēja atcerēties pat pašas vienkāršākās lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/kapec-demence-latvija-ir-neredzama-slimiba.a396278/|title=Kāpēc demence Latvijā ir «neredzama slimība»?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Viena no slavenākajām personām, kas cieta no demences, bija bijušais [[Čīle]]s līderis [[Augusto Pinočets]].

Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās [[miegs|miega]] laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | title = Disturbed sleep tied to Parkinson's risk | language = angliski | accessdate = 2008. gada 27. decembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081227110135/http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | archivedate = 2008. gada 27. Decembris }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}


{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]]</text>
      <sha1>d05q6z0kkf9yq0eku84q74jzbskbotw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrijs Ševčenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73582</id>
    <revision>
      <id>4464425</id>
      <parentid>4411071</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79991" sha1="6fzyyzbudz47xzzxgxd6fzdku3koug3" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Andrijs Ševčenko
| image = Андрій Шевченко 2024 (cropped).png
| fullname = 
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Dvirkivščina|td=Ukraina}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|29}}
| height = 183
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1986–1993
| youthclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| years1 = 1993–1996
| years2 = 1993–1999
| years3 = 1999–2006
| years4 = 2006–2009
| years5 = 2008–2009
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo-2&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[AC Milan|Milan]]
| caps1 = 51
| goals1 = 16
| caps2 = 117
| goals2 = 60
| caps3 = 208
| goals3 = 127
| caps4 = 48
| goals4 = 9
| caps5 = 18
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 1994–1995
| nationalyears2 = 1994–1995
| nationalyears3 = 1995–2012
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U18
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalteam3 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 5
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 6
| nationalcaps3 = 111
| nationalgoals3 = 48
| manageryears1 = 2016
| managerclubs1 = {{fb|UKR}} (asistents)
| manageryears2 = 2016–2021
| managerclubs2 = {{fb|UKR}}
| manageryears3 = 2021–2022
| managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]]
| caption = Ševčenko 2024. gadā
| totalcaps = 497
| totalgoals = 235
| clubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]
| years6 = 2009–2012
| caps6 = 55
| goals6 = 23&lt;!--DOMESTIC LEAGUE ONLY--&gt;
}}

'''Andrijs Ševčenko''' ({{val|uk|Андрій Миколайович Шевченко}}; dzimis {{dat|1976|9|29}} [[Dvirkivščina|Dvirkivščinā]], [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķis, bijušais [[Futbols|futbolists]] un [[Galvenais treneris (futbols)|treneris]]. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pirmais un pēdējais pārstāvētais klubs spēlētāja karjeras laikā bija [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]. Spēlējis arī ''[[AC Milan]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Ilggadējs [[Ukrainas futbola izlase]]s spēlētājs. [[Ukrainas Nopelniem bagātais sporta meistars]]. No 2016. līdz 2021. gadam bija Ukrainas izlases galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/euro2016/15072016-belgija_atlaiz_vilmotsu_sevcenko_trenes_u |title=Beļģija atlaiž Vilmotsu, Ševčenko trenēs Ukrainu |date={{dat|2016|7|15||bez}}|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; No 2021. gada novembra līdz 2022. gada janvārim bija [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' galvenais treneris. Ševčenko tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un visu laiku labāko Ukrainas spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/greatest-strikers-of-all-time-ranked|title=The 30 greatest strikers of all time|website=90min.com|access-date=2024-03-30|date=2021-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1954831-ranking-the-top-60-strikers-of-all-time|title=Ranking the Top 60 Strikers of All Time|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir visu laiku rezultatīvākais Ukrainas izlases spēlētājs, ar 48 vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/577071/all-time-top-goal-scorers-national-football-team-by-goals-scored-ukraine/|title=Top goal scorers in soccer for Ukraine 2022|website=Statista|access-date=2024-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko karjeru sāka [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] un izcīnīja piecus līgas titulus pēc kārtas, pirms parakstīja līgumu ar &quot;Milan&quot;. Milānā viņš kļuva par vienu no labākajiem uzbrucējiem Eiropā un 2003. gadā uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Viņš arī ieguva dažādus līgas un kausa titulus Ukrainā, Itālijā un Anglijā. Viņš bija arī Čempionu līgas finālists [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005.]] un [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2008.]] gadā. Ševčenko ir septītais rezultatīvākais vārtu guvējs Eiropas klubu sacensībās, ar 67 vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2286207.html|title=Who has scored 50+ UEFA club goals? |date={{dat|2015|9|25||bez}}|accessdate={{dat|2017|2|2||bez}} |publisher=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē, un tajā pašā gadā viņš ieguva arī [[Zelta bumba|Zelta bumbu]]. Savā starptautiskajā karjerā viņš kā kapteinis aizveda Ukrainu līdz ceturtdaļfinālam, izlases pirmajā [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]], kā arī piedalījās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]].

2012. gadā A. Ševčenko beidza futbolista karjeru&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2012/07/28/sport/football/shevchenko-retirement-politics-football/index.html|title=Shevchenko trades football for politics|website=CNN|access-date=2024-03-30|date=2012-07-28|language=en}}&lt;/ref&gt; un pievērsās politikai. Viņš kandidēja Ukrainas parlamenta vēlēšanās,&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/post/9500|title=Korolevska recruits acting, sports stars for campaign|last=Grytsenko|first=Oksana|website=Kyiv Post|access-date=2024-03-30|date=2012-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt; taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;&quot;Ukraine's Ultranationalists Show Surprising Strength at Polls&quot;. ''The New York Times''. 8 November 2012. p. A11.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.gov.ua/vnd2012/wp300pt001f01=900.html|title=Proportional votes|website=web.archive.org|access-date=2024-03-30|date=2012-10-30|archive-date=2012-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20121030190210/http://www.cvk.gov.ua/vnd2012/wp300pt001f01=900.html}}&lt;/ref&gt; Futbolā viņš atgriezās 2016. gadā, būdams Ukrainas izlases trenera asistents, no februāra līdz jūlijam, kuru tolaik vadīja [[Mihailo Fomenko]]. 2016. gada jūlijā Ševčenko tika iecelts par Ukrainas izlases galveno treneri, kuru viņš aizveda līdz [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] ceturtdaļfinālam. Ševčenko kļuva par [[Ukrainas Olimpiskā komiteja|Ukrainas Nacionālās Olimpiskās komitejas]] viceprezidentu 2022. gada 17. novembrī. Viņš pameta Nacionālo Olimpisko komiteju 2023. gada janvārī, jo nepiekrita tās jaunā prezidenta [[Vadims Gutcaits|Vadima Gutcaita]] vēlēšanu rezultātiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2023/01/13/7384723/|title=НОК виключив зі свого складу Суркіса, Шуфрича, Шевченка та Беленюка|website=Українська правда|access-date=2024-03-30|language=uk}}&lt;/ref&gt; 2024. gada janvārī Ševčenko tika ievēlēts par [[Ukrainas Futbola asociācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/ex-striker-shevchenko-elected-ukraine-fa-president-2024-01-25/|title=Ex-striker Shevchenko elected Ukraine FA president|access-date=2024. gada 30. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.uaf.ua/about-uaf/executive/71|title=President of Ukrainian Association of Football|access-date=2024. gada 30. martā|archive-date=2024. gada 21. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20240321170031/https://en.uaf.ua/about-uaf/executive/71}}&lt;/ref&gt;

== Agrīnā dzīve ==
Ševčenko dzimis 1976. gadā, [[Dvirkivščina|Dvirkivščinā]], [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/26461|title=Barry Hugman's Footballers - Andrei Shevchenko|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2024-03-30|archive-date=2024-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240610095535/http://barryhugmansfootballers.com/player/26461}}&lt;/ref&gt; 1979. gadā viņa ģimene pārcēlās uz jaunuzcelto apkaimi Kijivā – [[:en:Obolon Raion|Obolonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lombardytophotels.com/it/sheva7.html|title=Sheva7 - Sito Ufficiale - Sheva7|website=www.lombardytophotels.com|access-date=2024-03-30|archive-date=2020-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200124131426/http://www.lombardytophotels.com/it/sheva7.html}}&lt;/ref&gt; Kijivā Ševčenko mācījās 216. Pilsētas skolā un 1986. gadā (9 gadu vecumā) iestājās Oleksandra Špakova trenētajā futbola sekcijā. [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s [[Čornobiļas AES katastrofa|katastrofas]] dēļ, kopā ar savu sporta grupu, viņš uz laiku tika evakuēts no pilsētas. Agrā bērnībā viņš bija arī konkurētspējīgs [[Bokss|bokseris]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/441854-sporting-heroes-why-andriy-shevchenko-is-the-brett-favre-of-soccer|title=Sporting Heroes: Why Andriy Shevchenko Is the Brett Favre of Soccer|last=Sakakeeny|first=Bryan|website=Bleacher Report|access-date=2024-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt; bet, galu galā, viņš izvēlējās pāriet uz [[Futbols|futbolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scorum.com/en-us/football/@thedreamteam/10-things-you-did-not-know-about-andriy-shevchenko|title=10 Things You Did Not Know About Andriy Shevchenko — thedreamteam on Scorum|website=Scorum.com|access-date=2024-03-30|date=2018-09-22|language=en|archive-date=2021-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210509100701/https://scorum.com/en-us/football/@thedreamteam/10-things-you-did-not-know-about-andriy-shevchenko}}&lt;/ref&gt;

== Klubu karjera ==

=== Dynamo Kyiv ===
1986. gadā Ševčenko neizturēja dribla testu, lai iekļūtu specializētajā sporta skolā [[Kijiva|Kijivā]], taču, spēlējot jauniešu turnīrā, viņam izdevās pievērst uzmanību [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] skautam, kā rezultātā viņš tika paņemts klubā. Četrus gadus vēlāk Ševčenko bija &quot;Dinamo&quot; U-14 komandā, [[Ians Rašs|Iana Raša]] kausa izcīņā (tagad Velsas Superkauss); viņš finišēja kā turnīra rezultatīvākais spēlētājs un toreizējais [[Liverpool FC|Liverpool]] spēlētājs viņam kā balvu piešķīra Raša futbola buču pāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/shevchenkos-debt-to-reds-hero-rush-7217352.html|title=Shevchenko's debt to Reds hero Rush|last=Standard|first=Ian Chadband, Evening|website=Evening Standard|access-date=2024-03-30|date=2012-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko savu profesionāļa karjeru sāka 16 gadu vecumā, 1993. gada 5. maijā, kad viņš nāca uz maiņu, tikai uz 12 minūtēm, mājās ar 0:2 zaudējot Odesas otrajai komandai, [[Odesas &quot;Čornomorec-2&quot;|Chornomorets-2 Odesa]]. Viņš bija rezervists pēdējās sešās 1992.–1993. gada Ukrainas Pirmās līgas mājas spēlēs un vārtus neguva. Nākamajā, 1993.–1994. gada sezonā, otrajā līmenī, Ševčenko bija &quot;Dinamo-2&quot; labākais vārtu guvējs, ar 12 vārtiem, un viņš pirmo reizi piedalījās starta sastāvā. Ševčenko 1993. gada 7. oktobrī guva savus pirmos vārtus, pret [[Čortkivas &quot;Krystal&quot;|Krystal Chortkiv]], mājās spēlējot neizšķirti, 1:1. Tajā pašā sezonā viņš guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'', mājas spēlē, pret [[Očakivas &quot;Artania&quot;|Artania Ochakiv]], 1993. gada 21. novembrī, kurā &quot;Dinamo-2&quot; uzvarēja ar 4:1. Ševčenko palika &quot;Dinamo-2&quot; komandā līdz 1994. gada beigām un vēlreiz tika izsaukts uz vienu spēli, 1996. gada beigās.{{Nepieciešama atsauce}}

Viņš debitēja [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]], &quot;Dinamo&quot; komandā, 1994. gada 8. novembrī, izbraukuma spēlē, pret [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Doneckas &quot;Shakhtar&quot;]], kad viņam bija 18 gadu. Tā faktiski bija viņa otrā spēle pirmajā komandā, pēc tam, kad viņš 1994. gada 5. novembrī spēlēja mājas spēlē, Nacionālā kausa izcīņā, pret Strijas &quot;Skala&quot;. Tajā gadā Ševčenko kļuva par valsts čempionu un kļuva par kausa īpašnieku &quot;Dinamo&quot; sastāvā. Nākamajā sezonā viņš izcīnīja savu otro līgas titulu, 20 mačos gūstot 6 vārtus. Viņš guva ''hat-trick'' pirmajā puslaikā, [[1997.—1998. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1997.–1998. gada UEFA Čempionu līgas]] izbraukuma spēlē, pret [[FC Barcelona|Barcelona]], kurā &quot;Dinamo&quot; uzvarēja ar 4:0;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2018/11/29/the-night-a-young-andriy-shevchenko-scored-at-hat-trick-at-the-camp-nou/|title=The night a young Andriy Shevchenko scored a hat-trick at the Camp Nou|website=thesefootballtimes.co|access-date=2024-03-30}}&lt;/ref&gt; līdz 2021. gadam neviens cits viesu komandas spēlētājs [[Camp Nou]] laukumā nebija guvis trīs vārtus Čempionu līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12220162/champions-league-hits-and-misses-kylian-mbappe-puts-lionel-messi-in-the-shade-liverpool-return-to-form|title=Champions League hits and misses: Erling Haaland rips through Sevilla, Kylian Mbappe puts Lionel Messi in the shade|website=Sky Sports|access-date=2024-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa 19 vārtu guvumiem 23 līgas spēlēs un sešiem vārtiem desmit Čempionu līgas spēlēs (ieskaitot ''hat-trick'' divās kārtās pret [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]), sekoja 28 vārtu guvumi visos turnīros, 1998.–1999. gadā. Viņš izcīnīja vietējās līgas titulu &quot;Dinamo&quot; sastāvā katrā no piecām sezonām šajā klubā.{{Nepieciešama atsauce}}

=== AC Milan ===
1999. gadā Ševčenko pievienojās Itālijas klubam [[AC Milan|Milan]], par tobrīd rekordaugstu transfēra summu, 25 miljonu dolāru apmērā. Viņš debitēja līgā 1999. gada 28. augustā, spēlējot neizšķirti, 2:2, ar [[US Lecce|Lecce]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/primi_piani/calcio/2004/pp_1.0.297825652.shtml|title=Gazzetta dello Sport - Sheva ritorna dove è &quot;nato&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-03-31|date=2020-07-29|archive-date=2020-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200729105418/https://www.gazzetta.it/primi_piani/calcio/2004/pp_1.0.297825652.shtml}}&lt;/ref&gt; Kopā ar pieciem citiem spēlētājiem – [[Mišels Platinī|Mišelu Platinī]], [[Džons Čārlzs|Džonu Čārlzu]], [[Gunnars Nordāls|Gunnaru Nordālu]], [[Ištvāns Ņeršs|Ištvānu Ņeršu]] un [[Ferencs Hirzers|Ferencu Hirzeru]] – viņam kā ārzemju spēlētājam izdevās izcīnīt [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] labākā vārtu guvēja balvu, savā debijas sezonā, 32 mačos gūstot 24 vārtus. Ševčenko savu lielisko formu saglabāja [[2000.–2001. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2000.–2001. gada sezonā]], 34 mačos gūstot 24 vārtus, tostarp deviņus vārtus 14 Čempionu līgas spēlēs. Tajā pašā sezonā viņš atkalapvienojās ar [[Kaha Kaladze|Kahu Kaladzi]] kā komandas biedri, kad &quot;Milan&quot; 2001. gada janvārī parakstīja līgumu ar gruzīnu aizsargu no Kijivas &quot;Dinamo&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/1134373.stm|title=AC Milan sign Kaladze|access-date=2024-03-31|date=2001-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Andriy Shevchenko - 2004 - AC Milan (2).jpg|thumb|Ševčenko ar &quot;AC Milan&quot; [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē, 2004. gadā]]
Neskatoties uz to, ka 24 mačos guva vārtus tikai piecas reizes, galvenokārt savainojumu dēļ, Ševčenko kļuva par pirmo Ukrainā dzimušo spēlētāju, kurš uzvarējis Čempionu līgā, pēc tam, kad &quot;Milan&quot; komanda [[2002.—2003. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2002.–2003. gadā]] izcīnīja savu sesto trofeju. Viņš pusfinālā guva izšķirošos vārtus, izbraukumā, pret konkurenti [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/champions_league/3025815.stm|title=Shevchenko joy at Milan win|access-date=2024-03-31|date=2003-05-13|language=en}}&lt;/ref&gt; un pēc tam realizēja uzvaru nesošo 11 metru soda sitienu, pēcspēles soda sitienu sērijā, [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]], kas pēc pagarinājuma beidzās bez vārtiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/champions_league/2934840.stm|title=Milan win Champions League shoot-out|access-date=2024-03-31|date=2003-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad &quot;Milan&quot; uzvarēja Čempionu līgā, Ševčenko aizlidoja uz Kijivu, lai noliktu savu medaļu pie [[Valērijs Lobanovskis|Valērija Lobanovska]] kapa (kurš viņu trenēja, kad viņš bija &quot;Dinamo&quot; komandā), kurš nomira 2002. gadā. Viņš arī guva uzvaras vārtus [[2003. gada UEFA Superkauss|2003. gada]] [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] uzvarā pār [[FC Porto|Porto]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/history/2003/|title=2003 Super Cup: Shevchenko steals the show {{!}} UEFA Super Cup|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-31|date=2003-08-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Ševčenko A sērijā [[2003.–2004. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2003.–2004. gada sezonā]] otro reizi karjerā kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 24 vārtus 32 mačos, &quot;Milan&quot; komandai pirmo reizi piecu gadu laikā triumfējot ''[[:en:Scudetto|Scudetto]]'', tādējādi &quot;Milan&quot; komandai iegūstot otro trofeju sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/2020/05/04/classifica-marcatori-serie-a-2003-2004|title=Ricordi i migliori bomber della stagione 2003-04?|last=Sport|first=Sky|website=sport.sky.it|access-date=2024-03-31|date=2020-05-04|language=it}}&lt;/ref&gt; [[2004. gada Itālijas Superkauss futbolā|2004. gada]] augustā viņš guva trīs vārtus pret [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]], kad &quot;Milan&quot; uzvarēja [[Supercoppa Italiana]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.uefa.com/news/01a0-0e6b06b239b5-2ead0b446406-1000--tempesta-shevchenko-sulla-lazio/|title=Tempesta Shevchenko sulla Lazio|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-03-31|date=2004-08-21|language=it}}&lt;/ref&gt; Ševčenko gadu noslēdza ar [[2004. gada Zelta bumba|2004. gada Zelta bumbu]], kļūstot par trešo ukraiņu spēlētāju, kurš jebkad ieguvis šo balvu, pēc [[Olehs Blohins|Oleha Blohina]] un [[Ihors Belanovs|Ihora Belanova]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/dec/13/newsstory.sport7|title=Shevchenko wins Ballon d'Or|work=The Guardian|access-date=2024-03-31|date=2004-12-13|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā Ševčenko tika iekļauts arī [[FIFA 100]] sarakstā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/mar/04/newsstory.sport15|title=The Fifa 100|work=The Guardian|access-date=2024-03-31|date=2004-03-04|last=Staff|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2004.–2005. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2004.–2005. gada sezonā]] viņš guva 17 vārtus, pēc vairāku spēļu izlaišanas, dēļ vaiga kaula lūzuma. Ševčenko nākamajā sezonā iegāja Čempionu līgas vēsturē; 2005. gada 23. novembrī viņš guva visus četrus vārtus &quot;Milan&quot; grupu turnīra spēlē, ar 4:0 pārspējot [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]], kļūstot tikai par piekto spēlētāju, kurš to paveicis; viņa kompānijā ir [[Marko van Bastens]], [[Simone Indzagi]], [[Dado Pršo]] un [[Rūds van Nistelrojs]] (kamēr [[Lionels Mesi]] šai grupai pievienojās [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.–2010. gada sezonā]] un [[Roberts Levandovskis]] [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.–2013. gadā]], un [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.–2020. gadā]]), un Ševčenko bija vienīgais spēlētājs, kurš to paveica izbraukuma spēlē, līdz [[Olivjē Žirū]] to izdarīja &quot;Chelsea&quot; komandā, izbraukumā, pret &quot;Sevilla&quot;, [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.–2021. gada]] sezonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55135784|title=Giroud scores four as Chelsea sink Sevilla|work=BBC Sport|access-date=2024-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Galu galā, &quot;Milan&quot; zaudēja turnīru, kad Ševčenko nerealizēja izšķirošo soda sitienu [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], pēcspēles sitienu sērijā, pret &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4579949.stm|title=Champions League final clockwatch|access-date=2024-04-01|date=2005-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005.–2006. gada Čempionu līgā]] viņš guva savus pēdējos vārtus &quot;Milan&quot; labā, ceturtdaļfināla atbildes spēlē, kad viņa komanda ar 3:1 divu spēļu summā no turnīra izslēdza [[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4872268.stm|title=AC Milan 3-1 Lyon|access-date=2024-04-01|date=2006-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā &quot;Milan&quot; ar 1:0 piekāpās vēlākajai uzvarētājai &quot;Barcelona&quot;, spēlē, kurā Ševčenko pēdējā minūtē panāca izlīdzinājumu, ko tiesnesis strīdīgā kārtā noraidīja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4933626.stm|title=Barcelona 0-0 AC Milan (agg 1-0)|access-date=2024-04-01|date=2006-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, viņš pabeidza sacensības kā rezultatīvākais spēlētājs, ar 9 vārtiem 12 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/newsfiles/ucl/2005/md13_1_6.pdf|title=Top Scorers – Final – Wednesday 17 May 2006 (after match)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|archive-date=2020-09-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200914214315/https://www.uefa.com/newsfiles/ucl/2005/md13_1_6.pdf}}&lt;/ref&gt;

2006. gada 8. februārī Ševčenko kļuva par &quot;Milan&quot; otro visu laiku labāko vārtu guvēju, aiz Gunnara Nordāla, pēc vārtu guvuma, pret [[:en:Treviso FBC 1993|Treviso]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/NewsDetail_popup.aspx?idNews=24158&amp;progr=14|title=Sheva 56 Goals off Nordahl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|date=2009-09-03|archive-date=2009-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20090903073043/http://www.acmilan.com/NewsDetail_popup.aspx?idNews=24158&amp;progr=14}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu pabeidza kā ceturtais rezultatīvākais spēlētājs, ar 19 vārtiem 28 spēlēs. Ševčenko savu septiņus gadus ilgo karjeru &quot;Milan&quot; noslēdza ar 175 vārtiem 296 spēlēs.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Chelsea ===
2005. gada vasarā pastāvīgi izskanēja ziņas, ka [[Chelsea F.C.|Chelsea]] īpašnieks [[Romāns Abramovičs]] apmaiņā pret Ševčenko piedāvājis &quot;Milan&quot; rekordsummu, 73 miljonus eiro, un uzbrucēju [[Ernans Krespo|Ernanu Krespo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2005-06-23/milan-reject-chelseas-world-record-bid-for/1599874|title=Milan reject Chelsea's world record bid for Shevchenko|work=ABC News|access-date=2024-04-01|date=2005-06-23|language=en|archive-date=2020-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20201217175632/https://www.abc.net.au/news/2005-06-23/milan-reject-chelseas-world-record-bid-for/1599874}}&lt;/ref&gt; &quot;Milan&quot; atteicās no naudas piedāvājuma, bet izīrēja Krespo. &quot;Chelsea&quot; izpilddirektors [[Pīters Kenjons]] tika citēts, sakot: &quot;Es domāju, ka Ševčenko ir tāds spēlētājs, kādu mēs vēlētos. Galu galā, lai uzlabotu to, kas mums ir, tam ir jābūt lieliskam spēlētājam, un Ševčenko noteikti iekļaujas šajā klasē.”&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/4770643.stm|title=Mourinho set for Shevchenko fight|access-date=2024-04-01|date=2006-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Ševčenko minēja, ka Abramoviča neatlaidība bija galvenais faktors viņa pārejai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/5226612.stm|title=Abramovich lured me - Shevchenko|access-date=2024-04-01|date=2006-07-29|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Milan&quot;, ļoti vēloties paturēt uzbrucēju, piedāvāja Ševčenko pagarināt līgumu uz sešiem gadiem.&lt;ref&gt;&quot;none&quot;. ''World Soccer''. June 2006.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Andriy Shevchenko, 2007-1.jpg|left|thumb|245x245px|Ševčenko &quot;Chelsea&quot; sastāvā, 2007. gadā]]
2006. gada 28. maijā Ševčenko pārgāja no &quot;Milan&quot; uz &quot;Chelsea&quot; par 30,8 miljoniem mārciņu (43,875 miljoniem eiro&lt;ref&gt;''AC Milan 2006 Annual Report'' (in Italian). A.C. Milan. April 2007. p. 65.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/1717/editorial/2012/02/26/2928862/crisis-at-chelsea-inter-imploding-but-jose-mourinhos|title=Crisis at Chelsea &amp; Inter imploding ... but Jose Mourinho's transfer policy is not to blame - and he's leaving a legacy at Real Madrid {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|date=2021-10-28|archive-date=2021-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20211028173546/https://www.goal.com/en/news/1717/editorial/2012/02/26/2928862/crisis-at-chelsea-inter-imploding-but-jose-mourinhos}}&lt;/ref&gt;), pārspējot [[Maikls Esjēns|Maikla Esjēna]] iepriekšējā gada pārejas summu, kā arī pārspējot rekordu par spēlētāju, ar kuru līgumu noslēdzis Anglijas klubs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/5035604.stm|title=BBC SPORT {{!}} Football {{!}} My Club {{!}} Chelsea {{!}} Chelsea complete Shevchenko deal|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|date=2009-07-26|archive-date=2009-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20090726015915/http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/5035604.stm}}&lt;/ref&gt; Viņš saņēma kreklu ar septīto numuru, kad &quot;Chelsea&quot; galvenais treneris [[Žuzē Mouriņu]] teica, ka Ševčenko varētu turpināt to valkāt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/article.asp?hlid=391801&amp;m=6&amp;y=2006&amp;nav=news&amp;sub=latest+news|title=It's No. 7 for Sheva|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|date=2020-04-01|archive-date=2020-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200401220347/https://www.chelseafc.com/article.asp?hlid=391801&amp;m=6&amp;y=2006&amp;nav=news&amp;sub=latest+news}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko debitēja &quot;Chelsea&quot; sastāvā 2006. gada 13. augustā [[FA Community Shield]], gūstot vārtus savas komandas labā, zaudējumā, ar 2:1, pret &quot;Liverpool&quot;. 23. augustā viņš guva savus pirmos [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] vārtus un savus 300. vārtus augstākajā līmenī, un starptautiskajā futbolā, zaudējot ar 2:1, pret [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]. Sezonas laikā viņš laiku pa laikam guva vārtus, tostarp izlīdzinājumus pret &quot;Porto&quot; un [[Valencia CF|Valencia]], [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2006.–2007. gada Čempionu līgā]], un vēl vienus pret Londonas konkurentu klubu [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā, palīdzot savai komandai iekļūt pusfinālā. Kopumā viņš no 51 spēles aizvadīja 14. Kampaņas laikā viņš guva savus 57. vārtus karjerā Eiropas sacensībās, ierindojoties otrajā vietā, aiz [[Gerds Millers|Gerda Millera]], visu laiku rezultatīvāko vārtu guvēju sarakstā, pirms [[Filipo Indzagi]] [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2007.–2008. gada Čempionu līgā]] uzstādīja rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/6201442.stm|title=Chelsea 2-0 Levski Sofia|access-date=2024-04-01|date=2006-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Ševčenko 2006.–2007. gada sezona tika pārtraukta savainojuma un trūces operācijas dēļ. Viņš izlaida Čempionu līgas pusfinālu, pret &quot;Liverpool&quot;, un [[2007. gada FA kausa fināls|FA kausa finālu]], pret [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], jaunajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], 2007. gada 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-england-chelsea-shevchenko/shevchenko-to-miss-fa-cup-final-idUKL0739332120070507|title=Shevchenko to miss FA Cup final - Reuters|website=web.archive.org|access-date=2024-04-01|date=2020-07-26|archive-date=2020-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726025901/https://uk.reuters.com/article/uk-soccer-england-chelsea-shevchenko/shevchenko-to-miss-fa-cup-final-idUKL0739332120070507}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/6649815.stm|title=Chelsea 1-0 Manchester United|access-date=2024-04-01|date=2007-05-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, viņš startēja &quot;Chelsea&quot; [[2007. gada Anglijas Līgas kausa fināls|2007. gada Anglijas Līgas kausa finālā]], uzvarā pār [[Arsenal FC|Arsenal]], kurā viņš trāpīja pa pārliktni, kas būtu nodrošinājis &quot;Chelsea&quot; vadību ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/6371613.stm|title=Chelsea 2-1 Arsenal|access-date=2024-04-01|date=2007-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko [[2007.–2008. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2007.–2008. gada sezonā]] pirmo reizi startēja savā laukumā, pret [[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]], lai aizstātu savainoto [[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]], taču spēle beidzās bez vārtiem. Viņa guva savus pirmos vārtus sezonā trīs dienas vēlāk, panākot izlīdzinājumu &quot;Chelsea&quot; labā, mačā pret [[Rosenborg BK|Rosenborg]], kas Žuzē Mouriņu izrādījās pēdējā spēle &quot;Chelsea&quot; galvenā trenera amatā. Sezonas garumā Ševčenko gan spēlēja, gan nespēlēja sākumsastāvā, jo viņam bija savainojumi, un [[Avrams Grants]] tika iecelts Mouriņu vietā, pēc viņa aiziešanas. Ziemassvētku periodā Ševčenko bija laba fiziskajā formā. Viņš guva pirmos vārtus &quot;Chelsea&quot; uzvarā pret [[Sunderland AFC|Sunderland]], ar 2:0, un viņš tika atzīts par labāko spēlētāju &quot;Chelsea&quot; spēlē, neizšķirtā ar 4:4, pret [[Aston Villa FC|Aston Villa]], [[Stamford Bridge]] laukumā, divreiz gūstot vārtus (ieskaitot sitienu no 25 jardu attāluma), un palīdzot [[Alekss Rodrigu Diašs da Košta|Aleksam]] panākt 3:2 &quot;Chelsea&quot; labā. Savus pēdējos vārtus 2007.–2008. gada sezonā Ševčenko guva neizšķirtā, 1:1, pret [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]. Viņš sezonu pabeidza ar pieciem līgas vārtiem 17 spēlēs. Ševčenko piedalījās arī pirmssezonas mačā pret savu bijušo komandu &quot;Milan&quot;.{{Nepieciešama atsauce}}

==== Īre AC Milan ====
Ševčenko &quot;Chelsea&quot; pamatsastāvā nespēlēja ļoti bieži, un, ieceļot [[Luišs Felipe Skolari|Luišu Felipi Skolari]] galvenā trenera amatā, viņš komandai vairs nebija vajadzīgs. Sakarā ar to, &quot;Milan&quot; viceprezidents [[Adriano Galjāni]] piedāvāja Ševčenko atgriezties [[Sansiro|San Siro]] laukumā, un Ševčenko tika izīrēts savam vecajam klubam, uz [[2008.–2009. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2008.–2009. gada sezonu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/7573135.stm|title=Shevchenko completes Milan move|access-date=2024-04-02|date=2008-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko nespēja gūt nevienus vārtus līgā un guva tikai 2 vārtus 26 spēlēs, sākot starta sastāvā tikai deviņas no šīm spēlēm. Viņš atgriezās &quot;Chelsea&quot; uz pēdējo četru gadu līguma gadu, kur viņam pievienojās viņa bijušais &quot;Milan&quot; galvenais treneris [[Karlo Ančeloti]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2009-08-22|title=Shevchenko is happy, says Ancelotti|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2009/0822/253645-chelsea/|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Aiziešana ====
Ševčenko pat nebija uz rezervistu soliņa, &quot;Chelsea&quot; nedēļas nogalē &quot;Community Shield&quot; spēlē, izcīnot uzvaru soda sitienu sērijā, pār Mančestras &quot;United&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/chelsea/6014407/Andrei-Shevchenko-to-see-out-Chelsea-contract.html|title=Andrei Shevchenko to see out Chelsea contract|website=The Telegraph|access-date=2024-04-02|date=2009-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc vēlas nākšanas laukumā &quot;Chelsea&quot; otrajā spēlē, [[2009.–2010. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2009.–2010. gada sezonā]], Ančeloti paziņoja, ka Ševčenko, visticamāk, pametīs &quot;Chelsea&quot;, pirms tiks slēgts vasaras transfēru logs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://derstandard.at/1250691539132/Schewtschenko-wechselt-nach-Kiew|title=Schewtschenko wechselt nach Kiew - Transfermarkt - derStandard.at › Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-02|date=2017-12-04|archive-date=2017-12-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20171204225017/http://derstandard.at/1250691539132/Schewtschenko-wechselt-nach-Kiew}}&lt;/ref&gt;

=== Atgriešanās Kijivas &quot;Dinamo&quot; ===
[[Attēls:Andriy_Shevchenko_Dynamo.jpg|right|thumb|251x251px|Ševčenko savā otrajā piegājienā [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]]]]
2009. gada 28. augustā Ševčenko parakstīja divu gadu līgumu ar savu bijušo klubu Kijivas &quot;Dinamo&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/aug/29/andriy-shevchenko-chelsea-dynamo-kyiv|title=Andriy Shevchenko leaves Chelsea to return to Dynamo Kyiv|work=The Guardian|access-date=2024-04-02|date=2009-08-28|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; un guva vārtus pēc soda sitiena, savā pirmajā spēlē, atgriežoties savā bijušajā klubā, pret [[Doneckas &quot;Metalurh&quot;]], &quot;Dinamo&quot; uzvarā, ar 3:1, 31. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2009/08/31/ukraine/premier-league/fc-dynamo-kyiv/fc-metalurh-donetsk/786507/|title=Dinamo Kiev vs. Metalurh Donetsk - 31 August 2009 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-02}}&lt;/ref&gt; 16. septembrī Ševčenko aizvadīja savu pirmo Čempionu līgas maču pēc atgriešanās &quot;Dinamo&quot;, pret [[Kazaņas &quot;Rubin&quot;]], &quot;Dinamo&quot; pirmajā spēlē 2009.–2010. gada sezonā. Oktobrī viņš tika atzīts par [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] labāko spēlētāju. 4. novembrī viņš Čempionu līgas sezonas ceturtajā spēlē guva vārtus spēlē pret &quot;Inter&quot;, sava bijušā kluba &quot;Milan&quot; konkurenti no tās pašas pilsētas. Tie bija 15. vārti, ko viņš savā karjerā bija guvis pret &quot;Inter&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/6506185/Inter-Milan-coach-Jose-Mourinho-applauds-Andriy-Shevchenko.html|title=Inter Milan coach Jose Mourinho applauds Andriy Shevchenko|website=The Telegraph|access-date=2024-04-02|date=2009-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 28. jūlijā Ševčenko paziņoja, ka pamet futbolu, dodoties politikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Starptautiskā karjera ==
Ševčenko Ukrainas izlasē aizvadīja 111 spēles un guva 48 vārtus, kuru viņš pārstāvēja [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]]. Savu pirmo spēli viņš aizvadīja 1995. gadā un pirmos izlasē guva 1996. gada maijā, draudzības spēlē, pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/1996/05/01/world/friendlies/turkey/ukraine/634391/|title=Türkiye vs. Ukraine - 1 May 1996 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-02}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Andriy_Shevchenko100.jpeg|thumb|upright|left|Ševčenko pirms savas 100. spēles izlasē, 2010. gadā]]
[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] izcīņas [[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|kvalifikācijas]] ciklā Ševčenko trīs reizes guva vārtus, Ukrainai [[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)#Group G|G grupā]] ieņemot otro vietu un izcīnot vietu [[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)#Play-offs|izslēgšanas spēlēs]]. Ukrainu divu spēļu summā ar 3:1 izslēdza [[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]], kas finālturnīrā ieguva trešo vietu, un Ševčenko mājas spēlē guva vārtus Ukrainas labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/1997/11/11/europe/wc-qualifying-europe/ukraine/croatia/630301/|title=Ukraine vs. Croatia - 11 November 1997 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-02}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgi Ukraina aizvadīja [[2000. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2000 kvalifikācijas]] ciklu, atkal iekļūstot izslēgšanas spēlēs, pēc tam, kad [[:en:UEFA Euro 2000 qualifying Group 4|4. grupā]] atpalika par vienu punktu no pasaules čempiones [[Francijas futbola izlase|Francijas]]. Tomēr, komanda atkal cieta neveiksmi [[:en:UEFA Euro 2000 qualifying play-offs|izslēgšanas spēļu]] posmā, piekāpjoties [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/57476--ukraine-vs-slovenia/|title=History: Ukraine-Slovenia {{!}} European Qualifiers 2000|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopumā Ševčenko Ukrainas izlases sastāvā Euro 2000 kvalifikācijas kampaņas laikā guva četrus vārtus.{{Nepieciešama atsauce}}

2000. gada martā &quot;Dinamo&quot; galvenais treneris [[Valērijs Lobanovskis]] kļuva par Ukrainas treneri, ar mērķi kvalificēties [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] finālturnīram. [[:en:2002 FIFA World Cup qualification – UEFA Group 5|Kvalifikācijas]] spēlēs Ševčenko guva desmit vārtus, bet Ukraina pēc zaudējuma [[:en:2002 FIFA World Cup qualification (UEFA)#Play-offs|izslēgšanas spēlēs]] atkal nespēja kvalificēties, šoreiz pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2001/11/14/europe/wc-qualifying-europe/germany/ukraine/629629/|title=Germany vs. Ukraine - 14 November 2001 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-03}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, Ukrainas [[2004. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2004 kvalifikācijas]] turnīrā, viņš kopumā guva trīs vārtus, taču komanda nespēja kvalificēties [[:en:UEFA Euro 2004 qualifying play-offs|izslēgšanas spēlēm]], [[:en:UEFA Euro 2004 qualifying Group 6|6. grupā]] ieņemot trešo vietu, zemāk par [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]].{{Nepieciešama atsauce}}

Ševčenko [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņas [[:en:2006 FIFA World Cup qualification – UEFA Group 2|kvalifikācijā]] guva sešus vārtus, aizvedot savu valstsvienību uz tās pirmo lielo turnīru. Viņš bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] finālturnīrā un guva vārtus Ukrainas izlases pirmajā uzvarā tās vēsturē [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] izcīņā, ar 4:0 sakaujot [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2006/jun/20/worldcup2006.match|title=Shevchenko helps Ukraine rediscover self-respect in refreshed formation|work=The Guardian|access-date=2024-04-03|date=2006-06-19|last=Church|first=Michael|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš no soda sitiena atzīmes guva uzvaras vārtus, Ukrainai ar 1:0 pārspējot [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2006/06/23/sports/soccer/23cnd-ukraine.html|title=Ukraine's Penalty Kick Trounces Tunisia, 1-0 - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-12-18|archive-date=2021-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20211218003531/https://www.nytimes.com/2006/06/23/sports/soccer/23cnd-ukraine.html}}&lt;/ref&gt; kvalificējoties otrajai kārtai, kurā, Ukraina pēcspēles soda sitienos uzvarēja [[Šveices futbola izlase|Šveici]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/swiss-misses-spare-shevchenko-blushes-mltk0sz07zq|title=Swiss misses spare Shevchenko blushes|access-date=2024-04-03|date=2024-04-03|last=Kay|first=By Oliver|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, ceturtdaļfināla posmā, Ukrainu ar 3:0 pārspēja topošā čempione [[Itālijas futbola izlase|Itālija]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2006/4991620.stm|title=Italy 3-0 Ukraine|access-date=2024-04-03|date=2006-06-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad 2008.–2009. gada sezonā viņš &quot;Milan&quot; rindās aizvadīja tikai divas spēles, Ševčenko joprojām bija Ukrainas pirmā izvēle, un viņš panāca izlīdzinājumu 2010. gada Pasaules kausa izcīņas [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], Vemblija stadionā. Tomēr, Ukraina zaudēja spēli ar 2:1, kad viņa bijušais &quot;Chelsea&quot; komandas biedrs [[Džons Terijs]] guva vārtus pēc [[Deivids Bekhems|Deivida Bekhema]] izpildītā brīvsitiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041080/report.html|title=2014 FIFA World Cup Brazil™: England-Ukraine - Report - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2016-03-05|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042547/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041080/report.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/04/01/world.england/index.html|title=Terry keeps England on track for 2010 finals - CNN.com|website=edition.cnn.com|access-date=2024-04-03|archive-date=2024-04-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240403081252/https://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/04/01/world.england/index.html}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Andriy Shevchenko goal celebration Euro 2012 vs Sweden.jpg|thumb|Ševčenko svin vārtu guvumu pret Zviedriju, Euro 2012 čempionātā.]]
2009. gada 21. decembra intervijā [[UEFA]], Ševčenko paziņoja, ka vēlas spēlēt savā mītnes zemē [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2012]] čempionātā. &quot;Pēc vilšanās [[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|2010. gada Pasaules kausa atlases kampaņā]], tas ir mans jaunais izaicinājums vai pat sapnis. Es darīšu visu, lai to sasniegtu.&quot;{{Nepieciešama atsauce}} 2012. gada maijā Ševčenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2012. Ukrainas atklāšanas spēlē Ševčenko guva divus vārtus, abus pēc sitiena ar galvu, pārspējot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[:en:UEFA Euro 2012 Group D|D grupā]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newtimes.co.rw/article/74694/Sports/shevchenko-revels-in-ahistoric-gamea|title=Shevchenko revels in ‘historic game’|last=Quartz|website=The New Times|access-date=2024-04-03|date=2012-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/18181299|title=BBC Sport - Ukraine v Sweden|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2012-06-07|archive-date=2012-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20120607043139/http://www.bbc.co.uk/sport/0/football/18181299}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa valstsvienības izkrišanas no grupas, Ševčenko paziņoja, ka aiziet no starptautiskā futbola, viņam esot Ukrainas izlases jaunākajam un vecākajam vārtu guvējam, un rekordistam, ar 48 vārtiem 111 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.eurosport.yahoo.com/news/shevchenko-retire-national-side-223711024.html|title=Shevchenko, Voronin to retire - Yahoo! Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2012-06-21|archive-date=2012-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20120621100607/http://uk.eurosport.yahoo.com/news/shevchenko-retire-national-side-223711024.html}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja profils ==

=== Spēles stils ===
[[Attēls:San Siro - panoramio (6).jpg|thumb|Ševčenko [[AC Milan|Milan]] krekls ar 7. numuru, [[Sansiro]] muzejā]]
Ševčenko bija ātrs, ļoti darbīgs, enerģisks un prasmīgs uzbrucējs, ražīgs vārtu guvējs, kurš prata izmantot savas izdevības.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/it/archive/hall_of_fame|title=Hall of Fame {{!}} AC Milan|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2011-12-08|archive-date=2011-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20111208220044/http://www.acmilan.com/it/archive/hall_of_fame}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiviostorico.gazzetta.it/2004/settembre/28/Cercasi_anima_gemella_per_Sheva_ga_10_0409287232.shtml|title=Cercasi anima gemella per Sheva|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2019-10-15|archive-date=2019-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015011250/http://archiviostorico.gazzetta.it/2004/settembre/28/Cercasi_anima_gemella_per_Sheva_ga_10_0409287232.shtml}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/485392-andriy-shenchenko-the-story-of-a-true-legend|title=Andriy Shevchenko: The Story of a True Legend in European Football|last=Pandya|first=Parth|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Ševčenko bija arī efektīvs no standartsituācijām&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilgiornale.it/news/pirlo-e-punizioni-diavolo-ho-imparato-studiando-baggio.html|title=Pirlo e le punizioni da Diavolo: «Ho imparato studiando Baggio» - ilGiornale.it|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-10-26|archive-date=2021-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026212156/https://www.ilgiornale.it/news/pirlo-e-punizioni-diavolo-ho-imparato-studiando-baggio.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pianetamilan.it/andriy-shevchenko/|title=Andriy Shevchenko - Hall of Fame, i campioni rossoneri|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2019-10-15|archive-date=2019-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015010135/https://www.pianetamilan.it/andriy-shevchenko/}}&lt;/ref&gt; un bija precīzs soda sitienu izpildītājs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadra/Milan/primopiano/2005/maggio/24rigoristi.shtml|title=Gazzetta dello Sport - Pirlo e Sheva sono... di rigore|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-03-23|archive-date=2021-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210323125823/https://www.gazzetta.it/Calcio/Squadra/Milan/primopiano/2005/maggio/24rigoristi.shtml}}&lt;/ref&gt; Spēcīgs un fizisks uzbrucējs, ar izjūtu uz vārtu gūšanu, viņš galvenokārt bija pazīstams ar savu lielisko pozicionēšanos, pārvietošanos bez bumbas un uzbrukuma noslēgšanu soda laukumā, kā arī nosvērtību vārtu priekšā; turklāt viņam bija spēcīgs un precīzs sitiens ar abām kājām. Turklāt, neskatoties uz to, ka viņš galvenokārt bija vārtu guvējs, viņš bija spējīgs sniegt rezultatīvas piespēles, kā arī pats gūt vārtus, pateicoties savai saspēlei ar komandas biedriem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/2276064/milan-star-man-andrei-shevchenko|title=MILAN - STAR MAN - ANDREI SHEVCHENKO|website=Sky Sports|access-date=2024-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/2005/SPORT/football/11/23/champions.groupe/|title=CNN.com - Shevchenko hits four in Milan rout - Nov 23, 2005|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2019-10-15|archive-date=2019-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015010115/http://www.cnn.com/2005/SPORT/football/11/23/champions.groupe/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ea.com/it-it/games/fifa/fifa-19/ultimate-team/fut-icons|title=Valutazioni ICONE di FUT - FIFA 19 Ultimate Team - EA SPORTS|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2019-08-29|archive-date=2019-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190829212848/https://www.ea.com/it-it/games/fifa/fifa-19/ultimate-team/fut-icons}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rivistaundici.com/2016/10/27/il-rinascimento-degli-attaccanti-italiani/|title=Il rinascimento degli attaccanti italiani|website=Rivista Undici|access-date=2024-04-03|date=2016-10-27|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esquire.com/it/sport/calcio/a26470725/piatek-paqueta-shevchenko-kaka/|title=Piatek-Paquetá e Sheva-Kaká: trova le differenze|website=Esquire|access-date=2024-04-03|date=2019-02-23|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/sport/16_settembre_28/i-40-anni-andriy-shevchenko-ucraino-che-fece-sognare-milan-eb201fe4-85aa-11e6-be66-7ada332d8493.shtml|title=I 40 anni di Andriy Shevchenko, l’ucraino che fece sognare il Milan|last=Thoman|first=Federico|website=Corriere della Sera|access-date=2024-04-03|date=2016-09-29|language=it}}&lt;/ref&gt;

=== Citu uztverē ===
Vairāki eksperti Ševčenko uzskata par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no savas paaudzes labākajiem futbolistiem un visu laiku labāko Ukrainas spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/shevchenko-mastering-ukraines-transition|title=Shevchenko mastering Ukraine's transition|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-03|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37618639/how-shevchenko-made-ukraine-shock-contenders-euro-2020|title=How Shevchenko has made Ukraine the shock contenders at Euro 2020|website=ESPN.com|access-date=2024-04-03|date=2021-07-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/jun/12/euro-2012-andriy-shevchenko-ukraine|title=Euro 2012: Andriy Shevchenko beats the pain to become King of Ukraine|work=The Guardian|access-date=2024-04-03|date=2012-06-12|last=James|first=Stuart|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā [[Pelē]] viņu nosauca par vienu no [[FIFA 100|125 labākajiem futbolistiem, kādi jebkad bijuši]], FIFA 100. gadadienas svinību ietvaros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/3533891.stm|title=Pele's list of the greatest|access-date=2024-04-03|date=2004-03-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==

=== Ukrainas futbola izlase ===
[[Attēls:Andriy Shevchenko (35518348671).jpg|thumb|Ševčenko Ukrainas un [[Islandes futbola izlase|Islandes]] spēles laikā, 2016. gadā]]
2012. gada novembrī Ševčenko sākotnēji atteicās pieņemt [[Ukrainas Futbola asociācija|Ukrainas Futbola federācijas]] priekšlikumu kļūt par Ukrainas izlases galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kyivpost.com/content/sport/konkov-football-federation-still-searching-for-ukraine-manager-316350.html|title=Konkov: Football Federation still searching for Ukraine manager|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2012-11-19|archive-date=2012-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20121119180852/http://www.kyivpost.com/content/sport/konkov-football-federation-still-searching-for-ukraine-manager-316350.html}}&lt;/ref&gt;

No 2016. gada 16. februāra līdz 15. jūlijam Ševčenko pildīja Ukrainas izlases galvenā trenera asistenta pienākumus. 2016. gada 15. jūlijā Ševčenko tika iecelts par Ukrainas izlases galveno treneri. 39 gadus vecais Ševčenko nomainīja [[Mihailo Fomenko|Mikailo Fomenko]], kura četru gadu periods beidzās ar izkrišanu Euro 2016 grupu turnīrā. Viņš parakstīja divu gadu līgumu ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem. Bijušais Itālijas izlases un &quot;Milan&quot; aizsargs [[Mauro Tasoti]], kurš bija trenera asistents laikā, kad Ševčenko spēlēja &quot;Milan&quot; komandā, pievienojās viņa treneru kolektīvam, kā arī bijušais &quot;Dinamo&quot; treneris [[Rauls Rjančo]] un bijušais &quot;Milan&quot; jaunatnes sistēmas treneris Andrea Maldera.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36803667|title=Shevchenko appointed Ukraine manager|work=BBC Sport|access-date=2024-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 14. oktobrī Ševčenko vadībā Ukraina [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalificējās Euro 2020]], mājās ar 2:1 uzvarot toreizējo Eiropas čempioni [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/soccer/ronaldo-nets-700th-career-goal-portugals-loss-ukraine/|title=Ronaldo nets 700th career goal in Portugal’s loss to Ukraine|website=www.sportsnet.ca|access-date=2024-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazzetta.it/Calcio/Campionati-Esteri/14-10-2019/ronaldo-gol-numero-700-rigore-ucraina-arriva-altro-record-350259673526.shtml|title=Ronaldo, il gol numero 700 è di rigore. E in Ucraina arriva un altro record|website=La Gazzetta dello Sport|access-date=2024-04-03|date=2019|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā Ševčenko vadībā Ukraina pirmo reizi vēsturē sasniedza Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/026a-129ae74e88f1-d5cf6cbe3270-1000--shevchenko-s-ukraine-magic/|title=How Andriy Shevchenko has revitalised Ukraine {{!}} UEFA EURO 2020 {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-06-29|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629072332/https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/026a-129ae74e88f1-d5cf6cbe3270-1000--shevchenko-s-ukraine-magic/}}&lt;/ref&gt; Viņa komanda grupu turnīrā finišēja kā viena no četrām labākajām komandām, kas ieguva trešo vietu, pēc tam astotdaļfinālā papildlaikā pārspējot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], nākamajā kārtā zaudējot [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]]. Neskatoties uz Ukrainas veiksmīgo turnīru, 2021. gada 1. augustā viņš paziņoja par aiziešanu no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/08/01/6106ca0c46163f59018b4589.html|title=Shevchenko announces end of Ukraine contract {{!}} Marca|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-08-04|archive-date=2021-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210804134223/https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/08/01/6106ca0c46163f59018b4589.html}}&lt;/ref&gt;

=== Genoa ===
2021. gada 7. novembrī Ševčenko tika iecelts par jauno [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] komandas [[Genoa CFC|Genoa]] galveno treneri, pēc tam, kad klubu pārņēma ASV investīciju kompānija &quot;777 Partners&quot;, nomainot [[Davide Balardīni|Davidi Balardīni]]. Viņš parakstīja līgumu līdz 2024. gadam, ar 18. vietā esošo komandu, kas 12 spēlēs bija izcīnījusi vienu uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://genoacfc.it/shevchenko-e-il-nuovo-allenatore-del-genoa/|title=SHEVCHENKO È IL NUOVO ALLENATORE DEL GENOA – Genoa Cricket and Football Club – Official Website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-03|date=2021-11-07|archive-date=2021-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20211107134244/https://genoacfc.it/shevchenko-e-il-nuovo-allenatore-del-genoa/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59198993|title=Shevchenko appointed by Genoa|work=BBC Sport|access-date=2024-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Divas nedēļas vēlāk viņš savā laukumā ar 2:0 zaudēja [[AS Roma]] komandai, kuru vadīja viņa bijušais &quot;Chelsea&quot; treneris [[Žuzē Mouriņu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/serie-a-genoa-0-2-roma-felix-brace-ruins-shevchenko-debut/|title=Serie A {{!}} Genoa 0-2 Roma: Felix brace ruins Shevchenko debut - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-04-03|date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada 15. janvārī Ševčenko tika atlaists, pēc diviem mēnešiem, kad viņš šajā laikā bija uzvarējis tikai vienu maču un piedzīvojis septiņus zaudējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuttomercatoweb.com/serie-a/ufficiale-genoa-esonerato-shevchenko-squadra-affidata-temporaneamente-a-konko-1633581|title=UFFICIALE: Genoa, esonerato Shevchenko. Squadra affidata temporaneamente a Konko - TUTTO mercato WEB|website=www.tuttomercatoweb.com|access-date=2024-04-03|language=it}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā karjera ==
Deviņdesmito gadu beigās Ševčenko un citi Kijivas &quot;Dinamo&quot; komandas biedri publiski atbalstīja [[:en:Social Democratic Party of Ukraine (united)|Ukrainas Sociāldemokrātisko partiju (apvienoto)]], kuras biedri bija kluba toreizējais īpašnieks un prezidents [[Hrihorijs Surkiss]] un toreizējais viceprezidents [[Viktors Medvedčuks]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/rus/news/2001/08/7/4362314/|title=Просто так получилось, что все футболисты &quot;Динамо&quot; – члены СДПУ(о) {{!}} Украинская правда|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2022-05-14|archive-date=2022-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220514202147/https://www.pravda.com.ua/rus/news/2001/08/7/4362314/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Wilson, Andrew (2005). ''Virtual Politics – Faking Democracy in the Post-Soviet World''. Yale University Press. p. 103. ISBN &lt;bdi&gt;0-300-09545-7&lt;/bdi&gt;.&lt;/ref&gt;

Pēc savas futbolista karjeras beigšanas, 2012. gada jūnijā, Ševčenko uzreiz pievienojās partijai [[:en:Ukraine – Forward!|Ukraina – Uz priekšu!]] (agrāk pazīstama kā Ukrainas Sociāldemokrātiskā partija)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.reuters.com/article/soccer-ukraine-shevchenko/update-2-soccer-ukraines-shevchenko-gives-up-soccer-for-politics-idINL4E8IS05Q20120728|title=UPDATE 2-Soccer-Ukraine's Shevchenko gives up soccer for politics {{!}} Reuters|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2018-11-23|archive-date=2018-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181123021156/https://in.reuters.com/article/soccer-ukraine-shevchenko/update-2-soccer-ukraines-shevchenko-gives-up-soccer-for-politics-idINL4E8IS05Q20120728}}&lt;/ref&gt; un ieņēma otro vietu partijas sarakstā, [[2012. gada Ukrainas parlamentārās vēlēšanas|2012. gada oktobra Ukrainas parlamentārajām vēlēšanām]].&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Tas notika par spīti tam, ka viņš mēnesi iepriekš paziņoja, ka vēlas kļūt par treneri, pēc savas spēlētāja karjeras: &quot;Šo pasauli es saprotu, pasaule, kurā vēlos palikt.&quot;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;Longman, Jeré (6 June 2012). &quot;For Ukraine Striker, Ending Is Also a Beginning&quot;. ''The New York Times''. p. B14.&lt;/ref&gt; Viņa partija vēlēšanās ieguva 1,58% nacionālo balsu, neuzvarot nevienā vēlēšanu apgabalā, tādējādi nespējot iegūt parlamenta pārstāvniecību.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

== Ukrainas Olimpiskā komiteja ==
Ševčenko kļuva par [[Ukrainas Olimpiskā komiteja|Ukrainas Nacionālās Olimpiskās komitejas]] viceprezidentu 2022. gada 17. novembrī. Viņš pameta Nacionālo Olimpisko komiteju 2023. gada janvārī, jo nepiekrita tās jaunā prezidenta [[Vadims Gutcaits|Vadima Gutcaita]] vēlēšanu rezultātiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

== Personīgā dzīve ==
[[Attēls:Red Card Campaign - Andriy Shevchenko, Ukrainian footballer (7896323210).jpg|thumb|244x244px|Ševčenko [[UNICEF]] Ukrainas filiāles [[Plakāts|plakātu]] kampaņā, 2012. gadā]]
Ševčenko vārdam (ukraiņu valodā ''Андрій'') ir vairāki veidi, kā no tā oriģinālās rakstības [[Ukraiņu alfabēts|ukraiņu]] [[Kirilicas alfabēts|kirilicas alfabētā]] to atveidot [[latīņu raksts|latīņu alfabētā]]; ''Andriy'' tiek izmantots spēlētāja oficiālajā vietnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lombardytophotels.com/it/sheva7.html|title=Sheva7 - Sito Ufficiale - Sheva7|website=www.lombardytophotels.com|access-date=2024-04-04|archive-date=2020-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200124131426/http://www.lombardytophotels.com/it/sheva7.html}}&lt;/ref&gt; To ir pieņēmusi arī UEFA un [[FIFA]], un tā ir vēlamā rakstība lielākajā daļā angļu publikāciju.

Ševčenko ir precējies ar amerikāņu modeli [[Kristena Pazika|Kristenu Paziku]]. Pāris iepazinās 2002. gadā, [[Džordžo Armani]] ''afterparty'', un apprecējās 2004. gada 14. jūlijā, privātā ceremonijā, golfa laukumā, [[Vašingtona|Vašingtonā]].&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2006/sep/03/newsstory.sport|title=The hired assassin|work=The Observer|access-date=2024-04-04|date=2006-09-02|last=Eve|first=James|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravdareport.com/society/6314-shevchenko/|title=American model wins most desirable Ukrainian football player|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2020-03-31|archive-date=2020-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200331050151/https://www.pravdareport.com/society/6314-shevchenko/}}&lt;/ref&gt; Kopš 2006. gada pāris sazinājās itāļu valodā, jo viņš nerunāja angliski un viņa nerunāja ukraiņu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/shevchenko-s-decision-wasn-t-walk-in-the-park-1.1010276|title=Shevchenko's decision wasn't walk in the park|website=The Irish Times|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa atgriešanās Kijivas &quot;Dinamo&quot;, 2009. gada augustā, pāris paziņoja, ka vēlas, lai viņu bērni iemācītos [[Ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.info/society/263355-shevchenko-wants-his-children-speak-ukrainian.html|title=Shevchenko wants his children speak Ukrainian {{!}} UNIAN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2020-03-31|archive-date=2020-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200331045526/https://www.unian.info/society/263355-shevchenko-wants-his-children-speak-ukrainian.html}}&lt;/ref&gt;

Pārim ir četri dēli: Džordans, dzimis 2004. gada 29. oktobrī, Kristians, dzimis 2006. gada 10. novembrī, Aleksandrs, dzimis 2012. gada 1. oktobrī, un Raiders Gabriels,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport-ukr.segodnya.ua/football/andrey-shevchenko-priznalsya-kak-nazval-svoego-chetvertogo-syna-551139.html|title=Андрій Шевченко зізнався, як назвав свого четвертого сина - Ім'я хлопчикові дали подвійне - Райдер-Габріель {{!}} СЕГОДНЯ|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2014-09-16|archive-date=2014-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20140916082325/http://sport-ukr.segodnya.ua/football/andrey-shevchenko-priznalsya-kak-nazval-svoego-chetvertogo-syna-551139.html}}&lt;/ref&gt; dzimis 2014. gada 6. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/news/andriy_shevchenko_chotiri_razi_batko/|title=Andriy SHEVCHENKO – four times a father! - FC Dynamo Kyiv. Official club website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2014-11-02|archive-date=2014-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20141102151822/http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/news/andriy_shevchenko_chotiri_razi_batko/}}&lt;/ref&gt; Ševčenko pieminēja Džordana piedzimšanu, nākamajā dienā gūstot vārtus pret [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]] (&quot;Milan&quot; uzvarēja ar 1:0).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/2004/SPORT/football/10/30/italy.milan/index.html|title=CNN.com - Shevchenko gives AC Milan victory - Oct 30, 2004|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2008-12-07|archive-date=2008-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20081207071501/http://www.cnn.com/2004/SPORT/football/10/30/italy.milan/index.html}}&lt;/ref&gt; &quot;Milan&quot; īpašnieks un bijušais [[Itālijas premjerministrs]] [[Silvio Berluskoni]] ir Ševčenko pirmā dēla Džordana krusttēvs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/c/chelsea/6723943.stm|title=Milan keen on Shevchenko signing|access-date=2024-04-04|date=2007-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā, pēc Kristiana dzimšanas, Ševčenko guva vārtus &quot;Chelsea&quot; uzvarā, ar 4:0, pār [[Watford FC|Watford]], un viņš kopā ar vairākiem saviem komandas biedriem pulcējās, un kā veltījumu izpildīja populārās [[:en:Goal celebration#Common celebrations|&quot;rock-the-baby&quot; vārtu guvuma]] svinības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article634488.ece|title=Chelsea 4 Watford 0: Drogba treble floors Watford-Sport-Football-TimesOnline|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2007-02-17|archive-date=2007-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20070217201248/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article634488.ece}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko ir modes dizainera [[Džordžo Armāni]] tuvs draugs, bijis par modeli pie Armāni, un kopā ar viņu atvēris divus modes veikaliņus Kijivā.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt; Kopā ar sievu ir izveidojis e-komercijas vietni ''Ikkon.com'', kas veltīta vīriešu modei un dzīvesveidam.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

2005. gada jūnijā viņš kļuva par [[SOS bērnu ciemati]] labdarības vēstnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sos-childrensvillages.org/news/shevchenko-pledges-support-for-sos-childrens-villa|title=Shevchenko pledges support for SOS Children's Villages - SOS Children's Villages International|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2020-07-26|archive-date=2020-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726033702/https://www.sos-childrensvillages.org/news/shevchenko-pledges-support-for-sos-childrens-villa}}&lt;/ref&gt; Ševčenko ir arī fonds bāreņu bērnu atbalstam.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

2022. gadā Ševčenko kļuva par valdības atbalstītās palīdzības organizācijas ''United24'' vēstnieku Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/ukraine-soccer-andriy-shevchenko-volodymyr-zelenskyy-actor-mark-strong-4d053bf37346fceadb1af8e465f79a12|title=Ukraine's Zelenskyy taps celebrities for roles as special adviser and charity ambassador|website=AP News|access-date=2024-04-04|date=2023-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko, dedzīgs [[Golfs|golfa]] spēlētājs, 2013. gada septembrī piedalījās savā pirmajā profesionālajā golfa turnīrā, ar nosaukumu ''Kharkov Superior Cup''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2013/09/11/sport/golf/shevchenko-golf-ukraine-soccer/index.html|title=Andriy Shevchenko struggles in professional golf debut|website=CNN|access-date=2024-04-04|date=2013-09-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko 2014. gada 8. jūnijā pārstāvēja Pārējās pasaules izlasi, pret Angliju, ''Soccer Aid'' labdarības pasākumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2090351-soccer-aid-2014-charity-match-score-recap-and-post-match-reaction|title=Soccer Aid 2014: Charity Match Score, Recap and Post-Match Reaction|last=Zucker|first=Joseph|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bez dzimtās krievu valodas, Ševčenko runā arī angļu, itāļu un zināmā mērā ukraiņu valodā. Viņš ir teicis, ka strādā, lai uzlabotu savas ukraiņu valodas zināšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kp.ua/sport/554510-shevchenko-prosche-hovoryt-o-futbole-na-russkom-yly-ytalianskom|title=Шевченко проще говорить о футболе на русском или итальянском - Новости на KP.UA|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2022-11-11|archive-date=2022-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20221111231415/https://kp.ua/sport/554510-shevchenko-prosche-hovoryt-o-futbole-na-russkom-yly-ytalianskom}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sharij.net/pered-matchem-ukraina-angliya-shevchenko-i-zinchenko-proveli-press-konferencziyu-na-russkom-yazyke-video|title=Перед матчем Украина — Англия Шевченко и Зинченко провели пресс-конференцию на русском языке (видео) {{!}} Шарий.net|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2021-07-03|archive-date=2021-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210703015735/https://sharij.net/pered-matchem-ukraina-angliya-shevchenko-i-zinchenko-proveli-press-konferencziyu-na-russkom-yazyke-video}}&lt;/ref&gt;

Ševčenko aicinājis izbeigt [[Krievijas—Ukrainas karš|karu Ukrainā]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=&quot;We need to stop this war&quot; - Andriy Shevchenko discusses Russia's invasion of Ukraine|url=https://www.youtube.com/watch?v=fqbLvDWma04|accessdate=2024-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Shevchenko: Chelsea and Costa right to part ways|url=https://www.youtube.com/watch?v=o0dGdmRvXzY|accessdate=2024-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Mediji ==
Ševčenko bija uz videospēles ''[[:en:FIFA 2005|FIFA 2005]]'' vāka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mondosportivo.it/2012/11/15/mondopallone-racconta-i-primi-20-anni-di-fifa/|title=I primi venti anni del videogioco FIFA|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2020-07-26|archive-date=2020-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726040242/https://www.mondosportivo.it/2012/11/15/mondopallone-racconta-i-primi-20-anni-di-fifa/}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{Football player statistics 1|NY}}
{{Football player statistics 2|UKR|NY}}
|-
|1994—95||rowspan=&quot;5&quot;|[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]||rowspan=&quot;5&quot;|[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]||17||1||4||1||2||1||23||3
|-
|1995—96||31||16||5||1||2||2||38||19
|-
|1996—97||20||6||0||0||0||0||20||6
|-
|1997—98||23||19||8||8||10||6||41||33
|-
|1998—99||26||18||4||5||14||10||44||33
{{Football player statistics 2|ITA|NY}}
|-
|1999—00||rowspan=&quot;7&quot;|[[AC Milan|Milan]]||rowspan=&quot;7&quot;|''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]''||32||24||5||4||6||1||43||29
|-
|2000—01||34||24||3||1||14||9||51||34
|-
|2001—02||29||14||3||0||6||3||38||17
|-
|2002—03||24||5||4||1||11||4||39||10
|-
|2003—04||32||24||3||0||10||5||45||29
|-
|2004—05||29||17||1||3||10||6||40||26
|-
|2005—06||28||19||0||0||12||9||40||28
{{Football player statistics 2|ENG|NY}}
|-
|2006—07||rowspan=&quot;2&quot;|[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||rowspan=&quot;2&quot;|[[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] ||30||4||11||7||10||3||51||14
|-
|2007—08||17||5||3||2||5||1||25||8
{{Football player statistics 2|ITA|NY}}
|-
|2008—09||[[AC Milan|Milan]]||''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]''||18||0||1||1||7||1||26||2
{{Football player statistics 2|ENG|NY}}
|-
|2009—10||[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||[[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]||1||0||0||0||0||0||1||0
|-
{{Football player statistics 2|UKR|NY}}
|-
|2009—10||rowspan=&quot;3&quot;|[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]||rowspan=&quot;3&quot;|[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]||21||7||2||0||6||1||29||8
|-
|2010—11
|18||10||2||1||12||5||32||16
|-
|2011—12
|16||6||1||0||5||0||22||6
|-
{{Football player statistics 3|3|UKR}}172||83||26||16||51||25||249||124
{{Football player statistics 4|ITA}}226||127||20||10||76||38||322||175
{{Football player statistics 4|ENG}}48||9||14||9||15||4||77||22
{{Football player statistics 5}}446||219||60||35||142||67||648||321
|}
*Kausu spēlēs ieskaitītas arī Itālijas superkausa, ''Community Shield'', Anglijas līgas kausa un Starpkontinetālā kausa spēles.

=== Izlasē ===
[[Attēls:Андрій Шевченко та Анатолій Тимощук.jpeg|thumb|[[Anatolijs Timoščuks]] un Ševčenko tiek pagodināti no [[UEFA]] puses, 2011. gadā, par viņu 100. spēli izlasē. Viņi ir, attiecīgi, pirmiais un trešais spēlētājs, kuri aizvadījuši visvairāk spēļu Ukrainas izlases vēsturē.]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/6926/Andriy_Shevchenko.html|title=Andriy Shevchenko (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/shevchenko-intlg.html|title=Andriy Shevchenko - Century of International Appearances|website=www.rsssf.org|access-date=2024-04-04}}&lt;/ref&gt;
!Izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;18&quot; |{{Fb|Ukraina}}
|1995
|2
|0
|-
|1996
|2
|1
|-
|1997
|8
|4
|-
|1998
|6
|1
|-
|1999
|9
|2
|-
|2000
|5
|5
|-
|2001
|7
|6
|-
|2002
|3
|0
|-
|2003
|8
|3
|-
|2004
|6
|4
|-
|2005
|6
|2
|-
|2006
|9
|5
|-
|2007
|8
|3
|-
|2008
|7
|3
|-
|2009
|8
|4
|-
|2010
|6
|2
|-
|2011
|5
|1
|-
|2012
|6
|2
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!111
!48
|}

== Trenera statistika ==
''Atjaunots 2022. gada 13. janvārī''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ffu.ua/national/matches|title=Національна збірна: усi матчi - Офіційний сайт Федерації футболу України|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2018-04-16|archive-date=2018-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180416200953/https://ffu.ua/national/matches}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Komanda
! rowspan=&quot;2&quot; |Valsts
! rowspan=&quot;2&quot; |No
! rowspan=&quot;2&quot; |Līdz
! colspan=&quot;9&quot; |Ieraksts
|-
!S
!U
!N
!Z
!Uzv. %
|-
| align=&quot;left&quot; |[[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]]
|{{flaga|Ukraine}}
| align=&quot;left&quot; |2016. gada 15. jūlijs
| align=&quot;left&quot; |2021. gada 1. augusts
|52
|25
|13
|14
|48.1
|-
| align=&quot;left&quot; |[[Genoa CFC|Genoa]]
|{{flaga|Italy}}
| align=&quot;left&quot; |2021. gada 7. novembris
| align=&quot;left&quot; |2022. gada 15. janvāris
|11
|1
|3
|7
|9.1
|-
! colspan=&quot;4&quot; |Kopā
!63
!26
!16
!21
!41.3
|}

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 1995–96, 1997–98, 1998–99
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2011

'''AC Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2003–04
* [[Coppa Italia]]: 2002–03
* [[Supercoppa Italiana]]: 2004
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2002.—2003. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2002–03]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/71176--juventus-vs-milan/|title=History: Juventus-Milan: UEFA Champions League 2002/03 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;; finālists: [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2004–05]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/80813--milan-vs-liverpool/|title=History: Milan-Liverpool: UEFA Champions League 2004/05 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2003&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/match/71256--milan-vs-porto/lineups/|title=Milan-FC Porto {{!}} Line-ups {{!}} UEFA Super Cup 2003 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Chelsea'''

* [[FA kauss]]: 2006–07
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2006–07&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/6371613.stm|title=BBC SPORT {{!}} Football {{!}} League Cup {{!}} Chelsea 2-1 Arsenal|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2007-11-07|archive-date=2007-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20071107165839/http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/6371613.stm}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: finālists: [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2007–08]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/301604--man-united-vs-chelsea/|title=History: Man United-Chelsea: UEFA Champions League 2007/08 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Ballon d'Or]]: 2004&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/europa-poy04.html|title=European Footballer of the Year (&quot;Ballon d'Or&quot;) 2004|website=www.rsssf.org|access-date=2024-04-04}}&lt;/ref&gt;
* Ukrainas gada futbolists: 1997,&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/oekrpoy.html|title=Ukraine - Player of the Year Awards|website=www.rsssf.org|access-date=2024-04-04}}&lt;/ref&gt; 1999,&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; 2000,&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; 2001,&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; 2004,&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt; 2005&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;
* Ukrainas Premjerlīgas gada futbolists: 1997&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]s rezultatīvākais spēlētājs: [[1998.—1999. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1998–1999]] &lt;small&gt;(8 vārti)&lt;/small&gt;, [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2005–2006]] &lt;small&gt;(9 vārti)&lt;/small&gt;
* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] gada ārzemju futbolists: 2000
* A sērijas rezultatīvākais spēlētājs: 1999–00 &lt;small&gt;(24 vārti)&lt;/small&gt;, 2003–04 &lt;small&gt;(24 vārti)&lt;/small&gt;
* A sērijas gada vārtu guvums: 2004&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/it/news/show_photo/1/951|title=GLI OSCAR DEL CALCIO: SHEVA AUTORE DEL GOL PIU' BELLO {{!}} Photogallery: Archivio 2004/2009 {{!}} AC Milan|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2012-05-23|archive-date=2012-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20120523184344/http://www.acmilan.com/it/news/show_photo/1/951}}&lt;/ref&gt;
* [[Zelta pēda]]: 2005&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://goldenfoot.com/winners/|title=Winners – Golden Foot|website=web.archive.org|access-date=2024-04-04|date=2019-02-22|archive-date=2019-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190222012029/http://goldenfoot.com/winners/}}&lt;/ref&gt;
* [[AC Milan]] slavas zāle&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* [[FIFA 100]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bestfootballplayersever.com/fifa100.php|title=FIFA 100 - Great football players list|website=www.bestfootballplayersever.com|access-date=2024-04-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/mar/04/newsstory.sport15|title=The Fifa 100|work=The Guardian|access-date=2024-04-04|date=2004-03-04|last=Staff|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ordeņi ===

* [[Attēls:Order_of_the_Gold_Star_of_Ukraine.png|50x50px]] [[Ukrainas Varonis]]: 2004&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/go/1591/2004|title=Про присвоєння А. Шевченку звання Герой України|website=Офіційний вебпортал парламенту України|access-date=2024-04-04|language=uk}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Commendatore_OSSI_medal_BAR.svg|50x50px]] [[Itālijas Solidaritātes Zvaigznes ordenis]]: 2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/jksheva7/status/1000368190420025345|title=Today, at the Embassy of Italian Republic in Ukraine, Andriy Shevchenko was awarded an order of L'Ordine Della Stella D'Italia. This high award was presented by the Italian Ambassador in Ukraine - Mr Davide La Cecilia|website=Twitter|access-date=2024. gada 4. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Ballon d'Or saņēmēji}}
{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ševčenko, Andrijs}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Kijivas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]
[[Kategorija:Ukrainas varoņi]]</text>
      <sha1>6fzyyzbudz47xzzxgxd6fzdku3koug3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūiss Kerols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75910</id>
    <revision>
      <id>4464413</id>
      <parentid>4390275</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:57:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6588" sha1="23pxo8f9x1ia1ssh0t08yw1llsau364" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|          vārds = Čārlzs Latvidžs Dodžsons
|     vārds_orig = ''Charles Lutwidge Dodgson''
|         attēls = LewisCarrollSelfPhoto.jpg
|     att_izmērs = 220px
|        dz_gads = 1832
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Dērsberi]], [[Češīra]], [[Anglija]]
|         m_gads = 1898
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Londona]], [[Anglija]]
|     pseidonīms = Lūiss Kerols
|   nodarbošanās = rakstnieks, matemātiķis, anglikāņu garīdznieks, fotogrāfs 
|slavenākie darbi = &quot;Alises piedzīvojumi Brīnumzemē&quot;, &quot;Alise Aizspogulijā&quot;
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
}}

'''Lūiss Kerols''' ({{val|en|Lewis Carroll}}), īstajā vārdā '''Čārlzs Latvidžs Dodžsons''' ({{val|en|Charles Lutwidge Dodgson}}; {{dat|1832|1|27|N}} — {{dat|1898|1|14|N}}) bija angļu rakstnieks, matemātiķis, filozofs, garīdznieks, loģiķis un fotogrāfs. 

Viņa visslavenākie darbi ir bērnu grāmatas &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]&quot; un &quot;[[Alise Aizspogulijā]]&quot;. Viņa vārdu spēles, loģika un fantāzija arvien vēl piesaista plašu lasītāju loku, tās ir kļuvušas par modernās kultūras daļu, tieši ietekmējot daudzus māksliniekus.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1832|1|27}} mācītāja ģimenē Dārsberijas ciematā, Češīras grāfistē. Ģimenē bija 7 meitas un 4 dēli — Čārlzs bija vecākais dēls, bet jau trešais bērns. Kad Čārlzam bija 11 gadi, viņa tēvu pārcēla uz Ziemeļjorkšīru, Kroftu pie Tīsas. Tur viņi palika nākamos 25 gadus.

Agrā bērnībā Čārlzu mācīja mājās un bija apdāvināts bērns. 12 gadu vecumā viņš sāka apmeklēt nelielu privātskolu Ričmondas tuvumā un [[1846]]. gadā pārcēlās uz Ragbijas skolu, kur, neskatoties uz nepatikšanām attiecībās ar citiem skolēniem un praktiskām dzīves grūtībām (kopš agras bērnības viņam bija [[stostīšanās]]), akadēmiskajā ziņā bija izcils skolnieks.

Pieaugušais Čārlzs Dodžsons bija apmēram 180 [[centimetrs|cm]] garš, slaids, viņam bija brūni lokaini mati un zilas acis. Bērnībā pārciestās slimības dēļ viņš slikti dzirdēja ar kreiso ausi. Tomēr būtiski viņa dzīvi apgrūtināja [[stostīšanās]], ko viņš sauca par savu &quot;nedrošību&quot;. Stostīšanās nepameta viņu visu viņa dzīvi un tā parādās arī daudzos mītos, kas tika stāstīti par Lūisu Kerolu. Tā piemēram, cilvēki apgalvoja, ka viņš stostījās tikai pieaugušo sabiedrībā, savukārt bērnu klātbūtnē viņš runāja brīvi un tekoši. Tomēr šim apgalvojumam nav pamata, jo daudzi bērni no viņa paziņu loka atceras viņa stostīšanos, kamēr daudzi pieaugušie to nebija pamanījuši.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt; Leach, Karoline ''In the Shadow of the Dreamchild'' 2.nodaļa&lt;/ref&gt;

[[1851]]. gadā viņš sāka studēt Oksfordas Kristus baznīcas koledžā. Čārlzs Dodžsons bija apdāvināts students, lai arī reizēm lielu cerību un ambīciju periodi mijās ar koncentrācijas trūkuma periodiem. Šajā laikā viņš sāka publicēt dažus dzejoļus vietējā avīzē. Slinkuma dēļ viņš palaida garām svarīgu stipendiju, taču, pateicoties savām matemātiķa spējām, tika pieņemts par matemātikas pasniedzēju Kristus baznīcas koledžā. Šajā darbā viņš palika nākamos 26 gadus. Darbs nodrošināja labus ienākumus, taču šķita viņam garlaicīgs.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Viņa rakstnieka pseidonīms, Lūiss Kerols, pirmo reizi parādās [[1856]]. gada dzejas publikācijā. Šis pseidonīms ir atvasināts no viņa īstā vārda: ''Lewis'' ir ''Lutwidge'' angliskotā forma no latīņu ''Ludovicus'', un ''Caroll'' ir ''Charles'' angliskotā forma no latīņu ''Carolus''.

== Alise ==
[[Attēls:Alice Liddell.jpg|thumb|left|200px|Alise Lidela, [[1860]]. gads]]
1856. gadā Kristus baznīcas koledžā ieradās jaunais dekāns Hendrijs Lidels ar savu ģimeni, kura spēlēja būtisku lomu Dodžsona dzīvē un turpmākajos gados būtiski ietekmēja viņa rakstnieka karjeru. Čārlzs Dodžsons kļuva par tuvu dekāna sievas, Lorīnas, un viņu bērnu, īpaši trīs māsu, Lorīnas, Edītes un Alises draugu. Šī draudzība iedvesmoja viņu uzrakstīt bērnu grāmatu &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]&quot;. Pirmā grāmata tika publicēta [[1865]]. gadā. Grāmatas turpinājums, &quot;Alise Aizspogulijā&quot;, sarakstīts vairāku nākamo gadu laikā un pirmoreiz publicēts [[1871]]. gadā.

== Vēlākā dzīve ==
Čārlzs Dodžsons savas dzīves otrajā pusē bija bagāts un slavens, lai arī tas būtiski neizmainīja viņa paradumus. Viņš bija ne tikai slavens daiļliteratūras autors, bet arī matemātisku rakstu autors un veiksmīgs fotogrāfs. Fotografēšanu viņš negaidīti pārtrauca [[1880]]. gadā. Tas tiek saistīts ar viņa interesi par mazu meiteņu kailfoto un izplatīto viedokli, kas pieļauj, ka viņam bija pedofiliskas noslieces. Tie pētnieki, kas noraida pedofilijas [[Hipotēze|hipotēzi]], uzskata, ka Dodžsons interesējās par bērniem, jo viņu nepiesaistīja pieaugušo pasaule. Vienīgais viņa zināmais ārzemju ceļojums ir ceļojums uz Krieviju [[1867]]. gadā, par kuru viņš raksta savā &quot;Krievijas Žurnālā&quot;, kas pirmoreiz publicēts [[1935]].gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lewiscarroll.org/works.html |title=Chronology of Works of Lewis Carroll&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220131026/http://www.lewiscarroll.org/works.html |archivedate={{dat|2009|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņš miris {{dat|1898|1|14}} savas māsas mājā Gilfordā no plaušu karsoņa. Apglabāts Gilfordā Mauntas kapos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.lewiscarroll.cc/ Lūisa Kerola mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}
* [http://worldcat.org/identities/lccn-n79-56546 Raksts par Lūisu Kerolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217234634/http://worldcat.org/identities/lccn-n79-56546 |date={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://lib.ru/CARROLL/ Raksts par Lūisu Kerolu] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090205070445/http://www.lewiscarroll.org/photo.html Lūisa Kerola fotogrāfijas] {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kerols, Luiss}}
[[Kategorija:Češīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas anglikāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]</text>
      <sha1>23pxo8f9x1ia1ssh0t08yw1llsau364</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464414</id>
      <parentid>4464413</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:58:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6532" sha1="nvspt2fjx3tjrfb540sv0ao71vcv5fu" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|          vārds = Čārlzs Latvidžs Dodžsons
|     vārds_orig = ''Charles Lutwidge Dodgson''
|         attēls = LewisCarrollSelfPhoto.jpg
|     att_izmērs = 220px
|        dz_gads = 1832
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = [[Dērsberi]], [[Češīra]], [[Anglija]]
|         m_gads = 1898
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Londona]], [[Anglija]]
|     pseidonīms = Lūiss Kerols
|   nodarbošanās = rakstnieks, matemātiķis, anglikāņu garīdznieks, fotogrāfs 
|slavenākie darbi = &quot;Alises piedzīvojumi Brīnumzemē&quot;, &quot;Alise Aizspogulijā&quot;
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
}}

'''Lūiss Kerols''' ({{val|en|Lewis Carroll}}), īstajā vārdā '''Čārlzs Latvidžs Dodžsons''' ({{val|en|Charles Lutwidge Dodgson}}; {{dat|1832|1|27|N}} — {{dat|1898|1|14|N}}) bija angļu rakstnieks, matemātiķis, filozofs, garīdznieks, loģiķis un fotogrāfs. 

Viņa visslavenākie darbi ir bērnu grāmatas &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]&quot; un &quot;[[Alise Aizspogulijā]]&quot;. Viņa vārdu spēles, loģika un fantāzija arvien vēl piesaista plašu lasītāju loku, tās ir kļuvušas par modernās kultūras daļu, tieši ietekmējot daudzus māksliniekus.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1832|1|27}} mācītāja ģimenē Dārsberijas ciematā, Češīras grāfistē. Ģimenē bija 7 meitas un 4 dēli — Čārlzs bija vecākais dēls, bet jau trešais bērns. Kad Čārlzam bija 11 gadi, viņa tēvu pārcēla uz Ziemeļjorkšīru, Kroftu pie Tīsas. Tur viņi palika nākamos 25 gadus.

Agrā bērnībā Čārlzu mācīja mājās un bija apdāvināts bērns. 12 gadu vecumā viņš sāka apmeklēt nelielu privātskolu Ričmondas tuvumā un [[1846]]. gadā pārcēlās uz Ragbijas skolu, kur, neskatoties uz nepatikšanām attiecībās ar citiem skolēniem un praktiskām dzīves grūtībām, akadēmiskajā ziņā bija izcils skolnieks.

Pieaugušais Čārlzs Dodžsons bija apmēram 180 [[centimetrs|cm]] garš, slaids, viņam bija brūni lokaini mati un zilas acis. Bērnībā pārciestās slimības dēļ viņš slikti dzirdēja ar kreiso ausi. Tomēr būtiski viņa dzīvi apgrūtināja [[stostīšanās]], ko viņš sauca par savu &quot;nedrošību&quot;. Stostīšanās nepameta viņu visu viņa dzīvi un tā parādās arī daudzos mītos, kas tika stāstīti par Lūisu Kerolu. Tā piemēram, cilvēki apgalvoja, ka viņš stostījās tikai pieaugušo sabiedrībā, savukārt bērnu klātbūtnē viņš runāja brīvi un tekoši. Tomēr šim apgalvojumam nav pamata, jo daudzi bērni no viņa paziņu loka atceras viņa stostīšanos, kamēr daudzi pieaugušie to nebija pamanījuši.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt; Leach, Karoline ''In the Shadow of the Dreamchild'' 2.nodaļa&lt;/ref&gt;

[[1851]]. gadā viņš sāka studēt Oksfordas Kristus baznīcas koledžā. Čārlzs Dodžsons bija apdāvināts students, lai arī reizēm lielu cerību un ambīciju periodi mijās ar koncentrācijas trūkuma periodiem. Šajā laikā viņš sāka publicēt dažus dzejoļus vietējā avīzē. Slinkuma dēļ viņš palaida garām svarīgu stipendiju, taču, pateicoties savām matemātiķa spējām, tika pieņemts par matemātikas pasniedzēju Kristus baznīcas koledžā. Šajā darbā viņš palika nākamos 26 gadus. Darbs nodrošināja labus ienākumus, taču šķita viņam garlaicīgs.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Viņa rakstnieka pseidonīms, Lūiss Kerols, pirmo reizi parādās [[1856]]. gada dzejas publikācijā. Šis pseidonīms ir atvasināts no viņa īstā vārda: ''Lewis'' ir ''Lutwidge'' angliskotā forma no latīņu ''Ludovicus'', un ''Caroll'' ir ''Charles'' angliskotā forma no latīņu ''Carolus''.

== Alise ==
[[Attēls:Alice Liddell.jpg|thumb|left|200px|Alise Lidela, [[1860]]. gads]]
1856. gadā Kristus baznīcas koledžā ieradās jaunais dekāns Hendrijs Lidels ar savu ģimeni, kura spēlēja būtisku lomu Dodžsona dzīvē un turpmākajos gados būtiski ietekmēja viņa rakstnieka karjeru. Čārlzs Dodžsons kļuva par tuvu dekāna sievas, Lorīnas, un viņu bērnu, īpaši trīs māsu, Lorīnas, Edītes un Alises draugu. Šī draudzība iedvesmoja viņu uzrakstīt bērnu grāmatu &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]&quot;. Pirmā grāmata tika publicēta [[1865]]. gadā. Grāmatas turpinājums, &quot;Alise Aizspogulijā&quot;, sarakstīts vairāku nākamo gadu laikā un pirmoreiz publicēts [[1871]]. gadā.

== Vēlākā dzīve ==
Čārlzs Dodžsons savas dzīves otrajā pusē bija bagāts un slavens, lai arī tas būtiski neizmainīja viņa paradumus. Viņš bija ne tikai slavens daiļliteratūras autors, bet arī matemātisku rakstu autors un veiksmīgs fotogrāfs. Fotografēšanu viņš negaidīti pārtrauca [[1880]]. gadā. Tas tiek saistīts ar viņa interesi par mazu meiteņu kailfoto un izplatīto viedokli, kas pieļauj, ka viņam bija pedofiliskas noslieces. Tie pētnieki, kas noraida pedofilijas [[Hipotēze|hipotēzi]], uzskata, ka Dodžsons interesējās par bērniem, jo viņu nepiesaistīja pieaugušo pasaule. Vienīgais viņa zināmais ārzemju ceļojums ir ceļojums uz Krieviju [[1867]]. gadā, par kuru viņš raksta savā &quot;Krievijas Žurnālā&quot;, kas pirmoreiz publicēts [[1935]].gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lewiscarroll.org/works.html |title=Chronology of Works of Lewis Carroll&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220131026/http://www.lewiscarroll.org/works.html |archivedate={{dat|2009|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viņš miris {{dat|1898|1|14}} savas māsas mājā Gilfordā no plaušu karsoņa. Apglabāts Gilfordā Mauntas kapos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.lewiscarroll.cc/ Lūisa Kerola mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}
* [http://worldcat.org/identities/lccn-n79-56546 Raksts par Lūisu Kerolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217234634/http://worldcat.org/identities/lccn-n79-56546 |date={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://lib.ru/CARROLL/ Raksts par Lūisu Kerolu] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090205070445/http://www.lewiscarroll.org/photo.html Lūisa Kerola fotogrāfijas] {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kerols, Luiss}}
[[Kategorija:Češīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas anglikāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]</text>
      <sha1>nvspt2fjx3tjrfb540sv0ao71vcv5fu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Kanariss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80958</id>
    <revision>
      <id>4464319</id>
      <parentid>3974697</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:12:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4605" sha1="lgi5skw2h6sfzbjesyeabrdvjp18apk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vilhelms Francs Kanariss
|     vārds_orig = ''Wilhelm Franz Canaris''
|         attēls = Bundesarchiv Bild 146-1979-013-43, Wilhelm Canaris.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1887
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = Aplerbeka  ([[Dortmunde]]s daļa) [[Vestfālene]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1945
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 9
|        m_vieta = [[Flosenburgas koncentrācijas nometne]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Admirālis]]
|  dienesta_laiks = 1905 — 1944
|          valsts = {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Weimar}} [[Veimāras Republika]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Nacistiskā Vācija]]
|       struktūra = [[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|23px|border]] [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Kaiserliche Marine]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Weimar Republic (jack).svg|23px|border]] [[Reichsmarine]]&lt;br /&gt;[[Attēls:War_Ensign_of_Germany_1938-1945.svg|23px|border]] [[Abvērs]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusts]] (Pirmā un otrā šķira)&lt;br /&gt;[[Vācu krusts|Vācu krusts (sudrabā)]]&lt;br /&gt;[[Goda krusts]]&lt;br /&gt;[[Militārie ilgas kalpošanas apbalvojumi|Vērmahta divpadsmit un divdesmit piecu gadu kalpošanas ordeņa lente]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Vilhelms Francis Kanariss''' ({{val|de|Wilhelm Franz Canaris}}; dzimis {{dat|1887|1|1|L}}, miris {{dat|1945|4|9|L}}) bija [[Vācija]]s virsnieks, [[admirālis]], [[Abvērs|Abvēra]] (Vācijas [[militārā izlūkošana|militārās izlūkošanas]] dienesta) vadītājs no 1935. līdz 1944. gadam, kā arī [[Vācijas pretošanās kustība]]s dalībnieks.

Dzimis bagātu rūpnieku ģimenē. 1905. gadā iestājās [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Impērijas flotē]] (''Kaiserliche Marine''). Pirmā pasaules kara laikā dienēja uz [[vieglais kreisieris|vieglā kreisera]] ''[[SMS Dresden]]''. 1915. gadā krita gūstā [[Robinsona Krūzo sala|Robinsona Krūzo salā]], kad pēc kaujas ar britu kuģiem komanda ''SMS Dresden'' nogremdēja. Augustā izbēga no gūsta un spēja atgriezties Vācijā. Kara turpmākajā gaitā komandēja [[zemūdene|zemūdeni]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]].

Pēc kara iesaistījās [[Brīvkorpuss|brīvkorpusos]]. Bijis iesaistīts [[Roza Luksemburga|Rozas Luksemburgas]] nogalināšanā. Vēlāk atkal iesaistījās kara flotes (''Reichsmarine'') darbā, kādu laiku komandējot [[bruņukuģis|bruņukuģi]] ''[[SMS Schlesien]]''. 1933. gadā, pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas, tika iecelts par [[Abvērs|Abvēra]] komandieri.

Iesākumā bijis Hitlera atbalstītājs, bet ap 1938. gadu V. Kanariss sapratis, ka esošais kurss ved uz katastrofu. Pulcējot ap sevi pret [[nacisti]]em noskaņotus virsniekus un uzturot kontaktus ar britu izlūkdienstu [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]], viņš centās vājināt Hitlera varu. 1944. gada februārī Hitlers V. Kanarisu atcēla no amata, par Abvēra priekšnieku ieceļot [[Valters Šellenbergs|Valteru Šellenbergu]]. Dažas nedēļas vēlāk viņam tika piemērots [[mājas arests]], līdz ar to viņš nespēja aktīvi piedalīties [[20. jūlija sazvērestība|20. jūlija sazvērestībā]]. Pēc sazvērestības sakāves V. Kanariss tika notiesāts uz nāvi un 1945. gada 9. aprīlī [[Flosenburgas koncentrācijas nometne|Flosenburgas koncentrācijas nometnē]] tika pakārts kopā ar [[Dītrihs Bonhēfers|Dītrihu Bonhēferu]] un citiem režīma pretiniekiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kanariss, Vilhelms}}
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]]
[[Kategorija:Dzelzs krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]</text>
      <sha1>lgi5skw2h6sfzbjesyeabrdvjp18apk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1931. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89352</id>
    <revision>
      <id>4464440</id>
      <parentid>4388331</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:09:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4464440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6339" sha1="tjaz5rwky9ffcsjwm5kjxp2852yon78" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1931|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1931. gads|1931. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Notikumi ==
* [[Rīga|Rīgā]] tika rīkoti zemnieku svētki.
* [[Latvija|Latvijā]] uzplauka laulību šķiršanu bizness, kurš pievilināja daudzus ārzemniekus. Par pamatu tika ņemts Latvijas likuma 50. pants, kurš noteica, ka laulība var būt šķirta, ja laulātais pāris atsevišķi dzīvo vismaz 3 gadus — bez papildus pierādījumiem. 1931. gadā tika šķirtas 398 laulības.
* tika nodibināta moderna skaņuplašu kompānija ''[[Bellacord Electro]]''.
* par [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku pagasta]] līdzekļiem tika pabeigta [[Abgunstes muiža]]s kungu mājas būvniecība (uzsākta 1908. gadā) un tajā tika iekārtota skola.

=== Februāris ===
* [[20. februāris]] — [[Saeima|Saeimā]] tika iesniegts likumprojekts [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] īpašuma tiesību izmaiņai un tas paredzēja, ka Doma baznīca nonāks [[Latvija]]s valsts īpašumā. Likumprojekts izraisīja asus strīdus starp [[latvieši]]em un [[baltvācieši]]em, kā arī saasināja Latvijas un [[Vācija]]s starpvalstu attiecības.

=== Aprīlis ===
* [[23. aprīlis]] — [[Daugava|Daugavā]] sākās [[1931. gada plūdi Jēkabpilī|stipri pavasara pali]], maksimumu sasniedzot 1. maijā.&lt;ref&gt;[http://eogre.lv/lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=499:daugavas-pldi-1931-g-&amp;catid=17:aktuli&amp;Itemid=5 DAUGAVAS PLŪDI, 1931 g.], eogre.lv&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]], kuros piedalījās 280 kori un 12 000 dalībnieki. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē [[Esplanāde (Rīga)|Rīgas esplanādē]].

=== Augusts ===
* {{dat||8|2|N}} — atklāj [[Pārogre (stacija)|Pārogres]] pieturas punktu.
* [[8. augusts]] — 2 vilcienu sadursmē [[Jūrmala|Jūrmalā]] par vienīgo upuri kļūst [[Biruta Skujeniece]], aktrise un dzejniece.
* [[10. augusts|10.]]—[[12. augusts]] — notika kandidātu sarakstu pieņemšana 4. Saeimas vēlēšanām.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;[http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. — 1934. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018015023/http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, web.cvk.lv&lt;/ref&gt;

=== Septembris ===
* [[5. septembris|5.]]—[[6. septembris]] — notika tautas nobalsošana par likumprojektu &quot;Likums par Māras baznīcu&quot;. Tautas nobalsošanā piedalījās 390 883 vēlētāji. Lai arī tautas nobalsošanā trūka kvoruma, gandrīz visi jeb 380 740 vēlētāji pauda atbalstu likumprojektam. Tāpēc Saeima šo likumprojektu tomēr pieņēma.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris|3.]]—[[4. oktobris]] — notika [[4. Saeimas vēlēšanas]], un tajās vēlētāju aktivitāte bija 80,04 procenti.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notika [[4. Saeima]]s pirmā sēde, un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] paziņoja par [[3. Saeima]]s pilnvaru, kā arī par savu pilnvaru izbeigšanos.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;
* [[6. novembris]] — divas [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas jūras spēku]] Henkel HE5a [[lidmašīna]]s ietriecās viens otrā 300 metru augstumā virs [[Liepāja]]s. 6 gāja bojā negadījumā. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/235642|title=Raksts par negadījumu 6. Novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[19. janvāris]] — [[Alnis Zaķis]], mūziķis (miris 2012. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Laris Strunke]], gleznotājs (miris 2020. gadā)
* [[5. marts]] — [[Ints Cālītis]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks (miris 2023. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Jānis Volkolākovs]], ārsts, sirds ķirurgs, pasniedzējs (miris 2020. gadā)
* [[23. maijs]] — [[Gunārs Cilinskis]], aktieris, režisors (miris 1992. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Viesturs Gredzens]], lauksaimnieks, politiķis (miris 2010. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Baiba Bičole]], dzejniece (mirusi 2021. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Vizma Belševica]], dzejniece, rakstniece un tulkotāja (mirusi 2005. gadā)
* [[9. jūnijs]] — [[Līvija Volkova]], literatūrvēsturniece (mirusi 2025. gadā)
* [[1. jūlijs]] — [[Ainārs Eglons Leja]], modernās pieccīņas treneris (miris 2023. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Gunārs Piesis]], kinorežisors un kinoscenārists (miris 1996. gadā)
* [[6. augusts]] — [[Emīls Braunbergs]], mākslinieks, ķirurgs (miris 2018. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Vivija Slītere]], pedagoģe (mirusi 2025. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Gunārs Astra]], brīvības cīnītājs (miris 1988. gadā)
* [[5. decembris]] — [[Ilmārs Dzenis]], trimdas latviešu dziedātājs (miris 2025. gadā)
* [[6. decembris]] — [[Viktors Hausmanis]], literatūras un teātra zinātnieks (miris 2023. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (miris 2026. gadā)
* [[30. decembris]] — [[Oļģerts Hehts]], basketbolists (miris 2016. gadā)

== Miruši ==
* [[13. janvāris]] — [[Kārlis Balodis]], ekonomists (dzimis 1864. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Žanis Smiltnieks]], tēlnieks (dzimis 1893. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Ērihs Lauberts]], aktieris, režisors (dzimis 1878. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Biruta Skujeniece]], aktrise, režisore, dzejniece (dzimusi 1888. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Pēteris Rudzītis]], aktieris (dzimis 1879. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Kristaps Koškins]], aktieris, režisors, teātra darbinieks (dzimis 1875. gadā)
* [[3. decembris]] — [[Gustavs Mangulis]], Latvijas armijas pulkvedis (dzimis 1879. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Jēkabs Janševskis]], rakstnieks, žurnālists, skolotājs (dzimis 1865. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1931. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1931. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>tjaz5rwky9ffcsjwm5kjxp2852yon78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anarhisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92502</id>
    <revision>
      <id>4464243</id>
      <parentid>4406607</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota saite Jānim Jankavam</comment>
      <origin>4464243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13020" sha1="qu6tdg3s8dc21n3vxfxphrvp15gaqzl" xml:space="preserve">[[Attēls:Anarchy-symbol.svg|thumb|200px|Anarhijas simbols]]
'''Anarhisms''' ({{val-el|ἀναρχία}}, ''anarkhiā'' — &quot;bez valdnieka&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.etymonline.com/index.php?term=anarchy&amp;allowed_in_frame=0|title=Anarchy (n.)|publisher=Online Etymology Dictionary|accessdate={{dat|2016|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;) ir [[Politiskā filozofija|politiska filozofija]] vai [[ideoloģija]], kas ietver teoriju, ka sabiedrībai būtu jāorganizējas pašai, bez [[hierarhija|hierarhiskām]] organizācijām, bet ar [[demokrātija|demokrātisku]] pārvaldes sistēmu. Daļa anarhistu uzskata, ka [[valsts|valstij]] nav vajadzīga [[valdība]], ka tā ir kaitīga un/vai pat nevēlama. Anarhistu atbalstīto sistēmu sauc par [[anarhija|anarhiju]]. Tomēr anarhisti nav vienisprātis par to, kas tad īsti ir anarhisms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2011/sep/07/anarchism|title=What does it mean to be an 'anarchist'?|publisher=The Guardian|accessdate={{dat|2016|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Anarhistu domāšanas virzieni ==
Anarhistu domāšanas virzienus vispārīgi var grupēt divās vēsturiskās tradīcijās: [[individuālistu anarhisms|individuālistu anarhismā]] un [[sociālais anarhisms|sociālajā anarhismā]]. Katrai no tām ir atšķirīgas izcelsme, vērtības un attīstība. Bez tām pastāv vēl dažādi anarhisma virzieni un tradīcijas. Zināmākie no tiem:
* [[anarhokomunisms]];
* [[anarhosindikālisms]];
* [[anarhokapitālisms]];
* [[anarhofeminisms]];
* [[anarhopacifisms]];
* [[anarhoprimitīvisms]];
* [[anarhokolektīvisms]];
* [[postkreisais anarhisms]].

== Anarhisms un vardarbība ==
Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka anarhisms un [[vardarbība]] ir cieši saistīti, jo tādā gadījumā sabiedrībā valdīs visatļautība un nebūs kas kontrolē cilvēkus. Arī paši anarhisti uzskata, ka vardarbība ir pieļaujama [[pašaizsardzība]]s nolūkos, kā arī gadījumos, lai panāktu, ka tiktu turēta [[vienošanās]].&lt;ref name=&quot;satori3&quot;/&gt; Savukārt anarhisma domāšanas virzienu, kas noraida jebkādu vardarbības izpausmi, sauc par [[anarhopacifisms|anarhopacifismu]].

== Anarhisma vēsture ==
[[Attēls:William Godwin by Henry William Pickersgill.jpg|thumbnail|180px|[[Viljams Godvins]] bija viens no pirmajiem, kas formulēja anarhisma politiskos un ekonomiskos jēdzienus]]
Sengrieķu domātājs [[Zēnons no Kitijas]], [[stoicisms|stoicisma]] pamatlicējs, tiek uzskatīts arī par anarhisma &quot;tēvu&quot;. [[viduslaiki|Viduslaikos]] anarhistu tradīcijas bija cieši saistītas ar [[utopija|utopiju]] un reliģiskām kustībām, piemēram, ar [[Brīvā gara brāļi un māsas|Brīvā gara brāļiem un māsām]], kas uzplauka Ziemeļeiropā 13. un 14. gadsimtā, ar [[anabaptisms|anabaptistiem]] 16. gadsimtā. Mūsdienu politiskā anarhisma filozofijas aprises iezīmēja 18. un 19. gadsimtā tādi ievērojami vīri kā [[Viljams Godvins]] (''William Godwin''), [[Pjērs Žozefs Prudons]] un citi. Anarhisms bija viens no vadošajiem politiskās filozofijas veidiem, kas 19. gadsimtā attīstījās Eiropā.

[[Mihails Bakuņins]] mēģināja vērst [[Pirmā Internacionāle|Pirmo Internacionāli]] anarhisma virzienā, bet piekāpās [[Kārlis Markss|Kārlim Marksam]]. Bakuņins anarhismam piešķīra [[kolektīvisms|kolektīvisma]] un [[vardarbība]]s toni, kas pastāvēja par spīti [[Pjotrs Kropotkins|Pjotra Kropotkina]] un [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] pūlēm. [[Boļševiki]] politisko anarhismu [[Krievija|Krievijā]] apspieda pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s.

Anarhisma idejām daudz sekotāju bija [[Spānijas revolūcija]]s laikā, kas notika [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] sākumā 1936. gadā.

=== Latvijā ===
20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā, kas tolaik ietilpa Krievijas Impērijas sastāvā, sāka parādīties pirmie anarhisma piekritēju grupējumi. 1905. gadā izveidojās vairākas latviešu un [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] anarhistu grupas (piem. Rīgas Internacionāle), kuras vēlāk apvienojās Rīgas Anarhokomunistu grupu federācijā un kuras gan izplatīja anarhisma literatūru latviešu valodā un [[Jidišs|jidišā]], gan piedalījās bruņotās sadursmēs ar [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašaizsardzības grupām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://freedomnews.org.uk/2020/10/16/history-baltic-and-polish-anarchism-at-the-end-of-the-19th-century/|title=History: Baltic and Polish anarchism at the end of the 19th century|last=Eds|website=Freedom News|access-date=2025-12-17|date=2020-10-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sekojot nežēlīgām cara valdības represijām, vairāki aktīvisti tika deportēti uz Sibīriju vai arī sodīti ar nāvi, kas lika grupējumiem mainīt taktiku. 1907.–1908. gadā Rīgā darbojās Brīvo strādnieku organizācija (jeb &quot;jankavisti&quot;, nosaukti grupas vadītāja [[Jānis Jankavs|Jāņa Jankava]] vārdā), kuri propagandēja šķiru cīņas veikšanu, izmantojot streikus, ekspropriāciju un īpašuma bojāšanu, līdz lielākā daļa biedru (piemēram, bijušie LSDSP un [[Latvijas Sociāldemokrātija|LSD]] biedri) aizplūda uz legālām [[Arodbiedrība|arodbiedrībām]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Paralēli radās arī bruņotu anarhokomunisma piekritēju grupas, kas bieži darbojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] Kaujas organizācijas sastāvā, kuras veica bruņotas operācijas Latvijas mūsdienu teritorijā un ārpus tās ap [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas laiku un pēc tā]]. 1906. gada 17. janvārī kaujinieku grupa veica [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumu Rīgas Policijas pārvaldei]], kurā atbrīvoja vairākus arestētos cīņubiedrus (par šiem notikumiem 1974. gadā uzņemta mākslas filma &quot;[[Uzbrukums slepenpolicijai]]&quot;). Vēlāk, 1906. gada 26. februārī,  notika [[uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos]], lai iegūtu (&quot;ekspropriētu&quot;) revolucionārajai darbībai un ieroču iepirkšanai nepieciešamos līdzekļus. Pasaules mērogā vislielāko atpazīstamību ieguva latviešu kreiso revolucionāru grupējuma (kuru vidū bija vairāki anarhisti no Latvijas teritorijas) kauja ar Londonas policiju un [[Britu armija|britu armijas]] vienībām 1911. gada 3. janvārī, jeb [[Sidnejstrītas aplenkums]], ar kuru bieži piemin [[Pēteris Krāsotājs|Pētera Krāsotāja]] jeb Pētera Māldera vārdu un citus (piemēram, [[Jānis Žāklis]]).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shpayer-Makov|first=Haia|date=1988|title=Anarchism in British Public Opinion 1880-1914|url=https://www.jstor.org/stable/3827854|journal=Victorian Studies|volume=31|issue=4|pages=487–516|issn=0042-5222}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā britu autors [[Filips Rufs]] izdeva grāmatu &quot;Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve&quot;, kas pievēršas šiem notikumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/book/pa-stavu-liesmu-debesis-nenotverama-latviesu-anarhista-petera-maldera-laiks-un-dzive|title=&quot;Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve&quot;|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=|archive-date=2025-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222231101/https://satori.lv/book/pa-stavu-liesmu-debesis-nenotverama-latviesu-anarhista-petera-maldera-laiks-un-dzive}}&lt;/ref&gt; P. Krāsotāja stāstu apskata arī 2021. gada Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojuma filma “[[Gads pirms kara]]”.

Anarhistu aktivitāte pieauga pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]]: 1917. gada augustā nodibinājās latviešu anarhosindikālistu grupa &quot;Liesma&quot;, kura piedalījās [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] notikumos Maskavā un tur izveidojusi Latviešu anarhistu klubu, kurā ietilpuši arī latvieši no [[Harkiva|Harkivas]]. Kolektīva biedri arī piedalījās anarhistu bruņotās kustības jeb Melnās gvardes darbībā. 1918. gada aprīlī kluba darbību izjauca [[boļševiki]], kas konfiscēja vai iznīcināja anarhistu resursus un pašus biedrus uz laiku apcietināja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.katesharpleylibrary.net/12jmqx|title=Trouble in Moscow: From the life of the &quot;Liesma&quot; [&quot;Flame&quot;] Group|last=Ruff|first=Philip|website=www.katesharpleylibrary.net|access-date=2025-12-17}}&lt;/ref&gt; Pakāpeniski boļševiki apspieda anarhistu kustību, uzskatot tos par vieniem no saviem ideoloģiskajiem konkurentiem.

Mūsdienu Latvijā anarhisma ideju pārstāvniecība ir mazskaitlīga. 2012. gadā [[Tallina|Tallinā]] norisinājās Baltijas anarhistu sanāksme, kurā piedalījusies arī grupa no Latvijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anarkismo.net/article/23435|title=Impressions from the Baltic Anarchist Meeting 2012 - Anarkismo|website=www.anarkismo.net|access-date=2025-12-17}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā bijušais izglītības un zinātnes ministrs [[Roberts Ķīlis]] portālam [[Tvnet.lv]] izteicās: &quot;Es esmu anarhists, es nepiedalos partijās; atteikšanās [iestāties jaunizveidotajā partijā [[Kustība Par!]]] nav saistīta ar tās ideoloģiskajiem uzstādījumiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4563665/kilis-es-esmu-anarhists-es-nepiedalos-partijas|title=Ķīlis: Es esmu anarhists, es nepiedalos partijās|website=[[Tvnet.lv]]|access-date=2025-12-17|date=2017-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā Ķīlis nolasīja vairākas lekcijas par anarhisma ideoloģijas pamatiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vai-vispar-ir-vajadziga-valsts-ja-gandriz-visu-var-izdarit-pasi-cilveki-lekcijas-video|title=Roberts Ķīlis {{!}} Vai vispār ir vajadzīga valsts, ja gandrīz visu var izdarīt paši cilvēki? (lekcijas video)|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=en|archive-date=2025-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20251222230838/https://satori.lv/article/vai-vispar-ir-vajadziga-valsts-ja-gandriz-visu-var-izdarit-pasi-cilveki-lekcijas-video}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/roberts-kilis-anarhisms-tris-lekcijas-par-piemirstu-alternativu-2011-gada-janvari-viss-rezervets|title=Roberts Ķīlis „Anarhisms. Trīs lekcijas par piemirstu alternatīvu” 2011. gada janvārī - VISS REZERVĒTS|website=satori.lv|access-date=2025-12-17|language=en|archive-date=2025-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20251223000418/https://satori.lv/article/roberts-kilis-anarhisms-tris-lekcijas-par-piemirstu-alternativu-2011-gada-janvari-viss-rezervets}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;satori3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3625 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (3. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|04|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110430150259/http://www.satori.lv/raksts/3625 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://enciklopedija.lv/skirklis/242887-anarhisms Anarhisms Nacionālajā enciklopēdijā]{{commonscat-inline|Anarchism|anarhisms}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.vesture.eu/index.php/Anarhisms | title= Anarhisms | publisher= Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3620 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (1. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|01|14||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110114232701/http://www.satori.lv/raksts/3620 }}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3622 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (2. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|01|19||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110119164644/http://www.satori.lv/raksts/3622 }}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.satori.lv/raksts/3625 | title= Pjotrs Kropotkins: Anarhisms (3. daļa no 3) | publisher= Satori. Interneta žurnāls | author= No Britu Enciklopēdijas 11. izdevuma tulkojusi Ingmāra Balode | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archive-date= {{dat|2011|04|30||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20110430150259/http://www.satori.lv/raksts/3625 }}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://lav.anarchopedia.org/S%C4%81kumlapa | title= Anarkopēdija | publisher=  | accessdate= 2013. gada 31. maijā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090924021201/http://lav.anarchopedia.org/S%C4%81kumlapa | archivedate= {{dat|2009|09|24||bez}} }}

{{anarhisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anarhisms| ]]</text>
      <sha1>qu6tdg3s8dc21n3vxfxphrvp15gaqzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kazdangas pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>102662</id>
    <revision>
      <id>4464561</id>
      <parentid>4195036</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:40:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27536-15</username>
        <id>145002</id>
      </contributor>
      <origin>4464561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4012" sha1="5v1krg9dcg86czrn5vz7qke8nh1r95s" xml:space="preserve">[[Attēls:Kazdangas_pils.JPG|thumb|250px|Kazdangas pils 2008. gadā]]

'''Kazdangas pils''' ({{val|de|Katzdangen}}) ir muižas kungu māja [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]] [[Kazdanga|Kazdangā]]. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja [[Manteifeļi|Manteifeļu dzimtai]] un Natalijas dzimtes kokam

== Vēsture ==
Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.—1804. gados [[Klasicisms|klasicisma]] stilā, projekta autors [[Johans Georgs Ādams Berlics]].
[[Muiža]]s kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, tajā skaitā, Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, [[lopbarība]]s tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli. Vietējie zemnieki pie 1876. gadā uzbūvētās  Kazdangas skolas bija uzcēluši pieminekli muižas īpašniekam Kārlim Manteifelim (1820–1884), no pieminekļa palicis vienīgi tā  postaments.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/31.01.2024-vai-zini-kada-saistiba-vilhelmam-purvitim-ar-baronu-manteifeli.a540407/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Vai zini, kāda saistība Vilhelmam Purvītim ar baronu Manteifeli?] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
 
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Pēdējais muižas īpašnieks Kārlis Vilhelms Manteifelis (1872–1946)&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt; no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] teorētiķa [[Pauls Šulce-Naumburgs|Paula Šulces-Naumburga]] ''(Paul Schultze-Naumburg)'' projekta.&lt;ref&gt;[http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=16&amp;prop_id=168 Pilis.lv Kazdangas muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162244/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=16&amp;prop_id=168 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} (Skatīts 08.01.2010)&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados [[Pils|pili]] atkal izpostīja. Pēc 1920. gada [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrāras reformas]] muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja [[Kazdangas lauksaimniecības tehnikums|Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu]], vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru.
&lt;gallery&gt;
Kazdangas muižas pils pirms pārbūves.jpg|Kazdangas muižas pils pirms pārbūves
Attēls:Kazdangas muiza.jpg|Kazdangas muižas kungu māja 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])
Kazdangas muižas parks ap 1900.jpg|Kazdangas muižas parks (ap 1900)
Attēls:Kazdangas pils 1.JPG|1905. gada revolūcijā nodedzinātā Kazdangas pils
&lt;/gallery&gt;

== Muižas komplekss ==
Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem [[Kurzeme|Kurzemē]]. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar [[Mežotnes pils|Mežotnes pili]]. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā.&lt;ref&gt;D.Bruģis Historisma pilis Latvijā. Rīga. 1997. 283 lpp&lt;/ref&gt;

Uz pili pāri [[Alokste]]s upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, [[Stallis|staļļi]], pārvaldnieka māja un [[Klēts|klētis]].
Blakus pilij atrodas ''Kavalieru nams'' kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: [[Baroks|baroka]] stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{coord|56|44|02|N|21|43|58|E|display=title|region:LV_type:landmark}}

{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Kazdangas pagasts]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>5v1krg9dcg86czrn5vz7qke8nh1r95s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apenīnu pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121048</id>
    <revision>
      <id>4464398</id>
      <parentid>3562871</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2650" sha1="k7oye9eecbmbpoi4f5yr2ubua2txoau" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Apenīnu pussala
|attēls              = Satellite image of Italy in March 2003.jpg
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Eiropa#Itālija
| reljefa_karte= jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = 
|vietējais nosaukums = Penisola appenninica
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = 
|latd=42|latm= |lats= |latNS=N |longd=14|longm= |longs= |longEW=E
|platība             = 149 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = [[Korno Grande]]
|augstums            = 2914
|salu skaits         =
|valsts              =
|valsts adm vienības tips  = Valsts
|valsts adm vienība        = {{ITA}}&lt;br/&gt;{{SMR}}
|valsts adm vienības tips1 = 
|valsts adm vienība1       = 
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = [[itāļi]]
|valsts lielpilsēta  = [[Roma]]
|piezīme =
}}
'''Apenīnu pussala''' ({{val-it|Penisola appenninica, Penisola italiana}}) ir viena no lielākajām [[pussala|pussalām]] [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Tās lielāko daļu aizņem [[Itālija]]. 

Pussalas kopējā platība ir 149 000 km². Ziemeļos to norobežo [[Padānas lēzenums]], rietumos [[Tirēnu jūra|Tirēnu]] un [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] [[jūra]]s, austrumos [[Adrijas jūra]], bet dienvidos [[Jonijas jūra]]. [[Krasta līnija]] mazliet izrobota, bet pussalas reljefs pārsvarā ir kalnains, paugurains. Klimats lielākoties [[subtropu klimats|subtropu]]. Apenīnu pussalai ir trīs mazākas pussalas — [[Kalabrijas pussala|Kalabrijas]] un [[Salentīnas pussala|Salentīnas]] pussalas dienvidos un [[Gargānas pussala]] austrumos. 

Pussalas austrumos lielu daļu aizņem [[Apenīni]], kuru augstākā virsotne ir [[Korno]] kalns (2914 m). No šī kalnu masīva savu nosaukumu ieguvusi arī pussala. Ir novērojama periodiska vulkāniskā darbība, kā arī [[zemestrīce]]s. Pussalā atrodami derīgie izrakteņi — [[nafta]], [[dabasgāze]], [[brūnogle]]s, [[dzīvsudrabs]], [[pirīts]], [[boksīts]], [[marmors]], [[granīts]], [[vulkāniskais tufs]] u.c. Lielākās upes ir [[Tibra]] un [[Arno]]. Raksturīgi karsta un vulkāniskas izcelsmes ezeri. Savas formas dēļ pussala ieguvusi iesauku itāļu valodā ''Lo Stivale'' — ‘zābaks’. Bez Itālijas, kas aizņem lielāko daļu pussalas, uz tās atrodas arī [[Sanmarīno]] un [[Vatikāns]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Eiropas pussalas]]
[[Kategorija:Itālijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>k7oye9eecbmbpoi4f5yr2ubua2txoau</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minesotas &quot;Wild&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126311</id>
    <revision>
      <id>4464200</id>
      <parentid>4462392</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <origin>4464200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4060" sha1="263vs01k41wh5uh3xom5ppxecueib5i" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FCC200
| bg_color           = #005931
| team               = Minnesota Wild
| logo               = Minnesota Wild.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Minesota|Sentpola}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]]
| founded            = 2000
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Grand Casino Arena]]''
| ietilpība          = 17 954
| colors             = Zaļa, sarkana, dzeltena, gaiši rozā, balta&lt;br /&gt;{{color box|#005931}} {{color box|#bf2f38}} {{color box|#FCC200}} {{color box|wheat}} {{color box|white}}
| owner              = {{Flaga|ASV}} Minnesota Sports &amp; Entertainment
| prezidents         = 
| GM                 = {{Flaga|ASV}} [[Bils Gerins]]
| coach              = {{Flaga|ASV}} [[Džons Hainss]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Spurdžons]]
| media              = [http://www.wild.com/ wild.com]
| affiliates         = [[Aiovas &quot;Wild&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Bekersfīldas &quot;Condors&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Minesotas &quot;Wild&quot;''' ({{val|en|Minnesota Wild}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sentpola|Sentpolā]], [[Minesota|Minesotas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 2000. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Klubs savas pastāvēšanas vēsturē nav izcīnījis nevienu [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], kā arī ne reizi nav kļuvis par konferences uzvarētāju, taču ir 1 reizi kļuvis par divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Xcel Energy Center]]'' hallē.

Klubā spēlēja latviešu hokejists [[Sergejs Žoltoks]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 0
* '''Divīzijas čempioni''': 1
** 2007–08

== Spēlētāji ==
=== Pašreizējais sastāvs ===
:''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.''
==== Vārtsargi ====

* 30 {{flaga|SWE}} [[Jespers Valstets]]
* 32 {{Flaga|SWE}} [[Filips Gustavsons]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}2 {{flaga|USA}} [[Džefs Petri]]
* {{0}}5 {{Flaga|CAN}} [[Džeikobs Midltons]]
* {{0}}7 {{flaga|USA}} [[Broks Feibers]]
* 24 {{flaga|USA}} [[Zeks Bogosjans]]
* 25 {{flaga|SWE}} [[Jūnass Brudīns]]
* 43 {{flaga|USA}} [[Kvinns Hjūzs]]
* 46 {{flaga|CAN}} [[Džereds Spurdžons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 46 {{Flaga|CAN}} [[Dīmons Hants]]

==== Uzbrucēji ====

* 10 {{flaga|USA}} [[Bobijs Brinks]]
* 12 {{Flaga|USA}} [[Mets Boldijs]]
* 13 {{Flaga|RUS}} [[Jakovs Treņins]]
* 14 {{flaga|SWE}} [[Jūels Ēriksons Eks]]
* 17 {{Flaga|CAN}} [[Markuss Foliņo]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 21 {{Flaga|CAN}} [[Robijs Fabri]]
* 22 {{Flaga|RUS}} [[Daņila Jurovs]]
* 36 {{Flaga|NOR}} [[Matss Dzukarello Osens|Matss Dzukarello]]
* 38 {{Flaga|USA}} [[Raiens Hartmans]]
* 47 {{Flaga|USA}} [[Maikls Makkerons]]
* 71 {{Flaga|USA}} [[Niks Foliņo]]
* 78 {{flaga|GER}} [[Niko Šturms]]
* 90 {{Flaga|SWE}} [[Markuss Jūhansons]]
* 91 {{Flaga|Krievija}} [[Vladimirs Tarasenko]]
* 97 {{Flaga|Krievija}} [[Kirils Kaprizovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.wild.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/MIN/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141115051256/http://www.hockey-reference.com/teams/MIN/ |date={{dat|2014|11|15||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot;| ]]</text>
      <sha1>263vs01k41wh5uh3xom5ppxecueib5i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Barševskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127979</id>
    <revision>
      <id>4464476</id>
      <parentid>4324235</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9573" sha1="h6c80t2i8h7xno4tp73pe3bmmw2kr7m" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Arvīds Barševskis
| vārds_orig = 
| attēls = Arvids Barsevskis02.JPG
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1965
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 20
| dz_vieta =  Šķeltovas ciems, {{vieta|Latvijas PSR|Krāslavas rajons|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = [[Daugavpils]]
| pilsonība = {{LVA}}
| tautība = 
| dzimums = V.
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Zeltīte Barševska
| bērni = Katrīna 
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Daugavpils Universitāte]]
| alma_mater = [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts]], [[M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte]]
| zinātne = [[entomoloģija]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]]&lt;br /&gt;[[Ministru kabineta balva]]&lt;br /&gt;Francijas Akadēmiskā palmas zara ordenis&lt;br /&gt;[[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]]
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Arvīds Barševskis''' (dzimis {{dat|1965|09|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[entomologs]], [[Daugavpils Universitāte]]s profesors (2003), rektors (2007–2018), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (2011).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1965|09|20||bez}} tagadējā [[Šķeltovas pagasts|Šķeltovas pagastā]].&lt;ref&gt;[http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=16&amp;smenu=2 Preiļu Galvenā Bibliotēka]&lt;/ref&gt; Mācījās [[Izvalta]]s vidusskolā, kuru beidza 1983. gadā. Studēja [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts|Daugavpils Pedagoģiskā institūta]] Dabaszinātņu fakultātē (1983-1988), tad [[Maskavas Valsts universitāte|M. Lomonosova Maskavas valsts universitātes]] bioloģijas fakultātes aspirantūrā Entomoloģijas katedrā pie prof. Rustema Žantijeva (1991). 1994. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Promociju padomē Bioloģijas nozarē aizstāvēja promocijas darbu &quot;Austrumlatvijas skrejvaboles&quot; un ieguva ''dr. biol.'' grādu. Krievu [[Studentu korporācijas|studentu korporācijas]] [[Fraternitas Arctica]] goda [[Filistrs|filistrs]]. 

2005. gadā Barševskis izveidoja un divus gadus vadīja [[Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts|Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biology.lv/lv/Par_mums/Par-mums |title=Par DU Sistemātiskās Bioloģijas institūtu |access-date={{dat|2015|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150713041715/http://www.biology.lv/lv/Par_mums/Par-mums |archivedate={{dat|2015|07|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;
No 2007. līdz 2018. gadam Barševskis bija Daugavpils Universitātes rektors, pēc tam zinātņu prorektors.
2023. gada 14. aprīlī Daugavpils Universitātes Satversmes sapulce Arvīdu Barševski vēlreiz ievēlēja rektora amatā.&lt;ref&gt;[https://du.lv/aktualitates/daugavpils-universitates-rektora-amata-ievelets-arvids-barsevskis/ DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES REKTORA AMATĀ IEVĒLĒTS ARVĪDS BARŠEVSKIS]{{Novecojusi saite}} du.lv 14.04.2023&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskais un akadēmiskais darbs ===
* Skrejvaboļu ģinšu ''[[Notiophilus]]'', ''[[Loricera]]'', ''[[Broscosoma]]'', pasaules fauna, izplatība, taksonomija, bioloģija; 
* [[Baltija]]s reģiona [[vaboles|vaboļu]] fauna, izplatība un aizsardzība. Vairāk nekā 150 zinātnisko publikāciju autors.

* profesors [[Daugavpils Universitāte]]s [[bioloģija]]s bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biology.lv/lv/Darbinieki/Darbinieki |title=DU darbinieku |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329100040/http://www.biology.lv/lv/Darbinieki/Darbinieki |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* eksperts [[Latvijas Universitāte]]s profesoru padomē &quot;Bioloģija&quot; (kopš 2007. gada), Latvijas Zinātnes padomes eksperts [[bioloģija]]s nozarē, [[zooloģija]]s apakšnozarē un priekšsēdētājs Daugavpils Universitātes promocijas padomē &quot;Bioloģija&quot; (kopš 2006. gada); Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijā (kopš 2005. gada).

* [[Latvijas Rektoru padome]]s priekšsēdētājs, Latvijas Rektoru padomes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs (kopš 2010. gada); Latvijas Universitāšu asociācijas Valdes loceklis un viens no dibinātājiem (kopš 2009. gada); Baltijas Koleopteroloģijas biedrības biedrs, dibinātājs un prezidents (pirms tam BO Baltijas Koleopteroloģijas institūta dibinātājs) (kopš 2004. gada); Latvijas augstskolu profesoru apvienības biedrs (kopš 2000. gada); Starptautiskās karabidologu biedrības &quot;''Gesselschaft für Angewandte Carabidologie e. V.'''&quot; (Vācija) biedrs (kopš 1999. gada); Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs (kopš 1985. gada).

* &quot;''Natural Environmental Monitoring''&quot; (Polija), redkolēģijas loceklis (kopš 2008. gada); &quot;''Acta Zoologica Lithuanica''&quot; redkolēģijas loceklis (kopš 2007. gada); &quot;''New and rare for Lithuania Insect species''&quot; redkolēģijas loceklis (kopš 2007. gada); Latvijas Universitātes rakstu sērijas &quot;Bioģeogrāfija&quot; redkolēģijas loceklis (kopš 2002. gada); ''[[Baltic Journal of Coleopterology]]'' galvenais redaktors, redkolēģijas loceklis un izveidotājs (kopš 2001. gada);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bjc.sggw.waw.pl/ |title=''Baltic Journal of Coleopterology'' |access-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120504003702/http://bjc.sggw.waw.pl/ }}&lt;/ref&gt; ''[[Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis]]'' galvenais redaktors, redkolēģijas loceklis un izveidotājs (kopš 2001. gada).&lt;ref&gt;http://www.biology.lv/lv/Par_mums/Acta-Biologica-Universitatis-Daugavpilensis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150328202946/http://www.biology.lv/lv/Par_mums/Acta-Biologica-Universitatis-Daugavpilensis |date={{dat|2015|03|28||bez}} }} Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-05|date=2014. gada 30. oktobrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Polijas Republikas Nopelnu ordenis]] (2009)
* [[Krievijas Federācija]]s [[Draudzības ordenis]] (2010)
* [[Francija|Francijas]] Akadēmiskā palmas zara Kavaliera pakāpes ordenis (2015)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Zinatnieki_izgudrotaji&amp;cid=16&amp;name=ARVIDS_BARSEVSKIS_Bruno_Arvis&amp;aid=171|title=Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka|last=|first=|website=www.lcb.lv|access-date=2020-08-05|date=|archive-date=2021-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119081751/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Zinatnieki_izgudrotaji&amp;cid=16&amp;name=ARVIDS_BARSEVSKIS_Bruno_Arvis&amp;aid=171}}&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balva]] (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/ministru-kabineta-balvu-sanem-daugavpils-universitates-rektors-arvids-barsevskis/|title=Ministru kabineta balvu saņem Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 
* [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]] (2015)&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=2958&amp;Itemid=43 Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas - Arvīdam Barševskim un Andrim Šternbergam]&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s Atzinības raksts (2006)
* [[Daugavpils]] Pilsētas Domes Goda raksts (2008)
* [[Daugavpils Universitātes Gada Balva]] zinātnē (2009)
* [[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Heinricha Skujas balva]] bioloģijā (2009)
* Tituls &quot;Goda Daugavpilietis&quot; ([[Daugavpils dome|Daugavpils pilsētas dome]], 2010)
* [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] III šķiras Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordenis (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/du-rektoram-akademikim-a-barsevskim-pasniegts-sveta-svetmocekla-rigas-arhibiskapa-jana-ordenis/|title=Daugavpils Universitāte : DU rektoram, akadēmiķim A. Barševskim pasniegts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordenis|website=Daugavpils Universitāte|access-date=2020-08-05|date=2016-11-08|archive-date=2021-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121014050/https://du.lv/du-rektoram-akademikim-a-barsevskim-pasniegts-sveta-svetmocekla-rigas-arhibiskapa-jana-ordenis/}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Barševska vārdā nosauca jaunatklāto [[Spānija]]s dienvidos sastopamo [[skrejvaboļu dzimta]]s sugu ''Platyderus barsevskisi''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100829155306/http://lapas.dau.lv/ab/cv.html Arvīda Barševska CV]

{{LZA Lielā medaļa}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Barševskis, Arvīds}}

[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitāte]]
[[Kategorija:Latvijas entomologi]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>h6c80t2i8h7xno4tp73pe3bmmw2kr7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127990</id>
    <revision>
      <id>4464218</id>
      <parentid>3937132</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:41:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2156" sha1="3qk4f27vzv5iscgd0hxyj82vknnil97" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{atveidošana}}
[[Attēls:Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis.JPG|150px|thumbnail|''Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis'' žurnāla vāks]]
'''''Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis''''' ir starptautisks anonīmi recenzēts [[zinātniskais žurnāls]] [[bioloģija|bioloģijā]]. Dibināts 2001. gadā Latvijā, [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Žurnālu izdod Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts. Žurnāls iznāk angļu valodā 2 reizes gadā 500—1000 eksemplāru metienā. Žurnāla dibinātājs un galvenais redaktors profesors [[Arvīds Barševskis]]. Žurnāls publicē oriģinālrakstus un apskatus dažādās bioloģijas jomās. Žurnāls ir iekļauts un tiek indeksēts: Clarivate: Zoological Records, CSA: Entomology Abstracts [6]; CABI: CAB Abstracts, Forest Science Database.

Žurnāla starptautiskā redkolēģija: Dr. Linas Balčiauskas — Viļņa, Lietuva, Dr. Uldis Valainis - Daugavpils, Latvija, Dr. [[Arvīds Barševskis]] — Daugavpils, Dr. Inese Kokina — [[Daugavpils]], Latvija Dr. Anna Mežaka - Daugavpils, Latvija, Aleksander Anichtchenko - Daugavpils, Latvija, Dr. Pēteris Evarts-Bunders — [[Daugavpils]], Latvija, Dr. Muza Kirjušina — [[Daugavpils]], Latvija, Dr. Vytautas Tamutis - Kauņa, Lietuva, Dr. Ave Suija - Tartu, Igaunija, Dr. Agnese Priede — Daugavpils, Latvija, Dr. Analyn A. Cabras - Mindanao, Filipīnas, Dr. Milton N. Medina - Mindanao, Filipīnas,  Dr. Digna Pilāte — [[Daugavpils]], Latvija, Dr. Īzaks Rašals — Rīga, Latvija, Dr. Aleksejs Šavrins — [[Daugavpils]], Latvija, Dr. Ingrīda Šauliene, Šauļi, Lietuva, Dr. Pavel Širka - Zvolena, Slovākija, Dr. Francesco Vitali - Luksemburga, Luksemburga.

== Ārējās saites ==
* [https://du.lv/zinatne/instituti/dzivibas-zinatnu-un-tehnologiju-instituts/zinatniskie-izdevumi/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis/ Žurnāla mājaslapa:]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]]
[[Kategorija:Zinātniskie žurnāli]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitāte]]</text>
      <sha1>3qk4f27vzv5iscgd0hxyj82vknnil97</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adamova (Vērēmu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128902</id>
    <revision>
      <id>4464228</id>
      <parentid>4438296</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:47:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5616" sha1="hr5209bx2pbsh87bfkpvyjglpcplu2b" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vērēmu pagastā|Adamova|Adamova}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Adamova
| settlement_type = Vidējciems
| image_skyline = Adamovas muiža 2004-08-05.jpg
| image_caption = [[Adamovas muiža]]
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie &lt;br /&gt; nosaukumi
| seat = {{val-de|Adamhof}} &lt;br /&gt; {{val-lv|Adamowa}} &lt;br /&gt; {{val-ltg|Odumova}} &lt;br /&gt; {{val-lv|Kalnezere}}
| area_total_km2 = 0,294
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=64133 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 121
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 33
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 22
| longs = 11
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļas
| postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 &lt;br /&gt; LV-4647 Veremi
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Adamova''' ({{val-ltg|Odumova}}) ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]]. Atrodas [[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezera]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1777/|title=Adamovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt; krastā, [[dabas parks|dabas parka]] [[Adamovas ezers (dabas parks)|&quot;Adamovas ezers&quot;]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/adamovas-ezers|title=Adamovas ezers|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt; teritorijā. Adamovā atrodas 19. gadsimtā celta [[Adamovas muiža|Adamovas muiža]]. Muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5850|title=Adamovas muižas dzīvojamā ēka|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 31.janvāris|date=|archive-date={{dat|2021|02|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210204190621/https://is.mantojums.lv/5850}}&lt;/ref&gt; 

Līdz 2019. gadam ciemā darbojās Adamovas internātpamatskola&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/8811/Rezeknes-novada-lemj-par-specialo-internatpamatskolu-optimizaciju|title=Rēzeknes novadā lemj par speciālo internātpamatskolu optimizāciju|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=2019.gada 21.februāris}}&lt;/ref&gt;, skolas vēsturiskais (no 1962. gada) nosaukums bija Adamovas sanatorijas internātskola. Pirmā skola, bāreņu patversme, Adamovā atvērta 1919. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15123/|title=Adamova. Bērnu patversme|last=|first=|website=zudusilatvija.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;.

1905. gadā Adamovā tika atklāts Sv. Helēnas minerālūdens avots. Šis minerālūdens ar nosaukumu &quot;Kristāls&quot; ieguvis vairākas zelta godalgas 1912. gada Londonas un 1913. gada Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avota Adamovā vairs nav.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/1746|title=Atklāts Sv.Helēnas minerālūdens avots|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1925. gadā Adamovā viesojies Valsts prezidents [[Jānis Čakste]], biežs viesis šeit bijis Tautas labklājības ministrs [[Vladislavs Rubulis]]. 

1936. gadā Adamovu apmeklēja [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] un ierosināja latviskot šīs vietas nosaukumu. Drīz vien Adamovu presē sāka dēvēt par Kalnezeri, taču pēckara gados nosaukums Kalnezere zaudēja savas pozīcijas, Īslaicīgi tas saglabājās vēl pasta un skolas nosaukumos, bet padomju vara atgriezās pie iepriekšējā vietvārda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2021-01-12-adamova|title=Adamova|last=Lukaševičs|first=Valentīns|access-date=2021.gada 31.janvārī|date=2021.gada 12.janvāris}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā pareizticīgo muižā bija 4 sētas.

== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ==
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|45
|1970|187
|1979|208
|1989|218
|2000|153
|2011|76
|2021|58
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20051109062910/http://www.tournet.lv/page.php?id=164 Adamova tūrisma e-ceļvedī]
* [https://web.archive.org/web/20160304231211/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5546 Adamovas muiža]
* [http://www.veremi.lv/ Vērēmu pagasta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110909094623/http://www.veremi.lv/ |date={{dat|2011|09|09||bez}} }}
* [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls]


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Vērēmu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>hr5209bx2pbsh87bfkpvyjglpcplu2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu iela (Rēzekne)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136359</id>
    <revision>
      <id>4464278</id>
      <parentid>4410279</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4464278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1296" sha1="03uzjwksvd6vv3kow7moad9d4dqfamp" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rēzeknē|Ziemeļu iela|Ziemeļu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ziemeļu iela
|attēls           = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rēzekne|Rēzeknē]]
|karte            = 
|kartes paraksts  = 
|pilsēta          = {{Rēzekne}}
|rajons           = [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]]
|ielas garums     = 
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = 
|cits             = 
}}

'''Ziemeļu iela''' ir iela [[Rēzekne]]s [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonā]] un [[Lejas Ančupāni|Lejas Ančupānos]]. Tā ir vistālākā ziemeļos iela Rēzekne.

Ziemeļu iela sākas krustojumā ar [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas aleju]], šķērso pilsētas robežu un beidzas Lejas Ančupānos. Ziemeļu ielā nav nevienas dzīvojamās mājas, bet netālu pirms pilsētas robežas atrodas dzelzceļa [[pārbrauktuve]] uz RSEZ SIA &quot;[[Verems]]&quot;.

== Ielu savienojumi ==
Ziemeļu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Atbrīvošanas aleja]] (T veida krustojums)


{{Rēzekne-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}
{{Rēzeknes ielas}}

[[Kategorija:Ielas Rēzeknē]]
[[Kategorija:Ielas Lejas Ančupānos]]</text>
      <sha1>03uzjwksvd6vv3kow7moad9d4dqfamp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Krustiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137485</id>
    <revision>
      <id>4464399</id>
      <parentid>4365856</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:26:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10638" sha1="6bw4ka0kgd8p0e3px3clzbzwii24xpb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Andrejs Krustiņš
| vārds_orig = 
| attēls = Andrejs Krustiņš.jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] formas tērpā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1884
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Ungurmuižas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1941
| m_mēnesis = 10
| m_diena = 16
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Nikolajs Krustiņš
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Ermionija Krustiņa
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]&lt;br /&gt;[[ģenerālis]]&lt;br /&gt;[[File:RKKA 1940 collar OF6 general-mayor.svg|35px]]&lt;br /&gt;[[ģenerālmajors]]
|  dienesta_laiks = 1905 — 1917&lt;br /&gt;1918 — 1919&lt;br /&gt;1919 — 1940&lt;br /&gt;1940 — 1941
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{URS}} 
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[8. Daugavpils kājnieku pulks]]&lt;br /&gt;[[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]&lt;br /&gt;[[3. Latgales kājnieku divīzija]]&lt;br /&gt;[[183. strēlnieku divīzija]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Neatkarības karš]]
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Viestura ordenis]] u.c.
|       izglītība = Čugujevas karaskola, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]]
|      cits_darbs = 
}}
}}
[[File:Andrejs Krustiņs 1940.jpg|thumb|[[183. strēlnieku divīzija|183. strēlnieku divīzijas]] komandieris [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[ģenerālmajors]] Andrejs Krustiņš (1940)]]
'''Andrejs Krustiņš''' ({{dat|1884|7|2|N}} — {{dat|1941|10|16|N}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1925), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izvests uz [[Padomju Savienība|PSRS]] un nošauts par “dzimtenes nodevību“.

== Dzīvesgājums ==
=== Jaunība un pirmās dienesta gaitas ===
Andrejs Krustiņš dzimis {{dat|1884|7|2}} [[Medņu pagasts|Ungurmuižas pagasta]] &quot;Vesetnieku&quot; mājās zemnieka Nikolaja Krustiņa ģimenē. Mācījās Ungurmuižas pagasta skolā un [[Jēkabpils]] pilsētas skolā. [[Panevēža]]s reālskolā nokārtoja [[savvaļnieks|savvaļnieku]] eksāmenu un iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. No 1905. līdz 1908. gadam mācījās [[Čuhujiva|Čugujevas]] karaskolā, kuru absolvēja ar [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. No 1908. līdz 1910. gadam dienēja [[178. Cēsu kājnieku pulks|178. Cēsu kājnieku pulkā]] [[Liepāja|Liepājā]], pēc tam [[Penza|Penzā]]. 1911. gadā saņēma [[Poručiks|poručika]] dienesta pakāpi.

=== Pirmais pasaules karš un Krievijas pilsoņu karš ===
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā Krustiņu pārcēla uz 99. kājnieku pulku. 1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārnāca uz [[6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons|6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu]], martā saņēma [[Štabskapteinis|štābkapteiņa]] dienesta pakāpi. Piedalījās kaujās pie Frančiem un [[Ķekavas kaujas|Ķekavā]] kā [[Rota (armija)|rotas]], vēlāk kā [[Bataljons|bataljona]] komandieris, septembrī tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] laikā cīnījās [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurvā]] pie Mangaļiem, Skangaļiem un [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]]. Pēc [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]] 1917. gada martā tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|apakšpulkvedi]] un iecelts par [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] komandieri.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/generalis-andrejs-krustins|title=Ģenerālis Andrejs Krustiņš {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2025-09-12}}&lt;/ref&gt; Kopā ar [[Jānis Rubulis|Jāni Rubuli]], Franci Greivuli, O. Grigalu, [[Andrejs Švirksts|Andreju Švirkstu]] un [[Pēteris Lazdāns|Pēteri Lazdānu]] bija viens no 1917. gada aprīlī dibinātās [[Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcija|Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcijas]] vadītājiem, tomēr drīz no amata atteicās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1705|title=Andrejs Krustiņš|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-11-15}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Rīgas operācija]]s laikā vadīja 6. Tukuma pulku kaujās pie [[Ikšķile|Ikšķiles]] un [[Kauja pie Mazās Juglas|Mazās Juglas]]. Tika izvirzīts paaugstināšanai par [[Pulkvedis|pulkvedi]], bet pavēle netika izsniegta sakarā ar [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsumu]] novembrī. Nonākot konfliktā ar [[Boļševiki|lieliniekiem]], bija spiests pulku atstāt. Decembrī devās uz [[Vitebska|Vitebsku]], kur tika ieskaitīts [[Daugavpils]] kara apgabala štāba virsnieku rezervē, pēc tam demobilizējās. 1918. gada pavasarī kopā ar [[Kārlis Goppers|Kārli Gopperu]] un [[Frīdrihs Briedis|Frīdrihu Briedi]] iestājās [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā]], vadīja organizācijas nodaļu Vitebskā. 1918. gada aprīlī—augustā uzturējās [[Vācijas Impērija|Vācijas]] okupētajā Latvijā, kur ievāca slepenu informāciju par vācu karaspēku.

=== Latvijas brīvības cīņas ===
Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iebrukuma [[Latvija|Latvijā]] 1918. gada decembrī Krustiņš tika mobilizēts [[Latdivīzija|Latdivīzijas]] 3. latviešu strēlnieku brigādē un iecelts par brigādes štāba priekšnieku. Pēc [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijas]] sakāvēm 1919. gada maijā [[Valmiera|Valmierā]] tika apcietināts un tiesāts [[Veļikije Luki]] kara tribunālā. 1919. gada septembrī Krustiņam izdevās pāri frontei aizbēgt uz Latviju, oktobrī iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] pulkvežleitnanta pakāpē un uzņēmās komandēt [[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulku]]. Rudenī piedalījās kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] no [[Rīga|Rīgas]] līdz pat [[Latvijas—Lietuvas robeža|Lietuvas robežai]]. 1919. gada 21. novembrī tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanas]] laikā 1920. gada sākumā ar savu pulku veica sekmīgus uzbrukumus [[Viļaka]]s, [[Kuprava]]s un [[Katleši|Katlešu]] virzienā.

=== Latvijas armijā ===
Pēc Brīvības cīņām Krustiņam tika piešķirta [[Kalkūni|Kalkūnes]] dārzniecība pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 1922. gada 1. aprīlī tika iecelts par [[3. Latgales divīzija]]s komandiera palīgu, 1925. gada janvārī par [[1. Kurzemes divīzija]]s komandieri un [[Liepāja|Liepājas]] garnizona priekšnieku, 22. jūnijā paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. 1929. gadā pabeidza [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskos kursus]]. 1933. gada 25. oktobrī iecelts par [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales divīzijas]] komandieri un [[Pļaviņas|Pļaviņu]] garnizona priekšnieku. [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] laikā aktīvi piedalījās tā īstenošanā Latgales divīzijas novietojuma vietās.

=== Pēc okupācijas ===
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], kad Latvijas armija tika pārveidota par [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo korpusu]], Andrejs Krustiņš kļuva par [[183. strēlnieku divīzija|183. strēlnieku divīzijas]] komandieri, bet 1941. gada 9. jūnijā tika apcietināts un izvests uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] [[Maskava|Maskavā]] viņu 1941. gada 29. jūlijā notiesāja uz nāvi. Pēc [[Valsts drošības komiteja|VDK]] datiem nāvessods izpildīts [[Noriļska|Noriļskā]], bet pēc jaunākiem datiem {{dat|1941|10|16}} nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] [[Maskavas apgabals|Piemaskavā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem),
* Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira,
* Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
* [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], IV šķira (ar lauru lapām) par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]],
* [[Attēls:Lacplesis Military Order Ribbon.png|60px]] [[Lāčplēša Kara ordenis]], II šķira par kaujām pie [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas]] 1919. gada 21. novembrī, III šķira par kaujām [[Torņakalns|Torņakalnā]] pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta armiju]] 1919. gada 3.—10. novembrī,
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], II šķira (1928),
* [[Viestura ordenis]], I šķira (ar šķēpiem),
* [[Latvijas Vanagi|&quot;Latvijas Vanagi&quot;]] biedrības Nopelnu zīme, I šķira,
* Igaunijas Ērgļa ordenis, II šķira,
* Lietuvas &quot;Vytis&quot; ordenis, I šķira, III pakāpe,
* Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=830 Andreja Krustiņa L.k.o.k. biogrāfija]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krustiņš, Andrejs}}
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>6bw4ka0kgd8p0e3px3clzbzwii24xpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4464513</id>
      <parentid>4463927</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4464513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22854" sha1="nktbukfmsvptqci5b5tdkf92weg3l1g" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1979. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>nktbukfmsvptqci5b5tdkf92weg3l1g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464515</id>
      <parentid>4464513</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:25:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aprīlis */</comment>
      <origin>4464515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22854" sha1="nrvphao5sroammykbsjc3nwel1r86bp" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>nrvphao5sroammykbsjc3nwel1r86bp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adamovas muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148288</id>
    <revision>
      <id>4464230</id>
      <parentid>4157436</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:51:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3099" sha1="75ncnxc4lpz1eq9orfga26jixz6xrw0" xml:space="preserve">{{Vairāki attēli
| align     = right
| direction = vertical
| width     = 250
| image1    = Adamovas muiža 2004-08-05.jpg
| caption1  = Adamovas muižas kalpu māja
| image2    = Adamovas muiza.jpg
| caption2  = Adamovas bērnu patversme 1930. gados
}}

'''Adamovas muiža''' ({{val|de|Adamhof}}; {{val|pl|Adamowa}}) ir [[muiža]]s ēku un [[parks|parka]] komplekss [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagasta]] [[Adamova (Vērēmu pagasts)|Adamovā]]. Muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5850|title=Adamovas muižas dzīvojamā ēka|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 31. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 4. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210204190621/https://is.mantojums.lv/5850}}&lt;/ref&gt;  Muižas kalpu māja un parks valsts aizsargājama vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu ir zaudējuši 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/292639-grozijums-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu|title=Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5.-1-182 (2017. gada 27. jūlijs)|last=|first=|website=likumi.lv|access-date=2021. gada 31. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/292636-grozijums-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu|title=Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5.1-179 (2017. gada 27. jūlijā)|last=|first=|website=likumi.lv|access-date=2021. gada 31. janvārī|date=}}&lt;/ref&gt;

Adamovas muiža piederējusi [[Rēzekne]]s pilskungam [[Fon Korfi|Korfam]], dekabrista Oboļenska brāļa meitai Žemčužņikovai, kā arī ģenerālim [[Vsevolods Karaulovs|Vsevolodam Karaulovam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/7574|title=Vsevolods Karaulovs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 31. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[1905]]. gadā muižā tika atklāts minerālūdens avots, kuru nosauca [[svētā Helēna|svētās Helēnas]] vārdā.

Kad Pirmā pasaules kara laikā pēc [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] 1918. gada ziemā Latgali okupēja Vācijas Impērijas karaspēks, Adamovas muižā izvietojās Vācijas okupācijas karaspēka 13. brigādes štābs.

[[1919]]. gadā Adamovas muižas teritorijā tika atvērta pirmā skola — [[bārenis|bāreņu]] patversme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15123/ |title=Adamova. Bērnu patversme — Zudusī Latvija |access-date={{dat|2011|04|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150705164426/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15123/ |archivedate={{dat|2015|07|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Atjaunojamas muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Vērēmu pagasts]]</text>
      <sha1>75ncnxc4lpz1eq9orfga26jixz6xrw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emilija Blanta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158382</id>
    <revision>
      <id>4464255</id>
      <parentid>4462548</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:54:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PaulLim11</username>
        <id>137644</id>
      </contributor>
      <comment>Image</comment>
      <origin>4464255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4036" sha1="slplpegmictzu70nrfjlkn7pg350qwc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Emilija Blanta
| vārds_orig = ''Emily Blunt''
| attēls = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Emilija Blanta 2026. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|23}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2003—pašlaik
| dzīvesbiedrs = [[Džons Krasinskis]] (2010—pašlaik)
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 2007 — &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā - teleseriālā, mimiseriālā, telefilmā&quot; (''[[Gideon's Daughter]]'')
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 2019 — &quot;Labākā aktrise otrā plāna lomā&quot; (&quot;[[Klusā pasaule]]&quot;)
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Emilija Olīvija Laura Blanta''' ({{val|en|Emily Olivia Laura Blunt}}; dzimusi {{dat|1983|2|23}}) ir angļu aktrise.

Viņas pirmā lielā loma bija 2004. gada britu drāmā ''[[My Summer of Love]]''. 2006. gadā filmējās &quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot;, par ko tika nominēta [[Zelta globusa balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i. Vēlāk aktrise piedalījās filmu &quot;[[Čārlija Vilsona karš]]&quot; (2007), &quot;[[Jaunā Viktorija]]&quot; (2009), &quot;[[Vilkatis (filma)|Vilkatis]]&quot; (2010), ''[[Wild Target]]'' (2010), &quot;[[Likteņa labotāji]]&quot; (2011), &quot;[[Rītdienas robeža]]&quot; (2014), &quot;[[Klusā pasaule]]&quot; (2018), &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; (2023) uzņemšanā. 2007. gadā E. Blanta saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] par lomu 2005. gada BBC seriālā ''[[Gideon's Daughter]]''.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
|-
|2004
|''[[My Summer of Love]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|&quot;[[Sātans Pradas brunčos]]&quot;
|-
|''[[Irresistible (2006. gada filma)|Irresistible]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|''[[Wind Chill]]''
|-
|&quot;[[Džeinas Ostinas grāmatu klubs]]&quot; (''The Jane Austen Book Club'')
|-
|''[[Dan in Real Life]]''
|-
|&quot;[[Čārlija Vilsona karš]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2008
|&quot;[[Lieliskais Baks Hovards]]&quot;
|-
|&quot;[[Uzkopšana]]&quot;
|-
|2009
|&quot;[[Jaunā Viktorija]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2010
|&quot;[[Vilkatis (filma)|Vilkatis]]&quot;
|-
|''[[Wild Target]]''
|-
|&quot;[[Gulivera ceļojumi (filma)|Gulivera ceļojumi]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2011
|&quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet'')
|-
|&quot;[[Likteņa labotāji]]&quot;
|-
|&quot;[[Tas notika Jemenā]]&quot; (''Salmon Fishing in the Yemen'')
|-
|''[[Your Sister's Sister]]''
|-
|&quot;[[Mapeti]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Piecu gadu saderināšanās]]&quot;
|-
|&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot; (''Looper'')
|-
|&quot;[[Artūrs Ņūmens]]&quot; (''Arthur Newman'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2014
|''[[The Wind Rises]]''
|-
|&quot;[[Rītdienas robeža]]&quot;
|-
|&quot;[[Jo dziļāk mežā]]&quot;
|-
|2015
|&quot;[[Sicario: Narkokarš]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2016
|&quot;[[Mednieks un ledus karaliene]]&quot; (''The Huntsman: Winter's War'')
|-
|&quot;[[Meitene vilcienā]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[Animal Crackers]]''
|-
|&quot;[[My Little Pony. Filma]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2018
|&quot;[[Klusā pasaule]]&quot;
|-
|&quot;[[Šerloks Rolmss]]&quot; (''Sherlock Gnomes'')
|-
|&quot;[[Mērija Popinsa atgriežas]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[Wild Mountain Thyme]]''
|-
|&quot;[[Klusā pasaule 2]]&quot;
|-
|2021
|&quot;[[Džungļu kruīzs]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;
|-
|''[[Pain Hustlers]]''
|-
|2026
|&quot;[[Sātans Pradas brunčos 2]]&quot; (''The Devil Wears Prada 2'')
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blanta, Emilija}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu balss aktrises]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>slplpegmictzu70nrfjlkn7pg350qwc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mareks Mejeris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159731</id>
    <revision>
      <id>4464516</id>
      <parentid>4334081</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7630" sha1="5fhve9f4rfd8hdzv2wju9k1h7lqpqgn" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mareks Mejeris
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|9|2}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = 207 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 95 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = {{ubl|[[vieglais uzbrucējs]]|[[spēka uzbrucējs]]}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Polija}} [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Polijas Basketbola līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2009–2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepājas lauvas]]
| kl_sez 2 = 2011–2013 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Clavijo]]''
| kl_sez 3 = 2013–2014 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[Fuenlabrada]]''
| kl_sez 4 = 2014 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[San Pablo Burgos]]'' 
| kl_sez 5 = 2014–2016 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 6 = 2016 | klubs 6 = {{flaga|Francija}} ''[[Élan Chalon]]''
| kl_sez 7 = 2016–2019 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
| kl_sez 8 = 2019–2022 | klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Permas &quot;Parma&quot;]]
| kl_sez 9 = 2022 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Pezāro &quot;Victoria Libertas&quot;]]
| kl_sez 10 = 2022–2023 | klubs 10 = {{flaga|Izraēla}} [[Jeruzalemes &quot;Hapoel&quot;]]
| kl_sez 11 = 2023–2025| klubs 11 = {{flaga|Rumānija}} ''[[U-BT Cluj-Napoca]]''
| kl_sez 12 = 2025–pašlaik | klubs 12 = {{flaga|Polija}} [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2011–pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× Rumānijas čempions &lt;small&gt;(2024, 2025)&lt;/small&gt;
* Rumānijas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;
* Izraēlas kausa ieguvējs &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
* 3× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2014.—2015. gada LBL sezona|2015]], [[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]], [[2018.—2019. gada LBL sezona|2019]])&lt;/small&gt;
* 2× [[LBL]] ''play-off'' labākais spēlētājs &lt;small&gt;(2015, 2017)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mareks Mejeris''' (dzimis {{dat|1991|9|2}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijās, [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Polija]]s klubu [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]]. Trīskārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[Rīgas VEF]] sastāvā.

== Karjera ==
M. Mejeris basketbolā sācis trenēties dzimtajā Liepājā, pārstāvot tās komandas [[LJBL]]. M. Mejera māte arī ir spēlējusi basketbolu, pārstāvot augstskolas komandu Liepājā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/viriesu_izlase/26082011-valstsvienibas_debitanti_mareks_mejeris|title=Valstsvienības debitanti: Mareks Mejeris|access-date={{dat|2011|09|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305010959/http://basket.lv/viriesu_izlase/26082011-valstsvienibas_debitanti_mareks_mejeris|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Arī pieaugušo basketbola karjeru uzsācis [[BK &quot;Liepājas lauvas&quot;]], vienā no divām komandā aizvadītajām sezonām iegūstot [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) bronzas medaļas. 2011. gada augustā noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB Gold līga|''LEB Gold'' līgas]] klubu ''[[CB Clavijo]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/388340-mareks_mejeris_speles_spanijas_otraja_liga |title=Mareks Mejeris spēlēs Spānijas otrajā līgā |access-date={{dat|2011|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306053202/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/388340-mareks_mejeris_speles_spanijas_otraja_liga }}&lt;/ref&gt; Vēlāk pārstāvējis vēl divus Spānijas klubus, tostarp ''[[Fuenlabrada]]'' sastāvā debitējis [[ACB līga|ACB līgā]].

2014. gada beigās atgriezies Latvijā, noslēdzot līgumu ar [[Rīgas VEF]], kura sastāvā kļuva par LBL čempionu, bet vēlreiz VEF sastāvā atgriezās arī pēc [[Francija]]s klubā ''[[Élan Chalon]]'' iesāktās sezonas 2016. gadā. Kopā ar VEF par Latvijas čempionu kļuvis trīs reizes. Pēc tam spēlējis arī [[Krievija]]s klubā [[Permas &quot;Parma&quot;]] un [[Itālija]]s līgā, bet 2022. gada vasarā nonācis [[Izraēla]]s klubā [[Jeruzalemes &quot;Hapoel&quot;]]. 2023. gada februārī kopā ar komandu izcīnīja Izraēlas kausu, bet sezonas noslēgumā komandai izdevās sasniegt [[FIBA Čempionu līga]]s finālu.

2023. gada vasarā M. Mejeris pievienojās vadošajam [[Rumānija]]s klubam ''[[U-BT Cluj-Napoca]]''. Sezonas noslēgumā tās sastāvā kļuva par Rumānijas čempionu, ko atkārtoja arī gadu vēlāk — 2025. gadā. 2025. gada septembrī M. Mejeris pievienojās [[Polija]]s klubam [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]].

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs. [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2011|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/25072011-mareks_mejeris |title=Mareks Mejeris |access-date={{dat|2011|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111026024455/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/25072011-mareks_mejeris |archivedate={{dat|2011|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Spēlējis četros [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros. Pēc pārtraukuma Eiropas čempionāta finālturnīrā atgriezās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā, un 10 gadu pārtraukums dalībai šajos turnīros ir lielākais, kāds bijis Latvijas basketbolistiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2015}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2013}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2011}}
{{Latvija vir basket 2011 U-20}}
}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2019}}
{{VEF 2017}}
{{VEF 2015 LBL}}
}}

{{DEFAULTSORT:Mejeris, Mareks}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]</text>
      <sha1>5fhve9f4rfd8hdzv2wju9k1h7lqpqgn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASTRA 1N</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161540</id>
    <revision>
      <id>4464203</id>
      <parentid>2926844</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:12:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2855" sha1="bvbo560bepd2ldznoubveqkpfibi2lu" xml:space="preserve">{{notiek kosmolidojums}}
{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums = Astra 1N
| Nosaukums_orig = 
| Attēls = 
| Attēla_izmērs =
| Att_virsraksts = 
| Programma =
| KA_veids = [[sakaru pavadonis]]
| Bāzes platforma = [[Eurostar E3000]]
| KA sērijas Nr = 
| Īpašnieks = [[SES Astra]] {{LUX}}
| Lielākie_izgatavotāji = [[Astrium]] {{FRA}}
| Starta_gads = 2011
| Starts = {{dat|2011|8|6|SK}} 22:54 [[UTC]]
| Nesējs = [[Ariane 5ECA]]
| Starta_vieta = [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]
| Starta_valsts          = {{GUF}}
| Palaists_kopā_ar       = [[BSAT-3c/JCSAT-110R]]
| Darbības_beigu_datums = 
| Darbības_ilgums = 15 gadi (plānots)
| Beigu_datums = 
| Lidojuma_ilgums = 
| NSSDC_ID = 2011-041A
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa = 5300 kg
| Enerģija = [[saules baterijas]] 13 kW
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids = GEO
| GEO_punkts = 28,2° A
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr = 
| KA_nāk = 
}}
'''Astra 1N''' ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzētas kompānijas [[SES Astra]] [[sakaru pavadonis]], kas palaists 2011. gadā. To izgatavojusi kompānija [[Astrium]] uz platformas [[Eurostar E3000]] bāzes. Tas nodrošina ciparu televīzijas un radio translāciju [[Eiropa]]i, galvenokārt Apvienotās Karalistes un Īrijas&lt;!--[[Francija]]s, [[Spānija]]s un [[Vācija]]s--&gt; tirgiem. Apgādāts ar 104 Ku joslas raidītājiem.

Sākotnēji bija plānots ''Astra 1N'' novietot pozīcijā 19,2° austrumu garuma, kur tas kopā ar [[Astra 1KR]], [[Astra 1L]] un [[Astra 1M]] apkalpotu klientus Vāvijā, Francijā un Spānijā. Pēc palaišanas orbītā pavadonis tomēr tika novietots 28,2° A punktā, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes un Īrijas sakaru kapacitāti līdz [[Astra 2E]] un [[Astra 2F]] palaišanai 2012. un 2013. gadā.

Pavadoni galvenokārt izmanto televīzijas kanāli ''Channel 4'' un ''ITV''. Caur to arī tiek nodrošināts platjoslas interneta pieslēgums ''ASTRA2Connect''.

''Astra 1N'' tika palaists {{dat|2011|8|6||bez}} 22:54 UTC ar nesējraķeti [[Ariane 5ECA]] no [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskā centra]] kopā ar Japānas pavadoni [[BSAT-3c/JCSAT-110R]].
24. oktobrī ''SAS'' paziņoja, ka ''Astra 1N'' sācis strādāt darba režīmā.&lt;ref&gt;[http://en.ses.com/4233325/news/2011/8301772 New SES Satellite ASTRA 1N Operational]{{Novecojusi saite}} SES, 2011-10-24 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ses-astra.com SES Astra Website] {{en ikona}}
* [http://www.ses.com/4628614/astra-1n SES Astra 1N]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}


{{2011. gada orbitālie starti}}


[[Kategorija:Sakaru pavadoņi]]</text>
      <sha1>bvbo560bepd2ldznoubveqkpfibi2lu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrupenes baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162410</id>
    <revision>
      <id>4464436</id>
      <parentid>3996514</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6280" sha1="9t0teiedkxnp53yy3kbph8fim0ro8bt" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Andrupenes Vissvētākās Jaunavas Marijas — Skapulāra karalienes Romas katoļu baznīca
| image                 = Церковь, Андрупене.jpg
| image_size            = 300px
| caption               = Andrupenes katoļu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_label             = Andrupenes baznīca
| map_size              = 300
| latd  = 56  | latm  = 10  | lats  = 59  | latNS  = N
| longd = 27  | longm = 23  | longs = 35  | longEW = E
| location              = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads|Andrupenes pagasts|Andrupene}}
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1850]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Jānis Voverovs
| website               = [http://www.catholic.lv/dagda/andrupene.html www.catholic.lv/dagda/andrupene]
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1849]]
| length                = 28 m
| width                 = 14 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = mūra
}}
'''Andrupenes Vissvētākās Jaunavas Marijas — Skapulāra karalienes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagasta]] apdzīvotā vietā [[Andrupene|Andrupenē]].

== Vēsture ==
Draudzes veidošanās laikā [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās [[baznīcas ēka|baznīca]] atradusies muižkungu Soltānu īpašumos, taču konkrēts tās vecums nav nosakāms. Pēc draudzes metriku grāmatas var izsecināt, ka draudze Andrupenē bijusi no 1718. gada, kas apliecina, ka [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā bijusi kā draudze, tā arī baznīca. Dažādos laika periodos ir bijušas divas [[koks|koka]] baznīcas, no kurām viena atradusies vecajā [[kapsēta|kapsētā]], bet otra, kas nodegusi, pašreizējās baznīcas vietā.

Pašreizējā [[mūris|mūra]] baznīca ir uzcelta 1849. gadā par Ignācija [[Šadurski|Šadurska]] līdzekļiem, par ko liecina [[Vitebska]]s gubernatora 1854. gada [[kanceleja]]s aktos atrastās piezīmes un tikusi konsekrēta 1850. gada 24. septembrī [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Skapulāru godam. Baznīcas dārzā apbedīts [[priesteris]] [[Boļeslavs Jurovs]],&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.&lt;/ref&gt; kurš bijis Andrupenes draudzes prāvests no 1933.-1944. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/966|title=Boļeslavs Jurovs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. No 2006.-2014. gadam draudzi apkalpojis prāvests [[Mihails Sivickis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5845|title=Mihails Sivickis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Draudzei ir sešas kapsētas.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Kazimira diena, baznīcas iesvētīšanas svētki, [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] un Pāvila diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Skapulāra svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena,[[Asīzes Francisks|Svētā Asīzes Franciska]] [[Stigmati|stigmatu]] diena, Svētā Rožukroņa svētki.&lt;ref&gt;[http://paxvobis.lv/andrupene/ www.paxvobis.lv]&lt;/ref&gt;

== Tehniska informācija ==
Andrupenes baznīca ir četrstūra formas mūra celtne ar cinkota skārda jumtu. Uz jumta ir neliels [[tornis|tornītis]] ar [[krusts|krustu]]. Tā ir viennavas telpa ar flīžu grīdu, 28 metrus gara un 14 metrus plata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/dagda/andrupene.html |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100105170856/http://www.catholic.lv/dagda/andrupene.html |archivedate={{dat|2010|01|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100105170856/http://www.catholic.lv/dagda/andrupene.html |date={{dat|2010|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1990. gadā baznīca nobalsināta. Ap baznīcu ir [[metāls|metāla]] [[žogs]]. Baznīcas dārzā atrodas  nobalsināts mūra [[zvans|zvanu]] tornis ar zvaniem.

== Interjers ==
Baznīcas griesti ir izliekti, rotāti ar skaistiem [[ozols|ozolkoka]] [[kvadrāts|kvadrātiem]], Tai ir trīs mūra [[altāris|altāri]]. Lielajā jeb centrālajā altārī ir Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas [[glezna]]. Baznīcā ir lietošanas kārtībā [[ērģeles]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/andrupene_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Andrupenes katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200218205910/http://www.music.lv/lek/andrupene_apraksts.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200218205910/http://www.music.lv/lek/andrupene_apraksts.htm |date={{dat|2020|02|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://paxvobis.lv/andrupene/ Baznīcas vēsture]
* [https://web.archive.org/web/20100105170856/http://www.catholic.lv/dagda/andrupene.html Dagdas dekanāta mājaslapa]

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Andrupenes pagasts]]</text>
      <sha1>9t0teiedkxnp53yy3kbph8fim0ro8bt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērihs Rēders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162461</id>
    <revision>
      <id>4464321</id>
      <parentid>4331641</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:14:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4265" sha1="7i4csa7r6bbryk2w59yp1haajy53j1j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ērihs Rēders
|     vārds_orig = ''Erich Raeder''
|         attēls = Bundesarchiv Bild 146-1980-128-63, Erich Raeder.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1876
|     dz_mēnesis = 04
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Vandsbeka]], [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Hamburga]]s rajons, {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1960
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 06
|        m_vieta = [[Ķīle]], [[Šlēsviga-Holšteina]], {{DEU}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācieši|vācietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Erich Raeder signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[lieladmirālis]] (''Großadmiral'')
|  dienesta_laiks = 1894-1943
|          valsts = [[Vācijas Impērija]], [[Veimāras Republika]], [[Trešais reihs]]
|       struktūra = [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Impēriskā Kara flote]] (''Kaiserliche Marine''), [[Vācijas Kara flote]] (''Reichsmarine'' un ''Kriegsmarine'')
|         vienība = 
|       komandēja = [[Vācijas Kara flote]] (''Kriegsmarine'')
|          kaujas = 
|       izglītība = [[Ķīles Universitāte]]
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Ērihs Johans Alberts Rēders''' ({{val|de|Erich Johann Albert Raeder}}; dzimis {{dat|1876|04|24}}, miris {{dat|1960|11|06}}) bija [[Vācija|vācu]] [[admirālis]], Vācijas Kara flotes (''Kriegsmarine'') komandieris līdz 1943. gadam, kad viņu nomainīja [[Kārlis Dēnics]]. Pirmais [[lieladmirālis|lieladmirāļa]] titula īpašnieks kopš [[Alfreds fon Tirpics|Alfreda fon Tirpica]] laikiem. Notiesāts uz mūža ieslodzījumu [[Nirnbergas prāva]]s laikā. 1955. gadā atbrīvots no apcietinājuma.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1876|04|24}} [[Hamburga]]s pievārtē skolas direktora ģimenē. Veidoja strauju karjeru [[Vācijas Ķeizariskā kara flote|Vācijas Impērijas kara flotē]], kļūdams par virsnieku ķeizara [[Vilhelms II Hohencollerns|Vilhelma II]] privātās jahtas ''Hohenzollern'' apkalpē. 1912. gadā kļuva par admirāļa [[Francis fon Hipers|Franča fon Hipera]] štāba priekšnieku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā piedalījās karadarbībā, tai skaitā [[Dogersēkļa kauja|Dogersēkļa kaujā]] un [[Jitlandes kauja|Jitlandes kaujā]].
Pēc kara bija iesaistīts [[Kapa pučs|Kapa pučā]], tāpēc pēc puča apspiešanas tika nosūtīts darbā uz Flotes arhīviem. Tomēr vēlāk veiksmīgi atkal kāpa pa karjeras kāpnēm un 1922. gadā kļuva par [[kontradmirālis|kontradmirāli]], 1925. gadā - [[viceadmirālis|viceadmirāli]], bet 1928. gadā - par [[admirālis|admirāli]] un Kara flotes virspavēlnieku.

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā bija pret plānoto iebrukumu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].
Pēc vairākām neveiksmēm karadarbībā 1943. gada maijā demisionēja, bet par Kara flotes komandieri tika iecelts zemūdens spēku komandieris [[Kārlis Dēnics]]. Kara beigās 1945. gadā E. Rēderu apcietināja [[Sarkanā armija]] un nosūtīja uz [[Maskava|Maskavu]]. Tiesāts [[Nirnbergas prāva|Nirnbergas prāvā]], piespriesto mūža ieslodzījumu izcieta [[Špandavas cietums|Špandavas cietumā]] [[Berlīne|Berlīnē]]. Viņa sieva, ar daudzu kara flotes veterānu atbalstu, organizēja vairākas kampaņas Rēdera atbrīvošanai. 1955. gadā veselības stāvokļa dēļ viņu atbrīvoja no ieslodzījuma.

Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ķīlē, kur arī miris 1960. gada 6. novembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Nirnbergas prāvā apsūdzētie}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Reders, Ērihs}}
[[Kategorija:1876. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kaiserliche Marine virsnieki]]
[[Kategorija:Kriegsmarine virsnieki]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Hamburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>7i4csa7r6bbryk2w59yp1haajy53j1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arendoles baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162642</id>
    <revision>
      <id>4464468</id>
      <parentid>4402408</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4483" sha1="q5ysfjh213b2x5jrr5zc4nnk0frvhfr" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Arendoles Dievmātes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Arendole church.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Arendoles katoļu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label             = Arendoles baznīca
| position = left
| latd  =56 | latm  =9 | lats  =2  | latNS  = N
| longd =26  | longm =36  | longs =38  | longEW = E
| location              = {{karogs|Latvija}}, [[Preiļu novads]] [[Rožkalnu pagasts]], [[Arendole]]
| religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1936. gads|1936]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Aleksandrs Madelāns
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = {{dat|1926}}
| year_completed        = 
| length                = 19,2 m
| width                 = 8,50 m
| width_nave            = 6,40m
| height_max            = 
| materials             = mūra
}}
'''Arendoles Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagasta]] apdzīvotā vietā [[Arendole|Arendolē]].

== Vēsture ==
Sākotnēji Arendolē bija astoņstūraina [[koks|koka]] [[kapela|kapliča]],kurā dievkalojumus noturēja [[Līksna]]s prāvesti četras reizes gadā. Vēlāk to apkalpoja [[Kalupe]]s prāvesti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1916. gadā karavīri kapliču izjauca un sadedzināja malkā. Arendoles draudzi nodibināja pēc Pirmā pasaules kara.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/10/25 www.latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1926. gadā Kalupes prāvests Vitālijs Treibšo draudzes vajadzībām iegādājās nopostītu mūra ēku — bijušo [[muiža]]s [[ēka|ēku]], kas iepriekš bija kalpojusi kā galdnieku darbnīca un pielāgoja to baznīcas vajadzībām, samūrējot sienas, ieliekot grīdu un griestus, kā arī uzbūvējot [[tornis|tornīti]]. Dievnamam tika iegādāts koka [[altāris]] ar [[Jaunava Marija|Dievmātes]] un Jēzus Sirds [[glezna|gleznu]]. Baznīcu iesvētīja 1936. gada oktobrī [[Aglona]]s [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] A. Broks Dievmātes godam. [[Padomju vara]]s gados, 1966. gadā baznīca draudzei tika atņemta un izmantota laicīgām vajadzībām. Draudzes darbība tika atjaunota 1989. gadā, kad tā atguva baznīcu. 2004. gada vasarā prāvesta Aleksandra Madelāna vadībā baznīcai tika atjaunots tornis ar [[krusts|krustu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varkava.lv/lv/kreisa-izvelne/turisms-un-atputa/apskates-objekti |title=Apskates objekti (muzeji, dabas takas, pieminekļi, baznīcas, Arendoles muižas kungu māja)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111212081227/http://www.varkava.lv/lv/kreisa-izvelne/turisms-un-atputa/apskates-objekti |archivedate={{dat|2011|12|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Aleksandrs Madelāns.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://latgalesdati.du.lv/10/25 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20100805124300/http://foto.eks.lv/baznicas/arendole/index.html Dievnama attēli]
* [https://web.archive.org/web/20111212081227/http://www.varkava.lv/lv/kreisa-izvelne/turisms-un-atputa/apskates-objekti www.varkava.lv]
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Rožkalnu pagasts]]
[[Kategorija:Arendole]]</text>
      <sha1>q5ysfjh213b2x5jrr5zc4nnk0frvhfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augškalnes baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162699</id>
    <revision>
      <id>4464491</id>
      <parentid>3996464</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5231" sha1="gekf2o2o6a5d55hbxs258av5vehmalq" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Augškalnes Svētās Ģimenes Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Augškalnes katoļu baznīca.JPG
| image_size            = 290px
| caption               = Augškalnes katoļu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
| map_label = Augškalnes baznīca
| position = left
| latd  =56 | latm  =5 | lats  =4  | latNS  = N
| longd =26  | longm =53  | longs =48  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Augšdaugavas novads]], [[Ambeļu pagasts]], [[Augškalne]]
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1947]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Andrejs Aglonietis
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = [[1946]]
| year_completed        = [[1947]]
| length                = 18,50 m
| width                 = 8,50 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = [[koks|koka]], apšūta ar[[Ķieģelis|ķieģeļiem]] 
}}
'''Augškalnes Svētās Ģimenes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Ambeļu pagasts|Ambeļu pagasta]] apdzīvotā vietā [[Augškalne|Augškalnē]].

== Vēsture ==
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tika nolemts dibināt jaunu Augškalnes draudzi, tāpēc [[Aglona]]s [[vikārs]] Jānis Romanovskis 1926. gadā uzsāka baznīcas būvi, kas beidzās pēc diviem gadiem un 1928. gada 16. decembrī baznīcu iesvētīja [[prelāts]] Daniels Jasinskis. 
Augškalnes [[Romas katoļi|katoļu]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]] bija gotiskā stila [[koks|koka]] celtne ar akmens mūra pamatiem un 29 metrus augstu torni. Tā bija 24,7 metrus gara un 13,2 metrus plata trīs navu ēka krustveida formā. Iekštelpās bija betona grīda, bet [[altāris|altāra]] daļā un sakristejā — koka. Dievnamam bija trīs altāri — lielaja altārī bija Svētās Ģimenes glezna, sānu altāros — Jēzus Sirds un Svētās Terēzijas glezna. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā baznīca nodega.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/12/16 |title=www.latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2011|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100526110225/http://latgalesdati.du.lv/12/16 }}&lt;/ref&gt;

Pēc kara bijušā pasta ēkā prāvests Leons Dzenis iekārtoja [[kapela|kapelu]], kur sāka noturēt dievkalpojumus. Leonu Dzeni 1946. gada pavasarī nomainīja [[prāvests]] Jānis Strods, kurš uzsāka jaunas baznīcas būvi, kurai līdzekļus saziedoja draudzes locekļi. Ēku uzcēla no baļķiem, apšujot ar dēļiem, bet vidu piepildīja ar zāģu skaidām. 1947. gada 14. augustā prāvests Jānis Strods iesvētīja baznīcu un noturēja pirmo dievkalpojumu. Vēlākos gados prāvesta Antona Mičulīša laikā baznīcā tika veikti pārbūves un iekārtošanas darbi — uzlika skārda jumtu, apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, bet iekšpusi ar finieri. Dievnamam tika uzbūvēti jauni altāri, izgatavoti soli un ievilkta elektrība.&lt;ref&gt;Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 37.lpp.&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Andrejs Aglonietis.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt; Draudze izveidojās pēc Pirmā pasaules kara. 1916. Draudzei ir sešas [[kapsēta]]s — Augstkalnes kapsēta, Rogaču kapsēta, Raudinas kapsēta, Kukuru kapsēta, Putānu kapsēta un Klekeru kapsēta.

=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki ir Svētās Ģimenes svētki, Svētā Jāzepa diena, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Svētās Terēzijas no Bērna Jēzus svētki.

== Tehniska informācija ==
Augškalnes baznīca ir 24,70 metrus gara un 8,5 metrus plata trīsnavu ēka ar [[tornis|torni]]. Baznīcas solos var novietoties 80 cilvēku. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs un [[ērģeles]]. Baznīcas [[dārzs|dārzu]] ietver koka latiņu mūra stabiņos [[žogs]].

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/objekts/augstkalnes_sv_imenes_romas_katolu_baznica/ Vēsture]
* [https://web.archive.org/web/20090220001344/http://foto.eks.lv/baznicas/Augsskalne/index.html Attēli]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Augszkalnes Svetas Gzimenes Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Ambeļu pagasts]]
[[Kategorija:Augškalne]]</text>
      <sha1>gekf2o2o6a5d55hbxs258av5vehmalq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonijs Springovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163152</id>
    <revision>
      <id>4464452</id>
      <parentid>4328036</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:30:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9748" sha1="4awlj0g0gisyb4s7xpgp6xwcareah0y" xml:space="preserve">{{Bīskapa infokaste
|vārds                                    = Antonijs Springovičs
|ģerbonis                                 = 
|ģerboņa attēls                           = 
|ģerboņa izmērs                           = 
|devīze                                   = 
|valsts                                   = {{LVA}}
|dzimšanas datums                         = {{dat|1876|10|31}} 
|dzimšanas vieta                          = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Ozolmuižas pagasts}}
|nāves datums                             = {{miršanas datums un vecums|1958|10|1|1876|10|31}} 
|nāves vieta                              = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
|apglabāts                                = [[Rīga]], [[Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta]]
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Antonijs Springovičs
|tituls                                   = Viņa Ekselence Rīgas arhibīskaps metropolīts 
|bīskapa pastorālie amati                 = Bīskapa pastorālie amati
|1.amats                                  = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas diecēzes]] [[bīskaps]]
|1.amata laiks                            = 22.08.1920. - 25.11.1923.
|2.amats                                  = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] [[arhibīskaps]]
|2.amata laiks                            = 25.11.1923. - 08.05.1937.
|3.amats                                  = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] arhibīskaps metropolīts
|3.amata laiks                            = 08.05.1937. -  01.10.1958.
|attēls                                   = Bīskaps Springovičs.jpg
|attēla izmērs                            = 220 px
|attēla nosaukums                         =
|bīskapijas bīskaps                       = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēzes]] arhibīskaps metropolīts
|inkardinācija                            = [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas arhidiecēze]]
|ticība                                   = [[Katolisms]]
|rits                                     = [[Romas Katoļu baznīca]]
|nosaukums                                =
|ordinācija                               = Ordinācija
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                =
|diakonu ordinējis                        =
|ordinēšanas priesterī datums             = {{dat|1901|06|24}}  
|ordinēšanas priesterī vieta              = [[Mogiļeva]]
|priesteri ordinējis                      = Boļeslavs Hieronims Klopotovskis
|bīskapa nominācijas datums               = {{dat|1920|04|14}}  
|bīskapa konsekrācijas datums             = {{dat|1920|08|22}}  
|bīskapa konsekrācijas vieta              = [[Aglonas bazilika]]
|bīskapu konsekrējis                      = [[Jāzeps Skviereckas]]
|apbalvojumi                              =
}}
'''Antonijs Springovičs''' (dzimis {{dat|1876|10|31}} [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagasta]] Spriņģu ciemā, miris {{dat|1958|10|01}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Romas Katoļu baznīca]]s atjaunotās [[Rīgas metropolija]]s pirmais [[arhibīskaps]] metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1876. gada 31. oktobrī [[Ozolmuižas pagasts|Ozolmuižas pagasta]] Spriņģu ciemā. 1893. gadā beidza mācības [[Rēzekne]]s [[pilsēta]]s skolā un iestājās [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] Garīgajā seminārā, kuru absolvēja 1897. gadā. Līdz 1901. gadam turpināja studijas kā stipendiāts [[Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija|Pēterpils Garīgajā akadēmijā]], kuru beidzot, saņēma [[teoloģija]]s maģistra grādu. 1901. gada 24. jūnijā [[Mogiļeva]]s arhibīskaps metropolīts Springoviču iesvētīja par priesteri. 1916. gadā Mogiļevas arhibīskaps metropolīts iecēla priesteri par [[kanoniķis|kanoniķi]]. Vēlāk priesteris srādāja kā Mogiļevas arhibīskapa ģeneralvikārs un bija atjaunotās [[Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)|Rīgas diecēzes]] bīskapa ģenerālvikārs.

1918. gada 29. septembrī, atjaunojot seno [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]], par tās bīskapu iecēla grāfu [[Eduards O'Rurke|O'Rurki]], taču vēlākā [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas valdība]] uzskatīja, ka Latvijas [[bīskaps|bīskapam]] ir jābūt kādam no [[valsts]] vecāko [[priesteris|priesteru]] vidus, par ko bīskaps O'Rurke ziņoja [[Roma]]i. Tāpēc pāvests 1920. gada 22. aprīlī ar bullu ''Hodies nos'' par [[Rīga]]s bīskapu pasludināja kanoniķi Antoniju Springoviču.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216133456/http://www.katolis.lv/main.php?parent=228 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Nominētā bīskapa konsekrācija notika 1920. gada 22. augustā [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]], Springoviču konsekrēja [[Kauņa]]s bīskaps sufragans Jāzeps Skviereckis, asistējot saskaņā ar īpašām [[Romas pāvests|pāvesta]] pilnvarām priesteriem Daniēlam Jasinskim un [[Francis Trasuns|Francim Trasunam]], svinībās piedaloties vairāk kā 100 garīdzniekiem. 
1923. gada 25. novembrī Springoviču paaugstināja par arhibīskapu, par ko liecina pāvesta oficiālais rīkojums izdevumā &quot;''Acta apostolici sedis''&quot;. 1924. gada februārī monsinjors [[Antonijs Cekini|Cekini]] pavēstīja par senās Rīgas arhibīskapijas atjaunošanu. Arhibīskapa ingress notika 1924. gada 4. maijā [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē]], piedaloties apustuliskajam delegātam arhibīskapam Antonijam Cekini, [[Viļņa]]s bīskapam  [[Juris Matuļevičs|Jurim Matulēvičam]], [[Mogiļeva]]s arhibīskapam [[Ropi|Eduardam de Ropam]], [[Kauņa]]s Universitātes rektoram Fr. Bučim un citiem. 
1926. gada novembrī par nopelniem Latvijas labā Springoviču apbalvoja ar Latvijas [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] otrās šķiras ordeni. 1937. gada 8. maijā arhibīskapu paaugstināja par Rīgas baznīcas provinces metropolītu.&lt;ref&gt;[http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html www.bibelesbiedriba.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110809220401/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/romas-katoli-latvija.html |date={{dat|2011|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1939. gada nogalē arhibīskapu metropolītu ievelēja par [[Latvijas Universitāte]]s goda doktoru (Dr.Theol. honoris causa).&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/dzimis/738 www.latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā arhibīskaps saskārās ar daudzām problēmām — slēdza [[Latvijas Universitātes Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Katoļu Teoloģijas fakultāti]], konfiscēja fakultātes bibliotēku, 1941. gadā gāja bojā, tika izvesti vai pazuda bez vēsts desmit priesteri. 1944. gadā Springovičs palika okupētajā Latvijā, aizbildinoties ar slikto veselības stāvokli. Pateicoties arhibīskapa metropolīta darbībai, [[Latvijas PSR]]s laikā 1946. gada 7. martā atjaunoja mācības [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] un 1947. gada 25. jūlijā par bīskapiem tika konsekrēti priesteri [[Kazimirs Duļbinskis]] un [[Pēteris Strods]].

Antonijs Springovičs mira 1958. gada 1. oktobrī, sēru [[Svētā Mise]], kuru vadīja bīskaps Pēteris Strods, notika 6. oktobrī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, piedaloties Viļņas un [[Panevēža]]s apustuliskajam administratoram bīskapam Stepanavičam, Kauņas un Vilkavišķu administratoram kanoniķim Stankevičam, kā arī citiem garīdzniekiem. Metropolītu apbedīja [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Svētā Miķeļa kapos]] 1958. gada 6. oktobrī.&lt;ref&gt;Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 315., 316.lpp.&lt;/ref&gt;

== Garīgā kalpošana ==
* 1901. — 1905. Skolu kapelāns [[Orla|Orlā]] un [[Pinska|Pinskā]];
* 1905. — 1917. [[Līksna]]s prāvests;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/liksna/vesture1.htm |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2015|02|28||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120721062135/http://www.catholic.lv/liksna/vesture1.htm |archivedate={{dat|2012|07|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* 1917. — 1918. Mogiļevas arhibīskapa ģenerālvikārs;
* 1918. — 1920. Rīgas diecēzes bīskapa ģenerālvikārs;
* 22.08.1920. - 25.11.1923. Rīgas diecēzes bīskaps;
* 25.11.1923. - 08.05.1937. Rīgas arhidiecēzes bīskaps;
* 08.05.1937. — 01.10.1958. Rīgas arhibīskaps meropolīts;

== Skatīt arī ==
* [[Bīskaps]]
* [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/bspri.html Hierarhija]
{{Rīgas metropolijas bīskapi}}
{{Bīskapa insignijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Springovičs, Antonijs}}
[[Kategorija:1876. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu arhibīskapi]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes bīskapi]]
[[Kategorija:Rīgas arhibīskapi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]]
[[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>4awlj0g0gisyb4s7xpgp6xwcareah0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donalds Tramps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163708</id>
    <revision>
      <id>4464213</id>
      <parentid>4464140</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:34:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27289-64</username>
        <id>144970</id>
      </contributor>
      <origin>4464213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22465" sha1="b6m3q6k2q040j7ub9id57bgwt8p2h6u" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Kongress]] divas reizes atstādināja, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. 2011.gadā tramps ir precējiez uz sava vīra intara viņiem ir pidzimuši 4 dēli Roberts,Krister,Emīle un raines ,un vel viņam ir meita Linda.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>b6m3q6k2q040j7ub9id57bgwt8p2h6u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464216</id>
      <parentid>4464213</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27289-64</username>
        <id>144970</id>
      </contributor>
      <comment>Kļūdu labojums</comment>
      <origin>4464216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22466" sha1="t73hib7kw889cw4fvmtxxsw1i4j7h68" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Kongress]] divas reizes atstādināja, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī. 2011.gadā tramps ir precējies uz sava vīra intara viņiem ir piedzimuši 4 dēli Roberts,Krister,Emīle un raines ,un vel viņam ir meita Linda.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>t73hib7kw889cw4fvmtxxsw1i4j7h68</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464220</id>
      <parentid>4464216</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27289-64|~2026-27289-64]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV</comment>
      <origin>4464140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22318" sha1="ku1ewbzo6cqohfekv5ztokazowdyjt9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Kongress]] divas reizes atstādināja, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>ku1ewbzo6cqohfekv5ztokazowdyjt9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neredzīgais Indriķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179998</id>
    <revision>
      <id>4464528</id>
      <parentid>4422214</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:49:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Piemiņa */ vilnis</comment>
      <origin>4464528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7989" sha1="85hv6ptnqwzoa41ma4cijq7wwx0sbh0" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Neredzīgais Indriķis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Neredzīgais Indriķis.jpg
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1783
|          dz_mēnesis = 10
|            dz_diena = 15
|            dz_vieta = [[Apriķi|Apriķu]] muižas &quot;Elkalejas&quot;, &lt;br /&gt;[[Piltenes apgabals]] (tagad - {{LAT}})
|              m_gads = 1828
|           m_mēnesis = 1
|             m_diena = 24
|             m_vieta = [[Apriķi|Apriķu]] muižas &quot;Elkalejas&quot;, &lt;br /&gt;[[Kurzemes guberņa]] (tagad - {{LAT}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = Anna
|               bērni = 
|            paraksts = 
|          pseidonīms = 
|        nodarbošanās = 
|  rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|             periods = 
|               žanri = 
|              temati = 
|        lit virzieni = 
|    slavenākie darbi = 
|         ietekmējies = [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]], Fīrekers, [[Kārlis Gothards Elferfelds|Elferfelds]]
|          ietekmējis = 
|          alma_mater = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}

'''Neredzīgais Indriķis''' (1783-1828) bija [[Kurzeme]]s latviešu dzejnieks, kura dzejoļi tika publicēti ne tikai Jelgavā atsevišķā grāmatā un laikrakstos &quot;''Neue Wöchentliche Unterhaltung''&quot;, &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;, bet arī vācu tulkojumā Berlīnē (laikrakstā &quot;''Der Freimütige''&quot;). Pirmais latviešu dzejoļu grāmatas autors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gramatniecibai-pa-pedam.-cela-uz-latviesu-gramatu/neredzigais-indrikis-ka-vins-nonak-lidz-dzejosanai-un-kapec-vina.a182912/|title=Neredzīgais Indriķis: kā viņš nonāk līdz dzejošanai un kāpēc viņa dziesmas jālasa skaļi|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-20}}&lt;/ref&gt; Sava akluma un dabas doto spēju dēļ apdzejot apkārt notiekošo nodēvēts par &quot;latviešu [[Homērs|Homēru]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dvbs-online.de/horus/1994-1-1656.htm |title=I. Gaile: Der lettische blinde Dichter Indrick {{de ikona}} |access-date=2012-02-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305071449/http://www.dvbs-online.de/horus/1994-1-1656.htm |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/neredzigais-indrikis |title=Neredzīgais Indriķis, dzejnieks, tautas dziesminieks |access-date={{dat|2012|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110813114344/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/neredzigais-indrikis |archivedate={{dat|2011|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Indriķis dzimis 1783. gada 15. oktobrī [[Apriķi|Apriķu]] &quot;Elkulejās&quot; muižas kalpu ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piecu gadu vecumā pēc [[Bakas|baku infekcijas]] pārslimošanas pilnīgi zaudēja redzi, tomēr spēja izmācīties par kurpnieku un skroderi. Viņa vecākais brālis viņam lasīja priekšā grāmatās iespiestos rakstus un dzejoļus, tādēļ Indriķis pēc [[Stenders|Stendera]] parauga sāka sacerēt dziesmas. Viņš sacerēja arī reliģiskus sprediķus, kurus noklausījās Apriķu draudzes mācītājs [[Kārlis Gothards Elferfelds]] (1756-1819).

1804. gadā Elferfelds izdeva &quot;Līgsmības grāmatu&quot;, kurā bija ietverta luga &quot;Tā dzimšanas diena&quot;, kas norādīja uz baku potēšanas labumu, un latviešu idille &quot;Bērtulis un Maija&quot; ar sešiem heksametros rakstītiem dziedājumiem. Šīs grāmatas panākumu iedvesmots, Elferfelds 1806. gadā izdeva dzeju grāmatu &quot;Tā Neredzīgā Indriķa dziesmas&quot; ar priekšvārdu. Viņš rakstīja par Indriķi (''Blinder Indrick'') arī Jelgavas laikrakstā &quot;''Neue Wöchentliche Unterhaltung''&quot;, kur nodēvēja viņu par ''Lettischer Homer'' (&quot;latvju Homērs&quot;) un dažus viņa dzejoļus pārtulkoja vāciski.

1807. gadā Indriķis apprecējās ar dzimtļaužu meiteni Annu, kurai pirms kāzām bija jāiemācās viņam lasīt priekšā. Viņu laulībā piedzima četri bērni. 1808. gadā Jelgavas avīze &quot;Neue Wöchentliche Unterhaltung&quot; publicēja neredzīgā latviešu dzejnieka odu [[Tilzīte]]s miera līguma noslēgšanai starp Krievijas, Prūsijas un Francijas ķeizariem un dziesmu sakarā ar Krievijas ķeizara Aleksandra I meitas Elizabetes nāvi.

Arī Kurzemes vācu dzejnieks [[Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlippenbahs]] (1774-1826) rakstīja par latviešu dzejnieku Indriķi savos 1809. gadā Jelgavā, Rīgā un Leipcigā izdotajos sacerējumos, kuros viņš ievietoja Indriķa dzeju tulkojumus.&lt;ref&gt;&quot;Wega - ein poetisches Taschenbuch für den Norden&quot;, Mitau 1809&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Malerische Wanderungen durch Kurland&quot;, Riga und Leipzig 1809&lt;/ref&gt; Vēlāk Šlippenbahs viņa dziesmas publicēja Berlīnes laikrakstā &quot;''Der Freimütige''&quot;, kur tika ievietots arī Johana Zamuela Benedikta Grunes (''Grune'', 1783-1848) zīmētais Neredzīga Indriķa portrets.
1820. gadā Ulrihs Šlippenbahs Jelgavā izdeva grāmatiņu &quot;Aklā latviešu dabas dzejnieka Apriķu Indriķa dziesma&quot;.&lt;ref&gt;„Lied des blinden lettischen Naturdichters Indrik aus Appricken, im Ausdruck der Gefühle seines Volks gesungen, und übersetzt vom Freyherrn von Schlippenbach.&quot; Mitau: Steffenhagen, 1820.&lt;/ref&gt;

Indriķis miris 1828. gada 24. janvārī no plaušu karsoņa, viņa pēdējie vārdi sievai bijuši ''Es redzu - es redzu zvaigznes!'' Viņš apbedīts Ģibortu kapsētā pie Apriķiem.

== Dzejoļu raksturojums ==
Neredzīgais Indriķis savās dziesmās dzejoja par savu nelaimi, par paļaušanos uz Dievu, palikdams Vecā Stendera dzejas idejiskajā un mākslinieciskajā līmenī.
[[Dzimtbūšana|Latviešu brīvlaišanu]] Indriķis attēlo sevišķi dramatiskā alegorijā kā &quot;Brīvestības precēšana&quot;, kurā bagāts brūtgans ir brīvības labums, nabaga brūte - brīvība, brūtgana draugi - gādātāji par brīvības ievešanu, brūtes audzinātāji - dzimtkungi, bābas - brīvības smādētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/2/2.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. BRĪVLAIŠANAS LAIKA RAKSTNIEKI |access-date={{dat|2012|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220123120853/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/2/2.htm }}&lt;/ref&gt; Viņš rakstīja arī par gadalaikiem, zemnieku dzīvi, skubināja uz mācīšanos un skolu apmeklēšanu.

Skat, kā rudens sēja zeļ,&lt;br /&gt;
Katris asniņš stobru ceļ;&lt;br /&gt;
Kas bij ziemu novārdzis,&lt;br /&gt;
Tas nu jauki iespirdzis,

Zaļo mums par laimību!&lt;br /&gt;
Sējējs steidz ar priecību&lt;br /&gt;
Atkal pavasarā sēt&lt;br /&gt;
To, kas nevar ziemu spēt

Izciest salu, aukstumu;&lt;br /&gt;
Lai ar saules siltumu,&lt;br /&gt;
Ir ar jauku gaisiņu&lt;br /&gt;
Aug par mūsu laimību.

== Piemiņa ==
[[File:Apriķu apkārtne, Neredzīgā Indriķa kapa piemineklis 2008-08-10 - panoramio.jpg|thumb]]
Neredzīgā Indriķa dziesmas tika atkārtoti izdotas 1862. gadā.
1935. gadā Ģibortu kapsētā uzstādīja piemiņas akmeni Neredzīgajam Indriķim. Sakarā ar viņa 200. dzimšanas dienu Jānis Strupulis 1983. gadā izveidoja piemiņas medaļu. [[Vilnis Titāns]] pie kapa izveidoja piemiņas zīmi ar [[Austras koks|Austras koka]] simbolu ar tekstu [[Brails|Braila]] rakstā.

1991. gadā Rīgas [[Jugla (Rīga)|Strazdumuižā]] uzcelts piemineklis Neredzīgajam Indriķim, kas vēlāk nopostīts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Indrikis, Neredzigais}}
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Apgaismības laikmets]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]</text>
      <sha1>85hv6ptnqwzoa41ma4cijq7wwx0sbh0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfa Romeo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180520</id>
    <revision>
      <id>4464333</id>
      <parentid>4132512</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:31:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3628" sha1="sw2rhs2tjkc6r8rtdl7eof8ivwrou83" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Alfa Romeo Automobiles S.p.A.''
| logo = ALFA ROMEO badge on a car (cropped).jpg
| type = ''[[Akciju sabiedrība|Società per azioni]]''
| foundation = {{dat|1910|6|24||bez}} [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]
| location = {{vieta|Itālija|Turīna}}&lt;ref name=&quot;Head&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiatgroup.com/en-us/shai/banns/3/Documents/Relazione%201%20semestre%202008_ENG.pdf|title=2008 Half-yearly Financial Report/Alfa Romeo Automobiles S.p.A. Torino, Page 76|accessdate=2009-06-18|year=2008|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717020153/http://www.fiatgroup.com/en-us/shai/banns/3/Documents/Relazione%201%20semestre%202008_ENG.pdf|archivedate=2011-07-17}}&lt;/ref&gt;
| area_served = Visa pasaule
| founder = [[Aleksandre Daraks]]/Ugo Stella&lt;br /&gt;[[Nikola Romeo]]
| predecessor = ''Società Anonima Italiana Darracq'' (SAID)
| industry = 
| products = Automobiļi
| production = 119 451 vienības &lt;small&gt;(2010)&lt;/small&gt;
| key_people = [[Džons Elkanns]] &lt;small&gt;(prezidents)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Haralds Dž. Vesters]] &lt;small&gt;(izpilddirektors)&lt;/small&gt;
| owner = ''[[Stellantis]]'', {{NED}}
| parent = 
| homepage = {{URL|http://www.alfaromeo.com}}
}}
'''''Alfa Romeo Automobiles S.p.A.''''' ir [[Itālija]]s autobūves uzņēmums, kas ir bāzēts [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]]. Tas tika dibināts kā '''A.L.F.A.''' {{dat|1910|6|24||bez}} [[Milāna|Milānā]].&lt;ref name=&quot;autoweb.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autoweb.com.au/cms/A_52638/title_Alfa-Romeo-Celebrates-90-Years-Of-Success/newsarticle.html|title=Alfa Romeo Celebrates 90 Years Of Success|accessdate=2009-01-09|year=2000|work=autoweb.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090511014728/http://www.autoweb.com.au/cms/A_52638/title_Alfa-Romeo-Celebrates-90-Years-Of-Success/newsarticle.html|archivedate=2009-05-11}}&lt;/ref&gt; Kopš 1911. gada uzņēmums ir iesaistījies sacīkšu auto ražošanā, kā arī tam ir dārgu sporta auto ražošanas reputācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://library.eb.co.uk/eb/article-9005652?query=Alfa%20Romeo&amp;ct= |title=Alfa Romeo SpA --  Britannica Online Encyclopedia |publisher=library.eb.co.uk |accessdate=2010-09-12}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma īpašnieks laikā no 1932. līdz 1986. gadam bija Itālijas uzņēmums ''[[Istituto per la Ricostruzione Industriale]]''. 1986. gadā to pārdeva ''[[Fiat]]''.&lt;ref name=&quot;fundinguniverse.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fundinguniverse.com/company-histories/Alfa-Romeo-Company-History.html|title=Alfa Romeo |accessdate=2009-01-09|work=fundinguniverse.com}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā ''Fiat'' reorganizēja savu organizatorisko struktūru, un ''Alfa Romeo'' kļuva par ''Fiat Group Automobiles S.p.A.'' meitas uzņēmumu ''Alfa Romeo Automobiles S.p.A.''
2014. gadā mātes uzņēmums apvienojās ar ASV autobūvētāju ''[[Chrysler]]'', izveidojot ''[[Fiat Chrysler Automobiles]]'', un ''Alfa Romeo'' palika ''FCA Italy'' pārvaldībā.
2021. gada 16. janvārī tika pabeigta ''Fiat Chrysler Automobiles'' apvienošanās ar Francijas ''[[Groupe PSA]]'', un ''Alfa Romeo'' nonāca apvienotā uzņēmuma ''[[Stellantis]]'' pakļautībā.

[[Attēls:Alfa Romeo 156 Selespeed.jpg|250px|thumbnail|left|Alfa Romeo 156 (1997)]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.alfaromeo.com/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110223015441/http://alfaromeo.com/ |date={{dat|2011|02|23||bez}} }} {{en ikona}}

{{Auto-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Alfa Romeo| ]]</text>
      <sha1>sw2rhs2tjkc6r8rtdl7eof8ivwrou83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumromas impērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181941</id>
    <revision>
      <id>4464396</id>
      <parentid>4163570</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:22:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9342" sha1="f2p7uvspv60qxltfblf2bzg3fu3m3w1" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Imperium Romanum
|nosaukums_latv_val  = Rietumromas impērija
|sugasvārds          = Rietumromas impērijas
|
|kontinents          = &amp;nbsp;
|reģions             = Vidusjūra
|valsts              = 
|laikmets            = 
|statuss             = Impērija
|statusa_teksts      = 
|impērija            = 
|valdības_veids      = &amp;nbsp;
|galvaspilsēta       = Roma (vēlāk [[Milāna]] un [[Ravenna]]).
|gads_sākums         = 285
|gads_beigas         = 476

|image_map           = Western Roman Empire.png
|image_map_caption   = Impērija 395. gadā

|kopīgas_valodas     = [[latīņu valoda|latīņu]]
|stat_year1          = 395
|stat_platība1       = 2000000
}}
'''Rietumromas impērija''' bija [[Romas impērija]]s rietumu daļa pēc [[Diokletiāns|Diokletiāna]] 285. gadā veiktās dalīšanas, impērijas otra daļa bija Austrumromas impērija, kas mūsdienās labāk pazīstama kā [[Bizantijas impērija]].

Rietumropas impērija pastāvēja periodiski dažādos starp 3. un 5. gadsimtu. [[Teodosijs I]] bija pēdējais apvienotās [[Romas impērija]]s imperators. Pēc viņa nāves 395. gadā tā tika sadalīta starp viņa dēliem: Arkādiju un Honoriju, kuri kļuva attiecīgi par [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] un Rietumromas imperatoriem. Rietumu imperatori nokļuva atkarībā no ģermāņu karavadoņiem.
Rietumromas impērija oficiāli beidza pastāvēt {{dat|476|9|4||bez}} pēc [[Romuls Augustuls|Romula Augustula]] (pēdējais ''[[de facto]]'' imperators) atteikšanās no varas, neoficiāli — pēc [[Jūlijs Neps|Jūlija Nepa]] (pēdējais ''[[de jure]]'' imperators) nāves 480. gadā.

== Vēsture ==
Rietumromas impērijas izveidošanās bija saistīta ar [[Romas impērija|Romas impērijas]] pārvaldes sadalīšanu starp vairākiem valdniekiem. Jau 3. gadsimtā impērija piedzīvoja smagu politisku un militāru krīzi, ko izraisīja biežas imperatoru maiņas, pilsoņu kari, robežu apdraudējums un saimnieciskas grūtības. Lai stabilizētu valsti, imperators [[Diokletiāns]] 293. gadā ieviesa [[Tetrarhija|tetrarhijas]] sistēmu, kurā impēriju pārvaldīja divi augusti un divi cēzari. Šī sistēma nebija pastāvīgs impērijas sadalījums, tomēr tā nostiprināja praksi atsevišķi pārvaldīt rietumu un austrumu provinces.

Pēc Diokletiāna reformām Romas impērija saglabāja vienotas valsts ideju, taču praktiskā pārvalde arvien biežāk tika dalīta starp dažādiem imperatoriem. 330. gadā imperators [[Konstantīns Lielais]] par jaunu galvaspilsētu izveidoja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas kļuva par impērijas austrumu daļas politisko un administratīvo centru. Šis lēmums pakāpeniski palielināja austrumu provinču nozīmi un vājināja [[Roma|Romas]] politisko lomu rietumos.

Par izšķirošu brīdi Rietumromas impērijas vēsturē uzskata 395. gadu, kad pēc imperatora [[Teodosijs I|Teodosija I]] nāves Romas impērija tika sadalīta starp viņa dēliem. [[Arkādijs]] kļuva par valdnieku austrumu daļā, bet [[Honorijs]] — rietumu daļā. No šī brīža Rietumromas impērija un [[Austrumromas impērija]] faktiski attīstījās kā divas atsevišķas politiskas sistēmas, lai gan formāli saglabājās priekšstats par vienotu Romas pasauli.

Rietumromas impērijas teritorijā ietilpa [[Itālija]], [[Gallija]], [[Hispānija]], [[Britānija]], [[Ziemeļāfrika]] un daļa [[Ilīrija|Ilīrijas]]. Tās galvaspilsēta sākotnēji bija Roma, taču drošības apsvērumu dēļ imperatora rezidence 402. gadā tika pārcelta uz [[Ravenna|Ravennu]]. Ravenna atradās purvainā apvidū un bija vieglāk aizsargājama pret iebrukumiem nekā Roma.

5. gadsimta sākumā Rietumromas impērija saskārās ar arvien spēcīgāku [[Ģermāņi|ģermāņu]] tautu spiedienu. 406. gada beigās vandāļi, svebi un alāni šķērsoja [[Reina|Reinu]] un iebruka Gallijā. Šis notikums būtiski vājināja romiešu kontroli pār rietumu provincēm. Drīz pēc tam romiešu vara sabruka arī Britānijā, kur romiešu karaspēks tika atsaukts un vietējās elites palika bez efektīvas centrālās aizsardzības.

Īpaši smags trieciens impērijas autoritātei bija [[Roma|Romas]] izlaupīšana 410. gadā, ko veica [[vestgoti]] [[Alariks I|Alarika I]] vadībā. Tā bija pirmā reize gandrīz astoņu gadsimtu laikā, kad Roma krita ienaidnieka rokās. Lai gan impērijas pārvalde turpināja darboties Ravennā, šis notikums simboliski parādīja Rietumromas militāro un politisko vājumu.

5. gadsimta pirmajā pusē Rietumromas impērija arvien vairāk bija atkarīga no ģermāņu izcelsmes karavadoņiem un federātu karaspēka. Romiešu armijā nozīmīgu lomu ieguva federāti — sabiedrotas barbariskās grupas, kurām tika atļauts apmesties impērijas teritorijā apmaiņā pret militāru dienestu. Šāda sistēma īslaicīgi palīdzēja aizsargāt robežas, bet ilgtermiņā vājināja centrālās varas kontroli pār armiju un provincēm.

429. gadā [[vandaļi]] [[Geizeriks|Geizerika]] vadībā pārcēlās no Hispānijas uz Ziemeļāfriku. 439. gadā viņi ieņēma [[Kartāga|Kartāgu]], kas bija viena no svarīgākajām Rietumromas impērijas pilsētām un būtisks nodokļu un graudu piegāžu avots. Ziemeļāfrikas zaudēšana nopietni samazināja impērijas ienākumus un apgrūtināja armijas uzturēšanu.

451. gadā romiešu karavadonis [[Flāvijs Aēcijs]] kopā ar vestgotiem un citām sabiedroto grupām apturēja [[Huņņi|huņņu]] valdnieka [[Atila]] karaspēku [[Katalaunijas lauku kauja|Katalaunijas lauku kaujā]]. Šī uzvara īslaicīgi apturēja huņņu virzību Rietumeiropā, taču tā neatrisināja pašas Rietumromas impērijas iekšējās problēmas. Pēc Aēcija nogalināšanas 454. gadā rietumu militārā vadība kļuva vēl nestabilāka.

455. gadā Roma tika izlaupīta otrreiz, šoreiz to izdarīja vandāļi Geizerika vadībā. Šis iebrukums vēl vairāk vājināja Rietumromas prestižu. Turpmākajās desmitgadēs imperatori rietumos bieži bija tikai formāli valdnieki, bet faktisko varu īstenoja militārie komandieri, galma grupējumi un ģermāņu karavadoņi.

Pēdējais Rietumromas imperators bija [[Romuls Augustuls]], kuru 475. gadā tronī iecēla viņa tēvs [[Orests]]. Tomēr jau 476. gadā ģermāņu karavadonis [[Odoakrs]] sacēlās pret Orestu, sakāva viņa spēkus un gāza Romulu Augustulu. Odoakrs nenosauca sevi par imperatoru, bet nosūtīja imperatora varas zīmes uz Konstantinopoli un valdīja Itālijā kā karalis. Šo notikumu tradicionāli uzskata par Rietumromas impērijas beigām.

Rietumromas impērijas sabrukums nebija pēkšņs notikums, bet ilgstošs process. To veicināja militārais spiediens uz robežām, pilsoņu kari, nodokļu sistēmas krīze, pilsētu saimniecības vājināšanās, atkarība no federātu karaspēka un centrālās varas nespēja kontrolēt provinces. Daļa bijušo rietumu provinču pārtapa par ģermāņu karaļvalstīm, piemēram, [[Vestgotu karaliste|Vestgotu]], [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandaļu]], [[Burgundu karaliste|Burgundu]] un vēlāk [[Franku valsts|Franku]] valstīm.

Lai gan Rietumromas impērija beidza pastāvēt 476. gadā, Romas valsts tradīcija turpinājās Austrumromas impērijā, kuru vēlāk historiogrāfijā sāka dēvēt par [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]]. Austrumromas imperatori vēl ilgi uzskatīja sevi par Romas imperatoriem un pretendēja uz bijušo rietumu teritoriju mantojumu.

== Tetrarhijas perioda imperatori ==
[[Attēls:Tetrarchy map3.jpg|thumb|280px|Romas impērijas sadalīšanās [[Tetrarhija]]s periodā]]
* [[Maksimiāns]] (Marcus Aurelius Valerius Maximianus, [[286]] - [[305]]), Austrumromas līdzvaldnieks [[Diokletiāns]],  
* [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I Bālais (Hlors)]] ([[305]]-[[306]]), Austrumromas līdzvaldnieks [[Galērijs]] ([[305]] - [[311]])
* [[Licīnijs]] (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, [[308]] - [[324]]) un [[Maksimīns Daija]] (Gaius Valerius Maximinus Daia, [[308]] - [[313]]), Austrumromas līdzvaldnieks [[Konstantīns I]] ([[306]] - [[337]]). Pēc kļūšanas par vienīgo imperatoru Konstantīns pārcēla atkalapvienotās Romas impērijas galvaspilsētu uz [[Bizantija (pilsēta)|Bizantija]]s pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.

== Imperatori pēc 395. gada ==
* [[Honorijs]] (Flavius Augustus Honorius, [[395]] - [[423]]), līdzimperators [[Konstancijs III]] (Flavius Constantius, [[421]])
* [[Valentiniāns III]] (Placidus Valentinianus, [[423]] - [[455]]) 
* [[Petronijs Maksims]] (Petronius Maximus, [[455]])
* [[Avits]] (Eparchius Avitus, [[456]] - [[457]])
* [[Majorāns (imperators)|Majorāns]] (Iulius Valerius Maiorianus, [[457]] - [[461]])
* [[Lībijs Severs]] (Libius Severus, [[461]]) - [[465]])
* [[Antēmijs]] (Procopius Anthemius, [[467]] - [[472]])
* [[Olibrijs]] (Anicius Olybrius, [[472]])
* [[Glicerijs]] (Glycerius, [[473]] - [[474]])
* [[Jūlijs Neps|Jūlijs Nepots]] (Iulius Nepos, [[474]] - [[475]]/[[480]]) pēdējos gados valdīja vienīgi [[Dalmācija]]s provincē
* [[Romuls Augustuls]] (Romulus Augustus, [[475]] - [[476]])

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.roman-empire.net/ ''Roman-Empire''] {{en ikona}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Romiešu imperatori}}</text>
      <sha1>f2p7uvspv60qxltfblf2bzg3fu3m3w1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Britu aizjūras teritorijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189544</id>
    <revision>
      <id>4464402</id>
      <parentid>2870858</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:29:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1290" sha1="t3ck0oh0h3nc4h6goe945kecj4jcbmw" xml:space="preserve">[[Attēls:Location of the BOTs.svg|200px|thumb|Britu atkarīgo teritoriju atrašanās vietas]]
'''Britu aizjūras teritorijas''' atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pakļautībā, lai gan nav daļa no valsts. Pašlaik ir 14 Britu aizjūras teritorijas. Tās ir bijušās [[Britu impērija]]s locekles, kas nav ieguvušas [[Neatkarība|neatkarību]] vai arī ir nobalsojušas, lai turpmāk būtu aizjūras teritorija. Jēdziens &quot;Britu aizjūras teritorija&quot; tika ieviests 2002. gadā un aizvietoja nosaukumu &quot;Lielbritānijas atkarīgā teritorija&quot;, kas pastāvēja no 1981. gada.

== Pašreizējās aizjūras teritorijas ==
* [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|22x20px|border]] [[Akrotiri un Dekelija]]
* {{karogs|Angilja}}
* {{karogs|Bermuda}}
* [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|22x20px|border]] [[Britu Antarktiskā teritorija]]
* {{karogs|Britu Virdžīnas}}
* {{karogs|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}}
* {{karogs|Folklenda Salas}}
* {{karogs|Gibraltārs}}
* {{karogs|Britu Indijas Okeāna Teritorija}}
* {{karogs|Kaimanu Salas}}
* {{karogs|Montserrata}}
* {{karogs|Pitkērna}}
* {{karogs|Svētās Helēnas Sala}}
* {{karogs|Tērksas un Kaikosas}}


{{UK-aizmetnis}}
{{Lielbritānijas teritorijas}}

[[Kategorija:Koloniālisms]]</text>
      <sha1>t3ck0oh0h3nc4h6goe945kecj4jcbmw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464403</id>
      <parentid>4464402</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:31:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9532" sha1="bzvb3kon5akkex7zcy35unvn3fq1yxx" xml:space="preserve">[[Attēls:Location of the BOTs.svg|200px|thumb|Britu atkarīgo teritoriju atrašanās vietas]]
'''Britu aizjūras teritorijas''' atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pakļautībā, lai gan nav daļa no valsts. Pašlaik ir 14 Britu aizjūras teritorijas. Tās ir bijušās [[Britu impērija]]s locekles, kas nav ieguvušas [[Neatkarība|neatkarību]] vai arī ir nobalsojušas, lai turpmāk būtu aizjūras teritorija. Jēdziens &quot;Britu aizjūras teritorija&quot; tika ieviests 2002. gadā un aizvietoja nosaukumu &quot;Lielbritānijas atkarīgā teritorija&quot;, kas pastāvēja no 1981. gada.

== Pašreizējās aizjūras teritorijas ==
* [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|22x20px|border]] [[Akrotiri un Dekelija]]
* {{karogs|Angilja}}
* {{karogs|Bermuda}}
* [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|22x20px|border]] [[Britu Antarktiskā teritorija]]
* {{karogs|Britu Virdžīnas}}
* {{karogs|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}}
* {{karogs|Folklenda Salas}}
* {{karogs|Gibraltārs}}
* {{karogs|Britu Indijas Okeāna Teritorija}}
* {{karogs|Kaimanu Salas}}
* {{karogs|Montserrata}}
* {{karogs|Pitkērna}}
* {{karogs|Svētās Helēnas Sala}}
* {{karogs|Tērksas un Kaikosas}}

== Vēsture ==
Britu aizjūras teritoriju vēsture ir saistīta ar [[Britu impērija|Britu impērijas]] veidošanos, koloniālo pārvaldi, dekolonizāciju un to teritoriju konstitucionālo attīstību, kuras pēc impērijas sabrukuma saglabāja politisku saikni ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. Mūsdienu jēdziens “britu aizjūras teritorijas” ir salīdzinoši jauns, taču pašas teritorijas veidojušās vairāku gadsimtu laikā.

Britu koloniālā ekspansija sākās 16. un 17. gadsimtā, kad Anglija iesaistījās jūras tirdzniecībā, koloniju dibināšanā un konkurencē ar [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Francija|Franciju]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. Agrīnās angļu kolonijas tika izveidotas Atlantijas okeāna reģionā, Ziemeļamerikā un Karību jūrā. Daļa no vēlākajām aizjūras teritorijām radās tieši šajā laikmetā, kad stratēģiski nozīmīgas salas, ostas un militārie punkti tika pakļauti Anglijas vai vēlāk Lielbritānijas varai.

Viena no senākajām mūsdienu britu aizjūras teritorijām ir [[Bermuda]], kur angļu kolonisti pastāvīgi apmetās 1612. gadā pēc kuģa ''Sea Venture'' avārijas 1609. gadā. Bermuda kļuva par svarīgu Atlantijas okeāna kuģošanas un tirdzniecības punktu. 17. gadsimtā Lielbritānijas ietekme nostiprinājās arī Karību jūrā, kur tika iegūtas vai kolonizētas vairākas salas. [[Angilja]] nonāca angļu kolonizācijas ietekmē 1650. gadā, bet [[Kaimanu Salas]] un citas Karību teritorijas vēlāk tika pārvaldītas saistībā ar Jamaiku un citiem britu valdījumiem.

18. gadsimtā Britu impērija paplašinājās kara, tirdzniecības un diplomātijas rezultātā. [[Gibraltārs]] tika ieņemts Anglijas un Nīderlandes spēku operācijā 1704. gadā [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] laikā, bet Spānija to atdeva Lielbritānijai ar Utrehtas miera līgumu 1713. gadā. Gibraltārs kļuva par vienu no nozīmīgākajiem britu militārajiem un jūras spēku punktiem Vidusjūrā.

19. gadsimtā britu valdījumu sistēma paplašinājās līdz pasaules mēroga impērijai. Lielbritānijas kontrolē nonāca teritorijas Atlantijas okeānā, Indijas okeānā, Klusajā okeānā un Dienvidatlantijā. [[Folklenda Salas]] nonāca pastāvīgā britu pārvaldē 1833. gadā, lai gan to suverenitāti turpināja apstrīdēt [[Argentīna]]. [[Pitkērna]] 1838. gadā tika oficiāli iekļauta Britu impērijā, kļūstot par ''HMS Bounty'' dumpinieku pēcteču apdzīvotu koloniju. [[Svētā Helēna]] un ar to saistītās salas saglabāja nozīmi kā stratēģiski punkti Atlantijas okeānā.

Dažas teritorijas ieguva īpašu nozīmi militāro un sakaru vajadzību dēļ. [[Debesbraukšanas sala]] tika okupēta britu spēku 1815. gadā, lai novērstu tās izmantošanu [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] atbrīvošanai no Svētās Helēnas. [[Tristana da Kuņa]] tika pievienota britu valdījumiem 1816. gadā. Šīs salas vēlāk tika administratīvi saistītas ar Svēto Helēnu, veidojot vienu no izolētākajām britu teritoriju grupām Atlantijas okeānā.

Britu impērijas augstākās izplešanās laikā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā mūsdienu aizjūras teritorijas bija tikai neliela daļa no plašās koloniālās sistēmas. Lielākā daļa britu koloniju vēlāk kļuva par neatkarīgām valstīm, dominijām vai [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzības]] dalībniecēm. Savukārt nelielas teritorijas ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu, stratēģisku militāru nozīmi vai īpašu politisku statusu saglabāja ciešas konstitucionālas saites ar Apvienoto Karalisti.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākās strauja Britu impērijas dekolonizācija. 1947. gadā neatkarību ieguva [[Indija]] un [[Pakistāna]], bet nākamajās desmitgadēs neatkarīgas kļuva daudzas britu kolonijas Āzijā, Āfrikā, Karību jūrā un Klusajā okeānā. Šajā procesā daļa mazo koloniju izvēlējās nepāriet uz pilnīgu neatkarību, jo tām bija ierobežoti dabas resursi, mazs iedzīvotāju skaits, ekonomiska atkarība no ārējās palīdzības vai vēlme saglabāt britu pilsonības un drošības garantijas.

1960. gados un 1970. gados vairākas teritorijas ieguva jaunu konstitucionālo statusu. Dažās no tām tika izveidotas vietējās likumdevējas padomes un valdības, savukārt Apvienotā Karaliste saglabāja atbildību par ārlietām, aizsardzību un labas pārvaldības nodrošināšanu. Šis modelis vēlāk kļuva par pamatu mūsdienu britu aizjūras teritoriju sistēmai.

1981. gadā tika pieņemts ''British Nationality Act 1981'', kas pārveidoja britu pilsonības sistēmu. Ar šo likumu tika nostiprināts jēdziens “British Dependent Territories” jeb “britu atkarīgās teritorijas”, bet ar šīm teritorijām saistītā pilsonība tika definēta kā “British Dependent Territories citizenship”. Šis statuss nošķīra daļu teritoriju iedzīvotāju no pilnām Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām, tostarp automātiskām tiesībām dzīvot Apvienotajā Karalistē.

1982. gadā britu aizjūras teritoriju vēsturē īpaši nozīmīgs bija [[Folklendu karš]] starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu. Argentīnas spēki ieņēma Folklenda Salas 2. aprīlī, bet britu militārā operācija beidzās ar Argentīnas spēku kapitulāciju 14. jūnijā. Karš nostiprināja Apvienotās Karalistes politisko apņemšanos aizstāvēt aizjūras teritorijas, kuru iedzīvotāji vēlas saglabāt saikni ar Lielbritāniju.

20. gadsimta beigās vairākās teritorijās notika politiskas un konstitucionālas pārmaiņas. [[Honkonga]], kas bija viena no nozīmīgākajām britu atkarīgajām teritorijām, 1. jūlijā 1997. gadā tika nodota [[Ķīna|Ķīnai]] saskaņā ar 1984. gada Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju. Honkongas nodošana būtiski samazināja britu atlikušo aizjūras valdījumu iedzīvotāju skaitu un ekonomisko apmēru.

Mūsdienu nosaukums “britu aizjūras teritorijas” tika ieviests ar ''British Overseas Territories Act 2002''. Likums saņēma karalisko sankciju 26. februārī 2002. gadā un aizstāja iepriekšējo terminu “''British Dependent Territories''”. Ar šo likumu arī “''British Dependent Territories citizenship''” tika pārdēvēta par “''British Overseas Territories citizenship''”, bet lielākajai daļai aizjūras teritoriju pilsoņu tika atjaunota vai piešķirta pilna britu pilsonība. Izņēmums attiecās uz personām, kuru saikne bija tikai ar suverēnajām bāzu teritorijām [[Akrotiri un Dekelija|Akrotiri un Dekelijā]].

21. gadsimtā britu aizjūras teritoriju statuss turpināja attīstīties. Vairākām teritorijām tika pieņemtas vai pārskatītas konstitūcijas, nostiprinot vietējās pašpārvaldes institūcijas, cilvēktiesību normas un attiecības ar Apvienoto Karalisti. Tomēr Apvienotā Karaliste saglabāja galīgo konstitucionālo atbildību, kā arī atbildību par aizsardzību, ārlietām un labu pārvaldību.

Britu aizjūras teritoriju vēsturē joprojām pastāv arī starptautiski strīdi. Argentīna turpina izvirzīt pretenzijas uz Folklenda Salām, Spānija — uz Gibraltāru, bet Maurīcija ilgstoši apstrīdēja Apvienotās Karalistes suverenitāti pār [[Britu Indijas Okeāna Teritorija|Britu Indijas Okeāna Teritoriju]]. Šie jautājumi parāda, ka aizjūras teritoriju statuss ir ne tikai koloniālās vēstures mantojums, bet arī mūsdienu starptautisko attiecību jautājums.

Mūsdienās britu aizjūras teritorijas ir nelielas, ģeogrāfiski izkliedētas teritorijas ar dažādu pārvaldes, demogrāfisko un ekonomisko raksturu. Daļa no tām ir apdzīvotas pašpārvaldes teritorijas ar vēlētām institūcijām, piemēram, Bermuda, Gibraltārs, Kaimanu Salas un Folklenda Salas. Citas ir militāras, zinātniskas vai gandrīz neapdzīvotas teritorijas, piemēram, [[Britu Antarktiskā teritorija]], [[Dienviddžordžija]] un [[Dienvidsendviču salas|Dienvidsendviču Salas]] un [[Indijas Okeāna Britu teritorija|Britu Indijas Okeāna Teritorija]]. To kopīgā iezīme ir konstitucionāla piederība Apvienotajai Karalistei, vienlaikus neesot pašas Apvienotās Karalistes daļai.{{UK-aizmetnis}}
{{Lielbritānijas teritorijas}}

[[Kategorija:Koloniālisms]]</text>
      <sha1>bzvb3kon5akkex7zcy35unvn3fq1yxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķelnes &quot;Haie&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198043</id>
    <revision>
      <id>4464342</id>
      <parentid>4064741</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6134" sha1="0m980baxqi5puc4s1cdmw632cpiekfp" xml:space="preserve">{{Hokeja komanda
| text_color  = white
| bg_color    = red
| team        = Haie
| logo        = Koelner-haie-logo.png
| logosize    = 
| city        = {{vieta|Vācija|Ķelne}}
| league      = [[Vācijas hokeja līga|DEL]]
| conference  = 
| division    = 
| founded     = 1972
| dissolved   = 
| arena       = [[Lanxess Arena]]
| colors      = {{color box|red}} {{color box|white}}
| owner       = 
| coach       = nav
| coach2      = 
| captain     = {{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]
| GM          = {{flaga|Vācija}} [[Fabians Jedvabni]]
| media       = 
| affiliates  = 
&lt;!---Čempionāti---&gt;
| DEL         = 8
| špenglera   = 1
}}
'''Ķelnes &quot;Haie&quot;''' ({{val|de|Kölner Haie}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]], un spēlē [[Vācijas hokeja līga|Vācijas hokeja līgā]]. Tā ir astoņkārtēja [[Vācija]]s čempione, pēdējo reizi titulu iegūstot [[2002]]. gadā.

2009.—10. gada sezonā komandu trenēja Latvijas treneris [[Igors Pavlovs]], kurš gan sezonas gaitā no amata tika atbrīvots.

== Izcīnītās vietas ==
=== Vācijas hokeja līga ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!Sezona !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs
|-
|'''94.—95.'''||6. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—2, ''[[EV Landshut]]'')
||{{flaga|Vācija}} [[Jorgs Mairs]]||{{flaga|Vācija}} [[Peters Draizaitls]]
|-
|'''95.—96.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums finālsērijā (1—3, ''[[Düsseldorfer EG]]'')
||{{flaga|Vācija}} [[Jorgs Mairs]]||{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Berezins]]
|-
|'''96.—97.'''||2. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (1—3, ''[[EV Landshut]])''|| ||{{flaga|Kanāda}} [[Bruno Zarillo]]
|-
|'''97.—98.'''||3. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (0—3, ''[[EV Landshut]])''|| ||{{flaga|Kanāda}} [[Bruno Zarillo]]
|-
|'''98.—99.'''||5. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (2—3, [[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]])|| ||{{flaga|ASV}} [[Korijs Milens]]
|-
|'''99.—00.'''||'''1. vieta'''||Zaudējums finālsērijā (1—3, [[Minhenes &quot;Barons&quot;]])|| ||{{flaga|Kanāda}} [[Martijs Marejs]]
|-
|'''00.—01.'''||2. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (0—3, [[Hannoveres &quot;Scorpions&quot;]])|| ||{{flaga|ASV}} [[Korijs Milens]]
|-
|'''01.—02.'''||6. vieta||'''Izcīna čempiones titulu''' (3—2, [[Manheimas &quot;Adler&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Mirko Ludemans]]||{{flaga|Kanāda}} [[Alekss Hikss]]
|-
|'''02.—03.'''||2. vieta||Zaudējums finālsērijā (1—3, [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Mirko Ludemans]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]
|-
|'''03.—04.'''||4. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (2—4, [[Frankfurtes &quot;Lions&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Mirko Ludemans]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]
|-
|'''04.—05.'''||4. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (3—4, ''[[ERC Ingolstadt]]'')||{{flaga|Kanāda}} [[Breds Šlēgels]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins|D.Maklveins]], {{flaga|Kanāda}} [[Stefans Žuliens|S.Žuliens]]
|-
|'''05.—06.'''||5. vieta||Zaudējums pusfinālā (2—3, [[Diseldorfas &quot;Metro Stars&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Breds Šlēgels]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]
|-
|'''06.—07.'''||5. vieta||Zaudējums pusfinālā (0—3, [[Manheimas &quot;Adler&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]
|-
|'''07.—08.'''||3. vieta||Zaudējums finālsērijā (1—3, [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]||{{flaga|Slovākija}} [[Ivans Čierniks]]
|-
|'''08.—09.'''||15. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Kanāda}} [[Deivs Maklveins]]||{{flaga|Vācija}} [[Kristofs Ulmans]]
|-
|'''09.—10.'''||10. vieta||''Zaudējums kvalifikācijā''||{{flaga|Vācija}} [[Mirko Ludemans]]||{{flaga|Slovākija}} [[Ivans Čierniks]]
|-
|'''10.—11.'''||9. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (0—3, [[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Trips]]||{{flaga|Vācija}} [[Kristofs Ulmans]]
|-
|'''11.—12.'''||9. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (0—4, [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Trips]]||{{flaga|Vācija}} [[Filips Gogula]]
|-
|'''12.—13.'''||2. vieta||Zaudējums finālsērijā (1—3, [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]])||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Trips]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Andreass Holmkvists]]
|-
|'''13.—14.'''||5. vieta||Zaudējums finālsērijā (3—4, ''[[ERC Ingolstadt]]'')||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Trips]]||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Minārs]]
|-
|'''14.—15.'''||11. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Trips]]||{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Iguldens]]
|-
|'''15.—16.'''||7. vieta||Zaudējums pusfinālā (1—4, [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Vācija}} [[Filips Gogula]]
|-
|'''16.—17.'''||4. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (3—4, [[Volfsburgas &quot;Grizzly Adams&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Vācija}} [[Filips Gogula]]
|-
|'''17.—18.'''||6. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (2—4, [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Kristians Ērhofs]]||{{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Šics]]
|-
|'''18.—19.'''||4. vieta||Zaudējums pusfinālā (0—4, [[Manheimas &quot;Adler&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Eikesons]]
|-
|'''19.—20.'''||11. vieta||''Nenotika''||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Eikesons]]
|-
|'''20.—21.'''||12. vieta||''Neiekļuva''||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Eikesons]]
|-
|'''21.—22.'''||6. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (0—3, [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Matsumoto]]
|-
|'''22.—23.'''||6. vieta||Zaudējums ceturtdaļfinālā (2—4, [[Manheimas &quot;Adler&quot;]])||{{flaga|Vācija}} [[Morics Millers]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Andreass Turesons]]
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.haie.de/ Komandas oficiālā mājaslapa]
* [http://eliteprospects.com/team.php?team=128 Eliteprospects.com komandas lapa]

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Vācija-aizmetnis}}

{{DEL}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķelnes &quot;Haie&quot;]]</text>
      <sha1>0m980baxqi5puc4s1cdmw632cpiekfp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas vietējie autoceļi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>203416</id>
    <revision>
      <id>4464280</id>
      <parentid>4463862</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:44:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15537" sha1="0fizdww020xf7htos58ntwyf8xb1g82" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Latvijas vietējie autoceļi
|title = [[Latvijas vietējie autoceļi]] {{flaga|Latvija}}
|listclass = hlist
|state = {{{state|{{{all|{{#if:{{{list1|}}}{{{list2|}}}{{{list3|}}}{{{list4|}}}{{{list5|}}}{{{list6|}}}{{{list7|}}}{{{list8|}}}|autocollapsed|collapsed}}}}}}}}
|list1 = {{navbox|child
|title = V1—V199
|listclass = hlist
|state = {{{list1|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* [[Autoceļš V1|V1]]
* [[Autoceļš V2|V2]]
* [[Autoceļš V3|V3]]
* [[Autoceļš V4|V4]]
* [[Autoceļš V5|V5]]
* [[Autoceļš V6|V6]]
* [[Autoceļš V7|V7]]
* [[Autoceļš V8|V8]]
* [[Autoceļš V9|V9]]
* [[Autoceļš V10|V10]]
* [[Autoceļš V11|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V11&lt;/span&gt;]]
* [[Autoceļš V12|V12]]
* [[Autoceļš V13|V13]]
* [[Autoceļš V14|V14]]
* [[Autoceļš V15|V15]]
* [[Autoceļš V16|V16]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V17&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V18|V18]]
* [[Autoceļš V19|V19]]
* [[Autoceļš V20|V20]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V21&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V22&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V23&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V24&lt;/span&gt;
* V25
* V26
* V27
* V28
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V29&lt;/span&gt;
* V30
* V31
* V32
* V33
* V34
* V35
* V36
* V38
* V39
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V42&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V43&lt;/span&gt;
* V45
* V46
* [[Autoceļš V47|V47]]
* V48
* V49
* [[Autoceļš V50|V50]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V51&lt;/span&gt;
* V52
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V53&lt;/span&gt;
* V54
* V55
* V56
* V57
* V58
* V59
* V60
* V61
* V62
* V63
* V64
* V65
* V66
* [[Autoceļš V67|V67]]
* [[Autoceļš V68|V68]]
* V69
* V70
* V71
* V72
* V73
* V74
* V75
* V76
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V77&lt;/span&gt;
* V78
* V79
* V80
* [[Autoceļš V81|V81]]
* V82
* V83
* V84
* V85
* V86
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V87&lt;/span&gt;
* V88
* V89
* V90
* V91
* V92
* V93
* V94
* [[Autoceļš V95|V95]]
* V96
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V97&lt;/span&gt;
* V98
* V99
* V100
* V101
* V112
* V114
* V115
* V116
* V117
* V118
* V119
* V120
* V121
* V122
* V123
* V124
* V125
* V126
* V127
* V128
* V129
* V130
* V131
* V132
* [[Autoceļš V133|V133]]
* V134
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V135&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V136&lt;/span&gt;
* V137
* V138
* V139
* V140
* V141
* V142
* V143
* V144
* V145
* V146
* V147
* V148
* V149
* V150
* V151
* V152
* V163
* V164
* V165
* V166
* V167
* V168
* V169
* V170
* V171
* V172
* V173
* V174
* V175
* V176
* V177
* V178
* V179
* V180
* V181
* V182
* V183
* V184
* V185
* V186
* V187
* V188
* V189
* V190
* V191
* V192
* V193
* V194
* V195
* V196
* V197
* V198
* V199
}}
|list2 = {{navbox|child
|title = V200—V399
|listclass = hlist
|state = {{{list2|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V200
* V201
* V202
* V203
* V204
* V205
* V206
* V207
* V208
* V209
* V210
* V211
* V212
* V213
* V214
* V215
* V216
* V217
* V218
* V229
* V230
* V231
* V232
* V233
* V234
* V235
* V236
* V237
* V238
* V239
* V240
* V241
* V242
* V243
* V244
* V245
* V246
* V247
* V248
* V249
* [[Autoceļš V250|V250]]
* V251
* V252
* V253
* V254
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V255&lt;/span&gt;
* V256
* V257
* V258
* V259
* V260
* V261
* V262
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V263&lt;/span&gt;
* V264
* V265
* V267
* V268
* V280
* V281
* V282
* V283
* V284
* V285
* V286
* V287
* V288
* V289
* V290
* V291
* [[Autoceļš V292|V292]]
* V293
* V294
* V295
* V296
* V297
* V298
* V299
* V300
* V301
* V302
* V303
* V304
* [[Autoceļš V305|V305]]
* V306
* V307
* V308
* V309
* V310
* V311
* V312
* V313
* V314
* V315
* V316
* V317
* V318
* V319
* V320
* V321
* V322
* V323
* V324
* V325
* V326
* V327
* V328
* V329
* [[Autoceļš V330|V330]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V331&lt;/span&gt;
* V332
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V333&lt;/span&gt;
* V334
* V335
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V336&lt;/span&gt;
* V337
* V338
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V339&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V340&lt;/span&gt;
* V341
* V342
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V343&lt;/span&gt;
* V344
* V345
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V346&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V347&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V348&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V349&lt;/span&gt;
* V350
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V351&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V352&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V353&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V354&lt;/span&gt;
* V355
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V356&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V357&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V358&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V359&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V360&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V361&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V362&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V363&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V364&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V365&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V366&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V367&lt;/span&gt;
* V368
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V369&lt;/span&gt;
* V370
* V371
* V372
* V373
* V374
* V375
* V376
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V377&lt;/span&gt;
* V378
* V379
* V380
* [[Autoceļš V381|V381]]
* V382
* V383
* V384
* V385
* V386
* V387
* V388
* V389
* V390
* V391
* V392
* V393
* V394
* V395
* V396
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V397&lt;/span&gt;
* V398
* V399
}}
|list3 = {{navbox|child
|title = V400—V599
|listclass = hlist
|state = {{{list3|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V400
* V401
* V402
* V403
* V410
* V411
* V412
* V413
* V414
* V415
* V416
* V417
* V418
* V419
* V420
* V421
* V422
* V423
* V424
* V425
* V426
* V427
* V428
* V429
* V430
* V431
* V432
* V433
* V434
* V435
* V436
* V437
* V438
* V439
* V440
* V441
* V442
* V443
* V444
* V445
* V446
* V447
* V454
* V455
* V456
* V457
* V458
* V459
* V460
* V461
* V462
* V463
* V464
* V465
* V466
* V467
* V468
* V469
* V470
* V471
* V472
* V473
* V474
* V475
* V476
* V477
* V478
* V479
* V480
* V481
* V482
* V483
* V484
* V485
* V486
* V487
* V488
* V489
* V490
* V491
* V492
* V493
* V499
* V500
* V501
* V502
* V503
* V504
* V505
* V506
* V507
* V508
* V509
* V510
* V511
* V512
* V513
* V514
* V515
* V516
* V517
* V518
* V519
* V520
* V521
* V522
* V523
* V524
* V525
* V526
* V527
* V528
* V529
* V530
* V531
* V532
* V533
* V534
* V535
* [[Autoceļš V536|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V536&lt;/span&gt;]]
* V537
* V538
* V539
* V540
* V541
* V542
* V543
* V544
* V545
* V549
* [[Autoceļš V550|V550]]
* [[Autoceļš V551|V551]]
* [[Autoceļš V552|V552]]
* [[Autoceļš V553|V553]]
* [[Autoceļš V554|V554]]
* [[Autoceļš V555|V555]]
* [[Autoceļš V556|V556]]
* [[Autoceļš V557|V557]]
* [[Autoceļš V558|V558]]
* [[Autoceļš V559|V559]]
* [[Autoceļš V560|V560]]
* [[Autoceļš V561|V561]]
* [[Autoceļš V562|V562]]
* [[Autoceļš V563|V563]]
* [[Autoceļš V564|V564]]
* V565
* [[Autoceļš V566|V566]]
* [[Autoceļš V567|V567]]
* V568
* V569
* [[Autoceļš V570|V570]]
* V571
* [[Autoceļš V572|V572]]
* [[Autoceļš V573|V573]]
* [[Autoceļš V574|V574]]
* [[Autoceļš V575|V575]]
* [[Stacijas iela (Sakstagals)|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V576&lt;/span&gt;]]
* [[Autoceļš V577|V577]]
* [[Autoceļš V578|V578]]
* [[Autoceļš V579|V579]]
* [[Autoceļš V580|V580]]
* [[Autoceļš V581|V581]]
* [[Autoceļš V582|V582]]
* [[Autoceļš V583|V583]]
* [[Autoceļš V584|V584]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V585&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V586|V586]]
* [[Autoceļš V587|V587]]
* [[Autoceļš V588|V588]]
* [[Autoceļš V589|V589]]
* [[Autoceļš V590|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V590&lt;/span&gt;]]
* V591
* [[Autoceļš V592|V592]]
* V593
* [[Autoceļš V594|V594]]
* V595
* [[Autoceļš V596|V596]]
* [[Autoceļš V597|V597]]
* [[Autoceļš V598|V598]]
* [[Autoceļš V599|V599]]
}}
|list4 = {{navbox|child
|title = V600—V799
|listclass = hlist
|state = {{{list4|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V600
* V606
* V607
* V608
* V609
* V610
* V611
* V612
* V613
* V614
* V615
* V616
* V617
* V618
* V619
* V620
* V621
* V622
* V623
* V624
* V626
* V627
* V628
* V629
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V630&lt;/span&gt;
* V631
* V632
* V633
* V635
* [[Autoceļš V636|V636]]
* V637
* V638
* [[Autoceļš V639|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V639&lt;/span&gt;]]
* V640
* V641
* [[Autoceļš V642|V642]]
* V643
* V644
* V645
* V646
* V647
* V648
* V649
* V650
* V651
* V652
* V653
* V654
* V655
* V656
* V657
* V659
* V660
* V661
* [[Autoceļš V673|V673]]
* V674
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V675&lt;/span&gt;
* V676
* V677
* V678
* V679
* V680
* V681
* V682
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V683&lt;/span&gt;
* V684
* V685
* V686
* V687
* V688
* V689
* V690
* V691
* V692
* V693
* V694
* V695
* V696
* V697
* V698
* V699
* V700
* V701
* V702
* V703
* V705
* V706
* V707
* V708
* V709
* V710
* V711
* V712
* V713
* V714
* V715
* V716
* V717
* V718
* V719
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V720&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V721&lt;/span&gt;
* V722
* V723
* V724
* V735
* V736
* V737
* V738
* V739
* V740
* V741
* V742
* V743
* V744
* V745
* V746
* V747
* V748
* V749
* V750
* [[Autoceļš V751|V751]]
* V752
* V753
* V754
* V755
* V756
* V757
* V758
* V759
* V760
* V761
* V762
* V763
* V764
* V770
* V771
* V772
* V773
* [[Autoceļš V774|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V774&lt;/span&gt;]]
* V775
* V776
* V777
* V778
* V779
* V780
* V781
* V782
* [[Autoceļš V783|V783]]
* V784
* V785
* V786
* V787
* V788
* V789
* V790
* V791
* V792
* V793
* V794
* V795
* V796
* V797
* V798
* V799
}}
|list5 = {{navbox|child
|title = V800—V999
|listclass = hlist
|state = {{{list5|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V800
* V801
* V802
* V803
* V804
* V805
* [[Autoceļš V806|V806]]
* V807
* V809
* V810
* V811
* V812
* V813
* V814
* V815
* V816
* V817
* V818
* V819
* V820
* V821
* V822
* V823
* V824
* V825
* V826
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V827&lt;/span&gt;
* V828
* V839
* V840
* V841
* V842
* V843
* V844
* V845
* V846
* V847
* V850
* V851
* V852
* V853
* V854
* V855
* V856
* V858
* V859
* V860
* [[Autoceļš V861|V861]]
* [[Autoceļš V862|V862]]
* V863
* [[Autoceļš V864|V864]]
* V865
* V866
* V867
* V868
* V869
* V870
* V871
* V872
* V873
* V874
* V875
* V876
* V877
* V878
* V879
* V880
* V881
* V882
* V883
* V884
* V885
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V886&lt;/span&gt;
* V887
* V888
* V890
* V891
* V892
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V893&lt;/span&gt;
* V894
* V895
* V896
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V897&lt;/span&gt;
* V898
* V900
* V902
* V903
* V914
* V915
* V916
* [[Autoceļš V917|V917]]
* V918
* V919
* V920
* V921
* V922
* V923
* V924
* V925
* V926
* V927
* V928
* V929
* V930
* V931
* V932
* V933
* V934
* V935
* V936
* V937
* V938
* V939
* V940
* V941
* V942
* V943
* V944
* V945
* V946
* V947
* V948
* V949
* V950
* V951
* V952
* V953
* V954
* V955
* [[Autoceļš V956|V956]]
* V957
* V958
* V959
* V960
* V961
* V964
* V965
* V966
* V967
* V968
* [[Autoceļš V969|V969]]
* V970
* [[Autoceļš V971|V971]]
* V972
* V973
* V974
* V975
* V976
* V977
* V978
* V979
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V980&lt;/span&gt;
* V981
* V982
* V983
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V984&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V985|V985]]
* V986
* V987
* V988
* V989
* V990
* V991
* V992
* V993
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V994&lt;/span&gt;
* V995
* [[Autoceļš V996|V996]]
* V997
* V998
* V999
}}
|list6 = {{navbox|child
|title = V1002—V1199
|listclass = hlist
|state = {{{list6|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1002
* V1003
* V1004
* V1005
* V1007
* V1008
* V1009
* V1010
* [[Autoceļš V1011|V1011]]
* V1012
* V1013
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1014&lt;/span&gt;
* V1015
* V1016
* V1017
* V1018
* V1019
* V1020
* V1021
* V1022
* V1023
* V1024
* V1025
* V1026
* V1027
* [[Autoceļš V1028|V1028]]
* V1029
* [[Autoceļš V1030|V1030]]
* V1031
* V1032
* V1033
* V1034
* [[Autoceļš V1035|V1035]]
* V1036
* [[Autoceļš V1037|V1037]]
* V1038
* V1039
* V1040
* V1041
* V1042
* V1043
* V1044
* V1045
* V1046
* V1047
* V1054
* V1055
* V1056
* V1058
* V1059
* V1060
* V1064
* V1065
* V1066
* V1067
* V1068
* V1071
* V1072
* V1073
* V1075
* V1076
* V1077
* V1078
* V1079
* V1081
* V1082
* V1083
* V1085
* V1086
* V1088
* V1091
* V1098
* V1099
* V1100
* V1101
* V1102
* V1103
* V1104
* V1105
* V1106
* V1107
* V1108
* V1109
* V1110
* V1111
* V1112
* V1113
* V1114
* V1115
* V1116
* V1117
* V1118
* V1119
* V1120
* V1121
* V1122
* V1123
* V1124
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1125&lt;/span&gt;
* V1126
* V1127
* V1128
* V1129
* V1130
* V1131
* V1132
* V1134
* V1135
* V1136
* V1137
* V1138
* V1139
* V1140
* V1141
* V1142
* V1146
* V1147
* V1148
* V1149
* V1150
* V1151
* V1152
* V1153
* V1154
* V1155
* V1156
* V1157
* V1158
* V1159
* V1160
* V1161
* V1162
* V1163
* V1164
* V1165
* V1166
* V1167
* V1168
* V1169
* V1171
* V1172
* V1174
* V1175
* V1176
* V1177
* V1178
* V1180
* V1186
* V1187
* V1188
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1189&lt;/span&gt;
* V1190
* V1191
* V1192
* V1193
* V1194
* V1195
* V1196
* V1197
* [[Autoceļš V1198|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1198&lt;/span&gt;]]
* V1199
}}
|list7 = {{navbox|child
|title = V1200—V1399
|listclass = hlist
|state = {{{list7|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1200
* V1201
* V1202
* V1203
* V1204
* V1205
* V1206
* V1207
* V1208
* V1209
* V1210
* V1211
* [[Autoceļš P135|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1212&lt;/span&gt;]]
* V1213
* V1214
* V1215
* V1216
* V1217
* V1218
* V1219
* V1220
* V1221
* V1222
* V1223
* V1224
* V1225
* V1226
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1228&lt;/span&gt;
* V1229
* V1230
* V1231
* V1232
* V1233
* V1236
* V1242
* V1243
* V1245
* V1247
* V1250
* V1261
* V1262
* V1263
* V1264
* V1265
* V1266
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1267&lt;/span&gt;
* V1268
* V1269
* V1270
* V1271
* V1272
* V1273
* V1274
* V1275
* V1276
* V1277
* [[Autoceļš V1278|V1278]]
* V1279
* V1280
* V1281
* V1282
* V1283
* V1284
* V1285
* V1286
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1287&lt;/span&gt;
* V1288
* V1289
* V1290
* V1291
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1292&lt;/span&gt;
* V1293
* V1294
* V1295
* V1296
* V1297
* V1298
* V1299
* V1300
* V1301
* [[Autoceļš V1307|V1307]]
* V1308
* V1309
* V1310
* V1311
* V1312
* V1313
* V1314
* V1315
* V1316
* V1317
* V1318
* V1319
* [[Autoceļš V1321|V1321]]
* V1322
* V1323
* V1324
* V1325
* V1326
* V1327
* V1328
* V1329
* V1330
* V1331
* V1332
* V1333
* V1334
* [[Autoceļš V1335|V1335]]
* V1336
* V1337
* V1338
* V1339
* V1340
* V1341
* V1342
* V1343
* V1344
* V1345
* V1346
* V1347
* V1348
* V1349
* V1350
* V1351
* V1352
* V1353
* V1354
* V1355
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1356&lt;/span&gt;
* V1362
* V1363
* V1364
* V1365
* V1366
* V1367
* V1368
* V1369
* V1371
* V1372
* V1373
* V1374
* V1375
* V1376
* V1377
* V1378
* V1379
* V1380
* V1381
* V1382
* V1383
* V1384
* V1385
* V1386
* V1388
* V1389
* V1390
* V1391
* V1392
* V1393
* V1394
* V1395
* V1396
* V1397
* V1398
* V1399
}}
|list8 = {{navbox|child
|title = V1400—V1489
|listclass = hlist
|state = {{{list8|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1400
* V1401
* V1402
* V1403
* V1404
* V1405
* [[Autoceļš V1406|V1406]]
* V1407
* V1408
* V1409
* V1410
* V1411
* V1412
* V1413
* V1414
* V1415
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1416&lt;/span&gt;
* V1428
* V1429
* V1430
* V1431
* V1432
* V1433
* V1434
* V1435
* V1436
* V1437
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1438&lt;/span&gt;
* V1439
* V1440
* [[Autoceļš V1441|V1441]]
* [[Autoceļš V1442|V1442]]
* V1443
* V1444
* V1445
* V1446
* V1447
* V1448
* V1449
* [[Autoceļš V1450|V1450]]
* V1451
* [[Autoceļš V1452|V1452]]
* V1453
* V1454
* V1455
* V1456
* V1457
* V1458
* V1459
* V1460
* V1461
* [[Autoceļš V1462|V1462]]
* V1463
* V1464
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1465&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1466&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1467&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1469&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1470&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1471&lt;/span&gt;
* V1472
* V1474
* V1475
* V1476
* V1478
* V1479
* V1480
* V1481
* V1482
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1483&lt;/span&gt;
* V1484
* V1485
* V1486
* V1487
* V1488
* V1489
}}
|below = '''[[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļu iedalījums]]:''' [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenie]], [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie]], '''vietējie'''.
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas autoceļu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0fizdww020xf7htos58ntwyf8xb1g82</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464281</id>
      <parentid>4464280</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:45:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15632" sha1="jeans3htwkzy93e9158s60b4pryszlb" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Latvijas vietējie autoceļi
|title = [[Latvijas vietējie autoceļi]] {{flaga|Latvija}}
|listclass = hlist
|state = {{{state|{{{all|{{#if:{{{list1|}}}{{{list2|}}}{{{list3|}}}{{{list4|}}}{{{list5|}}}{{{list6|}}}{{{list7|}}}{{{list8|}}}|autocollapsed|collapsed}}}}}}}}
|list1 = {{navbox|child
|title = V1—V199
|listclass = hlist
|state = {{{list1|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* [[Autoceļš V1|V1]]
* [[Autoceļš V2|V2]]
* [[Autoceļš V3|V3]]
* [[Autoceļš V4|V4]]
* [[Autoceļš V5|V5]]
* [[Autoceļš V6|V6]]
* [[Autoceļš V7|V7]]
* [[Autoceļš V8|V8]]
* [[Autoceļš V9|V9]]
* [[Autoceļš V10|V10]]
* [[Autoceļš V11|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V11&lt;/span&gt;]]
* [[Autoceļš V12|V12]]
* [[Autoceļš V13|V13]]
* [[Autoceļš V14|V14]]
* [[Autoceļš V15|V15]]
* [[Autoceļš V16|V16]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V17&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V18|V18]]
* [[Autoceļš V19|V19]]
* [[Autoceļš V20|V20]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V21&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V22&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V23&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V24&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V25|V25]]
* [[Autoceļš V26|V26]]
* [[Autoceļš V27|V27]]
* [[Autoceļš V28|V28]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V29&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V30|V30]]
* V31
* V32
* V33
* V34
* V35
* V36
* V38
* V39
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V42&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V43&lt;/span&gt;
* V45
* V46
* [[Autoceļš V47|V47]]
* V48
* V49
* [[Autoceļš V50|V50]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V51&lt;/span&gt;
* V52
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V53&lt;/span&gt;
* V54
* V55
* V56
* V57
* V58
* V59
* V60
* V61
* V62
* V63
* V64
* V65
* V66
* [[Autoceļš V67|V67]]
* [[Autoceļš V68|V68]]
* V69
* V70
* V71
* V72
* V73
* V74
* V75
* V76
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V77&lt;/span&gt;
* V78
* V79
* V80
* [[Autoceļš V81|V81]]
* V82
* V83
* V84
* V85
* V86
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V87&lt;/span&gt;
* V88
* V89
* V90
* V91
* V92
* V93
* V94
* [[Autoceļš V95|V95]]
* V96
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V97&lt;/span&gt;
* V98
* V99
* V100
* V101
* V112
* V114
* V115
* V116
* V117
* V118
* V119
* V120
* V121
* V122
* V123
* V124
* V125
* V126
* V127
* V128
* V129
* V130
* V131
* V132
* [[Autoceļš V133|V133]]
* V134
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V135&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V136&lt;/span&gt;
* V137
* V138
* V139
* V140
* V141
* V142
* V143
* V144
* V145
* V146
* V147
* V148
* V149
* V150
* V151
* V152
* V163
* V164
* V165
* V166
* V167
* V168
* V169
* V170
* V171
* V172
* V173
* V174
* V175
* V176
* V177
* V178
* V179
* V180
* V181
* V182
* V183
* V184
* V185
* V186
* V187
* V188
* V189
* V190
* V191
* V192
* V193
* V194
* V195
* V196
* V197
* V198
* V199
}}
|list2 = {{navbox|child
|title = V200—V399
|listclass = hlist
|state = {{{list2|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V200
* V201
* V202
* V203
* V204
* V205
* V206
* V207
* V208
* V209
* V210
* V211
* V212
* V213
* V214
* V215
* V216
* V217
* V218
* V229
* V230
* V231
* V232
* V233
* V234
* V235
* V236
* V237
* V238
* V239
* V240
* V241
* V242
* V243
* V244
* V245
* V246
* V247
* V248
* V249
* [[Autoceļš V250|V250]]
* V251
* V252
* V253
* V254
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V255&lt;/span&gt;
* V256
* V257
* V258
* V259
* V260
* V261
* V262
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V263&lt;/span&gt;
* V264
* V265
* V267
* V268
* V280
* V281
* V282
* V283
* V284
* V285
* V286
* V287
* V288
* V289
* V290
* V291
* [[Autoceļš V292|V292]]
* V293
* V294
* V295
* V296
* V297
* V298
* V299
* V300
* V301
* V302
* V303
* V304
* [[Autoceļš V305|V305]]
* V306
* V307
* V308
* V309
* V310
* V311
* V312
* V313
* V314
* V315
* V316
* V317
* V318
* V319
* V320
* V321
* V322
* V323
* V324
* V325
* V326
* V327
* V328
* V329
* [[Autoceļš V330|V330]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V331&lt;/span&gt;
* V332
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V333&lt;/span&gt;
* V334
* V335
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V336&lt;/span&gt;
* V337
* V338
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V339&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V340&lt;/span&gt;
* V341
* V342
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V343&lt;/span&gt;
* V344
* V345
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V346&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V347&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V348&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V349&lt;/span&gt;
* V350
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V351&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V352&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V353&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V354&lt;/span&gt;
* V355
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V356&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V357&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V358&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V359&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V360&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V361&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V362&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V363&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V364&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V365&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V366&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V367&lt;/span&gt;
* V368
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V369&lt;/span&gt;
* V370
* V371
* V372
* V373
* V374
* V375
* V376
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V377&lt;/span&gt;
* V378
* V379
* V380
* [[Autoceļš V381|V381]]
* V382
* V383
* V384
* V385
* V386
* V387
* V388
* V389
* V390
* V391
* V392
* V393
* V394
* V395
* V396
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V397&lt;/span&gt;
* V398
* V399
}}
|list3 = {{navbox|child
|title = V400—V599
|listclass = hlist
|state = {{{list3|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V400
* V401
* V402
* V403
* V410
* V411
* V412
* V413
* V414
* V415
* V416
* V417
* V418
* V419
* V420
* V421
* V422
* V423
* V424
* V425
* V426
* V427
* V428
* V429
* V430
* V431
* V432
* V433
* V434
* V435
* V436
* V437
* V438
* V439
* V440
* V441
* V442
* V443
* V444
* V445
* V446
* V447
* V454
* V455
* V456
* V457
* V458
* V459
* V460
* V461
* V462
* V463
* V464
* V465
* V466
* V467
* V468
* V469
* V470
* V471
* V472
* V473
* V474
* V475
* V476
* V477
* V478
* V479
* V480
* V481
* V482
* V483
* V484
* V485
* V486
* V487
* V488
* V489
* V490
* V491
* V492
* V493
* V499
* V500
* V501
* V502
* V503
* V504
* V505
* V506
* V507
* V508
* V509
* V510
* V511
* V512
* V513
* V514
* V515
* V516
* V517
* V518
* V519
* V520
* V521
* V522
* V523
* V524
* V525
* V526
* V527
* V528
* V529
* V530
* V531
* V532
* V533
* V534
* V535
* [[Autoceļš V536|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V536&lt;/span&gt;]]
* V537
* V538
* V539
* V540
* V541
* V542
* V543
* V544
* V545
* V549
* [[Autoceļš V550|V550]]
* [[Autoceļš V551|V551]]
* [[Autoceļš V552|V552]]
* [[Autoceļš V553|V553]]
* [[Autoceļš V554|V554]]
* [[Autoceļš V555|V555]]
* [[Autoceļš V556|V556]]
* [[Autoceļš V557|V557]]
* [[Autoceļš V558|V558]]
* [[Autoceļš V559|V559]]
* [[Autoceļš V560|V560]]
* [[Autoceļš V561|V561]]
* [[Autoceļš V562|V562]]
* [[Autoceļš V563|V563]]
* [[Autoceļš V564|V564]]
* V565
* [[Autoceļš V566|V566]]
* [[Autoceļš V567|V567]]
* V568
* V569
* [[Autoceļš V570|V570]]
* V571
* [[Autoceļš V572|V572]]
* [[Autoceļš V573|V573]]
* [[Autoceļš V574|V574]]
* [[Autoceļš V575|V575]]
* [[Stacijas iela (Sakstagals)|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V576&lt;/span&gt;]]
* [[Autoceļš V577|V577]]
* [[Autoceļš V578|V578]]
* [[Autoceļš V579|V579]]
* [[Autoceļš V580|V580]]
* [[Autoceļš V581|V581]]
* [[Autoceļš V582|V582]]
* [[Autoceļš V583|V583]]
* [[Autoceļš V584|V584]]
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V585&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V586|V586]]
* [[Autoceļš V587|V587]]
* [[Autoceļš V588|V588]]
* [[Autoceļš V589|V589]]
* [[Autoceļš V590|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V590&lt;/span&gt;]]
* V591
* [[Autoceļš V592|V592]]
* V593
* [[Autoceļš V594|V594]]
* V595
* [[Autoceļš V596|V596]]
* [[Autoceļš V597|V597]]
* [[Autoceļš V598|V598]]
* [[Autoceļš V599|V599]]
}}
|list4 = {{navbox|child
|title = V600—V799
|listclass = hlist
|state = {{{list4|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V600
* V606
* V607
* V608
* V609
* V610
* V611
* V612
* V613
* V614
* V615
* V616
* V617
* V618
* V619
* V620
* V621
* V622
* V623
* V624
* V626
* V627
* V628
* V629
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V630&lt;/span&gt;
* V631
* V632
* V633
* V635
* [[Autoceļš V636|V636]]
* V637
* V638
* [[Autoceļš V639|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V639&lt;/span&gt;]]
* V640
* V641
* [[Autoceļš V642|V642]]
* V643
* V644
* V645
* V646
* V647
* V648
* V649
* V650
* V651
* V652
* V653
* V654
* V655
* V656
* V657
* V659
* V660
* V661
* [[Autoceļš V673|V673]]
* V674
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V675&lt;/span&gt;
* V676
* V677
* V678
* V679
* V680
* V681
* V682
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V683&lt;/span&gt;
* V684
* V685
* V686
* V687
* V688
* V689
* V690
* V691
* V692
* V693
* V694
* V695
* V696
* V697
* V698
* V699
* V700
* V701
* V702
* V703
* V705
* V706
* V707
* V708
* V709
* V710
* V711
* V712
* V713
* V714
* V715
* V716
* V717
* V718
* V719
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V720&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V721&lt;/span&gt;
* V722
* V723
* V724
* V735
* V736
* V737
* V738
* V739
* V740
* V741
* V742
* V743
* V744
* V745
* V746
* V747
* V748
* V749
* V750
* [[Autoceļš V751|V751]]
* V752
* V753
* V754
* V755
* V756
* V757
* V758
* V759
* V760
* V761
* V762
* V763
* V764
* V770
* V771
* V772
* V773
* [[Autoceļš V774|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V774&lt;/span&gt;]]
* V775
* V776
* V777
* V778
* V779
* V780
* V781
* V782
* [[Autoceļš V783|V783]]
* V784
* V785
* V786
* V787
* V788
* V789
* V790
* V791
* V792
* V793
* V794
* V795
* V796
* V797
* V798
* V799
}}
|list5 = {{navbox|child
|title = V800—V999
|listclass = hlist
|state = {{{list5|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V800
* V801
* V802
* V803
* V804
* V805
* [[Autoceļš V806|V806]]
* V807
* V809
* V810
* V811
* V812
* V813
* V814
* V815
* V816
* V817
* V818
* V819
* V820
* V821
* V822
* V823
* V824
* V825
* V826
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V827&lt;/span&gt;
* V828
* V839
* V840
* V841
* V842
* V843
* V844
* V845
* V846
* V847
* V850
* V851
* V852
* V853
* V854
* V855
* V856
* V858
* V859
* V860
* [[Autoceļš V861|V861]]
* [[Autoceļš V862|V862]]
* V863
* [[Autoceļš V864|V864]]
* V865
* V866
* V867
* V868
* V869
* V870
* V871
* V872
* V873
* V874
* V875
* V876
* V877
* V878
* V879
* V880
* V881
* V882
* V883
* V884
* V885
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V886&lt;/span&gt;
* V887
* V888
* V890
* V891
* V892
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V893&lt;/span&gt;
* V894
* V895
* V896
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V897&lt;/span&gt;
* V898
* V900
* V902
* V903
* V914
* V915
* V916
* [[Autoceļš V917|V917]]
* V918
* V919
* V920
* V921
* V922
* V923
* V924
* V925
* V926
* V927
* V928
* V929
* V930
* V931
* V932
* V933
* V934
* V935
* V936
* V937
* V938
* V939
* V940
* V941
* V942
* V943
* V944
* V945
* V946
* V947
* V948
* V949
* V950
* V951
* V952
* V953
* V954
* V955
* [[Autoceļš V956|V956]]
* V957
* V958
* V959
* V960
* V961
* V964
* V965
* V966
* V967
* V968
* [[Autoceļš V969|V969]]
* V970
* [[Autoceļš V971|V971]]
* V972
* V973
* V974
* V975
* V976
* V977
* V978
* V979
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V980&lt;/span&gt;
* V981
* V982
* V983
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V984&lt;/span&gt;
* [[Autoceļš V985|V985]]
* V986
* V987
* V988
* V989
* V990
* V991
* V992
* V993
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V994&lt;/span&gt;
* V995
* [[Autoceļš V996|V996]]
* V997
* V998
* V999
}}
|list6 = {{navbox|child
|title = V1002—V1199
|listclass = hlist
|state = {{{list6|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1002
* V1003
* V1004
* V1005
* V1007
* V1008
* V1009
* V1010
* [[Autoceļš V1011|V1011]]
* V1012
* V1013
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1014&lt;/span&gt;
* V1015
* V1016
* V1017
* V1018
* V1019
* V1020
* V1021
* V1022
* V1023
* V1024
* V1025
* V1026
* V1027
* [[Autoceļš V1028|V1028]]
* V1029
* [[Autoceļš V1030|V1030]]
* V1031
* V1032
* V1033
* V1034
* [[Autoceļš V1035|V1035]]
* V1036
* [[Autoceļš V1037|V1037]]
* V1038
* V1039
* V1040
* V1041
* V1042
* V1043
* V1044
* V1045
* V1046
* V1047
* V1054
* V1055
* V1056
* V1058
* V1059
* V1060
* V1064
* V1065
* V1066
* V1067
* V1068
* V1071
* V1072
* V1073
* V1075
* V1076
* V1077
* V1078
* V1079
* V1081
* V1082
* V1083
* V1085
* V1086
* V1088
* V1091
* V1098
* V1099
* V1100
* V1101
* V1102
* V1103
* V1104
* V1105
* V1106
* V1107
* V1108
* V1109
* V1110
* V1111
* V1112
* V1113
* V1114
* V1115
* V1116
* V1117
* V1118
* V1119
* V1120
* V1121
* V1122
* V1123
* V1124
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1125&lt;/span&gt;
* V1126
* V1127
* V1128
* V1129
* V1130
* V1131
* V1132
* V1134
* V1135
* V1136
* V1137
* V1138
* V1139
* V1140
* V1141
* V1142
* V1146
* V1147
* V1148
* V1149
* V1150
* V1151
* V1152
* V1153
* V1154
* V1155
* V1156
* V1157
* V1158
* V1159
* V1160
* V1161
* V1162
* V1163
* V1164
* V1165
* V1166
* V1167
* V1168
* V1169
* V1171
* V1172
* V1174
* V1175
* V1176
* V1177
* V1178
* V1180
* V1186
* V1187
* V1188
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1189&lt;/span&gt;
* V1190
* V1191
* V1192
* V1193
* V1194
* V1195
* V1196
* V1197
* [[Autoceļš V1198|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1198&lt;/span&gt;]]
* V1199
}}
|list7 = {{navbox|child
|title = V1200—V1399
|listclass = hlist
|state = {{{list7|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1200
* V1201
* V1202
* V1203
* V1204
* V1205
* V1206
* V1207
* V1208
* V1209
* V1210
* V1211
* [[Autoceļš P135|&lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1212&lt;/span&gt;]]
* V1213
* V1214
* V1215
* V1216
* V1217
* V1218
* V1219
* V1220
* V1221
* V1222
* V1223
* V1224
* V1225
* V1226
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1228&lt;/span&gt;
* V1229
* V1230
* V1231
* V1232
* V1233
* V1236
* V1242
* V1243
* V1245
* V1247
* V1250
* V1261
* V1262
* V1263
* V1264
* V1265
* V1266
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1267&lt;/span&gt;
* V1268
* V1269
* V1270
* V1271
* V1272
* V1273
* V1274
* V1275
* V1276
* V1277
* [[Autoceļš V1278|V1278]]
* V1279
* V1280
* V1281
* V1282
* V1283
* V1284
* V1285
* V1286
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1287&lt;/span&gt;
* V1288
* V1289
* V1290
* V1291
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1292&lt;/span&gt;
* V1293
* V1294
* V1295
* V1296
* V1297
* V1298
* V1299
* V1300
* V1301
* [[Autoceļš V1307|V1307]]
* V1308
* V1309
* V1310
* V1311
* V1312
* V1313
* V1314
* V1315
* V1316
* V1317
* V1318
* V1319
* [[Autoceļš V1321|V1321]]
* V1322
* V1323
* V1324
* V1325
* V1326
* V1327
* V1328
* V1329
* V1330
* V1331
* V1332
* V1333
* V1334
* [[Autoceļš V1335|V1335]]
* V1336
* V1337
* V1338
* V1339
* V1340
* V1341
* V1342
* V1343
* V1344
* V1345
* V1346
* V1347
* V1348
* V1349
* V1350
* V1351
* V1352
* V1353
* V1354
* V1355
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1356&lt;/span&gt;
* V1362
* V1363
* V1364
* V1365
* V1366
* V1367
* V1368
* V1369
* V1371
* V1372
* V1373
* V1374
* V1375
* V1376
* V1377
* V1378
* V1379
* V1380
* V1381
* V1382
* V1383
* V1384
* V1385
* V1386
* V1388
* V1389
* V1390
* V1391
* V1392
* V1393
* V1394
* V1395
* V1396
* V1397
* V1398
* V1399
}}
|list8 = {{navbox|child
|title = V1400—V1489
|listclass = hlist
|state = {{{list8|{{{all|}}}}}}
|list1 =
* V1400
* V1401
* V1402
* V1403
* V1404
* V1405
* [[Autoceļš V1406|V1406]]
* V1407
* V1408
* V1409
* V1410
* V1411
* V1412
* V1413
* V1414
* V1415
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1416&lt;/span&gt;
* V1428
* V1429
* V1430
* V1431
* V1432
* V1433
* V1434
* V1435
* V1436
* V1437
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1438&lt;/span&gt;
* V1439
* V1440
* [[Autoceļš V1441|V1441]]
* [[Autoceļš V1442|V1442]]
* V1443
* V1444
* V1445
* V1446
* V1447
* V1448
* V1449
* [[Autoceļš V1450|V1450]]
* V1451
* [[Autoceļš V1452|V1452]]
* V1453
* V1454
* V1455
* V1456
* V1457
* V1458
* V1459
* V1460
* V1461
* [[Autoceļš V1462|V1462]]
* V1463
* V1464
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1465&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1466&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1467&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1469&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1470&lt;/span&gt;
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1471&lt;/span&gt;
* V1472
* V1474
* V1475
* V1476
* V1478
* V1479
* V1480
* V1481
* V1482
* &lt;span style=&quot;color:#AAA;&quot;&gt;V1483&lt;/span&gt;
* V1484
* V1485
* V1486
* V1487
* V1488
* V1489
}}
|below = '''[[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļu iedalījums]]:''' [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenie]], [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie]], '''vietējie'''.
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas autoceļu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>jeans3htwkzy93e9158s60b4pryszlb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfons Pastors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209235</id>
    <revision>
      <id>4464341</id>
      <parentid>3674499</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:43:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2339" sha1="k448xjscjodqoiu2qng56bisd0l4tv8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Alfons Pastors
| attēls              = Pastors.JPG
| apraksts            = Pastors 1926. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1925]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1890|5|2}}
| dzim_vieta          = [[Aizkalnes pagasts|Jasmuižas pagasts]]
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1968|1|24|1890|5|2}}
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latgales kristīgo zemnieku partija|LKZP]]
| apvienība           = 
| profesija           = garīdznieks
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[katolicisms]]
| piezīmes            = 
}}

'''Alfons Pastors''' ({{dat|1890|5|2|N}} — {{dat|1968|1|24|N}}) bija latgaliešu izcelsmes Latvijas politiķis un garīdznieks.

== Biogrāfija ==

Dzimis [[Aizkalnes pagasts|Jasmuižas pagasta]] Pastoros. [[Katolicisms|Katoļu]] garīdznieks — Daugavpils [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] (no 1925), [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] galma [[prelāts]], katoļu apdrošināšanas biedrības priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;Latgales dati — [http://latgalesdati.du.lv/persona/618 ''Alfons Pastors'']{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts no [[Latgales kristīgo zemnieku partija]]s.&lt;ref&gt;Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}} (163. lpp)&lt;/ref&gt; Bijis arī Valsts zemes bankas padomes loceklis. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] atgriezies pie garīdznieka pienākumu pildīšanas. Padomju varas gados represēts. Miris 1968. gadā, apglabāts Miķeļa kapos Rīgā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pastors, Alfons}}
[[Kategorija:1890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>k448xjscjodqoiu2qng56bisd0l4tv8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aina Karlsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209857</id>
    <revision>
      <id>4464256</id>
      <parentid>4400368</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:00:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5798" sha1="c6tatamgfybgdxgecu0px3xdz6jex7o" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Aina Karlsone
| image = Aina Karlsone.jpg
| imagesize = 195px
| caption = Aina Ausma Karlsone (Zībiņa)
| birthname = Aina Ausma Zībiņa
| birthdate = {{dat|1935|11|13|}}
| location = {{flaga|Latvija}} [[Kraukļu pagasts]], [[Madonas apriņķis]], [[Latvija]]
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2012|12|17|1935|11|13}}
| deathplace = {{vieta|Latvija|Jēkabpils}}
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[grafika]]
| training = 
| movement = [[ekslibris]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}

'''Aina Karlsone''' ({{dat|1935|11|13|N}} — {{dat|2012|12|17|N}}) bija latviešu  gleznotāja, grafiķe, lietišķās mākslas māksliniece, sertificēta amatu meistare un [[Jēkabpils Goda pilsonis|Jēkabpils Goda pilsone]], vairāku [[grāmata|grāmatu]] autore. Galvenokārt ievērību guvusi kā ekslibriste, piedaloties starptautiskās ekslibru izstādēs, kā arī grāmatu [[grafika]]s jomā. Dzīves laikā izdevusi vairākas grāmatas.

== Biogrāfija ==
Aina Karlsone, pilnā vārdā Aina Ausma Karlsone (Zībiņa) dzimusi kā trešais bērns [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] „Dzirnupēs” Zībiņu ģimenē [[1935]]. gada 13. novembrī.  [[Māksla]]s [[izglītība|izglītību]] ieguvusi, 1955. gadā absolvējot [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] mākslas vidusskolu, bet vēlāk studijas turpināja  Valsts Mākslas akadēmijā, kurā studēja glezniecības nodaļā pie tādiem izciliem gleznotājiem kā [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduarda Kalniņa]], [[Uga Skulme|Ugas Skulmes]] un  grafiķa [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pētera Upīša]], pie kura apguva [[linogriezums|linogriezumu]] un [[oforts|oforta]] tehniku.&lt;ref&gt;[http://www.ceturtdiena.lv/pavaldbu-zias/110-jkabpil/6628-aina-karlsone-aizvrusi-savu-dzves-grmatu.html www.ceturtdiena.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Studijas pabeidza 1960. gadā. Pēc akadēmijas beigšanas no 1961. gada dzīvojusi Jēkabpilī, kur sākumā strādājusi [[Jēkabpils Vēstures muzejs|Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzejā]], bet no 1976. gada strādājusi Jēkabpils Lauktehnikā kā māksliniece noformētāja, darbā pavadot 14 gadus. 1984. gadā māksliniecei tika piešķirts Tautas daiļamata meistares Goda nosaukums, bet 1994. gadā viņa saņēmusi [[Latvijas Amatniecības kamera]]s meistares diplomu. Mūža pēdējos 17 gadus aktīvi darbojusies [[Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca|Jēkabpils Svētā Miķeļa draudzē]], kur 14 gadus bijusi rakstvede, bet trīs pēdējos arhivāre un hroniste. Par daudzpusīgu un radošu devumu Jēkabpils kultūras dzīvē 2006. gadā māksliniecei tika piešķirts Jēkabpils Goda pilsones nosaukums.  Mirusi  Jēkabpilī, 2012. gada 17. decembrī, apbedīta [[Jēkabpils pilsētas kapsēta|Jēkabpils pilsētas kapsētā]] 20. decembrī.

== Mākslinieciskā darbība ==
Izcila [[ekslibris|ekslibru]] meistare, izveidojusi aptuveni 3100 [[ekslibris|grāmatzīme]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ceturtdiena.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|12|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130101105029/http://www.ceturtdiena.lv/ |archivedate={{dat|2013|01|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Strādājusi galvenokārt [[grafika]]s tehnikās. 1967. gadā norisinājās viņas pirmā personālizstāde Jēkabpilī, vēlāk arī citās [[pilsēta|pilsētās]]. No 1985. gada notikušas daudzas Ainas Karlsones izstādes kā [[Latvija|Latvijā]], tā ārzemēs. No tām 35 bija starptautiskās ekslibru izstādes, kurās māksliniece guvusi augstu sava darba novērtējumu. Darbojusies arī grāmatu grafikā, kopumā izdotas astoņas grāmatas ar grafiķes darbiem. Mākslas darbus veidojusi arī [[kalendārs|kalendāriem]] un citiem periodiskajiem izdevumiem.

== Izdotās grāmatas==
Dzīves laikā māksliniece izdevusi četras grāmatas — „Klūdziņu un sloksnīšu pinumi” (1992),&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BookDetails.aspx?BID=2c86fec8-93ec-4917-b294-5d881241a6ed www.ibook.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; „Mašīnizšūšana” (2000),&lt;ref name=&quot;www.jekabpils.biblioteka.lv&quot;&gt;[http://jekabpils.biblioteka.lv/Alise/lv/2/advancedsearch.aspx?crit0=auth&amp;op0=%25LIKE%25&amp;val0=Karlsone%2C+Aina&amp;bop1=AND&amp;crit1=auth&amp;op1=%3D&amp;val1= www.jekabpils.biblioteka.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; „Grāmatzīmes Jēkabpils novadam” (2004)&lt;ref name=&quot;www.jekabpils.biblioteka.lv&quot;/&gt; un „Īpašuma, cieņas un pateicības zīme — Ex libris” (2005).&lt;ref&gt;[http://www.bdaugava.lv/?kat=24&amp;news_id=1021 www.bdaugava.lv]&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.youtube.com/watch?v=7EvtVQCySTU Video fragments ar mākslinieci]
* [http://www.jpb.lv/faili/file/Exlibri.pdf Makslinieces ekslibri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304124226/http://www.jpb.lv/faili/file/Exlibri.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* [http://www.bdaugava.lv/?kat=24&amp;news_id=9058 Jubilejas izstāde]
* [http://www.bdaugava.lv/?kat=24&amp;news_id=1021 www.bdaugava.lv]
* [http://www.ceturtdiena.lv/pavaldbu-zias/110-jkabpil/6628-aina-karlsone-aizvrusi-savu-dzves-grmatu.html Biogrāfija un darbi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.cilvekam.lv/sabiedriba/muziba-aizgajusi-jekabpils-goda-pilsone-aina-karlsone Biogrāfija un darbi]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jēkabpils Goda pilsonis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karlsone, Aina}}
[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS gleznotāji]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]
[[Kategorija:Jēkabpilī mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>c6tatamgfybgdxgecu0px3xdz6jex7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rokišķu rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210977</id>
    <revision>
      <id>4464585</id>
      <parentid>4446034</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4464585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3403" sha1="rxi9fkxx2yap5s7qaaa5pu6qpijc5lx" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Rokišķu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline = Keležeris001.JPG
| imagesize =
| image_caption = Keležeris
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Rokiskis in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1807
| population_total = 26611
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Rokišķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 10
| p1 = [[Jodupes seņūnija]]
| p2 = [[Jūžintu seņūnija]]
| p3 = [[Kamaju seņūnija]]
| p4 = [[Kazlišķu seņūnija]]
| p5 = [[Krjaunu seņūnija]]
| p6 = [[Obeļu seņūnija]]
| p7 = [[Pandēles seņūnija]]
| p8 = [[Panemunēles seņūnija]]
| p9 = [[Rokišķu lauku seņūnija]]
| p10 = [[Rokišķu pilsētas seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (92,4%), [[krievi]] (6,2%)
| website = {{url|http://www.rokiskis.lt/}}|official_name=''Rokiškio rajono savivaldybė''|shield_size=75px|subdivision_name1=[[Panevēžas apriņķis]]|subdivision_type1=Apriņķis}}

'''Rokišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Rokiškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, robežojas ar [[Zarasu rajona pašvaldība|Zarasu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].

Senās [[Sēlija (zeme)|Sēļu zemes]] daļa ([[Maleisine]]), kas līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Jodupes seņūnija]]
|[[Jodupe (miests)|Jodupe]]
|2735
|190,13
|–
|[[Jodupe (miests)|Jodupe]]
|45
|-
|[[Jūžintu seņūnija]]
|[[Jūžinti]]
|1304
|191,67
|–
|[[Jūžinti]]
|47
|-
|[[Kamaju seņūnija]]
|[[Kamaji]]
|1668
|231,26
|–
|[[Dokišķi]], [[Kamaji]], [[Salas (miests)|Salas]]
|49
|-
|[[Kazlišķu seņūnija]]
|[[Kazlišķi]]
|517
|101,48
|–
|–
|27
|-
|[[Kraunu seņūnija]]
|[[Kraunas]]
|752
|109,99
|–
|–
|24
|-
|[[Obeļu seņūnija]]
|[[Obeļi]]
|2435
|247,13
|[[Obeļi]]
|–
|75
|-
|[[Pandēles seņūnija]]
|[[Pandēle]]
|2321
|212,04
|[[Pandēle]]
|[[Panemune (Rokišķi)|Panemune]], [[Suvainišķi]]
|62
|-
|[[Panemunēles seņūnija]]
|[[Panemunēles stacija]]
|1088
|114,02
|–
|[[Panemunēle]]
|44
|-
|[[Rokišķu lauku seņūnija]]
|[[Rokišķi]]
|4125
|296,01
|–
|[[Čedasi]]
|78
|-
|Rokišķu pilsētas seņūnija
|[[Rokišķi]]
|11770
|11,57
|[[Rokišķi]]
|–
|–
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>rxi9fkxx2yap5s7qaaa5pu6qpijc5lx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464590</id>
      <parentid>4464585</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:52:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4464590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3404" sha1="af1xnfe8hlwoh9rtxk6rg52h1iloyi8" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Rokišķu rajona pašvaldība
| native_name = 
| image_skyline = Keležeris001.JPG
| imagesize =
| image_caption = Keležeris
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Rokiskis in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 1807
| population_total = 26611
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Rokišķi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 10
| p1 = [[Jodupes seņūnija]]
| p2 = [[Jūžintu seņūnija]]
| p3 = [[Kamaju seņūnija]]
| p4 = [[Kazlišķu seņūnija]]
| p5 = [[Krjaunu seņūnija]]
| p6 = [[Obeļu seņūnija]]
| p7 = [[Pandēles seņūnija]]
| p8 = [[Panemunēles seņūnija]]
| p9 = [[Rokišķu lauku seņūnija]]
| p10 = [[Rokišķu pilsētas seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (92,4%), [[krievi]] (6,2%)
| website = {{url|http://www.rokiskis.lt/}}|official_name=''Rokiškio rajono savivaldybė''|shield_size=75px|subdivision_name1=[[Panevēžas apriņķis]]|subdivision_type1=Apriņķis}}

'''Rokišķu rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Rokiškio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Augštaitija]]s novada daļā, robežojas ar [[Zarasu rajona pašvaldība|Zarasu rajona]], [[Utenas rajona pašvaldība|Utenas rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Panevēžas rajona pašvaldība|Panevēžas rajona]] un [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona pašvaldībām]], kā arī [[Latvija|Latviju]].

Senās [[Sēlija (zeme)|Sēļu zemes]] daļa ([[Maleisine]]), kas līdz [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanai 1422. gadā atradās [[Livonijas ordeņa valsts]] sastāvā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Jodupes seņūnija]]
|[[Jodupe (miests)|Jodupe]]
|2735
|190,13
|–
|[[Jodupe (miests)|Jodupe]]
|45
|-
|[[Jūžintu seņūnija]]
|[[Jūžinti]]
|1304
|191,67
|–
|[[Jūžinti]]
|47
|-
|[[Kamaju seņūnija]]
|[[Kamaji]]
|1668
|231,26
|–
|[[Doķišķi]], [[Kamaji]], [[Salas (miests)|Salas]]
|49
|-
|[[Kazlišķu seņūnija]]
|[[Kazlišķi]]
|517
|101,48
|–
|–
|27
|-
|[[Kraunu seņūnija]]
|[[Kraunas]]
|752
|109,99
|–
|–
|24
|-
|[[Obeļu seņūnija]]
|[[Obeļi]]
|2435
|247,13
|[[Obeļi]]
|–
|75
|-
|[[Pandēles seņūnija]]
|[[Pandēle]]
|2321
|212,04
|[[Pandēle]]
|[[Panemune (Rokišķi)|Panemune]], [[Suvainišķi]]
|62
|-
|[[Panemunēles seņūnija]]
|[[Panemunēles stacija]]
|1088
|114,02
|–
|[[Panemunēle]]
|44
|-
|[[Rokišķu lauku seņūnija]]
|[[Rokišķi]]
|4125
|296,01
|–
|[[Čedasi]]
|78
|-
|Rokišķu pilsētas seņūnija
|[[Rokišķi]]
|11770
|11,57
|[[Rokišķi]]
|–
|–
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>af1xnfe8hlwoh9rtxk6rg52h1iloyi8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aerodium</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212739</id>
    <revision>
      <id>4464238</id>
      <parentid>4423452</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:08:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11291" sha1="lkod4stqmesdrgkzvyw31afndzfe2gl" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Aerodium'' 
| logo = Aerodium_logo.svg
| logo_size =  170px
| industry = [[izklaide]], [[aizsardzības industrija]], [[kino industrija]]
| foundation = {{Start date|1979}}
| founder = Žans Senžermēns
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = Latvija
| key_people = [[Ingus Augstkalns]]&lt;br /&gt;Uldis Baumanis&lt;br /&gt;[[Ivars Beitāns]]&lt;br /&gt;Irita Kukoja 
| products = Vertikālie vēja tuneļi
| services = {{Unbulleted list|[[ražošana]], izstrāde}} 
| num_employees = 73
| homepage = {{URL|www.aerodium.technology}}
}}

'''''Aerodium''''' ir [[Latvija|Latvijā]] bāzēts [[Vertikālais vēja tunelis|vertikālo vēja tuneļu]] projektētājs un ražotājs. Tā pamatdarbība ir saistīta ar vēja tuneļu pārdošanu un nomu izklaides un militārajām nozarēm, bet tas darbojas arī dažādās vietās ar [[franšīze|franšīzēm]]. Otrā daļa ir saistīta ar šovu un priekšnesumu organizēšanu zīmolu popularizēšanai, festivāliem un izklaides pasākumiem visā pasaulē.

== Vēsture ==
1979. gadā [[Kanāda]]s izgudrotājs [[Žans Senžermēns]] nāca klajā ar ideju par pirmo vertikālo vēja tuneli cilvēku lidošanai. Savācot $450.000 investīcijas, viņš atvēra pirmo komerciālo vēja tuneli Sensimonā de Bago, 70 kilometrus uz austrumiem no [[Monreāla]]s. Senžermēnam, kurš jaunībā bija [[izpletņlēkšana|izpletņlēcējs]] armijā, piederēja divas izpletņlēcēju skolas, kas noveda pie idejas, ka ''Aerodium'' tuneļa izveide varētu palīdzēt skolēniem efektīvāk trenēties.&lt;ref&gt;[https://people.com/archive/its-a-bird-its-a-plane-no-its-man-who-takes-flight-in-jean-st-germains-aerodium-vol-18-no-11/, It's a Bird! It's a Plane! No, It's Man Who Takes Flight in Jean St. Germain's Aerodium]&lt;/ref&gt; Žans Senžermēns 1982. gadā pārdeva vertikālā vēja tuneļa koncepciju Lesam Tompsonam un Mārvinam Krateram, kas drīzumā uzbūvēja savus vēja tuneļus Pidžonfordžā, [[Tenesī]] un [[Lasvegasa|Lasvegasā]], [[Nevada|Nevadas štatā]]. Drīz pēc tam Senžermēns pārdeva Krateram franšīzes tiesības par 1.5 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref&gt;[http://www.indoorskydivingsource.com/articles/a-complete-history-of-the-vertical-wind-tunnel/, A Complete History of the Vertical Wind Tunnel]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji tunelis ieguva vārdu &quot;Aérodium&quot;, taču Senžermēns 1984. un 1994. gadā to patentēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā &quot;Levitationarium&quot;.&lt;ref&gt;[https://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/biblio?locale=en_EP&amp;CC=US&amp;NR=4457509&amp;rnd=1563872634298 Patents &quot;Levitationarium for air flotation of humans&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/biblio?locale=en_EP&amp;CC=US&amp;NR=5318481&amp;rnd=1563872604326 Patents &quot;Levitating apparatus&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā, pēc tikšanās ar Fransuā Senžermēnu (Žana Senžermēna dēls), uzņēmējs [[Ivars Beitāns]] nolēma pilnveidot ''Aerodium'' vēja tuneļa tehnoloģijas. 2005. gada vasarā tika atvērts pirmais [[Austrumeiropa]]s [[Aerodium Sigulda|vēja tunelis Siguldā]].&lt;ref&gt;[http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/2852-ivars-beitans-man-taurini-vedera-ir-joprojam, Ivars Beitāns: Man tauriņi vēderā ir joprojām]&lt;/ref&gt; Pakāpeniski uzlabojot un modernizējot tehniskos risinājumus, uzņēmums sāka Latvijā komerciāli ražot vēja tuneļus un pieņēma nosaukumu ''Aerodium Technologies''.

== Šovi, priekšnesumi un galvenie notikumi ==

''Aerodium'' ir veltījis īpašu uzmanību āra vertikālajiem vēja tuneļiem un gadu gaitā ir kļuvis par vadošo uzņēmumu, kas piedalās dažādos [[kaskadieris|kaskadieru]] lidošanas priekšnesumos visā pasaulē.

Svarīgs notikums vertikālo vēja tuneļu vēsturē bija „vēja mašīna” [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Torino ziemas olimpisko spēļu]] noslēguma ceremonijā,&lt;ref name=&quot;Olympic Wind Machine 2006 Closing Ceremonies&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bodyflight.net/2006_torinno_olympics_.html|title=Olympic Wind Machine 2006 Closing Ceremonies|work=Bodyflight Network Vertical Wind Tunnels|accessdate=2019-07-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060825050634/http://www.bodyflight.net/2006_torinno_olympics_.html|archivedate=2006-08-25|deadurl=yes|df=}}&lt;/ref&gt; kas bija īpašs ''Aerodium'' ražots modelis. Lielākā daļa skatītāju pasaulē nekad agrāk nebija redzējusi vertikālu vēja tuneli, un tos pārsteidza bez vadiem lidojošie cilvēki. Priekšnesumā bija arī lidojošs [[snovbords|snovbordists]] (Ivars Beitāns) un citi iepriekš neredzēti vizuālie efekti.&lt;ref&gt;[http://www.sfgate.com/sports/article/WINTER-OLYMPICS-TURIN-2006-ON-TO-BEIJING-2522429.php, WINTER OLYMPICS TURIN 2006 / ON TO BEIJING]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aerodium.technology/projects/torino-olympics-closing-ceremony/ |title=Aerodium Technologies lapa &quot;Torino Olympics closing ceremony&quot; |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190709114206/https://aerodium.technology/projects/torino-olympics-closing-ceremony/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190709114206/https://aerodium.technology/projects/torino-olympics-closing-ceremony/ |date={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Lidojums vertikālā vēja tunelī tika sarīkots arī [[Maskava]]s [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]] 2009. gadā, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] logotipa prezentācijas pasākumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nl.livejournal.com/869305.html |title=Wind Tunnel at the Red Square in LiveJournal |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130530174029/http://nl.livejournal.com/869305.html }}&lt;/ref&gt;

2010. gadā vertikālais vēja tunelis tika izstādīts [[Expo 2010]] Latvijas paviljonā [[Šanhaja|Šanhajā]], [[Ķīna|Ķīnā]]. ''Aerodium'' bija paviljona ģenerāluzņēmējs un 6 mēnešu garumā iepazīstināja apmeklētājus ar lidošanu vēja tunelī ik pēc 30 minūtēm. Tas pulcēja lielus cilvēku pūļus un atsevišķiem cilvēkiem tika dota iespēja trenēties un lidot tunelī. Tunelis bija pasaulē pirmais pilnībā caurspīdīgais recirkulācijas vēja tunelis, kas ļāva skatītājiem vērot lidošanu no visām pusēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aerodium.technology/projects/world-expo/ |title=Aerodium Technologies lapa &quot;World Expo&quot; |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190709110508/https://aerodium.technology/projects/world-expo/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190709110508/https://aerodium.technology/projects/world-expo/ |date={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā tika ieviests jauns vēja tuneļa pielietojums, kad ''Aerodium'' uzcēla pasaulē pirmo tuneli, kas piemērots iekštelpu [[BASE lēkšana]]i Somijas &quot;Sirius Sport Resort&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aerodium.technology/about-us/ |title=Aerodium Technologies lapa  &quot;About us&quot; |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190710023837/http://aerodium.technology/about-us/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190710023837/http://aerodium.technology/about-us/ |date={{dat|2019|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar citiem modeļiem, lēcēji tagad varēja nokļūt vēja tunelī no zemes vai arī lēkt no 15 metru augstuma, imitējot lēcienu no ēkas vai platformas.

2016. gadā ''Aerodium'' prezentēja projektu „Flying Dream”, kas ir unikāls vēja tunelis-[[amfiteātris]]. Tas atrodas [[Dengfenga|Dengfengā]], [[Songa kalns|Songa augstienē]], netālu no slavenā [[Šaoliņas klosteris|Šaoliņas klostera]]. Vēja tunelis ir daļa no lidojošu mūku [[kung fu]] šova.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aerodium.technology/projects/flying-dream/ |title=Aerodium Technologies lapa &quot;Flying Dream&quot; |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190709110509/https://aerodium.technology/projects/flying-dream/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190709110509/https://aerodium.technology/projects/flying-dream/ |date={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Tajā pašā gadā [[Pudonga|Pudongā]] tika atklāts Šanhajas Disnejlendas atrakciju parks, kas bija pirmā Disnejlenda kontinentālajā Ķīnā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Frater|first1=Patrick|title=Shanghai Disney Opens With a Distinctly Chinese Focus Amid Stiff Competition|url=https://variety.com/2016/biz/news/shanghai-disney-opening-chinese-1201795206/|accessdate=2016-06-16|work=Variety|date=2016-06-14}}&lt;/ref&gt; ''Aerodium'' tika uzaicināts izveidot unikālu iebūvētu vēja tuneli, kas bija paredzēts &quot;[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirātu]]&quot; šovam. 2019. gadā tas ir vienīgais atvērtais recirkulācijas tipa vēja tunelis pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indoorskydivingsource.com/news/shanghai-disneyland-features-indoor-skydiving-performance/ |title=Shanghai Disneyland Features Indoor Skydiving Performance |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929031252/https://www.indoorskydivingsource.com/news/shanghai-disneyland-features-indoor-skydiving-performance/ }}&lt;/ref&gt;

== Filmu projekti ==

''Aerodium'' āra vēja tuneļi ir piesaistījuši arī filmu nozares interesi. Expo 2010 izstādē [[Džekijs Čans]] izmēģināja lidot vertikālajā Latvijas paviljona tunelī. Divus gadus vēlāk, 2012. gadā, viņš pavadīja trīs nedēļas apmācībām un gaisa cīņu filmēšanai [[Jelgava|Jelgavā]] filmai &quot;[[Dieva bruņas 3: Misija Zodiaks|Ķīniešu Zodiaks]]&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/aerodium-tuneli-uznemta-cana-filma-piedzivo-pirmizradi-2 Aerodium tunelī uzņemtā Čana filma piedzīvo pirmizrādi]&lt;/ref&gt;

2017. gadā ''Aerodium'' uzbūvēja lielāko vertikālo vēja tuneli pasaulē ar izmēru 3.5m × 6.5m, kas ir četras reizes lielāks par tipisku vēja tuneli. Tam tika dots nosaukums ''Peryton'' un to izmantoja [[Toms Krūzs]], trenējoties filmai &quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot;. Lai uzņemtu vienu no filmas sākuma ainām, Tomam Krūzam bija jāveic vairāk nekā 100 [[HALO lēciens|HALO lēcienu]]. Saskaņā ar Nīlu Korbauldu, īpašo efektu vadītāja teikto, „tas bija diezgan daudz, bet ziniet, ja viņam nebūtu pavadītā laika vēja tunelī, to būtu bijis 250.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.viacom.com/news/how-mission-impossible-fallout-led-to-the-biggest-wind-tunnel-in-the-world |title=How Mission Impossible: Fallout led to the biggest wind tunnel in the world |access-date={{dat|2019|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709110515/https://www.viacom.com/news/how-mission-impossible-fallout-led-to-the-biggest-wind-tunnel-in-the-world |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Izklaide]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]]</text>
      <sha1>lkod4stqmesdrgkzvyw31afndzfe2gl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Rokpelnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>217899</id>
    <revision>
      <id>4464446</id>
      <parentid>4347263</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Français anonyme</username>
        <id>42885</id>
      </contributor>
      <origin>4464446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9843" sha1="oxn9pkxe6n75165n919975kyq8tjsc7" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Jānis Rokpelnis
|         vārds_orig = 
|             attēls = Jānis Rokpelnis.png
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Jānis Rokpelnis 2011. gada vasarā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1945
|         dz_mēnesis = 10
|           dz_diena = 2
|           dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[Latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2000)
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Jānis Rokpelnis''' (dzimis {{dat|1945|10|2}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dzejnieks un esejists. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs.

== Biogrāfija ==
J. Rokpelnis dzimis un uzaudzis Rīgā. Viņa tēvs [[Fricis Rokpelnis]] bija kreisi noskaņots rakstnieks, [[Latvijas PSR himna|Padomju Latvijas himna]]s teksta līdzautors. J. Rokpelnis beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1963). Studējis Ļeņingradas Universitātes Filozofijas fakultātē psiholoģiju (1963-65) un filozofiju (1965-69), taču studijas pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1980).

Jānis Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gadu dzejniekiem, viņš latviešu dzejā ienesa [[ironija]]s, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu. Strādājis Rīgas kinostudijā, piedalījies animācijas filmu scenāriju rakstīšanā.

Pirmos dzejoļus viņš rakstīja Ļeņingradā krievu valodā, vairums to nav saglabājušies. Publicējis dzeju kopš 1968. gada. Viņa pirmais dzejoļu krājums &quot;Zvaigzne, putna ēna un citi&quot; (1975) kļuva populārs jaunatnes vidū, pateicoties provokatīvajai tēlainībai, kas apvienota ar lirismu un ironiju, kā arī dažkārt iracionāliem tēliem. Daži agrīnie Rokpeļņa dzejoļi šajā krājumā bija rakstīti, iedvesmojoties no kubisma glezniecības, ar valodas līdzekļiem imitējot vairāku perspektīvu līdzāspastāvēšanu vienā mākslas darbā. 

[[Attēls:Rokpelnis 1975.jpg|thumb|left|150px|Dzejoļu krājums &quot;Zvaigzne, putna ēna un citi&quot; (1975)]] 
80. gados ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis publicējis humoristiskus dzejoļus laikrakstā &quot;Literatūra un Māksla&quot;, tie apkopoti Rokpeļa dzejoļu krājuma &quot;Līme&quot; (1991) otrajā nodaļā. 90. gadu sākumā Rokpelnis uz laiku pārtrauc rakstīt dzejoļus, taču 1999. gadā izdotajā izlasē &quot;Lirika&quot; ir jaunu dzejoļu kopa &quot;Klātbūtne&quot;. Pēc tam Rokpelnis izdevis vēl vairākus kritikas augsti vērtētus krājumus.  

No krievu valodas atdzejojis [[Inokentijs Aņņenskis|Inokentija Aņņenska]], [[Aleksandrs Bloks|Aleksandra Bloka]], [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Marina Cvetajeva|Marinas Cvetajevas]], [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]], N. Tihonova, [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu autoru dzeju.

Dziesmas ar J. Rokpeļņa dzeju komponējuši [[Uldis Stabulnieks]] (&quot;Neskaramam nepieskaros&quot;, &quot;Pura godi&quot;, &quot;Es mīlu dzīvi&quot;), [[Gunārs Freidenfelds]] (&quot;Rīdzinieks&quot;), [[Juris Kulakovs]] (&quot;Kā pasakā&quot;), Aigars Grāvers (&quot;Mēness iedegums&quot;), grupa &quot;[[Sigma (grupa)|Sigma]]&quot; (&quot;Jūtu vairs nav&quot;, &quot;Vārds&quot;, &quot;Dzejoļi nav kamieļi&quot;), vairākas dziesmas apkopotas Elijas albumā &quot;...aizirties līdz rasai...&quot; (2007), grupas &quot;Pelni&quot; albumā &quot;Nospiedumi&quot; (2019), apvienības Sarnovskis.Sēruma albumā &quot;Neskaramam nepieskaros&quot; (2020), Annas Sērumas albumā &quot;Rokpelnis&quot; (2024), Mareka Sarnovska albumā &quot;Izsaucēji&quot;.

J. Rokpelnis saņēmis laikraksta &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] par krājumu &quot;Rīgas iedzimtais&quot; (1981), [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balvu]] par izlasi &quot;Lirika&quot; (2000), Aleksandra Čaka prēmiju par Rīgas attēlojumu literatūrā (2001), kā arī [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par krājumu &quot;Vārti&quot; (2004), šai balvai nominēti krājumi &quot;Nosaukums&quot;, &quot;Post factum&quot; un &quot;Tīmeklītis&quot;. 2010. gadā par krājumu &quot;Nosaukums&quot; saņēmis [[Dzejas dienu balva|žurnāla &quot;Latvju Teksti&quot; balvu]] un [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju, grāmatai &quot;Rīgas iestaigāšana&quot; 2013. gadā piešķirta [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma prēmija]]. 2015. gadā saņēmis O. Vācieša prēmiju otrreiz par dzejoļu krājumu &quot;Post factum&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literaro-premiju-dzeja-sanem-janis-rokpelnis.d?id=46717735|title=Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Jānis Rokpelnis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2015-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2016. gada martā tika paziņots, ka Rokpelnis saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/nosauc-labakos-latvijas-literatura-muza-balva-janim-rokpelnim.d?id=47213041|title=Nosauc labākos Latvijas literatūrā; mūža balva – Jānim Rokpelnim|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2016-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Rokpelnis atzīnās, ka savulaik sadarbojies ar [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja|LPSR Valsts drošības komiteju]] (VDK), pebilzdams, ka nevienu neesot nodevis un tikai palīdzējis čekai izprast inteliģences noskaņas. Dzejnieks stāstīja, ka čekā darbojies ar segvārdu Miķelis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/232634-janis-rokpelnis-es-biju-vdk-agents.htm|title=Jānis Rokpelnis: Es biju VDK aģents|last=Veidemane|first=Elita |website=nra.lv|access-date=2026-05-06|date=2017-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Bārbala Simsone. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rokpelnis-cekas-maisos-atradis-vien-savu-segvardu-14195839 &quot;Rokpelnis čekas maisos atradis vien savu segvārdu&quot;]. [http://www.diena.lv Diena]. 2017. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika izdoti J. Rokpeļņa Raksti 2 sējumos. Pirmajā apkopota visa līdz šim grāmatās publicētā dzeja, jauns dzejoļu krājums &quot;Etc.&quot;, daļa krievu valodā sarakstīto dzejoļu un satīrisko dzejoļu izlase, kas parakstīti ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis. Otrajā apkopota prozas izlase.

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi===
* ''Zvaigzne, putna ēna un citi''. Rīga: Liesma, 1975.
* ''Rīgas iedzimtais''. Rīga: Liesma, 1981.
* ''Vilciens no pilsētas R.'' Rīga: Liesma, 1986.
* ''Līme''. Rīga: Liesma, 1991.
* ''Klātbūtne'' [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999.
* ''Vārti'' [grāmatā &quot;Dzeja&quot;]. Rīga: Atēna, 2004.
* ''Nosaukums''. Rīga: Neputns, 2010.
* ''Post factum''. Rīga: Neputns, 2015.
* ''Tīmeklītis''. Rīga: Neputns, 2019.
* ''Etc.'' [grāmatā &quot;Raksti. 1. sējums: Dzeja&quot;]. Rīga: Neputns, 2022.

=== Citi dzejas izdevumi ===
* ''Lirika'' [dzejas izlase ar jaunu dzejoļu krājumu &quot;Klātbūtne&quot;]. Rīga: Atēna, 1999.
* ''Dzeja'' [kopotā dzeja ar jaunu dzejoļu krājumu &quot;Vārti&quot;]. Rīga: Atēna, 2004.
* ''Iedomīgā radiniece'' [dzejolis bērniem sērijā &quot;Bikibuks&quot;]. Rīga: Liels un mazs, 2015.
* ''Raksti. 1. sējums: Dzeja''. Sast. [[Ivars Šteinbergs]]. Rīga: Neputns, 2022.

=== Publicistika, proza un esejas ===
* ''Rīgas iedzimtie'' [esejas]. Rīga: Nordik, 1997
* ''…jeb Dievs nav mazais bērns'' [esejas]. Rīga: Neputns, 2003.
* ''Smagi urbjas tinte'' [grāmata par [[Knuts Skujenieks|Knutu Skujenieku]]]. Rīga: Pētergailis, 2006.
* ''Virtuālais Fausts'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
* ''Rīgas iestaigāšana'' [esejas]. Rīga: Mansards, 2012.
* ''Muzejs'' [romāns]. Rīga: Neputns, 2017.

=== Dzeja citās valodās ===
* ''Aбориген Pиги'' [Rīgas iedzimtais, krievu val.]. Rīga: Liesma, 1991. 
* ''Lyrika'' [Lirika, lietuviešu val. atdz. Vladas Braziūnas]. Vilnius: Petro ofsetas, 2005. 
* ''Сфера Хевисайда'' [Hevisaida sfēra, kopā ar U. Bērziņu. Krievu val. atdz. [[Sergejs Moreino]]]. Rīga: Karogs, 2008. 
* ''Lugano incontra Riga/Rīga satiek Lugāno'' [kopā ar Gilberto Isella, itāļu val.]. Giampiero Casagrande editore, 2009.
* ''L'Aborigène de Riga'' [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013. 
* ''Selected Poems'' [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014.

=== Literatūra par Jāni Rokpelni ===
* Anda Kubuliņa. &quot;Jāņa Rokpeļņa sarūpētais &quot;mazumiņš&quot;&quot;. ''Grāmata'', 1992, Nr. 1 68.-74. lpp.
* &quot;Jānis Rokpelnis: &quot;[Dieva] mīlestībai nav nomales.&quot; ''Karogs'', 2003, Nr. 5, 10.-48. lpp.
* Ruta Veidemane. &quot;Jānis Rokpelnis&quot;. ''Latviešu dzejnieku portreti: robežu šķērsotāji, robežu sargi''. Rīga: Zinātne, 2007.
* ''Jānis Rokpelnis: Griezīgo šķautņu romantiķis'' [rakstu krājums]. Sastādītāja Anda Kubuliņa. Rīga: LU LFMI, 2016.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rokpelnis, Janis}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]</text>
      <sha1>oxn9pkxe6n75165n919975kyq8tjsc7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464482</id>
      <parentid>4464446</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9846" sha1="ppawhlliohklazq8l8x3pfmd6zy7zsk" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Jānis Rokpelnis
|         vārds_orig = 
|             attēls = Jānis Rokpelnis.png
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Jānis Rokpelnis 2011. gada vasarā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1945
|         dz_mēnesis = 10
|           dz_diena = 2
|           dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[Latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = dzejnieks
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (2000)
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Jānis Rokpelnis''' (dzimis {{dat|1945|10|2}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dzejnieks un esejists. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs.

== Biogrāfija ==
J. Rokpelnis dzimis un uzaudzis Rīgā. Viņa tēvs [[Fricis Rokpelnis]] bija kreisi noskaņots rakstnieks, [[Latvijas PSR himna|Padomju Latvijas himna]]s teksta līdzautors. J. Rokpelnis beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1963). Studējis Ļeņingradas Universitātes Filozofijas fakultātē psiholoģiju (1963-65) un filozofiju (1965-69), taču studijas pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1980).

Jānis Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gadu dzejniekiem, viņš latviešu dzejā ienesa [[ironija]]s, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu. Strādājis Rīgas kinostudijā, piedalījies animācijas filmu scenāriju rakstīšanā.

Pirmos dzejoļus viņš rakstīja Ļeņingradā krievu valodā, vairums to nav saglabājušies. Publicējis dzeju kopš 1968. gada. Viņa pirmais dzejoļu krājums &quot;Zvaigzne, putna ēna un citi&quot; (1975) kļuva populārs jaunatnes vidū, pateicoties provokatīvajai tēlainībai, kas apvienota ar lirismu un ironiju, kā arī dažkārt iracionāliem tēliem. Daži agrīnie Rokpeļņa dzejoļi šajā krājumā bija rakstīti, iedvesmojoties no kubisma glezniecības, ar valodas līdzekļiem imitējot vairāku perspektīvu līdzāspastāvēšanu vienā mākslas darbā. 

[[Attēls:Rokpelnis 1975.jpg|thumb|left|150px|Dzejoļu krājums &quot;Zvaigzne, putna ēna un citi&quot; (1975)]] 
80. gados ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis publicējis humoristiskus dzejoļus laikrakstā &quot;Literatūra un Māksla&quot;, tie apkopoti Rokpeļņa dzejoļu krājuma &quot;Līme&quot; (1991) otrajā nodaļā. 90. gadu sākumā Rokpelnis uz laiku pārtrauca rakstīt dzejoļus, taču 1999. gadā izdotajā izlasē &quot;Lirika&quot; ir jaunu dzejoļu kopa &quot;Klātbūtne&quot;. Pēc tam Rokpelnis izdevis vēl vairākus kritikas augsti vērtētus krājumus.  

No krievu valodas atdzejojis [[Inokentijs Aņņenskis|Inokentija Aņņenska]], [[Aleksandrs Bloks|Aleksandra Bloka]], [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]], [[Marina Cvetajeva|Marinas Cvetajevas]], [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]], N. Tihonova, [[Semjons Haņins|Semjona Haņina]] un citu autoru dzeju.

Dziesmas ar J. Rokpeļņa dzeju komponējuši [[Uldis Stabulnieks]] (&quot;Neskaramam nepieskaros&quot;, &quot;Pura godi&quot;, &quot;Es mīlu dzīvi&quot;), [[Gunārs Freidenfelds]] (&quot;Rīdzinieks&quot;), [[Juris Kulakovs]] (&quot;Kā pasakā&quot;), Aigars Grāvers (&quot;Mēness iedegums&quot;), grupa &quot;[[Sigma (grupa)|Sigma]]&quot; (&quot;Jūtu vairs nav&quot;, &quot;Vārds&quot;, &quot;Dzejoļi nav kamieļi&quot;), vairākas dziesmas apkopotas Elijas albumā &quot;...aizirties līdz rasai...&quot; (2007), grupas &quot;Pelni&quot; albumā &quot;Nospiedumi&quot; (2019), apvienības Sarnovskis.Sēruma albumā &quot;Neskaramam nepieskaros&quot; (2020), Annas Sērumas albumā &quot;Rokpelnis&quot; (2024), Mareka Sarnovska albumā &quot;Izsaucēji&quot;.

J. Rokpelnis saņēmis laikraksta &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot; prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] par krājumu &quot;Rīgas iedzimtais&quot; (1981), [[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balvu]] par izlasi &quot;Lirika&quot; (2000), Aleksandra Čaka prēmiju par Rīgas attēlojumu literatūrā (2001), kā arī [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par krājumu &quot;Vārti&quot; (2004), šai balvai nominēti krājumi &quot;Nosaukums&quot;, &quot;Post factum&quot; un &quot;Tīmeklītis&quot;. 2010. gadā par krājumu &quot;Nosaukums&quot; saņēmis [[Dzejas dienu balva|žurnāla &quot;Latvju Teksti&quot; balvu]] un [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju, grāmatai &quot;Rīgas iestaigāšana&quot; 2013. gadā piešķirta [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma prēmija]]. 2015. gadā saņēmis O. Vācieša prēmiju otrreiz par dzejoļu krājumu &quot;Post factum&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literaro-premiju-dzeja-sanem-janis-rokpelnis.d?id=46717735|title=Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Jānis Rokpelnis|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2015-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2016. gada martā tika paziņots, ka Rokpelnis saņem Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/books/nosauc-labakos-latvijas-literatura-muza-balva-janim-rokpelnim.d?id=47213041|title=Nosauc labākos Latvijas literatūrā; mūža balva – Jānim Rokpelnim|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-08-27|date=2016-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Rokpelnis atzinās, ka savulaik sadarbojies ar [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja|LPSR Valsts drošības komiteju]] (VDK), piebilzdams, ka nevienu neesot nodevis un tikai palīdzējis čekai izprast inteliģences noskaņas. Dzejnieks stāstīja, ka čekā darbojies ar segvārdu Miķelis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/232634-janis-rokpelnis-es-biju-vdk-agents.htm|title=Jānis Rokpelnis: Es biju VDK aģents|last=Veidemane|first=Elita |website=nra.lv|access-date=2026-05-06|date=2017-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Bārbala Simsone. [https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rokpelnis-cekas-maisos-atradis-vien-savu-segvardu-14195839 &quot;Rokpelnis čekas maisos atradis vien savu segvārdu&quot;]. [http://www.diena.lv Diena]. 2017. gada 21. aprīlī&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika izdoti J. Rokpeļņa Raksti 2 sējumos. Pirmajā apkopota visa līdz šim grāmatās publicētā dzeja, jauns dzejoļu krājums &quot;Etc.&quot;, daļa krievu valodā sarakstīto dzejoļu un satīrisko dzejoļu izlase, kas parakstīti ar pseidonīmu Jānis Kanālmalietis. Otrajā apkopota prozas izlase.

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi===
* ''Zvaigzne, putna ēna un citi''. Rīga: Liesma, 1975.
* ''Rīgas iedzimtais''. Rīga: Liesma, 1981.
* ''Vilciens no pilsētas R.'' Rīga: Liesma, 1986.
* ''Līme''. Rīga: Liesma, 1991.
* ''Klātbūtne'' [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999.
* ''Vārti'' [grāmatā &quot;Dzeja&quot;]. Rīga: Atēna, 2004.
* ''Nosaukums''. Rīga: Neputns, 2010.
* ''Post factum''. Rīga: Neputns, 2015.
* ''Tīmeklītis''. Rīga: Neputns, 2019.
* ''Etc.'' [grāmatā &quot;Raksti. 1. sējums: Dzeja&quot;]. Rīga: Neputns, 2022.

=== Citi dzejas izdevumi ===
* ''Lirika'' [dzejas izlase ar jaunu dzejoļu krājumu &quot;Klātbūtne&quot;]. Rīga: Atēna, 1999.
* ''Dzeja'' [kopotā dzeja ar jaunu dzejoļu krājumu &quot;Vārti&quot;]. Rīga: Atēna, 2004.
* ''Iedomīgā radiniece'' [dzejolis bērniem sērijā &quot;Bikibuks&quot;]. Rīga: Liels un mazs, 2015.
* ''Raksti. 1. sējums: Dzeja''. Sast. [[Ivars Šteinbergs]]. Rīga: Neputns, 2022.

=== Publicistika, proza un esejas ===
* ''Rīgas iedzimtie'' [esejas]. Rīga: Nordik, 1997
* ''…jeb Dievs nav mazais bērns'' [esejas]. Rīga: Neputns, 2003.
* ''Smagi urbjas tinte'' [grāmata par [[Knuts Skujenieks|Knutu Skujenieku]]]. Rīga: Pētergailis, 2006.
* ''Virtuālais Fausts'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
* ''Rīgas iestaigāšana'' [esejas]. Rīga: Mansards, 2012.
* ''Muzejs'' [romāns]. Rīga: Neputns, 2017.

=== Dzeja citās valodās ===
* ''Aбориген Pиги'' [Rīgas iedzimtais, krievu val.]. Rīga: Liesma, 1991. 
* ''Lyrika'' [Lirika, lietuviešu val. atdz. Vladas Braziūnas]. Vilnius: Petro ofsetas, 2005. 
* ''Сфера Хевисайда'' [Hevisaida sfēra, kopā ar U. Bērziņu. Krievu val. atdz. [[Sergejs Moreino]]]. Rīga: Karogs, 2008. 
* ''Lugano incontra Riga/Rīga satiek Lugāno'' [kopā ar Gilberto Isella, itāļu val.]. Giampiero Casagrande editore, 2009.
* ''L'Aborigène de Riga'' [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013. 
* ''Selected Poems'' [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014.

=== Literatūra par Jāni Rokpelni ===
* Anda Kubuliņa. &quot;Jāņa Rokpeļņa sarūpētais &quot;mazumiņš&quot;&quot;. ''Grāmata'', 1992, Nr. 1 68.-74. lpp.
* &quot;Jānis Rokpelnis: &quot;[Dieva] mīlestībai nav nomales.&quot; ''Karogs'', 2003, Nr. 5, 10.-48. lpp.
* Ruta Veidemane. &quot;Jānis Rokpelnis&quot;. ''Latviešu dzejnieku portreti: robežu šķērsotāji, robežu sargi''. Rīga: Zinātne, 2007.
* ''Jānis Rokpelnis: Griezīgo šķautņu romantiķis'' [rakstu krājums]. Sastādītāja Anda Kubuliņa. Rīga: LU LFMI, 2016.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rokpelnis, Janis}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]</text>
      <sha1>ppawhlliohklazq8l8x3pfmd6zy7zsk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>222294</id>
    <revision>
      <id>4464246</id>
      <parentid>4274401</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:41:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4464246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6507" sha1="075eqqjoh5dqwdt1qf2uzax0tvh11ja" xml:space="preserve">{{navbox
| name = Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi
|title = [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] izlašu sastāvi
|listclass = hlist

|group1 = Izlašu sastāvi
|list1 = 
* [[Hokejs 1920. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs#Izlašu sastāvi|1920]]
* [[Hokejs 1924. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs#Izlašu sastāvi|1924]]
* [[Hokejs 1928. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs#Izlašu sastāvi|1928]]
* [[1930. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1930]]
* [[1931. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1931]]
* [[1932. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1932]]
* [[1933. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1933]]
* [[1934. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1934]]
* [[1935. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1935]]
* [[1936. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1936]]
* [[1937. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1937]]
* [[1938. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1938]]
* [[1939. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1939]]
* [[1947. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1947]]
* [[1948. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1948]]
* [[1949. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1949]]
* [[1950. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1950]]
* [[1951. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1951]]
* [[1952. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1952]]
* [[1953. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1953]]
* [[1954. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1954]]
* [[1955. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1955]]
* [[1956. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1956]]
* [[1957. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1957]]
* [[1958. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1958]]
* [[1959. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1959]]
* [[1960. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1960]]
* [[1961. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1961]]
* [[1962. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1962]]
* [[1963. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1963]]
* [[1964. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1964]]
* [[1965. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1965]]
* [[1966. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1966]]
* [[1967. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1967]]
* [[1968. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1968]]
* [[1969. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1969]]
* [[1970. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1970]]
* [[1971. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1971]]
* [[1972. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1972]]
* [[1973. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1973]]
* [[1974. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1974]]
* [[1975. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1975]]
* [[1976. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1976]]
* [[1977. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1977]]
* [[1978. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1978]]
* [[1979. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1979]]
* [[1981. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1981]]
* [[1982. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1982]]
* [[1983. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1983]]
* [[1985. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1985]]
* [[1986. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1986]]
* [[1987. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1987]]
* [[1989. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1989]]
* [[1990. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1990]]
* [[1991. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1991]]
* [[1992. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1992]]
* [[1993. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1993]]
* [[1994. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1994]]
* [[1995. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1995]]
* [[1996. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1996]]
* [[1997. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1997]]
* [[1998. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1998]]
* [[1999. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|1999]]
* [[2000. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2000]]
* [[2001. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2001]]
* [[2002. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2002]]
* [[2003. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2003]]
* [[2004. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2004]]
* [[2005. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2005]]
* [[2006. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2006]]
* [[2007. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2007]]
* [[2008. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2008]]
* [[2009. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2009]]
* [[2010. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2010]]
* [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2011]]
* [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2012]]
* [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2013]]
* [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2014]]
* [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2015]]
* [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2016]]
* [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2017]]
* [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2018]]
* [[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2019]]
* &lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;
* [[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2021]]
* [[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2022]]
* [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2023]]
* [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2024]]
* [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2025]]
* ''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi|2026]]''
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Sporta navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>075eqqjoh5dqwdt1qf2uzax0tvh11ja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/4. maijs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>222743</id>
    <revision>
      <id>4464518</id>
      <parentid>3614892</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:36:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>gan jau nebija viena balva.</comment>
      <origin>4464518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1156" sha1="6vvwixt7stm6asrnwq1hy257rmwacdq" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Lindos-Ille de Rodes.png|150x150px|Lindas akropole Rodas salā]]
&lt;/div&gt;
* [[1776. gads|1776]]. — [[Rodailenda]] pirmā no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatiem pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1912. gads|1912]]. — [[Itālija]] okupēja [[Grieķija]]s salu [[Roda|Rodu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
* [[1935. gads|1935]]. — [[Latvijas basketbola izlase]] izcīnīja uzvaru [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gada Eiropas čempionātā]] Šveicē, kļūstot par pirmajiem [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempioniem]].
* [[1949. gads|1949]]. — pirmo reizi pasniegtas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. 
* [[1990. gads|1990]]. — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], atjaunojot [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbību.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=4}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-04]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6vvwixt7stm6asrnwq1hy257rmwacdq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464519</id>
      <parentid>4464518</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:37:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nepareizs gads...</comment>
      <origin>4464519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1156" sha1="ed5xpyh5lpir66w9rb26rstvj25dboo" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Lindos-Ille de Rodes.png|150x150px|Lindas akropole Rodas salā]]
&lt;/div&gt;
* [[1776. gads|1776]]. — [[Rodailenda]] pirmā no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatiem pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1912. gads|1912]]. — [[Itālija]] okupēja [[Grieķija]]s salu [[Roda|Rodu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
* [[1935. gads|1935]]. — [[Latvijas basketbola izlase]] izcīnīja uzvaru [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gada Eiropas čempionātā]] Šveicē, kļūstot par pirmajiem [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempioniem]].
* [[1949. gads|1959]]. — pirmo reizi pasniegtas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. 
* [[1990. gads|1990]]. — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma deklarāciju [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], atjaunojot [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbību.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=4}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-04]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ed5xpyh5lpir66w9rb26rstvj25dboo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224287</id>
    <revision>
      <id>4464527</id>
      <parentid>4455241</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:48:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4464527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7710" sha1="0yyb562euj4b3trv8oa52qh3s7ui5bx" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Hokejs]]
| dibin           = [[1951]]. (B grupa) &lt;br /&gt; [[2001]]. (1. divīzija)
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = 
| reģions         = 
| kvalif          = [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīzija]]
| izkr            = [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzija]]
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = 
| čempions        = {{ih|GBR}} (A grupa) &lt;br /&gt; {{ih|EST}} (B grupa)
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = {{ih|SVN}} (8) (A grupā) &lt;br /&gt; {{ih|POL}} (9) (B grupā)
| TV              = 
| mlapa           = [http://www.iihf.com/home-of-hockey/championships/world-championships.html IIHF.com]
| līdzīgi         = 
}}
'''Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija''' ir starptautisks [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kas notiek [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] ietvaros. To rīko [[Starptautiskā Hokeja federācija]] un šis ir nākamais spēcīgākais līmenis pēc [[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]]. 1. divīzijas turnīrā spēlējošās 12 komandas ir sadalītas A (stiprākais sešinieks) un B (vājākais sešinieks) grupās.

No 2001. līdz 2011. gadam divas komandas, kas zaudēja vietu Elites divīzijā tika pazeminātas uz 1. divīziju. Savukārt 1. divīzijas turnīrā katras grupas pirmās vietas ieguvējs tika paaugstināts uz Elites divīziju, toties pēdējās vietas ieguvējs tika pazemināts uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]].

Kopš 2012. gada katras Elites divīzijas grupas pēdējās vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 1. divīziju, ko aizstāj 1. divīzijas A grupas pirmo divu vietu ieguvēji. Savukārt 6. vietas ieguvējs 1. divīzijas A grupā tiek pazemināts uz 1. divīzijas B grupu, ko aizstāj tās uzvarētājs, kamēr 1. divīzijas B grupas 6. vietas ieguvējs tiek pazemināts uz 2. divīziju.

1. divīzijas čempionāts tika izveidots 2001. gadā, no B grupas un četrām labākajām C grupas komandām. 2012. gadā grupas tika sadalītas pēc vietām pagājušajā čempionātā. A grupā piedalījās komandas, kas tika pazeminātas no Elites divīzijas, kā arī 2011. gada 2. un 3. vietu ieguvējiem savās grupās. B grupu veidoja 2011. gada 4. un 5. vietu ieguvēji savās grupās, kā arī komandas, kas tika paaugstinātas no 2. divīzijas. [[Japānas hokeja izlase|Japāna]] kvalificējās A grupai, tāpēc, ka [[IIHF koncils]] vienbalsīgi atļāva tai saglabāt kārtības pozīciju (3.), ko tā bija ieguvusi pirms izstāšanās no 2012. gada čempionāta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&amp;cHash=101cca24bd|title=Japan withdraws from events|author=IIHF|date=2011-03-29|publisher=IIHF.com|accessdate=2011-03-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121019010909/http://www.iihf.com/home-of-hockey/news/news-singleview/article/japan-withdraws-from-events.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=955&amp;cHash=101cca24bd|archivedate=2012-10-19}}&lt;/ref&gt;

== 1. divīzija ==
=== Rezultāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80%
!rowspan=2|Gads
!colspan=2|Paaugstināts
!colspan=2|Pazemināts
|-
!Uz [[Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
!Uz 1. divīzijas A grupu
!Uz 1. divīzijas B grupu
!Uz [[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīziju]]
|-
|2001.
|{{ih|POL}}, {{ih|SVN}}
|
|
|{{ih|LTU}}, {{ih|EST}}
|-
|2002.
|{{ih|BLR}}, {{ih|DEN}}
|
|
|{{ih|KOR}}, {{ih|CHN}}
|-
|2003.
|{{ih|KAZ}}, {{ih|FRA}}
|
|
|{{ih|LTU}}, {{ih|CRO}} 
|-
|[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2004.]]
|{{ih|BLR}}, {{ih|SVN}}
|
|
|{{ih|BEL}}, {{ih|KOR}}
|-
|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2005.]]
|{{ih|NOR}}, {{ih|ITA}}
|
|
|{{ih|CHN}}, {{ih|ROM}}
|-
|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2006.]]
|{{ih|GER}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|ISR}}, {{ih|CRO}}
|-
|[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2007.]]
|{{ih|FRA}}, {{ih|SLO}}
|
|
|{{ih|PRC}}, {{ih|ROM}}
|-
|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2008.]]
|{{ih|HUN}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|EST}}, {{ih|KOR}}
|-
|2009.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|
|
|{{ih|ROM}}, {{ih|AUS}}
|-
|[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā#1. divīzija|2010.]]
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|
|
|{{ih|CRO}}, {{ih|SRB}}
|-
|2011.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|
|
|{{ih|ESP}}, {{ih|EST}}
|-
|2012.
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|AUS}} 
|-
|2013.
|{{ih|ITA}}, {{ih|KAZ}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|EST}}
|-
|2014.
|{{ih|SVN}}, {{ih|AUT}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|ROU}}
|-
|2015.
|{{ih|KAZ}}, {{ih|HUN}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|NED}}
|-
|2016.
|{{ih|SVN}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|JAP}}
|{{ih|ROU}}
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2017.]]
|{{ih|AUT}}, {{ih|KOR}}
|{{ih|GBR}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|NED}}
|-
|[[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|POL}}
|{{ih|CRO}}
|-
|[[2019. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2019.]]
|{{ih|KAZ}}, {{ih|BLR}}
|{{ih|ROU}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|NED}}
|-
|colspan=5|[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2020]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ 
|-
|colspan=5|[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2021]]: Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2022.]]
|{{ih|SVN}}, {{ih|HUN}}
|{{ih|POL}}
|
|
|-
|[[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2023.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|POL}}
|{{ih|JPN}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|SRB}}
|-
|[[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2024.]]
|{{ih|HUN}}, {{ih|SLO}}
|{{ih|UKR}}
|{{ih|KOR}}
|{{ih|NED}}
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025.]]
|{{ih|GBR}}, {{ih|ITA}}
|{{ih|LTU}}
|{{ih|ROU}}
|{{ih|CRO}}
|-
|[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026.]]
|
|{{ih|EST}}
|
| [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ, B grupas pēdējā vieta netika pazemināta uz 2. divīziju.
|}

== B grupa ==
=== Uzvarētāji 1951-2000 ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Komanda
|-
|1951 || {{ih|ITA}}
|-
|1952 || {{ih|GBR}}
|-
|1953 || {{ih|ITA}}
|-
|1955 || {{ih|ITA}}
|-
|1956 || {{ih|GDR}}
|-
|1959 || {{ih|ROM}}
|-
|1961 || {{ih|NOR}}
|-
|1962 || {{ih|JPN}}
|-
|1963 || {{ih|NOR}}
|-
|1964 || {{ih|POL}}
|-
|1965 || {{ih|POL}}
|-
|1966 || {{ih|FRG}}
|-
|1967 || {{ih|POL}}
|-
|1968 || {{ih|YUG}}
|-
|1969 || {{ih|GDR}}
|-
|1970 || {{ih|USA}}
|-
|1971 || {{ih|SUI}}
|-
|1972 || {{ih|POL}}
|-
|1973 || {{ih|GDR}} 
|-
|1974 || {{ih|USA}}
|-
|1975 || {{ih|GDR}}
|-
|1976 || {{ih|ROM}}
|-
|1977 || {{ih|GDR}} 
|-
|1978 || {{ih|POL}}
|-
|1979 || {{ih|NED}}
|-
|1981 || {{ih|ITA}}
|-
|1982 || {{ih|GDR}}
|-
|1983 || {{ih|USA}}
|-
|1985 || {{ih|POL}}
|-
|1986 || {{ih|SUI}}
|-
|1987 || {{ih|POL}}
|-
|1989 || {{ih|NOR}}
|-
|1990 || {{ih|SUI}}
|-
|1991 || {{ih|ITA}}
|-
|1992 || {{ih|AUT}}
|-
|1993 || {{ih|GBR}}
|-
|1994 || {{ih|SUI}}
|-
|1995 || {{ih|SVK}}
|-
|1996 || {{ih|LAT}}
|-
|1997 || {{ih|BLR}}
|-
|1998 || {{ih|UKR}}
|-
|1999 || {{ih|DEN}}
|-
|2000 || {{ih|GER}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Pasaules čempionāts hokejā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā|1. divīzija]]</text>
      <sha1>0yyb562euj4b3trv8oa52qh3s7ui5bx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Gulbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224338</id>
    <revision>
      <id>4464449</id>
      <parentid>4353292</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:15:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10370" sha1="4mc9b3dhvf5t9t61k5cava161u6cu4o" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Ansis Gulbis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Ansis Gulbis.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1873
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta =  [[Smārde]]s muiža, {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1936
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 13
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = Latvietis
|   nodarbošanās = Grāmatizdevējs
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Ansis Gulbis''' (dzimis {{dat|1873|12|8}}, miris {{dat|1936|2|13}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[grāmatizdevējs]] un [[rakstnieks]]. Kopumā viņa izdevniecība izdeva apmēram 2000 grāmatu,&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=228.—229}}&lt;/ref&gt; arī [[Latviešu konversācijas vārdnīca|Latviešu konversācijas vārdnīcu]] (1927—1940).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1873. gada 8. decembrī [[Smārde]]s muižā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Literati_valodnieki&amp;cid=33&amp;name=Ansis_Gulbis_&amp;aid=92 |title=www.lcb.lv |access-date={{dat|2013|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160308091522/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Literati_valodnieki&amp;cid=33&amp;name=Ansis_Gulbis_&amp;aid=92 }}&lt;/ref&gt; kalpu Kārļa un Annas&lt;ref&gt;Dzimšanas ieraksts Tukuma draudzē, LVVA: Fonds 235, Apraksts 6, Lieta 1008, 317 ieraksts 1873. gadā&lt;/ref&gt; ģimenē, agri zaudēja tēvu. No 1882. gada mācījās [[Bigauņciems|Bigauņciema]] pagastskolā, vēlāk izglītojies pašmācības ceļā.&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt; 1889. gadā Gulbis kļuva par mācekli veikalā Rīgā, laikā no 1895. līdz 1899. gadam bija pārdevējs K. Jozesa grāmatu veikalā Daugavpilī, pēc tam kļuvis par tā vadītāju. Daugavpilī viņš iepazinās ar [[Andrejs Pumpurs|Andreju Pumpuru]], kas viņu mudināja pievērsties latviešu grāmatu izdošanai.

1900. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], kur strādāja par tirdzniecības aģentu šveiciešu firmā ''Bächli'' un darbu vadītāju O. Kirhnera rakstāmpiederumu fabrikā.
Ar uzkrāto kapitālu 1903. gadā viņš nodibināja savu izdevniecību un izsludināja parakstīšanos uz [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]], A. Pumpura un [[Aspazija]]s rakstiem. Pirmā izdotā grāmata bija J. V. Gētes „Rakstu” 1. sējums (1903) ar dzeju [[Rainis|Raiņa]] un Aspazijas tulkojumā. Rainis veica redakcionālu darbu un tulkoja, kā pirmais Raiņa darbs Gulbja apgādā tika laists klajā “Pusideālists” (1904), viņš izdeva arī [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] dzejoļu krājumu “Kad ābeles zied” (1904). 1904. gadā nodrukāja arī Pumpura kopoto rakstu izdevumu, tam bija labs noiets kā Krievijā, tā Latvijā.

A. Gulbja izdevniecība Pēterburgā pulcēja ap sevi daudz līdzstrādnieku, kā K. Skalbi, [[Jānis Akuraters|J. Akurateru]], [[Edvards Treimanis-Zvārgulis|E. Treimani (Zvārguli)]], [[Atis Ķeniņš|A. Ķeniņu]], [[Eduards Cālītis|E. Cālīti]], [[Augusts Bračs|A. Braču]], [[Viktors Eglītis|V. Eglīti]], [[Jānis Bankavs|J. Bankavu]], [[Jānis Miezis-Mezevskis|J. Miezi]] ar nodomu izdot “Dzimtenes sēriju” apmēram 20 sējumos, kur ietilptu latviešu dzeja, proza, tulkojumi. Pēterburgā Gulbis nodibināja arī vairākus laikrakstus, žurnālus, izdevumus: &quot;Rīts&quot;, &quot;Jaunās Pēterburgas Avīzes&quot;.&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt;
Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā A. Gulbis iesaistījās [[sociāldemokrāti|sociāldemokrātiskā kustībā]], izdeva aģitācijas brošūras, [[Garlībs Merķelis|G. Merķeļa]] “Latviešu” tulkojumu (1905) un laikrakstu “Pēterburgas Latvietis”. Revolūcijas apspiešanas laikā A. Gulbis 1906. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Hamburga|Hamburgu]], bet jau 1907. gadā atgriezās Pēterburgā un turpināja darbu O. Kirhnera firmā. 1911. gadā viņš atjaunoja apgāda darbību Pēterburgā un nodibināja „Universālās bibliotēkas” sēriju. Par sērijas redaktoru A. Gulbis uzaicināja Raini, tās izdevumi bija orientēti uz latviešu oriģinālliteratūru un pasaules klasikas tulkojumiem (Gētes “Fausts”, [[Ibsens|Ibsena]] “Pērs Gints”, [[Anatols Franss|A. Fransa]] “Dieviem slāpst”, V. Haufa “Pasakas), izdeva arī apcerējumus sabiedriskajās zinātnēs ([[Čārlzs Darvins|Č. Darvina]] “Sugu izcelšanās”). Līdz 1914. gada rudenim iznāca apmēram 200 dzeltenos vākos brošēti pasaules klasiķu darbu tulkojumi un zinātniskā literatūra, darbus bija tulkojuši [[Rainis]], [[Aspazija]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]] u.c.&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt; Lauku skolām 200 sērijas eksemplāri izdalīti bez maksas.
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā A. Gulbis apmēram 9000 „Universālās bibliotēkas” sējumu dāvināja [[latviešu strēlnieki]]em, bet bija spiests pārtraukt apgāda darbību Pēterpilī.

1919. gadā A. Gubja apgāds atjaunoja darbību Rīgā. Izdeva daudzu latviešu autoru kopotos rakstus, sērijas “Romānu bibliotēka” un “Stāstu bibliotēka”. Viens no plašākajiem izdevumiem bija Raiņa “Dzīve un darbi” 11 sējumos (1925—1931), kā arī [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]], Pumpura, [[Jēkabs Zvaigznīte|J. Zvaigznītes]], [[Juris Māters|Māteru Jura]], [[Jānis Esenberģis|J. Esenberģa]], [[Vensku Edvarts|Vensku Edvarta]], [[Apsīšu Jēkabs|Apsīšu Jēkaba]], [[Pērsietis|Pērsieša]], Aspazijas, [[Jaunsudrabiņš|Jaunsudrabiņa]], [[Tagore]]s kopoti darbi. 1920.—1930. gados A. Gulbja apgāds izdeva latviešu rakstnieku darbus arī vācu un angļu valodās. Viņa izdevumu vidū bija nozīmīgi sava laika iespieddarbi — [[Jānis Asars (rakstnieks)|J. Asara]], [[Pēteris Šmits|P. Šmita]], [[Arveds Švābe|A. Švābes]], [[Boriss Vipers|B. Vipera]], [[Teodors Zeiferts|T. Zeiferta]] grāmatas, [[Rūdolfs Egle|R. Egles]] un [[Andrejs Upīts|A. Upīša]] sakārtotā “Pasaules rakstniecības vēsture” (4 sēj., 1930—1934), kā arī [[Kārlis Straubergs|K. Strauberga]] sastādītā “Grieķu lirika”, [[Dante Aligjēri|Dantes]] “Dievišķā komēdija”.
1927. gadā sāka izdot pamatīgo [[Latviešu konversācijas vārdnīca|Latviešu konversācijas vārdnīcu]], kas turpināja iznākt arī pēc viņa nāves, bet palika nepabeigta [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] dēļ. 1925. gadā viņš vadīja laikrakstu „Rīgas Ziņas”.

Līdztekus A. Gulbis 1925./1926. gada sezonā vadīja [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālo teātri]], bet 1926./1927. gada sezonā bija [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālās operas]] direktors.
Miris {{dat|1936|2|13||bez}}, apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt;

== Daiļrade ==
[[Attēls:Ansis Gulbis. Pēc simts gadiem. 1930.jpg|thumb|200px|Romāna dramatizējuma 5 cēlienos &quot;Pēc simts gadiem&quot; vāks (1930).]]
Gulbis darbojās žurnālistikā, rakstīja par grāmatniecības jautājumiem, piemēram, &quot;Kā paceļama kolportāža un izplatamas tautā krietnas grāmatas&quot; (Rīgas Avīze, 1904, nr. 141, 143), &quot;Par mūsu grāmatu tirdzniecību&quot; (Rīgas Avīze, 1903, nr. 158—160 un Latvietis, 1904, nr. 60, 62, 71, 76, 77), &quot;Dažādi mūsu grāmatniecības trūkumi&quot; (Rīgas Avīze, 1903, nr. 163, 164), &quot;Par jaunām reformām mūsu grāmatu tirdzniecībā&quot; (Dienas Lapa, 1903, nr. 137—139, 142, 143).&lt;ref&gt;[http://lgdb.lnb.lv/index/person/794/ Valsts Pētījumu programmas &quot;Letonika&quot; datubāze]&lt;/ref&gt;
Vēlāk izdeva arī savu stāstu un tēlojumu krājumu, tāpat rakstīja lugas.&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt; Viņa pirmais publicētais dzejolis bija &quot;Rotaļa&quot; laikrakstā &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; {{dat|1920|3|6||bez}}.&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot; /&gt; Viņa pazīstamākie darbi ir &quot;Pēc simts gadiem&quot; (1930), &quot;Zigfrīds&quot; (1930), &quot;Jauna valsts&quot; (1932), &quot;Oļģerts Silarājs&quot; (1932), &quot;Druvā un karā&quot; (1934), &quot;Fantasti&quot;, &quot;Fantastu mantojums&quot;; stāstu krājums &quot;Dienvidi&quot;; luga &quot;Skolmeistari&quot;.

Pēc viņa nāves izdots A. Gulbja &quot;Kopotu Rakstu&quot; 1. sējums (1937), kurā ietverta viņa &quot;Autobiogrāfija&quot; un &quot;Pasaka par grāmatu&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_kopoti-raksti-1-sej-autobiografija-pasaka.aspx?BID=e44d3308-8e93-47ce-ac35-56e11e908a52 Kopoti raksti : 1. sēj. Autobiogrāfija. Pasaka par grāmatu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Atkārtoti izdots biogrāfiskais romāns &quot;Zigfrīds Anna Meierovics&quot; (1959, 1992).&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_zigfrids-anna-meierovics-ansis-gulbis.aspx?BID=0a90702a-d990-44b4-97ae-c4a668d7dd11 Zigfrīds Anna Meierovics]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Ojārs Zanders. Sējējs grāmatu laukā. Skolotāju Avīze. (1988. gada 30. marts), 9.lpp.
* Ineta Lipša. Grāmatniecības lauva. Lauku Avīze. Nr.48 (2003. gada 11. marts), 16.lpp.

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{portal2|Latvija|Cilvēki}}
* [http://lgdb.lnb.lv/index/person/794/ Ansis Gulbis]
* [http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Literati_valodnieki&amp;cid=33&amp;name=Ansis_Gulbis_&amp;aid=92 Daugavpils novadnieki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308091522/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Literati_valodnieki&amp;cid=33&amp;name=Ansis_Gulbis_&amp;aid=92 |date={{dat|2016|03|08||bez}} }}
* [http://www.db.lv/citas-zinas/legendas-dzentlmenis-un-mecenats-177039 Leģendas: Džentlmenis un mecenāts]

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Ansis}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1936. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas izdevēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>4mc9b3dhvf5t9t61k5cava161u6cu4o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bion-M № 1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224624</id>
    <revision>
      <id>4464426</id>
      <parentid>2513669</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:21:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls</comment>
      <origin>4464426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4520" sha1="6uuqnwaan78nwiogkpyg4x6mccdwatl" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''Bion-M № 1''
| Nosaukums_orig         = ''Бион-М №1''
| Attēls                 = MAKS Airshow 2013 (Ramenskoye Airport, Russia) (525-08).jpg
| Attēla_izmērs          = 300px
| Att_virsraksts         = ''Bion-M'' makets izstādē ''MAKS-2013''
| Programma              = ''[[Bion-M]]''
| KA_veids               = bioloģijas pavadonis
| Bāzes platforma        = ''[[Bion-M]]''
| KA sērijas Nr          = 1
| Īpašnieks              = 
| Operators              = ''[[Roskosmos]]'', [[Krievijas Zinātņu akadēmija]]s Medicīniski bioloģisko problēmu institūts, {{RUS}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''[[CSKB-Progress]]'', {{RUS}}
| Starta_gads            = 2013
| Starts                 = {{dat|2013|4|19|SK}} 10:00 ''[[UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Sojuz-2.1a]]'', {{RUS}}
| Starta_vieta           = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]]
| Starta_laukums         = 31/6
| Starta_valsts          = {{KAZ}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[OSSI-1]]'', ''[[BeeSat-2]]'', ''[[BeeSat-3]]'', ''[[SOMP]]'', ''[[Dove 2]]'', ''[[AIST № 2]]''
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Nolaišanās gads        = 2013
| Nolaišanās             = {{dat|2013|5|19|SK}} 03:12 ''UTC''
| Nolaišanās vieta       = [[Orenburgas apgabals]], {{RUS}}
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 2013-015A
| NSSDC_ID 2             = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   = 
| Sausmasa               = 2415 kg
| Pilna_masa             = 6266 kg
| Zinātnisko_instr_masa  = 
| Enerģija               = [[saules baterijas]] 
| Raidītāji              = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Orbītas_elementi       = jā
| Orbītas_piezīmes       = &lt;ref name=&quot;zarya 2013&quot; /&gt;
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 64,89°
| Periods                = 96,05 min
| Apoapsīda              = 580 km
| Periapsīda             = 559 km
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = ''[[Bion-11]]''
| KA_nāk                 = ''[[Bion-M № 2]]''
}}
'''''Bion-M № 1''''' (''Бион-М №1'') bija [[Krievija]]s ''[[Bion (pavadoņu sērija)|Bion]]'' sērijas [[kosmiskais aparāts]]. Tas paredzēts kosmiskās bioloģijas, fizioloģijas un biotehnoloģiju eksperimentu veikšanai. Orbītā palaists 2013. gada aprīlī; pēc 30 dienu misijas nolaidās Krievijas teritorijā.

''Bion-M № 1'' programmā piedalījās 20 Krievijas un 15 ārvalstu organizācijas. Galvenā no tām bija [[Krievijas Zinātņu akadēmija]]s Medicīniski bioloģisko problēmu institūts. Kosmosā tika sūtītas 45 [[mājas peles]] (''Mus musculus''), 15 [[gekoni]] (''Chondrodactylus''), 8 [[mongoļu smilšpeles]]&lt;!-- iespējams, nepareizs nosaukums--&gt; (''Meriones unguiculatus''), zivis ''Oreochromis mossambicus'', 20 [[vīngliemeži]] (''Helix pomatia Linnaeus'') un citi, tai skaitā mikroorganismi.

''Bion-M № 1'' tika palaists {{dat|2013|4|19||bez}} 10:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] Kazahstanā. Kopā ar to palaisti pavadoņi ''[[OSSI-1]]'', ''[[BeeSat-2]]'', ''[[BeeSat-3]]'', ''[[SOMP]]'', ''[[Dove 2]]'', ''[[AIST № 2]]'', kuri bija piestiprināti pie ''Bion'' korpusa un atdalīti periodā starp 4. un 35. Zemes apriņķojumu.

Pēc 30 dienām ''Bion-M №1'' lidojums beidzās. {{dat||5|19|SK}} 02:32 ''UTC'' [[nolaižamais aparāts]] atdalījās no ierīču nodalījuma. 03:12 ''UTC'' tas nolaidās uz zemes, netālu no [[Orenburga]]s.
Aparatūras kļūmju un stresa dēļ bojā gāja visas mongoļu smilšpeles, 39 mājas peles, visas zivis.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;zarya 2013&quot;&gt;[http://www.zarya.info/Diaries/Launches/Launches.php?year=2013 2013 - Launches to Orbit and Beyond] &lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://samspace.ru/products/satellites_of_scientific_purpose/ka_bion_m_1/ «Бион-М» №1] ГНПРКЦ &quot;ЦСКБ-ПРОГРЕСС&quot; {{ru ikona}}/{{en ikona}}
* [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/bion-m.htm Bion-M 1, 2] Gunter's Space Page {{en ikona}}


{{2013. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Krievijas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Bioloģijas pavadoņi]]</text>
      <sha1>6uuqnwaan78nwiogkpyg4x6mccdwatl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilupes iela (Rēzekne)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224629</id>
    <revision>
      <id>4464291</id>
      <parentid>4410277</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:14:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4464291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2309" sha1="jtobihnlu00n9l2b9mjqe7mnghz17k9" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rēzeknē|Zilupes iela|Zilupes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Zilupes iela
|attēls           = 
|mapframe-zoom    = 13
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rēzekne|Rēzeknē]]
|karte            = 
|kartes paraksts  = 
|pilsēta          = {{Rēzekne}}
|rajons           = [[Vipinga]]
|ielas garums     = 1290 [[metrs|m]]
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
}}

'''Zilupes iela''' atrodas [[Rēzekne]]s pilsētas austrumu daļā, [[Vipinga|Vipingas mikrorajonā]]. Tā sākas no apļveida krustojuma, kurā kopā ar Zilupes ielu satiekas [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]], [[Liepu iela (Rēzekne)|Liepu iela]] un [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]], un beidzas līdz ar pilsētas austrumu robežu, kur tālāk turpinās autoceļš [[P54]]. Zilupes ielā galvenokārt atrodas privātmājas.

2013. gadā tika veikta Zilupes ielas pilnīga rekonstrukcija par kopējām izmaksām 2 744 381 Ls. Projekta ietvaros pilnīgi no jauna tika uzbūvēti divi rotācijas apļi (pirmais Zilupes, Ludzas, Liepu un Rēznas ielu krustojumā, bet otrs Stacijas un Zilupes ielu krustojumā), nobruģētas ietves, uzklāts jauns asfaltbetona segums, rekonstruēts apgaismojums, izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un izbūvētas sabiedriskā transporta pieturas un to infrastruktūra.&lt;ref&gt;http://www.rezekne.lv/index.php?id=801 Zilupes ielas rekonstrukcija&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Zilupes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Liepu iela (Rēzekne)|Liepu iela]], [[Rēznas iela (Rēzekne)|Rēznas iela]], [[Ludzas iela (Rēzekne)|Ludzas iela]] (apļveida krustojums)
* [[Nikodema Rancāna iela (Rēzekne)|Nikodema Rancāna iela]]
* [[Parka iela (Rēzekne)|Parka iela]]
* [[Stacijas iela (Rēzekne)|Stacijas iela]] (apļveida krustojums)
* [[Keramikas iela (Rēzekne)|Keramikas iela]] (T veida krustojums)
* [[Ausekļa iela (Rēzekne)|Ausekļa iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Vipinga]]
* [[Rēzeknes ielu uzskaitījums|Rēzeknes ielas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rēzekne-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}
{{Rēzeknes ielas}}

[[Kategorija:Ielas Rēzeknē]]</text>
      <sha1>jtobihnlu00n9l2b9mjqe7mnghz17k9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2013. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228153</id>
    <revision>
      <id>4464206</id>
      <parentid>4288153</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4464206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6860" sha1="558iaf1jfzxlz3pbnryg591z2s7fwho" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
| name           = 2013. gada NHL drafts
| logo           = NHL_Draft_2013.jpg
| logosize       = 
| image          = 
| imagesize      = 
| caption        = 
| date           = {{dat|2013|6|30|n}}
| time           = 
| location       = {{vieta|ASV|Ņuarka}}
| network        = 
| first          = {{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]
| first_t        = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
| first_l        = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
| first_r        = 30
| most           = 
| fewest         = 
| overall        = 210
| latv1_nr       = 124
| latv1          = [[Kristers Gudļevskis]]
| draftlist      = [[NHL drafts|NHL drafti]]
| prev_year      = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
| next_year      = [[2014. gada NHL drafts|2014]]
}}
'''2013. gada NHL drafts''' bija 51. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2013. gads|2013]]. gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]] [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika [[Drafts|draftēti]] 211 spēlētāji septiņās kārtās.

5. kārtā ar kopējo 124. numuru [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] draftēja latviešu vārtsargu [[Kristers Gudļevskis|Kristeru Gudļevski]]. Viņš kļuva par 29. Latvijas hokejistu un tikai otro vārtsargu pēc [[Artūrs Irbe|Artūra Irbes]], kurš ticis izvēlēts NHL draftā.

Pirms drafta dažādos kandidātu sarakstos tika minēti arī vairāki citi latviešu hokejisti, piemēram, [[Roberts Lipsbergs]], [[Edgars Cgojevs|Edgars Kļaviņš]], [[Artūrs Kuzmenkovs]] un [[Georgs Golovkovs]], taču neviens no viņiem draftā izvēlēts netika.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Druāns]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Sets Džonss]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]]
|[[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Šons Monahens]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Dernels Nērss]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Ristolainens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Bo Horvats]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Ņičuškins]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Semjuels Morēns]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Makss Domi]]
|[[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Džošs Morisejs]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Puloks]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Kērtiss Lazārs]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Šveice}} [[Mirko Millers]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Kanāda}} [[Kērbijs Raikels]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Mantā]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Frēderiks Gotjē]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Emils Porjē]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Zviedrija}} [[Andrē Burakovskis]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Hanters Šinkaruks]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Maikls Makkerons]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Šī Teodors]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Slovākija}} [[Marko Daņo]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Kanāda}} [[Morgens Klimčaks]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Dikinsons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|ASV}} [[Raiens Hartmans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|34
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs de la Rouss]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|35
|{{Flaga|ASV}} [[Džeitī Komfers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|41
|{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Hegs]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|44
|{{Flaga|Kanāda}} [[Tristans Džerijs]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|55
|{{Flaga|Somija}} [[Arturi Lehkonens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|58
|{{Flaga|Kanāda}} [[Tailers Bertuci]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|61
|{{Flaga|ASV}} [[Zaks Senfords]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|75
|{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Bučņevičs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|77
|{{flaga|ASV}} [[Džeiks Gencels]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|79
|{{flaga|Zviedrija}} [[Matiass Jonmarks]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|80
|{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Duklē]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|86
|{{flaga|Šveice}} [[Svens Andrigeto]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|88
|{{flaga|Krievija}} [[Antons Slepiševs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|89
|{{flaga|Dānija}} [[Olivers Bjorkstrands]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|90
|{{Flaga|Slovākija}} [[Peters Cehlāriks]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|91
|{{Flaga|Kanāda}} [[Džeisijs Lipons]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|99
|{{flaga|Somija}} [[Jūse Saross]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|101
|{{Flaga|Kanāda}} [[Niks Pols]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|104
|{{flaga|ASV}} [[Endrū Kops]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|110
|{{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Greivss]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|123
|{{flaga|ASV}} [[Vils Bučers]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|124
|{{flaga|Latvija}} [[Kristers Gudļevskis]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|125
|{{Flaga|FIN}} [[Saku Menalanens]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|129
|{{Flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|146
|{{Flaga|Čehija}} [[Patriks Bartošāks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== 6. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|177
|{{flaga|Somija}} [[Miro Āltonens]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=30px |Nr.
! width=210px |Spēlētājs
! width=180px |Komanda
|-
|187
|{{Flaga|Krievija}} [[Rušans Rafikovs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|191
|{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|202
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Andreass Jonsons]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|206
|{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Vīgers]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|207
|{{Flaga|RUS}} [[Emils Gaļimovs]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{NHLdrafts}}

[[Kategorija:2013. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>558iaf1jfzxlz3pbnryg591z2s7fwho</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreass Vezālijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232969</id>
    <revision>
      <id>4464416</id>
      <parentid>4207412</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:02:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2647" sha1="7o7nlg2g0y1tzoi59secgpaxdq7818e" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andreass Vezālijs
|     vārds_orig = ''Andreas Vesalius''
|         attēls = Vesalius Portrait pg xii - c.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1514
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Brisele]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1564
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 15
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Padujas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Lēvenas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]
|        zinātne = [[anatomija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Andreass Vezālijs''' (''Andreas Vesalius''; dzimis {{dat|1514|12|31}}, miris {{dat|1564|10|15}}) bija flāmu [[Anatomija|anatoms]], [[ārsts]] un autors vienai no visietekmīgākajām grāmatām par [[Cilvēka anatomija|cilvēka anatomiju]] &quot;[[Par cilvēka ķermeņa uzbūvi]]&quot; (''De humani corporis fabrica'').

Viņš nācis no ārstu ģimenes. 1528. gadā iestājās [[Lēvenas Universitāte|Lēvenas Universitātē]], lai studētu mākslu, bet 1533. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur Parīzes Universitātē apmeklēja militārās studijas. Šajā laikā sāka interesēties arī par anatomiju. Tomēr drīz bija jāpārtrauc studijas, jo [[Svētā Romas impērija]] pieteica karu [[Francija]]i. 1536. gadā Vezālijs atgriezās [[Lēvena|Lēvenā]], kur pabeidza medicīnas studijas. Pēc tam devās uz [[Padujas Universitāte|Padujas Universitāti]], kur 1537. gadā ieguva doktora grādu.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml|title=Andreas Vesalius (1514-1564)|publisher=BBC|accessdate={{dat|2013|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vezālijs bieži vien tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas zinātnes aizsācēju. Bijis profesors [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]], vēlāk bijis ārsts [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galmā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml Biogrāfija] {{en ikona}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vezālijs, Andreass}}
[[Kategorija:1514. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1564. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Flāmi]]
[[Kategorija:Anatomi]]</text>
      <sha1>7o7nlg2g0y1tzoi59secgpaxdq7818e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464418</id>
      <parentid>4464416</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:05:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8705" sha1="iv92xus2ql2lvmzmddeu0z4azsii7wd" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andreass Vezālijs
|     vārds_orig = ''Andreas Vesalius''
|         attēls = Vesalius Portrait pg xii - c.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1514
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Brisele]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1564
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 15
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Padujas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Lēvenas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]
|        zinātne = [[anatomija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Andreass Vezālijs''' (''Andreas Vesalius''; dzimis {{dat|1514|12|31}}, miris {{dat|1564|10|15}}) bija flāmu [[Anatomija|anatoms]], [[ārsts]] un autors vienai no visietekmīgākajām grāmatām par [[Cilvēka anatomija|cilvēka anatomiju]] &quot;[[Par cilvēka ķermeņa uzbūvi]]&quot; (''De humani corporis fabrica'').

Viņš nācis no ārstu ģimenes. 1528. gadā iestājās [[Lēvenas Universitāte|Lēvenas Universitātē]], lai studētu mākslu, bet 1533. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur Parīzes Universitātē apmeklēja militārās studijas. Šajā laikā sāka interesēties arī par anatomiju. Tomēr drīz bija jāpārtrauc studijas, jo [[Svētā Romas impērija]] pieteica karu [[Francija]]i. 1536. gadā Vezālijs atgriezās [[Lēvena|Lēvenā]], kur pabeidza medicīnas studijas. Pēc tam devās uz [[Padujas Universitāte|Padujas Universitāti]], kur 1537. gadā ieguva doktora grādu.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml|title=Andreas Vesalius (1514-1564)|publisher=BBC|accessdate={{dat|2013|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vezālijs bieži vien tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas zinātnes aizsācēju. Bijis profesors [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]], vēlāk bijis ārsts [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galmā.

== Dzīvesgājums ==
Andreass Vezālijs piedzima 1514. gada 31. decembrī [[Brisele|Briselē]], kas tolaik atradās [[Hābsburgu Nīderlandes]] sastāvā. Viņš nāca no ārstu un aptiekāru ģimenes. Viņa tēvs bija imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma aptiekārs, bet vairāki dzimtas locekļi bija saistīti ar medicīnu un galma dienestu. Šī vide jau agrā vecumā veicināja Vezālija interesi par cilvēka ķermeni, medicīnu un anatomiju.

Sākotnējo izglītību Vezālijs ieguva Briselē un [[Lēvene|Lēvenē]]. 1529. gadā viņš iestājās [[Lēvenes Universitāte|Lēvenes Universitātē]], kur studēja klasiskās valodas, filozofiju un dabaszinātņu pamatus. Viņš apguva [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kas vēlāk bija būtiski svarīgi medicīnas tekstu lasīšanai un salīdzināšanai ar praktiskajiem anatomiskajiem novērojumiem.

1533. gadā Vezālijs devās uz [[Parīze|Parīzi]], lai studētu medicīnu. Parīzē viņš mācījās pie pazīstamiem ārstiem un anatomiem, tostarp [[Jakobs Silvijs|Jakoba Silvija]] un [[Johans Ginters no Andernahas|Johana Gintera no Andernahas]]. Šajā laikā Eiropas medicīnas izglītībā joprojām dominēja [[Galēns|Galēna]] autoritāte, un cilvēka anatomija lielā mērā tika skaidrota pēc antīko autoru tekstiem, nevis pēc sistemātiskām cilvēka ķermeņa sekcijām.

Parīzē Vezālijs arvien vairāk pievērsās praktiskai anatomijai. Viņš piedalījās līķu sekcijās un pats centās pārbaudīt, vai Galēna apraksti atbilst cilvēka ķermenim. Šī pieeja vēlāk kļuva par vienu no viņa darba galvenajām iezīmēm — autoritāšu tekstus viņš salīdzināja ar tiešu novērojumu.

1536. gadā kara starp [[Francija|Franciju]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valdnieku Kārli V dēļ Vezālijs bija spiests pamest Parīzi un atgriezās Lēvenē. Tur viņš turpināja medicīnas studijas un praktiskus anatomijas pētījumus. 1537. gadā viņš devās uz [[Paduja|Paduju]], kas bija viens no nozīmīgākajiem medicīnas izglītības centriem Eiropā.

1537. gadā Vezālijs ieguva medicīnas doktora grādu [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par ķirurģijas un anatomijas profesoru. Padujā viņš ieviesa aktīvāku anatomijas mācīšanas metodi: profesors pats veica sekcijas un demonstrēja studentiem cilvēka ķermeņa uzbūvi, nevis tikai lasīja Galēna tekstus, kamēr praktisko darbu darīja palīgi.

Padujas periodā Vezālijs sāka publicēt anatomiskus mācību materiālus. 1538. gadā viņš izdeva anatomisko tabulu krājumu ''Tabulae anatomicae sex'', kurā bija sešas lielas ilustrācijas studentu vajadzībām. Šis darbs parādīja viņa interesi par precīzu vizuālu attēlojumu un kļuva par priekšvēstnesi viņa vēlākajam lielajam anatomijas darbam.

Vezālija nozīmīgākais darbs bija ''De humani corporis fabrica'', kas tika izdots 1543. gadā [[Bāzele|Bāzelē]]. Pilnais nosaukums latīņu valodā bija ''De humani corporis fabrica libri septem'', proti, “Par cilvēka ķermeņa uzbūvi septiņās grāmatās”. Darbs bija veltīts cilvēka anatomijai un ietvēra detalizētus aprakstus par kauliem, muskuļiem, asinsvadiem, nerviem, iekšējiem orgāniem, sirdi un smadzenēm.

''De humani corporis fabrica'' bija īpaši nozīmīgs ar to, ka tas balstījās uz cilvēka ķermeņa sekcijām un precīzām ilustrācijām. Vezālijs norādīja uz vairākām Galēna kļūdām, jo Galēns daudzos gadījumos bija aprakstījis dzīvnieku, nevis cilvēku anatomiju. Vezālijs nepilnībā noraidīja antīko medicīnu, tomēr viņš parādīja, ka medicīnas zināšanām jābalstās uz tiešu novērojumu.

1543. gadā, tajā pašā gadā, kad iznāca ''De humani corporis fabrica'', Vezālijs publicēja arī saīsinātu mācību versiju ''Epitome'', kas bija paredzēta studentiem un plašākai izplatīšanai. Šie darbi padarīja Vezāliju par vienu no pazīstamākajiem anatomiem Eiropā, taču vienlaikus izraisīja arī kritiku no tiem ārstiem, kuri aizstāvēja Galēna autoritāti.

Pēc ''De humani corporis fabrica'' publicēšanas Vezālijs pameta akadēmisko darbu Padujā un kļuva par imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma ārstu. Viņa darbs galmā bija saistīts ar valdnieka un augstmaņu ārstēšanu, militāro kampaņu medicīnisko aprūpi un konsultācijām. Pēc Kārļa V atteikšanās no varas Vezālijs turpināja kalpot viņa dēlam [[Filips II Hābsburgs|Filipam II]], Spānijas karalim.

Dzīve galmā ievērojami atšķīrās no universitātes anatomijas darba. Vezālijs vairs nevarēja tik aktīvi nodarboties ar publiskām sekcijām un sistemātisku anatomijas mācīšanu, tomēr viņš saglabāja augstu autoritāti kā ārsts. 1555. gadā tika izdots otrais, pārstrādātais ''De humani corporis fabrica'' izdevums, kurā tika veikti labojumi un papildinājumi.

1564. gadā Vezālijs devās svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. Par šī ceļojuma iemesliem pastāv dažādi nostāsti, tostarp vēlākas leģendas par konfliktu ar [[Inkvizīcija|inkvizīciju]], tomēr drošu pierādījumu šīm versijām nav. Ticamāk, ka ceļojums bija saistīts ar personiskiem vai reliģiskiem motīviem, kā arī ar galma dzīves apstākļiem.

Atceļā no Svētās zemes Vezālijs saslima vai cieta grūtības jūras brauciena laikā. Viņš mira 1564. gada 15. oktobrī [[Zakinta|Zakintā]], kas tolaik atradās [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republikas]] pakļautībā. Viņš tika apbedīts Zakintā, taču precīza kapa vieta vēlāk zuda.

Andreass Vezālijs tiek uzskatīts par vienu no modernās anatomijas pamatlicējiem. Viņa darbi mainīja anatomijas mācīšanu Eiropā, nostiprinot principu, ka cilvēka ķermeņa uzbūve jāpēta ar tiešu novērojumu, sekcijām un precīzu attēlojumu. Viņa biogrāfija ir cieši saistīta ar pāreju no viduslaiku medicīnas autoritāšu tradīcijas uz renesanses laikmeta empīrisko zinātni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml Biogrāfija] {{en ikona}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vezālijs, Andreass}}
[[Kategorija:1514. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1564. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Flāmi]]
[[Kategorija:Anatomi]]</text>
      <sha1>iv92xus2ql2lvmzmddeu0z4azsii7wd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464419</id>
      <parentid>4464418</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8703" sha1="sjtqh5075i93xno0c2olj7zjr6g25nz" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andreass Vezālijs
|     vārds_orig = ''Andreas Vesalius''
|         attēls = Vesalius Portrait pg xii - c.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1514
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Brisele]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1564
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 15
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Padujas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Lēvenas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]
|        zinātne = [[anatomija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Andreass Vezālijs''' (''Andreas Vesalius''; dzimis {{dat|1514|12|31}}, miris {{dat|1564|10|15}}) bija flāmu [[Anatomija|anatoms]], [[ārsts]] un autors vienai no visietekmīgākajām grāmatām par [[Cilvēka anatomija|cilvēka anatomiju]] &quot;[[Par cilvēka ķermeņa uzbūvi]]&quot; (''De humani corporis fabrica'').

Viņš nācis no ārstu ģimenes. 1528. gadā iestājās [[Lēvenas Universitāte|Lēvenas Universitātē]], lai studētu mākslu, bet 1533. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur Parīzes Universitātē apmeklēja militārās studijas. Šajā laikā sāka interesēties arī par anatomiju. Tomēr drīz bija jāpārtrauc studijas, jo [[Svētā Romas impērija]] pieteica karu [[Francija]]i. 1536. gadā Vezālijs atgriezās [[Lēvena|Lēvenā]], kur pabeidza medicīnas studijas. Pēc tam devās uz [[Padujas Universitāte|Padujas Universitāti]], kur 1537. gadā ieguva doktora grādu.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml|title=Andreas Vesalius (1514-1564)|publisher=BBC|accessdate={{dat|2013|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vezālijs bieži vien tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas zinātnes aizsācēju. Bijis profesors [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]], vēlāk bijis ārsts [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galmā.

== Dzīvesgājums ==
Andreass Vezālijs dzimis 1514. gada 31. decembrī [[Brisele|Briselē]], kas tolaik atradās [[Hābsburgu Nīderlandes]] sastāvā. Viņš nāca no ārstu un aptiekāru ģimenes. Viņa tēvs bija imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma aptiekārs, bet vairāki dzimtas locekļi bija saistīti ar medicīnu un galma dienestu. Šī vide jau agrā vecumā veicināja Vezālija interesi par cilvēka ķermeni, medicīnu un anatomiju.

Sākotnējo izglītību Vezālijs ieguva Briselē un [[Lēvene|Lēvenē]]. 1529. gadā viņš iestājās [[Lēvenes Universitāte|Lēvenes Universitātē]], kur studēja klasiskās valodas, filozofiju un dabaszinātņu pamatus. Viņš apguva [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kas vēlāk bija būtiski svarīgi medicīnas tekstu lasīšanai un salīdzināšanai ar praktiskajiem anatomiskajiem novērojumiem.

1533. gadā Vezālijs devās uz [[Parīze|Parīzi]], lai studētu medicīnu. Parīzē viņš mācījās pie pazīstamiem ārstiem un anatomiem, tostarp [[Jakobs Silvijs|Jakoba Silvija]] un [[Johans Ginters no Andernahas|Johana Gintera no Andernahas]]. Šajā laikā Eiropas medicīnas izglītībā joprojām dominēja [[Galēns|Galēna]] autoritāte, un cilvēka anatomija lielā mērā tika skaidrota pēc antīko autoru tekstiem, nevis pēc sistemātiskām cilvēka ķermeņa sekcijām.

Parīzē Vezālijs arvien vairāk pievērsās praktiskai anatomijai. Viņš piedalījās līķu sekcijās un pats centās pārbaudīt, vai Galēna apraksti atbilst cilvēka ķermenim. Šī pieeja vēlāk kļuva par vienu no viņa darba galvenajām iezīmēm — autoritāšu tekstus viņš salīdzināja ar tiešu novērojumu.

1536. gadā kara starp [[Francija|Franciju]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valdnieku Kārli V dēļ Vezālijs bija spiests pamest Parīzi un atgriezās Lēvenē. Tur viņš turpināja medicīnas studijas un praktiskus anatomijas pētījumus. 1537. gadā viņš devās uz [[Paduja|Paduju]], kas bija viens no nozīmīgākajiem medicīnas izglītības centriem Eiropā.

1537. gadā Vezālijs ieguva medicīnas doktora grādu [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par ķirurģijas un anatomijas profesoru. Padujā viņš ieviesa aktīvāku anatomijas mācīšanas metodi: profesors pats veica sekcijas un demonstrēja studentiem cilvēka ķermeņa uzbūvi, nevis tikai lasīja Galēna tekstus, kamēr praktisko darbu darīja palīgi.

Padujas periodā Vezālijs sāka publicēt anatomiskus mācību materiālus. 1538. gadā viņš izdeva anatomisko tabulu krājumu ''Tabulae anatomicae sex'', kurā bija sešas lielas ilustrācijas studentu vajadzībām. Šis darbs parādīja viņa interesi par precīzu vizuālu attēlojumu un kļuva par priekšvēstnesi viņa vēlākajam lielajam anatomijas darbam.

Vezālija nozīmīgākais darbs bija ''De humani corporis fabrica'', kas tika izdots 1543. gadā [[Bāzele|Bāzelē]]. Pilnais nosaukums latīņu valodā bija ''De humani corporis fabrica libri septem'', proti, “Par cilvēka ķermeņa uzbūvi septiņās grāmatās”. Darbs bija veltīts cilvēka anatomijai un ietvēra detalizētus aprakstus par kauliem, muskuļiem, asinsvadiem, nerviem, iekšējiem orgāniem, sirdi un smadzenēm.

''De humani corporis fabrica'' bija īpaši nozīmīgs ar to, ka tas balstījās uz cilvēka ķermeņa sekcijām un precīzām ilustrācijām. Vezālijs norādīja uz vairākām Galēna kļūdām, jo Galēns daudzos gadījumos bija aprakstījis dzīvnieku, nevis cilvēku anatomiju. Vezālijs nepilnībā noraidīja antīko medicīnu, tomēr viņš parādīja, ka medicīnas zināšanām jābalstās uz tiešu novērojumu.

1543. gadā, tajā pašā gadā, kad iznāca ''De humani corporis fabrica'', Vezālijs publicēja arī saīsinātu mācību versiju ''Epitome'', kas bija paredzēta studentiem un plašākai izplatīšanai. Šie darbi padarīja Vezāliju par vienu no pazīstamākajiem anatomiem Eiropā, taču vienlaikus izraisīja arī kritiku no tiem ārstiem, kuri aizstāvēja Galēna autoritāti.

Pēc ''De humani corporis fabrica'' publicēšanas Vezālijs pameta akadēmisko darbu Padujā un kļuva par imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma ārstu. Viņa darbs galmā bija saistīts ar valdnieka un augstmaņu ārstēšanu, militāro kampaņu medicīnisko aprūpi un konsultācijām. Pēc Kārļa V atteikšanās no varas Vezālijs turpināja kalpot viņa dēlam [[Filips II Hābsburgs|Filipam II]], Spānijas karalim.

Dzīve galmā ievērojami atšķīrās no universitātes anatomijas darba. Vezālijs vairs nevarēja tik aktīvi nodarboties ar publiskām sekcijām un sistemātisku anatomijas mācīšanu, tomēr viņš saglabāja augstu autoritāti kā ārsts. 1555. gadā tika izdots otrais, pārstrādātais ''De humani corporis fabrica'' izdevums, kurā tika veikti labojumi un papildinājumi.

1564. gadā Vezālijs devās svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. Par šī ceļojuma iemesliem pastāv dažādi nostāsti, tostarp vēlākas leģendas par konfliktu ar [[Inkvizīcija|inkvizīciju]], tomēr drošu pierādījumu šīm versijām nav. Ticamāk, ka ceļojums bija saistīts ar personiskiem vai reliģiskiem motīviem, kā arī ar galma dzīves apstākļiem.

Atceļā no Svētās zemes Vezālijs saslima vai cieta grūtības jūras brauciena laikā. Viņš mira 1564. gada 15. oktobrī [[Zakinta|Zakintā]], kas tolaik atradās [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republikas]] pakļautībā. Viņš tika apbedīts Zakintā, taču precīza kapa vieta vēlāk zuda.

Andreass Vezālijs tiek uzskatīts par vienu no modernās anatomijas pamatlicējiem. Viņa darbi mainīja anatomijas mācīšanu Eiropā, nostiprinot principu, ka cilvēka ķermeņa uzbūve jāpēta ar tiešu novērojumu, sekcijām un precīzu attēlojumu. Viņa biogrāfija ir cieši saistīta ar pāreju no viduslaiku medicīnas autoritāšu tradīcijas uz renesanses laikmeta empīrisko zinātni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml Biogrāfija] {{en ikona}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vezālijs, Andreass}}
[[Kategorija:1514. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1564. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Flāmi]]
[[Kategorija:Anatomi]]</text>
      <sha1>sjtqh5075i93xno0c2olj7zjr6g25nz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464593</id>
      <parentid>4464419</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4464593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8724" sha1="8583ea7sjxzvspngoz93utxs61srwjx" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andreass Vezālijs
|     vārds_orig = ''Andreas Vesalius''
|         attēls = Vesalius Portrait pg xii - c.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1514
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Brisele]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1564
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 15
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Padujas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Lēvenas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Padujas Universitāte]]
|        zinātne = [[anatomija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Andreass Vezālijs''' (''Andreas Vesalius''; dzimis {{dat|1514|12|31}}, miris {{dat|1564|10|15}}) bija flāmu [[Anatomija|anatoms]], [[ārsts]] un autors vienai no visietekmīgākajām grāmatām par [[Cilvēka anatomija|cilvēka anatomiju]] &quot;[[Par cilvēka ķermeņa uzbūvi]]&quot; (''De humani corporis fabrica'').

Viņš nācis no ārstu ģimenes. 1528. gadā iestājās [[Lēvenas Universitāte|Lēvenas Universitātē]], lai studētu mākslu, bet 1533. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur [[Parīzes Universitāte|Parīzes Universitātē]] apmeklēja militārās studijas. Šajā laikā sāka interesēties arī par anatomiju. Tomēr drīz bija jāpārtrauc studijas, jo [[Svētā Romas impērija]] pieteica karu [[Francija]]i. 1536. gadā Vezālijs atgriezās [[Lēvena|Lēvenā]], kur pabeidza medicīnas studijas. Pēc tam devās uz [[Padujas Universitāte|Padujas Universitāti]], kur 1537. gadā ieguva doktora grādu.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml|title=Andreas Vesalius (1514-1564)|publisher=BBC|accessdate={{dat|2013|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vezālijs bieži vien tiek uzskatīts par mūsdienu cilvēka anatomijas zinātnes aizsācēju. Bijis profesors Padujas Universitātē, vēlāk bijis ārsts [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galmā.

== Dzīvesgājums ==
Andreass Vezālijs dzimis 1514. gada 31. decembrī [[Brisele|Briselē]], kas tolaik atradās [[Hābsburgu Nīderlande]]s sastāvā. Viņš nāca no ārstu un aptiekāru ģimenes. Viņa tēvs bija imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma aptiekārs, bet vairāki dzimtas locekļi bija saistīti ar medicīnu un galma dienestu. Šī vide jau agrā vecumā veicināja Vezālija interesi par cilvēka ķermeni, medicīnu un anatomiju.

Sākotnējo izglītību Vezālijs ieguva Briselē un [[Lēvena|Lēvenā]]. 1529. gadā viņš iestājās [[Lēvenas Universitāte|Lēvenas Universitātē]], kur studēja klasiskās valodas, filozofiju un dabaszinātņu pamatus. Viņš apguva [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kas vēlāk bija būtiski svarīgi medicīnas tekstu lasīšanai un salīdzināšanai ar praktiskajiem anatomiskajiem novērojumiem.

1533. gadā Vezālijs devās uz [[Parīze|Parīzi]], lai studētu medicīnu. Parīzē viņš mācījās pie pazīstamiem ārstiem un anatomiem, tostarp [[Jakobs Silvijs|Jakoba Silvija]] un [[Johans Ginters no Andernahas|Johana Gintera no Andernahas]]. Šajā laikā Eiropas medicīnas izglītībā joprojām dominēja [[Galēns|Galēna]] autoritāte, un cilvēka anatomija lielā mērā tika skaidrota pēc antīko autoru tekstiem, nevis pēc sistemātiskām cilvēka ķermeņa sekcijām.

Parīzē Vezālijs arvien vairāk pievērsās praktiskai anatomijai. Viņš piedalījās līķu sekcijās un pats centās pārbaudīt, vai Galēna apraksti atbilst cilvēka ķermenim. Šī pieeja vēlāk kļuva par vienu no viņa darba galvenajām iezīmēm — autoritāšu tekstus viņš salīdzināja ar tiešu novērojumu.

1536. gadā kara starp [[Francija|Franciju]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valdnieku Kārli V dēļ Vezālijs bija spiests pamest Parīzi un atgriezās Lēvenē. Tur viņš turpināja medicīnas studijas un praktiskus anatomijas pētījumus. 1537. gadā viņš devās uz [[Paduja|Paduju]], kas bija viens no nozīmīgākajiem medicīnas izglītības centriem Eiropā.

1537. gadā Vezālijs ieguva medicīnas doktora grādu [[Padujas Universitāte|Padujas Universitātē]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par ķirurģijas un anatomijas profesoru. Padujā viņš ieviesa aktīvāku anatomijas mācīšanas metodi: profesors pats veica sekcijas un demonstrēja studentiem cilvēka ķermeņa uzbūvi, nevis tikai lasīja Galēna tekstus, kamēr praktisko darbu darīja palīgi.

Padujas periodā Vezālijs sāka publicēt anatomiskus mācību materiālus. 1538. gadā viņš izdeva anatomisko tabulu krājumu ''Tabulae anatomicae sex'', kurā bija sešas lielas ilustrācijas studentu vajadzībām. Šis darbs parādīja viņa interesi par precīzu vizuālu attēlojumu un kļuva par priekšvēstnesi viņa vēlākajam lielajam anatomijas darbam.

Vezālija nozīmīgākais darbs bija ''De humani corporis fabrica'', kas tika izdots 1543. gadā [[Bāzele|Bāzelē]]. Pilnais nosaukums latīņu valodā bija ''De humani corporis fabrica libri septem'', proti, “Par cilvēka ķermeņa uzbūvi septiņās grāmatās”. Darbs bija veltīts cilvēka anatomijai un ietvēra detalizētus aprakstus par kauliem, muskuļiem, asinsvadiem, nerviem, iekšējiem orgāniem, sirdi un smadzenēm.

''De humani corporis fabrica'' bija īpaši nozīmīgs ar to, ka tas balstījās uz cilvēka ķermeņa sekcijām un precīzām ilustrācijām. Vezālijs norādīja uz vairākām Galēna kļūdām, jo Galēns daudzos gadījumos bija aprakstījis dzīvnieku, nevis cilvēku anatomiju. Vezālijs nepilnībā noraidīja antīko medicīnu, tomēr viņš parādīja, ka medicīnas zināšanām jābalstās uz tiešu novērojumu.

1543. gadā, tajā pašā gadā, kad iznāca ''De humani corporis fabrica'', Vezālijs publicēja arī saīsinātu mācību versiju ''Epitome'', kas bija paredzēta studentiem un plašākai izplatīšanai. Šie darbi padarīja Vezāliju par vienu no pazīstamākajiem anatomiem Eiropā, taču vienlaikus izraisīja arī kritiku no tiem ārstiem, kuri aizstāvēja Galēna autoritāti.

Pēc ''De humani corporis fabrica'' publicēšanas Vezālijs pameta akadēmisko darbu Padujā un kļuva par imperatora [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] galma ārstu. Viņa darbs galmā bija saistīts ar valdnieka un augstmaņu ārstēšanu, militāro kampaņu medicīnisko aprūpi un konsultācijām. Pēc Kārļa V atteikšanās no varas Vezālijs turpināja kalpot viņa dēlam [[Filips II Hābsburgs|Filipam II]], Spānijas karalim.

Dzīve galmā ievērojami atšķīrās no universitātes anatomijas darba. Vezālijs vairs nevarēja tik aktīvi nodarboties ar publiskām sekcijām un sistemātisku anatomijas mācīšanu, tomēr viņš saglabāja augstu autoritāti kā ārsts. 1555. gadā tika izdots otrais, pārstrādātais ''De humani corporis fabrica'' izdevums, kurā tika veikti labojumi un papildinājumi.

1564. gadā Vezālijs devās svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. Par šī ceļojuma iemesliem pastāv dažādi nostāsti, tostarp vēlākas leģendas par konfliktu ar [[Inkvizīcija|inkvizīciju]], tomēr drošu pierādījumu šīm versijām nav. Ticamāk, ka ceļojums bija saistīts ar personiskiem vai reliģiskiem motīviem, kā arī ar galma dzīves apstākļiem.

Atceļā no Svētās zemes Vezālijs saslima vai cieta grūtības jūras brauciena laikā. Viņš mira 1564. gada 15. oktobrī [[Zakinta|Zakintā]], kas tolaik atradās [[Venēcijas Republika]]s pakļautībā. Viņš tika apbedīts Zakintā, taču precīza kapa vieta vēlāk zuda.

Andreass Vezālijs tiek uzskatīts par vienu no modernās anatomijas pamatlicējiem. Viņa darbi mainīja anatomijas mācīšanu Eiropā, nostiprinot principu, ka cilvēka ķermeņa uzbūve jāpēta ar tiešu novērojumu, sekcijām un precīzu attēlojumu. Viņa biogrāfija ir cieši saistīta ar pāreju no viduslaiku medicīnas autoritāšu tradīcijas uz renesanses laikmeta empīrisko zinātni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/vesalius_andreas.shtml Biogrāfija BBC] {{en ikona}}

{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vezālijs, Andreass}}
[[Kategorija:1514. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1564. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Flāmi]]
[[Kategorija:Anatomi]]</text>
      <sha1>8583ea7sjxzvspngoz93utxs61srwjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas ebreji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235450</id>
    <revision>
      <id>4464443</id>
      <parentid>4413181</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19158" sha1="s28dnzuglu8fswngt75rn4iop0ttghb" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|thumb|400px|Latvijas miestu un pilsētu ebrejiskie vārdi. Ar sarkanu līniju iezīmēta aptuvenā ebreju apmešanās zonas robeža, ar zilu līniju — ļitvaku [[jidišs|jidiša]] valodas izplatības robeža]]
[[Attēls:Ebreji Rīgas tirgū 1848.JPG|thumb|400px|Ebreji Rīgas Vecajā tirgū ([[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]], 1848).]]
'''Latvijas ebreji''' ({{val|he|יהדות לטביה}}), līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] līdztekus lietoja arī vārdu '''žīdi''',&lt;ref name=&quot;Satori&quot;&gt;[https://satori.lv/article/satori-diskusija-balto-cilveku-pasakas Satori diskusija: balto cilvēku pasakas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809124151/https://satori.lv/article/satori-diskusija-balto-cilveku-pasakas |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} vēsturnieka [[Iļja Ļenskis|Iļjas Ļenska]] argumenti diskusijā žurnālā &quot;[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]&quot; 21.07.2020&lt;/ref&gt; ir viena no [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]]. Pēc pēdējās [[Tautas skaitīšana]]s datiem Latvijā 2011. gadā dzīvoja 6437 [[ebreji]], galvenokārt [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s, [[Latgales priekšpilsēta]]s un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[apkaime|apkaimēs]], kā arī [[Jūrmala]]s pilsētā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2013. |access-date=20.10.2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140223174656/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |archivedate=23.02.2014 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Ebreju vēsture Latvijā}}
Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Kad 1585. gadā karalis [[Stefans Batorijs]] savā kontrolē pārņēma Piltenes apgabalu, tajā dzīvojošajiem ebrejiem piešķīra plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam. [[Lejaskurzeme]]s [[Grobiņas fogti]]jā, kas uz laiku bija nodota [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] pārvaldē, sāka ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s. Vēlāk viņi pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kur izveidojās prāva ebreju kopiena.
Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas, kas runāja lietuviskā (&quot;ļitvaku&quot;) [[jidišs|jidišā]]. Pēc ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] 1791. gada rīkojuma Latgales ebreji nedrīkstēja pamest t.s. &quot;[[Nometinājuma josla|nometinājuma joslu]]&quot; un ieceļot pārējā Latvijā.

Kopš 18. gadsimta Latvijā starp ebreju sīktirgotājiem un latviešu zemniekiem izveidojās tieša sabiedriska saskarsme. Lauku sētās, pārdodot pirmās nepieciešamības priekšmetus vai mainot tos pret zemnieku ražojumiem, ebreji centās apgūt [[latviešu valoda|latviešu valodu]] un kaut lauzītā izrunā prata saprasties ar pircēju. No šiem ebrejiem zemnieki uzzināja par apkārtnes notikumiem un guva ne vienu vien vērtīgu padomu sadzīves un saimnieciskajos jautājumos. Ebreju nosaukums &quot;žīds&quot; Latvijā ieviesās no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], kur tam nebija tāda nicinoša pieskaņa kā Krievijas Impērijā.
Kad 19. gadsimta beigās, bēgot no &quot;žīdu [[pogroms|pogromiem]]&quot;, Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas un Baltkrievijas, sāka izplatīties arī reliģiski aizspriedumi un palielinājās saimnieciskā konkurence. Tomēr [[Krišjānis Valdemārs]] aicināja mācīties no ebrejiem, kā tikt pie turības, pārņemt viņu darbaspējas un prasmi atrast jauno, noderīgo. Avīze &quot;[[Dienas Lapa]]&quot; 1886. gada 14. oktobrī uzsvēra, ka ebreji &quot;mums der par dzīvu pierādījumu, cik ļoti var stiprināties kāda maza, nicināta tautiņa, pie viņiem mēs skaidri redzam, ko panāk caur izmanību, pacietību un savstarpēju ciešu kopību&quot;.

[[Attēls:Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons.jpg|thumb|400px|Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons]]
1918. gada 18. novembrī proklamētā [[Latvijas Republika]] bija latviešu nacionālā valsts, taču tā tiecās veidot vienotu visu pilsoņu valsts tautu. Latvijā dzīvojošie ebreji pirmoreiz kļuva līdztiesīgi ar citām tautībām, kas veicināja ebreju lojalitātes rašanos pret neatkarīgo Latviju. 
Par ieguldījumu [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] [[Oto Goldfelds]], [[Josifs Hops]], [[Zāmuels Hops]], [[Roberts Maļeckis]], [[Maksis Grīnguts]] un [[Eliass Pinuss]] saņēma Lāčplēša Kara ordeni, bet četri ebreju karavīri saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (Hiršs Berkovičs, Eliass  Rihters, Zālamans Levinsons un Dāvids Bērs). Kaujās par Latvijas neatkarību krita vai no ievainojumiem mira vairāk nekā 50 ebreju.&lt;ref name=&quot;am&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2021. gada 14. februārī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}&lt;/ref&gt;
No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji, par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā. 
1923.—1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju varas iestādes ([[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|PSRS tolaik bija Vācijas sabiedrotā]]) līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas cionistu, konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācību iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un [[Bikur Holim (slimnīca)|''Bikur Holim'' biedrību]]. 1941. gada 14. jūnijā uz Krieviju izsūtīja 1771 Latvijas ebreju. Savukārt vācu okupācijas iestāžu veiktā [[Holokausts Latvijā|ebreju holokausta]] laikā 1941.—1944. gada laikā bojā gāja vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas ebreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas PSR teritorijā dzīvojošo ebreju. Līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā.&lt;ref&gt;[http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana |date={{dat|2015|02|15||bez}} }} Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģers Vestermanis&lt;/ref&gt;

== Termina &quot;''žīds''&quot; lietojums ==
[[Kristofors Fīrekers|Kristapa Fīrekera]] ap 1650. gadu sacerētajā [[latviešu valoda]]s skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka &quot;žīds&quot; ir nodokļu ievācējs vai arī &quot;ebrejs&quot;, kas nodarbojas ar šo amatu.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt; 19. gadsimta latviešu avīzēs etniskās piederības apzīmēšanai līdztekus izmantoja gan vārdu &quot;žīds&quot;, gan &quot;ebrejs&quot;. [[Latvijas Augstskola]]s rektora pienākumu izpildītājs [[Ernests Felsbergs]] 1920. gadā piedāvāja vārdu &quot;žīds&quot; izslēgt no oficiālās aprites un šo jautājumu nodeva [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]i izskatīšanai. Fakultātes dekāns un profesors [[Jānis Endzelīns]] savā slēdzienā minēja, ka tas ir politisks jautājums – ja atteiksimies no šī vārda izmantošanas, tā būs muguras locīšana svešinieku priekšā un nebūs tālu tā diena, kad [[leiši]] gribēs, lai mēs viņus sauktu par [[lietuvieši]]em.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;
Kad 1923. gadā [[Ebreju iela|Ebreju ielu Rīgā]] pārdēvēja par Žīdu ielu, [[Latvijas Republikas Izglītības ministrija]]s Ebreju pārvalde deva skaidrojumu, ka daudzi, lietojot vārdu &quot;žīds&quot;, neko ļaunu nedomā un daudzi nemaz nepazīst citu vārdu. Tika lemts, ka vārds oficiālajā apritē var palikt, bet visā, kas saistās ar [[ivrits|senebreju valodu]], skolām un [[jūdaisms|reliģiju]], noteikti jālieto vārds &quot;ebreji&quot;.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā padomju vara vārda &quot;žīds&quot; lietošanu izslēdza no oficiālās aprites, bet pēc [[holokausts|holokausta]], kad [[nacisti|nacistu]] [[propaganda]] ļoti dzelžaini izmantoja tādas klišejas kā &quot;žīds čekists&quot;, &quot;žīds slepkava&quot;, &quot;žīdu varaskāre&quot;, vārda &quot;žīds&quot; lietošana kļuva par [[tabu]].&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;

Vēsturnieks un [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] vadītājs Iļja Ļenskis uzsver, ka priekšstats, ka vārds &quot;ebrejs&quot; latviešu valodā ienācis tikai ar padomju okupāciju, ir absolūti maldīgs: &quot;''Vārds &quot;ebrejs&quot; kā vācu aizguvums latviešu valodā pastāvēja agrāk par vārdu &quot;žīds&quot;. Mēs varam paskatīties 16., 17. gadsimta tekstus, kur formā &quot;hebrejs&quot; tas ir jau atrodams. 17. gadsimtā un 18. gadsimtā vārdnīcās parādās vārds &quot;žīds&quot;, aizguvums, acīmredzot, no baltkrievu valodas. Un tad mēs redzam 19. gadsimtā, ka abi vārdi pastāv līdzās.''&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/starp-politkorektumu-un-pieradumu--kadiem-vardiem-ir-vieta-musdienu-sazina.a444588/|title=Starp politkorektumu un pieradumu – kādiem vārdiem ir vieta mūsdienu saziņā?|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ebreju kopiena uzskata, ka pilnībā vārda semantiku izmainīja vācu okupācijas posms Otrā pasaules kara laikā. Iļja Ļenskis stāsta, ka tajā laikā katru dienu laikrakstos parādījās ziņas ar tādiem antisemītiskiem virsrakstiem, kā &quot;Žīdi-čekisti&quot;, &quot;Žīdi-slepkavas&quot;, &quot;Žīdi-asinssūcēji&quot;, &quot;Žīdu-čekistu briesmu darbi Cēsīs&quot;. Vēsturnieks Iļja Ļenskis secina: &quot;''Mūsu izpratnē, protams, no šī brīža vārds &quot;žīds&quot; nav lietojams nekādā oficiālajā apritē. Tas ir vecvārds, kam ir sava vēsture, kam ir savs lietojums kādreiz. Tas nenozīmē, ka mums būtu jācenzē dokumenti, vēl kaut kas, bet mums ir jāapzinās, ka tas nav mūsdienu latviešu valodas vārds.''&quot;. Iļja Ļenksis uzsver, ka mūsdienās izmantot apzīmējumus &quot;''žīdu kopiena''&quot; un/vai &quot;''žīdi''&quot; ir ļoti aizskaroši.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ebreju skaits Latvijā ==
Ebreju skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu (1897—2011) un Centrālā statistikas biroja datiem (2023):&lt;ref name=&quot;ReferenceR&quot;&gt;[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2024. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! '''Deklarētā tautība !! 1834!! 1881 !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2023'''
|-
| [[ebreji]]|| &lt;20 000|| ~80 000|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437|| 4076
|}

2025. gadā Latvijā ebreji bija septītā lielākā mazākumtautībaː

{{bar box
|width = 500px
|float = left
|title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2025. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (434 398)|red|23.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (53 228) |violet|2.9}}
{{bar percent|[[latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (52 569) |blue|2.8}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 146) |black|1.9}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (19 818) |yellow|1.1}}
{{bar percent|[[latvijas čigāni|Romi (čigāni)]] (4 813)|orange|0.3}}
{{bar percent|'''Ebreji''' (4 182)|brown|0.2}}
{{bar percent|[[Igauņi]] (1 368)|pink|0.1}}
{{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (73 004) |purple|3.9}}
}}
{{-}}

== Ievērojami Latvijas ebreji ==
* [[Jūlijs Anšeļevičs]] (1931—2004), ārsts
* [[Naums Āronsons]] (1872—1943), tēlnieks
* [[Lipmans Berss]] (1914—1993), matemātiķis
* [[Hermanis Branovers]] (1931—2026), fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs
* [[Hermanis Brauns]] (1918—1979), pianists un pedagogs
* [[Izidors Brensons]] (1854—1928), ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks
* [[Cecīlija Dinere]] (1919—1996), rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja
* [[Mordehajs Dubins]] (1889—1956), politisks un sabiedrisks darbinieks, viens no Latvijas Republikas dibinātājiem, Satversmes sapulces un visu pirmskara Saeimu deputāts
* [[Ābrams Feldhūns]] (1915—2009), valodnieks un tulkotājs
* [[Hercs Franks]] (1926—2013), žurnālists, kinorežisors un scenārists
* [[Valentīna Freimane]] (1922—2018), teātra un kino zinātniece
* [[Inese Galante]] (1954), operdziedātāja 
* [[Elhonons Goldbergs]] (1946), neirozinātnieks
* [[Franks Gordons]] (1928), rakstnieks, žurnālists un tulkotājs
* [[Romualds Grīnblats]] (1930—1995), komponists
* [[Filips Halsmans]] (1906—1979), fotogrāfs
* [[Solomons Hillers]] (1915—1975), ķīmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktors
* [[Ābrams Idelsons]] (1882—1938), komponists
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), rabīns
* [[Kirovs Lipmans]] (1940), uzņēmējs, Latvijas Hokeja federācijas prezidents
* [[Pauls Mandelštams]] (1872—1941), arhitekts
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs, profesors
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks
* [[Larisa Mondrusa]] (1943), populārās mūzikas dziedātāja
* [[Ārons Nimcovičs]] (1886—1935), šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis
* [[Mordehajs Nuroks]] (1884—1962), rabīns, politiķis, Saeimas deputāts
* [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987), aktieris, estrādes satīriķis
* [[Iļja Ripss]] (1948), matemātiķis, padomju disidents
* [[Ābrams Soboļevičs]] (1867-1947), uzņēmējs, filantrops 
* [[Brāļi Šamiri]], mākslinieki, [[Izraēlas Valsts]] ģerboņa autori
* [[Līna Šterna]] (1878—1968), fizioloģe
* [[Mihails Tāls]] (1936—1992), šahists, astotais pasaules čempions šahā
* [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004), žurnālists, profesors un politiķis 
* [[Otto Zeltiņš]] (Otto Goldfelds, 1889—1941), Latvijas armijas virsnieks, žurnālists, publicists

== Ebreji latvju dainās&lt;ref&gt;[http://www.dainuskapis.lv/ www.dainuskapis.lv]&lt;/ref&gt; ==
[[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] &quot;[[Latvju dainas|Latvju dainās]]&quot; apkopoti 110 tautasdziesmu varianti ar leksēmu &quot;žīdi&quot;.&lt;ref&gt;Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 58 lpp.&lt;/ref&gt; 
{|
|
Tautu meita žīdam rada,&lt;br /&gt;
Žīdi vien panākstôs.&lt;br /&gt;
Tiem vajaga salda piena,&lt;br /&gt;
Vajag ceptu rācentiņu.&lt;br /&gt;
19148-0
|
Žīdi vien, žīdi vien&lt;br /&gt;
Kačiņai panākšņôs,&lt;br /&gt;
Strīpotàm biksitèm,&lt;br /&gt;
Strupajiem pirkstiņiem&lt;br /&gt;
20634-1
|
Žīdi vien, žīdi vien,&lt;br /&gt;
Kur māmiņa man' aizdeva;&lt;br /&gt;
Nedzirdēju skaistu dziesmu,&lt;br /&gt;
Ne ar' labu valodiņu.&lt;br /&gt;
21042-0
|
Nu nīkst, nu nīkst&lt;br /&gt;
Piltenes žīdi!&lt;br /&gt;
Mūs' brālis pārveda&lt;br /&gt;
Piltenes vaisli;&lt;br /&gt;
Nu mazi žīdiņi&lt;br /&gt;
Vairosies.&lt;br /&gt;
22470-0
|
Ak tu taidu vasariņu,&lt;br /&gt;
Žīdi jāja pieguļâ!&lt;br /&gt;
Mazâ vien gaismiņâ&lt;br /&gt;
Atjāj žīdi murdedami,&lt;br /&gt;
Atjāj žīdi murdedami,&lt;br /&gt;
Melnas bārdas kratīdami.&lt;br /&gt;
30095-1
|
Žīdam devu sav' māsiņu,&lt;br /&gt;
Ne arāja dēliņam:&lt;br /&gt;
Žīdam cimdi, žīdam zeķes,&lt;br /&gt;
Žīdam grezni nezdaudziņi.&lt;br /&gt;
34182-1
|
Žīda meita gauži raud,&lt;br /&gt;
Ka žīdam liela bārzda.&lt;br /&gt;
Neraud gauži žīdenite,&lt;br /&gt;
Pucesim žīdam bārzdu.&lt;br /&gt;
34300-0
|
|}

{|
|
Divi žeidi sasakova&lt;br /&gt;
Ap maizītes gabaliņu.&lt;br /&gt;
Kai jīm beja nazakaut -&lt;br /&gt;
Nivīns art namuocēja?&lt;br /&gt;
52862-50
|
Gudrs, gudrs tis žideņš,&lt;br /&gt;
Gudrus bārnus audzināja;&lt;br /&gt;
Pats jis guļ gulteņā,&lt;br /&gt;
Bārni visi muldeņā;&lt;br /&gt;
Kad muldeņa pakustēja,&lt;br /&gt;
Tad bērniņi paļustēja.&lt;br /&gt;
52870-465 
|
It nevienam tā negāja,&lt;br /&gt;
Kā tam žīdu Maušķeļam:&lt;br /&gt;
Divi bēri kumeliņi&lt;br /&gt;
Ar klibām kājiņām;&lt;br /&gt;
Vienu deva Iršam jāt,&lt;br /&gt;
Otru vecam Maušķeļam.&lt;br /&gt;
52874-364 
|
Ka pīdzymtu židam bārni,&lt;br /&gt;
Lai jī leli naizaugtu!&lt;br /&gt;
Kam jis greiži pasavēres&lt;br /&gt;
Uz tuo muna naudas moka.&lt;br /&gt;
52879-280
|
Leibis pūta buka ragu,&lt;br /&gt;
Lai tie visi žīdi nāk;&lt;br /&gt;
Visi žīdi sanākuši&lt;br /&gt;
Vecu Leibi nobadīja.&lt;br /&gt;
52885-282 
|
Žīdiņam rausi cepu,&lt;br /&gt;
Vidū duru caurumiņ(u);&lt;br /&gt;
Žīdiņš rausi neapēda,&lt;br /&gt;
Caurumiņa taupīdams.&lt;br /&gt;
52921-104
|
Žīds sāk spēlēt, žīds sāk dancot,&lt;br /&gt;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē;&lt;br /&gt;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē,&lt;br /&gt;
Pelēkāmi austiņāmi;&lt;br /&gt;
Pelēkāmi austiņāmi,&lt;br /&gt;
Zilājiemi [[Kamzolis|kamzoļiem]].&lt;br /&gt;
52923-355
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ebreju vēsture Latvijā]]
* [[Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Rēzeknes ebreji]]

== Ārējās saites ==
* Eduards Liniņš (2017. gada 18. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/ebreju-liktenis-neatkarigaja-latvija-un-otra-pasaules-kara-laika.a19783/ Ebreju liktenis neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā]. ''Šīs dienas acīm''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī.

{{Latvijas mazākumtautības}}

[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji| ]]</text>
      <sha1>s28dnzuglu8fswngt75rn4iop0ttghb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Astra 2E</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235473</id>
    <revision>
      <id>4464481</id>
      <parentid>2089581</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:34:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3356" sha1="f02i3f8s7pxrtp2inw9z4b7fs6bob5l" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums = Astra 2E
| Nosaukums_orig = 
| Attēls = 
| Attēla_izmērs =
| Att_virsraksts = 
| Programma =
| KA_veids = [[sakaru pavadonis]]
| Bāzes platforma = [[Eurostar E3000]]
| KA sērijas Nr = 
| Īpašnieks = [[SES Astra]] {{LUX}}
| Lielākie_izgatavotāji = [[EADS Astrium]] {{FRA}}
| Starta_gads            = 2013
| Starts                 = {{dat|2013|9|29|SK}} 21:38 [[UTC]]
| Nesējs                 = [[Proton-M/Briz-M]], {{RUS}}
| Starta_vieta           = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]]
| Starta_laukums         = 200/39
| Starta_valsts          = {{KAZ}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 15 gadi (plānots)
| Beigu_datums = 
| Lidojuma_ilgums = 
| NSSDC_ID               = 2013-056A
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa = 
| Sausmasa               = 
| Pilna_masa             = 6020 kg
| Enerģija = [[saules baterijas]] 13 kW
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids = GEO
| GEO_punkts = 28,2° A
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr = [[Astra 2F]]
| KA_nāk = [[Astra 5B]]
}}
'''Astra 2E''' ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzēta uzņēmuma [[SES Astra]] [[sakaru pavadonis]]. Palaists 2013. gada septembrī. Tas nodrošina televīzijas un sakaru pakalpojumus [[Eiropa]]i un [[Vidējie Austrumi|Vidējiem Austrumiem]]. 

Pavadoni izgatavojis uzņēmums [[EADS Astrium]] uz platformas [[Eurostar E3000]] bāzes.
Apgādāts ar 60 Ku joslas un 4 Ka joslas raidītājiem.&lt;ref name=&quot;ilslaunch&quot; /&gt;

Sākotnēji ''Astra 2E'' bija paredzēts palaist {{dat|2013|7|21||bez}}, bet 2. jūlijā notika raķetes [[2013. gada Proton-M avārija|Proton-M avārija]], pēc kuras visi ''Proton'' starti tika apturēti.

''Astra 2E'' tika palaists {{dat|2013|9|29||bez}} 21:38 [[UTC]] ar nesējraķeti [[Proton-M/Briz-M]] no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 200. laukuma 39. palaišanas iekārtas. Pēc noteiktiem dzinējbloka ''Briz-M'' manevriem pavadonis atdalījās 30. septembrī 07:28 UTC un ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā.
[[Ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionāro orbītu]] tas sasniedza ar saviem dzinējiem un plānots izvietot punktā 28,2° austrumu garuma. 

Plānots, ka ''Astra 2E'' nomainīs [[Astra 2A]], [[Astra 2B]] un [[Astra 1N]], kurus pārvietos uz citām pozīcijām.
&lt;!--
{{dat|2012|11|21||bez}} paziņots, ka pabeigta testēšanas un pārbaužu fāze, un pavadonis nodots ekspluatācijā.&lt;ref name=&quot;SES 2012-11-21&quot; /&gt;
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ilslaunch&quot;&gt;[http://www.ilslaunch.com/newsroom/news-releases/ils-proton-successfully-launches-astra-2e-ses ILS Proton Successfully Launches ASTRA 2E for SES] International Launch Services, 2013-09-30, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ses.com/4628866/astra-2e ASTRA 2E] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130512010524/http://www.ses.com/4628866/astra-2e |date={{dat|2013|05|12||bez}} }} SES {{en ikona}}
* [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/astra-2e.htm Astra 2E, 2F, 2G, 5B] Gunter's Space Page {{en ikona}}


{{2013. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Sakaru pavadoņi]]</text>
      <sha1>f02i3f8s7pxrtp2inw9z4b7fs6bob5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Klišāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240255</id>
    <revision>
      <id>4464477</id>
      <parentid>4436129</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:11:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3471" sha1="5w0vwd1p0fbvklputh3gemtpfymu5l1" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|           Vārds = Arvīds Klišāns
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{ddv|1934|12|6}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Kalupes pagasts}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Mežradznieks
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Arvīds Klišāns''' (dzimis {{dat|1934|12|6}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|398}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[mežrags|mežradznieks]]. [[Latvijas Mūzikas akadēmija]]s emeritētais profesors.&lt;ref name=“CVK”&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-7996.html|title=Arvīds Klišāns|publisher=CVK|accessdate={{dat|2013|12|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130608150320/http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-7996.html|archivedate={{dat|2013|06|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1934. ɡadā [[Kalupes pagasts|Kalupes pagastā]] ērģelnieka Eduarda Klišāna un viņa sievas Olgas, dzimušas Krimeles, ģimenē. Dzīvoja [[Dignāja|Dignājā]], mācījās Ģiptarānu sešgadīgajā skolā, tad Līvānu vidusskolā&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1588 Latgales dati]{{Novecojusi saite}} [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts&lt;/ref&gt; un [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā]].
Mācības beidza 1954. gadā un kļuva par [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] orķestra mežradznieku.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
1982. gadā absolvēja studijas [[Latvijas konservatorija]]s Mežraga klasē&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; un vadīja Mežraga klasi.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 

2013. gadā [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz [[Rīgas dome]]s deputāta vietu no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta,&lt;ref name=“CVK”/&gt; tomēr netika ievēlēts.

== Literatūra ==
* Lūsiņa, I. “Ar mokām mūziku netaisa.” Diena. 2004. 6. decembris.
* Some, Z. “Joks ar mežragu dzīves garumā.” Latgales Laiks. 1993. 11. februāris.
* Mūrniece, L. Arvīda Klišana fenomens. Rīga, 2013: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. 306 lpp.

== Apbalvojumi un paɡodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1965) 
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1976)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Lielā mūzikas balva]] (1995)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lmic.lv/core.php/core.php?pageId=723&amp;id=612&amp;profile=1 LMIC informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042024/http://www.lmic.lv/core.php/core.php?pageId=723&amp;id=612&amp;profile=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klišans, Arvids}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>5w0vwd1p0fbvklputh3gemtpfymu5l1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Branovers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240881</id>
    <revision>
      <id>4464433</id>
      <parentid>3989683</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:49:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4464433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6287" sha1="m0ihv3b1kmq93g38y62yhxqi0v3dqdy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Branovers
|     vārds_orig = ירמיהו ברנובר
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}}, miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs.

Ebreju pasaulē viņš ir vislabāk pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs. Zinātnieku aprindās Branovers ir pazīstams kā [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) jomas pionieris.&lt;ref name=Ruby&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&amp;q=%22herman+branover%22&amp;pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}&lt;/ref&gt; Savā personīgajā rīcībā viņš ievēroja habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah  
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā Armija|Sarkanajai Armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Studēja [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Sanktpēterburga]]s (tolaik Ļeņingradas) Politehniskajā institūtā (pabeidza 1953. gadā). Vēlāk atgriezies Latvijā, bija pasniedzējs universitātes inženierzinātnes nodaļā (1953—1959) un vienlaicīgi mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko pabeidza 1960. gadā. No 1959. līdz 1971. gadam strādājis kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] [[magnetohidrodinamika]]s jomā. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1962), fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969), profesors (1970).&lt;ref&gt;[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]&lt;/ref&gt; Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu).

Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas par emigrāciju uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņš tika atlaists no darba un bija bezdarbnieks līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš bija pirmais ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu, lai atstātu PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]&lt;/ref&gt;

No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors. Kopš 1973. gada bijis arī profesors un Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], kā arī daudzu zinātnisko publikāciju autors.

Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju ekciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru.

Branovers kopā ar rabīnu [[Nātans Barkans|Nātanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras  starptautiskās konferences &quot;[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]&quot;, kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah 
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:PSRS fiziķi]]
[[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>m0ihv3b1kmq93g38y62yhxqi0v3dqdy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464434</id>
      <parentid>4464433</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:51:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6285" sha1="0eryvilseyu25nnxbdiezzvmr4vffbk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Branovers
|     vārds_orig = ירמיהו ברנובר
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}}, miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs.

Ebreju pasaulē viņš ir vislabāk pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs. Zinātnieku aprindās Branovers ir pazīstams kā [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) jomas pionieris.&lt;ref name=Ruby&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&amp;q=%22herman+branover%22&amp;pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}&lt;/ref&gt; Savā personīgajā rīcībā viņš ievēroja habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah  
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā Armija|Sarkanajai Armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Studēja [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Sanktpēterburga]]s (tolaik Ļeņingradas) Politehniskajā institūtā (pabeidza 1953. gadā). Vēlāk atgriezies Latvijā, bija pasniedzējs universitātes inženierzinātnes nodaļā (1953—1959) un vienlaicīgi mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko pabeidza 1960. gadā. No 1959. līdz 1971. gadam strādājis kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] [[magnetohidrodinamika]]s jomā. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1962), fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969), profesors (1970).&lt;ref&gt;[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]&lt;/ref&gt; Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu).

Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas par emigrāciju uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņš tika atlaists no darba un bija bezdarbnieks līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš bija pirmais ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu, lai atstātu PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]&lt;/ref&gt;

No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors. Kopš 1973. gada bijis arī profesors un Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], kā arī daudzu zinātnisko publikāciju autors.

Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju ekciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru.

Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras  starptautiskās konferences &quot;[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]&quot;, kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah 
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:PSRS fiziķi]]
[[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>0eryvilseyu25nnxbdiezzvmr4vffbk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464439</id>
      <parentid>4464434</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:04:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6279" sha1="a3zg0x4k8yy60nea1la7ixf5syhrne4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hermanis Branovers
|     vārds_orig = ירמיהו ברנובר
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1931
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 4
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}}, miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs.

Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs. Zinātnieku aprindās Branovers bija pazīstams kā [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) jomas pionieris.&lt;ref name=Ruby&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&amp;q=%22herman+branover%22&amp;pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}&lt;/ref&gt; Savā personīgajā rīcībā viņš ievēroja habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah  
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimis [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā Armija|Sarkanajai Armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Studēja [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Sanktpēterburga]]s (tolaik Ļeņingradas) Politehniskajā institūtā (pabeidza 1953. gadā). Vēlāk atgriezies Latvijā, bija pasniedzējs universitātes inženierzinātnes nodaļā (1953—1959) un vienlaicīgi mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko pabeidza 1960. gadā. No 1959. līdz 1971. gadam strādājis kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] [[magnetohidrodinamika]]s jomā. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1962), fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969), profesors (1970).&lt;ref&gt;[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]&lt;/ref&gt; Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu).

Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas par emigrāciju uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņš tika atlaists no darba un bija bezdarbnieks līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš bija pirmais ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu, lai atstātu PSRS.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]&lt;/ref&gt;

No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors. Kopš 1973. gada bijis arī profesors un Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], kā arī daudzu zinātnisko publikāciju autors.

Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju ekciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru.

Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras  starptautiskās konferences &quot;[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]&quot;, kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah 
| archiveurl  = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html
| archivedate = February 24, 2012 
}}&lt;/ref&gt;

Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org
* [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:PSRS fiziķi]]
[[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>a3zg0x4k8yy60nea1la7ixf5syhrne4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244249</id>
    <revision>
      <id>4464557</id>
      <parentid>4461961</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4464557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="145175" sha1="2cru89an4mv6zjx2q09sy912s69j7vc" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232890}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566140 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q24208273
| label = [[Tojātu apmetne]]
| name = Tojātu apmetne
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām
| lat = 57.02777778
| long = 22.60083333
| p625 = {{Coord|57.02777778|22.60083333|display=inline}}
| image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg
| vaid = 2182
| wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285934
| label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]]
| name = Baznīckalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā
| lat = 57.063485894831
| long = 22.452178390949
| p625 = {{Coord|57.063485894831|22.452178390949|display=inline}}
| vaid = 2180
| wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285935
| label = [[Valgales pilskalns]]
| name = Valgales pilskalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Bandeniekiem
| lat = 57.065594417661
| long = 22.455481899642
| p625 = {{Coord|57.065594417661|22.455481899642|display=inline}}
| image = Valgalespilskalns2021.jpg
| vaid = 2183
| wikipediauri = Valgales_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285936
| label = [[Rumbas pilskalns]]
| name = Rumbas pilskalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mazbrūveļiem
| lat = 57.075136967647
| long = 22.483648922364
| p625 = {{Coord|57.075136967647|22.483648922364|display=inline}}
| vaid = 2189
| wikipediauri = Rumbas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361472
| label = [[Veģu senkapi]]
| name = Veģu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas
| lat = 57.07832002093
| long = 22.471915916441
| p625 = {{Coord|57.07832002093|22.471915916441|display=inline}}
| vaid = 2181
| wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361478
| label = [[Ģedertu senkapi]]
| name = Ģedertu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ģedertiem
| lat = 57.071397296648
| long = 22.460061741866
| p625 = {{Coord|57.071397296648|22.460061741866|display=inline}}
| vaid = 2184
| wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361481
| label = [[Brasliņu senkapi]]
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Brasliņiem
| lat = 57.058313359133
| long = 22.470730961217
| p625 = {{Coord|57.058313359133|22.470730961217|display=inline}}
| vaid = 2185
| wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361483
| label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]]
| name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Jaunmājām
| lat = 57.056019503958
| long = 22.590762435332
| p625 = {{Coord|57.056019503958|22.590762435332|display=inline}}
| vaid = 2186
| wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361485
| label = [[Kliņģu senkapi]]
| name = Kliņģu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kliņģiem
| lat = 57.046728639712
| long = 22.636100263493
| p625 = {{Coord|57.046728639712|22.636100263493|display=inline}}
| vaid = 2187
| wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361486
| label = [[Strautiņu senkapi]]
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Lipstu Strautiņiem
| lat = 57.04192214436
| long = 22.585923155333
| p625 = {{Coord|57.04192214436|22.585923155333|display=inline}}
| vaid = 2188
| wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361488
| label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]]
| name = Priežleju viduslaiku kapsēta
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Priežlejām
| lat = 57.060949202466
| long = 22.596090152012
| p625 = {{Coord|57.060949202466|22.596090152012|display=inline}}
| vaid = 2190
| wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361491
| label = [[Zunnu senkapi]]
| name = Zunnu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zunnām
| lat = 57.049964968082
| long = 22.597491649586
| p625 = {{Coord|57.049964968082|22.597491649586|display=inline}}
| vaid = 2191
| wikipediauri = Zunnu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361493
| label = [[Ezernieku senkapi]]
| name = Ezernieku senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Ezerniekiem un Ausmām
| lat = 57.060944565214
| long = 22.511651812721
| p625 = {{Coord|57.060944565214|22.511651812721|display=inline}}
| vaid = 2192
| wikipediauri = Ezernieku_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361496
| label = [[Valgales senkapi]]
| name = Valgales senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu
| lat = 57.063514008902
| long = 22.452536200787
| p625 = {{Coord|57.063514008902|22.452536200787|display=inline}}
| vaid = 2193
| wikipediauri = Valgales_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361499
| label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]]
| name = Āžu kalniņš - senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām
| lat = 57.094298928169
| long = 22.584870380683
| p625 = {{Coord|57.094298928169|22.584870380683|display=inline}}
| vaid = 2194
| wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361503
| label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]]
| name = Lazdu kalniņš - senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem
| lat = 57.093140779815
| long = 22.578593168437
| p625 = {{Coord|57.093140779815|22.578593168437|display=inline}}
| vaid = 2195
| wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361506
| label = [[Mazvalgales senkapi]]
| name = Mazvalgales senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Z Valgales pilskalnam
| lat = 57.066182591767
| long = 22.45562642493
| p625 = {{Coord|57.066182591767|22.45562642493|display=inline}}
| vaid = 2196
| wikipediauri = Mazvalgales_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361600
| label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]''
| name = Altāra margas
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4276
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361607
| label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4279
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361611
| label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]''
| name = Baznīcēnu soli (30)
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4280
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361615
| label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4281
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361620
| label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4282
| year = 1860.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361624
| label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4283
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361631
| label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4284
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361637
| label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| vaid = 4285
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q26981643
| label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| name = Balgales baznīca
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales baznīca
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.16083333|22.90972222|display=inline}}
| image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg
| commonscat = Lutheran church near Balgale
| vaid = 9136
| wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1807.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361593
| label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]''
| name = Durvju komplekti (2)
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā
| lat = 57.159551000218
| long = 22.853978000435
| p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}}
| vaid = 4289
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]''
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361596
| label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā
| lat = 57.159551000218
| long = 22.853978000435
| p625 = {{Coord|57.159551000218|22.853978000435|display=inline}}
| vaid = 4290
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]''
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361949
| label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]''
| name = Stendes muižas senkapi
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra
| lat = 57.189931687961
| long = 22.543437999178
| p625 = {{Coord|57.189931687961|22.543437999178|display=inline}}
| vaid = 2238
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361951
| label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}}
| vaid = 4362
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361953
| label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}}
| vaid = 4364
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361957
| label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192832773425|22.566248150705|display=inline}}
| vaid = 4365
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361962
| label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.192958496702
| long = 22.566068750391
| p625 = {{Coord|57.192958496702|22.566068750391|display=inline}}
| image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg
| commonscat = Lutheran church in Stende
| vaid = 6768
| wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 17. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361969
| label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]''
| name = Dižstendes vecā pils
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191251653395
| long = 22.55493813162
| p625 = {{Coord|57.191251653395|22.55493813162|display=inline}}
| image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg
| commonscat = Dižstende Castle ruins
| vaid = 6770
| year = 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361975
| label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]''
| name = Stendes muižas kungu māja
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191878297228
| long = 22.55498009957
| p625 = {{Coord|57.191878297228|22.55498009957|display=inline}}
| image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg
| commonscat = Stende manor house
| vaid = 6771
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361981
| label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.192704832198
| long = 22.555205824069
| p625 = {{Coord|57.192704832198|22.555205824069|display=inline}}
| vaid = 6772
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361986
| label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]''
| name = Staļļi (2)
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.192598416917
| long = 22.554692942489
| p625 = {{Coord|57.192598416917|22.554692942489|display=inline}}
| vaid = 6773
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361989
| label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191215133637
| long = 22.557502565868
| p625 = {{Coord|57.191215133637|22.557502565868|display=inline}}
| vaid = 6774
| year = 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Stendes muiža]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q5314718
| label = [[Dundagas pils]]
| name = Dundagas pils
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.510555555556
| long = 22.356111111111
| p625 = {{Coord|57.510555555556|22.356111111111|display=inline}}
| image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg
| commonscat = Dundaga Castle
| vaid = 6739
| wikipediauri = Dundagas_pils
| year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q15218858
| label = [[Dundagas pilskalns]]
| name = Dundagas pilskalns
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Sporta iela 8
| lat = 57.51222222
| long = 22.36083333
| p625 = {{Coord|57.51222222|22.36083333|display=inline}}
| image = Dundagas%20pilskalns.jpg
| commonscat = Dundagas pilskalns
| vaid = 2198
| wikipediauri = Dundagas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q24529619
| label = [[Dundagas luterāņu baznīca]]
| name = Dundagas luterāņu baznīca
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.50944444
| long = 22.35361111
| p625 = {{Coord|57.50944444|22.35361111|display=inline}}
| image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dundaga
| vaid = 6738
| wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997936
| label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]''
| name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vīdāles iela 5
| lat = 57.519277933931
| long = 22.346238266131
| p625 = {{Coord|57.519277933931|22.346238266131|display=inline}}
| vaid = 6737
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997937
| label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]''
| name = Dundagas viduslaiku pils
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.5097758
| long = 22.3538626
| p625 = {{Coord|57.5097758|22.3538626|display=inline}}
| image = Dundagas%20pils.jpg
| commonscat = Dundaga Castle
| vaid = 2199
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997939
| label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.507417839184
| long = 22.357559068016
| p625 = {{Coord|57.507417839184|22.357559068016|display=inline}}
| image = Dundagas%20parks.JPG
| vaid = 6740
| year = 18. gs., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997941
| label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna &quot;Lieldienu rīts&quot;]]''
| name = Altārglezna &quot;Lieldienu rīts&quot;
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg
| vaid = 4292
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997942
| label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4293
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997944
| label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4295
| year = 1859.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997947
| label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4296
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997950
| label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]''
| name = Dundagas baznīcas senkapi
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8; Pils iela 10
| lat = 57.509451395245
| long = 22.35374119727
| p625 = {{Coord|57.509451395245|22.35374119727|display=inline}}
| image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| vaid = 8730
| year = 12.-17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997919
| label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]]
| name = Kalna dārzs - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dundagas ezera pussalā pie pils
| lat = 57.51127
| long = 22.35794
| p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}}
| image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg
| commonscat = Kalna dārzs
| vaid = 2200
| wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997923
| label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]''
| name = Iernieku senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ierniekiem
| lat = 57.442972956791
| long = 22.207831322274
| p625 = {{Coord|57.442972956791|22.207831322274|display=inline}}
| vaid = 2205
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997924
| label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]''
| name = Dzegužkalēju senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzegužkalējiem
| lat = 57.520438404244
| long = 22.453750263357
| p625 = {{Coord|57.520438404244|22.453750263357|display=inline}}
| vaid = 2206
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997926
| label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]]
| name = Puiša kalns - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā
| lat = 57.542617978133
| long = 22.513983772569
| p625 = {{Coord|57.542617978133|22.513983772569|display=inline}}
| image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg
| commonscat = Puiškalns hillfort
| vaid = 2207
| wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997928
| label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]''
| name = Kaņķumu senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kaņķumiem
| lat = 57.496366387122
| long = 22.303047881507
| p625 = {{Coord|57.496366387122|22.303047881507|display=inline}}
| vaid = 2208
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997930
| label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]''
| name = Pagrabkalns - senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Silkalējiem
| lat = 57.614073569658
| long = 22.500228891026
| p625 = {{Coord|57.614073569658|22.500228891026|display=inline}}
| vaid = 2209
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997931
| label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]]
| name = Dāvida pils - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zeltsiliem
| lat = 57.633115346064
| long = 22.310719885427
| p625 = {{Coord|57.633115346064|22.310719885427|display=inline}}
| vaid = 2210
| wikipediauri = D%C4%81vida_pils
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997933
| label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]''
| name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.672562235485
| long = 22.334137946685
| p625 = {{Coord|57.672562235485|22.334137946685|display=inline}}
| image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG
| vaid = 8589
| year = 18.gs.I.p., 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997935
| label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]''
| name = Kubeles (Kubalu) skola
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km
| lat = 57.462163
| long = 22.398093
| p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}}
| image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg
| commonscat = Kubali school
| vaid = 95
| year = 1838.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483725
| label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]''
| name = Šlīteres bākas tornis
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| vaid = 9252
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362233
| label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg
| vaid = 4387
| year = 1699. 1752.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362240
| label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg
| vaid = 4389
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362246
| label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg
| vaid = 4390
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362248
| label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052378571|22.820365947406|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg
| vaid = 4391
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362251
| label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| name = Iģenes luterāņu baznīca
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.301052378498
| long = 22.820365946958
| p625 = {{Coord|57.301052378498|22.820365946958|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Iģene
| vaid = 6796
| year = 1751.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362255
| label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]''
| name = Iģenes muižas kungu māja
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes muiža
| lat = 57.298371924955
| long = 22.827945338361
| p625 = {{Coord|57.298371924955|22.827945338361|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg
| vaid = 8988
| year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55361750
| label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Kaleši
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Strautmaļiem
| lat = 57.095568767324
| long = 22.406266283406
| p625 = {{Coord|57.095568767324|22.406266283406|display=inline}}
| vaid = 2212
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kale%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55181648
| label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Kaltene
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kaltenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.4535108
| long = 22.8919626
| p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}}
| image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene
| vaid = 4334
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kaltene
}}
{{monument
| qid = Q55181652
| label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kaltene
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kaltenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.4535108
| long = 22.8919626
| p625 = {{Coord|57.4535108|22.8919626|display=inline}}
| image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene
| vaid = 4335
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kaltene
}}
{{monument
| qid = Q2560938
| label = [[Košrags]]
| name = Košrags
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas
| lat = 57.697871982933
| long = 22.360349088438
| p625 = {{Coord|57.697871982933|22.360349088438|display=inline}}
| image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg
| commonscat = Košrags
| vaid = 7447
| wikipediauri = Ko%C5%A1rags
| year = 18.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q2668001
| label = [[Sīkrags]]
| name = Sīkrags
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas
| lat = 57.66
| long = 22.226388888889
| p625 = {{Coord|57.66|22.226388888889|display=inline}}
| vaid = 7448
| wikipediauri = S%C4%ABkrags
| year = 19.gs.b.-20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q8254782
| label = [[Kolkas bāka]]
| name = Kolkas bāka
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kolkas bāka
| lat = 57.80239153
| long = 22.63395911
| p625 = {{Coord|57.80239153|22.63395911|display=inline}}
| image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg
| commonscat = Kolka lighthouse
| vaid = 9010
| wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka
| year = 19./20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997975
| label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Košraga senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Košrags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Anduļiem
| lat = 57.698163132214
| long = 22.36211700505
| p625 = {{Coord|57.698163132214|22.36211700505|display=inline}}
| vaid = 2218
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ko%C5%A1rags
}}
{{monument
| qid = Q55361795
| label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]''
| name = Sviķēnkalns - senkapi
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem)
| lat = 57.29060071124
| long = 22.653540342822
| p625 = {{Coord|57.29060071124|22.653540342822|display=inline}}
| vaid = 2223
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361798
| label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]''
| name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem)
| lat = 57.257947175301
| long = 22.649192176721
| p625 = {{Coord|57.257947175301|22.649192176721|display=inline}}
| vaid = 2224
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361800
| label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krūmešu viduslaiku kapsēta
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Krūmešiem
| lat = 57.266449614476
| long = 22.662113385546
| p625 = {{Coord|57.266449614476|22.662113385546|display=inline}}
| vaid = 2225
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361803
| label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kūlu viduslaiku kapsēta
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vītoliem
| lat = 57.260336036532
| long = 22.668469354204
| p625 = {{Coord|57.260336036532|22.668469354204|display=inline}}
| vaid = 2226
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361806
| label = ''[[:d:Q55361806|&quot;Cērpu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Cērpu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Cērpās
| lat = 57.315561199959
| long = 22.706484841901
| p625 = {{Coord|57.315561199959|22.706484841901|display=inline}}
| vaid = 6135
| year = 20. gs. 20./30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361829
| label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Nurmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.228412180637
| long = 22.748551352498
| p625 = {{Coord|57.228412180637|22.748551352498|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg
| commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene
| vaid = 6759
| wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1594.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361834
| label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]''
| name = Altāra telpas sētiņa
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4308
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361837
| label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4309
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361839
| label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]''
| name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4310
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361846
| label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]''
| name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4311
| year = 17.gs. 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361850
| label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4316
| year = 1684. 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361854
| label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 8512
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361856
| label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4313
| year = 17.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361857
| label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4314
| year = 1840.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361860
| label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4315
| year = 1840.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361862
| label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4321
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361866
| label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]''
| name = Kapa plāksne Bergiem
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| vaid = 4322
| year = 1603.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361871
| label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]''
| name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.22841218|22.748551352|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg
| vaid = 4323
| year = 1600.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361876
| label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]''
| name = Nurmuižas viduslaiku pils
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.227008694932
| long = 22.761140450513
| p625 = {{Coord|57.227008694932|22.761140450513|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg
| vaid = 2227
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361877
| label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]''
| name = Griestu dekoratīvā apdare
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}}
| vaid = 4328
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361879
| label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare &quot;kolonnu zālē&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;kolonnu zālē&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}}
| vaid = 4329
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361882
| label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare &quot;mūzikas kabinetā&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;mūzikas kabinetā&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}}
| vaid = 4330
| year = 19./20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361884
| label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare &quot;zilajā zālē&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;zilajā zālē&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}}
| vaid = 4331
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361886
| label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226998832995|22.761106959088|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg
| vaid = 4332
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361890
| label = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| name = Pils
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226998833168
| long = 22.761106959009
| p625 = {{Coord|57.226998833168|22.761106959009|display=inline}}
| image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg
| commonscat = Nurmuiža Castle
| vaid = 6753
| wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils
| year = 16. -19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361892
| label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226874992948
| long = 22.763770862853
| p625 = {{Coord|57.226874992948|22.763770862853|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg
| vaid = 6754
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361895
| label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.227049024743
| long = 22.763400311172
| p625 = {{Coord|57.227049024743|22.763400311172|display=inline}}
| vaid = 6755
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361896
| label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]''
| name = Caurbrauktuve ar torni
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226818129142
| long = 22.762466220968
| p625 = {{Coord|57.226818129142|22.762466220968|display=inline}}
| image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg
| vaid = 6756
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361898
| label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226318856788
| long = 22.761441046836
| p625 = {{Coord|57.226318856788|22.761441046836|display=inline}}
| vaid = 6757
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361903
| label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]''
| name = Govju kūts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226061826114
| long = 22.762374228894
| p625 = {{Coord|57.226061826114|22.762374228894|display=inline}}
| vaid = 6758
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361907
| label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]''
| name = Zirgu stallis
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226449441935
| long = 22.762189204782
| p625 = {{Coord|57.226449441935|22.762189204782|display=inline}}
| vaid = 6760
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q16363647
| label = [[Mežītes pilskalns]]
| name = Mežītes pilskalns
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Muceniekiem
| lat = 57.185636950838
| long = 22.709968619608
| p625 = {{Coord|57.185636950838|22.709968619608|display=inline}}
| image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg
| commonscat = Mežītes hillfort
| vaid = 2234
| wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361809
| label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Mīļajām
| lat = 57.199273550516
| long = 22.731413700144
| p625 = {{Coord|57.199273550516|22.731413700144|display=inline}}
| vaid = 2231
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361810
| label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]''
| name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ratniekiem
| lat = 57.170554907571
| long = 22.769427144874
| p625 = {{Coord|57.170554907571|22.769427144874|display=inline}}
| vaid = 2232
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361815
| label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem
| lat = 57.182208399317
| long = 22.70985403532
| p625 = {{Coord|57.182208399317|22.70985403532|display=inline}}
| vaid = 2233
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361818
| label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]]
| name = Milzu kalns - pilskalns
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Sapņu ezera
| lat = 57.238458001892
| long = 22.640261342561
| p625 = {{Coord|57.238458001892|22.640261342561|display=inline}}
| vaid = 2235
| wikipediauri = Milzu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361820
| label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]''
| name = Kapurkalns - senkapi
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam
| lat = 57.183255005467
| long = 22.706242006984
| p625 = {{Coord|57.183255005467|22.706242006984|display=inline}}
| vaid = 2236
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361821
| label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]''
| name = Kalnenieku senkapi
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = uz A no Mežītes pilskalna
| lat = 57.186237105287
| long = 22.713510618264
| p625 = {{Coord|57.186237105287|22.713510618264|display=inline}}
| vaid = 2237
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361827
| label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]''
| name = Klopenes kapu zvanu tornis
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| vaid = 9188
| year = 19. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361995
| label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]''
| name = Mušiņu Velna laiva - senkapi
| municipality = Lubes pagasts
| district = Lubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Mušiņām
| lat = 57.456083513761
| long = 22.591813229994
| p625 = {{Coord|57.456083513761|22.591813229994|display=inline}}
| vaid = 2249
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361997
| label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]''
| name = Bīlavu Velna laiva - senkapi
| municipality = Lubes pagasts
| district = Lubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vecbīlavām
| lat = 57.424062153216
| long = 22.695333811332
| p625 = {{Coord|57.424062153216|22.695333811332|display=inline}}
| image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg
| commonscat = Bīlavu Velna laiva
| vaid = 2250
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21069412
| label = [[Andumu ozols]]
| name = Andumu ozols
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem
| lat = 57.16972222
| long = 22.72138889
| p625 = {{Coord|57.16972222|22.72138889|display=inline}}
| image = Andumu%20upurozols.jpg
| vaid = 2248
| wikipediauri = Andumu_ozols
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361922
| label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]''
| name = Lejaslāču senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Lejaslāču kapsētā
| lat = 57.204494646656
| long = 22.620119733648
| p625 = {{Coord|57.204494646656|22.620119733648|display=inline}}
| vaid = 2239
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361924
| label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]''
| name = Dziļleju senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dziļlejām
| lat = 57.219598059275
| long = 22.638100714379
| p625 = {{Coord|57.219598059275|22.638100714379|display=inline}}
| vaid = 2240
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361926
| label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]''
| name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kampariem
| lat = 57.219953839779
| long = 22.624856014948
| p625 = {{Coord|57.219953839779|22.624856014948|display=inline}}
| image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg
| commonscat = Vanagkalns
| vaid = 2241
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361927
| label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Lejaslāčiem
| lat = 57.208791038907
| long = 22.623823609709
| p625 = {{Coord|57.208791038907|22.623823609709|display=inline}}
| vaid = 2242
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361929
| label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]]
| name = Kāravkalns - pilskalns
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē
| lat = 57.206118925669
| long = 22.605849876076
| p625 = {{Coord|57.206118925669|22.605849876076|display=inline}}
| vaid = 2243
| wikipediauri = K%C4%81ravkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361930
| label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]''
| name = Vecčumalu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vecčumalām
| lat = 57.229537348432
| long = 22.634660306403
| p625 = {{Coord|57.229537348432|22.634660306403|display=inline}}
| vaid = 2244
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361933
| label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.214855847953
| long = 22.587252666784
| p625 = {{Coord|57.214855847953|22.587252666784|display=inline}}
| vaid = 2245
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361935
| label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]''
| name = Zviedru senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zviedriem
| lat = 57.191640527914
| long = 22.662094057507
| p625 = {{Coord|57.191640527914|22.662094057507|display=inline}}
| vaid = 2246
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361940
| label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]''
| name = Ķīļu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem
| lat = 57.184471970678
| long = 22.608651127524
| p625 = {{Coord|57.184471970678|22.608651127524|display=inline}}
| vaid = 2247
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361944
| label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]''
| name = Sienu gleznojumi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dzintaros
| lat = 57.242454999994
| long = 22.615108000073
| p625 = {{Coord|57.242454999994|22.615108000073|display=inline}}
| vaid = 4361
| year = 1929.-1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997978
| label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazirbes viduslaiku kapsēta
| municipality = Mazirbe
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Grabiem
| lat = 57.684676979302
| long = 22.314977509035
| p625 = {{Coord|57.684676979302|22.314977509035|display=inline}}
| vaid = 2219
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mazirbe
}}
{{monument
| qid = Q46997982
| label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]''
| name = Līvu tautas nams
| municipality = Mazirbe
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.68363
| long = 22.31796
| p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}}
| image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG
| commonscat = Livonian culture centre
| vaid = 8577
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Mazirbe
}}
{{monument
| qid = Q55181658
| label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Melnsils
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.645535593514
| long = 22.579986232072
| p625 = {{Coord|57.645535593514|22.579986232072|display=inline}}
| vaid = 2252
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melnsils
}}
{{monument
| qid = Q55181663
| label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]]
| name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta
| municipality = Melnsils
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kraujām
| lat = 57.653886870425
| long = 22.579102755571
| p625 = {{Coord|57.653886870425|22.579102755571|display=inline}}
| image = Tromela%20pils.jpg
| vaid = 2253
| wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melnsils
}}
{{monument
| qid = Q46997952
| label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Muņi
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.580264167905
| long = 22.392917519049
| p625 = {{Coord|57.580264167905|22.392917519049|display=inline}}
| vaid = 2201
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mu%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55361992
| label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka &quot;Adamoviči&quot;]]''
| name = Skolas ēka &quot;Adamoviči&quot;
| municipality = Mācītājmuiža
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-097
| locality = Adamoviči
| vaid = 9122
| year = 1821.–1975.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q10964972
| label = [[Mērsraga bāka]]
| name = Mērsraga bāka
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Bākas iela 60
| lat = 57.365888888889
| long = 23.119938888889
| p625 = {{Coord|57.365888888889|23.119938888889|display=inline}}
| image = Mersrags.JPG
| commonscat = Mērsrags lighthouse
| vaid = 8566
| wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q51847370
| label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Mērsraga luterāņu baznīcā
| lat = 57.3539404
| long = 23.1244166
| p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}}
| vaid = 8515
| year = 19.gs. II p.1924.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]''
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q51847406
| label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]''
| name = Mērsraga luterāņu baznīca
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Bākas iela 9
| lat = 57.3539404
| long = 23.1244166
| p625 = {{Coord|57.3539404|23.1244166|display=inline}}
| image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mērsrags
| vaid = 9131
| year = 1809., 1896.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q46997954
| label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]''
| name = Upesvagaru senkapi
| municipality = Neveja
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Upesvagariem
| lat = 57.585186091704
| long = 22.287328495989
| p625 = {{Coord|57.585186091704|22.287328495989|display=inline}}
| vaid = 2202
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Neveja
}}
{{monument
| qid = Q7047426
| label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| name = Nogales muižas apbūve
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.368667
| long = 22.73802
| p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}}
| image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg
| vaid = 6775
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Nogales muiža]]
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361539
| label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]''
| name = Nogales muižas pils
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.368688719945
| long = 22.737936579736
| p625 = {{Coord|57.368688719945|22.737936579736|display=inline}}
| image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg
| commonscat = Nogale Manor
| vaid = 6776
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361543
| label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}}
| vaid = 4376
| year = 19.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361546
| label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}}
| vaid = 4377
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361550
| label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]''
| name = Krāsnis - kamīni (2)
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368688719988|22.737936578982|display=inline}}
| vaid = 4378
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361557
| label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.369106332712
| long = 22.736069624086
| p625 = {{Coord|57.369106332712|22.736069624086|display=inline}}
| vaid = 6778
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361563
| label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.372435783877
| long = 22.732566087767
| p625 = {{Coord|57.372435783877|22.732566087767|display=inline}}
| vaid = 6779
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361572
| label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]''
| name = Alus darītava
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.371283373347
| long = 22.734635250678
| p625 = {{Coord|57.371283373347|22.734635250678|display=inline}}
| vaid = 6780
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361576
| label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.370093997311
| long = 22.735327911346
| p625 = {{Coord|57.370093997311|22.735327911346|display=inline}}
| vaid = 6781
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361579
| label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.372193410294
| long = 22.736561974973
| p625 = {{Coord|57.372193410294|22.736561974973|display=inline}}
| vaid = 6782
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361582
| label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.367531336839
| long = 22.735941574621
| p625 = {{Coord|57.367531336839|22.735941574621|display=inline}}
| vaid = 6783
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361912
| label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]''
| name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta
| municipality = Odre
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaliešiem
| lat = 57.231084864215
| long = 22.688485590516
| p625 = {{Coord|57.231084864215|22.688485590516|display=inline}}
| vaid = 2228
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Odre
}}
{{monument
| qid = Q55361756
| label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| name = Pastendes muižas apbūve
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.225714878778
| long = 22.521039146098
| p625 = {{Coord|57.225714878778|22.521039146098|display=inline}}
| image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG
| vaid = 6746
| year = 18. gs. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361764
| label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu &quot;Ģerboņu&quot; fragmenti]]''
| name = Cilņu &quot;Ģerboņu&quot; fragmenti
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižas pilī
| lat = 57.223907485455
| long = 22.519594514455
| p625 = {{Coord|57.223907485455|22.519594514455|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 4302
| year = 1741.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361767
| label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.224256731724
| long = 22.519001646453
| p625 = {{Coord|57.224256731724|22.519001646453|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6748
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361771
| label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.225596143933
| long = 22.519979405215
| p625 = {{Coord|57.225596143933|22.519979405215|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6749
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361776
| label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.22459399394
| long = 22.519940051072
| p625 = {{Coord|57.22459399394|22.519940051072|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6750
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361508
| label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]''
| name = Pedvāles muižu komplekss
| municipality = Pedvāle
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.040575977037
| long = 22.558709606989
| p625 = {{Coord|57.040575977037|22.558709606989|display=inline}}
| image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg
| vaid = 2602
| year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pedv%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q46997985
| label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]''
| name = Pitraga viduslaiku kapsēta
| municipality = Pitrags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Nīteļiem
| lat = 57.703422202372
| long = 22.383096306225
| p625 = {{Coord|57.703422202372|22.383096306225|display=inline}}
| vaid = 2220
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pitrags
}}
{{monument
| qid = Q46997959
| label = [[Pāces pilskalns]]
| name = Pāces pilskalns
| municipality = Pāce
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pāces dzirnavu dīķa salā
| lat = 57.4983
| long = 22.279076
| p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}}
| image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg
| vaid = 2203
| wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46997962
| label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]''
| name = Pāces Elku kalns - kulta vieta
| municipality = Pāce
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā
| lat = 57.499325
| long = 22.283044
| p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}}
| image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg
| vaid = 2204
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361915
| label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Pļavas
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 57.258170538206
| long = 22.874842364067
| p625 = {{Coord|57.258170538206|22.874842364067|display=inline}}
| vaid = 2229
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%BCavas
}}
{{monument
| qid = Q55361918
| label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]''
| name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)
| municipality = Pļavas
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā
| lat = 57.252259195003
| long = 22.842047930664
| p625 = {{Coord|57.252259195003|22.842047930664|display=inline}}
| vaid = 2230
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%BCavas
}}
{{monument
| qid = Q12039294
| label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]]
| name = Māras kambaru alas - kulta vieta
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas
| lat = 57.081061111111
| long = 22.367111111111
| p625 = {{Coord|57.081061111111|22.367111111111|display=inline}}
| image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg
| commonscat = Māras kambari
| vaid = 2213
| wikipediauri = M%C4%81ras_kambari
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181667
| label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]''
| name = Rojas senkapi
| municipality = Roja
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie zivju konservu kombināta
| lat = 57.505747532235
| long = 22.803203370029
| p625 = {{Coord|57.505747532235|22.803203370029|display=inline}}
| vaid = 2254
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Roja
}}
{{monument
| qid = Q55181617
| label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]''
| name = Purciema apmetne
| municipality = Rojas pagasts
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas
| lat = 57.577446178779
| long = 22.630524793622
| p625 = {{Coord|57.577446178779|22.630524793622|display=inline}}
| vaid = 2251
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rojas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q9350067
| label = [[Sabiles sinagoga]]
| name = Sabiles sinagoga
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Strautu iela 4
| lat = 57.045499
| long = 22.572068
| p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}}
| image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG
| commonscat = Sabile synagogue
| vaid = 9133
| wikipediauri = Sabiles_sinagoga
| year = 1890.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q15219699
| label = [[Sabiles pilskalns]]
| name = Sabiles pilskalns
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām
| lat = 57.04694444
| long = 22.57694444
| p625 = {{Coord|57.04694444|22.57694444|display=inline}}
| image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg
| commonscat = Sabile hillfort
| vaid = 2257
| wikipediauri = Sabiles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362004
| label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]''
| name = Sabiles Krievu kapi - senkapi
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma
| lat = 57.033725009078
| long = 22.584129856423
| p625 = {{Coord|57.033725009078|22.584129856423|display=inline}}
| vaid = 2255
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362010
| label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]''
| name = Sabiles viduslaiku pils vieta
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie autoostas
| lat = 57.046437803571
| long = 22.571410052623
| p625 = {{Coord|57.046437803571|22.571410052623|display=inline}}
| image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg
| vaid = 2256
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362018
| label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kortu viduslaiku kapsēta
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pretī Dārza ielai 8
| lat = 57.055806731845
| long = 22.554400681477
| p625 = {{Coord|57.055806731845|22.554400681477|display=inline}}
| vaid = 2258
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362021
| label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.046535977217
| long = 22.573358804886
| p625 = {{Coord|57.046535977217|22.573358804886|display=inline}}
| image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg
| vaid = 7449
| year = 15.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362024
| label = [[Brinkenu kapliča]]
| name = Brinkenu kapliča
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lāčplēša iela
| lat = 57.0441148
| long = 22.566562
| p625 = {{Coord|57.0441148|22.566562|display=inline}}
| image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg
| commonscat = Brinkens Chapel
| vaid = 6761
| wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362033
| label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| locality = Sabiles luterāņu baznīcā
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}}
| image = SabilesBaznica.JPG
| vaid = 4341
| year = 1823. 1847. 1889.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362037
| label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| locality = Sabiles luterāņu baznīcā
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}}
| image = PICT0459.JPG
| vaid = 4344
| year = 16.gs.b. 1676.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362041
| label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| name = Sabiles luterāņu baznīca
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.0461702|22.5728575|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG
| commonscat = Lutheran church in Sabile
| vaid = 6762
| year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q46997988
| label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]''
| name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)
| municipality = Saunags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Nigliņiem
| lat = 57.722470001488
| long = 22.445226247034
| p625 = {{Coord|57.722470001488|22.445226247034|display=inline}}
| vaid = 2221
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Saunags
}}
{{monument
| qid = Q8338719
| label = [[Spāres baznīca]]
| name = Spāres baznīca
| municipality = Spāre
| district = Spāre&lt;br/&gt;Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.2125
| long = 22.27861111
| p625 = {{Coord|57.2125|22.27861111|display=inline}}
| image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Spāre church
| vaid = 6741
| wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca
| year = 1747. 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361778
| label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]''
| name = Spāres pilskalns
| municipality = Spāre
| district = Ģibuļu pagasts&lt;br/&gt;Spāre
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Brīvniekiem
| lat = 57.198742807581
| long = 22.295616958143
| p625 = {{Coord|57.198742807581|22.295616958143|display=inline}}
| vaid = 2215
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361780
| label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]''
| name = Kāpņu margas
| municipality = Spāre
| district = Ģibuļu pagasts&lt;br/&gt;Spāre
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā
| lat = 57.211322042331
| long = 22.287134414245
| p625 = {{Coord|57.211322042331|22.287134414245|display=inline}}
| vaid = 4307
| year = 1790.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55362071
| label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]''
| name = Baznīcēnu soli (2)
| municipality = Strazde
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Strazdes luterāņu baznīcā
| lat = 57.137770720373
| long = 22.73469120891
| p625 = {{Coord|57.137770720373|22.73469120891|display=inline}}
| vaid = 4349
| year = 1612.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Strazde
}}
{{monument
| qid = Q55362074
| label = [[Strazdes luterāņu baznīca]]
| name = Strazdes luterāņu baznīca
| municipality = Strazde
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.137770720436
| long = 22.734691209306
| p625 = {{Coord|57.137770720436|22.734691209306|display=inline}}
| image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg
| commonscat = Lutheran church in Strazde
| vaid = 6763
| wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1591. -1596. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Strazde
}}
{{monument
| qid = Q55361585
| label = [[Galtenes svētavots]]
| name = Galtenes svētavots
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kaļķlejām
| lat = 57.153706944934
| long = 22.833940167977
| p625 = {{Coord|57.153706944934|22.833940167977|display=inline}}
| vaid = 2197
| wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362044
| label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecboču viduslaiku kapsēta
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Bočām
| lat = 57.124351735693
| long = 22.701231144712
| p625 = {{Coord|57.124351735693|22.701231144712|display=inline}}
| vaid = 2259
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362049
| label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]''
| name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzeguzēm
| lat = 57.136988670947
| long = 22.769455062397
| p625 = {{Coord|57.136988670947|22.769455062397|display=inline}}
| vaid = 2260
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362056
| label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]''
| name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ilbatām
| lat = 57.132403927527
| long = 22.780700904038
| p625 = {{Coord|57.132403927527|22.780700904038|display=inline}}
| vaid = 2261
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362060
| label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]''
| name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Krūmiņiem
| lat = 57.136613598807
| long = 22.745058061121
| p625 = {{Coord|57.136613598807|22.745058061121|display=inline}}
| vaid = 2262
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362067
| label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaļiem
| lat = 57.139147157352
| long = 22.762583733859
| p625 = {{Coord|57.139147157352|22.762583733859|display=inline}}
| image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg
| vaid = 2263
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362068
| label = [[Strazdes pilskalns]]
| name = Strazdes pilskalns
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaļiem
| lat = 57.140165353107
| long = 22.763405548062
| p625 = {{Coord|57.140165353107|22.763405548062|display=inline}}
| vaid = 2264
| wikipediauri = Strazdes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362070
| label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 57.128964739396
| long = 22.745715362062
| p625 = {{Coord|57.128964739396|22.745715362062|display=inline}}
| vaid = 2265
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219870
| label = [[Talsu pilskalns]]
| name = Talsu pilskalns
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā
| lat = 57.24305556
| long = 22.59833333
| p625 = {{Coord|57.24305556|22.59833333|display=inline}}
| image = Talsu%20pilskalns.jpg
| commonscat = Talsi hillfort
| vaid = 2268
| wikipediauri = Talsu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362079
| label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]''
| name = Vilkumuižas ezera senkapi
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vilkumuižas ezerā
| lat = 57.251750880816
| long = 22.587336787352
| p625 = {{Coord|57.251750880816|22.587336787352|display=inline}}
| vaid = 2269
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362084
| label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.24721560006
| long = 22.593003918286
| p625 = {{Coord|57.24721560006|22.593003918286|display=inline}}
| image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg
| commonscat = Historical center of Talsi
| vaid = 7450
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362088
| label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 1
| lat = 57.245428
| long = 22.5963523
| p625 = {{Coord|57.245428|22.5963523|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg
| commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1
| vaid = 6764
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362094
| label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 4353
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362098
| label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]''
| name = Epitāfija E.Fišeram
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 4354
| year = 1794.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362104
| label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| name = Talsu luterāņu baznīca
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| lat = 57.24487
| long = 22.596219
| p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}}
| image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Talsi
| vaid = 6765
| year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362106
| label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 8524
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362109
| label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 8525
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362113
| label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 8526
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362118
| label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.2448835|22.5961674|display=inline}}
| vaid = 8529
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362122
| label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]''
| name = Talsu senkapi
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 18; Ezera iela 20
| locality = Vilkumuižas ezera A krastā
| lat = 57.251017589726
| long = 22.590743438781
| p625 = {{Coord|57.251017589726|22.590743438781|display=inline}}
| vaid = 2266
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362124
| label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]''
| name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-097
| address = Saules iela 6
| lat = 57.2389122
| long = 22.6018007
| p625 = {{Coord|57.2389122|22.6018007|display=inline}}
| image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg
| vaid = 8961
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362130
| label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]''
| name = Kupfera kapliča
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Zvaigžņu iela 1
| lat = 57.245677
| long = 22.5881062
| p625 = {{Coord|57.245677|22.5881062|display=inline}}
| image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG
| commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi
| vaid = 6767
| year = 1806.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q61400802
| label = [[Talsu viduslaiku pils]]
| name = Talsu viduslaiku pils
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Kalna iela 6
| locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem
| lat = 57.2458784
| long = 22.593236
| p625 = {{Coord|57.2458784|22.593236|display=inline}}
| vaid = 2267
| wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362260
| label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]''
| name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta
| municipality = Uguņciems
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Basēm
| lat = 57.369043537431
| long = 22.930206631703
| p625 = {{Coord|57.369043537431|22.930206631703|display=inline}}
| image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 2281
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ugu%C5%86ciems
}}
{{monument
| qid = Q55362261
| label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Uguņciems
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Tīrumiem
| lat = 57.380378203534
| long = 22.957993710917
| p625 = {{Coord|57.380378203534|22.957993710917|display=inline}}
| vaid = 2282
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ugu%C5%86ciems
}}
{{monument
| qid = Q46997993
| label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]''
| name = Žonaku senkapi
| municipality = Vaide
| district = Kolkas pagasts&lt;br/&gt;Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Žonakiem
| lat = 57.731601341845
| long = 22.469408360568
| p625 = {{Coord|57.731601341845|22.469408360568|display=inline}}
| vaid = 2222
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaide
}}
{{monument
| qid = Q15219959
| label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| name = Valdemārpils luterāņu baznīca
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| lat = 57.37083333
| long = 22.59277778
| p625 = {{Coord|57.37083333|22.59277778|display=inline}}
| image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Valdemārpils
| vaid = 6787
| wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1646.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q20870259
| label = [[Sasmakas Elku liepa]]
| name = Sasmakas Elku liepa
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. vidusskolas
| lat = 57.378747
| long = 22.60004
| p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}}
| image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg
| commonscat = Valdemārpils Elku liepa
| vaid = 2273
| wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362145
| label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]]
| name = Dupurkalns - pilskalns
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie estrādes
| lat = 57.374140539624
| long = 22.600155934191
| p625 = {{Coord|57.374140539624|22.600155934191|display=inline}}
| image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg
| commonscat = Dupurkalns hillfort
| vaid = 2275
| wikipediauri = Dupurkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362150
| label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]''
| name = Valdemārpils vēsturiskais centrs
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.371125935568
| long = 22.592082296169
| p625 = {{Coord|57.371125935568|22.592082296169|display=inline}}
| image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg
| vaid = 7451
| year = 17.gs.v. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362155
| label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}}
| vaid = 8531
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362160
| label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}}
| vaid = 8533
| year = 1856.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362161
| label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}}
| vaid = 8534
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362164
| label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791000111|22.5692540005|display=inline}}
| vaid = 8535
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362170
| label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| name = Valdemārpils sinagogas apbūve
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}}
| vaid = 6784
| year = 18./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362173
| label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}}
| image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg
| commonscat = Synagogue (Valdemārpils)
| vaid = 6785
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362177
| label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]''
| name = Palīgēkas (2)
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.3700066|22.5925339|display=inline}}
| vaid = 6786
| year = 18./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362182
| label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām &quot;Sv.Pēteris&quot; un &quot;Sv.Pāvils&quot;]]''
| name = Altāris ar gleznām &quot;Sv.Pēteris&quot; un &quot;Sv.Pāvils&quot;
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3707191
| long = 22.5926003
| p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}}
| vaid = 4381
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362187
| label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (6)
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3707191
| long = 22.5926003
| p625 = {{Coord|57.3707191|22.5926003|display=inline}}
| vaid = 4383
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362197
| label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]''
| name = Sienas panno
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 27
| lat = 57.3746855
| long = 22.5908706
| p625 = {{Coord|57.3746855|22.5908706|display=inline}}
| vaid = 4385
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362201
| label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]''
| name = Lauksargu senkapi
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv.
| lat = 57.428005902705
| long = 22.328772729995
| p625 = {{Coord|57.428005902705|22.328772729995|display=inline}}
| vaid = 2278
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362205
| label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| name = Valdgales muižas apbūve
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283958213447
| long = 22.567357741784
| p625 = {{Coord|57.283958213447|22.567357741784|display=inline}}
| image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg
| vaid = 6788
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362209
| label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]''
| name = Dārznieka un kučiera māja
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282699733142
| long = 22.568226701631
| p625 = {{Coord|57.282699733142|22.568226701631|display=inline}}
| vaid = 6790
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362210
| label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283895227675
| long = 22.567878139938
| p625 = {{Coord|57.283895227675|22.567878139938|display=inline}}
| image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6791
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362212
| label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]''
| name = Lustūzis - klēts
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282987014598
| long = 22.567958572687
| p625 = {{Coord|57.282987014598|22.567958572687|display=inline}}
| vaid = 6792
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362213
| label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282979947969
| long = 22.569074106368
| p625 = {{Coord|57.282979947969|22.569074106368|display=inline}}
| vaid = 6793
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362216
| label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]''
| name = Siera tornis
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283538036954
| long = 22.568491253252
| p625 = {{Coord|57.283538036954|22.568491253252|display=inline}}
| image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6794
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362218
| label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]''
| name = Valdgales vējdzirnavas
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.286139576209
| long = 22.571687649257
| p625 = {{Coord|57.286139576209|22.571687649257|display=inline}}
| image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg
| commonscat = Valdgale windmill
| vaid = 6795
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361516
| label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Zāles interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Valgale
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vecvalgale
| vaid = 9135
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valgale
}}
{{monument
| qid = Q55362262
| label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| name = Vandzenes muižas apbūve
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.325102650616
| long = 22.791320708928
| p625 = {{Coord|57.325102650616|22.791320708928|display=inline}}
| vaid = 6797
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vandzenes muiža]]
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362265
| label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.327681806519
| long = 22.802954203702
| p625 = {{Coord|57.327681806519|22.802954203702|display=inline}}
| image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg
| commonscat = Vandzene Manor House
| vaid = 6798
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362269
| label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.328021326183
| long = 22.802928801803
| p625 = {{Coord|57.328021326183|22.802928801803|display=inline}}
| vaid = 6799
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362272
| label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326171026247
| long = 22.803857081163
| p625 = {{Coord|57.326171026247|22.803857081163|display=inline}}
| vaid = 6800
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362275
| label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326285637829
| long = 22.810353044251
| p625 = {{Coord|57.326285637829|22.810353044251|display=inline}}
| vaid = 6801
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362279
| label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.327163595594
| long = 22.806759022995
| p625 = {{Coord|57.327163595594|22.806759022995|display=inline}}
| vaid = 6802
| year = 19. gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362284
| label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]''
| name = Zirgu stallis
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326778133079
| long = 22.802641356991
| p625 = {{Coord|57.326778133079|22.802641356991|display=inline}}
| vaid = 6804
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362289
| label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]''
| name = Ķieģeļu mūra tilts
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326627146413
| long = 22.801300745631
| p625 = {{Coord|57.326627146413|22.801300745631|display=inline}}
| vaid = 6805
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362297
| label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.33035697018
| long = 22.807401832227
| p625 = {{Coord|57.33035697018|22.807401832227|display=inline}}
| vaid = 6806
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vandzenes muiža]]
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q15219888
| label = [[Tilgaļu milzakmens]]
| name = Tilgaļu milzakmens
| municipality = Vandzenes pagasts
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Kraujām
| lat = 57.35033333
| long = 22.72269444
| p625 = {{Coord|57.35033333|22.72269444|display=inline}}
| image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg
| commonscat = Tilgaļu milzakmens
| vaid = 2280
| wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vandzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362227
| label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]''
| name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)
| municipality = Vandzenes pagasts
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = D Mantiniekiem
| lat = 57.324923500911
| long = 22.717822680718
| p625 = {{Coord|57.324923500911|22.717822680718|display=inline}}
| vaid = 2279
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vandzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997966
| label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]''
| name = Lauku senkapi
| municipality = Vīdale
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Laukiem
| lat = 57.601897378271
| long = 22.459004009271
| p625 = {{Coord|57.601897378271|22.459004009271|display=inline}}
| vaid = 2211
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABdale
}}
{{monument
| qid = Q55361519
| label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]]
| name = Bašķiņkalns - pilskalns
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Kalnmaļiem
| lat = 57.378567
| long = 22.681789
| p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}}
| image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg
| commonscat = Bašķiņkalns hillfort
| vaid = 2270
| wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361523
| label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Klāšu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Klāšām
| lat = 57.387255469706
| long = 22.745672322885
| p625 = {{Coord|57.387255469706|22.745672322885|display=inline}}
| vaid = 2271
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361528
| label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]]
| name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ozoliem
| lat = 57.376399590649
| long = 22.658684246926
| p625 = {{Coord|57.376399590649|22.658684246926|display=inline}}
| vaid = 2272
| wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361531
| label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]]
| name = Birznieku Velna laiva - senkapi
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Birzniekiem
| lat = 57.356702732314
| long = 22.744005296532
| p625 = {{Coord|57.356702732314|22.744005296532|display=inline}}
| vaid = 2274
| wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361533
| label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zošukrogiem
| lat = 57.373860282876
| long = 22.662554674712
| p625 = {{Coord|57.373860282876|22.662554674712|display=inline}}
| vaid = 2276
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361734
| label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]''
| name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Munejām
| lat = 57.20170149832
| long = 22.413739123065
| p625 = {{Coord|57.20170149832|22.413739123065|display=inline}}
| vaid = 2214
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361737
| label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta &quot;Līkumi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Līkumi&quot;
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165061526328
| long = 22.298788438151
| p625 = {{Coord|57.165061526328|22.298788438151|display=inline}}
| vaid = 6134
| year = 1821. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361740
| label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165149631834
| long = 22.298300479507
| p625 = {{Coord|57.165149631834|22.298300479507|display=inline}}
| vaid = 6743
| year = 1821.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361745
| label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.1651791314
| long = 22.298813362453
| p625 = {{Coord|57.1651791314|22.298813362453|display=inline}}
| vaid = 6744
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361748
| label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165034088916
| long = 22.298562021971
| p625 = {{Coord|57.165034088916|22.298562021971|display=inline}}
| vaid = 6745
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362224
| label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]''
| name = Ošbiržu senkapi
| municipality = Ģibzde
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ošbirzēm
| lat = 57.394014358721
| long = 22.314993458538
| p625 = {{Coord|57.394014358721|22.314993458538|display=inline}}
| vaid = 2277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibzde
}}
{{monument
| qid = Q55181622
| label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]]
| name = Ģipkas luterāņu baznīca
| municipality = Ģipka
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.560004673679
| long = 22.656290490651
| p625 = {{Coord|57.560004673679|22.656290490651|display=inline}}
| image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ģipka
| vaid = 8842
| wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1860., 20.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ipka
}}
{{monument
| qid = Q55361786
| label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]''
| name = Kalnkalēju senkapi
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kalnkalējiem
| lat = 57.413249664889
| long = 22.546715081048
| p625 = {{Coord|57.413249664889|22.546715081048|display=inline}}
| vaid = 2216
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361789
| label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Oškalniem
| lat = 57.4131872796
| long = 22.547706307539
| p625 = {{Coord|57.4131872796|22.547706307539|display=inline}}
| vaid = 2217
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361792
| label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]''
| name = Īves vējdzirnavas
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzirnavām
| lat = 57.420621703545
| long = 22.528891232138
| p625 = {{Coord|57.420621703545|22.528891232138|display=inline}}
| image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg
| vaid = 6751
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Talsu novads]]</text>
      <sha1>2cru89an4mv6zjx2q09sy912s69j7vc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASTRA 5B</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249526</id>
    <revision>
      <id>4464204</id>
      <parentid>2908514</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:14:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3710" sha1="3tdry123ya122gt27wrnauswdf6p40m" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums = Astra 5B
| Nosaukums_orig = 
| Attēls = 
| Attēla_izmērs =
| Att_virsraksts = 
| Programma              = ''Astra''
| KA_veids               = [[sakaru pavadonis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Eurostar E3000|Eurostar E3000 L]]''
| KA sērijas Nr = 
| Īpašnieks =
| Operators              = ''[[SES Astra]]'' {{LUX}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''[[Astrium]]'' {{FRA}}
| Starta_gads            = 2014
| Starts                 = {{dat|2014|3|22|SK}} 22:04 [[UTC]]
| Nesējs                 = ''[[Ariane 5ECA]]''
| Starta_vieta           = [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]
| Starta_laukums         = ''ELA3''
| Starta_valsts          = {{GUF}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[Amazonas 4A]]''
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 15 gadi (plānots)
| Beigu_datums = 
| Lidojuma_ilgums = 
| NSSDC_ID               = 2014-011B
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa = 
| Sausmasa               = 2660 kg
| Pilna_masa             = 7755  kg
| Enerģija               = [[saules baterijas]] 13 kW
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = jā
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = GEO
| GEO_punkts             = 31,5° A
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 
| Periods = 
| Apoapsīda = 
| Periapsīda = 
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr = ''[[ASTRA 2E]]''
| KA_nāk = ''[[ASTRA 2G]]''
}}
'''ASTRA 5B''' ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzēta uzņēmuma ''[[SES Astra]]'' [[sakaru pavadonis]]. Palaists 2014. gada martā. Tas nodrošina televīzijas pakalpojumus [[Eiropa]]s centrālajai un austrumdaļai, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, kā arī [[Turcija]]i.

Pavadoni izgatavojis uzņēmums ''[[Astrium]]'' uz platformas ''[[Eurostar E3000|Eurostar E3000 L]]'' bāzes.
Apgādāts ar 40 Ku un 6 Ka joslas raidītājiem. Tam arī ir L joslas aparatūra Eiropas navigācijas sistēmai ''[[EGNOS]]''.

Līgums par ''ASTRA 5B'' būvi noslēgts 2009. gadā.

''ASTRA 5B'' tika palaists {{dat|2014|3|22||bez}} 22:04 [[UTC]] ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ECA]]'' (lidojums ''V216'') no [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskais centra]]. Kopā ar to tika palaists arī Spānijas sakaru pavadonis ''[[Amazonas 4A]]''. Kosmiskais aparāts no pēdējās pakāpes atdalījās 27 minūtes 3 sekundes pēc starta un tika ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā.&lt;ref name=&quot;SES PRESS KIT&quot; /&gt; [[Ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionāro orbītu]] tas sasniedza ar saviem dzinējiem.

Pēc orbitālo pārbaužu pabeigšanas ''ASTRA 5B'' tika izvietots punktā 31,5° austrumu garuma. 2. jūnijā tas nodots ekspluatācijā, aizvietojot ''[[ASTRA 1G]]''.&lt;ref name=&quot;SES 2014-06-02&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;SES PRESS KIT&quot;&gt;[http://www.ses.com/18034457/ASTRA-5B-press-kit.pdf ASTRA 5B MISSION PRESS KIT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140323231839/http://www.ses.com/18034457/ASTRA-5B-press-kit.pdf |date={{dat|2014|03|23||bez}} }} SES {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;SES 2014-06-02&quot;&gt;[http://www.ses.com/4233325/news/2014/19480974 SES: ASTRA 5B SATELLITE GOES LIVE AT 31.5 DEGREES EAST] SES, 2014-06-02 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ses.com/4628908/astra-5b ASTRA 5B]{{Novecojusi saite}} SES {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140324231820/http://www.arianespace.com/images/launch-kits/launch-kit-pdf-eng/VA216-ASTRA5B-AMAZONAS4A-GB.pdf Flight VA216] Arianespace, {{en ikona}}
* [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/astra-5b.htm Astra 5B] Gunter's Space Page {{en ikona}}


{{2014. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Sakaru pavadoņi]]</text>
      <sha1>3tdry123ya122gt27wrnauswdf6p40m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Pētersons (uzņēmējs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250675</id>
    <revision>
      <id>4464241</id>
      <parentid>4175885</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukurs</username>
        <id>12542</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīves gājums */ pareizrakstība</comment>
      <origin>4464241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3842" sha1="7gdfz94r73imoh63yaveg6v5ri6cuk9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Pētersons
| vārds_orig = 
| attēls = Attēls:Kārlis Pētersons savā Dublinas pīpju ražotnē.jpg
| att_izmērs = 250px
| att_nosaukums = Kārlis Pētersons savā Dublinas pīpju ražotnē
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1852
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Zaļenieku pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]],&lt;br/&gt;{{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Jelgavas novads]], {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1919
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 11
| m_vieta = [[Hamburga]], {{flaga|Vācija}} [[Veimāras Republika|Vācija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Kārlis Pētersons''' (1852—1919), arī '''Čārlzs Pītersons''' ({{val|en|Charles Peterson}}) bija latviešu uzņēmējs un izgudrotājs. [[Dublina]]s pīpju fabrikas ''Kapp &amp; Peterson Ltd.'' līdzīpašnieks un direktors.

== Dzīves gājums ==
[[Attēls:A-Peterson-pipe.jpg|thumb|left|270px|Pētersona sistēmas pīpe ar kondensāta krātuvi (galviņā) un īpašu iemuti.]] 
Dzimis kā Kristaps Pētersons 1852. gada 4. martā [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku pagasta]] Lejas Micaišu mājās zemnieka Indriķa Pētersona un viņa sievas Grietas ģimenē. Pēc kokapstrādes meistara amata apgūšanas [[Jelgava|Jelgavā]] (1872) viņš devās uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], tad uz [[Lībeka|Lībeku]]. Ap 1874. gadu kā Čārlzs (Kārlis) Pētersons ieradās Dublinā un sāka strādāt 1865. gadā dibinātajā brāļu Kapu pīpju izgatavošanas fabrikā. Stāsta, ka pārkāpjot Graftonstrītas mazās Kapa pīpju darbnīciņas slieksni, viņš esot paziņojis, ka zina pīpes konstrukciju, kas šajā nozarē izraisīs revolūciju.&lt;ref&gt;[http://www.3x3.lv/3x3_avize_5.pdf Kārlis Pētersons – pirmais Īrijas latvietis] &quot;Trejlapis&quot; nr. 5. 2013. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc 1890. gada viņš patentēja &quot;sauso pīpi&quot; (''Dry system''), kuras galviņā bija izveidots speciāls iedobums kondensāta savākšanai, bet 1898. gadā patentēja &quot;Pētersona iemuti&quot; (''P-lip''). 1902. gadā viņš apprecējās otrreiz ar Anniju Fordi, viņu ģimenē piedzima trīs bērni. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] viņa namā mita arī brāļadēls students [[Konrāds Pētersons]].

Pirmā pasaules kara un Īrijas neatkarības cīņu laikā Pētersona veikals cieta zaudējumus, taču viņš viens no pirmajiem uz saviem izstrādājumiem sāka lietot uzrakstu &quot;Ražots Īrijā&quot;.

Miris 1919. gada 11. septembrī Hamburgā, apglabāts Olsdorfas kapos.

== Veikals un ražotne mūsdienās ==
Mūsdienās Nasavas ielā Dublinā atrodas pīpju veikals ''Peterson of Dublin''. Pīpju fabrika “Kapp&amp;Peterson Ltd.” ir pārcelta uz Salinogīnu (''Sallynoggin, Co. Dublin''), tajā strādā 40 darbinieku, kas gadā izgatavo ap 100 000 pīpju. Fabrikā izveidots muzejs Kārļa Pētersona piemiņai.&lt;ref&gt;[http://baltic-ireland.ie/2009/11/12972/ Pētersona pīpju fabrika Īrijā] Inguna Mieze ''baltic-ireland.ie'' 2009. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* The Five Laws of Pipe—Companioning by Gary Malmberg, Mark Irwin (“Pētersona pīpju hronikas”, 2013)
* The Peterson pipe the story of Kapp &amp; Peterson - Gary Malmberg &amp; Mark Irwin

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Petersons, Karlis}}
[[Kategorija:1852. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu izgudrotāji]]
[[Kategorija:Īrijas latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu uzņēmēji]]
[[Kategorija:Īrijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>7gdfz94r73imoh63yaveg6v5ri6cuk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonijs Zunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274797</id>
    <revision>
      <id>4464454</id>
      <parentid>4215010</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7126" sha1="m5molgtyeqjeiyufzn2pftlczc7b126" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Antonijs Zunda
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1947
|          dz_mēnesis = 09
|            dz_diena = 16
|            dz_vieta = [[Ezernieki]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] (tagad {{LAT}})
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] 
|             zinātne = [[Latvijas vēsture]] 
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}

'''Antonijs Zunda''' (dzimis 1947. gada 16. septembrī) ir latviešu [[vēsturnieks]], habilitēts vēstures zinātņu doktors, [[Latvijas Universitāte|LU]] [[profesors]] un Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9335 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828024222/http://president.lv/pk/content/?cat_id=9335# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==

Dzimis 1947. gada 16. septembrī [[Ezernieki|Ezerniekos]], Rēzeknes novadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6493|title=Antonijs Zunda|last=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-05-12}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Antonijs Zunda no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un Filozofijas fakultātē]]. 1976. gadā uzsācis studijas aspirantūrā un 1979. gadā ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu.

Darba gaitas uzsācis 1974. gadā kā vēstures skolotājs [[Saldus 1. vidusskola|Saldus 1. vidusskolā]]. 1978. gadā sācis strādāt par pasniedzēju Vēstures un Filozofijas fakultātē. No 1984. gada docents. No 1984 līdz 1988. gadam bijis Vēstures un Filozofijas fakultātes dekāns.

1992. gadā [[nostrifikācija]]s kārtā piešķirts doktora grāds. 1999. gadā kļuvis par habilitētu vēstures doktoru. Kopš 2000. gada ir Latvijas valsts prezidenta padomnieks vēstures un mazākumtautību jautājumos.

[[Latvijas vēsturnieku komisija]]s loceklis kopš tās izveides 1998. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/082925bd6347f8309fa790aa78d86f34/|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2015|03|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305075352/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/082925bd6347f8309fa790aa78d86f34/|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā ievēlēts par LU profesoru Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedrā.

No 2003. gada regulāri kvalifikācijas celšanas nolūkos strādājis Lielbritānijas nacionālajā arhīvā (''The National Archive''), [[Londona|Londonā]].

2018.g. decembrī publiskotajos &quot;[[Čekas maisi|čekas maisos]]&quot; redzams Antonija Zundas vārds, kurš esot bijis kā kandidāts īpašiem periodiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vdk-interesejusi-dazadu-socialo-slanu-cilveki-14211275|title=VDK interesējuši dažādu sociālo slāņu cilvēki|last=LETA|website=www.diena.lv|access-date=2021-05-12|date=2018-12-21}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Antonija Zundas galvenā interešu sfēra ir [[Rietumeiropa]]s un Amerikas jaunāko laiku un mūsdienu vēsture. Īpaši pētījis Lielbritānijas un Latvijas attiecības starpkaru periodā. 8 zinātnisko monogrāfiju autors (vai līdzautors).

== Bibliogrāfija ==
А.Я. Варславан, А. Л. Зунда. ''Британский империализм и буржуазная Латвия в годы мирового экономического кризиса: экономические и политико-дипломатические взаимоотношения, 1929-1933. //'' Рига: Зинатне, 1981. - 199 с.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://worldcat.org/identities/lccn-n85192757/|title=Zunda, Antonijs 1947-|last=WorldCat|access-date=2021-05-12|date=2021}}&lt;/ref&gt;

Antonijs Zunda. ''Lielbritānija un Baltijas valstis, 1933.g.-1935.g.'' // Rīga, 1989.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Antonijs Zunda. ''Latvijas un Lielbritānijas attiecības 1930-1940: realitāte un ilūzijas''. // Rīga, 1998. - 267 lp.

Starptautisko attiecību problēmas : Latvija, Baltija, Eiropa : profesoram Albertam Varslavānam 75: jubilejas rakstu krājums.// Rīga, 2005.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: starptautiskās konferences materiāli, 2005. gada 7.-8. jūnijs, Rīga = National resistance to Communist regimes in Eastern Europe after World War II: materials of an international conference 7-8 June 2005, Riga.// Rīga, 2006.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Antonijs Zunda. ''Baltijas valstu jautājums: 1940-1991.''// Rīga, 2011 un 2012.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Zunda Antonijs. ''Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi.'' / Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli / Zinātniskie redaktori Inesis Feldmanis, Jānis Taurēns.// Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 118.-124.lpp.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://publikacijas.lu.lv/sample-page/vestures-un-filozofijas-fakultate/zunda-antonijs-latvijas-arpolitikas-petnieciba-pec-valsts-neatkaribas-atjaunosanas-rezultati-un-problemjautajumi/|title=Zunda Antonijs. Latvijas ārpolitikas pētniecība pēc valsts neatkarības atjaunošanas: rezultāti un problēmjautājumi – Publikācijas 2014|access-date=2021-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

A.Zunda, I.Feldmanis. ''Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā.'' // Rīga, 2015.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Butulis, Ilgvars. Zunda, Antonijs. Lielā Latvijas vēstures grāmata. // Rīga 2015.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lielā Latvijas vēstures grāmata|last=Butulis|first=Ilgvars|publisher=Jumava|year=2015|isbn=978-9934-11-823-4|location=Rīga|last2=Zunda|first2=Antonijs}}&lt;/ref&gt;

Butulis Ilgvars, Zunda Antonijs. ''Latvijas vēsture./ 3. izdevums.'' // Rīga: [[Jumava]], 2019. - 264 lp.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zunda, Antonijs}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>m5molgtyeqjeiyufzn2pftlczc7b126</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Dzenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274891</id>
    <revision>
      <id>4464457</id>
      <parentid>4167673</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:49:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4517" sha1="14nqopcv5omirjtog6iftn2mmv6osed" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Antons Dzenis
| attēls              =Antons Dzenis.png
| amats               =[[Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1893|4|7}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Vārkavas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1942|8|4|1893|4|7}}
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Usoļlags|td=Krievija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]], [[Latgales Demokrātu partija]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]], [[Latgales Progresīvā zemnieku apvienība]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}'''Antons Dzenis''' ({{dat|1893|04|07|N|bez}} — {{dat|1942|08|04|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis vairākas Latgales partijas. No 1923. līdz 1925. gadam bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs, 1926. gadā — [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministra]] biedrs.

== Biogrāfija ==
Dzimis {{dat|1893|04|07||bez}} [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagasta]] &quot;Dzeņos&quot; lauksaimnieku ģimenē.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Antons Dzenis (Ontons Dzeņs) | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 6. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/270 | archive-date = 2016. gada 28. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20160828001141/http://latgalesdati.du.lv/persona/270 }}&lt;/ref&gt; Absolvējis [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] komercskolu, studējis Pēterburgas politehnikumā un Pēterburgas komercinstitūtā. Beidzis kara inženieru akadēmiju un Konstantīna artilērijas skolu Pēterburgā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot;&gt;{{LDG 1918|45}}&lt;/ref&gt;

Piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības karā]].&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt; 1922. gadā ticis ievēlēts [[1. Saeima|1. Saeimā]], pārstāvējis [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība|Latgales Kristīgo zemnieku savienību]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1924. gada aprīlī kopā ar [[Francis Trasuns|Franci Trasunu]] un [[Jezups Roskošs|Jezupu Roskošu]] no partijas atšķēlies un izveidojis Latgales Demokrātu frakciju. Paralēli darbībai parlamentā, Dzenis visās 1. Saeimas apstiprinātajos Ministru kabinetos (no 1923. gada janvāra līdz 1924. gada decembrim) bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedrs ar balsošanas tiesībām valdībā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Iekšlietu ministra biedra amatā palicis līdz 1925. gada decembrim, bet bez balsošanas tiesībām valdībā.&lt;ref name=&quot;ldg&quot; /&gt;

1925. gadā notikušajās [[2. Saeima]]s vēlēšanās [[Latgales Demokrātu partija]]s saraksts ieguva 2 vietas, taču Dzenis netika ievēlēts. Viņš saņēma mandātu 1926. gadā pēc Franča Trasuna nāves. Bijis arī [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministra]] biedrs, bet bez tiesībām balsot.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1928. gadā notikušajās [[3. Saeima]]s vēlēšanās un 1931. gadā notikušajās [[4. Saeima]]s vēlēšanās ticis ievēlēts.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Parlamentārā darbība pārtrūka līdz ar {{dat|1934|05|15|Ģ|bez}} [[Ulmaņa apvērsums|apvērsumu]], kura rezultātā Saeima tika atlaista.

1941. gadā deportēts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Miris izsūtījumā [[Usoļlags|Usoļlagā]] {{dat|1942|08|04||bez}}.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Pauļuka Ministru kabinets}}
{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Zāmuēla Ministru kabinets}}}}
{{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dzenis, Antons}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Demokrātu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>14nqopcv5omirjtog6iftn2mmv6osed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfons Noviks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278139</id>
    <revision>
      <id>4464339</id>
      <parentid>4292881</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4924" sha1="p4q8yapfg3zthgizb9swrpplmaro7vl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Alfons Noviks
| attēls = Noviks Alfons.jpg
| att_izm = 
| amats = [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s priekšnieks
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| dzim_dati = {{dat|1908|2|13}}
| dzim_vieta = [[Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|Silagaiļu sādža]] {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Mērdzenes pagasts}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1996|3|12|1908|2|13}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība = 
| partija = [[Latgales Progresistu partija]]&lt;br&gt;[[Latvijas Komunistiskā partija]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Alfons Noviks''' ({{dat|1908|2|13|N}} — {{dat|1996|3|12|N}}) bija padomju politiskais darbinieks un čekists, [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s vadītājs no 1940. līdz 1953. gadam. 1995. gadā notiesāts par [[genocīds|genocīdu]] un noziegumiem pret cilvēci.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Mērdzenes pagasts|Mihalovas pagasta]] [[Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|Silagaiļu]] sādžā mazzemnieka ģimenē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf |title=Olga Krēgere. Ieskats ‘‘padomju Dzimtenes nodevēju’’ sarakstā. 1944. gads, Ludzas apriņķis |access-date={{dat|2015|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909135940/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf }}&lt;/ref&gt;. Jau 1920. gados savervēts padomju izlūkdienestu darbā. Par komunistisku darbību 1926. gadā izslēgts no [[Aglonas ģimnāzija]]s.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 |title=&quot;Latgales dati&quot; — Alfons Noviks |access-date={{dat|2015|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331185356/http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 }}&lt;/ref&gt; Studējis [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē]], nepabeidzot studijas. No 1928. gada strādājis muitā, vēlāk par kantoristu celtniecībā. 1930. gada decembrī uzņemts [[Latgales Progresistu partija|Latgales Progresistu partijā]], savukārt 1932. gada jūlijā pievienojies tobrīd nelegālajai komunistiskajai partijai. No 1932. līdz 1933. gada dienēja Latvijas armijas obligātajā dienestā. No 1933. gada augusta kompartijas amatā Daugavpilī, novembrī arestēts un vēlāk notiesāts uz 8 gadiem katorgā. Amnestēts 1938. gada novembrī. No 1939. gada marta — noliktavas vadītājs.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūnijā Noviks tika iecelts par Iekšlietu ministrijas Valsts drošības pārvaldes vadītāju. Bijis [[Tautas Saeima|Tautas Saeimas]] (1940—1941) deputāts.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS kļuvis par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju, no 1941. gada 26. februāra — Latvijas PSR Valsts drošības komisārs. No 1940. līdz 1954. gadam bijis PSRS Augstākās padomes deputāts. Pēc Trešā reiha uzbrukuma Padomju Savienībai strādājis centrālajā ''[[NKVD]]'' aparātā, vadīja padomju Latvijas nodaļu. Pēc Sarkanās armijas atkārtotās ienākšanas Latvijā Noviks atkal kļuva par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju. No 1945. gada 9. septembra ģenerālmajors. Pēc Staļina nāves 1953. gadā pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju par ministra vietnieku kadru jautājumos. 1954. gada janvārī LPSR Zemkopības ministra vietnieks. Kopš 1955. gada pensijā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gada 15. martā Noviks tika apcietināts. 1995. gada 13. decembrī notiesāts ar [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]] par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci — parakstījis pavēles par Latvijas iedzīvotāju deportācijām (1949—1953). 1996. gada 12. martā miris [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietumā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cekists-no-merdzenes-stasts-par-alfonu-noviku.a408466/ Čekists no Mērdzenes. Stāsts par Alfonu Noviku, Kaspars Strods]

{{Tautas Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Noviks, Alfons}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1996. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas noziedznieki]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>p4q8yapfg3zthgizb9swrpplmaro7vl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Kubbels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278828</id>
    <revision>
      <id>4464478</id>
      <parentid>3593781</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:12:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5414" sha1="agui1y3c0u46hf2zo3d2sg58b49kzys" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arvīds Kubbels
|     vārds_orig = ''Арвид Иванович Куббель''
|         attēls = KubbelArvid.jpg
|     att_izmērs = 120px
|  att_nosaukums = Arvīds Kubbels
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1889
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Sanktpēterburga|td=Krievija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1938
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 11
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas FPSR|Ļeņingrada|2s=Sanktpēterburga|td=Krievija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}} &lt;br /&gt;{{URS}}
|          brāļi = [[Leonīds Kubbels]]
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Arvīds Kubbels''' ({{val|ru|Арвид Иванович Куббель}}; {{dat|1889|11|12|N}} [[Sanktpēterburga]] - {{dat|1938|1|11|N}} [[Sanktpēterburga|Ļeņingrada]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] meistars [[šahs|šahā]]. 5. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongresa uzvarētājs (1911).&lt;ref&gt;Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 184.lpp., 621 lpp. {{ISBN|5-85 270-005-3}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Kubbela tēvs bija dzimis [[Latvija|Latvijā]], tādēļ savas šahista karjeras sākumā Arvīds Kubbels bieži pārstāvēja [[Rīga|Rīgu]]. 1911. gadā kā Rīgas pārstāvis viņš uzvarēja 5. Baltijas Šaha savienības kongresā [[Liepāja|Liepājā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Kubbels veiksmīgi piedalījies Padomju Krievijas turnīros. 1920. gadā [[Maskava|Maskavā]] viņš dalīja 5.-7. vietu pirmajā Padomju Krievijas čempionātā, kurā uzvarēja nākamais Pasaules šaha čempions [[Aleksandrs Aļehins]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1920/ch_urs20.html |title=I Championship of USSR - Moscow 4-24.10.1920 |access-date=27.03.2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160604115920/http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1920/ch_urs20.html |archivedate=04.06.2016 }}&lt;/ref&gt; Arī otrajā Padomju Savienības čempionātā, kas notika [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] 1923. gadā Kubbels ieņēma augsto 6. vietu (turnīrā uzvarēja [[Pjotrs Romanovskis]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1923/ch_urs23.html |title=II Championship of USSR - Petrograd 8-24.7.1923 |access-date=27.03.2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121130044026/http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1923/ch_urs23.html |archivedate=30.11.2012 }}&lt;/ref&gt; 1924. gadā Kubbels ieņēma 5. vietu Ļeņingradas pilsētas šaha čempionātā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1924/ch_len24.html |title=3 Championship of Leningrad - 1924 |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303223421/http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1924/ch_len24.html |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 1925. gadā dalīja 11.-13. vietu ceturtajā Padomju Savienības čempionātā, kurā uzvarēja [[Jefims Bogoļubovs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1925/ch_urs25.html |title=IV Championship of USSR - 1925 |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150226005601/http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1925/ch_urs25.html |archivedate={{dat|2015|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1928. gadā Kubbels dalīja 8.-9. vietu Ļeņingradas pilsētas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1928/ch_len28.html 6 Championship of Leningrad - 1928]&lt;/ref&gt;
Kopš 1904. gada bijis pazīstams arī kā šaha problēmists. Publicējis vairāk nekā 500 kompozīcijas, pārsvarā [[čehu skola]]s uzdevumus. Bijis daudzu šaha kompozīciju konkursu laureāts. Strādājis par grāmatvedi sporta biedrībā &quot;Spartaks&quot;. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 21. novembrī arestēts uz Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58. panta pamata. Par aresta patieso iemeslu bijušas šaha kompozīcijas, kuras Kubbels regulāri sūtījis uz starptautiskajiem konkursiem. 1938. gada 11. janvārī viņam izpildīts [[nāvessods]] nošaujot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/d18/f346.htm |title=Списки жертв |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180110153411/http://lists.memo.ru/d18/f346.htm }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{citation
 | title=Arvīds Kubbels
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=12851
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Arvīds Kubbels
 | url=http://www.365chess.com/players/Arvid_Kubbel
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Arvīds Kubbels
 | url=http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A=%27Kubbel%27%20and%20FIRSTNAME=%27A%27%20
 | nopp=false}} šahista kompozīcijas vietnē &quot;Chess Problem Database Server

{{DEFAULTSORT:Kubbels, Arvīds}}
[[Kategorija:1889. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>agui1y3c0u46hf2zo3d2sg58b49kzys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borispiļas starptautiskā lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>279452</id>
    <revision>
      <id>4464571</id>
      <parentid>4335956</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5037" sha1="rh5e3sey4gmgawnbmh3482sodddn3a8" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Borispiļas starptautiskā lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Міжнародний аеропорт &quot;Бориспіль&quot;''
| attels                     = 
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| attels2                    = Boryspil_International_Airport_Kyiv.jpg
| attela2-platums            = 
| paraksts2                  = 
| IATA                       = KBP
| ICAO                       = UKBB
|lat_deg=50|lat_min=20|lat_sec=41|lat_dir=N
|lon_deg=30|lon_min=53|lon_sec=36|lon_dir=E
| karte                      = Ukraine
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Ukrainā
| paraksta_novietojums       = top
| FAA                        = 
| LID                        = 
| coordinates_region         = 
| lidostas_tips              = Starptautiskā / civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = [[Ukraina|Ukrainas valsts]]
| operators                  = 
| apkalpo                    = [[Kijiva]]
| atrasanas_vieta            = [[Borispiļa]]
| uzcelta                    = &lt;!-- for military airports --&gt;
| used                       = &lt;!-- for military airports --&gt;
| komandieris                = &lt;!-- for military airports --&gt;
| metric-elev                = Y
| elevation-f                = 427
| elevation-m                = 130
| koordinates                = 
| majas_lapa                 = {{url|http://kbp.kiev.ua/}}
| r1-number    = 18L/36R
| r1-length-m  = 4000
| r1-surface   = [[Betons]]
| r2-number    = 18R/36L
| r2-length-m  = 3500
| r2-surface   = Betons
| pasazieru_skaits           = {{increase}} 12 603 000
| lidojumu_skaits            = {{increase}} 75 280
| krava                      = 
}}

'''Borispiļas starptautiskā lidosta''' ({{val|uk|Міжнародний аеропорт &quot;Бориспіль&quot;}}; IATA: '''KBP''', ICAO: '''UKBB''') ir [[starptautiska lidosta]] [[Borispiļa|Borispiļā]], 29 kilometrus uz austrumiem&lt;ref name=&quot;AIP&quot;&gt;[http://www.ead.eurocontrol.int/publicuser/protect/pu/main.jsp EAD Basic]&lt;/ref&gt; no [[Ukraina]]s galvaspilsētas [[Kijiva]]s. Tā ir lielākā lidosta valstī, apkalpojot 65% no pasažieru apjoma, ieskaitot visus starpkontinentālos lidojumus un vairumu no starptautiskajiem lidojumiem.&lt;ref name=IU151013&gt;[http://en.interfax.com.ua/news/economic/170435.html Terminal F of Boryspil airport to become cargo terminal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220164011/http://en.interfax.com.ua/news/economic/170435.html |date={{dat|2015|02|20||bez}} }}, Interfax Ukraine (15. oktobris, 2013)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.epravda.com.ua/news/2012/08/29/333237/ Бориспіль виправдовується — крадуть не в Києві, а за кордоном]&lt;/ref&gt; Kopā ar mazāko [[Kijivas Starptautiskā lidosta|Žuļanu lidostu]] tā ir viena no divām Kijivas pasažieru lidostām.

== Termināļi ==
Borispiļas Starptautiskajā lidostā ir četri aktīvi termināļi, viens no tiem kravas, bet vēl viens [[VIP]] terminālis. 2015. gadā tiek plānots pabeigt vēl vienu termināli (E termināli), kam plānota 2000 pasažieru kapacitāte stundā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://investukraine.org/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=80 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110726182813/http://investukraine.org/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=80 }}&lt;/ref&gt; Vecais A terminālis tika slēgts 2011. gada 15. septembrī, novirzot visus vietējos pasažierus uz termināli B. Jaunākais no termināļiem D tika atklāts 2012. gada 28. maijā.

== Statistika ==
{{Lidostas-statistika|iata=KBP}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pasažieri
! Izmaiņa pret iepriekšējo gadu
|-
| 2004
| 3 168 000
|{{increase}}{{0}}35,0%
|-
| 2005
| 3 930 000
|{{increase}}{{0}}24,1%
|-
| 2006
| 4 618 000
|{{increase}}{{0}}17,6%
|-
| 2007
| 5 671 300
|{{increase}}{{0}}22,7%
|-
| 2008
| 6 700 000
|{{increase}}{{0}}17,4%
|-
| 2009
| 5 793 000
|{{decrease}}{{0}} 13,0%
|-
| 2010
| 6 692 382
|{{increase}}{{0}} 15,5%
|-
| 2011
| 8 029 400
|{{increase}}{{0}} 20,0%
|-
| 2012
| 8 478 000
|{{increase}}{{0}} 5,0%
|-
| 2013
| 7 930 000
|{{decrease}}{{0}} 6,5%
|-
| 2014
| 6 890 443
|{{decrease}}{{0}} 13,1%
|-
| 2015
|7 277 135
|{{increase}}{{0}} 5,6%
|-
| 2016
|8 650 000
|{{increase}}{{0}} 18,9%
|-
| 2017
|10 554 757&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cfts.org.ua/news/2018/02/07/stal_izvesten_realnyy_passazhiropotok_aeroporta_borispolya_za_2017_god_45480|title=Стал известен реальный пассажиропоток аэропорта Борисполь за 2017 год|website=cfts.org.ua|access-date=2018-02-07}}&lt;/ref&gt;
|{{increase}}{{0}} 22,1%
|-
| 2018
|12 603 000
|{{increase}}{{0}} 19%
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lidostas Ukrainā]]
[[Kategorija:Transports Ukrainā]]</text>
      <sha1>rh5e3sey4gmgawnbmh3482sodddn3a8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maniheisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280961</id>
    <revision>
      <id>4464408</id>
      <parentid>3705362</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9407" sha1="6j7dyey7vfn0ddic53ykaj6ufgamkun" xml:space="preserve">[[Attēls:Manicheans.jpg|thumb|200px|Maniheju priesteri, rakstot uz saviem galdiem (Ķīnas manuskripts)]]
'''Maniheisms''' bija plaši izplatīta reliģija, kas radās [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]] 3. gadsimtā un pastāvēja vairāk nekā desmit gadsimtus. Par tās radītāju uzskatāms [[Senā Persija|Senās Persijas]] [[pravietis]] [[Māni (pravietis)|Māni]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www-bcf.usc.edu/~sbriggs/Britannica/manichaeism.htm |title=Manichaeism |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate=2013. gada 4. septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130603132721/http://www-bcf.usc.edu/~sbriggs/Britannica/manichaeism.htm |archivedate=2013. gada 3. Jūnijs }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.newadvent.org/cathen/09591a.htm |title=Manichaeism |publisher=New Advent Encyclopedia |accessdate=2013. gada 4. oktobris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Maniheisma filosofija balstījās [[duāla kosmoloģija|duālā kosmoloģijā]], ko raksturoja cīņa starp labo un ļauno, jeb garīgo gaismas pasauli un materiālo tumsas pasauli. Cilvēces attīstības laikā visu laiku noris process, kurā gaisma pakāpeniski tiek atbrīvota no materiālās pasaules un atgriezta gaismas pasaulē, no kā gaisma ir cēlusies. Maniheisma ticība nāk no vietējām [[Mezopotāmija]]s [[gnosticisms|gnosticisma]] reliģijas kustībām.&lt;ref&gt;Widengren, Geo ''Mesopotamian elements in Manichaeism (King and Saviour II): Studies in Manichaean, Mandaean, and Syrian-gnostic religion'', Lundequistska bokhandeln, 1946. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Maniheisma ietekme atrodama Caoaņas tempļa iekārtojumā [[Fudzjaņa]]s provincē.

== Vēsture ==
Maniheisms radās 3. gadsimtā [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijā]]. Tā dibinātājs bija [[Mani]], reliģiskais skolotājs un sludinātājs, kurš dzimis 216. gadā Babilonijā, Mezopotāmijā. Mani uzauga vidē, kur līdzās pastāvēja dažādas reliģiskās tradīcijas, tostarp [[zoroastrisms]], [[kristietība]], [[jūdaisms]], gnostiskas kustības un senās Mezopotāmijas reliģiskie priekšstati. Šī daudzveidīgā vide būtiski ietekmēja maniheisma izveidošanos.

Saskaņā ar maniheiešu tradīciju Mani jau jaunībā saņēma atklāsmes no debesu sūtņa. Pirmā atklāsme viņam esot bijusi 12 gadu vecumā, bet otrā — 24 gadu vecumā. Pēc otrās atklāsmes Mani sāka publisku sludināšanu un uzskatīja sevi par pēdējo praviešu rindā pēc [[Buda|Budas]], [[Zaratustra|Zaratustras]] un [[Jēzus Kristus]]. Viņš centās izveidot universālu reliģiju, kas apvienotu dažādu tradīciju elementus un būtu piemērota izplatīšanai dažādās tautās un valodās.

Mani sludināšana sākās Sasanīdu impērijas valdnieka [[Šāpūrs I|Šāpūra I]] laikā. Mani ieguva iespēju darboties valdnieka galmā un kādu laiku baudīja politisku aizsardzību. Viņš veltīja Šāpūram vienu no saviem darbiem — ''Šābuhragān'', kas bija sarakstīts viduspersiešu valodā. Šajā posmā maniheisms sāka izplatīties Persijā un tās kaimiņu zemēs.

Mani un viņa sekotāji aktīvi izmantoja rakstītus tekstus, attēlus un organizētu misionāru darbību. Atšķirībā no daudzām citām senajām reliģiskajām kustībām Mani pats uzsvēra savu mācību pierakstīšanu, lai novērstu sagrozījumus. Viņam piedēvē vairākus reliģiskus darbus, tostarp ''Dzīvā evaņģēlija'', ''Noslēpumu grāmatas'', ''Milžu grāmatas'' un ''Ardahang'' jeb attēlu grāmatas sastādīšanu.

Maniheisma izplatību veicināja tā organizētā kopienas struktūra. Mani izveidoja reliģisku hierarhiju, kurā bija skolotāji, bīskapi, presbiteri, izredzētie un klausītāji. Izredzētie ievēroja stingru askētisku dzīvesveidu, bet klausītāji atbalstīja kopienu materiāli un piedalījās reliģiskajā dzīvē vieglākā formā. Šī struktūra palīdzēja maniheismam izplatīties plašās teritorijās.

Pēc Šāpūra I nāves maniheisma stāvoklis Persijā pasliktinājās. Sasanīdu impērijā nostiprinājās zoroastriešu priesterības ietekme, un maniheisms tika uztverts kā konkurējoša reliģiska kustība. Īpaši nozīmīga bija priestera [[Kartīrs|Kartīra]] darbība, kurš centās nostiprināt zoroastrismu kā valsts reliģisko pamatu un ierobežot citas reliģijas.

Mani tika arestēts Sasanīdu valdnieka [[Bahrāms I|Bahrāma I]] laikā. Viņš mira ieslodzījumā ap 274. vai 277. gadu, un maniheiešu tradīcijā viņa nāve tika uztverta kā moceklība. Pēc Mani nāves viņa sekotāji turpināja izplatīt mācību ārpus Persijas, jo pašā Sasanīdu valstī maniheieši arvien biežāk tika vajāti.

3. un 4. gadsimtā maniheisms izplatījās [[Romas impērija|Romas impērijā]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], Ziemeļāfrikā un Centrālāzijā. Romas pasaulē maniheisms piesaistīja cilvēkus ar skaidru duālistisku pasaules skaidrojumu, stingru ētiku un organizētu kopienas dzīvi. Tomēr Romas varas iestādes to bieži uzskatīja par bīstamu austrumu izcelsmes kustību.

Romas impērijā maniheisms tika vairākkārt ierobežots ar likumiem. Imperators [[Diokletiāns]] 302. gadā izdeva rīkojumu pret maniheiešiem, uzskatot tos par Persijas ietekmes nesējiem. Vēlāk, kad kristietība kļuva par dominējošo reliģiju Romas impērijā, maniheisms tika vajāts arī kā kristīgajai doktrīnai pretēja herēze. 4. un 5. gadsimtā pret maniheismu rakstīja vairāki kristīgie autori.

Viens no pazīstamākajiem cilvēkiem, kas jaunībā bija saistīts ar maniheismu, bija [[Augustīns no Hiponas]]. Viņš aptuveni deviņus gadus bija maniheisma klausītājs, pirms pievērsās kristietībai. Vēlāk Augustīns kļuva par vienu no ietekmīgākajiem maniheisma kritiķiem latīņu kristīgajā pasaulē. Viņa polemiskie darbi ir viens no svarīgiem avotiem par maniheismu Romas impērijā.

Austrumos maniheisms izplatījās pa tirdzniecības ceļiem, īpaši pa [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Maniheiešu misionāri darbojās [[Sogda|Sogdā]], [[Baktrija|Baktrijā]], [[Turkestāna|Turkestānā]] un citos Centrālāzijas reģionos. Sogdiešu tirgotājiem bija nozīmīga loma maniheisma izplatīšanā, jo viņi uzturēja sakarus starp Irānu, Indiju, Ķīnu un stepju pasauli.

Ķīnā maniheisms kļuva pazīstams Tanu dinastijas laikā. Pirmie droši zināmie maniheiešu misionāri ieradās Ķīnā 7. gadsimtā. 694. gadā maniheisms tika oficiāli prezentēts Tanu galmā, bet 732. gadā Ķīnas varas iestādes izdeva noteikumus, kas ierobežoja tā izplatīšanu galvenokārt ārvalstnieku kopienās. Neskatoties uz ierobežojumiem, maniheisms saglabājās vairākos Ķīnas reģionos.

Īpaši nozīmīgu stāvokli maniheisms ieguva [[Uiguru kaganāts|Uiguru kaganātā]]. 762. gadā uiguru valdnieks pieņēma maniheismu, un tas kļuva par kaganāta galma reliģiju. Šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad maniheisms ieguva oficiālas reliģijas statusu. Uiguru atbalsts palīdzēja maniheismam nostiprināties Centrālāzijā un veicināja reliģisko tekstu tulkošanu sogdiešu, uiguru un citās valodās.

9. gadsimtā maniheisma stāvoklis Ķīnā pasliktinājās. 840. gadā sabruka Uiguru kaganāts, kas bija viens no galvenajiem maniheisma aizstāvjiem Centrālāzijā. 843.–845. gadā Tanu Ķīnā notika plašas reliģisko kustību vajāšanas, kas īpaši skāra budistus, bet ietekmēja arī maniheiešus, nestoriāņus un citas ārvalstu reliģijas. Pēc tam maniheisms Ķīnā zaudēja oficiālo atbalstu un pakāpeniski pārgāja pagrīdē.

Rietumos maniheisms agrīnajos viduslaikos pakāpeniski izzuda kā organizēta reliģija, taču tā idejas un reputācija turpināja pastāvēt kristīgajā polemikā. Viduslaiku Eiropā dažādas duālistiskas kustības, piemēram, [[paulikiāņi]], [[bogomili]] un [[katari]], kristīgie autori dažkārt salīdzināja ar maniheiešiem vai tieši sauca par maniheiešiem, lai gan šo kustību tieša saikne ar vēsturisko maniheismu nav vienmēr droši pierādāma.

Islāma pasaulē maniheieši bija pazīstami kā zindīki. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā dažos periodos pret viņiem tika īstenotas vajāšanas, īpaši 8. un 9. gadsimtā. Tomēr maniheisma idejas, teksti un kopienas vēl kādu laiku saglabājās Irānā, Mezopotāmijā un Centrālāzijā. Daļa maniheiešu intelektuālās tradīcijas kļuva zināma arābu un persiešu autoru aprakstos.

Centrālāzijā maniheisms pastāvēja ilgāk nekā Vidusjūras reģionā. Tur tas saglabājās starp sogdiešiem, uiguriem un citām kopienām līdz viduslaiku otrajai pusei. Maniheiešu tekstu fragmenti vēlāk tika atrasti Turfanā un citās vietās mūsdienu Siņdzjanas teritorijā. Šie atradumi sniedza nozīmīgu informāciju par maniheisma valodām, liturģiju, mākslu un kopienas dzīvi.

Ķīnas dienvidos maniheisma elementi saglabājās vēl ilgāk, īpaši [[Fudzjaņa|Fudzjaņas reģionā]]. Vēl viduslaikos un jaunajos laikos tur pastāvēja reliģiskas kopienas, kas bija saistītas ar Mani piemiņu un gaismas reliģijas tradīcijām. Daļa šo kopienu pakāpeniski saplūda ar vietējām ķīniešu reliģiskajām praksēm, budisma un daoistu elementiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ezotērika]]
[[Kategorija:Gnosticisms]]
[[Kategorija:Irānas vēsture]]
[[Kategorija:Ķīnas vēsture]]</text>
      <sha1>6j7dyey7vfn0ddic53ykaj6ufgamkun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Jukšinskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282836</id>
    <revision>
      <id>4464458</id>
      <parentid>3674628</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:54:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2322" sha1="p9e8mozuc4sjsqyaj1uqi92t1le76ky" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Antons Jukšinskis
| attēls              =
| amats               = [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1928]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1902|02|06}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Līksnas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{mdv|1958|08|16|1902|02|06}}
| mir_vieta           =
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Katoļu un kristīgo zemnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Antons Jukšinskis''' ({{dat|1902|02|06|N|bez}} — {{dat|1958|08|16|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s, [[Katoļu un kristīgo zemnieku partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Antons Jukšinskis piedzima {{dat|1902|02|06||bez}} [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]] Kazimera un Veronikas Jukšinsku ģimenē.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Antons Jukšinskis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 1. maijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6175 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no [[Katoļu un kristīgo zemnieku partija]]s saraksta Latgales apgabalā. 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]]. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gadā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Paralēli darbam parlamentā Jukšinskis bija Līksnas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Katoļu jaunatnes biedrības Centrālās valdes loceklis (vēlāk — priekšsēdētājs).&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

No 1949. līdz 1951. gadam strādāja par skolotāju Ambeļu astoņgadīgajā skolā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Miris {{dat|1958|08|16||bez}}.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jukšinskis, Antons}}
[[Kategorija:1902. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}</text>
      <sha1>p9e8mozuc4sjsqyaj1uqi92t1le76ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepupe (ciems)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282903</id>
    <revision>
      <id>4464541</id>
      <parentid>4438899</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:44:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27380-20</username>
        <id>144998</id>
      </contributor>
      <origin>4464541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3937" sha1="k2x8bqolkgkxzz5o2tv0sizxdi2gwbq" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Liepupe|Liepupe}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Liepupe
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Liepupe SUDIGAKA VIETA LATVIJA manor.jpg
| image_caption            = Liepupes muižas pils
| pushpin_map              = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Limbažu novads]]
| subdivision_name2        = [[Liepupes pagasts]]
| established_title        =
| established_date         = 
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 2,11
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2017
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2571&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 326
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 27| lats  = 48| latNS  = N
| longd = 24| longm = 28| longs = 16| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Liepupe''' ir ciems [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Liepupes pagasts|Liepupes pagasta]] sastāvā. Ciems atrodas 5&amp;nbsp;km no [[Baltijas jūra]]s krasta [[Metsepole]]s [[Metsepoles līdzenums|līdzenumā]] un [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Ciema un tam cauri tekošās [[Liepupe (upe)|upes]] nosaukums cēlies no latviskota [[lībieši|seno lībiešu]] vārda ''Pernigele'' ({{val|liv|pārn}} — liepa, ''joug'' — upe).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ |title=Liepupes pagasta pārvalde |access-date={{dat|2015|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150708213353/http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ |archivedate={{dat|2015|07|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar 2013. gada datiem Liepupē dzīvo 367 iedzīvotāji. Šajā apdzīvotajā vietā atrodas [[Liepupes muiža]], kas ir celta 1751. gadā un tā ir viena no vislabāk saglabātajām [[baroks|baroka]] laika muižām Vidzemē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://liepupesmuiza.lv/lv/vesture |title=Liepupes muižas vēsture |access-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304232428/http://liepupesmuiza.lv/lv/vesture |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopš 2012. gada Liepupē norisinās līdz šim vienīgais [[akustika mūzikas|akustiskās mūzikas]] festivāls [[Baltija|Baltijā]] — &quot;[[Sudraba kaija]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/liepupe-ceturtais-akustiskas-muzikas-festivals-sudraba-kaija.a132387/ |title=''Liepupē - ceturtais akustiskās mūzikas festivāls «Sudraba kaija»'' lsm.lv |access-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160723032455/http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/liepupe-ceturtais-akustiskas-muzikas-festivals-sudraba-kaija.a132387/ |archivedate={{dat|2016|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|283
|1979|431
|1989|576
|2000|478
|2011|318
|2021|258
}}
LIEPUPES PAMATSKOLA SUDS

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150708213353/http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ Liepupes pagasta pārvalde]


{{Liepupes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Liepupes pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>k2x8bqolkgkxzz5o2tv0sizxdi2gwbq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464542</id>
      <parentid>4464541</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:49:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27380-20|~2026-27380-20]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot</comment>
      <origin>4438899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3889" sha1="jp3h9ddrhc5vb19sv1ai3qf1xhdfh88" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Liepupe|Liepupe}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Liepupe
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Liepupe manor.jpg
| image_caption            = Liepupes muižas pils
| pushpin_map              = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Limbažu novads]]
| subdivision_name2        = [[Liepupes pagasts]]
| established_title        =
| established_date         = 
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 2,11
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2017
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2571&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 326
| population_density_km2   = auto
| latd  = 57 | latm  = 27| lats  = 48| latNS  = N
| longd = 24| longm = 28| longs = 16| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Liepupe''' ir ciems [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Liepupes pagasts|Liepupes pagasta]] sastāvā. Ciems atrodas 5&amp;nbsp;km no [[Baltijas jūra]]s krasta [[Metsepole]]s [[Metsepoles līdzenums|līdzenumā]] un [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Ciema un tam cauri tekošās [[Liepupe (upe)|upes]] nosaukums cēlies no latviskota [[lībieši|seno lībiešu]] vārda ''Pernigele'' ({{val|liv|pārn}} — liepa, ''joug'' — upe).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ |title=Liepupes pagasta pārvalde |access-date={{dat|2015|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150708213353/http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ |archivedate={{dat|2015|07|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar 2013. gada datiem Liepupē dzīvo 367 iedzīvotāji. Šajā apdzīvotajā vietā atrodas [[Liepupes muiža]], kas ir celta 1751. gadā un tā ir viena no vislabāk saglabātajām [[baroks|baroka]] laika muižām Vidzemē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://liepupesmuiza.lv/lv/vesture |title=Liepupes muižas vēsture |access-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304232428/http://liepupesmuiza.lv/lv/vesture |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopš 2012. gada Liepupē norisinās līdz šim vienīgais [[akustika mūzikas|akustiskās mūzikas]] festivāls [[Baltija|Baltijā]] — &quot;[[Sudraba kaija]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/liepupe-ceturtais-akustiskas-muzikas-festivals-sudraba-kaija.a132387/ |title=''Liepupē - ceturtais akustiskās mūzikas festivāls «Sudraba kaija»'' lsm.lv |access-date={{dat|2015|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160723032455/http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/liepupe-ceturtais-akustiskas-muzikas-festivals-sudraba-kaija.a132387/ |archivedate={{dat|2016|07|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|283
|1979|431
|1989|576
|2000|478
|2011|318
|2021|258
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150708213353/http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/ Liepupes pagasta pārvalde]


{{Liepupes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Liepupes pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>jp3h9ddrhc5vb19sv1ai3qf1xhdfh88</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jensens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286179</id>
    <revision>
      <id>4464292</id>
      <parentid>4423350</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4464292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1555" sha1="npjudepaaqo17xwl07jpxbw64nm1sk8" xml:space="preserve">'''Jensens''' ({{val|da|Jensen}} — '[[Jenss (personvārds)|Jensa]] dēls'; sieviešu dzimtē [[Jensena]]) ir [[dāņu valoda|dāņu]] cilmes [[uzvārds]], kas sastopams arī [[Ziemeļvācija|Ziemeļvācijā]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Anderss Tomass Jensens]] (''Anders Thomas Jensen''; 1972) — dāņu kinorežisors un scenārists;
* [[Fredriks Jensens]] (''Fredrik Jensen'', dzimis 1997) — somu futbolists;
* [[Hanss Jensens]] (''Hans Jensen''; 1907—1973) — vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā;
* [[Jespers Jensens]] (''Jesper Jensen''; dzimis 1991) — dāņu hokejists;
* [[Johanness Vilhelms Jensens]] (''Johannes Vilhelm Jensen''; 1873—1950) — dāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts literatūrā;
* [[Karls Jensens]] (''Carl Jensen''; 1882—1942ī) — dāņu cīkstonis;
* [[Matīass Jensens]] (''Mathias Jensen''; dzimis 1996) — dāņu futbolists;
* [[Niklass Jensens]] (''Nicklas Jensen'', dzimis 1993) — dāņu hokejists;
* [[Nikolass Jensens]] (''Nicholas Jensen'', dzimis 1989) — dāņu hokejists;
* [[Severīns Jensens]] (''Severin Jensen'', 1723—pēc 1809) — dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars;
* [[Severīns Aleksandrs Jensens]] (''Severin Alexander Jensen''; 1912—?) — vācbaltiešu izcelsmes baltu filologs;
* [[Vigo Jensens]] (''Viggo Jensen'', 1874 — 1930) — dāņu svarcēlājs, sporta šāvējs, vingrotājs un vieglatlēts; vairāku olimpisko medaļu ieguvējs.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Dāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>npjudepaaqo17xwl07jpxbw64nm1sk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4464470</id>
      <parentid>4464029</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T02:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4464470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26397" sha1="hrobfue2cy5qle5zwnsiikyr58rcv8e" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hrobfue2cy5qle5zwnsiikyr58rcv8e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Gailītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287049</id>
    <revision>
      <id>4464345</id>
      <parentid>3746356</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:51:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3758" sha1="cg7njekg3xeqn9u9k0q358x8wa9flkn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Alfrēds Gailītis
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1931]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1900|08|14}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Ungurmuižas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1980|5|2|1900|8|14}}
| mir_vieta           ={{vieta|ASV|Mičigana|Grendrepidsa}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latviešu zemnieku savienība]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Alfrēds Gailītis''' ({{dat|1900|08|14|N|bez}} — {{dat|1980|05|02|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] vecākais, [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Alfrēds Gailītis piedzima {{dat|1900|08|14||bez}} [[Ungurmuižas pagasts|Ungurmuižas pagastā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Alfrēds Gailītis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 30. jūnijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/7858 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laiks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Grand Rapidu Chronika | publisher = Laiks | date = 1980. gada 17. jūnijā | accessdate = 2015. gada 30. jūnijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1980n040{{!}}article:DIVL307{{!}}issueType:P | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1980n040{{!}}article:DIVL307{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Alfrēds Gailītis piedalījās [[Latvijas brīvības cīņas|Neatkarības karā]] 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā.&lt;ref name=&quot;laiks&quot; /&gt; Gailītis bija [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] vecākais, [[Valka]]s patērētāju biedrības priekšsēdētājs, [[Alūksne]]s sadarbes apvienības priekšnieks, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] rotas komandieris. 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gadā.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā.

== Nāve ==
Miris {{dat|1980|05|02||bez}} savās mājās [[Grendrepidsa|Grendrepidsā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Apbedīts {{dat||05|05||bez}}.&lt;ref name=&quot;laiks&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 5. šķira.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:6{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 6. lpp., ieraksts Nr.475 |access-date=16.11.2015 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1928n262{{!}}article:DIVL53{{!}}page:6{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;
* [[Atzinības krusts]] — 4. šķira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Gailītis, Alfrēds}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1980. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>cg7njekg3xeqn9u9k0q358x8wa9flkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Erniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288862</id>
    <revision>
      <id>4464277</id>
      <parentid>3674863</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3068" sha1="3ouvdmhc1kkvkj88hmjzcigju048uo2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Alberts Erniņš
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1931]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1897|08|22}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            =1985. gada martā (87 gadu vecumā)
| mir_vieta           ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Alberts Erniņš''' ({{dat|1897|08|22|N|bez}} — 1985. gada marts) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Alberts Erniņš piedzima {{dat|1897|08|22||bez}} (pēc baznīcgrāmatas ieraksta — {{dat||08|18||bez}}) [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] [[Sietnieki|Sietnieku]] ciema saimnieka Jēkaba Ierniņa un Annas dzimušas Vītoliņas ģimenē.&lt;ref&gt;Krustpils ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1897.g. - Nr.284.&lt;/ref&gt;. Bija tehniķis, dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Alberts Erniņš | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 22. jūlijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/7857 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1931. gadā tika ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]]s saraksta. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gada maijā, pēc kura apcietināts un nogādāts [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]], kur pavadīja vairākus mēnešus.&lt;ref name=&quot;laiks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Miris bij. Saeimas deputāts Erniņš | publisher = Laiks | date = 1985. gada 3. jūlijā | accessdate = 2015. gada 22. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1985n053{{!}}article:DIVL411{{!}}issueType:P | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1985n053{{!}}article:DIVL411{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā nodarbojās ar kokamatniecību.&lt;ref name=&quot;laiks&quot; /&gt;

Miris 1985. gada martā [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref name=&quot;laiks&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Erniņš, Alberts}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1985. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas politiķi]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}</text>
      <sha1>3ouvdmhc1kkvkj88hmjzcigju048uo2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Vaivods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289236</id>
    <revision>
      <id>4464410</id>
      <parentid>3674911</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:50:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2120" sha1="dneu5ekeng8d1iqm6xm7s28yjunw7x9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Andrejs Vaivods
| attēls              =
| amats               = [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = [[1931]]. gads
| term_beigas         = [[1934]]. gads
| dzim_dati           ={{dat|1884|01|14}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Bukmuižas pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Kristīgo zemnieku un katoļu partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andrejs Vaivods''' (dzimis {{dat|1884|01|14||bez}}, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Kristīgo zemnieku un katoļu partija]]s biedrs.

== Biogrāfija ==
Andrejs Vaivods piedzima {{dat|1884|01|14||bez}} [[Bukmuižas pagasts|Bukmuižas pagasta]] Purpļu sādžā.&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Vaivods | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 27. jūlijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/3557 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1930. gadā iecelts par [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] valdes priekšsēdētāju. Bijis arī [[Dagdas pagasts|Dagdas pagasta]] padomes priekšsēdētājs, kā arī žurnāla «Cereiba» redaktors.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; 1931. gadā tika ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Kristīgo zemnieku un katoļu partija]]s saraksta. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gada maijā. Tālākais liktenis nav zināms.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vaivods, Andrejs}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}</text>
      <sha1>dneu5ekeng8d1iqm6xm7s28yjunw7x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balda (upe)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297324</id>
    <revision>
      <id>4464507</id>
      <parentid>4085679</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:44:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3034" sha1="rf1rjfq819z9a4px8zyw2i9j36qlf7q" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Balda
| attēls            = Baldas lejtece pie Baldas ciema.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Balda lejtecē pie Baldas ciema
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
| izteka            = [[Bižas ezers (Andrupenes pagasts)|Bižas ezers]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Malta (upe)|Malta]]
| sāk_plat_d = 56 | sāk_plat_m = 10 | sāk_plat_s = 26 | sāk_plat_NS = N
| sāk_gar_d  = 27 | sāk_gar_m  = 22 | sāk_gar_s  = 32 | sāk_gar_EW  = E
| iet_plat_d = 56 | iet_plat_m = 17 | iet_plat_s = 4 | iet_plat_NS = N
| iet_gar_d  = 27 | iet_gar_m  = 14 | iet_gar_s  = 38 | iet_gar_EW  = E
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 24
| iztekas_augstums  = 172,3
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 28
| caurtece          = 
| gada_notece       = 0,026
| baseins           = 122
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Balda''' (arī '''Kažaune''') ir [[Malta (upe)|Maltas]] kreisā krasta pieteka [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados. Iztek no [[Bižas ezers (Andrupenes pagasts)|Bižas ezera]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], plūst pa [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumu]] ziemeļrietumu virzienā.&lt;ref&gt;{{Latvijas daba|1|104}}&lt;/ref&gt; Gultne iztaisnota un padziļināta, kalpo par noteku apkārtējām [[meliorācija]]s sistēmām. Vairāki nelieli strauti pievada apkārtējo ezeru ūdeņus. Upi trīs reizes šķērso reģionālais autoceļš [[P57]] ([[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]&lt;sup&gt;_&lt;/sup&gt;[[Dagdas Sloboda|Sloboda]]). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Bronki]] un [[Dorotpole]].

Uz upes 19. gadsimta 1.pusē [[Balda (Pušas pagasts)|Baldas]] ciemā tika ierīkotas ūdensdzirnavas, tagad - vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5844|title=Baldas ūdensdzirnavas|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116041454/https://is.mantojums.lv/5844}}&lt;/ref&gt; Baldas ūdensdzirnavas savā promocijas darbā &quot;Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://llufb.llu.lv/dissertation-summary/landscape-architecture/Lilita_Zeltina_prom_darba_kopsavilkums2015_LLU_LIF.pdf|title=Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums|last=Zeltiņa|first=Lilita|website=llufb.llu.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=2015.gads}}&lt;/ref&gt; ir pētījusi arhitekte [[Lilita Zeltiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9904|title=Lilita Zeltiņa|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Maltas pietekas}}

[[Kategorija:Krāslavas novada upes]]
[[Kategorija:Rēzeknes novada upes]]
[[Kategorija:Andrupenes pagasts]]</text>
      <sha1>rf1rjfq819z9a4px8zyw2i9j36qlf7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arda Turans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>299562</id>
    <revision>
      <id>4464358</id>
      <parentid>4104395</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:25:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4464358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6338" sha1="m7mynzza3k7gu7ojqdo0tupz060i4rc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arda Turans
| image = Арда Туран (cropped).webp
| caption = Arda Turans 2025. gadā
| fullname = Arda Turans
| birth_date = {{Birth date and age|1987|01|30|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Fatihs|2s=Fatihas rajons}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tff.org/Default.aspx?pageId=526&amp;kisiId=664036 | title = ARDA TURAN - Player Details | publisher = Turkish Football Federation | accessdate = 14 July 2015}}&lt;/ref&gt;
| height = 1,77&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/arda-turan|title=Club Atlético de Madrid – Official Web Site – Arda Turan|publisher=clubatleticodemadrid.com|accessdate=17 December 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160821183754/http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/arda-turan|archivedate={{dat|2016|08|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| position = 
| currentclub = 
| youthyears1 = 1999—2000
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} Altıntepsi Makelspor
| youthyears2 = 2000—2005
| youthclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]
| years1 = 2004—2011
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps1 = 130
| goals1 = 29
| years2 = 2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| caps2 = 15
| goals2 = 2
| years3 = 2011—2015
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps3 = 127
| goals3 = 13
| years4 = 2015—2020
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps4 = 36
| goals4 = 5
| nationalyears1 = 2002
| nationalteam1 = Turcija U-16
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2003—2004
| nationalteam2 = Turcija U-17
| nationalcaps2 = 30
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2003—2005
| nationalteam3 = Turcija U-18
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2004—2006
| nationalteam4 = Turcija U-19
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 6
| nationalyears5 = 2005
| nationalteam5 = Turcija-U-20
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2006
| nationalteam6 = Turcija U-21
| nationalcaps6 = 2
| nationalgoals6 = 0
| nationalyears7 = 2006—2017
| nationalteam7 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps7 = 100
| nationalgoals7 = 17
| medaltemplates = 
| nationalteam-update = 
| caps5 = 37
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| goals5 = 2
| years5 = 2018—2020
| caps6 = 39
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals6 = 4
| years6 = 2020—2022
| totalcaps = 384
| totalgoals = 55
| manageryears1 = 2023—2025
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| manageryears2 = 2025—pašlaik
| managerclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]
}}
'''Arda Turans''' ({{val|tr|Arda Turan}}; dzimis Fatihā, Turcijā, {{dat|1987|01|30}}) ir [[turki|turku]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada maija ir [[Ukraina]]s kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] galvenais treneris.

Spēlētāja karjeras laikā bija plaši pazīstams ar savu ātro reakciju, kontroli pār bumbu un veiklo driblēšanas spēju. 21 gada vecumā Turans kļuva par [[kapteinis (futbols)|kapteini]] Turcijas klubā ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''. 2013.—2014. gada sezonā, pārstāvot [[Madrides &quot;Atletico&quot;]], Turans kļuva par pirmo turku, kurš ieguva ''[[La Liga]]'' titulu. 2014. gadā Turans ierindojās 38. vietā “The 100 best footballers in the world” rangā kā vienīgais Turcijā dzimušais futbolists.

Spēlējis arī ''[[FC Barcelona]]'' rindās, [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] vēlreiz kļuva par ''La Liga'' čempionu. No 2017. līdz 2020. gadam tika izīrēts [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]. Karjeru noslēdza Stambulas &quot;Galatasaray&quot;. rindās. 

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] aizvadījis 100 spēles un guvis 17 vārtus. Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīros.

2008. gada 16. novembra spēlē pret Turcijas klubu ''İstanbul BB'', Turans zaudēja samaņu. Slimnīcā tika konstatēts, ka Turanam ir sirds aritmija. Dienu pēc negadījuma ārsti vēstīja, ka Ardas veselības stāvoklis ir normalizējies un ka lēkmi ir izraisījusi pārlieku liela atdeve sportam. Viņš ir arī zināms ar aktīvu darbību labdarībā, palīdzot slimiem bērniem.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2023. gadā sāka darbu kā Turcijas 1. līgas kluba ''[[Eyüpspor]]'' galvenais treneris. 2023.—2024. gada sezonā komanda viņa vadībā uzvarēja 1. līgā un iekļuva [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Nākamajā sezonā Superlīgā ieguva sesto vietu, bet pēc sezonas Turans atstāja klubu, beidzoties līgumam. 2025. gada maijā kļuva par [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] galveno treneri.

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2007–08

'''Atlético Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2013–14
* [[Copa del Rey]]: 2012–13
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2011–12
* [[UEFA Superkauss]]: 2012

'''Barcelona'''

* Spānijas La Liga: [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]]
* Copa del Rey: 2015–16, 2016–17
* [[Spānijas Superkauss]]: 2016

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Turans, Arda}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola trereri]]</text>
      <sha1>m7mynzza3k7gu7ojqdo0tupz060i4rc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464360</id>
      <parentid>4464358</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Turcijas futbola trereri]]; pievienoju [[Kategorija:Turcijas futbola treneri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4464360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6338" sha1="mk86iivereg4b2q6rm4f71o0cvtg20z" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arda Turans
| image = Арда Туран (cropped).webp
| caption = Arda Turans 2025. gadā
| fullname = Arda Turans
| birth_date = {{Birth date and age|1987|01|30|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Fatihs|2s=Fatihas rajons}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.tff.org/Default.aspx?pageId=526&amp;kisiId=664036 | title = ARDA TURAN - Player Details | publisher = Turkish Football Federation | accessdate = 14 July 2015}}&lt;/ref&gt;
| height = 1,77&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/arda-turan|title=Club Atlético de Madrid – Official Web Site – Arda Turan|publisher=clubatleticodemadrid.com|accessdate=17 December 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160821183754/http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/arda-turan|archivedate={{dat|2016|08|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| position = 
| currentclub = 
| youthyears1 = 1999—2000
| youthclubs1 = {{flaga|Turcija}} Altıntepsi Makelspor
| youthyears2 = 2000—2005
| youthclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]
| years1 = 2004—2011
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps1 = 130
| goals1 = 29
| years2 = 2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| caps2 = 15
| goals2 = 2
| years3 = 2011—2015
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps3 = 127
| goals3 = 13
| years4 = 2015—2020
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps4 = 36
| goals4 = 5
| nationalyears1 = 2002
| nationalteam1 = Turcija U-16
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2003—2004
| nationalteam2 = Turcija U-17
| nationalcaps2 = 30
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2003—2005
| nationalteam3 = Turcija U-18
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2004—2006
| nationalteam4 = Turcija U-19
| nationalcaps4 = 18
| nationalgoals4 = 6
| nationalyears5 = 2005
| nationalteam5 = Turcija-U-20
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalyears6 = 2006
| nationalteam6 = Turcija U-21
| nationalcaps6 = 2
| nationalgoals6 = 0
| nationalyears7 = 2006—2017
| nationalteam7 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps7 = 100
| nationalgoals7 = 17
| medaltemplates = 
| nationalteam-update = 
| caps5 = 37
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]
| goals5 = 2
| years5 = 2018—2020
| caps6 = 39
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals6 = 4
| years6 = 2020—2022
| totalcaps = 384
| totalgoals = 55
| manageryears1 = 2023—2025
| managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| manageryears2 = 2025—pašlaik
| managerclubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]
}}
'''Arda Turans''' ({{val|tr|Arda Turan}}; dzimis Fatihā, Turcijā, {{dat|1987|01|30}}) ir [[turki|turku]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada maija ir [[Ukraina]]s kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] galvenais treneris.

Spēlētāja karjeras laikā bija plaši pazīstams ar savu ātro reakciju, kontroli pār bumbu un veiklo driblēšanas spēju. 21 gada vecumā Turans kļuva par [[kapteinis (futbols)|kapteini]] Turcijas klubā ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''. 2013.—2014. gada sezonā, pārstāvot [[Madrides &quot;Atletico&quot;]], Turans kļuva par pirmo turku, kurš ieguva ''[[La Liga]]'' titulu. 2014. gadā Turans ierindojās 38. vietā “The 100 best footballers in the world” rangā kā vienīgais Turcijā dzimušais futbolists.

Spēlējis arī ''[[FC Barcelona]]'' rindās, [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] vēlreiz kļuva par ''La Liga'' čempionu. No 2017. līdz 2020. gadam tika izīrēts [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]. Karjeru noslēdza Stambulas &quot;Galatasaray&quot;. rindās. 

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] aizvadījis 100 spēles un guvis 17 vārtus. Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīros.

2008. gada 16. novembra spēlē pret Turcijas klubu ''İstanbul BB'', Turans zaudēja samaņu. Slimnīcā tika konstatēts, ka Turanam ir sirds aritmija. Dienu pēc negadījuma ārsti vēstīja, ka Ardas veselības stāvoklis ir normalizējies un ka lēkmi ir izraisījusi pārlieku liela atdeve sportam. Viņš ir arī zināms ar aktīvu darbību labdarībā, palīdzot slimiem bērniem.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. 2023. gadā sāka darbu kā Turcijas 1. līgas kluba ''[[Eyüpspor]]'' galvenais treneris. 2023.—2024. gada sezonā komanda viņa vadībā uzvarēja 1. līgā un iekļuva [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Nākamajā sezonā Superlīgā ieguva sesto vietu, bet pēc sezonas Turans atstāja klubu, beidzoties līgumam. 2025. gada maijā kļuva par [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] kluba [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;]] galveno treneri.

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2007–08

'''Atlético Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2013–14
* [[Copa del Rey]]: 2012–13
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2011–12
* [[UEFA Superkauss]]: 2012

'''Barcelona'''

* Spānijas La Liga: [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]]
* Copa del Rey: 2015–16, 2016–17
* [[Spānijas Superkauss]]: 2016

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Turans, Arda}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>mk86iivereg4b2q6rm4f71o0cvtg20z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anita Garanča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300935</id>
    <revision>
      <id>4464442</id>
      <parentid>3904566</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:16:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3172" sha1="raaahom5ilovrrcg7l86jret5ko5cf2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Anita Garanča
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1949
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 10
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krustpils rajons|Vīpes pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2015
| m_mēnesis = 7
| m_diena = 23
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latviete]]
| nodarbošanās = mūzikas pedagoģe, [[dziedātāja]], [[kordiriģents|kordiriģente]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Jānis Garančs (seniors|Jānis Garančs]]
| bērni = [[Elīna Garanča]]&lt;br/&gt;[[Jānis Garančs]]
| alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Anita Garanča''' (dzimusi '''Priekule'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9309|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2019-12-28}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; {{dat|1949|2|10}}, mirusi {{dat|2015|7|23}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/muziba-aizgajusi-anita-garanca/|title=Mūžībā aizgājusi Anita Garanča|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2015|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, kordiriģente, mūzikas pedagoģe.

== Biogrāfija ==
1973. gadā absolvējusi [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kordiriģentu nodaļu, 1983. gadā — Vokālo nodaļu. Pedagoģe [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā]]. No 1976. līdz 1982. gadam bija [[Ave Sol (koris)|kamerkora ''Ave Sol'']] soliste, pēc tam līdz 1989. gadam soliste [[Latvijas filharmonija|Latvijas Filharmonijā]]. No 1977. līdz 2001. gadam diriģējusi jauniešu kori &quot;Zvani&quot;. No 1984. gada bija Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas pedagoģe, no 1999. gada — profesore.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|565}}&lt;/ref&gt;

[[Spēlmaņu nakts 1995|1995. gadā]] saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu &quot;Labākā vokālā režija&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Ģimenē ar kordiriģentu [[Jānis Garančs (seniors)|Jāni Garanču]] izaudzināti divi bērni: operdziedātāja (mecosoprāns) [[Elīna Garanča]] un multimediju mākslinieks [[Jānis Garančs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/45158-ar-dziesmam-un-asaram-sirsnigi-atvadas-no-anitas-garancas-foto|title=Ar dziesmām un asarām sirsnīgi atvadās no Anitas Garančas. FOTO|website=Jauns.lv|access-date=2019-12-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/anita-garanca-8722 Anita Garanča] izrades.lv


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Garanča, Anita}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2015. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas diriģenti]]
[[Kategorija:Latvijas mūzikas pedagogi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]]
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>raaahom5ilovrrcg7l86jret5ko5cf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aloizijs Jūsmiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303229</id>
    <revision>
      <id>4464359</id>
      <parentid>3559752</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3706" sha1="e1cgxst5tmg2fkvrkyuu4l34tfure9b" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|              Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|             Vārds = Aloizijs Jūsmiņš
|        Vārds_orig = 
|            Attēls = 
|           Att_izm = 
|          Apraksts = 
|          Dz_vārds = Aloizijs Bukovskis
|        Pseidonīms = 
|            Dzimis = {{dat|1915|02|21}}
|          Vieta_dz = {{vieta|Krievijas Impērija|Viļakas pagasts|Šļopkine}} (tagad {{LAT}}, [[Vecumu pagasts]])
|             Miris = {{mdv|1979|7|16|1915|02|21}}
|          Vieta_mr = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|             Vieta = 
|             Žanrs = 
|      Nodarbošanās = Koklētājs, akordeonists
|       Instrumenti = [[Kokles]], [[akordeons]]
|              Gadi = 
|  Izdevējkompānija = 
|     Darbojies_arī =
|             Mlapa = 
|        Dalībnieki = 
|    Bij_dalībnieki = 
|           Dzimums = V
}}

'''Aloizijs Jūsmiņš''' (arī '''Aloizs Jūsmiņš''', īstajā vārdā '''Aloizijs Bukovskis''',&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|237}}&lt;/ref&gt; dzimis [[1915. gads|1915]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] [[Šļopkine|Šļopkinē]], [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]] (tagad [[Vecumu pagasts]]), miris 1979. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]]) bija [[latvieši|latviešu]] cirka mākslinieks, [[kokles|koklētājs]], [[akordeons|akordeonists]], [[Latvijas filharmonija]]s aktieris un solists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Aloizijs Jūsmiņš |publisher= [[Daugavpils Universitāte]] |url= http://latgalesdati.du.lv/persona/1910 |language= latviski |accessdate= 2016. gada 2. janvārī }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Jūsmiņš dzimis 1915. gada 21. februārī [[Šļopkine|Šļopkinē]], [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]] (tagad [[Vecumu pagasts]]) nabadzīga [[zemnieks|zemnieka]] ģimenē. Trīs gadu vecumā zaudējis tēvu, tāpēc jau no agras bērnības strādājis dažādus darbus, gan kā gans, gan mežstrādnieks. Vēlāk esot pievienojies ceļojošai cirka trupai, kas uzstājusies tuvējā apkaimē, un drīz vien tajā sācis uzstāties arī pats. Zināšanas mūzikā lielākoties ieguvis [[autodidakts|pašmācībā]] un konsultējoties ar privātskolotājiem un profesoriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Aloizijs Jūsmiņš |author= Irēna Šaicāne |date= 2010. gada 5. februāris |publisher= Balvu Centrālās bibliotēka |url= http://www.bibliotekas.lv/vecumi/pages/posts/aloizijs-jusmins39.php |language= latviski |accessdate= 2016. gada 3. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305001119/http://www.bibliotekas.lv/vecumi/pages/posts/aloizijs-jusmins39.php |archivedate= {{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Jūsmiņš Aloizijs |author=Ināra B. |date=2009. gada 21. marts |publisher= Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze |url= http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&amp;EntryID=399 |language= latviski |accessdate= 2016. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt;

[[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] karaspēkam ienākot Rīgā, bēg atpakaļ uz dzimto pusi, kur slēpjas pie radiniekiem. Pēc kāda laika vācieši viņu tomēr sagūsta un kā partizānu bez atbilstošiem dokumentiem vai zīmoga pasē par atbrīvošanu no iesaukšanas armijā iesloga [[Abrenes cietums|Abrenes cietumā]].

20. gadsimta 70. gados strādā [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Miris 1979. gada 16. jūlijā. Apbedīts Jaunciema kapos. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jūsmiņš, Aloizijs}}
[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu koklētāji]]

{{cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>e1cgxst5tmg2fkvrkyuu4l34tfure9b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pabaiskas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>306967</id>
    <revision>
      <id>4464543</id>
      <parentid>3833148</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:52:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sekas */</comment>
      <origin>4464543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7616" sha1="jje1922383prtrkthsninfmllg23v5x" xml:space="preserve">[[Attēls:Bitwa nad rzeką Świętą.jpg|300px|thumb|Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no [[Ukmerģe]]s (kartē: ''Wiłkomierz'').]]
'''Pabaiskas kauja''' ({{val|lt|Pabaisko mūšis}}) jeb '''kauja pie Ukmerģes''' ({{val|be|Бітва пад Вількамірам}}, {{val|pl|Bitwa pod Wiłkomierzem}}), agrāk saukta par '''kauju pie Šventas upes'''&lt;ref&gt;{{LKV|XXI.|41 364}}&lt;/ref&gt; ({{val|de|Schlacht an der Swenta}}), bija lielākā kauja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435. gada 1. septembrī [[Šventoja]]s upes krastos uz dienvidiem no [[Ukmerģe]]s.

[[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] atbalstītais Lietuvas dižkunigaitis [[Žigimants]] sakāva no troņa gāztā [[Švitrigailis|Švitrigaiļa]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs [[Franke Kerskorfs]] un daudz viņam pakļauto [[leti|letu]] un [[līvi|līvu]] karavīru.

== Priekšvēsture ==
Pēc dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] nāves 1377. gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā, viņa atraitne Juliāna kopā ar jaunāko dēlu Švitrigaili pārcēlās uz [[Vitebska|Vitebsku]], kur valdīja kā kņaziene. Pēc 1380. gada sākās [[Jagailis|Jagaiļa]] un Aļģirda brāļa [[Ķēstutis|Ķēstuta]] cīņa, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru 1382. gadā. 1385. gadā Jagailis jaunākajam brālim Švitrigailim piešķīra [[Vitebskas kņazi]]sti. Pēc tam, kad 1392. gadā par dižkunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts, viņš 1393. gadā padzina Švitrigaili no Vitebskas. 
1396. gadā Švitrigailis ar Livonijas ordeņa karaspēka palīdzību atguva Vitebsku, tomēr Vītauta karaspēks ieņēma pilsētu un sagūstīja Švitrigaili. Pēc izlīgšanas 1400. gadā Vītauts viņam valdīšanai piešķīra [[Podolija]]s zemi, tomēr jau 1402. gadā Švitrigailis devās uz Prūsiju un noslēdza savienību ar Vācu ordeni ar mērķi cīnīties pret Vītautu. 1407. gadā viņš atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par [[Novgorodas-Severskas kņazi]]stes vietvaldi [[Brjanska|Brjanskā]].

Pēc [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] nāves Švitrigailis [[1430]]. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti, tomēr šoreiz to neatbalstīja viņa brālis [[Polijas karalis]] Jagailis. Polijas karaspēks okupēja [[Podolija|Podoliju]], Švitrigailis noslēdza savienību ar Livonijas ordeni, [[Zelta Orda|Zelta Ordu]], [[Čehija]]s taborītiem un [[Veļikijnovgoroda|Dižo Novgorodu]]. 1431. gadā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti, bet jau 1432. gadā Vītauta brālis [[Žigimants]] viņu gāza no troņa un pats tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti.

1432. gadā Švitrigailis Polockā tika ievēlēts par Krievzemes lielkņazu un par savu galvaspilsētu izvēlējās Vitebsku.
Viņu atbalstīja [[Livonijas ordenis]] un [[Polocka]]s, [[Vitebska]]s, [[Smoļenska]]s, [[Kijiva]]s un [[Volīnija]]s zemes, bet Žigimantu Lietuvas, Žemaitijas, Podļases, Grodņas un Minskas zemes. 1432. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja dižkunigaiša Švitrigaiļa pusē pret poļu atbalstīto Žigimantu Lietuvā, kur saslima un atceļā mira.

== Kaujas norise ==
Kad pēc Jagaiļa nāves 1434. gadā par Polijas karali kļuva viņa nepilngadīgais dēls [[Vladislavs III Varnietis]], Švitrigailis un Livonijas ordenis sapulcināja lielu karaspēku, kurā bija ap 15 tūkstoši karavīru, tai skaitā Livonijas ordeņa karaspēks mestra [[Franke Kerskorfs|Frankes Kerskorfa]] vadībā ar 600 bruņiniekiem un vairākiem tūkstošiem igauņu, līvu un latviešu karavīru. Palīgā Švitrigailim cauri vācu zemēm Rīgā ieradās [[Husīti|Taborītu sacelšanās]] laikā 1434. gadā Lipanu kaujā sakautā [[Čehijas karaļi|Čehijas vietvalža]] Sigismunda Koributa dēla karaspēks.

1435. gada 29.—30. augustā Švitrigaiļa, Kerskorfa un Sigismunda Koributa dēla vadītais ap 15 tūkstošus karavīru lielais karaspēks (ap 6000 Švitrigaiļa karavīru, 3000 Livonijas karavīru, 1500 taborītu, 500 tatāru un vairāk kā 50 kņazu karadraudžu karavīru) sapulcējās 9 km uz dienvidiem no [[Ukmerģe]]s cietokšņa, kas atradās pusceļā starp [[Viļņa|Viļņu]] un tālaika Livonijas-Lietuvas robežu (ordenim tolaik bija pakļauta visa [[Sēlijas zeme]]). No Viļņas puses ieradās apmēram tikpat lielais Žigimanta karaspēks viņa dēla Mikolas (''Mykolas Žygimantaitis'') vadībā, kurā ietilpa ap 5000 lietuviešu un ap 10 000 poļu Jakuba Kobiļanska (''Kobylański'') vadībā. 
 
1. septembrī Švitrigaiļa karaspēks nolēma atkāpties uz Ukmerģes cietoksni, taču tam uzbruka poļu-lietuviešu karaspēks, sadalīja to divās daļās un ātri sakāva.
Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs [[Franke Kerskorfs]], kā arī [[Mstislavas kņazs]] Jaroslavs, [[Kijivas kņazs]] Mihails Bolobans (''Болобан''), [[Vjazmas kņazs]] Mihails, [[Grodņas kņazs]] Jaroslavs (''Ярослав Александрович Городенский''), [[Alsene (zeme)|Alsenes kņazs]] Daniels (''Даниил Семенович Гольшанский''), 42 kņazi krita gūstā. Taborītu karavadonis Sigismunds Koributa dēls tika nāvīgi ievainots un sagūstīts drīz nomira.

== Sekas ==
[[Attēls:Pabaiskas Church.JPG|thumb|250px|Pabaiskas katoļu baznīca, uzcelta pie kaujas lauka.]] 
Livonijas ordenis zaudēja savus labākos karavīrus un pēc sagrāves Pabaiskas kaujā vairs nekad nespēja atgūt agrāko militāro spēku. [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgā]] [[Valka|Valkā]] 1435. gada 4. decembrī Livonijas ordenis parakstīja &quot;draudzīgu vienošanos&quot; (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem ([[Rīgas arhibīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Tallinas bīskapi]]em un to vasaļiem, [[Rīgas rāte|Rīgas]], [[Tallina]]s un [[Tartu|Tērbatas]] rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Tomēr arī pēc tam ordeņa mestri [[Heinrihs fon Bokenvorde]] (1435-1437) un [[Heinrihs Finke fon Oferbergs]] (1438-1450) turpināja karus ar Rīgu, kā arī karoja ar Pleskavu un Lietuvu.

Žigimantam padevās [[Vitebska]], [[Polocka]] un [[Smoļenska]], Švitrigailis tālāk bēga uz Kijivu, kur viņš kļuva par [[Kijivas kņazi|Kijivas kņazu]] un piedāvāja izlīgumu Polijas karalim, tomēr atbalstu neguva. 1437. gadā Žigimants ieguva pilnu kontroli pār dižkunigaitiju, bet Švitrigailis patvērās Pokutijā pie [[Moldāvijas kņaziste]]s robežas. 1438. gadā Žigimants sāka nesekmīgas sarunas par Lietuvas suverenitātes atzīšanu ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru Albertu II. 1440. gada 20. martā sazvērnieki, kurus vadīja kņazi Čartoriski, Viļņas vaivads Dovgerds un Traķu vaivads Ļaļuša, [[Traķi|Traķu pilī]] nogalināja Žigimantu. Par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs]], gados vecais Švitrigailis beidzot samierinājās un pēdējos dzīves gadus līdz 1452. gadam pavadīja kā Volīnijas kņazs [[Lucka|Luckā]].

Pēc kritušo karavīru apbedīšanas pie kaujas lauka tika uzcelta [[Pabaiska|Pabaiskas]] katoļu baznīca ({{val|pl|pobojowisko}} - &quot;pie kaujas (lauka)&quot;).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:1435. gads]]</text>
      <sha1>jje1922383prtrkthsninfmllg23v5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evita Krievāne-Moiseičenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307357</id>
    <revision>
      <id>4464563</id>
      <parentid>3353181</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:42:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27529-42</username>
        <id>145003</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4464563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3799" sha1="p9x06mdc0m6ct236zuag9fq1j6je8hn" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Evita Krievāne-Moiseičenko
 |       piktogramma_1 = 
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = 
 |              attēls = Evita Krievāne.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Evita Krievāne 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = Evita Krievāne
 |              dz_dat = {{ddv|1987|6|11}}
 |             dz_viet = [[Rīga]]
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[Latvieši|Latviete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=162}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=59}}
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Mārupes vidusskola]]
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[LSPA]]
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Šorttreks]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = {{flaga|Nīderlande}} [[Jeroen Otter|Jeruns Oters]]
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{OSS|Z=2006}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Evita Krievāne''' (dzimusi {{dat|1987|6|11}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;shorttrack&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.shorttrack.lv/c/22/6/8|title=Evita Krievāne|publisher=shorttrack.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171115071649/http://www.shorttrack.lv/c/22/6/8}}&lt;/ref&gt; ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[šorttrekiste]], tagad — trenere.

Šorttrekā trenējusies no 1996. gadā, pirmā trenere — [[Lāsma Kauniste]], vēlāk trenējusies pie Janas Miglenieces, Karinas Palasiosas un Jeruna Otera.&lt;ref name=&quot;sporto-matērija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/domas_un_materija|title=Domas un matērija|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Piedalījusies {{OSS|Z=2006|L=L}} Turīnā, kur izcīnīja 19. vietu 1000 m distancē, 1500 m distancē — 23. vietu. Tajā pašā gadā izcīnījusi 4. vietu 500 m distancē Pasaules čempionātā junioriem.&lt;ref name=&quot;sporto-gaišreģe&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/ledus_gaisrege|title=Ledus gaišreģe|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160222152626/http://www.sporto.lv/raksts/ledus_gaisrege|archivedate={{dat|2016|02|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2007. gada Pasaules čempionātā izcīnījusi 12. vietu.&lt;ref name=&quot;sporto-matērija&quot; /&gt;

2009. gadā beigusi sportistes karjeru. Pēc tam kļuvusi par šorttreka, skrituļslidošanas un slidošanas treneri.&lt;ref name=&quot;sporto-gaišreģe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|EvitaKrievane}}


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{Latvija 2006 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Krievāne, Evita}}

[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šorttrekisti]]
[[Kategorija:Šorttrekisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>p9x06mdc0m6ct236zuag9fq1j6je8hn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464564</id>
      <parentid>4464563</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27529-42</username>
        <id>145003</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4464564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3786" sha1="nk8jhwpds6j4r2pv063ot160c9wo3x8" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Evita Krievāne
 |       piktogramma_1 = 
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = 
 |              attēls = Evita Krievāne.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Evita Krievāne 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = Evita Krievāne
 |              dz_dat = {{ddv|1987|6|11}}
 |             dz_viet = [[Rīga]]
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[Latvieši|Latviete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=162}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=59}}
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Mārupes vidusskola]]
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[LSPA]]
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[Šorttreks]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = {{flaga|Nīderlande}} [[Jeroen Otter|Jeruns Oters]]
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ({{OSS|Z=2006}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Evita Krievāne''' (dzimusi {{dat|1987|6|11}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;shorttrack&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.shorttrack.lv/c/22/6/8|title=Evita Krievāne|publisher=shorttrack.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|11|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171115071649/http://www.shorttrack.lv/c/22/6/8}}&lt;/ref&gt; ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[šorttrekiste]], tagad — trenere.

Šorttrekā trenējusies no 1996. gadā, pirmā trenere — [[Lāsma Kauniste]], vēlāk trenējusies pie Janas Miglenieces, Karinas Palasiosas un Jeruna Otera.&lt;ref name=&quot;sporto-matērija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/domas_un_materija|title=Domas un matērija|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Piedalījusies {{OSS|Z=2006|L=L}} Turīnā, kur izcīnīja 19. vietu 1000 m distancē, 1500 m distancē — 23. vietu. Tajā pašā gadā izcīnījusi 4. vietu 500 m distancē Pasaules čempionātā junioriem.&lt;ref name=&quot;sporto-gaišreģe&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/ledus_gaisrege|title=Ledus gaišreģe|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160222152626/http://www.sporto.lv/raksts/ledus_gaisrege|archivedate={{dat|2016|02|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2007. gada Pasaules čempionātā izcīnījusi 12. vietu.&lt;ref name=&quot;sporto-matērija&quot; /&gt;

2009. gadā beigusi sportistes karjeru. Pēc tam kļuvusi par šorttreka, skrituļslidošanas un slidošanas treneri.&lt;ref name=&quot;sporto-gaišreģe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|EvitaKrievane}}


{{Latvijas sportists-aizmetnis}}

{{Latvija 2006 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Krievāne, Evita}}

[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šorttrekisti]]
[[Kategorija:Šorttrekisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>nk8jhwpds6j4r2pv063ot160c9wo3x8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Talsu pauguraine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309786</id>
    <revision>
      <id>4464505</id>
      <parentid>3856055</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:39:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27379-67</username>
        <id>144996</id>
      </contributor>
      <origin>4464505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2262" sha1="01f9wtlyjpaz3nocg1bre2smrec7zve" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Talsu pauguraine
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Ainava no Kamparkalna.jpg
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Skats no [[Kamparkalns|Kamparkalna]]
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd = 57 |  latm = 14 |  lats = 23 |  latNS = N 
 | longd = 22 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E 
 |            type = [[dabas parks]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Talsu novads}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=3671}}
 |     established = [[1987]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Talsu pauguraine&quot; width=290 height=290 zoom=11 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q23054962&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Talsu pauguraine''' ir [[dabas parks]] [[Talsu novads|Talsu novada]] vidusdaļā. Izvietojies [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Lībagu pagasts|Lībagu]] pagastos. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu vienu no [[Kurzeme|Ziemeļkurzemes]] dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz [[Latvija|Latvijā]] retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi [[sikspārņi]]em.&lt;ref&gt;[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/talsu_pauguraine/ Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraine]&lt;/ref&gt; ''[[Natura 2000]]'' teritorij. skibidi ir 19990 gada dzimiz.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Latvijas dabas parki]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Talsu novads]]
[[Kategorija:Laidzes pagasts]]</text>
      <sha1>01f9wtlyjpaz3nocg1bre2smrec7zve</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464508</id>
      <parentid>4464505</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:45:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27379-67</username>
        <id>144996</id>
      </contributor>
      <comment>1867,1967 es izlaboju</comment>
      <origin>4464508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2261" sha1="1hqym8qwgojw26yt8ypmyv24wqh6w4s" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Talsu pauguraine
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Ainava no Kamparkalna.jpg
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Skats no [[Kamparkalns|Kamparkalna]]
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd = 57 |  latm = 14 |  lats = 23 |  latNS = N 
 | longd = 22 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E 
 |            type = [[dabas parks]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Talsu novads}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=3671}}
 |     established = [[1987]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Talsu pauguraine&quot; width=290 height=290 zoom=11 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q23054962&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Talsu pauguraine''' ir [[dabas parks]] [[Talsu novads|Talsu novada]] vidusdaļā. Izvietojies [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Lībagu pagasts|Lībagu]] pagastos.Aizsargājamā teritorija izveidota 1967. gadā, lai aizsargātu vienu no [[Kurzeme|Ziemeļkurzemes]] dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz [[Latvija|Latvijā]] retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi [[sikspārņi]]em.&lt;ref&gt;[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/talsu_pauguraine/ Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraine]&lt;/ref&gt; ''[[Natura 2000]]'' teritorij. skibidi ir 19670 gada dzimiz.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Latvijas dabas parki]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Talsu novads]]
[[Kategorija:Laidzes pagasts]]</text>
      <sha1>1hqym8qwgojw26yt8ypmyv24wqh6w4s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464514</id>
      <parentid>4464508</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27379-67|~2026-27379-67]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens</comment>
      <origin>3856055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2233" sha1="9gbll5nebjfe9yd1d1bo0mezb5bfjkm" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Talsu pauguraine
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Ainava no Kamparkalna.jpg
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Skats no [[Kamparkalns|Kamparkalna]]
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd = 57 |  latm = 14 |  lats = 23 |  latNS = N 
 | longd = 22 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E 
 |            type = [[dabas parks]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Talsu novads}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=3671}}
 |     established = [[1987]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
&lt;mapframe text=&quot;Talsu pauguraine&quot; width=290 height=290 zoom=11 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q23054962&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Talsu pauguraine''' ir [[dabas parks]] [[Talsu novads|Talsu novada]] vidusdaļā. Izvietojies [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu daļā un ietver augstāko tās daļu, administratīvi ietilpst [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Lībagu pagasts|Lībagu]] pagastos. Aizsargājamā teritorija izveidota 1987. gadā, lai aizsargātu vienu no [[Kurzeme|Ziemeļkurzemes]] dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. Ainaviski izcila teritorija. Daudz [[Latvija|Latvijā]] retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Ezeri un to apkārtne ir piemēroti biotopi [[sikspārņi]]em.&lt;ref&gt;[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/talsu_pauguraine/ Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraine]&lt;/ref&gt; ''[[Natura 2000]]'' teritorija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Latvijas dabas parki]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Talsu novads]]
[[Kategorija:Laidzes pagasts]]</text>
      <sha1>9gbll5nebjfe9yd1d1bo0mezb5bfjkm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budenbroks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310707</id>
    <revision>
      <id>4464494</id>
      <parentid>3696633</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:09:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Gustavs Johans fon Budenbroks</comment>
      <origin>4464494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="525" sha1="ga7ts9cfb9bhze9s930y6332alkfhk5" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}}
'''Budenbroks''' var būt:

* [[Gustavs Johans fon Budenbroks]] (''Gustav Johann von Buddenbrock''; 1756―1821) ― vācbaltiešu izcelsmes jurists un valsts darbinieks;
* [[Henriks Magnuss fon Budenbroks]] (''Henrik Magnus von Buddenbrock''; 1685―1743) ― Zviedrijas barons un ģenerālleitnants;
* [[Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks]] (''Caspar Friedrich von Buddenbrock''; ?―1737) ― Vidzemes guberņas landmaršals (1730 ― 1737.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>ga7ts9cfb9bhze9s930y6332alkfhk5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Aizpors-Čaplis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322463</id>
    <revision>
      <id>4464295</id>
      <parentid>4366072</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3543" sha1="e0oukmevfey1gv171ykhp6gys8y6c8z" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
 |        platums = 
 |          vārds = Aleksandrs Aizpors-Čaplis
 |     vārds_orig = 
 |         attēls = Aleksandrs Aizpors-Čaplis.gif
 |     att_izmērs = 180px
 |  att_nosaukums = 
 |        dz_gads = 1888
 |     dz_mēnesis = 1
 |       dz_diena = 25
 |       dz_vieta = [[Kauņas guberņa]]
 |         m_gads = 1960
 |      m_mēnesis = 6
 |        m_diena = 26
 |        m_vieta = [[Ludvigsburga]]
 |      pilsonība = 
 |        tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |       paraksts = 
 |         pakāpe = 
 | dienesta_laiks = 
 |         valsts = 
 |      struktūra = 
 |        vienība = 
 |   nodarbošanās = 
 |      komandēja = 
 |         kaujas = 
 |    apbalvojumi = {{plainlist|
* Staņislava ordenis (III šķira)
* [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira, 1921)
}}
 |      izglītība = 
 |     cits_darbs = 
 |    kategorijas = nē
}}
'''Aleksandrs Aizpors-Čaplis''' (dzimis {{dat|1888|1|25}}, miris {{dat|1960|6|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] karavīrs, pašvaldību un sabiedrisks darbinieks.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt; Grobiņas, vēlākā 11. Dobeles kājnieku pulka virsleitnants. Pakāpeniski paaugstināts par pulkvedi leitnantu.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis Ščopovas lauksaimniecības skolā. Pabeidzis Saratovas praporščiku skolu. Iedalīts 135. kājnieku rezerves pulkā Balašovā, pēc tam pārvietots uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]]. 1917. gadā kritis vācu gūstā, no kura vēlāk aizbēdzis.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

Pēc aizbēgšanas 4 mēnešus pavadījis [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], 1919. gada jūnijā iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]]. Bijis rotas komandieris 7. Siguldas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Liepājas, uz kurieni pārvietots kopā ar rotu, un Lejaskurzemes atbrīvošanā no [[bermontieši]]em.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

1919. gada novembrī viņš kopā ar rotu noturēja Liepājas Vidus fortu pret bermontiešu uzbrukumiem; apvienoja tur esošās karavīru grupas un atbrīvoja Vidus fortu, kur ieguva ložmetējus, šautenes u.c. trofejas. Saņēmis III šķiras [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. 1920. gada janvārī piedalījies [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]], palicis frontē līdz miera noslēgšanai. No dienesta atvaļināts 1938. gada novembrī.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt; Pēc tam bijis [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] padomes loceklis. Vadījis Daugavpils Mežciema labierīcības biedrību.&lt;ref name=&quot;ld&quot; /&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās izceļojis uz [[Ludvigsburga|Ludvigsburgu]] Vācijā, kur arī aizvadījis atlikušo dzīvi. Miris 1960. gadā un apbedīts pilsētas vietējos kapos.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/7742|title=Aleksandrs Aizpors-Čaplis|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|6|29||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lkok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=18|title=LKOK nr.3/834: Aizpors-Čaplis, Aleksandrs|publisher=lkok.com|accessdate={{dat|2016|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Aizpors-Čaplis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1960. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Vācijas latvieši]]</text>
      <sha1>e0oukmevfey1gv171ykhp6gys8y6c8z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Sprūdžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324083</id>
    <revision>
      <id>4464282</id>
      <parentid>4334982</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:47:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2839" sha1="sh281doahmmf5qosuu6uxniasv2wcjp" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Alberts Sprūdžs
|         vārds_orig = 
|             attēls = 
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1908
|         dz_mēnesis = 12
|           dz_diena = 29
|           dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Dekšāres pagasts|Dekšāres|td=Latvija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1944
|          m_mēnesis = 4
|            m_diena = 7
|            m_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rēzekne|td=Latvija}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = Aļberts, A.Dekšārs, Klānu Mārtiņš, Misters Vu, Augusts Vasarojs
|       nodarbošanās = Rakstnieks
| rakstīšanas valoda = Latgaliešu
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Alberts Sprūdžs''' (dzimis {{dat|1908|12|29}}, miris {{dat|1944|4|7}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]]. [[Jānis Klīdzējs]] viņu nosaucis par 20. gadsimta 30. gadu spilgtāko latgaliešu rakstnieku, &quot;Brīvības paaudzes rakstnieku&quot;.&lt;!-- 427.lpp --&gt;

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Varakļānu ģimnāzija|Varakļānu ģimnāzijā]] un skolotāju sagatavošanas kursos Daugavpilī. No 1928. līdz 1932. gadam strādājis par skolotāju. No 1932. līdz 1938. gadam — [[ierēdnis]] Rīgā, [[Hipotēku banka|Hipotēku bankā]]. Strādājis dažādos laikrakstos un žurnālos.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|295}}&lt;/ref&gt;

1927. gadā sācis publicēties. Vairāku romānu, stāstu krājumu autors, taču sākotnēji rakstījis dzeju. 1936. gadā izdota [[latgaliešu literatūra]]s [[antoloģija]] &quot;Latgales dziesminieki&quot;, 1940. gadā — &quot;Latgale stāsta&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Rēzeknes bombardēšanas laikā gājis bojā {{dat|1944|4|7||bez}}. Apbedīts Varakļānu kapos.&lt;ref name=&quot;du&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/739|title=Alberts Sprūdžs|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|7|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sprūdžs, Alberts}}
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]</text>
      <sha1>sh281doahmmf5qosuu6uxniasv2wcjp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karš par Spānijas mantojumu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329424</id>
    <revision>
      <id>4464404</id>
      <parentid>4437107</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:35:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18465" sha1="5phgax6lhj49e4v57fb57ae3s1bqoic" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Karš par Spānijas mantojumu
| partof            = [[Fancijas un Hābsburgu sāncensība|Francijas un Hābsburgu sāncensības]]
| image             = File:Final War of the Spanish Succession Collage.jpg
| image_size        = 350
| caption           = Pulksteņa rādītāja virzienā, no augšas pa kreisi:{{flatlist|
* [[Blenheimas kauja]] (1704. gada 13. augustā)
* [[Ramiljē kauja]] (1706. gada 23. maijā)
* [[Denēnas kauja]] (1712. gada 24. jūlijā)
* [[Almansas kauja]] (1707. gada 25. aprīlī) 
}}
| date              = 1701. gada 9. jūlijs – 1715. gada 6. februāris
| place             = {{Bulleted list
|Eiropā: [[Vēsturiskā Nīderlande|Zemās valstis]], [[Itālija]], [[Ungārijas Karaliste]], [[Spānija]], [[Portugāle]], [[Provansa]]
|Ziemeļamerikā: [[Spāņu Florida]], [[Vestindija]], [[Trīspadsmit kolonijas]] un [[Ņūfaundlenda]]
|Dienvidamerikā: [[Granada]], [[Brazīlija]]
|Āzijā: [[Indija]], [[Ostindija]]
|Āfrikā: [[Rietumāfrika]]
}}
| territory         = * [[Filips V]] tiek atzīts par Spānijas karali, bet atsakās no savām pretenzijām uz  Francijas troni
* Spānija atdod [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalisti]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīniju]] [[Hābsburgu monarhija|Austrijai]], [[Sicīlijas Karaliste|Sicīliju]] [[Savoja]]i, [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]] [[Lielbritānija]]i
* Francija atdeva [[Ipra|Ipru]] Austrijai, tomēr saglabājot [[Orānas principāts|Orānas principātu]] un [[Ubaijas ieleja|Ubaijas ieleju]]
* Nīderlandes Republika tika atalgota ar robežcietokšņu izbūvi
| result            = Utrehtas, Raštates, Bādenes miera līgumi
| combatant1        = {{plainlist |
* {{flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]]
* {{flaga|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|Skotija}} [[Skotijas Karaliste]] {{small|(līdz 1707. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]] {{small|(no 1707. gada)}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Nīderlandes Republika]]
* [[Attēls:Flag_of_Cross_of_Burgundy.svg|20px]][[Hābsburgu Spānija]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Prūsija]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(no 1702. gada)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(no 1702. gada)}}
}}
| combatant2        = {{plainlist |
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Francijas Karaliste]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Burbonu Spānija]]
* [[Bavārija]] {{small|(līdz 1704. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Savoja]] {{small|(līdz 1703. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Portugāle]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Ķelnes kūrfirste]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flagicon image|LuikVlag.svg}} [[Ljēžas bīskapija]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Kuruci]] {{small|(1703–1711. gadi)}}
}}
| commander1        = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Kārlis VI]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Leopolds I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Jozefs I Hābsburgs]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Savojas princis Eižens]]
* {{flaga|Svētā Romas impērija}} [[Gvido Starhembergs]]
* {{flaga|Anglija}}{{flaga|Skotija}}[[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Viljams III]] {{small|(līdz 1702. gadam)}}
* {{flaga|GBR}} [[Anna Stjuarte]] {{small|(no 1702. gada)}}
* {{flaga|GBR}} [[Džons Čērčils]]
* {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rūks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Antonijs Heinsijs]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Henrijs Nasavs-Overkirks]]
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] [[Filips van Almande]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Frīdrihs I Hoencollerns]]
* {{flaga|Prūsija}} [[Anhaltes-Desavas Leopolds]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Pedru II Mierīgais]]
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]] [[Antonio Souza]]
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]] [[Viktors Amadejs II]]
* [[Attēls:Hessen_KS_flag.svg|20px]] [[Frederiks I]]
* {{flagicon image|Wuerttemberg Banner.svg}} [[Kārlis Aleksandrs]]}}
| commander2        = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Luijs XIV]] 
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Viljārs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Vendomas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bervikas hercogs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Buflērs]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Villeruā]]
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Bezons]]
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Filips V]]
* [[Bavārija]] [[Maksimiliāns II Emanuels]]
* {{flagicon image|Black St George's Cross.svg}} [[Jozefs Klemenss]]
* [[Attēls:Flag_of_Transylvania_before_1918.svg|20px]] [[Ferencs II Rākoci]]}}
| strength1         = {{plainlist|
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 260 090{{Sfn|Wilson|2016|page=461}}{{Efn|Annual average, 1701–1713. Wilson estimates Imperial strength peaked at 343,000 in 1710.}}
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]]: 119 000{{Sfn|Glete|2001|p=156}}{{Efn|Ostwald estimates Dutch strength peaked at 137,000.{{Sfn|Ostwald|2000|p=664}}}}
* {{flaga|GBR}}: 70 000{{Sfn|Rasler|1994|p=129}}
* {{flaga|Prūsija}}: 40 000{{Sfn|Craig|1964|p=7}}{{Efn|The majority of Prussian troops were hired out to the Dutch or served with Imperial forces in Northern Italy.}}
*[[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 28 000
}}
| strength2         = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]]: 255 000–400 000{{Sfn|Dwyer|2014|p=14}}{{Sfn|Lynn|1994|p=894}}
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]]: 70 000{{Efn|The Spanish Army consisted of three separate forces; Spain (20,000), Spanish Netherlands (35,000) and Italy (15,000). These are authorised numbers and actual were almost certainly lower.{{sfn|Vault|1845|pp=98, 540, 625}}}}
* [[Bavārija]]: 20 000{{Sfn|Vault|1845|p=454}}
}}
| casualties1       = {{plainlist|
* [[Attēls:Statenvlag.svg|20px]] {{flaga|GBR}}: 250 000 nogalināti un ievainoti
* {{flaga|Svētā Romas impērija}}: 200 000 nogalināti un ievainoti{{efn|Split 50:50 between [[Habsburg monarchy]] and other HRE states.{{Sfn|Clodfelter|2008|p=74}}}}
* [[Attēls:Flag_of_Portugal_(1707).svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag_of_Savoie.svg|20px]]: 50 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties2       = {{plainlist|
* [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] 400 000–500 000 nogalināti un ievainoti
* [[Attēls:Flag of Spain (1760–1785).svg|20px]] [[Bavārija]]: apmēram 100 000 nogalināti un ievainoti{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
}}
| casualties3       = {{plainlist|
* '''Kopējie upuri karadarbības rezultātā (abās pusēs)''': 400 000{{Sfn|Clodfelter|2008|page=74}}
* '''Kopā ieskaitot slimības''': 700 000{{Sfn|Urlanis|1971|p=187}} līdz 1 251 000{{Sfn|Levy|2014|p=90}}
}}
}}
'''Karš par Spānijas mantojumu''' bija konflikts starp vairākām [[Eiropa]]s valstīm, kas ilga no 1701. līdz 1714. gadam.

Karu izraisīja ilgstošā [[Francija]]s un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Eiropā. Tā kā Spānijas karalim, pēdējam Hābsburgu dinastijas pārstāvim [[Karloss II|Karlosam II]] nebija mantinieku, jautājums par varas pārņemšanu kļuva aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Mēģinājums sadalīt impēriju starp troņa pretendentiem (Francijas [[Burboni]]em, Austrijas Hābsburgiem un Bavārijas [[Vitelsbahu dinastija|Vitelsbahiem]]) bija neveiksmīgs.

Pēc Karlosa II nāves Spānijas troni ieguva [[Francija]]s karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Anžū Filips]]. Tā kā šāds risinājums apdraudētu Eiropas līdzsvaru, [[Lielbritānija]], [[Nīderlande]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Leopolds I Hābsburgs|imperators Leopolds]], [[Prūsija]], [[Hannovere]], citas vācu valstiņas un [[Portugāle]] noslēdza savienību pret Franciju. Alianse guva panākumus, izņemot Spāniju, kur Filips veiksmīgi noturēja savas pozīcijas.

1713. gadā notika [[Utrehta]]s miera kongress, ar kuru karš beidzās. 1714. gadā tika noslēgts Raštates miera līgums starp Franciju un Austriju un Bādenes miera līgums starp Franciju un Svēto Romas impēriju.

== Vēsture ==
Karš par Spānijas mantojumu bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kariem 18. gadsimta sākumā. Tas sākās pēc [[Spānija|Spānijas]] karaļa [[Karloss II|Karlosa II]] nāves 1700. gadā. Karloss II bija pēdējais Spānijas [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] valdnieks, un viņam nebija bērnu. Jautājums par viņa mantojumu kļuva par Eiropas mēroga politisku krīzi, jo Spānijas monarhija ietvēra ne tikai pašu Spāniju, bet arī [[Spāņu Nīderlande|Spāņu Nīderlandi]], Spānijas valdījumus Itālijā, kolonijas Amerikā un citus aizjūras īpašumus.

Jau pirms Karlosa II nāves Eiropas lielvaras mēģināja vienoties par Spānijas mantojuma sadalīšanu, lai novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos vienas dinastijas rokās. Galvenie pretendenti uz Spānijas troni bija Francijas karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] mazdēls [[Filips V|Filips Anžū]] no [[Burboni|Burbonu dinastijas]] un Austrijas Hābsburgu pārstāvis [[Kārlis VI Hābsburgs|ercercogs Kārlis]]. Ja Spānijas troni iegūtu Burboni, pastāvēja risks, ka [[Francija]] un Spānija varētu nonākt vienas dinastijas kontrolē. Ja troni iegūtu Hābsburgi, varētu atjaunoties plaša Hābsburgu varas sistēma Eiropā.

Karloss II savā testamentā par mantinieku iecēla Filipu Anžū, kurš 1700. gada beigās tika pasludināts par Spānijas karali Filipu V. Francijas karalis Luijs XIV atbalstīja šo lēmumu un neatteicās no iespējas, ka Filips vai viņa pēcnācēji varētu saglabāt tiesības arī uz Francijas troni. Šāda politika satrauca citas Eiropas lielvaras, īpaši [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]] un Austrijas Hābsburgus.

1701. gadā izveidojās Lielā alianse pret Franciju un Burbonu Spāniju. Tajā galvenā loma bija Anglijai, Nīderlandes Republikai un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoram [[Leopolds I Hābsburgs|Leopoldam I]]. Vēlāk karā iesaistījās arī citas valstis, tostarp [[Portugāle]] un [[Savoja]]. Lielās alianses mērķis nebija tikai novērst Francijas un Spānijas apvienošanos, bet arī ierobežot Francijas ietekmi Eiropā un nodrošināt tirdzniecības intereses Spānijas koloniālajā pasaulē.

Karadarbība sākās 1701. gadā un ātri izplatījās vairākos reģionos. Cīņas notika [[Spānija|Spānijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Vācija|vācu zemēs]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], jūrās un kolonijās. Tādēļ karš bija ne tikai dinastisks konflikts, bet arī plašs Eiropas un koloniāls karš. Francija un Spānija cīnījās pret Lielo aliansi, cenšoties saglabāt Filipu V Spānijas tronī.

Viens no ievērojamākajiem Lielās alianses karavadoņiem bija Džons Čērčils, Marlboro hercogs, kurš komandēja angļu un sabiedroto spēkus. Otrs nozīmīgs komandieris bija Austrijas karavadonis Princis Eižens Savojietis. Viņu sadarbība deva aliansei vairākas nozīmīgas uzvaras pret Franciju un tās sabiedrotajiem.

Svarīgs kara pavērsiens bija [[Blenheimas kauja]] 1704. gadā, kurā Marlboro hercoga un prinča Eižena vadītie sabiedroto spēki sakāva Francijas un Bavārijas armiju. Šī uzvara novērsa tiešus Francijas draudus Vīnei un būtiski mainīja kara gaitu Centrāleiropā. Tajā pašā gadā angļu un nīderlandiešu spēki ieņēma [[Gibraltārs|Gibraltāru]], kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem britu stratēģiskajiem punktiem Vidusjūrā.

Karš turpinājās arī Itālijā. Sākotnēji Francijas un Spānijas spēki tur saglabāja nozīmīgas pozīcijas, taču Austrijas Hābsburgi pakāpeniski nostiprinājās Ziemeļitālijā. 1706. gadā sabiedrotie guva nozīmīgu uzvaru Turīnas kaujā, pēc kuras Francijas ietekme Itālijas ziemeļos ievērojami samazinājās. Tas nostiprināja Austrijas pozīcijas Apenīnu pussalā.

Spānijā karš ieguva arī pilsoņu kara raksturu. Daļa Spānijas atbalstīja Filipu V, īpaši Kastīlija, savukārt daļa Aragonas kroņa zemju, tostarp Katalonija un Valensija, atbalstīja Hābsburgu pretendentu erchercogu Kārli. 1705. gadā sabiedroto spēki ieņēma [[Barselona|Barselonu]], un erchercogs Kārlis tika atzīts par Spānijas karali daļā teritoriju. Tomēr Burbonu atbalsts Spānijas centrālajos reģionos saglabājās spēcīgs.

1707. gadā Almansas kaujā Burbonu spēki sakāva sabiedrotos Spānijā. Šī uzvara palīdzēja Filipam V nostiprināt varu Valensijā un Aragonā. Pēc tam viņš īstenoja centralizācijas politiku, kas vēlāk tika nostiprināta ar Nueva Planta dekrētiem. Tie atcēla vairākas Aragonas kroņa zemju vēsturiskās privilēģijas un tuvināja Spānijas pārvaldi centralizētam Francijas tipa modelim.

1708. gadā sabiedrotie guva vēl vienu nozīmīgu uzvaru Audenardes kaujā, bet 1709. gadā notika ļoti asiņainā [[Malplakē kauja]]. Lai gan sabiedrotie tajā formāli uzvarēja, zaudējumi bija tik lieli, ka kara turpināšana kļuva arvien nepopulārāka, īpaši Lielbritānijā. Sabiedroto valstīs pieauga nogurums no ilgstošā kara un tā izmaksām.

Izšķirošas politiskas pārmaiņas notika 1711. gadā, kad nomira imperators [[Jozefs I Hābsburgs|Jozefs I]] un erchercogs Kārlis kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli VI. Ja Kārlis VI vienlaikus iegūtu arī Spānijas troni, Eiropā atkal varētu rasties plaša Hābsburgu impērija. Tas mainīja Lielbritānijas un Nīderlandes attieksmi pret kara mērķiem. Sabiedrotajiem vairs nebija izdevīgi bez ierunām atbalstīt Hābsburgu kandidātu Spānijas tronī.

Miera sarunas sākās 1712. gadā un noslēdzās ar [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] 1713. gadā. Saskaņā ar šiem līgumiem Filips V tika atzīts par Spānijas karali, taču viņam un viņa pēcnācējiem bija jāatsakās no tiesībām uz Francijas troni. Tas novērsa Francijas un Spānijas monarhiju apvienošanos vienā valstī. Šis princips bija viens no svarīgākajiem Eiropas spēku līdzsvara politikas panākumiem.

Utrehtas līgumi būtiski pārkārtoja Eiropas politisko karti. Lielbritānija ieguva [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Menorka|Menorku]], kā arī nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas Spānijas kolonijās, tostarp tiesības uz [[asiento]] — vergu tirdzniecības līgumu ar Spānijas Ameriku. Austrija ieguva Spānijas Nīderlandi, [[Neapoles karaliste|Neapoli]], [[Milānas hercogiste|Milānu]] un citas bijušās Spānijas teritorijas Itālijā. Savoja ieguva Sicīliju, kas vēlāk tika apmainīta pret Sardīniju.

Ne visas iesaistītās puses mieru noslēdza vienlaikus. Karš starp Franciju un Austriju turpinājās līdz 1714. gadam, kad tika noslēgti [[Raštates miera līgums|Raštates]] un [[Bādenes miera līgums|Bādenes]] miera līgumi. Šie līgumi apstiprināja daudzas Utrehtā noteiktās pārmaiņas un galīgi noslēdza karu par Spānijas mantojumu Eiropas kontinentā.

Spānijā kara pēdējais nozīmīgais posms bija [[Barselona|Barselonas]] aplenkums. Katalonijas galvaspilsēta turpināja pretoties Filipam V arī pēc starptautisko miera līgumu noslēgšanas. Barselona krita 1714. gada 11. septembrī, un šis notikums vēlāk kļuva par nozīmīgu Katalonijas vēsturiskās atmiņas daļu. Pēc tam Burbonu vara Spānijā tika nostiprināta, bet reģionālās autonomijas tiesības vairākās teritorijās tika ierobežotas.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Eiropas starptautisko sistēmu. Tas apstiprināja spēku līdzsvara principu, saskaņā ar kuru nevienai lielvarai nedrīkstēja ļaut iegūt pārmērīgu dominanci Eiropā. Francija saglabāja lielvaras statusu, taču tās hegemoniskās ambīcijas tika ierobežotas. Spānija saglabāja Burbonu dinastiju, bet zaudēja lielāko daļu Eiropas valdījumu ārpus Ibērijas pussalas.

Lielbritānijai karš kļuva par nozīmīgu soli ceļā uz jūras un koloniālās lielvaras statusu. Gibraltāra iegūšana, tirdzniecības tiesības Spānijas Amerikā un pieaugošā flotes nozīme nostiprināja Lielbritānijas ietekmi Vidusjūrā un Atlantijas pasaulē. Austrija savukārt nostiprināja savas pozīcijas Centrāleiropā un Itālijā, kļūstot par vienu no galvenajām kontinentālajām lielvarām.

Kara sekas bija ilgstošas. Burbonu dinastija Spānijā turpināja valdīt arī vēlākajos gadsimtos, ar pārtraukumiem saglabājoties līdz mūsdienām. Utrehtas miera sistēma kļuva par vienu no 18. gadsimta Eiropas diplomātijas pamatiem, bet Spānijas mantojuma kara pieredze parādīja, ka dinastiski jautājumi agrīno jauno laiku Eiropā varēja izraisīt plašus starptautiskus konfliktus, kuros savijās monarhu radniecība, valstu intereses, tirdzniecība un koloniālā konkurence.

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=de Bruin |first=Renger E. |title=Performances of Peace: Utrecht 1713 |publisher=Brill |date=2011 |jstor=10.1163/j.ctt1w76w4b}}
* {{publikācijas atsauce |last=Gilbert |first=Arthur N. |title=Army Impressment During the War of the Spanish Succession |url=https://archive.org/details/sim_historian_1976-08_38_4/page/689 |journal=[[The Historian (journal)|The Historian]] |volume=38 |issue=4 |date=1976 |pages=689–708 |doi=10.1111/j.1540-6563.1976.tb00057.x |jstor=24444302}}
* {{publikācijas atsauce |last=Thomson |first=M. A. |title=Louis XIV and the Origins of the War of the Spanish Succession |journal=Transactions of the Royal Historical Society |volume=4 |date=1954 |pages=111–134 |doi=10.2307/3678854 |jstor=3678854|s2cid=159533647 }}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
{{notelist}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:18. gadsimts]]
[[Kategorija:Kari Eiropā]]
[[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Apvienoto Karalisti]]</text>
      <sha1>5phgax6lhj49e4v57fb57ae3s1bqoic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilupes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338715</id>
    <revision>
      <id>4464279</id>
      <parentid>3919984</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:42:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4464279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="269" sha1="jqbwpwdx1kwni8flq8vl0e65hw207ef" xml:space="preserve">'''Zilupes iela''' var būt:
* [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes iela]] — iela Rēzeknē;
* [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]] — iela Rīgā;
* [[Zilupes iela (Jaunolaine)|Zilupes iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>jqbwpwdx1kwni8flq8vl0e65hw207ef</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ieva Plaude-Rēlingere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346704</id>
    <revision>
      <id>4464288</id>
      <parentid>4464115</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:08:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-27147-04|~2026-27147-04]] ([[User talk:~2026-27147-04|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4464115</comment>
      <origin>4464288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6496" sha1="hiehnz8a2foj1a6l6x7mlbd717wrp2y" xml:space="preserve">{{personas infokaste
 |         vārds = Ieva Plaude-Rēlingere
 |        attēls = I.Plaude-Relinger.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Ieva Plaude-Rēlingere 2017. gadā
 |       dz_gads = 1961
 |    dz_mēnesis = 6
 |      dz_diena = 2
 |      dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |       tautība = [[latvieši|latviete]]
 |  nodarbošanās = uzņēmēja
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Ieva Plaude-Rēlingere''' (dzimusi {{dat|1961|7|2}}) ir latviešu uzņēmēja.

Ieva Plaude-Rēlingere ir AS &quot;Lawrence Asset Management&quot; direktore, [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s pārstāve [[Bavārija|Bavārijā]], kā arī [[Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācija]]s valdes priekšsēdētāja.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība ===
Beigusi Rīgas Centra humanitāro vidusskolu (agrāk 50. vidusskola). Tālāk izglītību ieguvusi [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē]], kā arī [[Maskavas Valsts universitāte]]s doktorantūrā, studējot [[finanses|finanšu]] tiesības.

=== Karjera ===
No 1983. līdz 1988. gadam bijusi pasniedzēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], finanšu un administratīvajās tieslietās. Paralēli tam no 1983. līdz 1985. gadam strādājusi par vecāko konsultanti Likumprojektu sagatavošanas nodaļā Latvijas Tieslietu ministrijā. 1985. gadā kļuva par Latvijas pirmās neatkarīgās filmu studijas &quot;Videocentrs&quot; juristi un šajā amatā nostrādāja līdz 1987. gadam. No 1987. līdz 1990. gadam strādājusi par valsts ārējās tirdzniecības apvienības &quot;InterLatvija&quot; firmas direktori, bet 1991. gadā izveidoja Latvijā labi zināmo uzņēmumu &quot;KOLONNA Ltd&quot;, kura darbības pamatvirzieni ir [[parfimērija]]s, [[kosmētika]]s vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī [[skaistumkopšana]]s pakalpojumi.

No 2004. līdz 2007. gadam strādāja kopā ar Zviedrijas investīciju fondu ''East Capital'', bet 2007. gadā dibināja kopuzņēmumu [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar Vācijas parfimērijas tīklu ''Douglas Perfumeries''. Šo kompāniju īpašniece un direktore Ieva Plaude-Rēlingere bija līdz 2010. gadam, kad uzņēmumu pārdeva.

2010. gadā Ieva Plaude-Rēlingere kļuva par AS &quot;Lawrence Asset Management&quot; direktori,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/plaude-relingere-kluvusi-par-lawrence-asset-management-vienigo-valdes-locekli.d?id=45274688|title=Plaude-Rēlingere kļuvusi par 'Lawrence Asset Management' vienīgo valdes locekli|date=2014. gada 27. nov.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; kas nodarbojas ar finanšu konsultācijām un ārvalstu investīcijām Latvijā, kā arī nedaudz vēlāk kļuva par [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s pārstāvi Bavārijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cblgroup.com/lv/media/press-releases/2014/30684/|title=20.&amp;nbsp;februārī Citadelē notiks forums uzņēmējiem „Eksporta diena 2014” &amp;#124; Preses relīzes &amp;#124; Mediju telpa &amp;#124; Citadele grupa|website=www.cblgroup.com}}&lt;/ref&gt;

No 2011. līdz 2019. gadam Ieva Plaude-Rēlingere dzīvoja Minhenē, sākumā vadot, pēc tam izpērkot dekoratīvās kosmētikas fabriku ''Amirage GmbH'', un to veiksmīgi pārdeva pirms [[Covid-19 pandēmija]]s sākuma 2019. gada novembrī. 2011. gadā tika izvirzīta par [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s pārstāvi Bavārijā.

2014. gadā Plaude nodibināja savu zīmolu ''Eva Rohlinger'', kuru gan neattīstīja līdz pat 2025. gadam.

No 2017. gada, paralēli uzņēmuma vadīšanai, iesaistījusies sabiedriskajā darbā, kļūstot par Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju.

=== Sabiedriskās aktivitātes ===
1988. gadā organizēja pēc Otrā pasaules kara pirmo Latvijas modernās mākslas izstādi [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. No 1991. līdz 1992. gadam bija neatkarīgā operu producente Vasaras festivālam Frankfurtē, Vācijā. 1995. gadā producēja atjaunotās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] pirmizrādes iestudējumu &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;, kā arī operas uzvedumu viesizrādes &quot;[[Karmena (opera)|Karmena]]&quot; un &quot;[[Salome (opera)|Salome]]&quot;. No 2006. līdz 2010. gadam  bija Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla patronese.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/sakas-13-starptautiskais-baltijas-baleta-festivals.d?id=20765598|title=Sākas 13. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls|date=2008. gada 18. apr.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

No 1999. līdz 2008. gadam pildīja Latvijas Aerobikas asociācijas prezidentes pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/vina/veseliba/sports-un-fitness/12-marta-notiek-aerobikas-festivals-aerobika-visiem-2006.d?id=13821103|title=12. martā notiek aerobikas festivāls ‘Aerobika Visiem-2006’|first=DELFI|last=sievietēm|date=2006. gada 7. marts|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā bija ''Baltic Institute of Corporate Governance'', Latvijas padomes locekle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/english/files/BICG_Guidance.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314231757/http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/english/files/BICG_Guidance.pdf# |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130314231757/http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/english/files/BICG_Guidance.pdf |date={{dat|2013|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Privātā dzīve ===
Ieva Plaude-Rēlingere ir bijusi precējusies ar Jāni Lasmani (1993.-2006.) un Jurgenu Rēlingeru (2009.-2014.), viņai ir 3 bērni no pirmās laulības.

== Apbalvojumi ==
2009. gadā Ieva Plaude-Rēlingere saņēma ASV-Baltijas fonda apbalvojumu &quot;Gada Baltijas uzņēmēja&quot; par ievērojamu ieguldījumu uzņēmējdarbības veicināšanā Baltijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Plaude-Rēlingere, Ieva}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>hiehnz8a2foj1a6l6x7mlbd717wrp2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bella Ahmaduļina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348458</id>
    <revision>
      <id>4464546</id>
      <parentid>4234218</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:56:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11210" sha1="f3odk46h03i16ihdetl3jsc1mkv93n0" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 260px
| vārds = Bella Ahmaduļina
| vārds_orig = ''Изабелла Ахмадулина''
| attēls = Bella Akhmadulina.jpg
| att_nosaukums = Pēc 2004.g. Krievijas Federācijas valsts prēmijas saņemšanas literatūras un mākslas jomā (2005.g. 12. jūnijs)
| dz_dat_alt = {{dat|1937|4|10}}
| dz_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2010|11|29|1937|4|10}}
| m_vieta = Peredelkina, [[Maskavas apgabals]], {{RUS}}
| pilsonība = &lt;br /&gt;
{{RUS}}
| nodarbošanās = dzejniece, rakstniece, tulkotāja
| rakstīšanas valoda = [[krievu valoda|krievu]]
| žanri = lirika
| apbalvojumi = PSRS un Krievijas Federācijas valsts prēmija
|dzimums = S
}}

'''Bella''' ('''Izabella''') '''Ahmaduļina''' ({{val|ru|Бе́лла (Изабе́лла) Аха́товна Ахмаду́лина}}; dzimusi {{dat|1937|4|10}}, mirusi {{dat|2010|11|29}}) — bija [[tatāri|tatāru]]/[[krievi|krievu]]/[[itāļi|itāļu]] izcelsmes [[Krievu valoda|krievu]] dzejniece, rakstniece, tulkotāja, viena no pazīstamākajām krievu liriskajām dzejniecēm [[20. gadsimts|XX gadsimta otrajā pusē]]. Bija Krievijas rakstnieku savienības biedre, Krievijas PEN-centra, Puškina mākslas muzeja draugu biedrības valdes locekle, ASV Mākslas un literatūras akadēmijas (''American academy of arts and literature'') goda locekle, Krievijas Federācijas un [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]] laureāte.

== Biogrāfija ==
Bella Аhmaduļina dzimusi 1937. gada 10 aprīlī Maskavā. Viņas tēvs — Аhats Аhmaduļins (1902—1979) bija tatāru tautības komjaunatnes un komunistiskās partijas darbinieks, [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] gados gvardes majors, vēlāk — PSRS Valsts muitas komitejas darbinieks, priekšsēdētāja vietnieks. Māte Nadežda Lazareva strādāja PSRS [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības komitejā]] par tulkotāju.

Bella sāka rakstīt dzeju jau skolas gados. Pēc kritiķa Dmitrija Bikova domām, savu rakstības manieri Bella atrada piecpadsmit gadu vecumā. Viņas dzejas talantu pirmais pamanīja slavenais dzejnieks Pavels Antokoļskis.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sobesednik.ru/bykov/bella|title=Bella &amp;#124; Дмитрий Быков &amp;#124; Собеседник.ру|accessdate=2013-02-14|archiveurl=https://www.webcitation.org/6EReoaDmE?url=http://sobesednik.ru/bykov/bella|archivedate=2013-02-15}}&lt;/ref&gt;

1957. gadā Аhmaduļina tika kritizēta PSRS [[komjaunatne]]s avīzē &quot;Komsomoļskaja pravda&quot;. Аhmaduļina mācījās Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtā vienā kursā ar [[Vizma Belševica|Vizmu Belševicu]], [[Jevgeņijs Jevtušenko|Jevgeņiju Jevtušenko]], [[Andrejs Vozņesenskis|Andreju Vozņesenski]], izslēgta no institūta par atteikšanos atbalstīt [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] vajāšanu, bet vēlāk atjaunota kursā un beigusi institūtu 1960. gadā ar izcilību. 

1959. gadā, 22 gadu vecumā, Аhmaduļina uzrakstīja vienu no saviem pazīstamākajiem dzejoļiem ''По улице моей, который год...''.&lt;ref&gt;[http://rupoem.ru/axmadulina/po-ulice-moej.aspx «По улице моей который год…» — Белла Ахмадулина]&lt;/ref&gt; 1975. komponists [[Mikaels Tariverdijevs]] pārveidoja to romancē, kas kļuva ļoti populāra [[Alla Pugačova|Allas Pugačovas]] izpildījumā un pirmo reizē izskanēja [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filmā &quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot;.

1964. gadā Bella filmējās žurnālistes lomā [[Vasīlijs Šukšins|Vasīlija Šukšina]] filmā &quot;Dzīvo tāds puisis&quot;, kurš saņēma &quot;Zelta lauvu&quot; [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. 1970. gadā Аhmadulina vēlreiz parādījās uz ekrāna filmā &quot;Sports, sports, sports&quot;.

Pirmais dzejoļu krājums &quot;Stīga&quot; tika izdots 1962. gadā. Nākamais dzejoļu krājums &quot;Drebuļi&quot; izdots [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] (1968) (nevis [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]).&lt;ref&gt;Mirusi izcilā krievu dzejniece Bella Ahmaduļina. http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/36334-mirusi-izcila-krievu-dzejniece-bella-ahmadulina.htm&lt;/ref&gt;

Tālāk sekoja dzejas krājumi &quot;Mūzikas nodarbības&quot; (1970), &quot;Dzeja&quot; (1975), &quot;Sniegputenis&quot; (1977), &quot;Svece&quot; (1977), &quot;Noslēpums&quot; (1983), &quot;Dārzs&quot; ([[PSRS Valsts prēmija]], 1989). Viņas dzejā spriegs lirisms apvienots ar intelektuālu dzīves uztveri, tajā jūtama arī sasaukšanās ar aizgājušo laikmetu poētisko tradīciju. Latviski 1987. gadā izdota Ahmaduļinas dzejoļu izlase &quot;Noslēpums&quot;.
[[Attēls:Белла_Ахмадулина1.jpg|left|thumb|200px|Bella Ahmadulina uzstājas]]
1970. gados dzejniece apmeklēja [[Gruzija|Gruziju]], kas ieguva svarīgu vietu viņas daiļradē. Viņa tulkoja N. Baratašvili, [[Galaktions Tabidze|G. Tabidzi]], V. Abašidzi un citus Gruzijas autorus.

1979. gadā Аhmaduļina piedalījās ārpus cenzūras izdotās literatūras almanaha &quot;''Metropoļ''&quot; veidošanā, kas tika izdots tikai 12 eksemplāros. ''&quot;Metropoļ&quot;'' uzreiz kļuva zināms padomju inteliģences aprindās, un tā atkārtots izdevums tika drukāts Rietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Mirusi Ahmaduļina. Medvedevs izčivina līdzjūtību.http://www.dgramata.lv/literaras-zinas/jaunakie-notikumi/mirusi-ahmadulina-medvedevs-izcivina-lidzjutibu/&lt;/ref&gt;

Viņa daudzkārt izteikusi atbalstu padomju disidentiem — [[Andrejs Saharovs|Andrejam Saharovam]], Ļevam Kopeļevam, Georgijam Vladimovam, [[Vladimirs Voinovičs|Vladimiram Voinovičam]]. Viņas publicistikas raksti tika publicēti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] laikrakstā &quot;[[The New York Times|New York Times]]&quot;, kā arī pārraidīti radio &quot;[[Radio Brīvība]]&quot; un &quot;[[Amerikas Balss]]&quot;. 1993. gadā Ahmaduļina bija to četrdesmit divu literātu skaitā, kas parakstīja vēstuli, pieprasot aizliegt &quot;visu veidu komunistiskās un nacionālsociālistiskās partijas un apvienības&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Krievijā kopā ar citiem dzejniekiem uzstājusies plašas publikas priekšā, tai skaitā arī stadionos.&lt;ref&gt;Егор Ерохомович. &quot;Я и совестью, и нуждой весьма учeна&quot; (''krievu val.''). http://arhiv.bb.lv/index.php?p=1%20i=4412%20s=%20a=161005&amp;i=1312&amp;s=8&amp;a=59550&amp;v=print{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Piedalījusies arī daudzās starptautiskos dzejas festivālos.

Аhmaduļina sarakstīja atmiņas par mūsdienu dzejniekiem (viņas vienaudži ir slavenākie sešdesmito gadu krievu literāti Jevgeņijs Jevtušenko, Andrejs Vozņesenskis, [[Roberts Roždestvenskis]], Rimma Kazakova, Andrejs Bitovs, [[Vasīlijs Aksjonovs]] un citi,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;) kā arī esejas par [[Aleksandrs Puškins|Puškinu]] un [[Mihails Ļermontovs|M. Ļermontovu]].

Pēdējos gados dzejniece smagi slimoja, cieta no redzes zuduma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fed.sibnovosti.ru/articles/128191-poetessa-bella-ahmadulina-skonchalas-v-vozraste-73-let |title=Поэтесса Белла Ахмадулина скончалась в возрасте 73 лет |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101210053558/http://fed.sibnovosti.ru/articles/128191-poetessa-bella-ahmadulina-skonchalas-v-vozraste-73-let |archivedate={{dat|2010|12|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Bella Аhmaduļina nomira 2010. gada 29. novembrī ātrās palīdzības automašīnā, 73 gadu vecumā.&lt;ref&gt;Mirusi krievu dzejniece Bella Ahmaduļina. http://www.delfi.lv/izklaide/archive/mirusi-krievu-dzejniece-bella-ahmadulina.d?id=35452725&lt;/ref&gt; Saskaņā ar vīra Borisa Meserēra vārdiem, nāve iestājas sakarā ar sirds un asinsvadu krīzi.&lt;ref&gt;[http://www.radiomayak.ru/doc.html?id=211978 Умерла Белла Ахмадулина]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Krievijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidents]] [[Dmitrijs Medvedevs]] izteica oficiālu līdzjūtību dzejnieces ģimenei un tuviniekiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://xn--d1abbgf6aiiy.xn--p1ai/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/9635 |title=Соболезнования в связи со смертью Беллы Ахмадулиной. — 29 ноября 2010 года, 20:30 |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120118175942/http://xn--d1abbgf6aiiy.xn--p1ai/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/9635 |archivedate={{dat|2012|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; „Mirusi Bella Ahmaduļina. Neatgūstams zaudējums. Viņas daiļrade — krievu literatūras klasika. Sērojam.” — savā ''[[Twitter]]'' kontā rakstīja Dmitrijs Medvedevs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atvadīšanās no Bellas Аhmaduļinas notika 2010. gada 3. decembrī Literātu Centrālajā namā Maskavā.&lt;ref&gt;[http://www.lenta.ru/news/2010/11/30/bella/ Объявлены дата и место прощания с Беллой Ахмадулиной]&lt;/ref&gt; Apbedīta [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]].&lt;ref&gt;[http://www.rg.ru/2010/12/03/ahmadulina-anons.html Белла Ахмадулина похоронена на Новодевичьем кладбище]/«[//ru.wikipedia.org/wiki/Российская_газета Российская газета]»&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
No 1955. līdz 1958. gadam Аhmaduļina bija [[Jevgeņijs Jevtušenko|Jevgeņija Jevtušenko]] pirmā sieva.

No 1959.g. līdz 1968. gada 1. novembrim bija rakstnieka Jurija Nagibina piektā sieva.&lt;ref name=&quot;казак&quot;&gt;Вольфганг Казак. ''Лексикон русской литературы ХХ века.'' М.: РИК &quot;Культура&quot;, 1996. — 512 с. — Перевод с немецкого.&lt;/ref&gt; Pēc laulības šķiršanas Bella paņēma audzināšanā audžu meitu Annu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sobesednik.ru/scandals/20120614-bellu-akhmadulinu-muzh-vygnal-iz-doma-za-lesbiiskii-seks |title=Собеседник. |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130312162928/http://sobesednik.ru/scandals/20120614-bellu-akhmadulinu-muzh-vygnal-iz-doma-za-lesbiiskii-seks }}&lt;/ref&gt;

No balkāru klasiķa Kaisina Kulijeva dēla Eldara Kulijeva (1951—2017) Аhmaduļinai 1973. gadā piedzima meita Elizabete.

1974. gadā apprecējās ceturto un pēdējo reizi — ar teātra mākslinieku Borisu Meserēru, atstājot bērnus ar savu māti un mājas kalpotāju.

Pirmā meita Anna beigusi Poligrāfijas institūtu, noformē grāmatas. Meita Elizabete beigusi Literatūras institūtu.

Pēdējos gados Bella Аhmaduļina dzīvoja Peredelkinā ar vīru.

== Bibliogrāfija ==
Bella Аhmaduļina. &quot;Noslēpums&quot;. Rīga, Liesma, 1987. — 127.lpp&lt;ref&gt;http://www.ibook.lv/BD_noslepums-bella-ahmadulina.aspx?BID=79f38426-1804-47ba-a4b5-5e0112b8835c{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Ahmaduļina, Bella}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:2010. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>f3odk46h03i16ihdetl3jsc1mkv93n0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Švirksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360255</id>
    <revision>
      <id>4464417</id>
      <parentid>3955261</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:03:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5326" sha1="mqvx5gtr2j7znclf8uc402kmwq5cwh4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Andrejs Švirksts
| attēls              =Andrejs Švirksts.jpg
| att_izm             =
| amats               =[[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pilsētas galva]]
| term_sākums         ={{dat|1938|01|01|N}}
| term_beigas         ={{dat|1940|07|11|N}}
| priekštecis         =[[Jānis Volonts]]
| pēctecis            =[[Jānis Ancāns]]
| dzim_dati           ={{dat|1897|05|23}}
| dzim_vieta          =[[Jersikas pagasts]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}})
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1955|10|3|1897|05|23}}
| mir_vieta           =[[Gorkijas apgabals]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}})
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           = skolotājs
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andrejs Švirksts''' (1897—1955) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis, [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] (1938—1940), Daugavpils latviešu biedrības priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1897. gada 23. maijā [[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]] Šlosbergu mājās pie [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalna]]. Mācījās [[Līvāni|Līvānu]] skolā. Pēc skolas beigšanas Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā sāka strādāt dzelzceļa dienestā, 1917. gadā bija viens no [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] Latgales pulka organizētājiem. Pēc Krievijas impērijas kapitulācijas demobilizējās un strādāja par skolotāju. 1919. gadā beidza skolotāju kursus, bija Jersikas pamatskolas pārzinis (direktors).

Pēc [[Latgales atbrīvošana]]s cīņu beigām 1920. gadā Andrejs Švirksts sāka strādāt [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] valdē, bija Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs (27.03.1928-1934) un apriņķa vecākais (1934-1937). Švirksts veicināja apriņķa lauku skolu būvi Jersikā, Sutros, Indrā, Daugaviešos, Piedrujā un Kalniešos.

1938. gada 1. janvārī viņš kļuva par Daugavpils pilsētas galvu. Švirksta vadībā pabeidza Vienības nama celtniecību, uzbūvēja jaunu svētku estrādi Stropu mežā, atvēra Valsts vēstures muzeja Daugavpils nodaļu. Neilgi pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņš organizēja 1940. gada 15.-16. jūnija [[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales dziesmu svētkus]]. 

[[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā A. Švirkstu arestēja un 1941. gada 17. novembrī [[Vjatlags|Vjatlagā]] viņam piesprieda nāves sodu nošaujot. 1942. gada 16. decembrī nāves sodu nomainīja ar 10 gadiem ieslodzījumā, pēc tam liedzot atgriezties Latvijā. 

Miris 1955. gada 3. oktobrī [[Gorkijas apgabals|Gorkijas apgabala]] Kstovas rajona Počinku ciemā.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/288 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira Nr. 2801 (1932)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1932) |access-date=22.01.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_wawe1932n261{{!}}issueType:P |date=15.05.2019 }}&lt;/ref&gt;
* [[Atzinības krusts]], 3. šķira Nr. 20 (1938)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n262{{!}}article:DIVL100{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1938) |access-date=22.01.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n262{{!}}article:DIVL100{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1938n262{{!}}article:DIVL100{{!}}issueType:P |date=15.05.2019 }}&lt;/ref&gt; 
* [[Viestura ordenis]]{{fact}}
* [[Aizsargu Nopelnu krusts]]

== Piemiņa ==
2011. gada 17. novembrī pie Daugavpils Vienības nama sienas tika atklāta Andrejam Švirkstam veltīta piemiņas plāksne.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Volonts]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pilsētas galva]] | periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Jānis Ancāns]] }}
{{kastes beigas}}

{{Daugavpils pašvaldības vadītāji}}
{{DEFAULTSORT:Švirksts, Andrejs}}

[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]</text>
      <sha1>mqvx5gtr2j7znclf8uc402kmwq5cwh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Pfeifers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360410</id>
    <revision>
      <id>4464479</id>
      <parentid>4224957</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:16:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3199" sha1="q2hhdu44vslop1qrn3kwp3odxf0frob" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Arvīds Pfeifers 1903.jpg|thumb|200px|Arvīds Pfeifers (1903).]]
[[Attēls:Lutheran cemetery in Daugavpils07.JPG|thumb|200px|Piemiņas akmens Daugavpils luterāņu kapos]]
'''Arvīds Kārlis Jēkabs Pfeifers''' ({{val-de|Karl Jacob Arvid Pfeiffer}}, {{val-ru|Арвид Яковлевич Пфейффер}}; 1847-1918) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks. [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] no 1899. līdz 1915. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1847. gadā Rīgā Jēkaba Pfeifera ģimenē. 1866. gadā nokārtoja eksāmenu [[Kurzemes guberņa]]s rasēšanas mērnieku skolā. 1869. gadā  sāka strādāt Rīgas pašvaldībā, tad pārgāja darbā Rīgas policijā, kā [[kvartāluzraugs]]. 

Kopš 1880. gada 18. oktobra bija Dinaburgas pilsētas [[policijmeistars]]. 1881. gadā viņam piešķīra [[Vitebskas guberņa]]s sekretāra statusu, 1899. gada 17 februārī ievēlēja par pilsētas galvu, martā apstiprināja amatā. 1903. gadā viņu pārvēlēja šajā amatā. Kopš 1913. gada bija [[titulārpadomnieks]]. 

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada vasarā viņu ievēlēja Vitebskas kara apgādes rajona pilsoņu komitejā, tomēr vēlāk arestēja un izsūtīja uz Sibīriju. Vācu okupācijas laikā atgriezās Daugavpilī un mira 1918. gada 5. oktobrī.

== Sabiedriskie amati ==
Glābēju uz ūdeņiem biedrības priekšsēdētājs, Ebreju amatniecības skolas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, ebreju slimnīcas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis un goda biedrs, Labdarības biedrības biedrs, Cietuma komitejas direktors, sabiedriskā nosodījuma departamenta slimnīcas padomes loceklis, nabagmājas komitejas loceklis.&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php?title=Pfeifers_Arv%C4%ABds_Karls_Jakobs&amp;action=edit vesture.eu]&lt;/ref&gt; 

== Apbalvojumi ==
* [[Annas ordenis| Sv. Annas ordenis]], III šķira
* [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]] II un III šķira
* Prūsijas kroņa ordenis, IV šķira

=== Ārējās saites ===

* [http://latgalesdati.du.lv/notikums/2094 A.Pfeifers - Daugavpils pilsētas galva. // Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190128235649/http://latgalesdati.du.lv/notikums/2094 |date={{dat|2019|01|28||bez}} }}
* [http://www.kultura.daugavpils.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=284:daugavpils-ievrojamas-personas&amp;catid=11:daugavpils-pilstas-svtki-qmana-pils-daugavpilsq&amp;Itemid=30 Arvīds Pfeiffers (1847-1918) - Daugavpils pilsētas domes kultūras pārvalde]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Augusts Hāgens]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | periods = 1899. gada februāris — 1915. gada oktobris | pēc = [[Jakovs Molčanovs]]}}
{{kastes beigas}}

{{Daugavpils pašvaldības vadītāji}}
{{DEFAULTSORT:Pfeifers Arvīds}}

[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas titulārpadomnieki]]</text>
      <sha1>q2hhdu44vslop1qrn3kwp3odxf0frob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zane Daudziņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362726</id>
    <revision>
      <id>4464472</id>
      <parentid>4362042</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T02:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4464472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4850" sha1="opfz04zahfqfcfok8v6pfn5nf7594f7" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Zane Daudziņa
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Zane Goba
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|6}}
| dz. vieta = 
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = Zane Goba
| nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], runas pedagoģe, lektore
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Vilis Daudziņš]]
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Zane Daudziņa''' (dzimusi '''Zane Goba''' {{dat|1967|11|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]], rakstniece,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; runas pedagoģe un TV raidījumu vadītāja.

1990. gadu sākumā strādājusi par korektori izdevniecībā &quot;Sprīdītis&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē.

2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. 

Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas apmācībās darbojas ar cilvēka psihofiziku, ķermeņa ietekmi uz balsi un otrādi, pievēršot uzmanību tam, kā psiholoģiskie un fiziskie procesi ietekmē pārliecību publiskās runas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/pages/zane-daudzina-bio|title=Zane Daudziņa {{!}} biogrāfija|website=Runas Skola|access-date=2020-03-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Runas skolā vada praktisko kursu &quot;Balss, dikcija, rezonatori&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina |title=&quot;Balss, dikcija, rezonatori&quot; |access-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924122022/https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina|title=ZANE DAUDZIŅA {{!}} online kurss|website=Runas Skola|access-date=2020-03-14|language=en|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814141451/https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina}}&lt;/ref&gt;

Ir zināma ar savām lomām seriālos &quot;[[Neprāta cena]]&quot; un &quot;[[UgunsGrēks]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Pērku jūsu vīru!]]&quot; un &quot;[[Augstuma robeža]]&quot;. Kopš 2017. gada vada [[LTV1]] šovu &quot;[[Kurš ir kurš?]]&quot;.

2020. gados pievērsusies literatūrai. 2024. gadā  par grāmatu &quot;Bērnudienas komunālijā&quot; saņēmusi [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] gada balvu &quot;Kilograms kultūras&quot; kategorijā &quot;Literatūra&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2026. gadā saņēmusi 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-virsnieci-iecelta-aktrise-runas-pedagoge-un-gramatu-autore-zane-daudzina|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci iecelta aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa|website=LA.LV|access-date=2026-05-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Precējusies ar aktieri [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], abiem ir 2 bērni.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2126883/bio|title=Zane Daudziņa|publisher=IMDb.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|publisher=Triviums|access-date={{dat|2017|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129051415/http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|archivedate={{dat|2017|11|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Lomas seriālos un filmās ==

* &quot;[[Nemīlētie]]&quot; (2020/2021) — Valērija Makarova
* &quot;[[Ēnu spēles]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (2017) — Arta mamma (Viena epizode)
* &quot;[[UgunsGrēks]]/[[Neprāta cena]]&quot; (2006—2017) — [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere/Jagudina]]
* &quot;[[Sieva uz pilnu slodzi]]&quot; (2006) — Anita
* &quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot; (2005/2008) — Alda
* &quot;[[Pērku jūsu vīru!]]&quot; (2003) — Oksana

== Grāmatas ==

* 2021: &quot;Dienasgrāmata&quot; (Zvaigzne ABC)
* 2022: &quot;Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī&quot; (Zvaigzne ABC)
* 2023: &quot;Mans kara gads&quot; (Zvaigzne ABC)
* 2024: &quot;Bērnudienas komunālijā&quot; (Zvaigzne ABC)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/zane-daudzina-8897 Zane Daudziņa] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Daudziņa, Zane}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]</text>
      <sha1>opfz04zahfqfcfok8v6pfn5nf7594f7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andromedas miglājs (romāns)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362980</id>
    <revision>
      <id>4464435</id>
      <parentid>3616059</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6531" sha1="2zejmjk1rp37al0z01v8wn9k5m2m4f4" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = Andromedas miglājs
| attēls           = Tumannost_Andromedy_magazine.jpg 
| att_izm          = 300px
| image_caption    = Pirmās žurnāla publikācijas vāks
| author           = [[Ivans Jefremovs]]
| title_orig       = ''Туманность Андромеды''
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]]
| language         = [[krievu valoda|krievu]]
| series           = 
| subject          = 
| genre            = [[zinātniskā fantastika]], [[utopija]]
| publisher        = 
| pub_date         = [[1957]]
| izdota latviski  = [[1961]]
| media_type       = [[Grāmata]]
| pages            = 
| isbn             = 
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| formāts          = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Andromedas miglājs&quot;''' ({{val|ru|Туманность Андромеды}}) ir [[krievi|krievu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Ivans Jefremovs|Ivana Jefremova]] 1955—1956 gadā sarakstīts [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns ar [[sociālā filozofija|sociāli filozofisku]] ievirzi. Grāmata pirmoreiz izdota 1958. gadā. Vēlāk atkārtoti izdota daudzas reizes, kā arī tulkota dažādās valodās, ieskaitot latviešu. Latviski romāns izdots 1961. gadā (izdevusi [[Latvijas Valsts izdevniecība]]),&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_andromedas-miglajs-i-jefremovs.aspx?BID=a6139938-428d-4112-8887-d77c10f21fb9 I.Jefremovs. Andromēdas miglājs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet vēl pirms tam, 1959. gadā, tas publicēts turpinājumos žurnālā &quot;[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]&quot;, ar [[Gunārs Vīndedzis|Gunāra Vīndedža]] zīmējumiem.  Romāns pieder pie I. Jefremova autorcikla &quot;Lielais Loks&quot; ({{val|ru|Великое Кольцо}}).

== Sižets ==
Romāna darbība norisinās tālā nākotnē, laikā, kad Zeme ir vienota pasaule ar augsti attīstītu, intelektuālu, [[komunisms|komunistisku sabiedrību]]. Šo laiku raksturo neparasta [[zinātne]]s un [[māksla]]s izaugsme, [[kosmiskā telpa|kosmosa]] pakļaušana, Zemes [[klimats|klimata]] un dabas uzlabojumi, cilvēka [[psiholoģija]]s izmaiņas.

Romānā ir vairākas [[sižets|sižeta]] līnijas, kurām nākotnes cilvēks jāparāda visā tā interešu daudzveidībā.

Pirmā sižeta līnija stāsta par [[kosmosa kuģis|zvaigžņu kuģa]] &quot;Tantra&quot; lidojumu un tā ekipāžas locekļiem. Veicis visus ekspedīcijai paredzētos uzdevumus, zvaigžņu kuģis dodas mājupceļā uz Zemi, taču tikai divu [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[Saules sistēma|Saules]] tas nejauši nokļūst bīstamā agrāk nezināmas [[zvaigzne]]s [[gravitācijas lauks|gravitācijas laukā]]. Šī zvaigzne izstaro tikai [[infrasarkanais starojums|infrasarkano gaismu]], romāna varoņi tādas zvaigznes dēvē par &quot;dzelzs zvaigznēm&quot; (tas gan nesakrīt ar šāda termina šodienas izpratni).

Ekipāža cenšas novērst katastrofu. Zvaigžņu kuģa komandieris Ergs Noors veic nosēšanos uz kādas [[planēta]]s šīs zvaigznes sistēmā. Skanējot planētas virsmu, uz tās tiek atklāti vēl divi zvaigžņu kuģi. Viens no tiem ir [[ārpuszemes dzīvība|nezināmas civilizācijas]] &quot;spirāldisks&quot;, otrs — pirms daudziem gadiem pazudušais Zemes zvaigžņu kuģis &quot;Bura&quot;. &quot;Tantras&quot; ekipāža sastopas arī ar noslēpumainu ienaidnieku — naidīgu vietējo dzīvības formu. Mēģinājums izpētīt &quot;spirāldisku&quot; cieš neveiksmi — astronavigatore Nīza Krita gūst smagu [[traumatoloģija|traumu]], glābjot Ergu Nooru, kam uzbrucis viens no vietējiem radījumiem.

Divu pārējo sižeta līniju darbība norisinās uz Zemes. Daram Veteram, Ārējo Staciju pārzinim, tiek atklāta smaga  [[psihiska slimība]] — vienaldzība pret dzīvi un darbu ([[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]]). Nespējot veikt savus pienākumus, viņš pieņem [[vēsturniece]]s Vedas Kongas (Veda Konga ir Erga Noora iemīļotā) piedāvājumu piedalīties [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskos izrakumos]]. Smagais fiziskais darbs uzlabo viņa stāvokli, bet draudzības jūtas pret Vedu Kongu pāraug mīlestībā. Neatrodot izeju no radušās situācijas (viņa iemīļotā sieviete gaida Erga Noora atgriešanos), Dars Veters dodas uz [[titāns|titāna]] [[raktuves|raktuvēm]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]].

[[Fiziķis]] Rens Bozs ir izdarījis lielu atklājumu, taču tā pārbaudei nepieciešams veikt bīstamu un energoietilpīgu planetāra mēroga [[eksperiments|eksperimentu]]. Lielā [[risks|riska]] dēļ viņam tiek oficiāli atteikts. Neraugoties uz aizliegumu, Mvens Mass, kas nomainījis Daru Veteru Ārējo Staciju pārziņa postenī, palīdz Renam Bozam, tādējādi veicot smagu pārkāpumu, kas tiek vērtēts kā [[noziegums]]. Eksperiments beidzas ar katastrofu: Rens Bozs ir smagi ievainots, orbitālā iekārta iznīcināta, bet [[brīvprātīgais|brīvprātīgie]], kas piedalījušies eksperimentā, gājuši bojā. Mvens Mass nožēlo savu rīcību un labprātīgi dodas izraidījumā uz Aizmirstības salu — patvērumu tiem, kas vēlas norobežoties no [[sabiedrība]]s vai dzīvot kā agrākos laikos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.fantlab.ru/work13727 «Туманность Андромеды» в Лаборатории Фантастики] {{ru ikona}}
* [http://yuriybrisk.narod.ru/efremov/ta.htm О «Туманности Андромеды»] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20070518022722/http://www.mn.ru/issue.php?2007-15-37 Дмитрий Бак, «Туманность счастья»] {{ru ikona}}
* [http://fandom.rusf.ru/convent/58/efremov_1988_t35.htm Н. Василькова, «Педагогическая утопия в романе И. Ефремова „Туманность Андромеды“»] {{ru ikona}}
* [http://www.fandom.ru/about_fan/revich_20_08.htm Всеволод Ревич, «Перекрёсток утопий» (глава «Последний коммунист»)] {{ru ikona}}
* [http://www.yro.narod.ru/bibliotheca/efremov.htm А. Юферова. «Иван Ефремов и Агни Йога»] {{ru ikona}}
* [http://www.trizminsk.org/e/2500708.htm А. Ф. Сайфутдинов. Ефремов. Страницы биографии: Через прошлое к будущему] {{ru ikona}}

[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]]</text>
      <sha1>2zejmjk1rp37al0z01v8wn9k5m2m4f4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andromedas celms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365015</id>
    <revision>
      <id>4464432</id>
      <parentid>4060885</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:49:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9634" sha1="60k8atuz6ps458thvbn6ceonvltbeom" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = Andromedas celms
| attēls           = Andromēdas celms.jpg
| att_izm          = 
| image_caption    = Grāmatas latviskā izdevuma vāks
| author           = [[Maikls Kraitons]]
| title_orig       = ''The Andromeda Strain''
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| language         = [[angļu valoda|angļu]]
| series           = 
| subject          = 
| genre            = [[zinātniskā fantastika]]
| publisher        = 
| pub_date         = [[1969]]
| izdota latviski  = [[1973]]
| media_type       = [[Grāmata]]
| pages            = 
| isbn             = 
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| formāts          = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Andromedas celms&quot;''' ({{lang|en|The Andromeda Strain}}; [[1969]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Maikls Kraitons|Maikla Kraitona]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]].

== Sižets ==
Militārais [[satelīts]] &quot;Smeltnis&quot; pēc sadursmes ar [[mikrometeorīti|mikrometeorītu]] noiet no [[orbīta]]s un nokrīt nelielā pilsētiņā [[Pīdmonta|Pīdmontā]] [[Arizona|Arizonā]]. Atgūt satelītu dodas [[militārisms|militāristu]] komanda, taču kāds ziņkārīgs pilsētas iedzīvotājs pagūst atvērt satelītu pirms tās ierašanās. Līdz ar to brīvībā izlaužas nezināma slimība. Visi pilsētiņas iedzīvotāji iet bojā vai arī nesaprotama iemesla dēļ izdara [[pašnāvība|pašnāvību]], dzīvs paliek tikai kāds vecs vīrs un zīdainis. Saskaņā ar programmu &quot;Meža ugunsgrēks&quot;, kas izstrādāta, lai novērstu [[ārpuszemes dzīvība|ārpuszemes organismu]] izraisītas [[epidēmija]]s izcelšanos, militāristi sapulcē brīvprātīgu [[zinātnieks|zinātnieku]] grupu un nogādā tos slepenā pazemes bāzē. Grupas mērķis ir noskaidrot, kas ir šis bīstamais [[patogēns]] un kā ar to cīnīties.

Grupā ietilpst divi zinātnieki — [[bakterioloģija|bakteriologs]] Džeremijs Stouns un [[mikrobioloģija|mikrobiologs]] Pīters Līvits, kā arī praktizējošs [[ķirurgs]] Marks Hols. Hols grupā ticis iekļauts, pateicoties &quot;hipotēzei par izšķirošo balsi&quot;. Saskaņā ar šo [[Hipotēze|hipotēzi]], kas balstīta uz [[statistika]]s datiem, neprecējušies vīrieši sarežģītā situācijā pieņem pareizo lēmumu biežāk nekā citu kategoriju pārstāvji. Markam Holam ir jāpieņem galīgais lēmums par [[laboratorija]]s likvidāciju [[kodolieroči|kodolsprādzienā]], ja sāktos nekontrolējama infekcijas izplatīšanās.

Pētot nāvējošo [[mikroorganisms|mikroorganismu]], kas gūst nosaukumu &quot;Andromedas celms&quot;, izrādās, ka tas ir [[kristāliskā struktūra|kristāliskas formas]] ārpuszemes dzīvības pārstāvis, uzņēmīgs pret [[radiācija|radiāciju]], kuras iespaidā tā augšanas temps paātrinās, [[enerģija]]i tieši pārveidojoties [[matērija|matērijā]]. Šādas spējas tam attīstījušās uz [[Zemes atmosfēra]]s robežas, kur ir spēcīgāks [[kosmiskais starojums]]. Andromedas celms ir ārkārtīgi [[virulence|virulents]], izmēģinājuma dzīvnieki iet bojā dažu sekunžu laikā, jo mikroorganisms izsauc strauju un pilnīgu [[Asins sarecēšana|asins sarecēšanu]] organismā. Hols nonāk pie slēdziena, ka vīrusa vairošanās cilvēka ķermenī notiek tikai noteiktā šaurā asins [[pH]] līmenī, tādā, kas raksturīgs normālam cilvēkam. Tiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kas palikuši dzīvi, pH līmenis ir citāds: vecais vīrs cieš no [[čūla]]s un turklāt pastāvīgi lieto [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] ar [[aspirīns|aspirīnu]], kas palielina viņa asiņu skābuma pakāpi, savukārt zīdainis nepārtraukti raud, kas arī izmaina asins pH līmeni. Pārējie iedzīvotāji vai nu asins sarecēšanas dēļ sajukuši prātā un izdarījuši pašnāvību, vai arī miruši.

Turpmākie notikumi norisinās strauji, [[mutācija|mutējušais]] mikroorganisms saēd laboratorijas izolējošās gumijas starplikas, tiek traucēts [[hermētiskums]], un visa stacija ir pilnībā inficēta. Automātiski ieslēdzas pašiznīcināšanās kodolsprādziena laika atskaites [[taimeris]], atslēgt to var tikai Hols. Zinātnieki saprot, ka kodolsprādziens dos ārkārtīgi daudz enerģijas mikroorganisma mutācijai un paātrinās tā vairošanos, radīsies tūkstošiem vīrusa variantu, kas katrs nogalinās savā veidā. Taču līmenis, kurā atrodas Hols, ir pilnībā izolēts no tā, kur atrodas pašiznīcināšanās taimera atslēgšanas panelis. Doktors Hols pa centrālo šahtu cenšas nokļūt laboratorijas nākamajā līmenī, kāpiena laikā vairākkārt tiekot ievainots ar no automātiskas sistēmas izšautiem ar ligamīnu ([[kurāre]]s atvasinājumu) saindētiem dzeloņiem, šī sistēma paredzēta, lai novērstu izmēģinājuma dzīvnieku izbēgšanu. Holam tomēr izdodas sasniegt nākamo līmeni, un, būdams uz nāves sliekšņa, viņš atceļ iznīcinošo kodolsprādzienu. Vējš nes uz okeānu jau cilvēkiem nekaitīgas mikroorganisma mutācijas mākoni.

Tomēr romāna epilogā atklājas fakts, ka vēlāk, atgriežoties uz Zemes, atmosfērā sadedzis pilotējamais kosmosa kuģis — karstuma vairoga bojājuma dēļ. Var nojaust, ka tas noticis tādēļ, ka mutējušais &quot;Andromedas celms&quot; saēdis vairoga sastāvā esošo speciālo plastmasu. Padomju laika latviskajā tulkojumā šis epilogs nav iekļauts.

== «Izšķirošās balss teorija» ==
Izšķirošās balss teorija ({{val|en|Odd-Man Hypothesis}}) — izdomāta [[hipotēze]], kuras pamatā ir militārā departamenta pasūtītais [[pētniecība|pētījums]]. Šis pētījums ietvēra plašas cilvēku grupas (no dažādām militārajām struktūrvienībām un [[ieroču šķiras|ieroču šķirām]]) aptauju, kurā tika piedāvāts izvēlēties, vai ārkārtējas situācijas risināšanai izmantot kodolieročus vai nē. Pētījumi ļāva secināt, ka neprecēti vīrieši [[stress|stresa]] un [[krīze]]s situācijās kļūdās daudz retāk nekā citi, tādēļ tieši viņiem jāpieņem lēmumi, kas attiecas uz kodoltermisko ieroču izmantošanu.

Džeremijs Stouns kādā brīdī atzīst, ka hipotēze un aptauja bijusi fiktīva un pilnībā izdomāta; vienīgais mērķis bijis pamatot kodolieroču izmantošanas iespēju piešķiršanu privātu pētnieku grupai.

Teorijas prezentācija, kā arī romānā attēlotie dokumentu izvilkumi un zinātniskie materiāli ieturēti visam romānam raksturīgajā pseidodokumentālajā stilā.

== Romāna personāži ==
* '''Džeremijs Stouns''' (''Jeremy Stone'') — [[Stenforda Universitāte]]s bakterioloģijas profesors, 1961. gada [[Nobela prēmija]]s laureāts fizioloģijā un medicīnā&lt;ref&gt;Nobel Laureate Joshua Lederberg was convinced that &quot;Jeremy Stone&quot; was modeled strongly after himself, and wrote to Knopf Publishers to protest on June 25, 1969. See https://profiles.nlm.nih.gov/ps/access/BBGAAI.pdf.&lt;/ref&gt;
* '''Čārlzs Bārtons''' (''Charles Burton'') — Beilora Medicīnas koledžas (institūta) Hjūstonā patoloģijas profesors 
* '''Pīters Līvits''' (''Peter Leavitt'') — mikrobiologs, epidemiologs, sirgst ar [[epilepsija|epilepsiju]]
* '''Marks Hols''' (''Mark Hall'') — ārsts ķirurgs
* '''Pīters Džeksons''' (''Peter Jackson'') — Pīdmontas izdzīvojušais iedzīvotājs
* majors '''Аrturs Menčeks''' (''Arthur Manchek'') — atbildīgais par programmu &quot;Smeltnis&quot;

== Romāna tapšana ==
Savā tīmekļa vietnē Maikls Kraitons tika publicējis piezīmi par darbu pie romāna.&lt;ref&gt;[http://www.crichton-official.com/books-andromedastrain-mcnotes.html MichaelCrichton.com | Andromeda Strain] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080517170528/http://www.crichton-official.com/books-andromedastrain-mcnotes.html |date={{dat|2008|05|17||bez}} }} {{ref-en}}&lt;/ref&gt; Būdams divdesmit piecus gadus vecs autors, viņš uzticējies redaktora Boba Gotlība ieteikumam un pārrakstījis darbu zinātniskās literatūras stilā, lai šķistu, ka notikumi risinājušies patiesībā. Šis darbs tapis trīs gadu laikā.&lt;ref name=&quot;israel&quot;&gt;Michael Crichton (rhymes with frighten): Michael Crichton. By ISRAEL SHENKER. The New York Times (1923-Current file) [New York, N.Y] 08 June 1969: BR5&lt;/ref&gt; Romāns tika publicēts 1969. gadā un padarīja autoru slavenu. Latviešu valodā romāns ar nosaukumu &quot;Andromēdas celms&quot; izdots 1973. gadā sērijā &quot;[[Fantastikas pasaulē]]&quot;, no angļu valodas tulkojis [[Aldis Lauzis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_andromedas-celms-maikls-kraitons.aspx?BID=d88de4d6-d8be-45c7-b5ca-eb9d658f482e|title=Andromēdas celms. Maikls Kraitons|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1971. gadā iznāca romāna ekranizācija &quot;[[Andromedas celms (filma)|Andromedas celms]]&quot;, ko režisēja [[Roberts Vaizs]], bet 2008. gadā pēc tā motīviem izveidots divsēriju televīzijas seriāls.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Crichton, Michael (1969). ''The Andromeda Strain''. {{ISBN|0-345-37848-2}}. {{en ikona}}
* [http://www.crichton-official.com/books-andromedastrain-history.html «Штамм „Андромеда“» на официальном сайте Майкла Крайтона] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080917055600/http://www.crichton-official.com/books-andromedastrain-history.html |date={{dat|2008|09|17||bez}} }} {{en ikona}}

{{Fantastikas pasaule|state=collapsed}}

[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]]</text>
      <sha1>60k8atuz6ps458thvbn6ceonvltbeom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Režģtīkls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371784</id>
    <revision>
      <id>4464587</id>
      <parentid>2785670</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juzeris</username>
        <id>23</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1379" sha1="b75c9tksn80rhifsm2se7qtaj5274kh" xml:space="preserve">[[Attēls:NetworkTopology-Mesh.svg|thumb|right|Daļēja režģtīkla piemērs. Pilnā režģtīklā katrs mezgls būtu savienots ar visiem citiem tīkla mezgliem.]]
'''Režģtīkls''', '''Mezglojumu tīkls''' jeb '''Mezglutīkls''' ({{val-en|Mesh network}})&lt;ref&gt;{{AkadTerm|term=Mesh network|lang=EN}}&lt;/ref&gt; ir [[lokālais tīkls|lokālā tīkla]] [[topoloģija]], kur infrastruktūras [[mezgls (datortīkli)|mezgli]] (tilti, komutatori un citas infrastruktūras ierīces) ir savienotas tieši, dinamiski un nehierarhiski ar pēc iespējas vairāk citiem mezgliem un savstarpēji sadarbojas, lai efektīvi maršrutētu datus no/uz klientiem. Atkarības no viena mezgla neesamība ļauj jebkuram tīkla mezglam piedalīties informācijas retranslācijā. Režģtīkli pašorganizējas un paškonfigurējas dinamiski, kas samazina uzstādīšanas izmaksas. Tas, savukārt, uzlabo [[bojājumpacietība|bojājumpacietību]] un samazina uzturēšanas izmaksas.

Režģtīkls ir pretstats plašāk izplatītām [[Zvaigznes tipa tīkls|zvaigznes]] un koka topoloģijām, kur tilti un komutatori ir tieši savienoti tikai ar mazu citu tiltu un komutatoru apakškopu un kur saiknes starp infrastruktūras kaimiņiem ir hierarhiskas.

== Skatīt arī ==
* [[Tīkla topoloģija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{commonscat|Mesh network}}

[[Kategorija:Telesakari]]
[[Kategorija:Topoloģija]]</text>
      <sha1>b75c9tksn80rhifsm2se7qtaj5274kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aloizs Klišāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374288</id>
    <revision>
      <id>4464361</id>
      <parentid>4207365</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5465" sha1="n92zhxht1gco9fcc1e5mdqa4onmywnz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aloizs Klišāns
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1913
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Kaunatas pagasts}}&lt;br /&gt; (Tagad [[Rēzeknes novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1992
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 21
|        m_vieta = {{vieta|Venecuēla|Karakasa}}
|   dzīves_vieta = [[Latvija]]&lt;br /&gt;[[Venecuēla]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = žurnālists, profesors, sabiedrisks darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = [[Staņislavs Klišāns]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Aloizs Klišāns''' (1913 - 1992) bija latviešu [[žurnālists]], publicists un trimdas sabiedriskais darbinieks. [[Venecuēlas Centrālā Universitāte|Venecuēlas Centrālās universitātes]] profesors.

== Biogrāfija ==
=== Līdz Otrajam pasaules karam ===
Aloizs Klišāns ir dzimis 1913. gada 8. septembrī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], vietējā rūpnieka un sabiedriskā darbinieka [[Staņislavs Klišāns|Staņislava Klišāna]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;&gt;http://latgalesdati.du.lv/persona/419{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Absolvējis [[Rēzeknes Valsts ģimnāzija|Rēzeknes Valsts ģimnāziju]]. 1932. gadā uzsācis tieslietu studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet nav tās pabeidzis.&lt;ref&gt;http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=3&amp;rinda=0&amp;uzvards=Kli%F0%E2ns&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts={{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Jau ģimnāzijas laikā sācis strādāt par žurnālistu latviešu katoļu nedēļas laikrakstā  ''Latgolas Vords''. Studiju laikā aktīvi sācis darboties [[Žurnālistika|žurnālistikā]] un strādājis laikrakstos ''[[Pēdējā Brīdī]]'' un ''Pieci santīmi''. 
Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]]  sācis strādāt laikrakstos ''Rīts'' un ''[[Brīvā Zeme]]'', sākumā par reportieri, bet vēlāk par redaktoru izglītības, kultūras un ārpolitikas jautājumos.
1936. gadā, kā LU stipendiāts pavadīja trīs mēnešus [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur studēja valsts vēsturi, ģeogrāfiju un saimniecību. Ceļojuma iespaidus vēlāk apkopoja grāmatā &quot;Zviedrija&quot;, par ko saņēmis Zviedrijas ārlietu ministrijas balvu.

=== Otrā pasaules kara laikā ===
Pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] armijas ienākšanas Latvijā 1942. gadā dibināja pirmo latviešu karavīru laikrakstu ''Daugavas Vanagi''. Laikrakstā darbojās arī [[Andrejs Eglītis]] un [[Eriks Raisters]]. Vēlāk bijis arī žurnāla ''[[Laikmets]]'' redakcijas loceklis un žurnāla ''Junda'' redaktors. 1943. gadā publicējis savu atmiņu grāmatu ''Tā bija'', kurā aprakstījis savu darbību kā žurnālistam 1939.-1940. gadā, kad kā ārlietu žurnālists regulāri tikās ar daudziem politiķiem, diplomātiem un ministriem, tostarp arī [[Vilhelms Munters|Vilhelmu Munteru]]. Kara beigās darbojās kā kara ziņotājs un 1944. gadā oktobrī nokļuva Vācijā. Tomēr novembrī brīvprātīgi atgriezies [[Liepāja|Liepājā]], kur darbojies [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] līdz pat 1945. gada 8. maijam, kad ar vienu no pēdējiem kuģiem atstājis Kurzemi un nonācis [[Lībeka|Lībekā]].&lt;ref&gt;''Fraternitas Vanenica 40 gados'', Red. M. Sipiņš, Ņujorka, 1992.&lt;/ref&gt;

=== Dzīve pēc kara ===
Pirmajos pēckara gados dzīvojis latviešu bēgļu nometnēs [[Bavārija|Bavārijā]], kur bijis laikraksta ''Par Latviju'' redaktors. 1948. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz [[Venecuēla|Venecuēlu]]. Tur strādājis dažādus darbus līdz pārgājis darbā uz vācu farmācijas firmu ''Schering,'' kur sasniedzis finanšu direktora posteni. Paralēli darbam uzsācis studijas Venecuēlas Centrālās universitātes tautsaimniecības fakultātē, ko absolvējis 1962. gadā. Jau pēc trim gadiem pieņemts darbā minētajā universitātē par štata profesoru Tautsaimniecības fakultātē, Saimnieciskās vēstures un saimnieciskās ģeogrāfijas katedrā.&lt;ref&gt;“Klišāns Aloizs.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 256.lpp.&lt;/ref&gt; Bijis universitātes pārstāvis Venecuēlas enerģijas pētīšanas komisijā.
Joprojām darbojies arī žurnālistikā kā Venecuēlas ev. lut. Augšāmcelšanās draudzes izdevuma ''Vēstis'' redaktors. Bijis arī [[Venecuēlas Latviešu apvienība]]s pirmais priekšsēdētājs. 1976. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzņemts par jaunākās latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Vanenica]]'' goda filistru. Darbojies arī studentu biedrībā ''Dzimtene''.

Miris 1992. gada 21. martā [[Karakasa|Karakasā]], Venecuēlā.&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Klišāns, Aloizs}}
[[Kategorija:1913. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>n92zhxht1gco9fcc1e5mdqa4onmywnz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lebjava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378111</id>
    <revision>
      <id>4464372</id>
      <parentid>4149214</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pievienoju saiti</comment>
      <origin>4464372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1734" sha1="3vmljjhyc2zlqggd0t2ybhcvhpzqh62" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Lebjava
| attēls            = 
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = 
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Sausā Daugava]]
| sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=50 | iet_plat_s=48 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E  
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 1,3
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}

'''Lebjava''' (arī '''Lebģe''', '''Lebje''', '''Ļeblova''')&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97852 |title=Informācija par objektu: Lebjava |accessdate={{dat|2018|02|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[Sausā Daugava|Sausās Daugavas]] labā krasta pieteka [[Salaspils novads|Salaspils novadā]], [[Doles sala]]s dienviddaļā. Izteka no dīķa pie [[Doles dārzs|Doles dārza]]. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Sausajā Daugavā starp [[Lebenieši]]em un [[Dolesmuiža|Dolesmuižu]]. Lebjavu šķērso valsts autoceļš [[Autoceļš V26|V26 (Rīgas HES–Dole)]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Salaspils novada upes]]
[[Kategorija:Sausās Daugavas pietekas]]
[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]</text>
      <sha1>3vmljjhyc2zlqggd0t2ybhcvhpzqh62</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464382</id>
      <parentid>4464372</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:49:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4464382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1738" sha1="4f03hrj5b5mcmqqkraqyyno8ps6gztp" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Lebjava
| attēls            = 
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = 
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Sausā Daugava]]
| sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=50 | iet_plat_s=48 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=49 | iet_gar_EW=E  
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 1,3
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}

'''Lebjava''' (arī '''Lebģe''', '''Lebje''', '''Ļeblova''')&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97852 |title=Informācija par objektu: Lebjava |accessdate={{dat|2018|02|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[Sausā Daugava|Sausās Daugavas]] labā krasta pieteka [[Salaspils novads|Salaspils novadā]], [[Doles sala]]s dienviddaļā. Izteka no dīķa pie [[Doles dārzs|Doles dārza]]. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Sausajā Daugavā starp [[Lebenieši]]em un [[Dolesmuiža|Dolesmuižu]]. Lebjavu šķērso valsts autoceļš [[Autoceļš V26|V26]] ([[Rīgas HES]]–Dole).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Salaspils novada upes]]
[[Kategorija:Sausās Daugavas pietekas]]
[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]</text>
      <sha1>4f03hrj5b5mcmqqkraqyyno8ps6gztp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilnis Titāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378457</id>
    <revision>
      <id>4464517</id>
      <parentid>4185184</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:30:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <comment>commons kategorija</comment>
      <origin>4464517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13046" sha1="rrypxgxm1ms7f17r84uyf3fuil8unhw" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Vilnis Titāns
| image = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1944|07|26}}
| location = {{vieta|Ostlande|Limbaži|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2006|6|10|1944|07|26}}
| deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[tēlniecība]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]
| movement = 
| famous works = &quot;Tautasdziesma&quot; (1978), &quot;Austras koks&quot;(1982), &quot;Jumis&quot; (1983), &quot;Saules pulkstenis&quot; (1983), cikls &quot;Ceļa stabiņi&quot; (1985), triptihs &quot;Leģenda par karu&quot; (1987), [[Valpenes piramīda]] (1990)
| patrons = 
| awards = 
| teachers = [[Emīls Melderis]]
}}
'''Vilnis Titāns''' (dzimis {{dat|1944|07|26}} [[Limbaži|Limbažos]], miris {{dat|2006|06|10}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu [[tēlnieks]].
Strādāja stājtēlniecībā, memoriālajā un monumentālajā tēlniecībā un medaļu mākslā. Darbi izpildīti galvenokārt [[granīts|granītā]], arī [[bronza|bronzā]] un kokā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1944. gadā [[Limbaži|Limbažos]] mežsarga ģimenē. Mācījās [[Viļķenes pamatskola|Viļķenes pamatskolā]], apmeklēja Latvijas Republikas arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlniecības studiju (vad. L. Dzeguze) un LVMA vakara sagatavošanas kursus (1967). 
Studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā, studijas beidza 1974. gadā ar diplomdarbu &quot;Cilvēks un kosmoss&quot; (vad. [[Emīls Melderis|E. Melderis]]).

Strādāja par [[Carnikava]]s astoņgadīgās skolas zīmēšanas skolotāju (1974—1977), Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcijas (MMIAD), [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalna]] memoriālā muzeja restauratoru (1977—1981), Mākslas fonda (MF) Tēlniecības nama izstāžu zāles vadītāju (1981—1985). Izstādēs piedalījās kopš 1977. gada. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienības]] biedrs kopš 1983. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://makslinieki.lv/profile/Vilnis-Tit%C4%81ns/|title=Vilnis Titāns — (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|last=|first=|website=makslinieki.lv|access-date=2018-03-01|date=|archive-date=2021-01-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210128143121/http://makslinieki.lv/profile/Vilnis-Tit%C4%81ns/}}&lt;/ref&gt;

Titāns darbojās [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vadītajā [[Dižkoks|dižkoku]] atbrīvotāju grupā (kopš 1977); Latvijas kultūrvēsturiskajās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus ([[Krišjānis Barons|K. Baronam]] veltītā vietvārdu zīme — [[Valpenes piramīda]] netālu no [[Dundaga]]s. Aktīvi darbojās [[Kultūras fonds|Kultūras fonda]] Daugavas programmas realizēšanā.

Miris 2006. gada 10. jūnijā, apbedīts [[Skultes pagasts|Skultē]]. Dēli [[Jānis Titāns]] — gleznotājs un Vilnis Titāns - ārsts.

== Daiļrades raksturojums ==
Titāna tēlniecībai raksturīga konstruktīva stilistiskā ievirze. Daiļradi ietekmējusi arī tautas māksla un latvju raksti. Kompozīcijās izmantotas ģeometrizētas dabas formas, kas reizēm papildinātas ar [[Latviešu ornamenti|tautas rakstiem]]. Darbiem dekorativitāti piešķir arī akmens virsmas kaluma faktūras, akmens un bronzas materiāla apvienojums.

==== Nozīmīgākie darbi ====
* &quot;Tautasdziesma&quot; (1978)
* &quot;Austras koks&quot; (1982)
* &quot;Jumis&quot; (1983)
* &quot;Saules pulkstenis&quot; (1983)
* Cikls &quot;Ceļa stabiņi&quot; (1985)
* Triptihs &quot;Leģenda par karu&quot; (1987)
* Organiskās sintēzes molekulas modeli pie PSRS ZA Bioorganiskās ķīmijas institūta [[Maskava|Maskavā]] (1984)
* &quot;[[Valpenes piramīda]]&quot; (1990)

==== [[Kultūras fonds|Kultūras fonda]] Daugavas programmas ietvaros 1991. gadā izveidoja desmit granīta zīmes ====

* &quot;Robežkrogs&quot; [[Birzgales pagasts|Birzgalē]]
* &quot;Dīriķupīte&quot; [[Birzgales pagasts|Birzgalē]]
* Piemiņas akmens Daugavas plostniekiem [[Dunava|Dunavā]]

==== Projekta &quot;Saules tilts pāri līcim&quot; ietvaros ====

* Koka zīme &quot;Zilā Saule&quot; [[Kolka|Kolkā]]
* Granīta &quot;Uguns zīme&quot; [[Roņu sala|Roņu salā]]
* Granīta zīme &quot;Baltā saule&quot; [[Ainaži|Ainažos]] (1996—1998)

==== Pēc projekta &quot;Latvija saules zīmē&quot; 1998., 1999. gadā uzstādīja četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos ====

* Austrumos &quot;Austras koks&quot; [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]]
* Rietumos &quot;Zaļais stars&quot; [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]]
* Ziemeļos &quot;Baltās naktis&quot; [[Ipiķu pagasts|Ipiķu pagastā]]
* Dienvidos &quot;Saules puķe&quot; [[Demenes pagasts|Demenes pagastā]]

==== Kapu pieminekļi ====

* O. Rivaram Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] (1977)
* Arhitektam M. Hristovam Rīgā, [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] (1985)
* [[Neredzīgais Indriķis|Neredzīgajam Indriķim]] Liepājas rajona [[Lažas pagasts|Lažas pagasta]] kapos (1988)

==== Pieminekļi ====

* Rakstniekam [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžum]] memoriālajā muzejā Siliņos [[Meņģele|Meņģelē]] (1986., arhitekts A. Vītols)
* Komponistam, Latvijas himnas autoram [[Baumaņu Kārlis|Baumaņu Kārlim]] [[Viļķene]]s ciema &quot;Indriķos&quot; (1988. gada 17. septembrī)
* Dzejniekam [[Fricis Bārda|Fricim Bārdam]] [[Pociems|Pociema]] Rumbiņos (1989)
* Piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem [[Cīrava|Cīravā]] (1989) 
* Piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem [[Roja|Rojā]] (1995)
* Izkala [[Kārlis Zemdega|K. Zemdegas]] pieminekli &quot;Koklētājs&quot; [[Talsi|Talsos]] (1996. gadā pēc 1939. gada modeļa, kopā ar dēlu J. Titānu, arhitekts A. Lācis)
* Piemiņas zīmi represijās cietušajiem viļķeniešiem pie [[Viļķene|Viļķenes]] kultūras nama (atklāja pēc tēlnieka nāves 2006. gada 23. augustā)

==== Medaļu māksla ====

* &quot;Arhitekts Andris Vītols&quot; (1978)&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Medaļu māksla|last=|first=|publisher=Liesma|year=|isbn=|location=Rīga|page=76.-77|pages=}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Jānis Pauļuks&quot; (1983)

==== Plaketes ====

* &quot;Tēlnieks Kārlis Baumanis&quot; (1986)

== Izstādes un simpoziji ==

==== Personālizstādes ====

* Rīgā &quot;Krustceļā&quot; (1992; 1998)
* Talsos (1996)
* Limbažos (1997)

==== Grupas izstādes ====

* &quot;Ceļā&quot; (kopā ar dzejnieku [[Jānis Baltvilks|J. Baltvilku]], fotogrāfu [[Guntis Eniņš|G. Eniņu]])
* Rīgā (1985)
* [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidavā]] (1985)
* Kolhoza &quot;Vaidava&quot; prēmija (1986)
* Limbažos (1986)
* [[Ventspils|Ventspilī]] (1986)

* Limbažos (1987, kopā ar [[Aivars Gulbis|A. Gulbi]], , Z. Dz. Rapu, J. Rapu)
* [[Lēdurga|Lēdurgā]] (1988, kopā ar J. Petraškeviču , S. Krastiņu)
* [[Kauņa|Kauņā]] (1989, kopā ar V. Mickeviču, J. A. Sīmani)
* Rīgā (1993, kopā ar J. Titānu un J. Titānu (1893 — 1952). 

==== Simpoziji ====

* Starptautisks tēlniecības simpozijs [[Plovdiva|Plovdivā]] (1980, Bulgārijā)
* Granīta tēlniecības simpozijs Rīgā (1986, &quot;Raiņa motīvs&quot;, Tēlnieku parkā pie [[Mārupīte]]s)
* Starptautisks koktēlnieku simpozijs &quot;Rīga—Dzegužkalns&quot; (1998, &quot;Pilsētas saule&quot;)
* Diploms tēlniecības kvadriennālē &quot;Rīga—84&quot; par parka skulptūru &quot;Atklāsme&quot; (1984).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj.|publisher=Preses nams|isbn=9789984003610|pages=212. - 213. lpp.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20171114133702/http://www.vilkene.lv/par/novadnieki/params/category/0/item/285736/ Informācija Viļķenes pagasta mājas lapā]
* [https://web.archive.org/web/20150704020858/http://www.galerijadaugava.lv/jaun_11211.php Galerija Daugava]
* [https://web.archive.org/web/20160826223021/http://jaunagaita.net/jg278/JG278_Brancis-Titans.htm#sthash.HBkTwhFL.oLq7OH9b.dpbs/ Jaunā Gaita]
* [http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/makslinieku-datubaze/titans-vilnis/ Valmieras integrētā bibliotēka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161111162622/http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/makslinieku-datubaze/titans-vilnis |date={{dat|2016|11|11||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20161205123235/http://www.talsumuzejs.lv/piemineklim-kokletajs-20/ Talsu muzejs]

== Literatūra ==
* Titāns, Vilnis. Krustceļā : Tēlniecība. — Rīga, 1992. — [32 lpp.] : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
* Titāns, Vilnis. Latvija saules zīmē = Latvia in the sign of the sun [buklets]. — Rīga: Jāņa Sēta, [b. g.]. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
* Titāns, Vilnis. Saules ceļā [buklets]. — [Latvija, b. i.], 1996. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
* Vilnis Titāns. — Rīga: Galerija Daugava, [2011]. — 151 lpp.: il. — {{ISBN|9789984494173}}
* Asere, Anda. Latvijai sava piramīda : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidoto Valpenes piramīdu] // Latvijas Vēstnesis. — 11.aug. (2006), 8.lpp.
* Bahšteins, Raivis. Viļņa Titāna aiziešana pieder lielceļam // Rīgas Apriņķa Avīze. — 10.jūn. (2006), 8.lpp.
* Briede, Vilhelmīne. Baltā saule — Ainažos : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažu jūrmalā] // Auseklis. — 27.jūn. (1998), 2.lpp.
* Cēbere, Gundega. Vilnis Titāns 26.VII 1944 — 10.VI 2006. // Diena. — 15.jūn. (2006), 19.lpp.
* Daiņa, Īrisa.  Staiceles ainava kļūst bagātāka : [par 2. akmens tēlniecības simpoziju Staicelē (Limbažu raj.)] / tekstā stāsta mākslin. Vilnis Titāns // Auseklis. — 18.jūl. (2000), 5.lpp.
* Daiņa, Īrisa. Tēvam zīmes, dēlam — vīzijas : [par Viļņa Titāna skulptūru un viņa dēla Jāņa Titāna gleznu izstādi Limbažu muzejā] // Auseklis. — 23. maijā (1998), 1.lpp. : fotogr.
* Daiņa, Īrisa. Vilnim Titānam — jauns projekts : [par tēlnieka V. Titāna un viņa dēla gleznotāja Jāņa Titāna darbu izstādi Limbažu novadpētniecības muzejā] // Auseklis. — 28. maijs (1998), 5.lpp.
* Eglīte Sandra. Saules zīmē: [V. Titāna dzīvesbiedres V. Titānes atmiņu stāsts] // Ievas Stāsti. Nr. 22 (2017, 10.nov.), 20. — 24. lpp. : ģīm., fotogr.
* Guste, Baiba.  Latvijas akmens dvēseles veidotājs tēlnieks Vilnis Titāns : [par tēlnieku V. Titānu (1944—2006) : sakarā ar 70.dz.d.] / Baiba Guste // Auseklis. — ISSN 1691—0141. — Nr.82 (2014, 25.jūl.), 3.lpp. : ģīm.
* Jākobsone, Aira. No savas bērnības zemes — tālos mākslas ceļos : [par tēlnieka Viļņa Titāna viesošanos Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā] // Auseklis. — 17. maijs (2005), 2.lpp. : fotogr.
* Medaļu māksla. Rīga: Liesma, 1987. — [par V. Titānu 76. — 77.lpp.]
* Ozoliņa, Gunita.  Akmens krāvumu autors — Vilnis Titāns : [par tēlnieka Viļņa Titāna darbiem] // Auseklis. — 20.jūn. (1998), 2.lpp.
* Ozoliņa, Gunita. Vidzemes jūrmalā atklāj Balto sauli : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažos] // Diena. — 22.jūn. (1998), 1., 4.lpp.
* Rupenheite, Ieva. Titāns un viņa koklētājs : [par Viļņa Titāna veidotā Kārļa Zemdegas pieminekļa &quot;Koklētājs&quot; atklāšanu Talsos] // Diena. — 19.nov. (1996), 16.lpp. : ģīm., fotogr.
* Šaitere, Tekla. Improvizē akmenī : [sakarā ar tēln. V. Titāna 60. dz. d.] // Diena. — 26.jūl. (2004), 10.lpp.
* Tamane, Regīna. Tapis vēstures atgādinātājs Viļķenes krustcelēs ; [sakarā ar tēlnieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa represētajiem viļķeniešiem atklāšanu]. — 26.aug. (2006), 1.lpp.
* Vītola A. Atklāta tēlniekam Vilnim Titānam veltīta izstāde : [par piemiņas izstādi &quot;Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli&quot; Skultes kultūras integrācijas centrā // Limbažu Novada Ziņas. — Nr.[1] (2014, 4.sept.), 5.lpp.
* Zandere, Inese, 1958—.  Divi pieminekļi Baumaņu Kārlim : [par komp. (1835—1905) veltītajiem pieminekļiem Limbažu kapsētā un Viļķenes &quot;Indriķos&quot; (Limbažu raj.)] / Inese Zandere ; Andra Krieviņa foto ; J.Kursīša fotoreprodukcija. — Saturā : &quot;Dievs, svētī Latviju!&quot; teksts un notis (faksimils) — Tekstu papildina J.Kursīša fotoreprodukcija &quot;Baumaņu Kārlis&quot; un Andra Krieviņa foto ar parakstiem &quot;Limbaži kapsētā, Baumaņu Kārļa atdusas vietā, pie G.Šķiltera veidotā kapa pieminekļa runā Jānis Peters&quot;; &quot;Viļķenes &quot;Indriķi&quot; 1988. gada 17. septembrī. Jaunā pieminekļa autors — tēlnieks Vilnis Titāns&quot;. // Pionieris. — 1988. — 30.sept., 4.lpp. : ģīm., fotogr.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot;&gt;
Attēls:Vilnis Titans Vilkenes represetiem.jpg|Piemineklis represētajiem Viļķenes pagasta iedzīvotājiem pie Viļķenes kultūras nama
Attēls:Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi 2000-10-01 - panoramio.jpg|Piemineklis dzejniekam Fricim Bārdam Pociema Rumbiņos
Attēls:Baltā saule 2019-09-14.jpg|thumb|Piemiņas zīme Krišjānim Valdemāram &quot;Baltā saule&quot; Ainažos
&lt;/gallery&gt;{{Commons category-inline}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Titāns, Vilnis}}
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:2006. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu tēlnieki]]</text>
      <sha1>rrypxgxm1ms7f17r84uyf3fuil8unhw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anitra Tooma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378853</id>
    <revision>
      <id>4464445</id>
      <parentid>4193228</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5315" sha1="nppm7amet5whtpe80l1x54i4h3orcc1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Anitra Tooma
|          vārds_orig = 
|              attēls = 
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1962
|          dz_mēnesis = 07
|            dz_diena = 26
|            dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Roja}}
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās = [[žurnālists|žurnāliste]]
|            ienākumi = 
|       darbības_gadi = 
|             dzimums = S
|              vecāki = 
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|          alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
|               bērni = 
|            piezīmes = 
}}
'''Anitra Tooma-Rijniece''' (dz. {{dat|1962|7|26}}) ir vides [[žurnālists|žurnāliste]], žurnāla &quot;[[Vides Vēstis]]&quot; galvenā [[redaktors|redaktore]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/kontakti/ |title=Vides Vēstis. Zaļā dzīves stila žurnāls. |access-date={{dat|2018|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180216112314/http://www.videsvestis.lv/kontakti/ }}&lt;/ref&gt;, [[Latvijas Radio]] raidījuma &quot;[[Zaļais vilnis]]&quot; veidotāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/zaljais-vilnis/|title=Zaļais vilnis / Zaļais vilnis / Latvijas Radio|website=lr1.lsm.lv|access-date=2018-03-04}}&lt;/ref&gt; 

[[Bulduru Dārzkopības vidusskola|Bulduru lauksaimniecības tehnikumā]] apguvusi dārznieces-agronomes amatu, beigusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/199092-par_cuku_ganisanu_un_nebijusam_sajutam|title=Par cūku ganīšanu un nebijušām sajūtām|website=Ziņas|access-date=2018-03-04|language=lv|archive-date=2011-08-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20110824163301/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/199092-par_cuku_ganisanu_un_nebijusam_sajutam}}&lt;/ref&gt;

Vairāku vides [[nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dalībniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/speaker/1083|title=Anitra Tooma|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2018-03-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Regulāri piedalās dažādos ar vides aizsardzību saistītos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olaine.lv/jaunumi/vides-zurnaliste-anitra-tooma-stasta-ka-nekaisit-naudu-veja-un-iedot-lietam-otru-muzu|title=Olaine - Jaunumi|website=www.olaine.lv|access-date=2018-03-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nacionalaapvieniba.lv/related-people/anitra-tooma/|title=Anitra Tooma - Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|website=www.nacionalaapvieniba.lv|access-date=2018-03-04|language=lv|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526005257/https://www.nacionalaapvieniba.lv/related-people/anitra-tooma/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iecavasbiblioteka.weebly.com/za316i.html|title=Zaļi|website=Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka|access-date=2018-03-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī ikdienas dzīvē Anitra Tooma ir zaļā dzīvesveida piekritēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bezatkritumiem.lv/ciemos-pie-anitras-toomas/|title=Ciemos pie Anitras Toomas  {{!}}  Bez atkritumiem|website=bezatkritumiem.lv|access-date=2018-03-04|archive-date=2017-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20170514125251/http://bezatkritumiem.lv/ciemos-pie-anitras-toomas/}}&lt;/ref&gt;

Sarakstījusi grāmatu &quot;Zaļais dzīvesveids&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_zalais-dzivesveids-anitra-tooma.aspx?BID=59bc0394-1c10-4693-8342-a1148dccbddf|title=Zaļais dzīvesveids. - Anitra Tooma - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2018-03-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, kopā ar [[Baiba Rezovska|Baibu Rezovsku]] ir autore grāmatai &quot;Rīgas dārzu un parku ceļvedis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/213073-gramatu-apskats-baiba-pira-rezovska-anitra-tooma-rigas-darzu-un-parku-celvedis.htm|title=GRĀMATU APSKATS: Baiba Pīra Rezovska, Anitra Tooma. Rīgas dārzu un parku ceļvedis|website=nra.lv|access-date=2018-03-04}}&lt;/ref&gt; 

[[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zp.lv/lv/raksts/id/atooma-dzivo-cik-ilgi-gribi/|title=A.Tooma: Dzīvo, cik ilgi gribi! : Latvijas Zaļā Partija|website=www.zp.lv|access-date=2018-03-04|language=lv|archive-date=2019-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214253/http://www.zp.lv/lv/raksts/id/atooma-dzivo-cik-ilgi-gribi/}}&lt;/ref&gt; No [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēta.

A. Toomas dzīvesbiedrs ir zoologs [[Vilnis Skuja]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Tooma, Anitra}}

[[Kategorija:Latvijas žurnālistes]]</text>
      <sha1>nppm7amet5whtpe80l1x54i4h3orcc1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas kailgliemezis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379920</id>
    <revision>
      <id>4464589</id>
      <parentid>4443937</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:49:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4464589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11505" sha1="qsj066rulx2row9brg4f24lgnwr9xrc" xml:space="preserve">{{Biotakso infokaste
| attēls = 20250720 Nature Hotel M'Istra'L Istrinskiy District Moscow oblast 07 (63681).jpg
| att_nosaukums = 
| att_izmērs = 275
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Mollusca
| tips_lv = Gliemji
| klase = Gastropoda
| klase_lv = Gliemeži
| apakšklase = Heterobranchia
| apakšklase_lv = Dažādžauņi
| kārta = Stylommatophora
| kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
| virsdzimta = Arinoidea
| virsdzimta_lv = Meža kailgliemeži
| virsdzimta_r = Meža kailgliemežu virsdzimta
| dzimta = Arionidae
| dzimta_lv = Meža kailgliemeži
| dzimta_r = Meža kailgliemežu dzimta
| ģints = Arion
| ģints_lv = 
| suga = Arion vulgaris
| suga_lv = Spānijas kailgliemezis
| binomial = Arion vulgaris, &lt;small&gt;(Moquin-Tandon, 1855)&lt;/small&gt;
| sinonīmi = * ''Arion lusitanicus'', &lt;small&gt;auctt., non Mabille, 1868&lt;/small&gt;
* ''Arion rufus var. vulgaris'' &lt;small&gt;Moquin-Tandon, 1855&lt;/small&gt;
| kategorijas = nē
}}
'''Spānijas kailgliemezis''' (''Arion vulgaris'')&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/289045-par-kailgliemezu-nosaukumu-iarion-lusitanicusi-un-iarion-vulgarisi-atveidi-latviesu-valoda Likumi.lv]&lt;/ref&gt; ir [[meža kailgliemežu dzimta]]s [[gliemeži|gliemezis]].

Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām [[Invazīva suga|invazīvajām]] [[gliemji|gliemju]] sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem [[kultūraugi]]em, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus.&lt;ref name=&quot;lvdaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-lusitanicus-mabille/|title=SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS|publisher=latvijasdaba.lv|accessdate={{dat|2018|3|11||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622023102/https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-lusitanicus-mabille/}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Malakologu biedrība]] Spānijas kailgliemezi pasludināja par [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]] 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.&lt;ref name=dabasdati&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas — Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv&lt;/ref&gt; 2026. gadā arī [[Latvija|Latvijā]] suga tika iekļauta invazīvo sugu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/spanijas-kailgliemezi-ieklauj-latvijas-invazivo-sugu-saraksta|title=Spānijas kailgliemezi iekļauj Latvijas invazīvo sugu sarakstā {{!}} Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|website=www.varam.gov.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Kailgliemeža izstiepta ķermeņa garums 7—14 cm. Pārsvarā netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā, bet sastopami arī brūnganāki, oranžāki un pelēcīgāki eksemplāri, melni īpatņi sastopami ārkārtīgi reti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2017.shtml|title=Gada gliemis 2017|publisher=Latvijas Malakologu biedrība|accessdate={{dat|2018|3|11||bez}}|archive-date={{dat|2017|12|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171226101522/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2017.shtml}}&lt;/ref&gt; Pēda gandrīz balta, [[gļotas]] bezkrāsainas. Ķermeņa virsmas kārpiņveida izcilnīši lieli, iegareni un labi saskatāmi.&lt;ref name=&quot;lvdaba&quot;/&gt; Olas mīkstas, baltas vai vāji caurspīdīgas, apaļas, ap 2 mm diametrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/nav-verts-gaidit-spanijas-kailgliemezu-apkarosanas-istais-laiks-ir-tagad/|title=Nav vērts gaidīt. Spānijas kailgliemežu apkarošanas īstais laiks ir tagad|website=tv3.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Spānijas kailgliemeži dienā uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Barībai izmanto dažādus lakstaugus. Lietainā laikā aktīvi arī dienā.

== Vairošanās ==
Spānijas kailgliemeži ir [[hermafrodīti]], tiem iespējama arī pašapaugļošanās. Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu un pārojas ar daudziem partneriem. Rudenī tiek dētas [[olas]] gan mitrā augsnē un [[komposts|komposta]] kaudzēs, gan zem dažādiem priekšmetiem. Sezonas laikā izdēj 250-500 olu (pa 20-30, reizēm līdz 70&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; vienā dējumā). Pēc tam pieaugušie īpatņi iet bojā. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums aptuveni viens gads.&lt;ref name=dabasdati/&gt; Gliemezis spēj krustoties ar citām Latvijas kailgliemežu sugām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/11402/download DAP. Spānijas kailgliemezis]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Pēc pamatizcelsmes Spānijas kailgliemezis ir [[spānija|Ziemeļspānijas]] un [[francija|Rietumfrancijas]] suga. Sastopams mežos, pļavās, dārzos, dzīvžogos un dažādos mitrājos. Pirmo reizi ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] sastapts 1972. gadā [[Austrija|Austrijā]]. Pēdējās desmitgadēs strauji izplatījies ārpus sava sākotnējā areāla un šobrīd ir sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], kur kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem [[lauksaimniecība]]s kaitēkļiem.&lt;ref name=dabasdati/&gt; Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, augu tirdzniecība un dārzeņu imports. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus.

[[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi Spānijas kailgliemezis sastapts 2009. gadā [[Pastende|Pastendē]], bet 2010. gadā [[Jelgava|Jelgavā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52983255/spried-ar-delfi/120083051/par-spanijas-kailgliemezu-straujo-izplatibu-latvija|title=Par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; ievests, visdrīzāk, ar stādāmo materiālu. Tālākajos gados strauji izplatījies un 2018. gadā suga apstiprināta 57 atradnēs 46 vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvija-strauji-izplatas-invazivie-spanijas-kailgliemezi-valsts-limeni-nav-organizeta-cina-ar-tiem.a329322/ Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži; valsts līmenī nav organizēta cīņa ar tiem] LSM&lt;/ref&gt; Sugai Latvijā praktiski nav dabisko ienaidnieku, jo putni un dzīvnieki izvairās no gliemeža rūgtās garšas un nepatīkamajām gļotām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/120082915/spried-ar-delfi-par-spanijas-kailgliemezu-straujo-izplatibu-latvija-video-tiesraide|title=&quot;Spried ar Delfi&quot; par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā. Video tiešraide|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viens no izņēmumiem, kas barojas ar kailgliemežiem, ir [[parastais krupis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/20.01.2026-parastais-krupis-ir-izcils-darza-sargs-apedis-gan-kolorado-vaboles-gan-kailgliemezus.a630702/|title=Gada dzīvnieks parastais krupis ir izcils dārza sargs – apēdīs gan kolorado vaboles, gan kailgliemežus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apkarošana ==
Lai gan šo gliemežu savairošanās jau sen tiek uzskatīta par problēmu, pietiekami efektīvu līdzekļu joprojām nav. Parastākās cīņas metodes ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/redzi-spanijas-kailgliemezus-rikojies/|title=Redzi Spānijas kailgliemežus? Rīkojies!|last=zz.lv|website=ZZ.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-09|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* nolasīšana — vakaros vai rītos gliemeži tiek novākti ar rokām, pēc kā nogalināti (piemēram, [[Sāļūdens|sālsūdenī]], sasaldējot vai karsējot).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/18.08.2023-eksperte-vishumanakais-veids-spanijas-kailgliemeza-nobeigsanai-sasaldesana.a520619/|title=Eksperte: Vishumānākais veids Spānijas kailgliemeža nobeigšanai – sasaldēšana|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Metode labāk darbojas zemā, regulāri pļaujamā zālienā, kādus kailgliemeži nemīl.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spanijaskailgliemezis.lv/ievadraksts/spanijas-kailgliemezu-2023-sezona|title=Spānijas kailgliemežu 2023 sezona {{!}} Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi|website=www.spanijaskailgliemezis.lv|access-date=2025-07-11}}&lt;/ref&gt; Metodes variants ir olu uzmeklēšana zem dažādiem priekšmetiem vairošanās periodā (vasaras beigās). Mīnuss — gliemeži visaktīvākie ir nakts vidū, kad tie nav viegli atrodami;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/665800-ka-nezaudet-kailgliemeziem-kauja-par-savu-darzu-praktiski-padomi-ka-cinities-ar-nelugtajiem-viesiem|title=Kā nezaudēt kailgliemežiem kaujā par savu dārzu? Praktiski padomi, kā cīnīties ar nelūgtajiem viesiem|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-26|date=2025-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* pievilināšana — gliemežiem izveido mākslīgas slēptuves un/vai pievilina tos ar [[Alus|alu]] vai [[Brāga|brāgu]], pēc kā iznīcina. Mīnuss — metode vienādi iedarbojas uz visiem gliemežiem, ieskaitot aizsargājamos, un tie var sarasties arī no attālām vietām, bet liela daļa pēc mielasta paspēj aizlīst prom;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* atbaidīšana — zāles aizsargjoslu izpļaušana un mehānisku šķēršļu izvietošana;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
* bioloģiskie ienaidnieki — šos gliemežus ēd [[pīle]]s,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/darzs-un-majas/01.07.2025-ka-cinities-ar-spanijas-kailgliemezi-edeligo-latvijas-darzu-iekarotaju.a466038/|title=Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi – ēdelīgo Latvijas dārzu «iekarotāju»?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; īpaši [[Indijas skrējējpīle]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/maja-un-darzs/spanijas-kailgliemezu-bieds-indijas-skrejejpiles.-padomi-un-pieredzes-stasti-66606/|title=Spānijas kailgliemežu bieds – Indijas skrējējpīles. Padomi un pieredzes stāsti|website=www.santa.lv|access-date=2025-07-11}}&lt;/ref&gt; un [[tīģergliemeži]]. Tomēr tīģergliemeži nav pietiekamā skaitā, bet vairums pīļu viegli atrod sev citu barību. Lieto arī parazītiskos tārpus — [[nematodes]];
* indēšana — jo tā efektīvāka, jo smagākus papildu zaudējumus tā nodara. Pretgliemežu indes sauc par limacīdiem. Pēdējā laikā parādījušās indes ar [[Dzelzs fosfāts|dzelzs fosfātu]], kas pēc lietošanas sašķeļas videi relatīvi nekaitīgās sastāvdaļās.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Līdzīgas sugas ==
Latvijā ļoti reti sastopams aizsargājamais [[sarkanais kailgliemezis]] (''Arion rufus''), kuru nespeciālists nevar atšķirt no Spānijas kailgliemeža.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/|title=Sarkanais kailgliemezis - 2012. gada gliemis|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdzīgs var būt arī [[lielais kailgliemezis]], pateicoties visu trīs sugu krāsu variācijām no oranžas līdz pat melnai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://spanijaskailgliemezis.lv/ Biedrība &quot;Pret Spānijas kailgliemezi&quot;]

[[Kategorija:Gliemeži]]
[[Kategorija:Invazīvās sugas]]</text>
      <sha1>qsj066rulx2row9brg4f24lgnwr9xrc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Ataols Bērziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381405</id>
    <revision>
      <id>4464448</id>
      <parentid>4369430</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:06:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17544" sha1="taiiwq1g2z1zd8enftiw77epl1ufro2" xml:space="preserve">{{pov}}
{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Ansis Ataols Bērziņš
|          vārds_orig =
|              attēls =
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1975
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 23
|            dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija}}
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|        nodarbošanās = folklorists, programmētājs
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|             dzimums = V
|        dzīvesbiedrs =
|            paraksts =
|            piezīmes = 
|         kategorijas =
}}

'''Ansis Ataols Bērziņš''' (dzimis {{dat|1975|05|23||bez}}) ir [[Latvija]]s folklorists un [[programmētājs]]. Par dalību [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros]] sodīts ar nosacītu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], kas probācijas noteikumu nepildīšanas rezultātā pārtapa par cietumsodu.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1975. gadā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] (tagad — Sanktpēterburga)&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Ansis Ataols Bērziņš | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2018. gada 28. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/4579 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; dzejnieka [[Uldis Bērziņš|Ulda Bērziņa]] un [[Jeļena Staburova|Jeļenas Staburovas]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/cehija-aizturets-13.janvara-grautinu-lieta-notiesatais-ansis-ataols-berzins-14169686|title=Čehijā aizturēts 13. janvāra grautiņu lietā notiesātais Ansis Ataols Bērziņš|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate=2018. gada 28. martā|date=2017. gada 8. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

No 1981. līdz 1992. gadam mācījās [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]] (no 1981. līdz 1989. gadam sauktā par Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu). 1996. gadā pabeidza [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļas bakalaura programmu, 2001. gadā — ieguva [[Latvijas Universitāte]]s maģistra grādu matemātikā.

Profesionālā darbība galvenokārt saistīta ar informācijas tehnoloģijām (IT) un programmēšanu, tāpat darbojies dažādās folkloras kopās, bija folkloras kapellas «Maskačkas spēlmaņi» vadītājs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Folklorists Ansis Ataols Bērziņš piedāvā dziesmu 'Troka buoba'  | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012. gada 17. septembrī | accessdate = 2018. gada 28. martā | url = http://www.delfi.lv/kultura/news/music/folklorists-ansis-ataols-berzins-piedava-dziesmu-troka-buoba.d?id=42675472 }}&lt;/ref&gt;

Trimdā viņš publicēja dziesmas &quot;Egleite&quot; un &quot;Trimdas dziesma&quot;, kur iespēlējis [[Kokle|kokļu]], [[Bajāns|bajāna]], mutes ermoņiku un [[vijole]]s partijas, savukārt dūdas iepūtis baltkrievu folklorists, ansambļa &quot;Licviny&quot; vadītājs Uladzs Barbjoravs.

Trijās laulībās Ansim dzimuši seši bērni.{{nepieciešama atsauce}}&lt;!--&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/20464-dumpinieka-ansa-milas-un-politiskie-skandali-tevs-neatklaj-kur-atrodas-un-ko-dara-dels|title=Dumpinieka Anša mīlas un politiskie skandāli. Tēvs neatklāj, kur atrodas un ko dara dēls|publisher=[[Kas jauns?]]|accessdate=2018. gada 28. martā|date=2016. gada 13. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ansis.lv/about.lv.php 2020]&lt;/ref&gt; --&gt;

== Mūzikas darbi ==
1995. gada 16. septembrī nodibināja folkloras kapelu &quot;Maskačkas spēlmaņi&quot;. Tās pienesums Latvijas kultūras dzīvē ir simti koncertu, kāzu un citu pasākumu, kā arī 5 izdoti skaņu ierakstu albumi. Kopš triju gadu jubilejas &quot;Maskačkas spēlmaņi&quot; svinēja tradicionālā izpratnē apaļas ansambļa dzimšanas dienas — trijnieka, nevis piecinieka daudzkārtņus. Lielākā daļa pēdējo jubileju tika atzīmētas, rīkojot svinīgus danču vakarus [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazajā ģildē]], Rīgā.

Savu trejseptiņu gadu jubileju kapela nosvinējusi Baltkrievijā, bez sava vadītāja Bērziņa klātbūtnes, jo viņš tika izsludināts meklēšanā. Jubilejas ietvaros notika koncertseminārs [[Polockas Universitāte|Polockas Universitātē]] un koncerts-sadancošana viesu namā Lepeļī, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]]. Svinībās piedalījās arī [[Latvijas Universitāte|LU]] deju folkloras kopa &quot;Dandari&quot;, ģimeņu folkloras kopa &quot;Pulkelis&quot; ([[Panevēža|Paņevēža]], Lietuva) un folkloras kopa &quot;Варган&quot; ([[Polocka]], Baltkrievija).&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/notiesata-dziesminieka-berzina-kapela-svinejusi-jubileju-baltkrievija.d?id=47901703|title=Notiesātā dziesminieka Bērziņa kapela svinējusi jubileju Baltkrievijā|work=DELFI|access-date=2018-08-26|date=2016-09-13|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==

2010. gadā piedalījās «[[Pēdējā partija|Pēdējās partijas]]» dibināšanā un bija tās deputāta kandidāts Latgales vēlēšanu apgabalā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Partija nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]] un neiekļuva Saeimā. 2011. gadā no partijas izslēgts uzskatu nesakritību dēļ. Pats Ansis šķiršanos ar partiju pamatoja ar tās „rietumniecisko snobismu”, kas neesot saderējis ar viņa „austrumeiropeisko” būtību.
&lt;!-- ļoti apšaubāms avots!
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjaks.lv/viss-slikti/atkartosana-zinasanu-mate-kas-ir-revolucionars-ansis-ataols-berzins|title=Atkārtošana zināšanu māte – kas ir revolucionārs Ansis Ataols Bērziņš?|website=www.kasjaks.lv|access-date=2018-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;
--&gt;

== Vecrīgas nemieru sekas ==
Par dalību [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros]] Bērziņš tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Drīz viņš saņēma vēstuli no Valsts probācijas dienesta, saskaņā ar kuru viņam jāiet atrādīties, jāuzrāda iztikas avoti, jāziņo, ja maina dzīvesvietu vai dodas uz ārzemēm, ar brīdinājumu, ka pretējā gadījumā varētu par gadu pagarināt termiņu vai pat prasīt, lai viņu liek aiz restēm. Pats Bērziņš uzskatīja, ka &quot;pret politiski notiesātu pilsoni izturas tā, it kā viņš būtu kriminālnoziedznieks. Tā ir atklāta, nepamatota pazemošana un, ja skatāmies pēc būtības — politiskas represijas.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ansis-ataols-berzins-velos-dzivot-patiesi-briva-un-demokratiska-valsti.d?id=46051761|title=Ansis Ataols Bērziņš: Vēlos dzīvot patiesi brīvā un demokrātiskā valstī|work=DELFI|access-date=2018-09-14|date=2015-06-03|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lietas apstākļi ===
Pēc neierašanās uz tikšanos ar Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem sods tika mainīts uz cietumsodu atbilstoši Krimināllikuma 55.panta 6.daļai.&lt;ref name=&quot;delfi1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title = Vējonis neapžēlos 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2018. gada 28. martā | accessdate = 2018. gada 28. martā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vejonis-neapzelos-13-janvara-vecrigas-grautinos-notiesato-ansi-ataolu-berzinu.d?id=49886203 }}&lt;/ref&gt; Īstenībā abu instanču tiesas lēma, ka Bērziņam nav nepieciešams noteikt šo likuma normu. Likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 02.04.2014. un laika ziņā atbilst spriedumam Nr.1 no 20.08.2013. A.A. Bērziņa lietā, atļāva uzlikt notiesātajam par pienākumu novērst radīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, piedalīties probācijas programmās, neapmeklēt noteiktas vietas vai noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā.

KL jaunā redakcija, kas bija spēkā līdz 31.12.2014. un laika ziņā atbilst Spriedumam Nr.2 no 23.12.2014. A.A. Bērziņa lietā, atļāva uzlikt notiesātajam par pienākumu to pašu.

2014. gada 16. oktobrī Saeimā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas izslēdza 55.panta 6.daļu vispār, bet uz A.A.Bērziņu tie nebija attiecināmi tādēļ, ka stājās spēkā 2015. gada 1. februāri.

Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks norādīja, ka Augstākā tiesa, kura apelācijas kārtībā izskatīja Bērziņa apsūdzību, savā spriedumā viennozīmīgi noteica: „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus.” Proti, Ansim netika piemēroti nekādi pienākumi attiecībā pret Valsts probācijas dienestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ansa_ataola_berzina_kazusa_tiesiskais_vajprats|title=Pietiek :: Anša Ataola Bērziņa kāzusa tiesiskais vājprāts|website=pietiek.com|access-date=2018-09-14}}&lt;/ref&gt;

Pat ja kādam nosacīti notiesātajam būtu jāiet uz probāciju un viņš to ignorētu, no tā neizriet obligāti nosacītā režīma maiņa pret ieslodzījumu cietumā. Jābūt ļoti nopietnam pamatam saistībā ar notiesāto sociālo bīstamību, lai nosacīto spriedumu pārvērstu par reālo. Bērziņa gadījumā tāda pamata nebija — ārzemju komandējuma laikā viņš uzturēja kontaktus ar dienestu. Tātad, Latgales priekšpilsētas tiesnesei V.Voronovai nācās pat pārkāpt dažus likuma pantus, lai 2015. gada 25. novembrī apmierinātu probācijas dienesta lūgumu par Bērziņa sodīšanu ar cietumu.

=== Trimda un deportācija ===
2016. gada sākumā Bērziņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Bērziņš aizbrauca uz Čehiju zinātniskajā praksē Liberecas Tehniskajā universitātē, kur rakstīja doktora disertāciju matemātiskajā lingvistikā. 2017. gada 31. martā saskaņā ar Latvijas piesūtīto aresta orderi tika apcietināts Čehijā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/skandalozi/238317-13-janvara-grautinos-apsudzeta-berzina-mate-atklaj-ka-cehijas-cietuma-izturejas-pret-delu.htm|title=13. janvāra grautiņos apsūdzētā Bērziņa māte atklāj, kā Čehijas cietumā izturējās pret dēlu|website=nra.lv|access-date=2018-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. gada februārī Bērziņa advokāts paziņoja, ka atrodoties arestā Čehijā, Bērziņš izolatorā tika piekauts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = 13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā piekauts, paziņo advokāts | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2018. gada 27. februārī | accessdate = 2018. gada 28. martā | url = http://www.delfi.lv/news/national/criminal/13-janvara-grautinos-apsudzetais-ansis-ataols-berzins-cehijas-cietuma-piekauts-pazino-advokats.d?id=49787775 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/13-janvara-grautinos-apsudzetais-ansis-ataols-berzins-cehijas-cietuma-piekauts-pazino-advokats.d?id=49787775|title=13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā piekauts, paziņo advokāts|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate=2018. gada 28. martā|date=2018. gada 27. februārī}}&lt;/ref&gt;

Rīgas apgabaltiesa 2016. gada februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu. Tādēļ vajadzēja izpildīt iepriekš pieņemto spriedumu, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nevis nosacīto brīvības atņemšanu uz tādu pašu termiņu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/advokats-13.janvara-grautinos-apsudzetais-ansis-ataols-berzins-cehijas-cietuma-ticis-piekauts.a269512/|title=Advokāts: 13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā ticis piekauts|access-date=2018-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Sabiedrībā pazīstamie [[Edgars Šubrovskis]], [[Arnis Račinskis]], [[Una Rozenbauma]] un [[Jānis Joņevs]] 2016. gada novembrī bija sagatavojuši emocionālu atbalsta video Ansim Ataolam Bērziņam un uzsvēra, ka &quot;tiesa Bērziņam ir piespriedusi reālu cietumsodu laikā, kad pārējie 2009. gada 13. janvāra lietā apsūdzētie ir tikuši cauri ar sabiedriskā darba stundām, soda naudām vai nosacītiem sodiem. Arī tie, kuri demolēja veikalus un mašīnas Vecrīgā.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/tapis-emocionals-video-ansa-ataola-berzina-atbalstam.d?id=48195481|title=Tapis emocionāls video Anša Ataola Bērziņa atbalstam|work=DELFI|access-date=2018-08-26|date=2016-11-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bērziņa māte prasīja sabiedrības atbalstu sava dēla lietā, jo &quot;Litomeržices un Liberecas cietumā viņam tika radīti neciešami apstākļi, un ar tiesneša Lukāsa Korpasa palīdzību pret viņu sākta jauna krimināllieta. Ņirgāšanās par manu dēlu īpaši pastiprinājās pēc tam, kad Ansis vēstulē Čehijas justīcijas ministram Pelikānam apsūdzēja cietuma priekšnieku melos un iespējamā korupcijā. Ansi no Liberecas pārveda atpakaļ uz Litomeržices cietumu, kur viņu pārģērba cietuma drēbēs, sāka visur ārpus kameras vadāt rokudzelžos, lamāja viņu, ievietoja tādā kamerā, kur dienasgaisma praktiski neiekļūst, bet tualetes zona atklāta apsargu vizuālajai kontrolei.&quot; Jeļena Staburova uzskata, ka Čehijas prokuroru un tiesnešu lēmumi bija vērsti pret Ansi un dažkārt nonāca pretrunās ar Čehijas konstitūciju. Viņam tika atteikts politiskais patvērums; atteikts atbrīvot no aresta pret solījumu neizbraukt no valsts un drošības iemaksu trīsdesmit tūkstošu eiro apmērā.

Galu galā māte paziņoja, ka pret viņas dēlu notika fiziska ietekmēšana un vairākas reizes, pirmoreiz tas noticis viņas acu priekšā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc advokātes lūguma Bērziņš tika pārcelts uz citu cietumu Teplices pilsētā. Tur ārsts izraksīja viņam kruķus, bet ārstēšana netika sākta, jo Bērziņam nebija veselības apdrošināšanas. Šo mātes vēstuli apliecināja arī Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks.

Martā Bērziņu nogādāja atpakaļ Latvijā.

=== Apžēlošanas atteikums ===
Īsi pēc atgriešanās viņš [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]] iesniedza apžēlošanas lūgumu, jo Bērziņa apcietinājums Čehijā, pēc advokāta uzskata, pārsniedz jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009. gada 13. janvārī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2018. gada martā arī Saeimas deputāts [[Ilmārs Latkovskis]] vērsās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu apžēlot Ansi Ataolu Bērziņu atbilstoši Apžēlošanas likuma 4. pantam, pilnīgi atbrīvojot viņu no neizciestā pamatsoda izciešanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-deputats-ludz-vejoni-apzelot-par-13-janvara-grautiniem-notiesato-ansi-ataolu-berzinu.d?id=49855185|title=Saeimas deputāts lūdz Vējoni apžēlot par 13. janvāra grautiņiem notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu|work=DELFI|access-date=2018-08-26|date=2018-03-19|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Apžēlošanas lūgumu Vējonis noraidīja martā un pēc tam septembrī.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vejonis-neapzelos-13-janvara-vecrigas-grautinos-notiesato-ansi-ataolu-berzinu.d?id=49886203|title=Vējonis neapžēlos 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate=2018. gada 28. martā|date=2018. gada 28. martā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/257279-vejonis-atkal-neapzelo-ansi-ataolu-berzinu.htm|title=Vējonis atkal neapžēlo Ansi Ataolu Bērziņu|website=nra.lv|access-date=2018-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks pauda, ka prezidenta atteikums &quot;ir nepatīkams signāls visai sabiedrībai, ka lietā, kurā ir acīmredzams nesamērīgums starp pārkāpumu un sodu.&quot; Publicists [[Sandris Točs]] par prezidenta rīcību teica, ka &quot;Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vejonis-iedzen-naglu-koalicijas-zarka-478928|title=Vējonis iedzen naglu koalīcijas zārkā.|publisher=Dienas Mediji|work=|access-date=|date=14.09.2018.|last=Točs|first=Sandris|issue=Biznesa portāls}}&lt;/ref&gt; 30. novembrī Bērziņa soda izciešana beidzās un viņš tika atbrīvots.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-apcietinajuma-atbrivots-13-janvara-grautinu-lieta-apsudzetais-ansis-ataols-berzins.a301374/|title=No apcietinājuma atbrīvots 13. janvāra grautiņu lietā apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš|access-date=2018-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://ansis.lv/ Anša Ataola Bērziņa mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317021600/http://ansis.lv/ |date={{dat|2018|03|17||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Ansis Ataols}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas folkloristi]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas noziedznieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]]</text>
      <sha1>taiiwq1g2z1zd8enftiw77epl1ufro2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņina Ņeznamova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398889</id>
    <revision>
      <id>4464559</id>
      <parentid>4229874</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:22:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4464559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3620" sha1="4o6924r0zoebjihx2j1x2khq47vmhus" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Ņina Ņeznamova
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = 
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1943|4|10}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Volgogradas apgabals|Kalača pie Donas|td=Krievija}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[aktieris|aktrise]], politiķe
 | darbības gadi           = 1962 - pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                =  
 | apbalvojumi             = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
 | dzimums                 = S
}}

'''Ņina Ņeznamova''' (dzimusi {{dat|1943|4|10}} [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabalā]]) ir [[krievi|krievu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[aktieris|aktrise]].

1962. gadā absolvējusi [[Volgogradas Drāmas teātris|Volgogradas Drāmas teātra]] studiju. Tajā pašā gadā kļuvusi par Volgogradas Drāmas teātra aktrisi. Strādājusi arī [[Kaļiņingradas apgabala Drāmas teātris|Kaļiņingradas apgabala Drāmas teātrī]]. 

1962. gadā saņēmusi uzaicinājumu kļūt par [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] aktrisi. Uzaicinājumu pieņēmusi un kopš 1963. gada teātrī strādā vēl šodien.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/nina-neznamova.html|title=Ņina Ņeznamova —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/lv/personibas/pieaicinatie-aktieri-nina-neznamova|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|website=www.mct.lv|access-date=2025-02-22}}&lt;/ref&gt;

Bijusi vairāku Rīgas festivālu žūrijā. 17 gadus bijusi deputāte Rīgas pilsētas padomē.

1973. gadā piešķirts [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslinieces]] nosaukums. 1982. gadā piešķirts [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieces]] nosaukums. Tajā pašā gadā ieguvusi Latvijas PSR Ļeņina Komjaunatnes prēmiju. 

1989. gada pavasarī notikušajās [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresa]] vēlēšanās Ņeznamova kandidēja Rīgā, Juglas vēlēšanu apgabalā, no [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontes]] saraksta, taču zaudēja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu noskaņotajam [[Viktors Alksnis|Viktoram Alksnim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/04.02.2025-janis-taurens-latvijas-iedzivotaji-un-atmoda-cik-daudz-nelatviesu-bija-par-un-pret-neatkaribu.a584386/|title=Jānis Taurēns: Latvijas iedzīvotāji un Atmoda – cik daudz nelatviešu bija par un pret neatkarību?|last=Taurēns|first=Jānis|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-06|date=2025-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2003. gadā saņēmusi [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.russkije.lv/lv/lib/read/nina-neznamova.html|title=Ņina Ņeznamova|publisher=Latvijas krievi}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://izrades.lv/persona/nina-neznamova-9456 Ņina Ņeznamova] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ņezmanova, Ņina}}
[[Kategorija:1943. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>4o6924r0zoebjihx2j1x2khq47vmhus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alien Weaponry</title>
    <ns>0</ns>
    <id>401422</id>
    <revision>
      <id>4464355</id>
      <parentid>4396922</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:10:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8846" sha1="o7ir2lry19eq853rbhwc6dy949eilsb" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada jūlijs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Alien Weaponry''
|Attēls = Alien Weaponry 306 (51461636504).jpg
|Ainava=jā
|Apraksts = 
|Fons = grupa
|Vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Vaipu}}
|Žanrs = 
* [[trešmetāls]]
* [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]
|Gadi = 2010—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
* ''[[Napalm Records]]''
|Mlapa = {{URL|http://alienweaponry.com/}}
|Dalībnieki = 
* Lūiss Te Reifati di Jangs
* Henrijs Raharuhi di Jangs
* Tūranga Morgans-Edmondss
|Bij_dalībnieki = 
* Vaijats Čeningss
* Ītans Trembats
}}

'''''Alien Weaponry''''' ir 2010. gadā izveidota [[Jaunzēlande]]s [[trešmetāls|trešmetāla]] grupa, kurā ietilpst ģitārists un vokālists Lūiss Te Reifati di Jongs (''Henry Te Reiwhati de Jong''), bundzinieks Henrijs Raharuhi di Jongs (''Lewis Raharuhi de Jong'') un basģitārists Tūranga Morgans-Edmondss (''Tūranga Morgan-Edmonds'').

== Vēsture ==
[[Attēls:Alien Weaponry Tuska 2019 (2).jpg|thumb|left|upright|Grupas ģitārists un vokālists Lūiss di Jangs koncertā Somijā, 2019. gadā]]
Grupu 2010. gadā [[Oklenda|Oklendā]] izveidoja brāļi Lūiss un Henrijs di Jongi, tolaik būdami attiecīgi 8 un 10 gadus veci. 2013. gada sākumā ar tēva palīdzību grupa sāka meklēt basģitāristu, par piemērotāko atzīstot zēnu vienaudzi Ītanu Trembetu, kurš iepriekš bija spēlējis [[ukulele|ukuleli]] un bija ieinteresēts apgūt [[basģitāra|basģitāru]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=Talented Waipu kids form band: Alien Weaponry |url=http://www.nzherald.co.nz/northern-advocate/news/article.cfm?c_id=1503450&amp;objectid=11179845 |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |journal=The Northern Advocate. New Zealand Herald |date=2013. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā ''Alien Weaponry'' devās koncerttūrē ar Jaunzēlandes grupu ''[[Devilskin]]'' un iekļuva Jaunzēlandes ''Battle of the Bands'' konkursa finālā. 2015. gadā grupa [[maoru valoda|maoru valodā]] sarakstīja dziesmu ''Ruana Te Whenua'' ('Drebošā zeme'), kas veltīta brāļu vecvecvecvectēvam virsaitim Te Ahoaho, kurš 1864. gadā, aizstāvoties pret [[briti]]em, gāja bojā [[Taurana]]s kampaņā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=Shihad shoulder-tap a dream come true for Alien Weaponry |url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/music/68483342/shihad-shouldertap-a-dream-come-true-for-alien-weaponry |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |journal=Stuff.co.nz |author=Alexandra Newlove |date=2015. gada 13. maijs}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā grupa saņēma ''NZ On Air'' 10 000 [[Jaunzēlandes dolārs|Jaunzēlandes dolāru]] piešķīrumu, par ko pabeidza dziesmas ierakstīšanu un uzņēma dziesmas videoklipu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=Waipu's Alien Weaponry lands $10,000 grant for thrash metal song in te reo Maori |url=http://www.stuff.co.nz/auckland/local-news/northland/whangarei-leader/73672201/waipus-alien-weaponry-lands-10000-grant-for-thrash-metal-song-in-te-reo-maori |journal=Stuff.co.nz |date=2015. gada 14. novembris}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā ''Alien Weaponry'' uzvarēja gan ''Smokefreerockquest'', gan ''Smokefree Pacifica Beats'' konkursā, kļūstot par jaunāko grupu, kas uzvarējusi kādā no šiem konkursiem un pirmo, kas uzvarējusi abos konkursos.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Northland's Alien Weaponry take top music prizes at both Rockquest and Pacifica Beats |url=https://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&amp;objectid=11716119 |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |journal=New Zealand Herald |date=2016. gada 25. septembris}}&lt;/ref&gt; Togad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] žurnāls ''[[Metal Hammer]]'' nosauca ''Alien Weaponry'' par vienu no 10 labākajām Jaunzēlandes metālmūzikas grupām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=10 of the best metal bands from New Zealand |url=https://www.loudersound.com/features/10-of-the-best-metal-bands-from-new-zealand |author=Fraser Lewry |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |journal=Metal Hammer |date=2016. gada 24. oktobris}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā par ''Smokefree Pacifica Beats'' konkursā iegūto naudu grupa ierakstīja un uzņēma videoklipus dziesmām ''Urutaa'' ('Sērga') un ''Raupatu'' ('Zemes konfiscēšana'). 2016. gada 21. novembrī grupa kā debijas singlu izdeva ''Urutaa'', kas ir par slaktiņu uz kuģa „Boyd”, ko izraisīja Salu līča ostā ūdenī nejauši iemests kabatas pulkstenis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Alien Weaponry 'Urutaa' |url=http://www.mmf.co.nz/news-pages/2016/11/24/alien-weaponry-urutaa |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |publisher=Music Managers Forum NZ |date=2016. gada 24. oktobris}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 6. februārī, [[Vaitangi diena|Vaitangi dienā]], grupa izdeva dziesmu ''Raupatu'' par koloniālās valdības 1800. gados veikto maoru zemju konfiscēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Alien Weaponry Release Thunderous New Single |url=https://www.nzmusic.org.nz/news/artist/alien-weaponry-release-thunderous-new-single/ |author=Fraser Lewry |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |publisher=New Zealand Music Commission |date=2017. gada 7. februāris |archive-date=2017. gada 19. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20170419132131/http://nzmusic.org.nz/news/artist/alien-weaponry-release-thunderous-new-single/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Metal band grind raupatu theme in new release |url=https://www.maoritelevision.com/news/regional/metal-band-grind-raupatu-theme-new-release |author=Peata Melbourne |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |publisher=Māori Television |date=2017. gada 9. februāris |archive-date=2017. gada 12. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170912122504/http://www.maoritelevision.com/news/regional/metal-band-grind-raupatu-theme-new-release }}&lt;/ref&gt; Savukārt 2017. gada 30. jūnijā ''Alien Weaponry'' izdeva ''Ruana Te Whenua'', kas ''NZ Heatseeker singles chart'' sasniedza 4. vietu, kļūstot par pirmo kādā mūzikas topā iekļuvušo grupas dziesmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Maori thrash metal band Alien Weaponry makes NZ single charts |url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/music/94532593/maori-thrash-metal-band-alien-weaponry-makes-nz-single-charts |accessdate= 2018. gada 19. jūlijā |publisher=Stuff |date=2017. gada 9. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

2018. gada februārī ''Alien Weaponry'' noslēdza sadarbības līgumu ar [[Austrija]]s izdevējkompāniju ''[[Napalm Records]]''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Alien Weaponry sign international record deal |url=https://www.nzherald.co.nz/entertainment/news/article.cfm?c_id=1501119&amp;objectid=11991325 |accessdate= 2018. gada 19. jūlijā |journal=New Zealand Herald |date=2018. gada 19. februāris}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 1. jūnijā tika izdots grupas debijas studijas albums ''Tū'', kas nosaukts maoru kara dieva [[Tūmatauenga]]s vārdā.&lt;ref name=&quot;TVZD&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Te Reo thrash metal band Alien Weaponry's album Tū hits number one on the New Zealand album chart |url=https://www.tvnz.co.nz/one-news/new-zealand/te-reo-thrash-metal-band-alien-weaponrys-album-t-hits-number-one-new-zealand-chart |accessdate=2018. gada 30. jūlijā |publisher=TVNZ |date=2018. gada 11. jūnijs }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Albums debitēja Jaunzēlandes albumu topa 1. vietā&lt;ref name=&quot;TVZD&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Te reo metal band Alien Weaponry hits number 1 on charts |url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/music/104623701/te-reo-metal-band-alien-weaponry-hits-number-1-on-charts |author=Dani McDonald |accessdate= 2018. gada 19. jūlijā |publisher=Stuff |date=2018. gada 11. jūnijs}}&lt;/ref&gt; un iknedēļas albumu topa ''NZ Top 40 Albums Chart'' 5. vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=NZ Top 40 Albums Chart |url=https://nztop40.co.nz/chart/albums?chart=4487 |accessdate=2018. gada 19. jūlijā |publisher=New Zealand album chart |date=2018. gada 11. jūnijs |archive-date=2018. gada 12. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180612153408/https://nztop40.co.nz/chart/albums?chart=4487 }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
{| border=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|-
! Vāks
! Gads
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
|[[Attēls:Tū (2018).jpg|center|120px]]
|[[2018]]
|''Tū''
|''[[Napalm Records]]''
|-
|}

=== Diskogrāfija ===
* ''Hypocrite'' (2017)
* ''PC Bro'' (2017)
* ''Urutaa'' (2017)
* ''Raupatu'' (2017)
* ''Rū Ana Te Whenua'' (2017)
* ''Holding My Breath'' (2018)
* ''Kai Tangata'' (2018)
* ''Whispers'' (2018)
* ''Ahi Kā'' (2019)
* ''Tangaroa'' (2021)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://alienweaponry.com/ Grupas oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/alienweaponry Grupas ''Facebook'' lapa] {{en ikona}}

[[Kategorija:Trešmetāla grupas]]</text>
      <sha1>o7ir2lry19eq853rbhwc6dy949eilsb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anatolijs Kriviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404279</id>
    <revision>
      <id>4464381</id>
      <parentid>4386405</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11370" sha1="0xw9cn1otrmnvwhwyo6j0irfvbro8tx" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Anatolijs Kriviņš
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Anatolijs Kriviņš.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Anatolijs Kriviņš
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|11}}
| dzim_vieta          = 
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Anatolijs Kriviņš''' (dzimis [[1982. gads|1982. gada]] [[11. decembris|11.decembrī]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], tiesību zinātņu doktors, asociētais profesors.

== Dzīvesgājums ==
2005. gadā ieguvis jurista kvalifikāciju, 2007. gadā — maģistra grādu tiesībzinātnē ([[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Augstskolā]]). 2014. gadā [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu krimināltiesību apakšnozarē, promocijas darba tēma — Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=2017&amp;Itemid=47%7B%7BNovecojusi+saite%7D%7D|title=Latvijas Zinātņu akadēmija|website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā — pēcdoktorantūras studijas ([[Edinburgas Universitāte]]s Tiesību skolā).

No 2005. gada praktizējošs jurists — Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu organizēšanā un uzraudzībā, publisko iepirkumu atbilstības normatīvajiem aktiem kontrolē, pašvaldības interešu pārstāvībā valsts iestādēs.&lt;ref&gt;https://drukatava.lv/bookshop/product/korupcijas-noversana-un-apkarosana-publisko-iepirkumu-joma-2/{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] un Latvijas Pašvaldību Savienības sanāksmē ir ierosinājis izveidot Administratīvās tiesas Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionos, lai veicinātu tiesu pieejamību iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FDarb_jomas%2Fpasv%2FLPSsar%2F%2Ftm20070621.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150413180950/http://varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FDarb_jomas%2Fpasv%2FLPSsar%2F%2Ftm20070621.pdf |archivedate={{dat|2015|04|13||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150413180950/http://varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FDarb_jomas%2Fpasv%2FLPSsar%2F%2Ftm20070621.pdf |date={{dat|2015|04|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2008.-2009. gados ir bijis pašvaldības kapitālsabiedrības [[Daugavpils ūdens]] Padomes loceklis.&lt;ref&gt;Komercreģistra ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 28.08.2008., Nr. 133 (3917) https://www.vestnesis.lv/oficialie-pazinojumi/komercregistra-zinas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180818220515/https://www.vestnesis.lv/oficialie-pazinojumi/komercregistra-zinas |date={{dat|2018|08|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Akadēmisko darbību uzsāka 2010.gadā [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], bijis pasniedzējs, vecākais pasniedzējs, Promocijas padomes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3073&amp;Itemid=47%7B%7BNovecojusi+saite%7D%7D|title=Latvijas Zinātņu akadēmija|website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā uzņemts Zvērinātu advokātu skaitā.&lt;ref&gt;Jurista Vārds 7. Aprīlis 2015 /NR. 14 (866) http://www.juristavards.lv/doc/266412-latvijas-zverinatu-advokatu-padome/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241126204542/https://juristavards.lv/doc/266412-latvijas-zverinatu-advokatu-padome/ |date={{dat|2024|11|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ar Rīgas Stradiņa Universitātes, Daugavpils Universitātes un Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; Tiesību zinātnes apvienotās profesoru padomes lēmumu ievēlēts par asociēto profesoru.&lt;ref&gt;Rīgas Stradiņa Universitātes, Daugavpils Universitātes un Biznesa augstskolas &quot;Turība&quot; Tiesību zinātnes apvienotās profesoru padomes 01.07.2019. lēmums Nr.23-1/6/2019-1/&lt;/ref&gt;

Zinātniskā darbība ir saistīta ar valsts un administratīvajām tiesībām, tiesību teoriju un metodoloģiju, krimināltiesībām, korupcijas novēršanu, publiskajiem iepirkumiem.&lt;ref&gt;https://du.lv/wp-content/uploads/2017/02/DU_Vadiba_2015_2016_GALA.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Publicējis vairāk nekā 40 zinātniskus rakstus, tajā skaitā Vācijā, Polijā, Lietuvā, Spānijā, ASV un Lielbritānijā.&lt;ref&gt;A.Kriviņa promocijas darba kopsavilkums https://www.rsu.lv/promocijas-darbi?year%5Bmin%5D=2014-01-01&amp;year%5Bmax%5D=2014-12-31&amp;council=590&amp;title= {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241126232705/https://www.rsu.lv/promocijas-darbi?year%5Bmin%5D=2014-01-01&amp;year%5Bmax%5D=2014-12-31&amp;council=590&amp;title= |date=2024-11-26 }}&lt;/ref&gt;

[[Monogrāfija]] &quot;Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā&quot; ir iekļauta [[Kongresa bibliotēka|ASV Kongresa bibliotēkas]] katalogā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.loc.gov/vwebv/search?searchArg=krivi%C5%86%C5%A1&amp;searchCode=GKEY%5E*&amp;searchType=0&amp;recCount=25&amp;sk=en_US|title=Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā|first=Anatolijs|last=Kriviņš|date=2013. gada 16. maijs|publisher=Drukātava|via=catalog.loc.gov Library Catalog}}&lt;/ref&gt; monogrāfijas atziņas tika izmantotas LR Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā.&lt;ref&gt;Saeimas 2015. gada 27. oktobra galaziņojums &quot;Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums&quot;. Publicēts oficiālajā izdevumā &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 10.11.2015., Nr. 220 (5538) https://www.vestnesis.lv/op/2015/220.1 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160808000145/https://www.vestnesis.lv/op/2015/220.1 |date={{dat|2016|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Konkursa &quot;Iepirkumu Gada balva 2016&quot; finālists nominācijā &quot;Ieguldījums publisko iepirkumu attīstībā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zurnalsiepirkumi.lv/gadabalva-finals/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|18||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127120914/https://zurnalsiepirkumi.lv/gadabalva-finals/ }}&lt;/ref&gt;

Ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Anatolijam Kriviņam ir piešķirtas eksperta tiesības juridiskajā zinātnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=476&amp;Itemid=54 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810075506/http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=476&amp;Itemid=54 |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Par nozīmīgiem starpdisciplināriem pētījumiem tiesību zinātnē, akadēmiskās sadarbības veicināšanu un kvalitatīvu darbu studiju procesa nodrošināšanā asociētajam profesoram Anatolijam Kriviņam piešķirta [[Daugavpils Universitāte|DU]] Gada balva zinātnē 2024.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/aktualitates/du-gada-balva-un-gada-balva-zinatne-2024/|title=DU GADA BALVA UN GADA BALVA ZINĀTNĒ 2024}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* Kriviņš, Anatolijs. Tiesību jēdziens un būtība : monogrāfija. Autorizdevums, 2020. — 325 lpp. {{ISBN|9789934232459}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/izdota-dr-iur-anatolija-krivina-monografija/|title=Daugavpils Universitāte : Izdota Dr.iur. Anatolija Kriviņa monogrāfija|date=2020. gada 28. dec.|access-date=2020. gada 28. Decembris|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121011444/https://du.lv/izdota-dr-iur-anatolija-krivina-monografija/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210121011444/https://du.lv/izdota-dr-iur-anatolija-krivina-monografija/ |date=2021. gada 21. Janvāris }}&lt;/ref&gt; https://www.researchgate.net/publication/347739703_Tiesibu_jedziens_un_butiba
* Kriviņš, Anatolijs. Korupcijas novēršana un apkarošana publisko iepirkumu jomā : monogrāfija. Drukātava, 2015. — 389 lpp. (Mācību un zinātniskā literatūra). {{ISBN|9789934530180}}.
* Krivinsh A. (2012) Proposals for preventing of corruption at the stage of elaboration of the procurement documents. European Applied Studies: modern approaches in scientific researches, 1st International scientific conference. Stuttgart: ORT Publishing, 2012, pp. 430-432. {{ISBN|978-3-944375-01-4}}.
* Krivinsh A. (2012) Potential features of the corrupted public procurements. Scientific enquiry in the contemporary world: theoretical basics and innovative approach. Florida: L&amp;L Publishing, 2012, pp. 65-68. {{ISBN|978-1481822930}}.
* Krivinsh A. (2013) The Anticorruptional Development of the Public Procurement Mechanism. Humanities and Social Sciences Review, 2013. Volume 02, No.01, pp. 229-240. http://www.universitypublications.net/hssr/0201/html/SPQ388.xml {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200716131813/http://universitypublications.net/hssr/0201/html/SPQ388.xml |date={{dat|2020|07|16||bez}} }}
* Krivinsh A. (2013) The Analysis of the State of Corruption in the Public Procurements of the Republic of Latvia. International Journal of Multidisciplinary Thought, 2013. Volume 03, No.02, pp.399-403.
* Krivinsh A. (2013) Anticorruptional improvement of regulatory framework of public procurement execution in the Republic of Latvia. International Journal of Business and Management Studies, 2013. Volume 02, No.02, pp.427-432. https://web.archive.org/web/20200713191723/http://universitypublications.net/ijbms/0202/html/M3K241.xml
* Krivins A. (2014) Prevention of corruption in the sphere of public purchases: Interviews with experts. SHS Web of Conferences Volume 10 00018, 1.-6.pp. (2014) DOI: http://dx.doi.org/10.1051/shsconf/20141000018.
* Kriviņš A. (2015) Towards security and safety: police efficiency across European countries. Journal of Security and Sustainability Issues 5(1): 35—44. DOI: http://dx.doi.org/10.9770/jssi.2015.5.1(3).
* Krivins A. (2018) The motivational peculiarities of bribe-takers. SHS Web of Conferences Volume 40 01006, 1.-10.pp. (2018) DOI: https://doi.org/10.1051/shsconf/20184001006
* Krivins A. (2019) Legislative framework of in-house procurement. SHS Web of Conferences Volume 68 01026, 1.-10.pp. (2019) DOI: https://doi.org/10.1051/shsconf/20196801026

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kriviņš, Anatolijs}}

[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]</text>
      <sha1>0xw9cn1otrmnvwhwyo6j0irfvbro8tx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atlantīda (Zvaigžņu Vārti)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406157</id>
    <revision>
      <id>4464487</id>
      <parentid>4350769</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:09:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16161" sha1="kym53i9icluo6bjnrkx7eacblotf2rm" xml:space="preserve">{{Artefakta infokaste
| krasa              = 
| teksta_krasa       = 
| nosaukums          = Atlantīda
| attels             = An Ancient City Ship.jpg
| image_size         = 400px
| attela_paraksts    = Atlantīda seriālā [[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda]]
| filma              =
| serials            = [[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda|Zvaigžņu Vārti: Atlantīda (SGA)]]
| pirma_paradisanas  = [[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda|SGA]] 1. sezonas 1. epizode
| pedeja_paradisanas = [[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda|SGA]] 5. sezonas 20. epizode
| autors             = 
| dizains            = 
| zanrs              = [[Zinātniskā fantastika]]
| izdevejs           = 
| planeta            = [[Zeme]]&lt;br /&gt;Lantea (ATL-984)&lt;br /&gt;M35-117&lt;br /&gt;[[Zeme]]
| tips               = [[Kosmosa kuģis|Starpzvaigžņu kuģis]]
| funkcijas          = 
| ipasas_iezimes     = 
| energijas_avots    = 
| ekipaza            = 
| raditajs           = Senie
| izmanto            = Atlantīdas ekspedīcija
}}
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s [[militārisms|militārās]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[televīzija]]s seriālā &quot;[[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda]]&quot; '''Atlantīda''' ({{val|en|Atlantis}}) ir pilsētas lieluma [[kosmosa kuģis|zvaigžņu kuģis]], kas sākotnēji atrodas uz [[Zeme]]s ([[Antarktīda|Antarktīdā]]). Pirms vairākiem miljoniem gadu, Senajiem atstājot Zemi, tas ticis nogādāts [[Pegazs (zvaigznājs)|Pegaza galaktikā]]. Atlantīda ir filmas varoņu operāciju bāze, no kuras viņi caur [[Zvaigžņu Vārti (artefakts)|Zvaigžņu Vārtiem]] dodas uz citām pasaulēm. To uzbūvējusi uz Zemes senatnē dzīvojoša rase, kuru filmā dēvē par Senajiem (''Ancients'').

== Pirms ekspedīcijas ==
Atlantīdu [[Senie (tēls)|Senie]] uzbūvējuši pirms miljoniem gadu. Pilsēta-kuģis atradās Antarktīdā laika periodā no desmit līdz pieciem miljoniem gadu pirms mūsu ēras, līdz nāvējoša [[epidēmija]] piespieda Senos ar to doties uz Pegaza galaktiku. Tur tā kalpoja kā Seno galvaspilsēta, jo viņi uzbūvēja jaunu Zvaigžņu Vārtu sistēmu un izveidoja daudzas cilvēku apdzīvotas pasaules. Taču Seno veikto ģenētisko eksperimentu rezultātā radās varena jauna būtņu suga — [[reifi (tēls)|reifi]] (''Wraith''). Ar savu skaitlisko pārsvaru reifi pamazām izspieda Senos no viņu pasaulēm, līdz bija palikusi tika Atlantīda, ko aizsargāja spēcīgs enerģētisks vairogs un bruņotu [[satelīts|satelītu]] tīkls.

Reifi aplenca un bloķēja Atlantīdu simt gadu, līdz Senie, neredzot iespēju gūt uzvaru, nogremdēja pilsētu dzelmē un caur Zvaigžņu Vārtiem atgriezās uz Zemes. Tur viņus asimilēja vietējie iedzīvotāji, un radās klasiskais mīts par Zudušo Pilsētu. Atlantīda desmit tūkstošus gadu, neapdzīvota un neaktīva, gulēja okeāna dzelmē.

=== Pilsētas vēsture seriālā ===
Seno radīto Zudušo Pilsētu seriālā pirmoreiz pieminēja [[Denjels Džeksons (tēls)|Denjels Džeksons]] &quot;[[Zvaigžņu Vārti SG-1]]&quot; 6. sezonas finālā.&lt;ref name=&quot;storm&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Storm|first=Jo|title=Approaching the Possible: The works of Stargate SG-1|url=https://archive.org/details/approachingpossi0000stor|isbn=9781550227055|publisher=ECW Press|year=2005}}&lt;/ref&gt;

Zudušās Pilsētas meklējumi turpinās SG1 7. sezonas laikā, un, lai gan Antarktīdā tiek atrasts Seno priekšpostenis, pati Atlantīdas atrašanās vieta paliek noslēpums.

&quot;[[Zvaigžņu Vārti: Atlantīda]]&quot; pirmizrādē Denjels Džeksons atklāj, ka Atlantīdas adrese Zvaigžņu Vārtos sastāv nevis no septiņiem, bet astoņiem simboliem, kas varētu nozīmēt, ka tā atrodas citā [[galaktika|galaktikā]]. Pilsētas izpētei ir izveidota daudznacionāla ekspedīcija, kuru vada doktore [[Elizabete Veira (tēls)|Elizabete Veira]] (''Dr. Elizabeth Weir''), taču, iespējams, uzzināto un atklāto viņi nekad nevarēs nogādāt uz Zemi, jo nevar paņemt līdzi uz Atlantīdu Zemes vienīgo [[Nulles punkta modulis|Nulles punkta moduli]] jeb NPM (''Zero Point Module, ZPM'').

Ekspedīcija ierodas uz planētas Lantea (ATL-984), atrodot Atlantīdu joprojām okeāna dzelmē. Tās jaudas rezerves ir gandrīz beigušās, un drošības sistēma paceļ to virs ūdens.

Vienā no turpmākajām epizodēm (''&quot;Before I Sleep&quot;'') tiek pastāstīts, ka ekspedīcija faktiski ieradās Atlantīdā divas reizes, pirmo reizi alternatīvajā laika līnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.gateworld.net/atlantis/s1/before-i-sleep/|title=Before I Sleep » GateWorld|work=GateWorld|access-date=2018-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmajā reizē Atlantīdai nebija drošības sistēmas, un lielākā daļa ekspedīcijas dalībnieku gāja bojā noslīkstot, kad ūdens ielauzās pilsētas telpās. Elizabete Veira, vienīgais izdzīvojušais komandas loceklis, ar lidni, nelielu kosmosa kuģi (''puddle jumper''), kurš bija aprīkots ar [[laika mašīna|laika mašīnu]], devās 10 000 gadu tālā pagātnē. Pārliecinot Jānusu (''Janus''), vienu no Senajiem palīdzēt viņai nodrošināt pilsētas un tās iedzīvotāju izdzīvošanu, viņa izmainīja nākotnes notikumu gaitu.

Lielāko daļu seriāla 1. sezonas Atlantīda ir nošķirta no Zemes, un gaidāmo reifu uzbrukumu tā gatavojas sagaidīt vienatnē, bez Zemes palīdzības.

Pirmās sezonas finālā Zeme atjauno kontaktus ar Atlantīdu, izmantojot Ēģiptē atgūto NPM. Uz Atlantīdu tiek nosūtītas piegādes un pastiprinājumi aizsardzībai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.gateworld.net/atlantis/s1/the-siege-part-2/|title=The Siege, Part 2 » GateWorld|work=GateWorld|access-date=2018-09-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Zemes kosmosa kuģis &quot;Dedals&quot; (''Daedalus'') pēc tam nogādā NPM uz Atlantīdu. Reifu uzbrukumu atlantīdieši pārdzīvo, izliekoties, ka pilsēta ir iznīcināta, taču īstenībā tā tiek padarīta neredzama. Nākamajās seriāla sezonās par galveno prioritāti kļūst pilsētas eksistences slēpšana no reifiem. &quot;Dedals&quot;, kas nesen aprīkots ar starpgalaktisko hiperdzinēju, turpmāk regulāri kursē starp Lantea un Zemi, nodrošinot starp tām regulāru saikni.

3. sezonas laikā Atlantīdu uz īsu laiku atgūst izdzīvojušu Seno grupa.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.gateworld.net/atlantis/s3/the-return-part-1/|title=The Return, Part 1 » GateWorld|work=GateWorld|access-date=2018-09-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Taču tad pilsēta nokļūst [[replikatori (tēls)|replikatoru]] rokās, un visbeidzot to atgūst Zemes spēki. Atlantīdas ekspedīcija iegūst trīs replikatoru NPM, no kuriem divi tiek izmantoti, lai stiprinātu Zemes aizsardzību. 4. sezonas otrajā epizodē Atlantīdas komanda nozog no replikatoru planētas NPM un veiksmīgi nokļūst jaunā pasaulē — M35-117.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.gateworld.net/atlantis/s4/lifeline/|title=Lifeline » GateWorld|work=GateWorld|access-date=2018-09-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 5. sezonas beigās Atlantīda ir pakļauta replikatoru satelīta ieroča uzbrukumam. Komanda izpēta, kā aktivizēt pilsētas zvaigžņu dzinēju un pamest planētu, taču pietrūkst jaudas, lai nokļūtu līdz plānotajam galamērķim.

== Pilsēta ==
Atlantīda ir milzīga, sniegpārslas formas platforma, ko iekļauj [[debesskrāpis|debesskrāpji]], tās centrā atrodas centrālais tornis — pilsētas augstākā ēka. Centrālajā tornī atrodas galvenā vadības telpa, saukta arī par Vārtu telpu, kā arī paši [[Zvaigžņu Vārti (artefakts)|Zvaigžņu Vārti]]. Ātru nokļūšanu no vienas vietas citā visā pilsētā nodrošina teleportācijas kabīņu tīkls. Pilsētas apakšdaļā atrodas masīvi dzinēji, kas var pārvietot pilsētu [[kosmiskā telpa|izplatījumā]]. Pati pilsēta ir [[Manhatana]]s lielumā.&lt;ref name=&quot;reading&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Reading Stargate SG-1|url=https://archive.org/details/readingstargates0000unse|last=Beeler|first=Stan|author2=Lisa Dickson|publisher=I.B. Tauris|isbn=9781845111830|year=2006}}&lt;/ref&gt;

=== Telpas ===
* '''Palīgvadības centrs:''' tā ir liela telpa pilsētas apakšējā daļā. No turienes iespējams veikt pilsētas vadību, ja nav pieejams galvenais operāciju centrs. No šīs telpas var, piemēram, izmantot sakaru sistēmu vai ieslēgt pilsētas zvaigžņu dzinējus.
* '''Virssardze jeb militārais cietums''' (''brig''): Telpas, kuru vidū atrodas aizrestoti būri, kuru aizsardzību pastiprina [[spēka lauks]]. Tiek izmantots bīstamu personu izolēšanai. Atlantīdas ekspedīcija vairākkārt izmantoja šīs telpas sagūstīto reifu un [[dženaji (tēls)|dženaju]] ieslodzīšanai.
* '''Krēsla telpa''': tāpat kā Seno Antarktīdas priekšpostenī, Atlantīdā atrodas arī vadības krēsls. To izmanto [[Džons Šepards (tēls)|Džons Šepards]], lai vadītu pilsētas bezpilota ieročus vai pārvietotu Atlantīdu izplatījumā.
* '''Konferenču telpas:''' pilsētā atrodas divas konferenču zāles, abas zem vārtu telpas, tajās vadība var apspriest svarīgus jautājumus. Mazākā no tām paredzēta tikai dažiem cilvēkiem, un tajā atrodas tikai liels trijstūra formas galds un krēsli. Otrā, lielākajā, ir garāks galds, tā tiek izmantota lielām sanāksmēm, kurās var piedalīties daudzi cilvēki. Katrā no tām var iekļūt pa daudzvirtņu durvīm.
* '''Hologrammas telpa''': tajā iespējams piekļūt Seno datubāzei [[hologrāfija|hologrammas]] veidā. Šeit Atlantīdas ekspedīcija iepazinās ar Seno vēstījumu par viņu vēsturi Pegaza galaktikā. Šai telpai nepieciešams daudz [[enerģija]]s, tādēļ tā netiek izmantota bieži.
* '''Sporta zāle''': tukša telpa, kuru izmanto treniņiem. Šo telpu bieži lieto [[Teila Emagena (tēls)|Teila Emagena]] (''Teyla Emmagan''), Džons Šepards (''John Sheppard'') un [[Ronons Dekss (tēls)|Ronons Dekss]] (''Ronon Dex'').
* '''Hospitālis''' (''infirmary''): Atlantīdā ir vairākas telpas ar [[medicīna|medicīniskām]] iekārtām (nav skaidrs, vai tās medicīniskiem nolūkiem izmantoja jau Senie, vai arī Atlantīdas ekspedīcija vienkārši izvēlējās izmantot šīs telpas savām vajadzībām). Lielākā daļa medicīnisko iekārtu ir no Zemes, bet dažas atstājuši Senie. Telpās ir arī iespējas veikt medicīniskos un bioloģiskos pētījumus.
* '''Lidņu bāze''': divstāvu komplekss, kas atrodas pie centrālā torņa. Lidņi var nokļūt ārpusē, izmantojot portālu jumtā, kā arī izmantot vadības telpā esošos Zvaigžņu Vārtus, lai nokļūtu citās pasaulēs.
* '''Laboratorijas''': Atlantīdā ir dažādas [[laboratorija]]s, kuras Senie izmantoja dažādu [[eksperiments|eksperimentu]] veikšanai. Laika gaitā Atlantīdas ekspedīcija atklāja daudzas no tām.
* '''Dzīvojamās telpas''': tajās, domājams, ir pietiekami daudz vietas tūkstošiem, ja ne miljoniem iedzīvotāju. Tās ir dažāda lieluma.
* '''Pasākumu zāle''': liela zāle, kur Atlantīdas personāls var paēst vai satikties, atrodas centrālajā tornī. No tās paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu.
* '''Priekšpostenis''': kad pilsēta atradās Antarktīdā, tā bija savienota ar Seno priekšposteni. Priekšposteni darbina NPM, tajā ir aizsargvairoga mehānisms un liels skaits bezpilota ieroču. Atlantīdu pārvietojot uz Pegaza galaktiku, priekšpostenis palika uz Zemes.
* '''Vadības telpa''' (''Stargate operations''): galvenā Atlantīdas vadības telpa, atrodas centrālajā tornī. Tajā atrodas ierīces un pults pilsētas vadīšanai. Šeit atrodas Zvaigžņu Vārti, vienīgie Pegaza galaktikā, kas var izveidot savienojumu ar Zemi, jo tiem ir īpašs kristāls. Te atrodas arī dažādi [[sensors|sensori]], pilsētas un ārējo sakaru ierīces, piekļuve Seno datu bāzei un daudz kas cits.

== Tehnoloģijas ==
Pilsētā ir daudz noslēpumu un [[tehnoloģija|tehnoloģiju]], kas radītas senatnē. Regulāri tiek izmantotas [[teleportācija]]s kabīnes un lidņi. Ņemot vērā pilsētas lielumu, tā nav pilnīgi izpētīta, un meklēšanas vienības katru dienu atrod jaunas istabas un tehnoloģijas.

=== Datubāze ===
Atlantīdā ir plaša Seno zināšanu datubāze. Ekspedīcijas līdzi paņemtajos [[cietais disks|cietajos diskos]] var saglabāt tikai aptuveni 9% no šīs datubāzes, pat izmantojot doktora [[Rodnijs Makejs (tēls)|Rodnija Makeja]] izgudroto efektīvo kompresijas algoritmu. Datu bāzē ir vārtu adreses gan Pegaza galaktikā, gan Piena ceļā, informācija par reifiem un citām sugām, kā arī daudz zinātnisku pētījumu (ieskaitot Nulles punkta moduļu pētījumus, ieroču shēmas un piezīmes par kosmosa ceļojumiem). Datu bāzei ir arī neticama spēja dublēt datus, tāpēc dzēšana ir sarežģīta. Datubāzei var piekļūt, izmantojot daudzus datubāzes termināļus pilsētā.

=== Aizsardzība ===
Atlantīdas galvenā aizsardzības sistēma ir enerģētiskais vairogs, bez kura šī pilsēta ir pārsteidzoši trausla. Kaut arī vairogs var efektīvi aizkavēt gandrīz visus draudus, tas patērē ļoti daudz enerģijas, tā aktivizēšanai nepieciešams Nulles punkta modulis (NPM).

Galvenie pilsētas ieroči ir bezpilota lidaparāti, kuru vadīšanai nepieciešams izmantot vadības krēslu. No Seno laikiem atlikuši tikai daži desmiti šādu ieroču, kuri visi tiek izmantoti, lai pilsētu aizstāvētu pret reifiem. Vēlāk tiek iegūti ieroči no citas, Atlantīdai līdzīgas pilsētas krājumiem. Aizsardzībai izmanto arī lidņus.

=== Enerģija ===
Ar enerģiju Atlantīdu nodrošina trīs Nulles punkta moduļi, lai gan lielākās daļas sistēmu funkcionēšanai pietiek tikai ar vienu. Atlantīdas ekspedīcija pilsētā ir uzstādījusi virkni ''nakvadaha'' (izdomāts materiāls, no tā ir veidoti arī Zvaigžņu Vārti) ģeneratoru, ar to ražoto enerģiju ir pietiekami pamata sistēmām. Enerģijas apgāde ieslēdzas automātiski, kad cilvēki ieiet kādā no pilsētas sekcijām.

=== Dzinējspēks ===
Atlantīdas zvaigžņu dzinēji ļauj pilsētai nokļūt orbītā un caur [[hipertelpa|hipertelpu]] ceļot starp galaktikām. Lai lidojuma laikā pasargātu iedzīvotājus, pilsēta ir aprīkota ar [[inerce]]s slāpētājiem. Pilsētas lidojuma vadība notiek no Seno vadības krēsla. Zvaigžņu dzinēju jaudas prasības ir milzīgas.

=== Sensori ===
Pilsēta ir aprīkota ar vairākiem sensoru veidiem: pirmkārt, tie ir tālas darbības sensori, kas ļauj skenēt tālas [[zvaigžņu sistēma]]s. Šie sensori arī ļauj atklāt visus [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģus]], kas atrodas ceļā uz pilsētu, un tādējādi gūt savlaicīgu brīdinājumu, par to eksistenci ekspedīcija uzzināja tikai vairākus mēnešus pēc ierašanās. Ir arī iekšējie sensori, kas detalizētā pilsētas plānā parāda tajā esošās dzīvās būtnes. Lai gan tie spēj atšķirt organiskās un enerģētiskās dzīvības formas, tie neatšķir vienu no otras dažādas organiskās dzīvības formas. Ir arī biometriskie sensori, kas lielo jaudas prasību dēļ skenē tikai Vārtu telpu.

=== Pārvietošanās ===
Ātru nokļūšanu no vienas pilsētas daļas citā nodrošina teleportācijas kabīnes. Tās ir nelielas kameras, kurās ieejot, atveras vadības panelis ar pilsētas karti, uz kuras mirgo zili punkti, kas parāda citu kameru atrašanās vietu. Lai nokļūtu citā kamerā, jānospiež attiecīgais punkts. Šī sistēma funkcionē līdzīgi gredzenveida transportieriem, abas tās ir Seno izgudrojums. Kameras darbojas arī kā lifti, lai pārvietotu cilvēkus uz augšu un uz leju tajā pašā struktūrā vai ēkā.

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20060715192642/http://www.gateworld.net/omnipedia/miscellany/a/atlantis.shtml Gateworld's Omnipedia entry for Atlantis]
* [https://web.archive.org/web/20060902064239/http://www.gateworld.net/omnipedia/miscellany/a/atlantiscommandtower.shtml Gateworld's Omnipedia entry Atlantis' command tower]
* [http://www.stargate-sg1-solutions.com/wiki/Lost_City_of_the_Ancients The Stargate Wiki's section for Atlantis]

[[Kategorija:Zinātniskā fantastika]]
[[Kategorija:Zvaigžņu Vārti]]</text>
      <sha1>kym53i9icluo6bjnrkx7eacblotf2rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4464352</id>
      <parentid>4463883</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:01:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4464352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1031" sha1="gatrww1hn4dcrid1p4aqfqrvugm4xp5" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-05-05 18:01:56{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Loren (mūziķis)|t|h|d}} || 2026-04-24 09:12:00 || 11 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.......&lt;/nowiki&gt; || ilgstoši neuzlabots raksts || 15 (05.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 4 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 2 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;termiņš uzlabošanai.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026)
|-
| {{page-multi|page=Hloroze|t|h|d}} || 2026-05-03 21:46:24 || 1 || {{U|Quinlan83}} || &lt;nowiki&gt;Requesting deletion&lt;/nowiki&gt; || Test page || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gatrww1hn4dcrid1p4aqfqrvugm4xp5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Desmitais Doktors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415571</id>
    <revision>
      <id>4464270</id>
      <parentid>4193421</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:24:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15013" sha1="lloxoyie2xfw16vnxlflz4jly8968j8" xml:space="preserve">{{Doktora inkarnācijas infokaste
| nth          = Desmitais
| doc_image    = Tenth_Doctor_(Doctor_Who).jpg
| caption      = Deivids Tenants Desmitā Doktora lomā
| start        = ''The Christmas Invasion'' (2005)
| finish       = ''The End of Time'' (2009–10)
| portrayed    = [[Deivids Tenants]]
| preceding    = [[Kristofers Eklstons]]
| succeeding   = [[Mets Smits]]
| period_start = {{dat|2005|6|18|N}}
| period_end   = {{dat|2010|1|1|N}}
| no_series    = 3
| no_stories   = 36
| no_episodes  = 47
| companions   = {{Plainlist|
* Roza Tailere
* Mikijs Smits
* Donna Nobla
* Marta Džonsa
* Džeks Harkness
}}
| series_list  = {{Plainlist|
* 2. sezona (2006)
* 3. sezona (2007)
* 4. sezona (2008)
* Speciālizlaidumi (2008–2010)
}}
| previous     = [[Devītais Doktors]]&lt;br /&gt;[[Kristofers Eklstons]]
| next         = [[Vienpadsmitais Doktors]]&lt;br /&gt;[[Mets Smits]]
}}
'''Desmitais Doktors''' ir [[Doktors (tēls)|Doktora]], [[BBC]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāla ''[[Doctor Who]]'' personāža un galvenā varoņa desmitā [[inkarnācija]], kuru atveido aktieris [[Deivids Tenants]].

Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas Galifrejas, kurš [[ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors var [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tenanta atveidotais Doktors ir [[harizma|harizmātisks]] un pievilcīgs piedzīvojumu meklētājs, kura patīkamā un vieglā attieksme var ātri pārvērsties taisnīgās dusmās, ja tas tiek izprovocēts.

Šīs Doktora inkarnācijas galvenie pavadoņi ir veikala strādniece Roza Tailera (''Billie Piper''), medicīnas studente Marta Džonsa (''Freema Agyeman'') un [[Donna Nobla]] (''Catherine Tate'').

== Personība un izskats ==
Gan Desmitā, gan Vienpadsmitā Doktora personību attēlojumi ir ar zināmām līdzībām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=James T. Cornish|url=http://whatculture.com/tv/doctor-series-8-everything-know-far.php/9|title=Doctor Who Series 8: Everything We Know So Far » Page 9 of 15|publisher=Whatculture.com|date=2014-08-01|accessdate=2014-08-09|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140810043009/http://whatculture.com/tv/doctor-series-8-everything-know-far.php/9|archivedate=10 August 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2014/aug/16/doctor-who-peter-capaldi|title=Peter Capaldi: 'I know how to work the Tardis. I've known for a long time'|first=Rachel|last=Aroesti|date=16 August 2014|website=the Guardian|accessdate=29 April 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201050246/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2014/aug/16/doctor-who-peter-capaldi|archivedate=1 December 2017}}&lt;/ref&gt; piemēram, abi ir jauneklīgi, enerģiski, draudzīgi, bērnišķīgi, labi draugi un ļoti cilvēciski, salīdzinot ar citām inkarnācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=William Martin|url=http://www.cultbox.co.uk/features/guides/doctor-who-twelfth-doctor-news-summary|title='Doctor Who' news summary: Everything we know so far about Peter Capaldi's Doctor|publisher=CultBox|date=2014-08-04|accessdate=2014-08-09|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170929193449/http://www.cultbox.co.uk/features/guides/doctor-who-twelfth-doctor-news-summary|archivedate=29 September 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.denofgeek.com/tv/doctor-who/31556/doctor-who-series-8-mark-gatiss-on-peter-capaldis-doctor|title=Doctor Who series 8: Mark Gatiss on Peter Capaldi's Doctor|publisher=Den of Geek|date=2014-08-01|accessdate=2014-08-09|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201044823/http://www.denofgeek.com/tv/doctor-who/31556/doctor-who-series-8-mark-gatiss-on-peter-capaldis-doctor|archivedate=1 December 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://screenrant.com/doctor-who-rude-season-8-details-images/|title=‘Doctor Who’: Steven Moffat Teases ‘Doctor Rude’; New Season 8 Images|publisher=Screenrant.com|date=|accessdate=2014-08-09|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201131329/https://screenrant.com/doctor-who-rude-season-8-details-images/|archivedate=1 December 2017}}&lt;/ref&gt;

Doktors kurn, ka viņa desmitais iemiesojums nav rudmatis, taču ir priecīgs, ka tam ir [[vaigubārda]] un kuplāki mati nekā viņa iepriekšējam iemiesojumam. Savus brūnos matus seriāla gaitā viņš nēsā dažādos veidos: vienkārši, piecdesmito gadu stilā (''The Idiot's Lantern''), sasukātus uz priekšu (''The Runaway Bride, The Day of the Doctor''), bet visbiežāk &quot;ezītī&quot;. Viņam ir tumši brūnas acis.&lt;ref name=&quot;newearth&quot;&gt;{{TV atsauce|title=New Earth|series=Doctor Who|network=BBC|station=BBC One|location=Cardiff|airdate=15 April 2006}}&lt;/ref&gt;

Viņš parasti valkā vai nu tumši brūnu uzvalku ar zilu svītrojumu, vai arī zilu četrpogu uzvalku ar rūsas krāsas svītrojumu, kreklu un kaklasaiti, gaiši brūnu mākslīgās zamšādas mēteli (viņš apgalvo, ka to viņam uzdāvinājusi [[Dženisa Džoplina]]) un dažādu krāsu (atkarībā no uzvalka) ''Converse All-Star'' kedas.&lt;ref name=&quot;news.bbc.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/magazine/4717755.stm|title=Doctor Who, fashion icon|website=BBC News|date=27 July 2005|first1=Jackie|last1=Storer|first2=Megan|last2=Lane|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709122533/http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/magazine/4717755.stm|archivedate=9 July 2015|}}&lt;/ref&gt; Tenants bija pārliecināts, ka šādi viņš izskatās ļoti eleganti.&lt;ref name=&quot;news.bbc.co.uk&quot; /&gt;&lt;ref&gt;David Tennant (5 May 2007). David Tennant on ''Parkinson''. Interview with Michael Parkinson. Parkinson. ITV. London.&lt;/ref&gt;

Desmitā Doktora mīļākās frāzes— ''Molto Bene'' (&quot;Ļoti labi&quot;), ''Allons-y!'' (&quot;Uz priekšu!&quot;).

== Atzinība ==
Desmitais Doktors bija ļoti populārs seriāla fanu vidū. Viņš saņēma atzinību par savu sarežģītību un cilvēcīgumu un tika uzskatīts par vienu no izcilākajiem Doktora iemiesojumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://metro.co.uk/2013/08/19/doctor-who-why-is-david-tennant-still-the-nations-favourite-doctor-3929038/|title=Doctor Who: Why is David Tennant still the nation’s favourite Doctor?|date=19 August 2013|newspaper=Metro|first=Dan|last=Wilson|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709051046/http://metro.co.uk/2013/08/19/doctor-who-why-is-david-tennant-still-the-nations-favourite-doctor-3929038/|archivedate=9 July 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DigitalSpy2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a512907/doctor-who-at-50-is-david-tennant-the-greatest-doctor-of-all.html|title='Doctor Who' at 50: Is David Tennant the greatest Doctor of all?|website=Digital Spy|date=6 September 2013|first=Morgan|last=Jeffery|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709001832/http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a512907/doctor-who-at-50-is-david-tennant-the-greatest-doctor-of-all.html|archivedate=9 July 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2014-12-28/david-tennants-debut-voted-best-doctor-who-christmas-special|title=David Tennant’s debut voted best Doctor Who Christmas special|date=28 December 2014|first=Huw|last=Fullerton|journal=Radio Times|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709124833/http://www.radiotimes.com/news/2014-12-28/david-tennants-debut-voted-best-doctor-who-christmas-special|archivedate=9 July 2015}}&lt;/ref&gt; [[BBC]] pat apsvēra seriāla pārtraukšanu 2010. gadā, domājot, ka bez Tenanta tas cietīs neveiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doctorwhotv.co.uk/doctor-who-could-have-ended-with-tennant-63467.htm|title=Doctor Who Could Have Ended With Tennant|website=Doctor Who TV|date=27 May 2014|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150725062226/http://www.doctorwhotv.co.uk/doctor-who-could-have-ended-with-tennant-63467.htm|archivedate=25 July 2015}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā ''Doctor Who Magazine'' lasītāji nobalsoja par Tenanta Doktoru kā &quot;Labāko Doktoru&quot; (daudzus gadus kā labāko vērtēja [[Toms Beikers|Tomu Beikeru]]).&lt;ref name=&quot;best&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=David Tennant named 'best Dr Who'|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6211584.stm|publisher=BBC News|date=6 December 2006|accessdate=25 February 2007|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070122030355/http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6211584.stm|archivedate=22 January 2007}}&lt;/ref&gt; Viņš arī ieguva ''National Television Awards'' balvu kā populārākais aktieris (''Most Popular Actor'') 2006. un 2007. gadā, kā arī balvu par izcilu dramatisko sniegumu 2008. un 2010. gadā. ''Radio Times'' 2007. gada martā veiktā aptaujā Tenanta Doktors tika nosaukts par &quot;stilīgāko personāžu televīzijā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a44588/tennants-doc-voted-coolest-tv-character.html|title=Tennant's Doc voted coolest TV character|first=Matt|last=Houghton|date=29 March 2007|publisher=Digital Spy|location=London|archiveurl=https://www.webcitation.org/6IX2Wp3UE?url=http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a44588/tennants-doc-voted-coolest-tv-character.html|archivedate=31 July 2013|deadurl=no|accessdate=31 July 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Who is the coolest man on TV?|url=http://metro.co.uk/2007/03/28/who-is-the-coolest-man-on-tv-235170/|newspaper=Metro|publisher=Associated Newspapers|location=London|issn=1469-6215|date=28 March 2007|accessdate=31 July 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130730184014/http://metro.co.uk/2007/03/28/who-is-the-coolest-man-on-tv-235170/|archivedate=30 July 2013|deadurl=no}}&lt;/ref&gt; Arī dažādos citos balsojumos Tenanta Doktors tika atzīts par labāko.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://community.plus.net/blog/2013/11/23/doctor-who-is-named-tv-show-to-be-most-proud-of-by-british-public/|title=Doctor Who is named TV show to be most proud of by British public|date=23 November 2013|first=Martyn|last=Hudson|website=Plusnet|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709062925/http://community.plus.net/blog/2013/11/23/doctor-who-is-named-tv-show-to-be-most-proud-of-by-british-public/|archivedate=9 July 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doctorwhotv.co.uk/your-ultimate-doctor-revealed-56042.htm|title=Your ultimate Doctor revealed|date=23 November 2013|publisher=DoctorWhoTV|accessdate=23 November 2013|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131126124323/http://www.doctorwhotv.co.uk/your-ultimate-doctor-revealed-56042.htm|archivedate=26 November 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DigitalSpy2013&quot; /&gt;&lt;ref&gt;http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a667587/who-is-the-greatest-doctor-of-all-time-rank-the-stars-of-doctor-who.html#~poh0wqNfjkuUXL {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914224406/http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a667587/who-is-the-greatest-doctor-of-all-time-rank-the-stars-of-doctor-who.html|date=14 September 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.dailystar.co.uk/showbiz/348767/Timelord-David-Tennant-tops-poll-as-best-Doctor-Who|title=Timelord David Tennant tops poll as best Doctor Who|newspaper=Daily Star|date=3 November 2013|first=Mark|last=Solomons|accessdate=8 July 2015|archive-date={{dat|2018|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121024526/https://www.dailystar.co.uk/showbiz/348767/Timelord-David-Tennant-tops-poll-as-best-Doctor-Who}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/doctor-who/11214665/Peter-Capaldis-Doctor-Who-how-does-he-rate.html|title=Peter Capaldi's Doctor Who: how does he rate?|date=7 November 2014|first=Michael|last=Hogan|newspaper=The Daily Telegraph|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150715114927/http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/doctor-who/11214665/Peter-Capaldis-Doctor-Who-how-does-he-rate.html|archivedate=15 July 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2014-11-19/doctor-whos-jenna-coleman-david-tennant-and-tom-baker-are-my-favourite-doctors|title=Doctor Who's Jenna Coleman: David Tennant and Tom Baker are my favourite Doctors|date=19 November 2014|first=Huw|last=Fullerton|journal=Radio Times|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150709125835/http://www.radiotimes.com/news/2014-11-19/doctor-whos-jenna-coleman-david-tennant-and-tom-baker-are-my-favourite-doctors|archivedate=9 July 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acrossthepondtv.wordpress.com/2012/10/14/pratchett-tennant/|title=Terry Pratchett on Why David Tennant is the Best Doctor|date=14 October 2012|website=Anglonerd|accessdate=8 July 2015|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714184604/https://acrossthepondtv.wordpress.com/2012/10/14/pratchett-tennant/|archivedate=14 July 2015}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā žurnāla ''Digital Spy'' lasītāji nobalsoja par desmito Doktoru kā labāko 21. gadsimta TV personāžu.&lt;ref name=&quot;digitalspy 2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.com/tv/doctor-who/news/a809302/david-tennants-10th-doctor-who-is-voted-the-best-tv-character-of-the-21st-century-after-a-tense-battle/|title=David Tennant's 10th Doctor is voted the best TV character of the 21st century after a tense battle|date=27 September 2016|accessdate=27 September 2016|first=Tom|last=Eames|website=Digital Spy|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160929085135/http://www.digitalspy.com/tv/doctor-who/news/a809302/david-tennants-10th-doctor-who-is-voted-the-best-tv-character-of-the-21st-century-after-a-tense-battle/|archivedate=29 September 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bbc.co.uk/doctorwho/s4/characters/doctor10 The Tenth Doctor]
* [http://www.bbc.co.uk/wiltshire/content/articles/2006/03/30/doctor_who_press_launch_feature.shtml Doctor Who series two]
* [http://www.bbc.co.uk/doctorwho Доктор Кто] на сайте BBC {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20081120095421/http://www.bbcamerica.com/genre/drama_mysteries/doctor_who/doctor_who.jsp Доктор Кто] на сайте BBC America {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050312024348/http://www.cbc.ca/doctorwho/ Доктор Кто] на сайте CBC {{en ikona}}
* [http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/8463377/Doctor-Who-the-top-ten-best-Doctors.html?image=8 Десятый Доктор второй в списке 10 лучших Докторов Telegraph] {{en ikona}}

{{Doctor Who}}

[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>lloxoyie2xfw16vnxlflz4jly8968j8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antonija Vilcāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415591</id>
    <revision>
      <id>4464451</id>
      <parentid>3844936</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:27:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6140" sha1="cfsj9pe087t5e1yfzektwh02t5l05n4" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Antonija Vilcāne
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1956
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = [[Preiļu rajons]], [[Latvijas PSR]] (tagad [[Preiļu pagasts]], {{LAT}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[Arheoloģija]], [[Latvijas vēsture]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Antonija Vilcāne''' (1956) ir latviešu [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore. [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] vecākā pētniece, veikusi izrakumus [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalnā]]. [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s viesdocente.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1956. gada 16. janvārī [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] Bukos.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/4512 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Mācījās [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolā]].
Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē (1976-1980), strādāja Latvijas Vēstures institūta arheoloģijas nodaļā par zinātnisko līdzstrādnieci (1985–2001), pētnieci (2002–2008) un vecāko pētnieci (no 2008), kopš 2007. gada Arheoloģijas nodaļas vadītāja. Līdztekus strādāja arī Latvijas Vēstures muzeja arheoloģijas nodaļā (2006–2009). 
2001. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Dubnas baseina apdzīvotība un latgaļu kultūras veidošanās dzelzs laikmetā (1.–12. gs.)&quot;, pierādīja [[sēļi|sēļu]] kultūras iezīmju klātbūtni šajā Latgales daļā, īpaši dzelzs laikmeta sākumposmos.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/77991 Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu. Arī pēc 800 gadiem] Pēteris Zeile, &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 13.08.2003., Nr. 113 (2878)&lt;/ref&gt;

Vadīja Latvijas Zinātņu padomes (2009–2012), Valsts Pētījumu programmas &quot;Letonika&quot; (2006–2009) un vairākus starptautiskus sadarbības projektus.
Veica izrakumus [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalnā]] (1990–2004), [[Drusku pilskalns|Drusku (Kornetu) pilskalnā]] (2007) un Anspoku pilskalnā. Publicēja grāmatu &quot;Senā Jersika&quot; (2004).

== Darbi ==
* Vilcāne A. Senā Jersika. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004. 115 lpp.: il. {{ISBN|9984601900}}  (monogrāfija)
* Vilcāne A. Ancient Latgallian women’s ornaments. Humanities and Social Sciences, Latvia. Art, applied art and symbols in Latvian archaeology. No. 2(39). Riga: University of Latvia. 2003. 118 – 140. lpp. ISSN 10224483
* Vilcāne A. Jersikas pilskalna valnis un koka nocietinājumi. Arheoloģija un Etnogrāfija. 22. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. 186-203. lpp. {{ISBN|9984601099}} ISSN03209415 
* Vilcāne A. Jersikas pilskalna krāsnis. Arheoloģija un Etnogrāfija. 23. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006.  295.–310. lpp. {{ISBN|9984601587}}  ISSN 03209415 
* Vilcāne A. Latgaļu un sēļu kultūras mijiedarbība vēlajā dzelzs laikmetā. Pētījumi sēļu senatnē. Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja raksti, Nr.11. Rīga, 2006. – 121.–138.lpp. {{ISBN|9984747085}} ISSN 140754540
* Vilcane A. Tenth–11th century warrior burials with horse-trappings in the Latgallian area. Archaeologia Baltica 8. [[Klaipēda]]: 2007. P.273–282. ISSN 13925520 
* Вилцане A. Археологические исследования латгальского могильника Брувери IX–XII вв. Археология и история Пскова и Псковской земли. Семинар имени академика В.В. Седова. Материалы LIII заседания (10–13 апреля 2007 г.). Псков, 2008. – с. 324–332.{{ISBN|9785943750694}}
* Vilcāne A. Findings of harness items and the cult of the horse in Latgallian and Selonian territories. Archaeologia Baltica, 11. Klaipeda: Klaipeda University Press, 2009, 254 – 269. lpp. ISSN 13925520 
* Vilcāne A. [[Francis Balodis|Franča Baloža]] devums seno latgaļu izpētē. Arheoloģija un etnogrāfija, 25. laidiens. Rīga: Zinātne, 2010. 77– 94. lpp. {{ISBN|9789984808789}} ISSN 03209415
* Vilcāne A. Pātagas kātu atradumi Latvijā. Arheoloģija un etnogrāfija. 25. Riga: Zinātne, 2011. 117.–136. lpp. {{ISBN|9789984879086}}, ISSN 03209415 
* Vilcāne A. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļa laikā no 1995. līdz 2011. gadam: reorganizācija, paaudžu maiņa, pētījumi. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2011. Nr. 2.– 65.–87.lpp. ISSN 10258906
* Vilcāne A. [[Borhi]] un [[Preiļu muiža]]s kapela arheoloģisko izrakumu gaismā. Vēsture: avoti un cilvēki. Humanitārā fakultātes XX starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XIV. Proceedings of the 20th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XIV. [[Daugavpils Universitāte]]: Akadēmiskais apgāds “Saule” 2011. 348–354. ISSSN 1691-9297
* Vilcāne A. Pātagas Latvijas arheoloģiskajā materiālā: funkcionālā un simboliskā nozīme. Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XXI starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XV. Proceedings of the 21th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XV. Daugavpils Universitāte: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2012, 328.–336.lpp. ISSSN 1691-9297

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vilcāne, Antonija}}
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Preiļu 1. vidusskolas absolventi]]</text>
      <sha1>cfsj9pe087t5e1yfzektwh02t5l05n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4464351</id>
      <parentid>4463880</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:01:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4464351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16705" sha1="7xzxqs3wnd08ekz2mda916zk0jehv0k" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|05||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199410}}]
| {{formatnum:1349}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}]
| 2009-02-13
| 2026-05-05
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171767}}]
| {{formatnum:10634}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7959}}]
| 2007-12-03
| 2026-05-05
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:956}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113360}}]
| {{formatnum:10033}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9711}}]
| 2007-11-24
| 2026-05-05
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111765}}]
| {{formatnum:9880}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1874}}]
| 2009-10-02
| 2026-05-05
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86810}}]
| {{formatnum:7358}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6596}}]
| 2005-10-30
| 2026-05-05
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69523}}]
| {{formatnum:10751}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}]
| 2009-05-24
| 2026-05-04
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68528}}]
| {{formatnum:1771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-05-05
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}]
| {{formatnum:1192}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-30
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50559}}]
| {{formatnum:7683}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6280}}]
| 2018-06-22
| 2026-05-05
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48815}}]
| {{formatnum:1569}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}]
| 2006-05-03
| 2026-05-03
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47842}}]
| {{formatnum:4747}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:387}}]
| 2007-01-07
| 2026-05-05
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43108}}]
| {{formatnum:4628}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1485}}]
| 2015-03-11
| 2026-05-05
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:1926}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38082}}]
| {{formatnum:5020}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:765}}]
| 2013-03-30
| 2026-05-04
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:13}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30904}}]
| {{formatnum:3711}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:607}}]
| 2020-05-10
| 2026-05-05
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27727}}]
| {{formatnum:7894}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4102}}]
| 2023-01-18
| 2026-05-04
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:27}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25866}}]
| {{formatnum:4679}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:892}}]
| 2015-08-30
| 2026-05-05
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}]
| {{formatnum:33}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-04-30
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}]
| {{formatnum:2733}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-04-12
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15530}}]
| {{formatnum:1273}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-05-05
|-
| 31.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14721}}]
| {{formatnum:2251}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1953}}]
| 2005-07-30
| 2026-05-05
|-
| 32.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14479}}]
| {{formatnum:3305}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}]
| 2014-07-27
| 2026-05-05
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14403}}]
| {{formatnum:553}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2333}}]
| 2011-08-03
| 2026-05-05
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14122}}]
| {{formatnum:755}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:230}}]
| 2013-06-21
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13189}}]
| {{formatnum:995}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-05-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}]
| {{formatnum:2101}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}]
| 2021-07-27
| 2026-05-03
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}]
| {{formatnum:235}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-04-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10090}}]
| {{formatnum:277}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-05-05
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9534}}]
| {{formatnum:263}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-04-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8363}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-03-31
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}]
| {{formatnum:855}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}]
| {{formatnum:101}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-04-16
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>7xzxqs3wnd08ekz2mda916zk0jehv0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Novikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>430990</id>
    <revision>
      <id>4464529</id>
      <parentid>4455879</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4464529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3922" sha1="nlhr0trx54xm7zrpj67hlyej755fz08" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Arvīds Novikovs
| image = Arvydas Novikovas.jpg
| image_size = 
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|18}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}}
| death_date = 
| death_place = 
| height = 179
| position = Malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| clubnumber = 11
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 2006
| clubs1 = {{flaga|Lietuva}} ''FC Vilnius-2''
| caps1 = 
| goals1 = 4
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Interas Visaginas]]''
| caps2 = 12
| goals2 = 0
| years3 = 2008
| clubs3 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Vilnius]]''
| caps3 = 18
| goals3 = 0
| years4 = 2008—2013
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} ''[[Heart of Midlothian FC]]''
| caps4 = 66
| goals4 = 5
| years5 = 2011
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} ''[[Saint Johnstone FC]]''
| caps5 = 6
| goals5 = 0
| years6 = 2013—2015
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[FC Erzgebirge Aue]]''
| caps6 = 41
| goals6 = 5
| years7 = 2015—2017
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Bochum]]''
| caps7 = 20
| goals7 = 0
| years8 = 2017—2019
| clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| caps8 = 80
| goals8 = 21

| totalcaps = 
| totalgoals = 
| nationalyears1 = 2006—2012
| nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U-21
| nationalcaps1 = 
| nationalgoals1 = 
| nationalyears2 = 2010—
| nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]
| nationalcaps2 = 95
| nationalgoals2 = 12
| manageryears1 = 
| managerclubs1 = 
| medaltemplates = 
| nationalteam-update = {{dat|2024|02|22|SK|bez}}
| clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]] II
| years9 = 2017
| caps9 = 1
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]]
| years10 = 2019—2020
| caps10 = 17
| goals10 = 4
| clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot;]] II
| years11 = 2019
| caps11 = 1
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Erzurumspor F.K.|Erzurumspor]]''
| years12 = 2020—2022
| caps12 = 60
| goals12 = 12
| clubs13 = {{flaga|Turcija}} ''[[Samsunspor]]''
| years13 = 2022—2023
| caps13 = 7
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]''
| years14 = 2023
| caps14 = 6
| goals14 = 0
| clubs15 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Žalgiris]]''
| years15 = 2023
| caps15 = 9
| goals15 = 3
| years16 = 2024
| clubs16 = {{flaga|TUR}} [[Tuzlaspor]]
| caps16 = 9
| goals16 = 0
| years17 = 202
| clubs17 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]]
| caps17 = 
| goals17 = 
| years18 = 2025
| clubs18 = {{flaga|Lietuva}} BFA
| caps18 = 
| goals18 = 
| years19 = 2025–
| clubs19 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]]
| caps19 = 21
| goals19 = 1
| club-update = {{dat|2026|05|06|SK|bez}}
}}
'''Arvīds Novikovs''' ({{val-lt|Arvydas Novikovas}}; {{dat|1990|12|18}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[futbols|futbola]] malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kas pārstāv [[FK Riteriai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]].

Lietuvas izlasē debitējis {{dat|2010|5|25}} 0—4 zaudējumā pārbaudes spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. Pirmos vārtus guvis {{dat|2014|5|29}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]], kas izrādījās vienīgie vārti spēlē.

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}
{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Novikovs, Arvids}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Varšavas &quot;Legia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Viļņas &quot;Žalgiris&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>nlhr0trx54xm7zrpj67hlyej755fz08</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balda (Pušas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431582</id>
    <revision>
      <id>4464506</id>
      <parentid>4430825</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:44:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2764" sha1="skig6avkrbl4krm8nrnlkubhw7pgltr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Balda
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Pušas pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4617 |title=Informācija par objektu: Balda |accessdate={{dat|2021|01|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 6
| population_density_km2 = 
| latd = 56.2767
| latNS = N
| longd = 27.2128
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Balda''' ir ciems [[Pušas pagasts|Pušas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], pie [[Balda (upe)|Baldas upes]]. Atrodas 270 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] - [[Baldas ūdensdzirnavas]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5844|title=Baldas ūdensdzirnavas|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116041454/https://is.mantojums.lv/5844}}&lt;/ref&gt;, atjaunotajā dzirnavu ēkā darbojas atpūtas bāze&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/viesu-nams-baldas-udensdzirnavas/|title=Viesu nams &quot;Baldas ūdensdzirnavas&quot;|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126003708/http://rezeknesnovads.lv/viesu-nams-baldas-udensdzirnavas/}}&lt;/ref&gt;.  Baldas ūdensdzirnavas savā promocijas darbā &quot;Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://llufb.llu.lv/dissertation-summary/landscape-architecture/Lilita_Zeltina_prom_darba_kopsavilkums2015_LLU_LIF.pdf|title=Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums|last=Zeltiņa|first=Lilita|website=llufb.llu.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=2015.gads}}&lt;/ref&gt; ir pētījusi arhitekte [[Lilita Zeltiņa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9904|title=Lilita Zeltiņa|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā katoļu ciemā bija 4 sētas ar 25 cilvēkiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Pušas pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas mazciemi]]</text>
      <sha1>skig6avkrbl4krm8nrnlkubhw7pgltr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antoņina Masiļūne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444227</id>
    <revision>
      <id>4464461</id>
      <parentid>4181985</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T00:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4010" sha1="sa95utq9z4w0w6v356z44a4muylnb32" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Antoņina Masiļūne
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1921
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2019
| m_mēnesis = 10
| m_diena = 17
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = pavāre, pavārgrāmatu autore
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = S
| vecāki = [[Pēteris Zadvinskis]]&lt;br /&gt;Sholastika Zadvinska
| brāļi = {{Unbulleted list|Pēteris Daugavietis|Zigfrīds Zadvinskis|Romans Zadvinskis}}
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Alberts Masiļūns (šķīrušies)
| bērni = 1
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Antoņina Masiļūne''' (saukta arī par '''Ņinu'''; dzimusi '''Zadvinska''' {{dat|1921|8|22}}, mirusi {{dat|2019|10|17}})&lt;ref name=&quot;ldu&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ņina (Antoņina) Masiļūne (dzim. Zadvinska) |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/8904 |website=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2019|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191026110028/http://latgalesdati.du.lv/persona/8904 |archivedate={{dat|2019|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; bija latviešu pavāre un pavārgrāmatu autore. 2017. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Biogrāfija ==
Antoņina Masiļūne dzimusi {{dat|1921|8|22||bez}} sabiedriskā un politiskā darbinieka [[Pēteris Zadvinskis|Pētera Zadvinska]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/871|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020-11-05}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un viņa sievas Sholastikas ģimenē. Augusi kopā ar trim brāļiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mirusi recepšu grāmatu autore Antoņina Masiļūne |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mirusi-recepsu-gramatu-autore-antonina-masilune.d?id=51569281 |accessdate={{dat|2019|10|26||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2019|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Mācījusies [[Jaunaglona]]s sieviešu ģimnāzijā, kā arī studējusi [[filoloģija|filoloģiju]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]].&lt;ref name=&quot;lotgola&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Myužeibā nūguojuse slovonuo povuorgruomotu autore Antonina Masilūne |url=https://www.lakuga.lv/2019/10/21/myuzeiba-nuguojuse-slovonuo-povuorgruomotu-autore-antonina-masilune/ |publisher=''[[Latgalīšu Kulturys Gazeta]]'' |access-date={{dat|2019|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Strādājusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Fizkultūras institūtā]] par arhīvāri, kā arī bijusi [[Radiotehnika (zīmols)|Radiorūpnīcas]] saimniecības daļas vadītāja un strādājusi Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejā.&lt;ref name=&quot;ldu&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lotgola&quot; /&gt;

Ar kulināriju profesionāli sākusi nodarboties 1957. gadā. Strādājusi vairākos [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s restorānos par pavāri. 1959. gadā viņa sāka vadīt [[kulinārija]]s kursus. 1982. gadā tika izdota pirmā Masiļūnes sastādītā [[pavārgrāmata]] &quot;Ikdienai un svētku galdam&quot;, kas tika izdota 200 000 eksemplāru lielā tirāžā. Daudzu citu pavārgrāmatu autore un līdzautore. 1992. gadā viņas sastādītā pavārgrāmata &quot;Povōru grōmota&quot; ir pirmā un pagaidām vienīgā pavārgrāmata [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]].&lt;ref name=&quot;lotgola&quot; /&gt;

== Pavārgrāmatas ==
* 1982 — &quot;Ikdienai un svētku galdam&quot;
* 1992 — &quot;Povōru grōmota&quot;
* 1999 — &quot;Lielā pavārgrāmata&quot;
* 2004 — &quot;Latviešu nacionālie ēdieni&quot;
* 2006 — &quot;Ēdīsim garšīgi&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Masiļūne, Antoņina}}

[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sievietes Latvijā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu pavāri]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]</text>
      <sha1>sa95utq9z4w0w6v356z44a4muylnb32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aldis Adamovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>444685</id>
    <revision>
      <id>4464285</id>
      <parentid>4300627</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7765" sha1="n7dejyec4yky1vlvv1ldf9njkdtjyl9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Aldis Adamovičs
| attēls              = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43963944740).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att            =
| apraksts            = Aldis Adamovičs 2018. gadā
| amats = [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Preiļu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Edgars Rinkevičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Ārijs Vucāns]]
| pēctecis = 
| term_sākums2 = {{dat|2006|11|14|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Valdis Zatlers]]
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2 = 
* [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Ivars Godmanis]]
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis2 = [[Jānis Eglītis]]
| pēctecis2 = [[Maruta Plivda]]
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|6|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers4 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 

| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1970|2|17}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           = 
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Preiļi}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Tautas partija]] &lt;small&gt;(2001-2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latgales partija]] &lt;small&gt;(kopš 2012)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija           = [[ģeogrāfija]]s [[skolotājs]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Aldis Adamovičs''' (dzimis {{dat|1970|2|17}} [[Preiļi|Preiļos]]&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/4776892/aldis-adamovics-preilu-novada-domes-priekssedetajs Aldis Adamovičs — Preiļu novada domes priekšsēdētājs] TVnet&lt;/ref&gt;) ir latviešu [[pedagogs]] un [[politiķis]], &quot;[[Latgales partija]]s&quot; (iepriekš &quot;[[Tautas partija]]s&quot;) biedrs. Bijis [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāts, arī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domes priekšsēdētājs (2006—2014; 2025—).

== Biogrāfija ==
A. Adamovičs ir absolvējis [[Preiļu 1. vidusskola|Preiļu 1. vidusskolu]] un [[Latvijas Universitāte]]s [[LU ĢZZF|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]. Maģistra grādu ieguvis 1999. gadā. Pēc studiju beigām strādājis par ģeogrāfijas un fizkultūras skolotāju dzimtajos Preiļos.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/4458 Aldis Adamovičs]{{Novecojusi saite}} Latgales dati&lt;/ref&gt; No 1996. gada A. Adamovičs bija [[Preiļu 1. pamatskola]]s direktors.

A. Adamovičs ir precējies, ģimenē ir četri bērni.

== Politiskā darbība ==
[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Adamovičs tika ievēlēts [[Preiļu pilsēta]]s domē no saraksta &quot;Mēs pilsētai&quot;. Sekojošajās [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domē no [[Tautas partija]]s, taču netika ievēlēts. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada vēlēšanās]] ievēlēts Preiļu novada domē un ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. 2006. gadā, pēc tam, kad līdšinējais domes priekšsēdētājs [[Jānis Eglītis]] tika ievēlēts Saeimā, A. Adamoviču ievēlēja par Preiļu novada domes priekšsēdētāju. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts Preiļu novada domē un atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

2012. gadā A. Adamovičs bija [[Latgales partija]]s dibinātāju skaitā, dibināšanas kongresā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gadā]] ievēlēts Preiļu novada domē no Latgales partijas, [[VL TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s kopējā saraksta, atkārtoti ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

2014. gadā kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta, nebūdams tās biedrs. Šajā pašā gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta, pārstāvot tajā Latgales partiju. Atkārtoti par Saeimas deputātu kļuva 2018. gadā, kad [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta (joprojām pārstāvot Latgales partiju). 13. Saeimā darbojas kā &quot;Jaunās Vienotības&quot; frakcijas priekšsēdētāja [[Ainars Latkovskis|Ainara Latkovska]] biedrs.

2020. gada oktobrī pēc [[KNAB]] lūguma Saeima piekrita izdot A. Adamoviču kriminālvajāšanai par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu saistībā ar ārpus Rīgas dzīvojošajiem deputātiem pienākošos kompensāciju. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2021. gada 5. augustā par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda A. Adamovičam naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krapsana-apsudzetajam-saeimas-deputatam-adamovicam-piespriez-6000-eiro-sodu.a415688/|title=Krāpšanā apsūdzētajam Saeimas deputātam Adamovičam piespriež 6000 eiro sodu|last=LSM}}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūnijā, stājoties spēkā notiesājošam spriedumam, deputāts amatu Saeimā zaudēja. Viņa vietā mandātu ieguva Latgales partijas biedre [[Alīna Gendele]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/506004-adamovica-vieta-darbu-saeima-saks-ludzas-novada-domes-deputate-gendele|title=Adamoviča vietā darbu Saeimā sāks Ludzas novada domes deputāte Gendele|website=Jauns.lv|access-date=2022-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas vēlēšanās]] A. Adamovičs tika ievēlēts Preiļu novada domē no Latgales partijas, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopējā saraksta. Pirmajā domes sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Aldis Adamovičs}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Jānis Eglītis]]&lt;br /&gt;[[Ārijs Vucāns]]
| virsraksts = [[Preiļu novads|Preiļu novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2006|11|14|N}} — {{dat|2014|11|4|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = [[Maruta Plivda]]&lt;br /&gt;''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Adamovičs, Aldis}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Preiļos dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latgales partijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Preiļu 1. vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Preiļu novada pašvaldības vadītāji‎]]</text>
      <sha1>n7dejyec4yky1vlvv1ldf9njkdtjyl9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Kazinovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445113</id>
    <revision>
      <id>4464429</id>
      <parentid>4207433</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:31:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6475" sha1="jlwxxga6swnvaechh09efbzempb0tmk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Kazinovskis
| vārds_orģ           =
| attēls              = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583371).jpg
| att_izm             = 275px
| apraksts            = Andris Kazinovskis 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2011|2|10|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2017|6|16|N|bez}}
| vietnieks = 
* [[Normunds Dimitrijevs]] (2013— ''?'')&lt;ref&gt;http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7376:2&amp;catid=197&amp;lang=lv&amp;Itemid=246&lt;/ref&gt;
* [[Anita Petrova]] (2017 — ''?'')&lt;ref&gt;http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=15339:2-balvu-novada-pasvaldibas-domes-priekssedetaja-vietnieka-velesanas&amp;catid=523&amp;Itemid=849&amp;lang=lv&lt;/ref&gt;
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] 
* [[Raimonds Vējonis]] 
| premjers = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]] 
* [[Māris Kučinskis]] 
| priekštecis = [[Jānis Trupovnieks]]
| pēctecis = [[Aigars Pušpurs]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2019|1|31|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1959|4|16}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļaka|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Susāju pagasts}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(?-?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(?-?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] &lt;small&gt;(2018-2020)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =
| profesija           = [[lauksaimnieks]]
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Andris Kazinovskis''' (dzimis {{dat|1959|4|16}} [[Viļaka|Viļakā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]] un [[politika|politiķis]]. Ilgstoši bijis [[Balvu novads|Balvu novada]] pašvaldības deputāts un vadītājs, kā arī [[13. Saeima]]s deputāts. Ievēlēts no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]], bet no tās izstājies. Iepriekš bijis arī vairāku citu politisko spēku biedrs.

Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s beigšanas strādājis par inženieri [[Balvu rajons|Balvu rajona]] padomju saimniecībā &quot;Medņeva&quot;.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/2402 Andris Kazinovskis]{{Novecojusi saite}} Latgales dati&lt;/ref&gt; Ar lauksaimniecību turpinājis nodarboties arī līdztekus pašvaldību un politiskajai darbībai, ir [[zemnieku saimniecība]]s un viesu nama [[Susāju pagasts|Susāju pagastā]] īpašnieks. A. Kazinovskis ir precējies, divas meitas.&lt;ref&gt;[http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/85724/ Balvu novada priekšsēdētājs Andris Kazinovskis paliek uzticīgs savai „Javai”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140603011513/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/85724/ |date={{dat|2014|06|03||bez}} }} d-fakti.lv&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] 1990. gadā A. Kazinovskis kļuva par [[Medņevas pagasts|Medņevas pagasta]] padomes priekšsēdētāju. 1994. gadā kļuvis par [[Balvu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums|Balvu rajona padomes priekšsēdētāju]].

1995. gadā A. Kazinovskis nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] saraksta. 1997. gadā kļuva par Balvu rajona padomes izpilddirektoru. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Balvu pilsētas domē no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;, bet sekojošajās [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] — Balvu novada domē jau no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2011. gadā A. Kazinovski ievēlēja par Balvu novada domes priekšsēdētāju [[Jānis Trupovnieks|Jāņa Trupovnieka]] vietā. Tāpat arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Balvu novada domē un saglabājis domes priekšsēdētāja amatu. Pašvaldībā ievēlēts arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]].

2018. gadā A. Kazinovskis iestājies [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]] un no tās saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Sākotnēji netika ievēlēts, bet 2019. gadā kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Ilga Šuplinska|Ilgas Šuplinskas]] vietā, kura ieņēma ministres amatu [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]].

2020. gada maijā, pēc domstarpībām administratīvi teritoriālās reformas jautājumos, izstājies no Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-kazinovskis-izstajas-no-jkp-frakcijas.a361372/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin Deputāts Kazinovskis izstājas no JKP frakcijas] LSM&lt;/ref&gt; Saeimas deputāta amatu zaudēja 2021. gadā, kad I. Šuplinska pēc atbrīvošanas no ministres amata atgriezās Saeimas darbā.

== Atsauces ==
{{Commons category|Andris Kazinovskis}}
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Jānis Trupovnieks]]
| virsraksts = [[Balvu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Balvu novada domes priekšsēdētājs]] 
| periods = {{dat|2011|2|10|N}} — {{dat|2017|6|16|N}}
| pēc = [[Aigars Pušpurs]]}}
{{kastes beigas}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kazinovskis, Andris}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viļakā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Balvu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>jlwxxga6swnvaechh09efbzempb0tmk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Buls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448860</id>
    <revision>
      <id>4464456</id>
      <parentid>4225894</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:45:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5464" sha1="p9uqmn0zv28hhssw628t4ncce20n3zx" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Antons Buls
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1934|11|23}} 
| dzim_vieta          = [[Briģu pagasts]], {{LAT}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Ruta Bula
| bērni               = divi dēli
| profesija           = ekonomists
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}
'''Antons Buls''' (dzimis {{dat|1934|11|23||bez}} [[Brigu pagasts|Briģu pagastā]]) ir latviešu tautsaimnieks un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1934|11|23||bez}} [[Brigu pagasts|Briģu pagastā]] četru bērnu zemnieku ģimenē. Mācījās Briģu pamatskolā, tad [[Nirza]]s septiņgadīgajā skolā un [[Ludza]]s ekonomiskajā tehnikumā, 1953. gadā ieguva grāmatveža specialitāti. Studēja [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|LVU Ekonomikas fakultātē]], 1957. gada martā atskaitīts no 4. kursa par neatbilstošiem uzskatiem. Pēc dienesta padomju armijā 1960. gadā atsāka neklātienes studijas LVU Tautsaimniecības ekonomikas specialitātē un 1964. gadā ieguva ekonomista kvalifikāciju.
Strādājis [[Rīgas radiorūpnīca|Rīgas radiorūpnīcā]] par normētāju un ekonomistu, tad Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcā par darba organizācijas
un algu daļas vadītāja vietnieku un vadītāju, Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par darba organizācijas un algu daļas vadītāju, Lopkopības mehanizācijas konstruktoru organizācijā par direktora vietnieku ekonomikas jautājumos, ražošanas apvienībā &quot;[[Latvbiofarm]]&quot; par ģenerāldirektora vietnieku ekonomikas jautājumos.&lt;ref name=&quot;Ķekavas novads&quot;&gt;[https://kekava.lv/uploads/filedir/Avizes%202010%20g/KekavasNovads%20maijs.pdf Tāpēc, ka citādi nevar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923030244/https://kekava.lv/uploads/filedir/Avizes%202010%20g/KekavasNovads%20maijs.pdf |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} &quot;Ķekavas novads&quot; Nr. 06 (129), 2010. gada maijs&lt;/ref&gt;

1990. gadā A. Bulu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 171. Olaines vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Strādāja pie uzņēmējdarbību regulējošo likumu sagatavošanas. 1992. A. Buls kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Arnis Kalniņš|Arņa Kalniņa]] vietnieku.

Pēc deputāta pilnvaru laika beigām bija Olaines ķīmiski farmaceitiskās rūpnīcas direktors (1993—1997) un AS &quot;[[Olainfarm]]&quot; ekonomists.

Nesekmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta “Tautsaimnieks”]].&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/2018 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2001. gadā sāka strādāt Ķekavas pagasta padomē par revidentu, vēlāk par juriskonsultu.&lt;ref name=&quot;Ķekavas novads&quot; /&gt; Šajā pašā gadā kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] padomē no partijas &quot;[[Mūsu Zeme]]&quot; saraksta, bet netika ievēlēts.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā Antonu Bulu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Buls, Antons}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>p9uqmn0zv28hhssw628t4ncce20n3zx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Felss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449100</id>
    <revision>
      <id>4464427</id>
      <parentid>4224604</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:22:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3991" sha1="2w98dz1yjaov36jx4na3l52r26tr3gd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Felss
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|10|3}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krustpils rajons|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Priži}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = lauksaimnieks
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}
'''Andris Felss''' (dzimis {{dat|1957|10|3||bez}} [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]]) ir latviešu lauksaimnieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|10|3||bez}} [[Krustpils pagasts|Krustpils ciema]] &quot;Vīnkalnos&quot;. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātes absolvēšanas bija kolhoza &quot;Ļeņina karogs&quot; agronoms, vēlāk priekšsēdētājs.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs, izstājies 1990. gadā.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā A. Felss kā [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 128. Kūku vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Darbojās Lauksaimniecības komisijā.

Beidzoties deputāta pilnvarām, A. Felss no 1993. gada bija [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] padomes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk saimniekoja savā zemnieku saimniecībā &quot;Vīnkalni&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6185 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815172000/http://latgalesdati.du.lv/persona/6185 }}&lt;/ref&gt; Krustpils pagasta [[Priži|Prižos]].

[[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Krustpils pagasta padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā ievēlēts]] no saraksta &quot;Krustpils&quot;, bet [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Krustpils pagasta padomē no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta.

Politikā darbojas arī A. Felsa dēls [[Mārtiņš Felss]], kurš ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Apbalvojumi ==
2000. gadā A. Felsu apbalvoja ar [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Felss, Andris}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>2w98dz1yjaov36jx4na3l52r26tr3gd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Providenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450651</id>
    <revision>
      <id>4464322</id>
      <parentid>3901700</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3569" sha1="f982s8k9b460r7yiftfehae3pidgphk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Aleksejs Providenko
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1993
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|10}}&lt;ref&gt;Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.&lt;/ref&gt;
| dzim_vieta          = {{URS}}
| dzīves_vieta       = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = 
| tautība             = [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]
| partija             = 
* [[PSKP]]
* [[Latvijas Sociālistiskā partija]]
}}

'''Aleksejs Providenko''' (dzimis 1946. gada 10. augustā) ir [[Latvijas ukraiņi|Latvijas ukraiņu]] inženieris, politiķis un pašvaldību darbinieks. Bijušais [[Daugavpils]] Vispārējās celtniecības tresta pārvaldnieks. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990—1993), nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]].

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs, [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] darbojies [[Interfronte|Interfrontē]]. [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākajā padomē]] ievēlēts no 73. Daugavpils vēlēšanu apgabala.&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A30AC6FFB281C86DC225781D003E59FC/$FILE/providenko.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt; Viņš ir viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.

Pašvaldības līmeņa politikā turpinājis aktīvi darboties arī pēc Augstākās padomes deputāta pilnvaru beigām. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]]. Vēlējies kandidēt [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā, taču šāda iespēja liegta par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. Šī paša iemesla dēļ A. Providenko nevarēja kandidēt [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Daugavpils domē.

2001. gadā viņš kļuva par Daugavpils domes izpilddirektoru, saglabājot amatu līdz 2003. gadam, kad tika atbrīvots par budžeta veidošanā pieļautajām nepilnībām, kā arī citiem pārkāpumiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3321|title=Aleksejs Providenko|last=Latgales dati}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; taču 2004. gadā ar tiesas lēmumu atjaunots darbā par Daugavpils domes izpilddirektoru un turpināja darboties šajā amatā līdz 2010. gadam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Providenko, Aleksejs}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas ukraiņi]]</text>
      <sha1>f982s8k9b460r7yiftfehae3pidgphk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Rešetņikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450658</id>
    <revision>
      <id>4464406</id>
      <parentid>4193902</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" sha1="2mq6n7w205zmfulysi5x213fmn3781y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Andrejs Rešetņikovs
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1993
| dzim_dati           = {{ddv|1946|11|6}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| dzīves_vieta       = {{vieta|Latvija|Rēzekne}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūts
| tautība             = [[Latvijas krievi|krievs]]
| partija             = 
* [[PSKP]]
* [[Latvijas Sociālistiskā partija]]
}}

'''Andrejs Rešetņikovs''' (dzimis 1946. gada 6. novembrī,&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/10651 Andrejs Rešetņikovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211103091728/https://latgalesdati.du.lv/persona/10651 |date={{dat|2021|11|03||bez}} }} Latgales dati&lt;/ref&gt; [[Madona|Madonā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] dzelzceļnieks, inženieris un politiķis. [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990—1993), nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]. Vairākkārt bijis ievēlēts [[Rēzeknes pilsētas dome|Rēzeknes pilsētas domē]].

Bijušais [[Daugavpils]] lokomotīvju depo darbinieks. 

== Politiskā darbība ==
Bijis [[PSKP]] biedrs. [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990—1993),&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/D7D7F3D407C377F6C225781E002D8FFF/$FILE/resetnikovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt; ievēlēts no 99. Rēzeknes vēlēšanu apgabala. Viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;.

Politikā turpinājis darboties arī pēc Augstākās padomes deputāta pilnvaru beigām. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] no apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; saraksta, kā arī ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. 2011. gadā nesekmīgi kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības &quot;Saskaņas Centrs&quot; saraksta. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Rēzeknes domē no šī paša saraksta, tāpat vēlētāju atbalstu guvis [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], kad ievēlēts Rēzeknes domē no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{LR Augstākā Padome}}
{{DEFAULTSORT:Rešetņikovs, Andrejs}}

[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]</text>
      <sha1>2mq6n7w205zmfulysi5x213fmn3781y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450865</id>
    <revision>
      <id>4464566</id>
      <parentid>4155478</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4464566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2448" sha1="aj00gz57ivgz2uycds613o47eyjq8z1" xml:space="preserve">{{Institūta infokaste
|nosaukums    = Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts
|attēla_nos   = RNIIRP eka.jpeg
|att_izm      = 300
|att_apraksts = 
|moto         =
|dibin        = [[1966]]. gadā; &lt;br&gt; ''' likvidēts''' [[1990]]. gadā
|valsts       = {{Flag|Latvijas PSR}}, {{USSR}}
|vieta        = [[Ganību dambis]] 26A, [[Rīga]], {{LAT}} 
|tips         = [[Padomju Savienība|PSRS]] zinātniskās pētniecības institūts
|direktors    = Ļevs Nahgaļcevs&lt;ref&gt;[http://www.niiis.nnov.ru/presscenter/news/0a7e768040b9e88198c1fee149f39642 Ļeva Nahgaļceva 90. gadu dzimšanas dienai, 1927 - 2006]&lt;/ref&gt;
|mlapa        = 
}}

'''Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts (RRAB ZPI)''' ({{val|ru|Рижский научно-исследовательский институт радиоизотопного приборостроения, РНИИРП}}) bija viens no vadošajiem [[Padomju Savienība|PSRS]] pētniecības institūtiem radioizotopu aparatūras ražošanas jomā. Atradās [[Rīga|Rīgā]]; bija pakļauts [[PSRS Kodolenerģijas un rūpniecības ministrija]]i.

Pētniecības institūtā ražotās augstas precizitātes iekārtas kontrolēja kodolizmēģinājumus, darbojās visās PSRS kodolelektrostacijās, ieskaitot arī [[Ignalinas atomelektrostacija|Ignalinas]] un [[Ļeņingradas atomelelektrostacija]]s. Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts apgādāja visu PSRS kodolenerģētiku ar pusvadītāju detektoriem un bija monopolists to ražošanā. Radioaktīvā piesārņojuma mērierīces tika izmantotas kosmosa izpētē, [[kodoldegviela]]s ražošanā kodolelektrostacijām, [[kalnrūpniecība]]s un pārstrādes uzņēmumos, kā arī [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s [[Čornobiļas AES katastrofa|katastrofas]] laikā.

Kopā ar citām [[Augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] nozarēm RRAB ZPI ražoja radioelektroniskās iekārtas PSRS militāri rūpnieciskajam kompleksam un piedalījās PSRS kosmosa izpētes programmās: institūtā tika izstrādāti mērinstrumenti un aizsargājošais apvalks [[Buran|“Buran” kosmosa kuģim]]. Starp institūta klientiem bija ārsti, ģeologi un ekologi.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:RNIIRP logo.png|Institūta logotips
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{zinātne-aizmetnis}}

[[Kategorija:PSRS zinātniskie institūti]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>aj00gz57ivgz2uycds613o47eyjq8z1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andžejs Sapkovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459211</id>
    <revision>
      <id>4464438</id>
      <parentid>4420717</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13265" sha1="8wx37htv0h3c52vi88d04izc67hzwu0" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Andžejs Sapkovskis
|         vārds_orig = ''Andrzej Sapkowski''
|             attēls = Andrzej Sapkowski - Lucca Comics and Games 2015 2.JPG
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1948
|         dz_mēnesis = 6
|           dz_diena = 21
|           dz_vieta = {{vieta|Polija|Lodza}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{POL}}
|            tautība = [[poļi|polis]]
|            dzimums = V
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[rakstnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[poļu valoda|poļu]]
|            periods = 1986–pašlaik
|              žanri = [[fantāzijas literatūra|fantāzija]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = &quot;[[Raganis]]&quot;
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Lodzas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Andžejs Sapkovskis''' ({{val|pl|Andrzej Sapkowski}}, dzimis {{dat|1948|6|21}}) ir [[poļi|poļu]] [[fantāzijas literatūra]]s rakstnieks. Vislabāk pazīstams kā grāmatu sērijas &quot;[[Raganis]]&quot; autors. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.andrzejsapkowski.pl/autor.html |title=Andrzej Sapkowski - Biografia |access-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190706134154/http://www.andrzejsapkowski.pl/autor.html }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Polish sci fi fantasy books.JPG|thumb|upright|Sapkovska romāni izstādīti divos plauktos ''[[Empik]]'' grāmatnīcā [[Katovice|Katovicē]]]]
Studēja [[ekonomika|ekonomiku]] [[Lodzas Universitāte|Lodzas Universitātē]], pirms kļūšanas par rakstnieku strādāja ārējās tirdzniecības uzņēmumā par vecāko tirdzniecības pārstāvi. Literāro karjeru sāka kā [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbu tulkotājs. Savu pirmo stāstu &quot;[[Raganis]]&quot; (''Wiedźmin'') sarakstīja Polijas zinātniskās fantastikas žurnāla ''[[Fantastyka]]'' rīkotajam konkursam, kur ieguva 3. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mirf.ru/Articles/art934.htm |title=НО МЫ ЖЕ СЛАВЯНЕ! РАЗГОВОР С АНДЖЕЕМ САПКОВСКИМ |access-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111011074525/http://www.mirf.ru/Articles/art934.htm }}&lt;/ref&gt; Šis stāsts tika publicēts 1986. gadā, to labi novērtēja gan kritiķi, gan lasītāji. Sapkovskis izveidoja stāstu ciklu, kuras pamatā ir &quot;Ragaņa&quot; pasaule. Tajā tika iekļauti 3 īso stāstu krājumi un 5 romāni. 1990. gados šis cikls padarīja Sapkovski par vienu no pazīstamākajiem [[Polija]]s fantāzijas žanra autoriem.&lt;ref name=mo/&gt;

Sāgas galvenais tēls ir [[Rīvijas Geralts]], no pašas bērnības trenēts briesmoņu mednieks, kas dzīvo morāli neviennozīmīgajā visumā, tomēr viņam izdodas uzturēt savu saskaņoto ētikas kodeksu. Pasaule, kur notiek darbība, ietekmēta no [[slāvu mitoloģija]]s.&lt;ref&gt;''[http://www.fantasybookreview.co.uk/Andrzej-Sapkowski/The-Last-Wish.html The Last Wish by Andrzej Sapkowski ]'', fantasybookreview&lt;/ref&gt; Geraltu bieži salīdzina ar [[Raimonds Čāndlers|Raimonda Čāndlera]] tēlu Filipu Mārlovu.&lt;ref name=mo&gt;Marek Oramus ''[http://archiwum.polityka.pl/art/jedynie-sluszny-wizerunek-wiedzmina,365834.html Jedynie słuszny wizerunek wiedźmina] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110807202628/http://archiwum.polityka.pl/art/jedynie-sluszny-wizerunek-wiedzmina,365834.html |date={{dat|2011|08|07||bez}} }}'', Polityka – nr 36 (2261) from 2000-09-02; pp. 52–54&lt;/ref&gt;

== Darbu tulkojumi un adaptācijas ==
Sapkovska darbi ir tulkoti daudzās valodās, tai skaitā [[angļu valoda|angļu]], [[igauņu valoda|igauņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] u.c. 2007. gadā krājums &quot;Pēdējā vēlēšanās&quot; tika izdots angļu valodā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gollancz.co.uk/2012/02/the-last-wish-cover-reveal-of-sorts/|title=The Last Wish Cover Reveal. . . of sorts!|work=Gollancz blog|access-date=4 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131004224434/http://www.gollancz.co.uk/2012/02/the-last-wish-cover-reveal-of-sorts/|archive-date=4 October 2013}}&lt;/ref&gt; No 2008. gada &quot;Ragaņa&quot; sāgu tulko izdevniecībā ''Victor Gollancz Ltd''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.worldcat.org/search?q=isbn%3A0575083182|title=Blood of elves|work=worldcat.org}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Sapkovska romāna &quot;Elfu asinis&quot; (''Blood of Elves'') angļu tulkojums ieguva Deivida Gemella fantāzijas balvu.&lt;ref&gt;Alison Flood, [https://www.theguardian.com/books/2009/jun/19/1 Gemmell prize for fantasy goes to Polish novel, Blood of Elves], ''Guardian'', Friday 19 June 2009&lt;/ref&gt;

&quot;Ragaņa&quot; sāgu latviešu valodā izdod [[Māris Salējs|Māra Salēja]] tulkojumā.&lt;ref name=&quot;ABC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ragaņa cikls. Pēdējā vēlēšanās, 1 |url=https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/104293-ragana_cikls_pedeja_velesanas_1.html |website=[[Zvaigzne ABC]] |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2001. gadā Polijā tika uzņemts seriāls ''Wiedźmin'', kas balstīts uz Sapkovska darbiem par Geraltu. Tam sekoja televīzijas filma ar tādu pašu nosaukumu, kuru veidoja, izmantojot seriāla fragmentus. Nedz seriāls, nedz filma neieguva pozitīvus kritiķu vērtējumus un nenopelnīja daudz ienākumu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.inquisitr.com/5809558/the-witcher-polish-tv-series/|title=Before Netflix Adapted 'The Witcher,' There Was A Polish Version of the TV Series|date=2019-12-25|website=The Inquisitr|language=en-US|access-date=2020-01-22|archive-date=2020-01-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200128181236/https://www.inquisitr.com/5809558/the-witcher-polish-tv-series/}}&lt;/ref&gt;

Polijas izstrādātājs ''[[CD Projekt Red]]'' izveidoja vairākas datorspēles pēc Sapkovska darbu motīviem. Pirmā spēle ar nosaukumu ''The Witcher'' tika izdota 2007. gada oktobrī,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.thewitcher.com/community/en/press_releases/18.html |title=The Witcher Official Website – Official Release Date! |accessdate=17 July 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070709103856/http://www.thewitcher.com/community/en/press_releases/18.html |archivedate=9 July 2007 }}&lt;/ref&gt; 2011. gadā tai sekoja videospēle ''[[The Witcher 2: Assassins of Kings]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.computerandvideogames.com/275941/news/witcher-2-release-date-confirmed/ |title=Witcher 2 release date confirmed |date=16 January 2010 |publisher=CVG |accessdate=4 June 2011 |last=Robinson |first=Andy}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maijā tika izdota sērijas 3. spēle – ''[[The Witcher 3: Wild Hunt]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ign.com/articles/2014/12/08/the-witcher-3-wild-hunt-release-date-delayed-again/|title=The Witcher 3: Wild Hunt release date delayed again|first=Luke|last=Karmali|date=8 December 2014|website=[[IGN]]|archivedate=29 March 2015|archiveurl=https://archive.today/20150329010122/http://www.ign.com/articles/2014/12/08/the-witcher-3-wild-hunt-release-date-delayed-again/}}&lt;/ref&gt;

2017. gada maijā [[straumēšana]]s platforma ''[[Netflix]]'' pasūtīja &quot;Ragaņa&quot; grāmatu sērijas angļu valodas adaptāciju. Televīzijas seriāla pirmizrāde notika 2019. gada 20. decembrī. Kādu laiku Sapkovskis bija šī projekta radošais konsultants.&lt;ref name=&quot;thr&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Stenhoupa |first1=Keita |title='The Witcher' Saga TV Series Adaptation Ordered at Netflix |journal=[[The Hollywood Reporter]] |date={{dat|2017|5|17||bez}} |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/witcher-saga-tv-series-adaptation-ordered-at-netflix-1004558 |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Andrzej Sapkowski - Book World Fair 2010 Prague.jpg|thumb|Andžejs Sapkovskis [[Prāga|Prāgā]], 2010. gada pasaules grāmatu izstādē]]
2017. gadā Sapkovskis atzina, ka grāmatu sēriju &quot;Raganis&quot; viņš sarakstījis pēc sava dēla pieprasījuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://niestatystyczny.pl/2017/02/24/10-ciekawostek-o-andrzeju-sapkowskim/ |title=10 ciekawostek o Andrzeju Sapkowskim |access-date={{dat|2020|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200128182434/https://niestatystyczny.pl/2017/02/24/10-ciekawostek-o-andrzeju-sapkowskim/ }}&lt;/ref&gt;

Intervijā Sapkovskis paziņoja, ka viņa iecienītāko rakstnieku vidū ir [[Ernests Hemingvejs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Raimonds Čāndlers]] un [[Umberto Eko]], sakot, ka &quot;man patīk viņu stils, bet es zinu, ka nekad nevarēšu būt līdzīgs viņiem&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Wszelka władza w ręce bab |url=https://sapkowskipl.wordpress.com/2017/03/13/wszelka-wladza-w-rece-bab/ |website=sapkowskipl.wordpress.com |accessdate={{dat|2020|5|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pašlaik dzīvo savā dzimtajā pilsēta [[Lodza|Lodzā]].

== Apbalvojumi un atzinība ==
Ieguvis vairākas Polijas [[fandoms|fandomu]] apbalvojumus. Saņēmis 5 Zaideļa balvas, trīs no tiem par īsprozas krājumiem ''Mniejsze zło'' (1990), ''Miecz przeznaczenia'' (1992) un ''W leju po bombie'' (1993), bet vēl divas par romāniem &quot;Elfu asinis&quot; (''Krew elfów'') un ''Narrenturm''. Viņš arī tika apbalvots ar [[Spānija]]s ''Ignotus'' prēmiju par labāko antoloģiju ''The Last Wish''. 2003. gadā par romānu ''Narrenturm'' tika nominēts vienai no Polijas prestižākajām literārajām balvām – Nike balvai. Viņš ieguva arī vairākas [[Krievija]]s fandomu balvas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://fantlab.ru/autor12|title=Анджей Сапковский|work=FantLab.ru}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2008. gada viņš ir [[Lodza]]s goda pilsonis.

=== Apbalvojumi ===
*2016: Pasaules fantāzijas balva par &quot;Ragaņa&quot; sāgu.&lt;ref&gt;[http://www.sfadb.com/World_Fantasy_Awards_2016 &quot;World Fantasy Awards 2016&quot;]&lt;/ref&gt;
*2014 un 2012: ''Gloria Artis'' sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Minister Bogdan Zdrojewski wręczył medale „Zasłużony Kulturze - Gloria Artis |url=http://www.mkidn.gov.pl/pages/posts/minister-bogdan-zdrojewski-wreczyl-medale-bdquozasluzony-kulturze---gloria-artisrdquo-4584.php |website=mkidn.gov.pl |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200201060241/http://www.mkidn.gov.pl/pages/posts/minister-bogdan-zdrojewski-wreczyl-medale-bdquozasluzony-kulturze---gloria-artisrdquo-4584.php }}&lt;/ref&gt;
*2012: ''Gloria Artis'' sudraba medaļa no Polijas Republikas kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas.
*2010: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības ''European Grand Master'' goda balva.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2010 – 2018 Awards |url=https://esfs.info/esfs-awards/2010-2/ |website=European Science Fiction Society |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
*2009 Devida Gemella fantāzijas balva.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Flūda |first1=Alisone |title=Gemmell prize for fantasy goes to Polish novel, Blood of Elves |journal=[[The Guardian]] |date={{dat|2009|6|19||bez}} |url=https://www.theguardian.com/books/2009/jun/19/1 |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;
*1997: Žurnāla ''Paszport Polityki'' balva.
*1996: Eiropas Zinātniskās fantastikas sabiedrības slavas zāles autors.&lt;ref&gt;[https://esfs.info/esfs-awards/1990-1999/ ESFS Awards 1990-1999]&lt;/ref&gt;

2005. gadā poļu kritiķis [[Stanislavs Berešs]] veica ilgstošu interviju ar Sapkovski, kura tika publicēta grāmatā ''Historia i fantastyka''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Orlinskis |first1=Vojcehs |title=Historia i fantastyka, Bereś, Stanisław; Sapkowski, Andrzej |url=https://wyborcza.pl/1,75410,2987535.html?disableRedirects=true |accessdate={{dat|2020|5|9||bez}} |date={{dat|2005|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.sapkowski.pl/ Andžeja Sapkovska oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170201074315/http://sapkowski.pl/ |date={{dat|2017|02|01||bez}} }}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://culture.pl/en/artist/andrzej-sapkowski Andrzej Sapkowski at Culture.pl]
*[http://najlepszefantasy.pl/czytelnia/18-kanon-fantasy-andrzeja-sapkowskiego/ Canon of fantasy literature, by Andrzej Sapkowski]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sapkovskis, Andžejs}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>8wx37htv0h3c52vi88d04izc67hzwu0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467014</id>
    <revision>
      <id>4464569</id>
      <parentid>4410823</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:01:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4464569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10149" sha1="205ytpcrc8by1ivsg8ek15yoy32tg5p" xml:space="preserve">[[Attēls:Akciju sabiedrība Alfa, 2022.jpg|thumb|Galvenais korpuss a/s &quot;Alfa&quot; un rūpnīcai &quot;Alfa RPAR&quot;]]
'''Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot;''' (pēc 1971. gada - Rīgas pusvadītāju ierīču ražošanas apvienība &quot;Alfa&quot;,&lt;ref&gt;[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&amp;kods=640974&amp;db_id=1 Fonda kartīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200917115636/http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&amp;kods=640974&amp;db_id=1|date={{dat|2020|09|17||bez}}}} Elektroniskā datubāze &quot;Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs&quot;&lt;/ref&gt; pēc 2004. gada - &quot;ALFA RPAR&quot; AS), ir [[Latvija]]s elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmums. Uzņēmums galvenokārt nodarbojas ar pusvadītāju ražošanu, kā arī piedāvā līgumražošanas pakalpojumus [[iespiedshēmas plate|iespiedshēmas platēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.lv/eng/comm/about.php|title=About ALFA|website=alfarzpp.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2023-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230613090106/https://www.alfarzpp.lv/eng/comm/about.php}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma un tā struktūrā ietilpstošo uzņēmumu galvenie eksporta noieta tirgi ir Krievija un Baltkrievija.

Rīgas pusvadītāju rūpnīca &quot;Alfa&quot; bija bija viens no pirmajiem uzņēmumiem [[Padomju Savienība|PSRS]], kas [[1960. gadi|1960. gados]] sāka ražot integrālās mikroshēmas; tās izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un [[kosmoss|kosmosa]] nozares vajadzībām.

AS &quot;Alfa RPAR&quot; 2022. gadā bija 144 darbinieki, un uzņēmums strādāja ar 3,5 miljonu eiro apgrozījumu un 0,3 miljonu eiro zaudējumiem.

== Uzņēmuma struktūra ==
AS &quot;Alfa RPAR&quot; ir AS &quot;Alfa&quot; meitassabiedrība, kam pieder 100% uzņēmuma akciju daļu.

Uzņēmuma AS &quot;Alfa RPAR&quot; produkciju Krievijā pārstāv tā māsas uzņēmums (arī AS &quot;Alfa&quot; meitassabiedrība) - OOO &quot;АЛЬФА&quot;, kas izplata gan AS &quot;Alfa RPAR&quot;, gan AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot; produkciju caur tirdzniecības uzņēmumu &quot;Lesta-M&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.importgenius.com/russia/importers/%D0%BE%D0%BE%D0%BE-%D0%BA%D0%BE%D0%BC%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F-%D0%BB%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B0-%D0%BC|title=Ооо Компания Леста-м {{!}} See Full Import/Export History|last=Ninja|first=with ❤️ Code|website=ImportGenius|access-date=2023-09-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; kuram ir piešķirtas &quot;ekskluzīvas tiesības&quot; piegādāt produkciju ieroču un militārā aprīkojuma ražotājiem Krievijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html|title=О компании|last=www.alfarzpp.ru|access-date=19/09/2023|archive-date={{dat|2022|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702201946/https://alfarzpp.ru/rus/comm/about.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html|title=Генеральный представитель АО &quot;ALFA RPAR&quot; в России ООО &quot;АЛЬФА|website=web.archive.org|access-date=2023-09-19|date=2022-07-02|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702211602/https://alfarzpp.ru/rus/comm/contact_us.html}}&lt;/ref&gt; Baltkrievijā šo uzņēmumu produkciju pārstāv ООО &quot;АЛЬФА-БЛР&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alfablr.by/|title=RD ALFA Microelectronics {{!}}|website=alfablr.by|access-date=2023-09-19|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004195444/https://alfablr.by/}}&lt;/ref&gt;

Savukārt AS &quot;Alfa&quot; lielākais akcionārs ir SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot; ar 96,9% akciju daļu, kura īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Aleksandrs Kuzņecovs, Aleksandrs Zaslavskis un Krievijas pilsonis Viktors Sedovs.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.09.2023-the-insider-latvijas-uznemumi-apgada-krievijas-militaras-rupnicas-ar-mikroshemam.a524590/|title=«The Insider»: Latvijas uzņēmumi apgādā Krievijas militārās rūpnīcas ar mikroshēmām|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot; ir arī vairākuma akcionārs uzņēmumiem AS &quot;Alton&quot; (iespiedplašu montāža, kabeļu izstrādājumu un elektronisko bloku izgatavošana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alton.lv/lat/about_us.html|title=ALTON|website=www.alton.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; kā arī AS &quot;Rīgas autoelektrokomponentu rūpnīca&quot; (AS RAR), kas ražo dažādas auto detaļas, galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem - JSC &quot;GAZ&quot;, AS &quot;VAZ&quot; un AS &quot;MTZ&quot;, bet arī Ukrainas uzņēmumiem - AS &quot;ZAZ&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as-rar.lv/onas.html|title=Предприятие AS|website=as-rar.lv|access-date=2023-09-19|archive-date=2024-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240620175330/https://as-rar.lv/onas.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1960. gadā sāka darboties Rīgas aparātbūves rūpnīca, tajā ražoja [[diode]]s un [[tranzistors|tranzistorus]], bet no 1962. gada mikroshēmas. [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]], kurā atradās rūpnīca, pārdēvēja par [[Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu. 1965. gadā rūpnīca pārgāja PSRS militārā kompleksa pakļautībā, 1966. gadā to pārdēvēja par Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR, ''РЗПП''). 1966. gadā nodibināja [[Rīgas mikroaparātu zinātniski pētnieciskais institūts|Rīgas mikroaparātu ZPI]] (RMZPI, ''РНИИМП'').

1971. gadā RPAR un RMZPI apvienoja, izveidojot ražošanas tehnisko apvienību “Alfa” [[Ropažu iela (Rīga)|Jurija Gagarina ielā]] 140 Rīgā, 1977. gadā to pārdēvēja par ražošanas apvienību “Alfa” PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā, kurā ietilpa arī [[Gulbene]]s rūpnīca &quot;Mitrāns&quot; (1976), rūpnīca &quot;Invertors&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]] 240 Rīgā (1977). 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu, tajā strādāja apmēram 11 000 darbinieku.&lt;ref&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/26232 Jānis Šiliņš. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā] enciklopedija.lv&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atgūšana]]s laikā, deviņdesmito gadu beigās, uzņēmums tika privatizēts, par lielāko akcionāru kļūstot SIA &quot;Zinātniskais Centrs Mikroelektronika&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par 'Alfas' straujo atdzimšanu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Privatizācijas procesa ietvaros veiktās pārstrukturizācijas rezultātā tika izveidotas vairākas uzņēmuma struktūrvienības - AS &quot;Alfa Ekspo&quot;, &quot;Mitrāns&quot;, AS &quot;Alton&quot;, &quot;IRM&quot;, Rīgas Mikroaparātu Zinātniski pētnieciskais institūts (vēlāk - AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot;), AS &quot;Alfa&quot; &quot;Invertors&quot; un &quot;Alfa&quot; PRO.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F454_VI.pdf archiv.org.lv]&lt;/ref&gt;

Vairums jaunizveidoto stuktūrvienību laika gaitā bankrotēja un tika likvidētas vai pārdotas. Piemēram, AS &quot;Alfa Ekspo&quot; ar tai piederošo rūpnīcas kompleksa ēku  Brīvības gatvē 372 Rīgā, iegādājās Norvēģijas investīciju grupa &quot;Linstow Varner&quot;, kas 1998. gadā uzsāka ēkas rekonstrukciju, lai jau 2001. gadā to atvērtu kā tolaik lielāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs, saglabājot tā vēsturisko nosaukumu - &quot;[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:418116%7Carticle:DIVL712|title=Lielākais tirdzniecības centrs Baltijas valstīs. Latvijas Vēstnesis, Nr.33.|website=periodika.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linstowbaltic.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Linstow Baltic|access-date=2023-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā pārtrauca darboties Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca Ropažu ielā 140,&lt;ref&gt;[https://company.lursoft.lv/rigas-pusvaditaju-aparatu-rupnica/40003084669 company.lursoft.lv]&lt;/ref&gt; taču vēlāk ražošanu atjaunoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php|title=Semiconductor production - ALFA -Riga Latvia Europe|website=www.alfarzpp.lv|access-date=2022-10-05|archive-date=2022-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220118013104/https://alfarzpp.lv/eng/sc/semiconductor.php}}&lt;/ref&gt; Tāpat joprojām darbojas AS &quot;Alton&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://alton.lv/about_us.html|title=ALTON|website=alton.lv|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; un AS &quot;RD Alfa Mikroelektronikas departaments&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdalfa.eu/en/menu/9-About_us.html|title=RD ALFA Microelectronics {{!}} About us|website=www.rdalfa.eu|access-date=2023-09-19}}&lt;/ref&gt; Lai arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzņēmumu darbības apjoms ievērojami samazinājies, tomēr ražošana nav apstājusies.

== Saistība ar Krievijas militārajām operācijām ==
2023. gadā medijos izskanēja ziņas, ka vairāki Krievijas uzņēmumi, kas saistīti ar militāro nozari, piemēram, Zinātniski pētnieciskais elektronisko aparātu institūts (NIIEP), [[Iževska]]s Elektromehāniskā rūpnīca &quot;Kupol&quot; (IEMZ) un [[Ufa]]s instrumentu ražošanas asociācija, iegādājās Rīgā ražotās mikroshēmas ar &quot;RD Alfa&quot; un &quot;Alfa RPAR&quot; preču zīmēm arī pēc Eiropas Savienības sankcijām šādu preču eksportam uz Krieviju. Tomēr oficiāli nav zināms, vai tās ir tikušas izmantotas raķešu ražošanā Krievijas militārajām vajadzībām.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/politika/264866|title=Рижский бальзам на душу Путина: как латвийский бизнес оснащает российскую армию микросхемами|website=The Insider|access-date=2023-09-19|language=ru|archive-date=2023-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230927054719/https://theins.info/politika/264866}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Organizācija-aizmetnis}}
{{Lielie uzņēmumi Latvijā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Ropažu iela]]</text>
      <sha1>205ytpcrc8by1ivsg8ek15yoy32tg5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vipingas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472135</id>
    <revision>
      <id>4464269</id>
      <parentid>4410278</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4464269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1218" sha1="tvj1np7fz8bj2yuglih4z6i27rm0i0i" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums = Vipingas iela
|attēls = 
|attēla paraksts = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rēzekne|Rēzeknē]]
|karte = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|kartes paraksts = 
|pilsēta = {{Rēzekne}}
|rajons = [[Vipinga]]
|ielas garums = 810 m
|atklāta = 
|vēst nosaukumi = 
|joslu skaits = 1
|ielas segums = [[grants]]
|ievēr celtnes = [[Vipingas parks]]
|cits = 
}}

'''Vipingas iela''' ir [[Rēzekne]]s pilsētas [[Vipinga]]s mikrorajona iela ar [[grants]] segumu, tā sākas kā [[Franča Kempa iela (Rēzekne)|Franča Kempa ielas]] atzarojums, iet gar [[Vipingas parks|Vipingas parka]] dienvidu robežu, un beidzas pie pilsētas robežas ar strauju pagriezienu uz [[Sprūževas iela|Sprūževas ielu]].

== Ielu savienojumi ==
Vipingas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Franča Kempa iela (Rēzekne)|Franča Kempa iela]] (T veida krustojums)
* [[Egļu iela (Rēzekne)|Egļu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ausekļa iela (Rēzekne)|Ausekļa iela]]
* [[Sprūževas iela]] (V veida krustojums)

== Objekti ==
* Vipingas ielā 11 atrodas [[Vipingas parks]].


{{Rēzekne-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rēzeknes ielas}}

[[Kategorija:Ielas Rēzeknē]]</text>
      <sha1>tvj1np7fz8bj2yuglih4z6i27rm0i0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brioloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472157</id>
    <revision>
      <id>4464592</id>
      <parentid>4250514</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:55:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6952" sha1="12dtfstjc0fvffjk0wlrd8v8omowtyp" xml:space="preserve">
[[Attēls:Samanos1.JPG|thumb|Sūnu zemsedze mežā]]
'''Brioloģija''' ({{val|el|βρύον}} (''bryon'') — 'sūna' un ''λόγος'' (''logos'') — ‘jēdziens, zinātne’)&lt;ref&gt;''Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca''. Rīga : Norden AB, 2001. 114. lpp., ISBN 9984-9383-5-2&lt;/ref&gt; — [[botānika]]s nozare, kas pēta [[Pirmsvasas augi|sūnas]]: noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, [[Ekoloģija|ekoloģiju]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;''Latvijas padomju enciklopēdija'', 2.sēj. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982.&lt;/ref&gt; Sūnu pētniekus sauc par '''briologiem'''.

== Brioloģijas vēsture ==
Brioloģijas pirmsākumi rodami 16.—18. gs. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] (K. Šmidels, J. Hedvigs). Par zinātni brioloģija izveidojās 19. gs. vidū, kad V. Hofmeisters ([[Vācija]]) 1851. gadā sūnu attīstībā atklāja paaudžu maiņu.

[[Latvija|Latvijā]] pirmie brioloģiskie pārskati publicēti 19. gs. (G. Girgensons, Andrejs Brutāns (''Bruttan'')). 20.gs izvērtās pētījumi sūnu floristikā un ekoloģijā (J. Mikutovičs, [[Kārlis Reinholds Kupfers|K.R. Kupfers]], A. Apinis). Prof. [[Nikolajs Malta]] pētījis ''Zygodon'' un ''Ulota'' ģinšu taksonomiju, morfoloģiju un bioloģiskās īpatnības, izdalījis vairākas varietātes un formas, izanalizējis sugu ģeogrāfisko izplatību.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izdoti pirmie sūnu noteicēji ([[Marija Galeniece]], [[Laima Tabaka]], [[Austra Āboliņa]]). Sūnas pētītas, veicot [[Purvs|purvu]] un [[Meža tipi Latvijā|mežu]] [[augājs|augāja]] tipu kartēšanu, purvu un mežu ekoloģiskajos pētījumos, sastādīti Latvijas sūnu [[flora]]s saraksti, sugu izplatības kartes, izdalītas īpaši aizsargājamās sugas un sūnas kā aizsargājamu biotopu indikatori.

== Brioloģija mūsdienās ==

Mūsdienās sūnu pētnieki strādā [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”]], [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejā]], [[Dabas aizsardzības pārvalde|Dabas aizsardzības pārvaldē]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] u. c. Sūnas izmanto kā [[Modeļorganisms|modeļorganismus]] dažādu zinātnisku problēmu noskaidrošanai ― piemēram, kā gaisa piesārņojuma un biotopu dabiskuma indikatorus, globālo klimata pārmaiņu rādītājus. Tās palīdz izprast pasaules evolūcijas procesu un dzīvās dabas funkcionēšanu.

Lai veicinātu topošo un jauno briologu prasmes un zināšanas Daugavpils Universitāte vairākus gadus rīko briologu &quot;skolas&quot;. To laikā notiek apmācības sūnu noteikšanā, ekoloģijā un aizsardzībā. Mācības parasti notiek DU studiju un pētniecības centrā “Ilgas”.

Liela loma brioloģijas attīstībā ir starptautiskajām briologu organizācijām, kuras rīko dažādus seminārus, apmācības, konferences, izdod publikācijas, izstrādā pētījumu projektus. Tās palīdz briologiem sazināties un apmainīties ar zināšanām. Jaunajiem speciālistiem tiek radītas iespējas sazināties ar vadošajiem pasaules speciālistiem. Arī vairāki Latvijas briologi ir biedri šajās organizācijās.

Lielākās starptautiskās Briologu organizācijas:

1) Britu Briologu biedrība (http://www.britishbryologicalsociety.org.uk/), kurai ir liela loma pasaules mērogā, jo šī ir viena no vecākajām briologu organizācijām pasaulē;

2) Starptautiskā Briologu asociācija (https://www.facebook.com/Bryodivevol/);

3) Amerikas Briologu un Lihenologu asociācija (http://www.abls.org/);

4) Ziemeļu Briologu biedrība (https://www.nordicbryologicalsociety.com/);

5) Viduseiropas Brioloģijas un Lihenoloģijas darba grupa (https://blam-bl.de/).

Latvijas sūnu pētnieki ir izveidojuši [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s Briologu sekciju. Katru gadu tiek nosaukta '''[[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]]''' — sūnu suga, kurai tiek veltīta īpaša uzmanība, uzsverot tās nozīmi Latvijas ekosistēmās un dabas daudzveidības saglabāšanā. Latvijas briologi organizē starptautiskus pasākumus, piemēram, Sūnu pētnieku maratonus. Tajos briologi vairāku dienu laikā strādā kādā īpaši aizsargājamā teritorijā&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.facebook.com/SunasLatvija|title=Facebook|website=www.facebook.com}}&lt;/ref&gt;. 
2023. gada izskaņā tika izdots &quot;Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023&quot;, kurā aprakstītas 648 sūnu sugas, 12 pasugas un 21 varietāte, kas līdz šim konstatētas Latvijā&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://du.lv/aktualitates/latvijas-sunu-taksonu-saraksta-2023-atversanas-pasakums/?fbclid=IwAR3fl76Lnxtu6KrZQ0QeZNRD-EywGvxrdLlc77kMr912_EsBi0TrZmOLKrw|title=Latvijas sūnu taksonu saraksta 2023 atvēršanas pasākums &gt; Daugavpils Universitāte|date=2023. gada 14. dec.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. 

Latvijā brioloģijas pamatus var apgūt Latvijas Universitātes [[Bioloģijas fakultāte|LU Bioloģijas fakultātē]], [[Daugavpils Universitāte |Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu fakultātē]] un [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātē]].

== Literatūras izlase ==
* Malta, N. ''Sūnas. Latvijas zeme, daba, tauta'', 2.sēj. Rīga, 1936.
* Āboliņa, A., Vimba, E. ''Latvijas PSR mežu ķērpju un sūnu noteicējs''. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.
* Galeniece, M., Tabaka L. ''Latvijas sfagnu sūnu noteicējs''. Rīga, 1962.
* Lārmanis, V., Priedītis, N., Rudzīte, M. ''Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata''. Rīga, Valsts meža dienests, 2000.
* Strazdiņa, L. et al. ''Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem''. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2011.
* Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. ''Latvijas ķērpji un sūnas''. Taksonu saraksts. Rēzekne, Latgales druka, 2015.
* Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023. Daugavpils University Press Saule ISBN: 978-9984-14-999-8
[https://www.researchgate.net/publication/376716914_LATVIJAS_SUNU_TAKSONU_SARAKSTS_CHECKLIST_OF_LATVIAN_BRYOPHYTES (PDF) LATVIJAS SŪNU TAKSONU SARAKSTS (CHECKLIST OF LATVIAN BRYOPHYTES)]

== Periodiskie izdevumi ==
* ''Journal of Bryology''
* ''The Bryologist''
* ''Arctoa'' (http://arctoa.ru/en/About-en/) 
* ''Cryptogamie''
* ''Bryologie'' (https://bioone.org/journals/cryptogamie-bryologie/issues)
* ''Evansia'' (https://bioone.org/journals/evansia/issues)
* ''Herzogia'' (https://bioone.org/journals/herzogia/issues)
* ''Journal of Hattori Botanical Laboratory'' (https://hattorilab.org/en/downloads/)
* ''Lindbergia'' (http://www.lindbergia.org/)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.facebook.com/SunasLatvija Facebook vietne &quot;Sūnas Latvijā&quot;]


[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Botānika]]
[[Kategorija:Sūnaugi]]</text>
      <sha1>12dtfstjc0fvffjk0wlrd8v8omowtyp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bogdans Šahno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476203</id>
    <revision>
      <id>4464565</id>
      <parentid>4165351</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:49:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4373" sha1="pkn6xq0o7rvuk5t8c5w2wzunvriz9ye" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Bogdans Šahno
| vārds_orģ           = ''Bohdan Szachno''
| attēls              = Bohdan Szachno, poseł Dumy Rosyjskiej.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 1906. gada foto
| amats               = [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s I sasaukuma deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| dzim_dati           = {{dat|1868|10|14}}
| dzim_vieta          = [[Juzefovas muiža]], [[Daugavpils apriņķis]], &lt;br&gt;
[[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{mdv|1955|12|13|1868|10|14}}
| mir_vieta           = [[Lodza]], {{POL}}
| apglabāts           = 
| tautība             = [[Latvijas poļi|polis]]
| partija             = 
| tēvs                = Broņislavs Šahno
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = [[jurists]]
| alma_mater          = [[Tērbatas Universitāte]]

}}

'''Bogdans Šahno''' ({{val|pl|Bohdan Szachno}}, 1868—1955) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes [[jurists]] un sabiedriskais darbinieks, [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s I sasaukuma deputāts no [[Vitebskas guberņa]]s.&lt;ref&gt;[https://dlib.rsl.ru/viewer/01003750528#?page=64 Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Первый созыв. М, 1906]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Juzefovas jezupavas muiza.jpg|thumb|left|200px|Juzefovas muižas kungu māja.]]

Dzimis 1868. gada 14. oktobrī [[Juzefovas muiža]]s īpašnieka Broņislava Šahno ģimenē.&lt;ref&gt;[http://www.sejm-wielki.pl/b/psb.33035.1 Bohdan Szachno (ID: psb.33035.1)] no ''Polski Słownik Biograficzny'' t. 46 s. 357&lt;/ref&gt;
Pēc mācībām ģimnāzijā studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, 1887. gadā iestājās Tērbatas poļu studentu korporācijā ''Polonia''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archiwumkorporacyjne.pl/index.php/muzeum-korporacyjne/wilno/konwent-polonia/ |title=Konwent Polonia, coetus II sem. 1887 |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210128015237/https://www.archiwumkorporacyjne.pl/index.php/muzeum-korporacyjne/wilno/konwent-polonia/ }}&lt;/ref&gt;
Kopā ar jaunāko brāli Marianu Šahno (1870—1923) ieguva savā īpašumā Juzefovas un Hoftenbergas muižas. Ap 1900. — 1901. gadu vēlīnā historicisma stilā uzcēla jaunu [[Juzefovas muiža]]s ēku pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta, bet viņa brālis Marians Šahno uzcēla [[Hoftenbergas muiža]]s kungu māju. Nodarbojās ar zemkopību, vairākkārt saņēma augstākos apbalvojumus lauksaimniecības izstādēs.
1903. gadā Bogdanu Šahno ievēlēja par Daugavpils apriņķa [[zemste]]s deputātu. 1904. gadā viņš kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s lauku īpašnieku biedrības goda biedru.

1906. gada 26. martā Vitebskas guberņas muižnieki viņu ievēlēja par Krievijas Impērijas Valsts Domes deputātu, darbojās Rietumu nomaļu frakcijā. Pēc Valsts domes atlaišanas atgriezās no Pēterpils savā lauku īpašumā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā neilgi bija [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķa]] vecākais.
Pēc 1922. gada dzīvoja [[Viļņa|Viļņā]], bija [[Latgale]]s zemes īpašnieku savienības priekšsēdētājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujene.lv/Media/Default/muzejs/buklets_polu.pdf |title=Poļu biedrība &quot;Promień&quot; |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160914225140/http://naujene.lv/Media/Default/muzejs/buklets_polu.pdf }}&lt;/ref&gt; filistru biedrības ''Koło Filistrów'' priekšsēdētāja vietnieks, Viļņas ''Ziemski Bank'' viceprezidents.
Miris 1955. gada 13. decembrī [[Lodza|Lodzā]].&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1629 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šahno, Bogdans}}
[[Kategorija:1868. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>pkn6xq0o7rvuk5t8c5w2wzunvriz9ye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486037</id>
    <revision>
      <id>4464332</id>
      <parentid>4409518</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:28:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65827" sha1="l5y7p75r77pnpnfhw4gzwghaou7ig2b" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{ih|BLR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Baltkrievija}} [[Mihails Zaharovs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Konstantīns Šostaks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Denijs Teilors]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Aleksejs Kolosovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Iļja Solovjovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stepans Faļkovskis]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Iļja Šinkevičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Niks Beilens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jevgeņijs Ļisovecs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Henkels]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Kodola]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dmitrijs Znaharenko]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Andrejs Antonovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dmitrijs Korobovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Jerjomenko]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Staņislavs Lopačuks]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksejs Protass]]
| {{flaga|ASV}} [[Hēršijas &quot;Bears&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihails Stefanovičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Demkovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džefs Plats]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jegors Šarangovičs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ņikita Komarovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Fransiss Parē]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sergejs Kosticins]]
| {{flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sjarhejs Drozds]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Yunost&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Germans Ņesterovs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} ''[[HK Gomel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 90
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Daņila Klimovičs]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} ''[[HC Dinamo Molodechno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Šeins Prinss]]
| {{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksejs Belevičs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19310/belarus IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Čehija}} [[Filips Pešāns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Šimons Hrubecs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Romāns Vils]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Libors Hājeks]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Davids Musils]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Davids Sklenička]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Filips Hroneks]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lukašs Kloks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mihāls Moravčiks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ondržejs Vitāseks]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Libors Šulāks]]
| {{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Zadina]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jakubs Vrāna]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Musils]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dominiks Kubalīks]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jakubs Fleks]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Radans Lencs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jans Kovāržs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matejs Stranskis]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 52
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miheils Spačeks]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jirži Smejkals]]
| {{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 69
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lukāšs Radils]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Hitils]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 78
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Robins Hanzls]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 79
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomāšs Zahorna]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jirži Sekāčs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19306/czech-republic IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|DEN}} ===
* Galvenais trenerisː{{Flaga|Dānija}} [[Heincs Ēlers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Frederiks Dihovs]]
| {{flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Sebastians Dāms]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Matiass Lasens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Markuss Lauridsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Lauridsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Emils Kristensens]]
| {{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 41
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jespers Jensens|Jespers Jensens Ābo]]
| {{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 47
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Larsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nikolass Jensens]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Andersens]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Trū]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Jensens]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mortens Madsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Timra IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jūliāns Jakobsens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mortens Poulsens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jespers Jensens (hokejsts, dzimis 1987. gadā)|Jespers Jensens]]
| {{flaga|Dānija}} [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niklass Hards]]
| {{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Bau]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Nikolajs Maiers]]
| {{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 75
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Froms]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikels Bedkers]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niks Olsens]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19309/denmark IIHF]&lt;/small&gt;

=== [[Krievijas hokeja izlase|KOK]] ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Krievija}} [[Valērijs Bragins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Aleksandrs Samsonovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ivans Bočarovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Artjoms Zubs]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Vladislavs Gavrikovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ivans Provorovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ņikita Zadorovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Igors Ožiganovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 87
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Rušans Rafikovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Lokomotiv&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 98
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Grigorijs Dronovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ivans Morozovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Voronkovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pāvels Karnavuhavs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konstantīns Okulovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihails Grigorenko]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jevgeņijs Timkins]]
| {{flaga|RUS}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 57
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Švecs-Rogovojs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Slepiševs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Burdasovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Emils Gaļimovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 78
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maksims Šalunovs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Vladislavs Kameņevs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Barabanovs]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19304/russia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Lielbritānija}} [[Pīts Rasels]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džeksons Vistls]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Bens Baunss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džordans Hidlijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Dalass Erhārds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marks Gersaids]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Deivids Filipss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marks Ričardsons]]
| {{flaga|Vācija}} [[Rote Teufel Bad Nauheim]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Pols Svindlehērsts]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džošs Tetlovs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Bens O'Konors]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steeldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Sems Džounss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Deivids Klementss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Lašovics]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Metjū Maierss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brets Perlīni]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Liams Kērkss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sems Dagans]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūiss Huks]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūks Ferara]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džonatans Filipss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maiks Hemonds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 59
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ross Vīnuss]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendens Konolijs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Olivers Beteridžs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Notingemas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 75
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Dauds]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kīrens Longs]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Bens Leiks]]
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Mančestras &quot;Storm&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19311/great-britain IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|Kanāda}} [[Kreigs Remzijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Juliuss Hudāčeks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Adams Huska]]
| {{flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 42
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Branislavs Konrāds]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Adams Jānošīks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Šimons Nemecs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mario Grmans]]
| {{Flaga|Somija}} [[Lapēnrantas &quot;SaiPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Samuels Kņažko]]
| {{Flaga|Somija}} ''[[Turku TPS]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Martins Gernats]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mihals Ivans]]
| {{flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mislavs Rosandičs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Daniels Gahulinecs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HC 07 Detva]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Martins Bučko]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Pardubice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mareks Djaloga]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Pardubice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pavols Skalickis]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Milošs Kelemens]]
| {{flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mihals Krištofs]]
| {{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Lantoši]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dāvids Bucs]]
| {{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matušs Sukeļs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Liška]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mareks Hrivīks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Peters Cehlāriks]]
| {{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Milošs Romans]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jurajs Slafkovskis]]
| {{Flaga|Somija}} ''[[Turku TPS]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marians Studeničs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Martins Faško-Rudāšs]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HC 05 Banska Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kristiāns Pospīšils]]
| {{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adriāns Holešinskis]]
| {{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19308/slovakia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|SUI}} [[Patriks Fišers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Reto Berra]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Melvins Nifelers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Leonardo Dženoni]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Santeri Alatalo]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Rafaels Diass]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Tobiass Gaisers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mirko Millers]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Romēns Lefels]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ramons Unterzanders]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 86
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Janiss Mozers]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 97
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jonass Zīgentālers]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Vensāns Praplāns]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andress Ambīls]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niko Hišīrs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Gregorijs Hofmanis]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Filips Kuraševs]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tīmo Meiers]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 59
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dario Simions]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 60
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tristans Šervē]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 61
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Fabriss Hercogs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Enco Korvi]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Svens Andrigeto]]
| {{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kristofs Berči]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19307/switzerland IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|SWE}} [[Jūhans Garpenlēvs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viktors Fasts]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ādams Reideborns]]
| {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Klāss Dālbeks]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Henriks Tēmerness]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lorenss Piluts]]
| {{flaga|Krievija}} [[Čeļabinskas &quot;Traktor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nilss Lundkvists]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Luleå HF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Magnuss Nīgrens]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Viktors Lēvs]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 64
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jūnatans Pūdass]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adrians Kempe]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Makss Friberjs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pontuss Holmberjs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pērs Lindholms]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelefteo AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Markuss Sērensens]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Oskars Lindberjs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mario Kempe]]
| {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Īsaks Lundestrems]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andrēass Vingerli]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelefteo AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kārls Klingberjs]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 67
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rikards Rakels]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Viktors Olofsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Deniss Rasmusens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19305/sweden IIHF]&lt;/small&gt;

== B grupa ==

=== {{ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|USA}} [[Džeks Kapjuano]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džeiks Etingers]]
| {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Entonijs Stolarzs]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Kals Pītersens]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Raiens Šī]]
| {{flaga|ASV}} [[Teksasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Rojs]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Konors Makijs]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ādams Klendenings]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kriss Vaidmens]]
| {{flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Tenisons]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Zeks Džounss]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mets Heliksons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bingemtonas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 86
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Volanins]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Braiens Boils]]
| {{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Trevors Mūrs]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Raiens Donato]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džeks Drūrijs]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džeisons Robertsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kevins Rūnijs]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Saša Hmelevskis]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kolins Blekvels]]
| {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Eriks Robinsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 62
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kevins Lebanks]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Teidžs Tompsons]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 83
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konors Gārlends]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džastins Abdelkaders]]
| {{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19314/united-states IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|ITA}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Gregs Airlends]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Davide Fadani]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Demjens Klara]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Džastins Facio]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Pīters Spornbergers]]
| {{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Lorenco Kaseti]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Daniels Glira]]
| {{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stefano Marketī]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Fils Pjetroniro]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[SG Cortina]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Gregorio Džioss]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[SHC Fassa]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Sebastiano Sorakrepa]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Stefano Džiliati]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pīters Hokoflers]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomass Galimberti]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Eppan Pirates]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rafaels Andergasens]]
| {{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Simons Pitšīlers]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Angelo Mičeli]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 46
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ivans Deluka]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antonī Bardaro]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Rosa]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Alekss Petans]]
| {{flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Luka Frigo]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Daniels Franks]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[HC Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Magnabosko]]
| {{flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey 1935|Asiago Hockey]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19318/italy IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|CAN}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Žerārs Galāns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Eidins Hils]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Dārsijs Kempers]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Maikls Dipjetro]]
| {{flaga|ASV}} [[Jūtikas &quot;Comets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Breidens Šnaiders]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Brendonas &quot;Wheat Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džeikobs Bernārds-Dokers]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kolins Millers]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ouens Pauers]]
| {{flaga|ASV}} [[Mičiganas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Šons Volkers]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mario Ferrāro]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Trojs Stečers]]
| {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Nikolā Bodēns]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Liams Foudijs]]
| {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džerets Endersons-Doulens]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Geibriels Vilardi]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Adams Enrike]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Džastins Denforts]]
| {{flaga|Krievija}} [[Podoļskas &quot;Vitjaz&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niks Pols]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendons Hāgels]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maikls Bantings]]
| {{flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Konors Brauns]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Makss Komtuā]]
| {{flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Brendons Pirri]]
| {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kouls Perfeti]]
| {{Flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19312/canada IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|KAZ}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|KAZ}} [[Jurijs Mihailiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Demids Jeremejevs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} ''[[HK Temirtau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 30
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ņikita Bojarkins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Andrejs Šutovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 4
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jegors Šalapovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Džesijs Blekers]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kirils Polohovs]]
| {{flaga|Krievija}} ''[[HC Tambov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 28
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Valerijs Orehovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 44
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Darens Dīcs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ivans Stepaņenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Atirau &quot;Beibarys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Viktors Svedbergs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 65
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Samats Danijars]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Aleksejs Makļukovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ņikita Mihailiss]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artjoms Lihotņikovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kērtiss Volks]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jegors Petuhovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Pavels Akoļzins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kirils Paņukovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Romāns Starčenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 49
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Aleksandrs Šins]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 64
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Arkādijs Šestakovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 68
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Gurkovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
|[[Sajans Danijars]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 84
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kirils Savickis]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Ustjkamenogorskas &quot;Kazzinc-Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 88
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jevgeņijs Rimarevs]]
| {{flaga|Krievija}} [[Hantimansijskas &quot;Jugra&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 89
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Sagadejevs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Dmitrijs Ševčenko]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 96
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Alihans Asetovs]]
| {{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19319/kazakhstan IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Bobs Hārtlijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 74
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Ivars Punnenovs]]
| {{flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 80
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Matīss Kivlenieks]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 98
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Jānis Kalniņš (hokejists)|Jānis Kalniņš]]
| {{Flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristaps Sotnieks]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Gunārs Skvorcovs]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 26
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Uvis Jānis Balinskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvinov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Oskars Cibuļskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvinov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ralfs Freibergs]]
| {{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 32
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Artūrs Kulda]]
| {{flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 72
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jānis Jaks]]
| {{flaga|ASV}} [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 77
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristaps Roberts Zīle]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 94
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristiāns Rubīns]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Renārs Krastenbergs]]
| {{flaga|Austrija}} ''[[VSV Villach]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lauris Dārziņš]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rihards Marenis]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Kiruna IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 14
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rihards Bukarts]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mārtiņš Karsums]]
| {{flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kaspars Daugaviņš]]
| {{Flaga|Krievija}} [[Podoļskas &quot;Vitjaz&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mārtiņš Dzierkals]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miķelis Rēdlihs]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Olimp&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andris Džeriņš]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 70
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Miks Indrašis]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 71
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Roberts Bukarts]]
| {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 87
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Gints Meija]]
| {{flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ronalds Ķēniņš]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Oskars Batņa]]
| {{flaga|Francija}} ''[[Anglet Hormadi Élite]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 96
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Māris Bičevskis]]
| {{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19316/latvia IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|NOR}} [[Peters Tūresens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Jūnass Arncens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 33
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Henriks Haukelands]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Henriks Holms]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Erlends Lesunds]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jūnass Holess]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 17
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Stefans Espelands]]
| {{Flaga|Austrija}} ''[[EC Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Bulls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ūle Jūlianss Holms]]
| {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Estbijs]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 43
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Makss Krogdāls]]
| {{Flaga|Lielbritānija}} [[Koventri &quot;Blaze&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 49
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kristians Kosastuls]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 76
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ēmils Lillebergs]]
| {{flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Warriors]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Treteness]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Andreass Heiers]]
| {{flaga|Norvēģija}} ''[[Stjernen Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Ludvigs Hofs]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Samuels Sulems]]
| {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Sondre Uldens]]
| {{Flaga|Lielbritānija}} [[Šefīldas &quot;Steelers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tommijs Kristiansens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Magnuss Henriksens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 18
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tobīass Lindstrems]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Eiriks Salstens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Emilio Petersens]]
| {{flaga|ASV}} [[Stoktonas &quot;Heat&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Martins Reimarks]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Kens Andrē Ūlimbs]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 46
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matīss Ūlimbs]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 51
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matss Roseli Ūlsens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikaels Hāga]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 93
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tomass Valkve-Ūlsens]]
| {{Flaga|Norvēģija}} ''[[Frisk Asker]]''
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19317/norway IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 29
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Harri Seteri]]
| {{flaga|Krievija}} [[Novosibirskas &quot;Sibirj&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Janne Juvonens]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 45
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Juho Olkinuora]]
| {{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ville Poka]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olli Mēte]]
| {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Tonijs Sunds]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Olivers Kaski]]
| {{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 39
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Kims Nousiainens]]
| {{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Peteri Lindbūms]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 50
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mīka Koivisto]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 52
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Mikaels Sepele]]
| {{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 55
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Ate Ohtamā]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Lokomotiv&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 61
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Alekss Rindells]]
| {{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marko Antila]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 13
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Mikaels Ruohomā]]
| {{flaga|Krievija}} [[Novosibirskas &quot;Sibirj&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Antons Lundels]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 20
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Niko Ojameki]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Innala]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Artu Ruotsalainens]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 24
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Hanness Bjerninens]]
| {{flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Karjalainens]]
| {{flaga|Krievija}} [[HK Soči]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 27
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Petri Kontiola]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tēmu Turunens]]
| {{flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 47
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Peters Tīvola]]
| {{flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Valteri Pūstinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 76
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Jere Sallinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 80
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Saku Menalanens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 81
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Īro Pakarinens]]
| {{flaga|Somija}} [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19313/finland IIHF]&lt;/small&gt;

=== {{ih|GER}} ===
* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Toni Sēderholms]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; | {{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; | Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; | Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 31
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Niklass Troitle]]
| {{flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 35
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Matīass Nīderbergers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 90
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-V}}
| [[Fēlikss Brikmans]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Korbinians Holcers]]
| {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 9
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Leons Gavanke]]
| {{flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 11
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marko Novāks]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 38
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Fabio Vāgners]]
| {{flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 41
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Jonass Millers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 53
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Morics Zeiders]]
| {{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Marsels Brants]]
| {{flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 91
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-A}}
| [[Morics Millers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 7
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Maksimiliāns Kastners]]
| {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Tobiass Rīders]]
| {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 15
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Štefans Loibls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 21
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Nikolass Krāmers]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 22
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Matiass Plahta]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 34
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Toms Kīnhakls]]
| {{flaga|ASV}} [[Bridžportas &quot;Sound Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 54
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Līns Bergmans]]
| {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 58
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Markuss Eizenšmids]]
| {{flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 73
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Lūkass Raihels]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 83
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Leonards Pfēderls]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Marcels Nēbelss]]
| {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 95
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{HOK-U}}
| [[Frederiks Tifelss]]
| {{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|}

&lt;small&gt;Avots: [https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm/teams/roster/19315/germany IIHF]&lt;/small&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.iihf.com/lv/events/2021/wm}}

{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>l5y7p75r77pnpnfhw4gzwghaou7ig2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Zagrebeļnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492350</id>
    <revision>
      <id>4464326</id>
      <parentid>3687495</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:26:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6113" sha1="j4ntascpzhu457jq33b2of31k0ilhze" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksejs Zagrebeļnijs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Aleksejs Zagrebelnijs.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1974
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 13
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksejs Zagrebeļnijs''' (dzimis 1974. gada 13. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir uzņēmējs, uzņēmuma ''[[R.Evolution City]]'' dibinātājs un valdes loceklis. Dzimis 1974. gadā Rīgā un mācījies [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]]. Pēc tam mācības turpināja [[Puškina licejs|Puškina licejā]] un [[Rīgas 74. vidusskola|Rīgas 74. vidusskolā]]. 1995. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.

2003. gadā dibināja nekustamo īpašumu un investīciju uzņēmumu ''R.Evolution City''. Vēlāk 2016. gadā dibināja ''R.Evolution GmbH'' [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], un ''R.Evolution Strategy SL'' [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]].

Aleksejs Zagrebeļnijs ir [[ilgtspējīga arhitektūra|ilgtspējīgas arhitektūras]] piekritējs, ar ''R.Evolution City'' attīstot ēkas, kas rada savu mikrovidi, apvienojot jau bijušas celtnes ar jaunajām, kas iekļaujas pilsētas ainavā. Viņš ir koncepciju autors vairākiem uzņēmuma projektiem, tostarp tiem, kas ir guvuši arī starptautisku atzinību, piemēram, ''House of the Flying Trees'' un kvartālam ''LEGEND''.

== Projekti un apbalvojumi ==
Alekseja Zagrebeļnija vadībā uzņēmums ''R.Evolution City'' ir attīstījis vairākus ēku kompleksus — &quot;Tomsona Terases&quot;, kas bija pirmā Rīgas klusā centra apkaimē uzbūvētā elitārā māja, ''House of the Flying Trees'' (HOFT),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7082422/latvija-nebijis-notikums-ekas-fasadi-apstada-ar-helikopteru-palidzibu|title=Latvijā nebijis notikums: ēkas fasādi apstāda ar helikopteru palīdzību|access-date=2021-08-24|date=2020-10-09|website=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; ''LOFT &amp; Rosegold'', uzņēmējai [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Beņjamiņai]] veltīto ''Villa Milia'', filozofiem [[Johans Georgs Hāmanis|Johanam Georgam Hāmanim]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Johanam Gotfrīdam Herderam]] veltīto ēku kompleksu &quot;Filozofu rezidence&quot;, šahistam [[Mihails Tāls|Mihailam Tālam]] veltīto ''TAL Residence'', 20. gadsimta personībām veltīto ''LEGEND.'' un citus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/filozofu-rezidences-buvnieciba-tuvojas-noslegumam|title=&quot;Filozofu rezidences&quot; būvniecība tuvojas noslēgumam|access-date=2021-08-24|date=2018-05-11|website=abc.lv}}&lt;/ref&gt;

Projekti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, ''TAL Residence'' saņēma ''SPEAR'S Russia Awards 2013'' balvu par labāko investīciju objektu Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://events.mediacrat.com/en/projects/spear-s-russia-wealth-management-awards-2013|title=SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2013|access-date=2021-08-24|website=mediacrat.com}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''FIABCI Prix d'Excellence Awards 2013'' nominācijā ''Urban Residential Real Estate''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiabciprix.com/winners/?id=1|title=2013 - FIABCI Prix d'Excellence Awards|access-date=2021-08-24|website=fiabciprix.com}}&lt;/ref&gt; un ''Luxury Lifestyle Awards 2014'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylifestyleawards.com/winners/years/2014|title=Winners in 2014 year|access-date=2021-08-24|website=luxurylifestyleawards.com}}&lt;/ref&gt;

Vairāki Alekseja Zagrebeļnija vadītie projekti ir saņēmuši [[Latvijas arhitektūras gada balva]]s — komplekss ''CityZen'' nominācijā &quot;Labākā māja 2005&quot;, &quot;Šokolāde&quot; saņēma balvu &quot;Par labāko arhitektūru&quot; un titulu &quot;Labākā māja 2006&quot;, 2007. gadā projekts &quot;Saules republika&quot; tika izraudzīts par gada labāko projektu un ēka ''Backstage'' uzvarēja nominācijā &quot;Labākais elitārais projekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2017/10/18/tuvaja-pardaugava-top-divas-augstceltnes/|title=Tuvajā Pārdaugavā top divas augstceltnes – biznesa klases dzīvokļu nami “Filozofu rezidence”|access-date=2021-08-24|date=2017-10-18|website=ritakafija.lv}}&lt;/ref&gt; Ēka &quot;HOFT&quot;, kuras projekta idejas autors ir Aleksejs Zagrebeļnijs, ieguva 1. vietu konkursā &quot;[[Latvijas Būvniecības Gada balva]] 2020&quot; nominācijā &quot;Jaunā dzīvojamā ēka&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apskats Arhitektūra Būvniecība Dizains|last=Jansone|first=Paula|publisher=Biedrība &quot;Arhitektūra, Būvniecība, Dizains.&quot;|year=2021|pages=77|url=https://www.buvniekupadome.lv/wp-content/uploads/2021/04/APSKATS-2021-NR1_DATORAM.pdf|issn=2661-5681}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā māja ''TheHome'' [[Latvijas Celtnieku asociācija]]s konkursā ieguva balvu &quot;Labākā gada būve&quot;, bet 2013. gadā tika apbalvota ar [[Latvijas Dizaineru asociācija]]s balvu kategorijā &quot;Vides dizains&quot; un &quot;Fasādes dizains&quot;. 2014. gadā ēku komplekss ''LEGEND.'' saņēma ''International Property Awards'' balvu nominācijā &quot;Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvlaukums.lv/lv/news/article/latvijas-projekts-dzivojamais-kvartals-legend-iegu-2635/|title=Latvijas projekts – dzīvojamais kvartāls LEGEND. ieguvis titulu Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra|access-date=2021-08-24|date=2014-12-11|website=buvlaukums.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zagrebeļnijs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>j4ntascpzhu457jq33b2of31k0ilhze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kuzmins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493363</id>
    <revision>
      <id>4464300</id>
      <parentid>3755273</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:44:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5183" sha1="jhj50v0axuqqrdy4x0r4n94e24ms0pn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Aleksandrs Kuzmins
| attēls              = Александр Вадимович Кузьмин (2020) (cropped).jpg
| apraksts            = Aleksandrs Kuzmins 2020. gadā
| amats               = [[Rīgas Dome]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1984|10|10}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2021|8|23|1984|10|10}}
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība             = 
| partija             = [[PCTVL]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[jurists]], [[politiķis]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Aleksandrs Kuzmins''' ([[Krievu valoda|krieviski]] ''Александр Вадимович Кузьмин''; {{Dat|1984|10|10|N}}—{{Dat|2021|8|23|N}}) bija [[Latvija]]s [[jurists]] un politiķis, [[Rīgas Dome]]s deputāts no [[PCTVL]] (2005—2009, 2020—2021).

== Biogrāfija ==
Dzimis 1984. gada 10. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]. 2002. gadā pabeidzis [[Rīgas 12. vidusskola|Rīgas 12. vidusskolu]], paralēli mācībām vidusskolā [[Rīgas Šaha skola|Rīgas Šaha skolā]] iegūstot arī 1. sporta klasi. 2002. gadā iestājās [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. Kopš 2005. gada vadīja spēlēs [[Rīgas lietpratēju klubs|Rīgas lietpratēju kluba]] komandu ''Штаб.lv.''

Miris 2021. gada 23. augustā negadījumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/tragiska-negadijuma-gajis-boja-rigas-domes-deputats-aleksandrs-kuzmins/|title=Traģiskā negadījumā gājis bojā Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kuzmins|website=[[skaties.lv]]|access-date=2021-09-08}}&lt;/ref&gt;, pakļūstot zem vilciena. Iespējams, tā bijusi pašnāvība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.holmss.lv/zinas/15997/37-gadu-vecuma-pasnavibu-izdarijis-rigas-domes-deputats-aleksandrs-kuzmins/|title=37 gadu vecumā pašnāvību izdarījis Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kuzmins|website=holmss.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2001. gadā iesaistījies [[PCTVL]] darbībā, 2002. gadā iestājās [[Līdztiesība (partija)|partijā &quot;Līdztiesība&quot;]]. No 2003. līdz 2005. gadam bija Saeimas deputāta [[Andris Tolmačovs|Andra Tolmačova]] palīgs.

Kopš 2003. gada veidojis publikācijas laikrakstā &quot;[[Rakurss (laikraksts)|Rakurss]]&quot;. 2004. gadā izveidoja savā bijušajā skolā [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] šūniņu, sāka sniegt juridiskās konsultācijas [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja|Latvijas Cilvēktiesību komitejā]] un piedalīties PCTVL tīmekļa vietnes satura veidošanā.

2005. gada martā kļuva par [[Rīgas Dome]]s vēsturē jaunāko deputātu.{{Nepieciešama atsauce}} Darbojies Kultūras, mākslas un reliģijas lietu, kā arī Vides komitejā. Kopš 2005. gada bija [[PCTVL]] Jaunatnes organizācijas valdes loceklis.

Kopš 2006. gada bija LMĪA (Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas) valdes loceklis, PCTVL domes loceklis.

Darbojies kā [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātes]] [[Tatjana Ždanoka|Tatjanas Ždanokas]] palīgs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/88410-krievu-aizstavjus-velesanas-vadis-bijusi-tautas-frontes-biedre-zdanoka|title=Krievu aizstāvjus vēlēšanās vadīs bijusī Tautas frontes biedre Ždanoka|website=[[jauns.lv]]|access-date=2021-09-08}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā ārkārtas vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Rīgas domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas - Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2021-09-08}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.pctvl.lv/people/%d0%ba%d1%83%d0%b7%d1%8c%d0%bc%d0%b8%d0%bd-%d0%b0%d0%bb%d0%b5%d0%ba%d1%81%d0%b0%d0%bd%d0%b4%d1%80/ CV PCTVL mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210828202043/https://www.pctvl.lv/people/%D0%BA%D1%83%D0%B7%D1%8C%D0%BC%D0%B8%D0%BD-%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80/ |date={{dat|2021|08|28||bez}} }}
* [https://xtv.lv/rigatv24/video/4OW7qPK6NvY-prieksvelesanu_duelis_medne_kuzmins Priekšvēlēšanu duelis: Medne/Kuzmins] xtv.lv/rigatv24 2020. gada 19. augustā

{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kuzmins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>jhj50v0axuqqrdy4x0r4n94e24ms0pn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrivs Boriss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493404</id>
    <revision>
      <id>4464431</id>
      <parentid>3804836</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="sp60zfxht1yqh8gh7l9ntxs32kr13gn" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Latgales latviešu kongresa ieejas karte 1917.jpg|thumb|200px|Andriva Borisa ieejas karte Latgales latviešu kongresā.]]
'''Andrivs Boriss''' (1867—1942) bija [[latgalieši|latgaliešu]] sabiedriskais darbinieks, Voskānu muižas īpašnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1867. gada 10. martā [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] Jaunborisovā muižnieka Jēkaba Borisova ģimenē.&lt;ref name=&quot;latgalesdati&quot;&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/10016  Andrievs Boriss [Boris-Borisovs]]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
1904. gadā viņš nopirka [[Lendžu pagasts|Voskānu muižu]], 1906. gadā viņam piederēja arī [[Ozolmuiža (Ozolmuižas pagasts)|Ozolmuižas]] Tauriņu dzirnavas netālu no [[Sakstagals|Sakstagala]].&lt;ref name=&quot;latgalesdati&quot;/&gt;
1910. gadā viņš Latgales zemniekiem organizēja darbu [[Minska|Minskā]], 1911. gadā [[Vorkaļu muiža|Vorkaļu muižā]] rīkoja zemkopības kursus. Bija [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] zemstes sapulces loceklis (1912).
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1917. gadā A. Borisovs organizēja latviešu strādnieku sūtīšanu Petrograda-Volhovo dzelzceļa būvniecībai. Nomainīja uzvārdu uz &quot;Boriss&quot;, atbalstīja Rancāna baznīcas skolas būvi Rēzeknē un ziedoja naudu ievainotajiem [[latviešu strēlnieki]]em.&lt;ref name=&quot;latgalesdati&quot;/&gt;

1917. gada 8. aprīlī (26. martā pēc VS) Latgaliešu Tautas komitejas (''Letgalīšu tautas komitets'') pārstāvji Andrīvs Boriss (Borisovs), [[Jezups Kangars]], [[Francis Kemps]], Viktors Silandžs un Andrīvs Zvīdriņš ieradās vizītē pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja Georgija Ļvova un izvirzīja jautājumu par pašpārvaldes tiesību piešķiršanai latgaliešiem. Kņazs Ļvovs izteicies, ka šo jautājumu Krievijā jākārto kopā ar citu tautu jautājumiem.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/notikums/3735 Latgalieši vizītē pie Krievijas valdības galvas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Boriss bija viens no [[Rēzekne]]s [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmā Latgales kongresa]] organizētājiem, kongresa otrās dienas diskusijās nostājās [[Francis Kemps|Franča Kempa]] pusē un pēc aiziešanas no Latgales kongresa tika ievēlēts par separātā kongresa priekšēdētāju.
1917. gada beigās Rēzeknē Borisu ievēlēja par dibinātās Zemes īpašnieku un rentnieku savienības &quot;Latgola&quot; valdes priekšsēdētāju.
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1918. gada sākumā viņš organizēja materiālu atbalstu Rēzeknes partizānu pulkam pulkveža Mihaila Afanasjeva vadībā. 1920. gadā nepiedalījās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās.
Saimiekoja savos īpašumos, kopš 1933. gada bija Podberezes saimniecības (pie Rāzeknes, 90 ha) īpašnieks.&lt;ref name=&quot;latgalesdati&quot;/&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā A. Borisu kopā ar dzīvesbiedri Terēzi (1880-?), dēliem Romualdu (1910—1942) un Andreju (1922-?) apcietināja un izsūtīja uz [[Gulags|gulaga]] nometnēm.
Miris 1942. gada 4. aprīlī [[Vjatlags|Vjatlagā]].&lt;ref name=&quot;latgalesdati&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Boriss, Andrivs}}
[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>sp60zfxht1yqh8gh7l9ntxs32kr13gn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Ņikonovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493490</id>
    <revision>
      <id>4464318</id>
      <parentid>4242991</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:09:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6709" sha1="nozkke7szfpfbickgnrfhrhr8j6ixab" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Aleksandrs Ņikonovs pirms 1946.jpg|thumb|150px|LKP Daugavpils apriņķa komitejas sekretārs Aleksandrs Ņikonovs (pirms 1946)]]
'''Aleksandrs Ņikonovs''' ({{val|ru|Александр Никонов}}; 1918—1995) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas PSR]] Lauksaimniecības ministrs (1951—1961), [[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1961. gadā atlaists no amata. [[Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984—1992).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1918. gada 18. augustā [[Pleskavas guberņa]]s [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas pagasta]] Zaikovas sādžas zemnieka Aleksandra Ņikonova ģimenē. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanas dzīvoja [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]].
Mācījās [[Gauri|Gauru]] un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] pamatskolās, tad Jaunlatgales (vēlāk Abrenes) ģimnāzijā (1932—1939). 1939. gadā sāka studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte|LU Veterinārmedicīnas fakultātē]].

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā students Ņikonovs iestājās [[Strādnieku gvarde|Strādnieku gvardē]], pēc Latvijas aneksijas viņš darbojās kā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] vecākais&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1237 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un Strādnieku gvardes politiskais vadītājs.&lt;ref name=&quot;Latvijas SG&quot;&gt;[https://cyberleninka.ru/article/n/latviyskaya-rabochaya-gvardiya-v-1940-1941-gg/viewer Гусев И. Н., Жагарс Э. А. Латвийская рабочая гвардия в 1940—1941 гг.] Журнал российских и восточноевропейских исторических исследований. — 2017. — С. 84 {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma laikā]] devās uz Krieviju, [[201. latviešu strēlnieku divīzija]]s sastāvā piedalījās 1941. gada ziemas Narofominskas kaujās pie Maskavas, apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.&lt;ref&gt;[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/alexander-nikonov.html russkije.lv]&lt;/ref&gt; Pēc tam darbojās 10. gvardes armijas politiskajā daļā.
1944. gadā Ņikonovs atgriezās Latvijā, bija [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Abrenes apriņķa komitejas pirmais sekretārs (1944—1945), LKP [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] komitejas sekretārs (1945—1946), Latvijas KP CK sekretārs (1946—1951).

1946. gadā Aleksandrs Ņikonovs kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Centrālkomitejas sekretāru lauksaimniecības jautājumos.
Pēc 1951. gada viņš bija Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrs (1951—1961), līdztekus 1959. gadā viņš pabeidza neklātienes studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju kā agronoms ekonomists. Divreiz ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu.
[[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1961. gadā Ņikonovu atbrīvoja no amata.&lt;ref&gt;[https://vdocuments.net/vstures-avoti-par-nacionlkomunismu-latvij-lu-latvijas-2017-10-04-83-latvijas.html Daina Bleiere. VĒSTURES AVOTI PAR NACIONĀLKOMUNISMU LATVIJĀ — KRITISKS SKATĪJUMS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210911075839/https://vdocuments.net/vstures-avoti-par-nacionlkomunismu-latvij-lu-latvijas-2017-10-04-83-latvijas.html |date=2021-09-11 }} Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2017. — nr. 1 (102)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Pēc A. Ņikonova atzinuma, patiesais ministra posteņa atstāšanas iemesls bija: ''&quot;...vajāšana... par manu nepiekrišanu daudziem risinājumiem agrārās politikas jomā un citiem īstenotās politikas jautājumiem&quot;''. [http://www.russkije.lv/lv/lib/read/alexander-nikonov.html russkije.lv]&lt;/ref&gt;

1962. gadā Aleksandrs Ņikonovs strādāja kādā zinātniskajā iestādē Rīgā un līdztekus aizstāvēja disertāciju un ieguva ekonomisko zinātņu kandidāta grādu. Tomēr viņam aizliedza izdot uzrakstīto un izdošanai jau sagatavoto grāmatu un 1963. gadā viņš bija spiests pārcelties uz dzīvi [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]], kur strādāja par Lauksaimniecības Zinātniski pētnieciskā institūta direktoru (1964—1978). 1973. gadā viņš aizstāvēja ekonomikas zinātņu doktora grādu, 1975. gadā viņu ievēlēja par Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1976. gadā — par profesoru.

Pēc pārcelšanas darbā uz Maskavu Ņikonovs bija Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas ekonomikas nodaļas akadēmiķis-sekretārs (1978—1982).
[[Pārbūve]]s laikā bija Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas prezidents (1984—1992) un PSRS Valsts Agrorūpnieciskā kompleksa (''Госагропром'') priekšsēdētāja vietnieks.
1990. gadā viņš izveidoja un vadīja Krievijas Agrāro institūtu. 1994. gadā ar referātu piedalījās Pasaules latgaliešu saietā [[Daugavpils|Daugavpilī]].&lt;ref name=&quot;latgalesdati.du.lv&quot;/&gt;

1995. gada 5. oktobrī viņš [[Maskava|Maskavā]] gāja bojā satiksmes negadījumā. Apbedīts [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Nikonovs timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Akadēmiķis A. Ņikonovs. Avangards, 1988. gada 29. septembrī
* Latvijas Padomju enciklopēdija 10 sējumos. 7. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. 260. lpp.
* Крылатых Э.Н., Фролова Е.Ю. Александр Александрович Никонов: жизнь и вклад в науку. Крестьяноведение. 2018. Т.3. № 2. С. 71-85.

== Darbi ==
* Agrārais jautājums un zemnieki zinātnes spogulī. Referāts Pasaules latgaliešu saietā Daugavpilī. [[Lauku Avīze]], 1994. gada 20. jūlijā
* Спираль многовековой драмы: Аграрная наука и политика России (XVIII-XX вв.). Энциклопедия российских деревень, 1995

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ņikonovs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1995. gadā mirušie]]
[[Kategorija:LKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]]</text>
      <sha1>nozkke7szfpfbickgnrfhrhr8j6ixab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atomkalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496054</id>
    <revision>
      <id>4464488</id>
      <parentid>4147712</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9177" sha1="blh3v941g7tfweggqky9aokn37kwutf" xml:space="preserve">{{Kalna infokaste
| Nosaukums            = Atomkalns
| Nosaukums2           = ''Dālderkalns''
| Photo                = Atomkalna dienvidu virsotne no austrumiem.jpg
| Photo size           = 
| Paraksts             = Atomkalns no austrumiem
| karte                = Latvija
| plat_d = 56 | plat_m  = 45 | plat_s = 49 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   = 19 | gar_s  = 46 | gar_EW  = E
| kartes_paraksts      = 
| reljefa_karte        = 
| kartes_marķieris     = 
| paraksta_novietojums = 
| Augstums             = 65,4&lt;ref name=&quot;Baldone&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baldone.lv/images/userfiles/Civil%C4%81s%20aizsardz%C4%ABbas%20pl%C4%81ns_aktuals_10.2018.pdf |title=Baldone.lv. BAPVA civilās aizsardzības plāns |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004752/https://www.baldone.lv/images/userfiles/Civil%C4%81s%20aizsardz%C4%ABbas%20pl%C4%81ns_aktuals_10.2018.pdf }}&lt;/ref&gt;
| Relatīvais_augstums  = 
| Atrašanās vieta      = [[Baldones pagasts]], Kalniņi
| Kalnu grēda          = 
| Augstiene            = [[Upmales paugurlīdzenums]]
| Kāpums               = 
}}

'''Atomkalns''' jeb '''Dālderkalns''' ir atsevišķi stāvošs paugurs [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastā]] ar nedaudz pakavveida virsotni, kuras vidū esošā sākotnēji lēzenā ieleja vērsta uz ziemeļrietumiem, bet visas nogāzes ir stāvas. Pauguram ir divas virsotnes — augstākā dienvidos un zemāks vaļņveida pacēlums ziemeļos. Dažādas kartes lokalizē paugura virsotni (no 64 līdz 65,4 m) vai galveno punktu paugura ziemeļu&lt;ref name=&quot;LĢIAkarte&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/mv_lgiamap5n?p_x=520132&amp;p_y=291326&amp;p_id=85213&amp;p_river= LĢIA karte]&lt;/ref&gt; vai dienvidu virsotnē,&lt;ref&gt;[https://www.openstreetmap.org/#map=14/56.7632/24.3394 OpenStreet karte]&lt;/ref&gt; kuras atrodas ap 100 metru attālumā viena no otras. Latvijas Valsts Mežu kartes savukārt norāda Dālderkalnu kā atsevišķu kalnu ziemeļu virsotnes vietā, bet augstāko 65 m punktu kā Atomkalnu dienvidu virsotnē.&lt;ref&gt;[https://lvmgeo.lvm.lv/?loc=521015;290856;11 LVM karte]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Ģeoloģija ===
Kalna virspusē atrodas nogulumi, kas sastāv g.k. no smalkgraudainas smilts. Šo kvartāra nogulumu biezums sasniedz 40—50 m. Paklājošo devona iežu virsa atrodas ap 10 m [[v.j.l.]].&lt;ref name=&quot;Baldone&quot; /&gt;

=== Augājs ===
[[Attēls:Skats uz Atomkalna ziemeļu virsotni no ZR.jpg|thumb|Skats uz Atomkalna ziemeļu virsotni no ZR 2021. gada oktobrī]]
Paugurs ir klāts ar skujkoku un jauktu koku mežu, izņemot 2021. gadā izcirsto ziemeļu nogāzi un senāk izcirsto, lēni ar priedēm aizaugošo ziemeļrietumu nogāzi. Mežs ir Mašenu sila ziemeļrietumu daļa, tuvākās viensētas atrodas 1 km attālumā, 4 km uz ziemeļaustrumiem atrodas [[Baldone]]. Ap trešdaļa apkaimes iedzīvotāju izmanto kalnu un tam pieguļošo teritoriju ogošanai un [[sēņošana]]i,&lt;ref&gt;[https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Radons_2tvertnes_IVN_atzinums.pdf Meteo.lv. Atzinums Nr.7]&lt;/ref&gt; arī mikologi novēro šo vietu.&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/urnula_craterium.htm Fungi.lv Krātera urnula]&lt;/ref&gt; Kalna [[augājs]] atbilst Eiropas aizsargājamam biotopam 9010 &quot;Veci vai dabiski boreālie meži&quot;, iespējamā aizsargājamu sugu klātbūtne mežā nav pētīta.&lt;ref&gt;[https://www.varam.gov.lv/lv/media/3289/download VARAM. Vides pārskata projekts]&lt;/ref&gt;

Puskilometra rādiusā atrodas vairāki bijušie karjeri (t. sk. &quot;Zilais ezers&quot;), kuru ūdens tirkīzzilā krāsa dažos radījusi nepamatotu uztraukumu par radioaktīvo vielu noplūdi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.multisports.lv/kosmosa-kirzakas-un-latvijas-seravoti/ |title=Multisports. Kosmosa ķirzakas un Latvijas sēravoti |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004752/https://www.multisports.lv/kosmosa-kirzakas-un-latvijas-seravoti/ }}&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===

Gada vidējā temperatūra šajā apkaimē ir +6 °C. Gada siltākie mēneši ir jūlijs un augusts ar vidējo temperatūru +16—+17 °C, aukstākie — janvāris un februāris. Maksimālā un minimālā reģistrētā gaisa temperatūra ir +33,6 °C augustā un —34,9 °C februārī. Sniegs parasti zemi sedz no decembra līdz martam, gada vidējais nokrišņu daudzums ir 633 mm, maksimālais reģistrētais nokrišņu daudzums mēnesī ir 250 mm (jūlijā).&lt;ref name=&quot;Baldone&quot; /&gt; Gada vidējā iztvaikošana — aptuveni 73% vai 462 mm, bet gada vidējā notece — 27% vai 161 mm, no kuras virszemes notece (g,k. pa meliorācijas grāvjiem uz [[Sūnupīte|Sūnupīti]])&lt;ref name=&quot;Baldone&quot; /&gt; — 60%, bet infiltrācija gruntsūdeņos — 40%. No augusta līdz martam dominē dienvidu un dienvidaustrumu vēji ar vidējo ātrumu 4,6 m/s. No aprīļa līdz jūlijam galvenais vēja virziens ir no ziemeļiem un ziemeļrietumiem, vidējais vēja ātrums šai periodā ir 3,9 m/s.&lt;ref name=&quot;Baldone&quot; /&gt;

== Nosaukumi ==

Pēc vienas no versijām, senākais kalna nosaukums ir Tēvu kalns, vēlāk to mēģinājuši dēvēt par Bumbu kalnu un Granātkalnu un tikai vācu laikā radies nosaukums Dālderkalns,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/forums/aktiva-atputa-un-izklaide/otrais-velobrauciens-153514 |title=Bauskas dzīve. Otrais velobrauciens |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101004753/https://www.bauskasdzive.lv/forums/aktiva-atputa-un-izklaide/otrais-velobrauciens-153514 }}&lt;/ref&gt; jaunākais nosaukums Atomkalns radies, kad kalna dienvidrietumu daļā 6—20 m zemāk par tā virsotni 1962. gadā dažādu uzņēmumu un īpaši [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktora]] vajadzībām tika izbūvēta [[Radioaktīvo atkritumu glabātava &quot;Radons&quot;|radioaktīvo atkritumu novietne]].&lt;ref&gt;[http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/34503-baldones-radons-%E2%80%93-maksa-par-tiru-vidi Apriņķis. Baldones &quot;Radons&quot; — maksa par tīru vidi]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.vvd.gov.lv/lv/radioaktivo-atkritumu-apsaimniekosana-un-sistemas-novertejums Vides dienests. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un sistēmas novērtējums]&lt;/ref&gt; Faktiskā radiācija novietnes apkaimē ir pat zemāka kā citur Latvijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mklat.lv/obschestvo/47315-datse-shatrovska-radiatsiya-est-vezde |title=MK Latvija: 27 Октябрь 2018, Даце Шатровска: «Радиация есть везде!» |access-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211101030313/http://www.mklat.lv/obschestvo/47315-datse-shatrovska-radiatsiya-est-vezde }}&lt;/ref&gt; tomēr šis nosaukums ir iegājies. Oficiālā nosaukuma pauguram nav, publiski tiek lietoti Atomkalns vai Dālderkalns.&lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=85213 Atomkalns] Vietvārdu datubāze&lt;/ref&gt;

Dažos avotos Atomkalns tiek jaukts ar 1 km uz ziemeļiem esošo 56 m augsto Rubeņkalnu.&lt;ref&gt;[http://www.upes.lv/informacija/daugavas-baseins/ Upes.lv. Daugavas lielbaseins]&lt;/ref&gt; Vārds &quot;Dālderkalns&quot; lietots [[Ieva Bērziņa|Ievas Bērziņas]] grāmatu nosaukumos,&lt;ref&gt;[http://www.ibook.lv/BD_dalderkalna-ieva-berzina.aspx?BID=594f3f35-4457-418d-83b5-0ddeaf401e86 IBook. Ieva Bērziņa. Dālderkalnā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; tomēr tas ir izdomāts un nav saistīts ar konkrēto Dālderkalnu.

== Piekļuve ==

Gar pauguru austrumos ved vietējais grants ceļš no šosejas [[Autoceļš P89|Rīga—Skaistkalne]], kas sākas pie autobusa pieturas &quot;Kalniņi&quot;. Uz kalna virsotni no šī ceļa ziemeļaustrumos ved tikai traktoriem izbraucams ceļš, kurš dienvidrietumos pēc tam sasniedz ceļu no šosejas uz radioaktīvo atkritumu novietni, kas ir iežogota un apsargāta. Piekļuve no citām pusēm pauguram un tā virsotnei nav nekādi ierobežota. Uz ziemeļrietumu pakājē atrodošos karjeru arī ved pievedceļš no šosejas.&lt;ref&gt;[https://www.google.lv/maps/place/56%C2%B045'48.9%22N+24%C2%B019'45.6%22E/@56.7635809,24.3271363,434m/data=!3m2!1e3!4b1!4m6!3m5!1s0x0:0x0!7e2!8m2!3d56.7635781!4d24.3293249 Google maps]&lt;/ref&gt;

Nepilnu kilometru tālāk no Rīgas no šosejas ziemeļaustrumu virzienā atzarojas LVM meža ceļš ar nosaukumu &quot;Radona ceļš&quot;, tomēr, neraugoties uz nosaukumu, tas nepietuvojas pauguram un uzņēmumam &quot;Radons&quot; tuvāk par 300 metriem.&lt;ref name=&quot;LĢIAkarte&quot; /&gt;

== Attēlu galerija (2021) ==
&lt;gallery&gt;
Atomkalna dienvidu virsotne.jpg|Atomkalna dienvidu virsotne
Atomkalna ziemeļu virsotne.jpg|Atomkalna ziemeļu virsotne
Kosām apaugusī Atomkalna dienvidu virsotnes rietumu nogāze.jpg|[[Kosas|Kosām]] apaugusī Atomkalna dienvidu virsotnes R nogāze
Dūmainās piltuvenes Atomkalnā.jpg|[[Dūmainā piltuvene|Dūmainās piltuvenes]] Atomkalnā
Lielākais no Atomkalna apkaimes karjeru ezeriem.jpg|Lielākais no Atomkalna pacēluma pakājes karjeru ezeriem
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}


[[Kategorija:Latvijas pauguri]]
[[Kategorija:Baldones pagasts]]</text>
      <sha1>blh3v941g7tfweggqky9aokn37kwutf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Kotāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503204</id>
    <revision>
      <id>4464459</id>
      <parentid>4355159</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:59:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4976" sha1="idseeq9748tl84zxsdktck0snvzf62t" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Antons Kotāns
| vārds_orģ           = 
| attēls              = Kotans Antons.PNG
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Tautas Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| vietnieks           = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1903|3|16}}
| dzim_vieta          = [[Kuļņevas pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1978|3|4|1903|3|16}}
| mir_vieta           = [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]], {{vieta|Latvijas PSR}}
| apglabāts           = 
| tautība             = latvietis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Antons Kotāns''' (1903—1979) bija ārsts un [[Tautas Saeima]]s deputāts (1940).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1903. gada 16. martā [[Kuļņevas pagasts|Kuļņevas pagasta]] [[Puisāni (Ilzeskalna pagasts)|Puisānu ciemā]] (tagad [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagastā]]), zemnieku Ādama un Dorotas Kotānu ģimenē.&lt;ref&gt;Nautrānu katoļu draudzes kristīto saraksts. — 1903.g. — Nr.42&lt;/ref&gt;

1923. gadā beidzis [[Rēzeknes Valsts ģimnāzija|Rēzeknes pilsētas vidusskolu]] un iestājies [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, ko beidzis 1930. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=4&amp;rinda=0&amp;uzvards=Kot%C4%81ns&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= Antons Kotāns. — LU studentu datu bāze]&lt;/ref&gt;

1931. gadā sāka strādāt par ārstu [[Rēzekne|Rēzeknē]], bet drīz vien paņemts karadienestā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:306874|article:DIVL89|query:Antons%20Kot%C4%81ns%20 Vēstnesis. — 1931.g. — decembris — Nr.97]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:133651|article:DIVL32|query:Kot%C4%81ns%20Kot%C4%81na%20 Dr. Ontonu Kotanu piminut. — Latgolas Bolss. — 1978.g. 27.maijs]&lt;/ref&gt; No 1934. gada apstiprināts par 3. Ludzas aizsargu pulka vecāko ārstu un Ludzas apriņķa ārstu.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:607645|article:DIVL10|query:Antonu%20Kotanu%20 Aizsargu Organizācijas Dzīve. — 1934.g. — Nr.15]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:228793|article:DIVL211|query:Antonu%20Kotanu%20 Latvis. — 1934.g. 30.janvāris]&lt;/ref&gt; No 1937. gada skolas ārsts [[Ludzas pilsētas ģimnāzija|Ludzas valsts ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:85506|article:DIVL1216|query:Antons%20Kot%C4%81ns%20 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — 1937.g. — Nr.9]&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] ievēlēts par [[Tautas Saeima]]s deputātu no [[Latgale]]s vēlēšanu apgabala (1940).&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:9834|article:DIVL72|query:Ilona%20Jakubovska%20 Valdības Vēstnesis. — 1940.g. 18.jūlijs]&lt;/ref&gt;

1941. gadā pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] ieslodzīts [[Rēzekne]]s cietumā.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:394821|article:DIVL70|query:Antons%20Kot%C4%81ns%20 Tanīs vēsturiskajās dienās. — Stars (Madona). — 1975.g. 14.jūnijs]&lt;/ref&gt;

No 1940. gadiem ārsts un slimnīcas vadītājs Ērgļos.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:122159|article:DIVL425|query:Antons%20Kot%C4%81ns%20 Izsūtījumā pie čuvašiem. — Treji Vārti. — 1994.g. — Nr.158]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1129 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Sieva — skolotāja Marija (dz. Jaunozoliņa).&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:644205|page:266 Es viņu pazīstu. 1975.]&lt;/ref&gt;

Miris 1978. gada 4. martā [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]&lt;ref name=&quot;periodika.lndb.lv&quot;/&gt; Apglabāts Ērgļu pagasta Sauleskalna kapos.&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:395246|article:DIVL37|page:4 Stars (Madona). — 1978.g. 8.marts]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Tautas Saeima}}


{{DEFAULTSORT:Kotāns, Antons}}
[[Kategorija:1903. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>idseeq9748tl84zxsdktck0snvzf62t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Braiena dzīve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510414</id>
    <revision>
      <id>4464579</id>
      <parentid>4243018</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3751" sha1="8i7k111d27g9c2xs0r9nwqqq1c3vulr" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Braiena dzīve
| oriģinālnos = ''Monty Python's Life of Brian''
| attēls = Lifeofbrianfilmposter.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Terijs Džonss]]
| producents = [[Džons Goldstons]]
| scenārijs = * [[Greiems Čepmens]]
* [[Džons Klīzs]]
* [[Terijs Giljams]]
* [[Ēriks Aidls]]
* Terijs Džonss
* [[Maikls Peilins]]
| aktieri = * Greiems Čepmens
* Džons Klīzs
* Terijs Giljams
* Ēriks Aidls
* Terijs Džonss
* Maikls Peilins
| mūzika = 
| operators = [[Pīters Bizinu]]
| montāža = 
| studija = * ''Python (Monty) Pictures''
* ''HandMade Films''
| izplatītājs = ''Cinema International Corporation''
| izdošana = {{Filmas datums|1979|8|17|ASV|1979|11|8|Apvienotā Karaliste}}
| ilgums = 94 minūtes
| valsts = {{GBR}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|4 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|20,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0079470/|title=
Life of Brian (1979) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|4|29}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Braiena dzīve&quot;''' ({{Val|en|Life of Brian}}) ir 1979. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]], kuras autori un aktieri ir humora trupas ''[[Monty Python]]'' dalībnieki ([[Greiems Čepmens]], [[Džons Klīzs]], [[Ēriks Aidls]], [[Terijs Giljams]], [[Terijs Džonss]] un [[Maikls Peilins]]). Filmas režisors ir Terijs Džonss.

Filma vēsta par Braienu Koenu (Čepmens), jaunu ebreju romiešu okupētajā [[Jūdeja|Jūdejā]], kurš tiek sajaukts ar [[Mesija|Mesiju]].

&quot;Braiena dzīve&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1979|8|17|5=bez}}. Izdošanas brīdī filma izraisīja pretrunīgas emocijas tajā attēlotās reliģiskās satīras dēļ. Filma izraisīja [[Protests|protestus]] no vairākām reliģiskajām grupām. Dažās valstīs, tostarp [[Īrija|Īrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], filmu aizliedza demonstrēt, un dažās no tām, piemēram, [[Itālija|Itālijā]], aizliegums ilga vairākas desmitgades.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilfoglio.it/bandiera-bianca/2019/04/18/video/l-equivoco-su-brian-di-nazareth-dei-monty-python-quarant-anni-dopo-250452/|title=L'equivoco su Brian di Nazareth dei Monty Python quarant'anni dopo|website=www.ilfoglio.it|access-date=2022-04-29|language=it|archive-date=2021-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111145826/https://www.ilfoglio.it/bandiera-bianca/2019/04/18/video/l-equivoco-su-brian-di-nazareth-dei-monty-python-quarant-anni-dopo-250452/}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, filma guva plašus finansiālos panākumus, kļūstot par ceturto ienesīgāko 1979. gada filmu Lielbritānijā, kā arī par ienesīgāko Lielbritānijas filmu ASV. Filma vēl joprojām ir saglabājusi savu popularitāti un tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām komēdijām. 2006. gada ''[[Channel 4]]'' aptaujā, &quot;Braiena dzīve&quot; tika atzīta par visu laiku labāko komēdiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.channel4.com/film/newsfeatures/microsites/G/greatest-comedyfilms/results/10-6.html|title=channel4.com - 50 Greatest Comedy Films vote from channel4.com/film|website=web.archive.org|access-date=2022-04-29|date=2006-04-15|archive-date=2006-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20060415140210/http://www.channel4.com/film/newsfeatures/microsites/G/greatest-comedyfilms/results/10-6.html}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Monty Python}}

[[Kategorija:1979. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Monty Python]]
[[Kategorija:Satīriskās filmas]]</text>
      <sha1>8i7k111d27g9c2xs0r9nwqqq1c3vulr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511492</id>
    <revision>
      <id>4464331</id>
      <parentid>4462060</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61535" sha1="43y3kauevqg50b0c12g76ymmel4w4xs" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|'''2022. gada Pasaules čempionāta hokejā''']] augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|DEN}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|DEN}} [[Heincs Ēlerss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Kristiansands IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Kristensens]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mortens Jensens]]
|{{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Larsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Asperups]]
|{{flaga|Dānija}} ''[[Herlev Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Ēlerss]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Bjorkstrands]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūliāns Jakobsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Franss Nīlsens]]
|{{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Dānija}} ''[[Esbjerg Energy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Regins]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|}

=== {{Ih|FRA}} ===

* Galvenais treneris {{Flaga|FRA}} [[Filips Bozons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kantēns Papilons]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Grüner Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Anrī Korentēns Bijss]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilonens]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Gebē]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Gallē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Ovitū]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Bols]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Florians Šakiašvili]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Dragons de Rouen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomass Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Flerī]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Klotenes &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Koloti]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Rapaces de Gap]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolā Rics]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luī Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Lake Superior State Lakers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perrē]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Rešs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Winterthur]]''
|}

=== {{Ih|ITA}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Gregs Airlends]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andreass Bernārs]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džastins Facio]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Davide Fadāni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pēters Špornbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enriko Miljoranci]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lorenco Kaseti]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Glira]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fils Pjetroniro]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Scorpions de Mulhouse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregorio Džoss]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Trivelato]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans Di Perna]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Ritten Sport]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Sanna]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[SG Cortina]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Insams]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Mantenuto]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Petans]]
|{{flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Djego Kostners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Kostners]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Ritten Sport]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ivans Deluka]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Maknelijs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dante Hanuns]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tommazo Traversa]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Mantingers]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Frigo]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Franks]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Bozen–Bolzano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Manjabosko]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[Asiago Hockey]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Klods Žiljēns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Logans Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kriss Dridžers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mets Tomkinss]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zeks Vaitklauds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niks Holdens]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deimons Seversons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raiens Greivss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daisins Mejo]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomā Šabo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolā Ruā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Barzals]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Morgans Gīkijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Laurijs]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dosons Mersers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dreiks Batersons]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eriks O'Dells]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kouls Silindžers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Komtuā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noā Gregors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Andersons]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Lūks Dibuā]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|KAZ}} [[Jurijs Mihailiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavcevs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Orskas &quot;Yuzhny Ural&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Iļja Rumjancevs]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jegors Šalapovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metalņikovs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džesijs Blekers]]
|{{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Darens Dīcs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Viktors Svedbergs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kērtiss Volks]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jegors Petuhovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pāvels Akolzins]]
|{{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Gurkovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sanars Danijars]]
|{{flaga|Kazahstāna}} [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Sagadejevs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Ševčenko]]
|{{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|''{{flaga|Kazahstāna}}'' [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|CAN}} [[Kreigs Remzijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matejs Tomeks]]
|''{{flaga|Čehija}} [[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Adams Hūska]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adams Jānošīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Šimons Nemecs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Fehērvārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Peters Čerešņāks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Bílí Tygři Liberec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Bílí Tygři Liberec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gahulinecs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Sīkora]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihals Krištofs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Mināriks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jurajs Slafkovskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Liška]]
|{{flaga|Krievija}} [[Čerepovecas &quot;Severstal&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Tamāši]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Oceláři Třinec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārio Lunters]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kollārs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Dukla Michalovce]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāns Pospīšils]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Tatars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|SUI}} [[Patriks Fišers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Reto Berra]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sandro Ešlimans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Geisers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hēršijas &quot;Bears&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Egli]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Kuraševs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pijs Suters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simions]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tristans Šervejs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Enco Korvi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kalvins Tīrkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Miranda]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|}

=== {{Ih|GER}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Toni Sēderholms]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dastins Štrālmeiers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Bitners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Korbinians Holcers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismanns]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Gavanke]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Zeiders]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimilians Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Štefans Loibls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Skelleftea AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tims Šticle]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Plahta]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Šmolcs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Nirnbergas &quot;Ice Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Soramīss]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jasins Ēlics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Mihaeliss]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reihels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leonards Pfēderls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Nēbelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Karahuns]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|USA}} [[Deivids Kvins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Staruss Manns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Skelleftea AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džons Giliss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīke]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sets Džonss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džons Merils]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niks Blankenburgs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūks Hjūzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Mičiganas &quot;Wolverines&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeikobs Megna]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Neits Šmits]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Railijs Bārbers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Boldijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīdžejs Tainens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Heidens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ostins Votsons]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Godets]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kīfers Belouzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Lafertijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārsons Kūlmens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Ferels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hārvardas &quot;Crimson&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Galčeņuks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vinnijs Letjerijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bordelo]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Hartmans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Mejerss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|AUT}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|SUI}} [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bernhards Štarkbaums]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Dornbirn Bulldogs]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Hakls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Vimmers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Kirhšlēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simeons Švingers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Dornbirnes &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Feldners]]
|{{Flaga|GBR}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|}

=== {{Ih|CZE}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Kari Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukāšs Dostāls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Langhamers]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Jiržičeks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Sklenička]]
|{{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Ščotka]]
|{{Flaga|Somija}} [[Jiveskiles JYP]]

|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Jordāns]]
|{{flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Radims Šimeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]

|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Oceláři Třinec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Černohs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Vrāna]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hineks Zohorna]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Krejči]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Hertls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Kempfs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Smejkals]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Simons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Blīmels]]
|{{flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|LAT}} [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Artūrs Šilovs]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Elvis Merzļikins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Dāvis Grigals]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Sotnieks]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artūrs Kulda]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköping HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|''{{Flaga|Krievija}} [[HK Soči]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sandis Smons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Marlies&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Marenis]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HC Vita Hästen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|''{{Flaga|Krievija}}'' [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andris Džeriņš]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings 1992]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Jeļisejevs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Smirnovs]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Klāvs Veinbergs]]
|{{Flaga|Latvija}} ''[[HK Zemgale/LLU]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ronalds Ķēniņš]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|}

=== {{Ih|GBR}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|GBR}} [[Pīters Rasels]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeksons Vistls]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Hedlijs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dalass Erhārts]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Filipss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bens O'Konors]]
|{{flaga|Rumānija}} ''[[HSC Csíkszereda]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Bačs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Klementss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Maierss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Ringerike Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Skots Konvejs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Dugans]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūiss Hūks]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Ferrara]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonatans Filipss]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Evanss Mousijs]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Volers]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Douds]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Leiks]]
|{{Flaga|Lielbritānija}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{flaga|ASV}} [[Aberdīnas &quot;Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|NOR}} [[Peters Tūresens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūnass Arncens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelanns]]
|{{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Holms]]
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Juhanness Juhannesens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Västerviks IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andreass Klavestads]]
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Nērstebē]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāniels Roksets]]
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Bulls]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Västerviks IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēmils Lillebergs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Jākobsons]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Warriors]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Magnuss Breke Henriksens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ludvigs Hofs]]
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Reimarks]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rennills]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Lillehammer IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Magnuss Gehebs]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Frisk Asker Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Andrē Ūlimbs]]
|{{flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matīss Ūlimbs]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Roseli Ūlsens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Hāga]]
|{{Flaga|Somija}} [[Raumas &quot;Lukko&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tobiass Fladebijs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Tingsryds AIF]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|FIN}} [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Franss Tuohimā]]
|{{flaga|Krievija}} [[Ņižņekamskas &quot;Ņeftehimik&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Juho Olkinuora]]
|{{flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ville Poka]]
|{{flaga|Krievija}} [[Omskas &quot;Avangard&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niklass Frimans]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas SKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Esa Lindels]]
|{{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūso Hietanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miro Heiskanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sami Vatanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ate Ohtamā]]
|{{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joels Armija]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Antila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Innala]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toni Rajala]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Filpula]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Granlunns]]
|{{flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sakari Manninens]]
|{{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tēmu Hartikainens]]
|{{flaga|Krievija}} [[Ufas &quot;Salavat Julajev&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Sallinens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|SWE}} [[Jūhans Garpenlēvs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Līnuss Ulmarks]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Magnuss Helberjs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Markuss Hegbergs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Henriks Tēmerness]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Ēkmans-Lāšons]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Dālīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Antons Lindholms]]
|{{Flaga|Baltkrievija}} [[Minskas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Minskas &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonatans Pudass]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelleftea AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Langs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengtsons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Vālmarks]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Pētešons]]
|{{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūakims Nortstrēms]]
|{{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Klingberjs]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūels Kelmans]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |66
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nilss Omans]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Bemstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rasmuss Asplunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Brome]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viljams Nīlanders]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2022/wm Oficiālā tīmekļa vietne]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2022. gada Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>43y3kauevqg50b0c12g76ymmel4w4xs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516474</id>
    <revision>
      <id>4464208</id>
      <parentid>4463043</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4464208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3550" sha1="j77ici2fg5iy4jtu1rfb4ze1n3e89pd" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Eklunds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Gunters]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|11
|Izvēle atcelta
|&lt;s&gt;[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]&lt;/s&gt;
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Metjū Koronato]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|35
|{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|37
|{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|64
|{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}
[[Kategorija:2021. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>j77ici2fg5iy4jtu1rfb4ze1n3e89pd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464327</id>
      <parentid>4464208</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2. kārta */</comment>
      <origin>4464327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3747" sha1="76qnch9sbotwh2gv0tuayzqpi2nf5lf" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2021. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2021. gads|2021. gada]] [[23. jūlijs|23]].-[[24. jūlijs|24. jūlijā]]|time=|location=Tiešsaistē|network=|first={{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]|first_t=[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=224|latv1_nr=|latv1=|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2020. gada NHL drafts|2020]]|next_year=[[2022. gada NHL drafts|2022]]}}'''2021. gada NHL drafts''' bija 59. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2021. gads|2021]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 224 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|ASV}} [[Metijs Benierss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktevišs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|ASV}} [[Lūks Hjūzs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Zviedrija}} [[Simons Edvinsons]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Zviedrija}} [[Viljams Eklunds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Brands Klārks]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Gunters]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|ASV}} [[Tailers Bušē]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|11
|Izvēle atcelta
|&lt;s&gt;[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]&lt;/s&gt;
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Silindžers]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Metjū Koronato]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Rosens]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Kanāda}} [[Sebastjēns Kosa]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Kanāda}} [[Brenans Otmens]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Bolduks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|ASV}} [[Čezs Lusiuss]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Krievija}} [[Fjodors Svečkovs]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Zviedrija}} [[Fabians Lisells]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Ksavjē Burgo]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Kanāda}} [[Vjats Džonstons]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|ASV}} [[Mekijs Samoskevičs]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Korsons Kēlemanss]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārsons Lamboss]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Zekerijs Lerū]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Olausons]]
|[[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Čeiss Stilmens]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeks Dīns]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Logans Mailū]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Allans]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

== 2. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|35
|{{flaga|Kanāda}} [[Raikers Evanss]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|37
|{{flaga|ASV}} [[Džošs Douns]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|64
|{{flaga|Somija}} [[Olivers Kapanens]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|107
|{{flaga|Norvēģija}} [[Ēmils Lillebergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}
[[Kategorija:2021. gads sportā]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>76qnch9sbotwh2gv0tuayzqpi2nf5lf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516478</id>
    <revision>
      <id>4464219</id>
      <parentid>4242074</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4464219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3934" sha1="11fmmd25oblfupdroyne6gg5adekf9r" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2022. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2022]]. gada [[7. jūlijs|7]].-[[8. jūlijs]]|time=|location={{vieta|Kanāda|Monreāla}}|network=|first={{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]|first_t=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=225|latv1_nr=119|latv1=[[Dans Ločmelis]]|latv2_nr=157|latv2=[[Sandis Vilmanis]]|latv3_nr=224|latv3=[[Klāvs Veinbergs]]|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2021. gada NHL drafts|2021]]|next_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]}}'''2022. gada NHL drafts''' bija 60. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2022. gads|2022]]. gada [[7. jūlijs|7. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 225 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Slovākija}} [[Šimons Nemecs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Logans Kūlijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Raits]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Katers Gotjē]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Jiričeks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Korčinskis]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Austrija}} [[Marko Kaspers]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Sevojs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Mintjukovs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Gīkijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Dentons Matejčuks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Frenks Nazārs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Ratdžers Makgroartijs]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jonatans Lekerimaki]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Zviedrija}} [[Noā Ostlunds]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Somija}} [[Joakims Kemels]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Šveice}} [[Lians Bišels]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Zviedrija}} [[Liams Ēgrēns]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Mirošničenko]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pikerings]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Gaučers]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|ASV}} [[Džimijs Snugeruds]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Krievija}} [[Daņila Jurovs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Sems Rinzels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Slovākija}} [[Filips Mesars]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Bisteds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Kuličs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Maveriks Lamurē]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Somija}} [[Breds Lamberts]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Īzaks Hauards]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Rīds Šēfers]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|119
|{{flaga|Latvija}} [[Dans Ločmelis]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|157
|{{flaga|Latvija}} [[Sandis Vilmanis]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|224
|{{flaga|Latvija}} [[Klāvs Veinbergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>11fmmd25oblfupdroyne6gg5adekf9r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464231</id>
      <parentid>4464219</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:52:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 5. kārta */</comment>
      <origin>4464231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4004" sha1="rv0m7ntkkx5p1s4a98h7rqgilruv47z" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste|name=2022. gada NHL drafts|logo=|logosize=|image=|imagesize=|caption=|date=[[2022]]. gada [[7. jūlijs|7]].-[[8. jūlijs]]|time=|location={{vieta|Kanāda|Monreāla}}|network=|first={{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]|first_t=[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti|first_r=32|most=|fewest=|overall=225|latv1_nr=119|latv1=[[Dans Ločmelis]]|latv2_nr=157|latv2=[[Sandis Vilmanis]]|latv3_nr=224|latv3=[[Klāvs Veinbergs]]|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]|prev_year=[[2021. gada NHL drafts|2021]]|next_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]}}'''2022. gada NHL drafts''' bija 60. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2022. gads|2022]]. gada [[7. jūlijs|7. jūlijā]]. Kopā tika draftēti 225 spēlētāji septiņās kārtās.

== 1. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Slafkovskis]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Slovākija}} [[Šimons Nemecs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|ASV}} [[Logans Kūlijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Raits]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|ASV}} [[Katers Gotjē]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Jiričeks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Korčinskis]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Austrija}} [[Marko Kaspers]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Sevojs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Mintjukovs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Konors Gīkijs]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|Kanāda}} [[Dentons Matejčuks]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|ASV}} [[Frenks Nazārs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|ASV}} [[Ratdžers Makgroartijs]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Zviedrija}} [[Jonatans Lekerimaki]]
|[[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Zviedrija}} [[Noā Ostlunds]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Somija}} [[Joakims Kemels]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Šveice}} [[Lians Bišels]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|Zviedrija}} [[Liams Ēgrēns]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Mirošničenko]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pikerings]]
|[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Gaučers]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|ASV}} [[Džimijs Snugeruds]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Krievija}} [[Daņila Jurovs]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|ASV}} [[Sems Rinzels]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Slovākija}} [[Filips Mesars]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Bisteds]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Čehija}} [[Jirži Kuličs]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Kanāda}} [[Maveriks Lamurē]]
|[[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Somija}} [[Breds Lamberts]]
|[[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|ASV}} [[Īzaks Hauards]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Rīds Šēfers]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 4. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|119
|{{flaga|Latvija}} [[Dans Ločmelis]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|153
|{{flaga|Čehija}} [[Davids Špačeks]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|157
|{{flaga|Latvija}} [[Sandis Vilmanis]]
|[[Floridas &quot;Panthers&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|224
|{{flaga|Latvija}} [[Klāvs Veinbergs]]
|[[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|}
{{NHL drafti}}{{Hokejs-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>rv0m7ntkkx5p1s4a98h7rqgilruv47z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alīna Ļebedeva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517216</id>
    <revision>
      <id>4464367</id>
      <parentid>4451474</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:03:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2633" sha1="gh3keqwcxxrlcfhqfi9t4uivst4or8l" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Alīna Ļebedeva''' (1985) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] cilmes sociālā pedagoģe un bijusī aktīviste no [[Daugavpils]], kura 2001. gada 8. novembrī, 16 gadu vecumā, pildot Krievijas [[Nacionālboļševiku partija]]s uzdevumu, izraisīja incidentu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], mēģinot ar [[neļķes|neļķēm]] iepļaukāt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Čārlzs III Vindzors|princi Čārlzu]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/izklaide/archive/8-novembris-vesture-nelku-alina-iekausta-princi-carlzu.d?id=43797402 8. novembris vēsturē: 'Neļķu Alīna' iekausta princi Čārlzu] delfi.lv 08.11.2013&lt;/ref&gt; 2004. gada 9. janvārī viņa piedalījās [[Latvijas Izglītības ministrija]]s durvju dedzināšanas akcijā Rīgā.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/4681306/atbrivos-par-izm-durvju-dedzinasanu-aizturetos-jauniesus Atbrīvos par IZM durvju dedzināšanu aizturētos jauniešus] [[BNS]] 2004. gada 2. februārī&lt;/ref&gt; 2004. gada 21. decembrī viņa piedalījās akcijā [[Krievijas Federācija]]s prezidenta [[Putins|Putina]] administrācijas pieņemšanas telpās Maskavā, tika apcietināta un notiesāta uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/notikums/718 &quot;Neļķu meitene&quot; no Daugavpils]{{Novecojusi saite}} latgalesdati.du.lv&lt;/ref&gt;

2009. gadā Ļebedeva kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no politiskās partijas “[[Par Dzimteni!]]” saraksta kā otrā aiz partijas līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]].&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/192242 Politiskā partija “Par Dzimteni!”] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, laidiens Nr. 76, 17.05.2009.&lt;/ref&gt; Pēc tam Ļebedeva uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 2012. gadā ieguva bakalaura grādu sociālajā pedagoģijā,&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/138172-ko-tagad-dara-bijusie-skalie-nacboli-nelku-alina-aijo-beness-mauzeris Ko tagad dara bijušie skaļie „nacboli”: Neļķu Alīna, Aijo Beness, Mauzeris…] jauns.lv 2012. gada 15. novembrī&lt;/ref&gt; kļuva par sertificētu [[Montesori]] skolotāju un izveidoja privātu &quot;Montessori Studiju&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/finhack/nopirkt/tas-bija-ta-verts-bernu-attistibas-studijas-ipasnieces-alinas-lebedevas-labakie-pirkumi?id=52931433 Tas bija tā vērts! Bērnu attīstības studijas īpašnieces Alīnas Ļebedevas labākie pirkumi] delfi.lv 12.02.2021&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ļebedeva, Alīna}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]</text>
      <sha1>gh3keqwcxxrlcfhqfi9t4uivst4or8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotais saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517533</id>
    <revision>
      <id>4464463</id>
      <parentid>4445256</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5539" sha1="haicuzqw5c9hhxeaikhp6pwqyj63a14" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|name          = Apvienotais saraksts
|logo          = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
|leader        = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
|colorcode     = #ffa800
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2022}}
|ideology      = 
* [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
|position      = 
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
|colours       = {{krāsa|#ffa800}} [[Oranžā krāsa]]
|merged        = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#ffa800}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
|website       = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''') ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Tajā apvienotas [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]], kā arī uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot;.

Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu tika nosaukts Uldis Pīlēns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.

Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nav pārstāvēts. Šī iemesla dēļ E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.

2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==
=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>haicuzqw5c9hhxeaikhp6pwqyj63a14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518885</id>
    <revision>
      <id>4464363</id>
      <parentid>4461740</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:40:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4464363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66336" sha1="nu298zgdtt3133pr4mn8m38fsxjtgv1" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483510}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483510 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46909406
| label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ambeļi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ambeļu katoļu baznīcā
| lat = 56.03805556
| long = 26.8475
| p625 = {{Coord|56.03805556|26.8475|display=inline}}
| vaid = 3238
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Ambe%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46909290
| label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem
| lat = 56.024680795926
| long = 26.869431604291
| p625 = {{Coord|56.024680795926|26.869431604291|display=inline}}
| vaid = 653
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909324
| label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]]
| name = Melnais kalns - pilskalns
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Putāniem un Greižām
| lat = 56.060723630968
| long = 26.867256668183
| p625 = {{Coord|56.060723630968|26.867256668183|display=inline}}
| vaid = 654
| wikipediauri = Melnais_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909363
| label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ubodišķos
| lat = 56.041267031201
| long = 26.922841709847
| p625 = {{Coord|56.041267031201|26.922841709847|display=inline}}
| vaid = 655
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007677
| label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]''
| name = Altāri (3)
| municipality = Bebrene
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu baznīcā
| lat = 56.06638889
| long = 26.13027778
| p625 = {{Coord|56.06638889|26.13027778|display=inline}}
| image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg
| vaid = 3244
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Bebrene
}}
{{monument
| qid = Q47007666
| label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]''
| name = Bebrenes senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dainām
| lat = 56.068752035746
| long = 26.123283831065
| p625 = {{Coord|56.068752035746|26.123283831065|display=inline}}
| vaid = 657
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007668
| label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]''
| name = Dagu senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dagiem
| lat = 56.044809879666
| long = 26.11616167646
| p625 = {{Coord|56.044809879666|26.11616167646|display=inline}}
| vaid = 658
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007669
| label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]''
| name = Ezeru senkapi (Franču kapi)
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Ezeriem
| lat = 56.051404586895
| long = 26.080688624573
| p625 = {{Coord|56.051404586895|26.080688624573|display=inline}}
| vaid = 659
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007670
| label = [[Ilzes pilskalns]]
| name = Ilzes pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem
| lat = 56.040225830991
| long = 26.094953368156
| p625 = {{Coord|56.040225830991|26.094953368156|display=inline}}
| vaid = 660
| wikipediauri = Ilzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007671
| label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]]
| name = Valaiņu pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Valaiņiem
| lat = 56.092954589835
| long = 27.059790368316
| p625 = {{Coord|56.092954589835|27.059790368316|display=inline}}
| vaid = 9024
| wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts)
| year = 5.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007672
| label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]''
| name = Valaiņu apmetne un dobumakmens
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Valaiņi&quot;, pie Valaiņiem
| lat = 56.053336
| long = 26.175593
| p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}}
| vaid = 9022
| year = 11.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007674
| label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]''
| name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu kapos
| lat = 56.071318762759
| long = 26.14858430188
| p625 = {{Coord|56.071318762759|26.14858430188|display=inline}}
| image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg
| commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene
| vaid = 8708
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007675
| label = [[Čamaņu kapu kapliča]]
| name = Čamaņu kapu kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi
| lat = 56.030412350848
| long = 26.149813475632
| p625 = {{Coord|56.030412350848|26.149813475632|display=inline}}
| vaid = 8728
| wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da
| year = 1821.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909903
| label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]''
| name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta
| municipality = Birkineļi
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.816139113751
| long = 26.45663624385
| p625 = {{Coord|55.816139113751|26.45663624385|display=inline}}
| image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg
| commonscat = Birkineļi Manor
| vaid = 20
| year = 1872.-1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Birkine%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46910555
| label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]''
| name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)
| municipality = Buivīši
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.125578407037
| long = 26.340875644516
| p625 = {{Coord|56.125578407037|26.340875644516|display=inline}}
| vaid = 683
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q46909706
| label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]''
| name = Robežnieku pilskalns ar apmetni
| municipality = Demenes pagasts
| district = Demenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem
| lat = 55.710316067393
| long = 26.656511572048
| p625 = {{Coord|55.710316067393|26.656511572048|display=inline}}
| vaid = 8921
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Demenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16355113
| label = [[Dvietes apmetne]]
| name = Dvietes apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera
| lat = 56.056314438536
| long = 26.265051863295
| p625 = {{Coord|56.056314438536|26.265051863295|display=inline}}
| vaid = 664
| wikipediauri = Dvietes_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007678
| label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]''
| name = Grīvas ezera apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā
| lat = 56.069273
| long = 26.192319
| p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}}
| vaid = 9020
| year = 3400.–2300. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007680
| label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]''
| name = Slobodas apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā
| lat = 56.07032
| long = 26.187849
| p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}}
| vaid = 9021
| year = 2300.–1500. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218177
| label = [[Lašu pilskalns]]
| name = Lašu pilskalns
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Eglaines krejotavas
| lat = 55.95805556
| long = 26.115
| p625 = {{Coord|55.95805556|26.115|display=inline}}
| image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg
| commonscat = Laši Hillfort
| vaid = 666
| wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007682
| label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3249
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007686
| label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3250
| year = ap 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007688
| label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3251
| year = ap 1805. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007689
| label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077000053|26.129362999471|display=inline}}
| vaid = 3253
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15218899
| label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.890776387053
| long = 26.712947786496
| p625 = {{Coord|55.890776387053|26.712947786496|display=inline}}
| image = Elerne%20church.jpg
| commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne
| vaid = 6300
| wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca
| year = 1651., 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911193
| label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis &quot;Marijas pasludināšana&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Marijas pasludināšana&quot;
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā
| lat = 55.890738326753
| long = 26.71315814784
| p625 = {{Coord|55.890738326753|26.71315814784|display=inline}}
| vaid = 3304
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911483
| label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]''
| name = Ezerstarpu senkapi
| municipality = Ezerstarpi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.133523199816
| long = 26.886982137327
| p625 = {{Coord|56.133523199816|26.886982137327|display=inline}}
| vaid = 716
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ezerstarpi
}}
{{monument
| qid = Q46909445
| label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]''
| name = Galvānu senkapi
| municipality = Galvāni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042112471154
| long = 26.849923759339
| p625 = {{Coord|56.042112471154|26.849923759339|display=inline}}
| vaid = 646
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909469
| label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]''
| name = Gņilojas Ručejas senkapi
| municipality = Gļinaruča
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.023240274217
| long = 26.940240778506
| p625 = {{Coord|56.023240274217|26.940240778506|display=inline}}
| vaid = 647
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da
}}
{{monument
| qid = Q113483852
| label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]''
| name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti
| municipality = Ilūkste
| district = Ilūkste
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.97662
| long = 26.29893
| p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}}
| image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg
| vaid = 9310
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis&lt;br/&gt;valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Il%C5%ABkste
}}
{{monument
| qid = Q46910747
| label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]''
| name = Ērģeļu prospekta fragmenti
| municipality = Jaunborne
| district = Jaunborne&lt;br/&gt;Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Jaunbornes katoļu baznīcā
| lat = 55.866103999849
| long = 26.925525999814
| p625 = {{Coord|55.866103999849|26.925525999814|display=inline}}
| vaid = 3266
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Jaunborne
}}
{{monument
| qid = Q46910071
| label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]''
| name = Janušanu senkapi
| municipality = Jaunušāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.935363995745
| long = 26.441311098537
| p625 = {{Coord|55.935363995745|26.441311098537|display=inline}}
| vaid = 672
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q15219035
| label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
| municipality = Juzefova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Pēteri&quot;
| lat = 55.92638889
| long = 26.72277778
| p625 = {{Coord|55.92638889|26.72277778|display=inline}}
| image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova
| vaid = 8713
| wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca
| year = 1936., 1958.-1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11196513
| label = [[Kalkūnes pilskalns]]
| name = Kalkūnes pilskalns
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem
| lat = 55.82611111
| long = 26.46388889
| p625 = {{Coord|55.82611111|26.46388889|display=inline}}
| vaid = 668
| wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909835
| label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]''
| name = Kilušku senkapi
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, pie Grantiņiem
| lat = 55.829949360799
| long = 26.454185573951
| p625 = {{Coord|55.829949360799|26.454185573951|display=inline}}
| vaid = 667
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909942
| label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kalupes katoļu baznīcā
| lat = 56.09694444
| long = 26.54388889
| p625 = {{Coord|56.09694444|26.54388889|display=inline}}
| image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg
| commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior)
| vaid = 3258
| year = 1882. 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909996
| label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ķīšos (Ķeišos)
| lat = 56.117675536707
| long = 26.539740068862
| p625 = {{Coord|56.117675536707|26.539740068862|display=inline}}
| vaid = 669
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911016
| label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Kaķīšu pilskalns (Zamok)
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.896604489797
| long = 26.386066135739
| p625 = {{Coord|55.896604489797|26.386066135739|display=inline}}
| vaid = 702
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911044
| label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]''
| name = Kaķīšu senkapi
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.898601799001
| long = 26.386895999332
| p625 = {{Coord|55.898601799001|26.386895999332|display=inline}}
| vaid = 703
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911261
| label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]]
| name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni
| municipality = Lasenberga
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lasenbekas muižā
| lat = 55.854765874335
| long = 26.596468601795
| p625 = {{Coord|55.854765874335|26.596468601795|display=inline}}
| image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg
| vaid = 712
| wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Lasenbekas muiža]]
| munwiki = Lasenberga
}}
{{monument
| qid = Q46910037
| label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Laucesas pagasts
| district = Laucesas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Klajumiem
| lat = 55.843969294776
| long = 26.503693550479
| p625 = {{Coord|55.843969294776|26.503693550479|display=inline}}
| vaid = 671
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucesas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909497
| label = [[Leperu pilskalns]]
| name = Leperu pilskalns
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.036650126332
| long = 26.928674134013
| p625 = {{Coord|56.036650126332|26.928674134013|display=inline}}
| vaid = 648
| wikipediauri = Leperu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q46909527
| label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]''
| name = Leperu senkapi
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026657159529
| long = 26.923897528377
| p625 = {{Coord|56.026657159529|26.923897528377|display=inline}}
| vaid = 649
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q47007706
| label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]''
| name = Palazdiņu pilskalns
| municipality = Liellazdas
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.020349484879
| long = 26.294272094059
| p625 = {{Coord|56.020349484879|26.294272094059|display=inline}}
| vaid = 686
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liellazdas
}}
{{monument
| qid = Q46909558
| label = [[Baranaukas pilskalns]]
| name = Baranaukas pilskalns
| municipality = Lielā Baranovska
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.046217400504
| long = 26.859032844538
| p625 = {{Coord|56.046217400504|26.859032844538|display=inline}}
| vaid = 650
| wikipediauri = Baranaukas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liel%C4%81_Baranovska
}}
{{monument
| qid = Q46910097
| label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Līksna
| district = Līksnas pagasts&lt;br/&gt;Līksna
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Līksnas katoļu baznīcā
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}}
| vaid = 3263
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABksna
}}
{{monument
| qid = Q131160415
| label = [[Ļūbasta pilskalns]]
| name = Ļūbasta pilskalns
| municipality = Līksnas pagasts
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.942527777778
| long = 26.452722222222
| p625 = {{Coord|55.94252777777778|26.45272222222222|display=inline}}
| vaid = 9522
| wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16363144
| label = [[Markovas pilskalns]]
| name = Markovas pilskalns
| municipality = Markova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918889671237
| long = 26.888363797121
| p625 = {{Coord|55.918889671237|26.888363797121|display=inline}}
| vaid = 675
| wikipediauri = Markovas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911510
| label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Maskavas pilskalns (Gorodok)
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.041312058542
| long = 26.804965174582
| p625 = {{Coord|56.041312058542|26.804965174582|display=inline}}
| vaid = 717
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46911545
| label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]''
| name = Maskavas senkapi
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.044811805261
| long = 26.799188181845
| p625 = {{Coord|56.044811805261|26.799188181845|display=inline}}
| vaid = 718
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46910300
| label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]''
| name = Melderišķu senkapi
| municipality = Melderiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.938778575966
| long = 26.912136432505
| p625 = {{Coord|55.938778575966|26.912136432505|display=inline}}
| vaid = 676
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melderi%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910133
| label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Munciški
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.08454585093
| long = 26.367094435506
| p625 = {{Coord|56.08454585093|26.367094435506|display=inline}}
| vaid = 673
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Munci%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910579
| label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]''
| name = Malagala apmetne
| municipality = Mālgals
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.172513611442
| long = 26.315251536104
| p625 = {{Coord|56.172513611442|26.315251536104|display=inline}}
| vaid = 684
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lgals
}}
{{monument
| qid = Q4110154
| label = [[Vecračinas pilskalns]]
| name = Vecračinas pilskalns
| municipality = Naujenes pagasts&lt;br/&gt;Vecračina
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.915&lt;br/&gt;55.914850618886
| long = 26.932222222222&lt;br/&gt;26.932359211285
| p625 = {{Coord|55.915|26.932222222222|display=inline}}&lt;br/&gt;{{Coord|55.914850618886|26.932359211285|display=inline}}
| vaid = 681
| wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naujenes_pagasts&lt;br/&gt;Vecra%C4%8Dina
}}
{{monument
| qid = Q46910334
| label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]''
| name = Nitišu senkapi
| municipality = Nitiši
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.892028264038
| long = 26.733927501693
| p625 = {{Coord|55.892028264038|26.733927501693|display=inline}}
| vaid = 677
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Niti%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q4993833
| label = [[Nīcgales Lielais akmens]]
| name = Nīcgales Lielais akmens
| municipality = Nīcgales pagasts
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Nīcgali un Vārkavu
| lat = 56.15214987265
| long = 26.461463519661
| p625 = {{Coord|56.15214987265|26.461463519661|display=inline}}
| image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg
| commonscat = Nīcgale Great Stone
| vaid = 685
| wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911579
| label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]''
| name = Ostrovas senkapi
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.054140530107
| long = 26.819427366536
| p625 = {{Coord|56.054140530107|26.819427366536|display=inline}}
| vaid = 719
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911602
| label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Višķu pilskalns (Gorodok)
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.060983781937
| long = 26.839046849172
| p625 = {{Coord|56.060983781937|26.839046849172|display=inline}}
| vaid = 720
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007692
| label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]''
| name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem
| lat = 56.029936318852
| long = 26.289556655929
| p625 = {{Coord|56.029936318852|26.289556655929|display=inline}}
| image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg
| commonscat = Zamečka Hillfort
| vaid = 687
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007693
| label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]''
| name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.054610225627
| long = 26.204817508815
| p625 = {{Coord|56.054610225627|26.204817508815|display=inline}}
| vaid = 688
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007695
| label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]''
| name = Grantiņu senkapi II
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| vaid = 9023
| year = 10.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007696
| label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]''
| name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Kalnājiem (Speķiem)
| lat = 56.049431414305
| long = 26.215130468487
| p625 = {{Coord|56.049431414305|26.215130468487|display=inline}}
| vaid = 689
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007699
| label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]''
| name = Lapsukalns - pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Paradīzēm (Rajām)
| lat = 55.970374556177
| long = 26.188648244837
| p625 = {{Coord|55.970374556177|26.188648244837|display=inline}}
| vaid = 690
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007700
| label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]''
| name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rurāniem
| lat = 56.02580326663
| long = 26.209116684058
| p625 = {{Coord|56.02580326663|26.209116684058|display=inline}}
| vaid = 691
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007701
| label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]''
| name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.016008610688
| long = 26.213348059848
| p625 = {{Coord|56.016008610688|26.213348059848|display=inline}}
| vaid = 692
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007703
| label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]''
| name = Sidrabiņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.018795670132
| long = 26.21168499364
| p625 = {{Coord|56.018795670132|26.21168499364|display=inline}}
| vaid = 693
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007704
| label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]''
| name = Varoņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Varoņiem un Grantiņiem
| lat = 56.054113548142
| long = 26.203512917769
| p625 = {{Coord|56.054113548142|26.203512917769|display=inline}}
| vaid = 694
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007705
| label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]''
| name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Senčiem un Ķirškalniem
| lat = 55.98002245684
| long = 26.263296103878
| p625 = {{Coord|55.98002245684|26.263296103878|display=inline}}
| vaid = 695
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q46909773
| label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]''
| name = Piparu senkapi
| municipality = Pipari
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.078838127862
| long = 26.728709521466
| p625 = {{Coord|56.078838127862|26.728709521466|display=inline}}
| vaid = 662
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q12650390
| label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]''
| name = Bārenes pilskalns
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Paškānos pie Upītēm
| lat = 56.10244
| long = 25.84628
| p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}}
| vaid = 701
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138514628
| label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]''
| name = Baltmuižas kungu māja ar parku
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 6298
| year = 1801., 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]]
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910167
| label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Ribaki
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.951609839829
| long = 26.423193026384
| p625 = {{Coord|55.951609839829|26.423193026384|display=inline}}
| vaid = 674
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ribaki
}}
{{monument
| qid = Q46910360
| label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]''
| name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)
| municipality = Rudāni
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.907419336736
| long = 26.841044633078
| p625 = {{Coord|55.907419336736|26.841044633078|display=inline}}
| vaid = 678
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rud%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46910612
| label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]''
| name = Kerkūzu apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kerkūzos
| lat = 55.878401490531
| long = 26.926968883423
| p625 = {{Coord|55.878401490531|26.926968883423|display=inline}}
| vaid = 696
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910647
| label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]''
| name = Janomoles senkapi
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Jaunmoles
| lat = 55.916339093934
| long = 26.912624432534
| p625 = {{Coord|55.916339093934|26.912624432534|display=inline}}
| vaid = 697
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910684
| label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]''
| name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Upīšiem
| lat = 55.811117193998
| long = 26.941681052168
| p625 = {{Coord|55.811117193998|26.941681052168|display=inline}}
| vaid = 698
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910715
| label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]''
| name = Līdaku apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Līdakām
| lat = 55.873793259498
| long = 26.929821409744
| p625 = {{Coord|55.873793259498|26.929821409744|display=inline}}
| vaid = 699
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911303
| label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]''
| name = Sarkaņu senkapi
| municipality = Sarkaņi
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.995939280764
| long = 26.462113876818
| p625 = {{Coord|55.995939280764|26.462113876818|display=inline}}
| vaid = 713
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909587
| label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]]
| name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042736905588
| long = 26.89760949517
| p625 = {{Coord|56.042736905588|26.89760949517|display=inline}}
| image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg
| commonscat = Skromaņi Greita Hillfort
| vaid = 651
| wikipediauri = Greitas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46909614
| label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]''
| name = Skromaņu senkapi
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.037646942239
| long = 26.900388548968
| p625 = {{Coord|56.037646942239|26.900388548968|display=inline}}
| vaid = 652
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46910825
| label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Skrudaliena
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā
| lat = 55.814772000063
| long = 26.711984999227
| p625 = {{Coord|55.814772000063|26.711984999227|display=inline}}
| vaid = 3268
| year = 19.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Skrudaliena
}}
{{monument
| qid = Q46910788
| label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]''
| name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)
| municipality = Skrudalienas pagasts
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Pļaviņām
| lat = 55.791808587283
| long = 26.694771949142
| p625 = {{Coord|55.791808587283|26.694771949142|display=inline}}
| vaid = 700
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrudalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910387
| label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]''
| name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.913102893529
| long = 26.885526849593
| p625 = {{Coord|55.913102893529|26.885526849593|display=inline}}
| vaid = 679
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910411
| label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]''
| name = Slutišku sādža
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 8986
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q30183922
| label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]]
| name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| lat = 56.00111111
| long = 25.91361111
| p625 = {{Coord|56.00111111|25.91361111|display=inline}}
| image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Subate
| vaid = 6299
| wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007708
| label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.006064318123
| long = 25.913232704116
| p625 = {{Coord|56.006064318123|25.913232704116|display=inline}}
| image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg
| commonscat = Historic Centre of Subate
| vaid = 7430
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007709
| label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]''
| name = Altārdaļas sētiņa
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3280
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007710
| label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3281
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007712
| label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3283
| year = 18.gs.s. 19.gs. 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007715
| label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3284
| year = 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007716
| label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3285
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007718
| label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.0010729|25.9139456|display=inline}}
| vaid = 3289
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q12649060
| label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]''
| name = Arāju pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Arājiem
| lat = 55.9118881
| long = 26.2616158
| p625 = {{Coord|55.9118881|26.2616158|display=inline}}
| vaid = 704
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910894
| label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]''
| name = Āpšukalns - pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 55.902501774891
| long = 26.330892167666
| p625 = {{Coord|55.902501774891|26.330892167666|display=inline}}
| vaid = 705
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910926
| label = ''[[:d:Q46910926|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Sudmaļu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sudmaļiem
| lat = 55.900829129364
| long = 26.34323249784
| p625 = {{Coord|55.900829129364|26.34323249784|display=inline}}
| vaid = 706
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910965
| label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Timšānu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Timšāniem
| lat = 55.911347713232
| long = 26.30141099383
| p625 = {{Coord|55.911347713232|26.30141099383|display=inline}}
| vaid = 707
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910992
| label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]''
| name = Turību senkapi
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Turībām
| lat = 55.88687614159
| long = 26.4019895535
| p625 = {{Coord|55.88687614159|26.4019895535|display=inline}}
| vaid = 708
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909806
| label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]''
| name = Svilišķu pilskalns
| municipality = Svilišķi
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.0915132111
| long = 26.745508443314
| p625 = {{Coord|56.0915132111|26.745508443314|display=inline}}
| vaid = 663
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911082
| label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]''
| name = Ellernas Āboltiņu apmetne
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Āboltiņiem
| lat = 55.90138499735
| long = 26.719665270576
| p625 = {{Coord|55.90138499735|26.719665270576|display=inline}}
| vaid = 709
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911121
| label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]''
| name = Lipikišķu senkapi
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Lipikišķu Ozoliem
| lat = 55.850749796673
| long = 26.740042231621
| p625 = {{Coord|55.850749796673|26.740042231621|display=inline}}
| vaid = 710
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911158
| label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mednieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem
| lat = 55.835953068238
| long = 26.714152949962
| p625 = {{Coord|55.835953068238|26.714152949962|display=inline}}
| vaid = 711
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911336
| label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]''
| name = Vaboles muižas apbūve ar parku
| municipality = Vabole
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026484842039
| long = 26.461967095703
| p625 = {{Coord|56.026484842039|26.461967095703|display=inline}}
| image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg
| commonscat = Vabole Manor
| vaid = 9017
| year = 19.gs I.p., 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vabole_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q10989039
| label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
| municipality = Vaikuļāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Draudzes māja&quot;
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.99861111|26.39638889|display=inline}}
| image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg
| commonscat = Sacred Heart church in Līksna
| vaid = 8717
| wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1909.-1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46909642
| label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]''
| name = Vecstupelišķu senkapi
| municipality = Vecie Stupeliški
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.040583037
| long = 26.904532739793
| p625 = {{Coord|56.040583037|26.904532739793|display=inline}}
| vaid = 656
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q4161770
| label = [[Dinaburgas pils]]
| name = Dinaburgas pils
| municipality = Vecpils
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.9125
| long = 26.725
| p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}}
| image = Dinaburg4.JPG
| commonscat = Dinaburga Castle
| vaid = 680
| wikipediauri = Dinaburgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911378
| label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]''
| name = Sīķeles apmetne
| municipality = Vecsalienas pagasts
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Sīķelē, Daugavas krastā
| lat = 55.885714879769
| long = 26.769867389913
| p625 = {{Coord|55.885714879769|26.769867389913|display=inline}}
| vaid = 714
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911645
| label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]''
| name = Višķu senkapi
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa
| lat = 56.063988403029
| long = 26.765157846744
| p625 = {{Coord|56.063988403029|26.765157846744|display=inline}}
| vaid = 721
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911676
| label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]''
| name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.053971110885
| long = 26.791300763626
| p625 = {{Coord|56.053971110885|26.791300763626|display=inline}}
| vaid = 723
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911708
| label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]]
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}}
| vaid = 3320
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911764
| label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = Višķu katoļu baznīcā
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.7747971|display=inline}}
| vaid = 3324
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911446
| label = [[Zabornajas pilskalns]]
| name = Zabornajas pilskalns
| municipality = Višķu pagasts
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Zabornaju un Podgurji
| lat = 56.087050096461
| long = 26.812299142982
| p625 = {{Coord|56.087050096461|26.812299142982|display=inline}}
| image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg
| commonscat = Zabornaja Hillfort
| vaid = 722
| wikipediauri = Zabornajas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4190977
| label = [[Zemgale (stacija)|Zemgales dzelzceļa stacija]]
| name = Zemgales dzelzceļa stacija
| municipality = Zemgale (Demenes pagasts)
| district = Demenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.714305555556
| long = 26.47
| p625 = {{Coord|55.714305555556|26.47|display=inline}}
| image = Bij.%20Zemgales%20dzelzce%C4%BCa%20stacija%2C%2006.09.2014.jpg
| commonscat = Zemgale train station
| vaid = 8703
| wikipediauri = Zemgale_(stacija)
| year = 1922.-1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Zemgale_(Demenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q7917770
| label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]''
| name = Vecsalienas muižas pils
| municipality = Červonka
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Červonkas pils
| lat = 55.82611111
| long = 26.77166667
| p625 = {{Coord|55.82611111|26.77166667|display=inline}}
| image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg
| commonscat = Vecsaliena manor house
| vaid = 8963
| year = 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecsalienas muiža]]
| munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911613
| label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]''
| name = Špogu senkapi
| municipality = Špoģi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē
| lat = 56.079189497365
| long = 26.735932293152
| p625 = {{Coord|56.079189497365|26.735932293152|display=inline}}
| vaid = 715
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0po%C4%A3i
}}
{{monument
| qid = Q47007707
| label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]''
| name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Elkšņiem
| lat = 55.937440348353
| long = 26.164529613087
| p625 = {{Coord|55.937440348353|26.164529613087|display=inline}}
| vaid = 665
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q130748363
| label = [[Keklišku pilskalns]]
| name = Keklišku pilskalns
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.857555555556
| long = 26.292722222222
| p625 = {{Coord|55.85755555555556|26.29272222222222|display=inline}}
| vaid = 9604
| wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910501
| label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]''
| name = Židinas senkapi
| municipality = Židina
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918652165676
| long = 26.899385062404
| p625 = {{Coord|55.918652165676|26.899385062404|display=inline}}
| vaid = 682
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDidina
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>nu298zgdtt3133pr4mn8m38fsxjtgv1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518886</id>
    <revision>
      <id>4464568</id>
      <parentid>4461986</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4464568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165390" sha1="b69s0n9nr7hysvelzpro431yuzeh23h" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483504}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483504 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4699438
| label = [[Aizputes ordeņa pils]]
| name = Aizputes ordeņa pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}}
| image = 01-058aizpute.jpg
| commonscat = Aizpute Castle ruins
| vaid = 6396
| wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils
| year = 13. gs. 2.p. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q19896858
| label = [[Aizputes pilskalns]]
| name = Aizputes pilskalns
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.7208
| long = 21.5994
| p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG
| commonscat = Church Hill in Aizpute
| vaid = 1276
| wikipediauri = Aizputes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755144
| label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]]
| name = Misiņkalna senkapi un apmetne
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Misiņkalnā
| lat = 56.718743162507
| long = 21.595108697095
| p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}}
| image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg
| vaid = 1275
| wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755180
| label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.720566674103
| long = 21.602957857963
| p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}}
| image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg
| vaid = 7437
| year = 13.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755220
| label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 22
| lat = 56.718596
| long = 21.6046314
| p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}}
| image = Old%20Doors.JPG
| vaid = 3780
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755270
| label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 31
| lat = 56.7180862
| long = 21.6068296
| p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg
| vaid = 3781
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755313
| label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]]
| name = Tumšo krogs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 7
| lat = 56.7201304
| long = 21.6030958
| p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}}
| image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg
| vaid = 6392
| wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs
| year = 18. gs. 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755356
| label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 9
| lat = 56.7199314
| long = 21.6035038
| p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg
| vaid = 9104
| year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755398
| label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jāņa iela 7
| lat = 56.7210451
| long = 21.6039731
| p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}}
| vaid = 3782
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755444
| label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Kuldīgas iela 5a
| lat = 56.7222738
| long = 21.6048532
| p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}}
| image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg
| vaid = 3786
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755529
| label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}}
| vaid = 3787
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755583
| label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]''
| name = Kapa plāksne H. Bazdoram
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}}
| vaid = 3789
| year = 1532.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755633
| label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}}
| image = Aizpute-Church.JPG
| commonscat = Church of Saint John in Aizpute
| vaid = 6395
| wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755704
| label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]''
| name = Sienas dekoratīvā apdare
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}}
| vaid = 3795
| year = 16./17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes ordeņa pils]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43770894
| label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]''
| name = Aizputes viduslaiku pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}}
| vaid = 1277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755772
| label = [[Baltcepuru pilskalns]]
| name = Baltcepuru pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem
| lat = 56.725449361845
| long = 21.568274425307
| p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}}
| vaid = 1278
| wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755810
| label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]]
| name = Žagatu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Žagatām
| lat = 56.691747247074
| long = 21.512914061916
| p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}}
| vaid = 1279
| wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755847
| label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]]
| name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarkalniem
| lat = 56.702505920563
| long = 21.606391497192
| p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}}
| vaid = 1280
| wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755881
| label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]]
| name = Orma kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.698216991819
| long = 21.61059436081
| p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}}
| vaid = 1281
| wikipediauri = Orma_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755922
| label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]]
| name = Kapličas kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vizbuļiem
| lat = 56.689641862137
| long = 21.534466799301
| p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}}
| vaid = 1282
| wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755954
| label = [[Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;]]
| name = Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā
| lat = 56.712167999205
| long = 21.557710614095
| p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}}
| image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Rokas birzs
| vaid = 39
| wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758019
| label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]''
| name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3827
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758061
| label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3828
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758106
| label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3829
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758149
| label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]''
| name = Frontona dekoratīvais veidojums
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3830
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758194
| label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg
| commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor
| vaid = 3831
| year = 1740. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758290
| label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3820
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758337
| label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]''
| name = Ērgeļu luktas
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3822
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796339
| label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]''
| name = Griestu gleznojumi
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3823
| year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796387
| label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3824
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796432
| label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]''
| name = Kungu loža
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3826
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796475
| label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apriķi
| vaid = 6423
| wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1700.,19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51885847
| label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]''
| name = Priežu kalva - senkapi
| municipality = Asīte
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lielā iela 7
| lat = 56.481425945986
| long = 21.665245298045
| p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}}
| vaid = 1399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = As%C4%ABte
}}
{{monument
| qid = Q51885795
| label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]''
| name = Bunkas senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm
| lat = 56.503903503196
| long = 21.499444430442
| p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}}
| vaid = 1287
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885796
| label = [[Gravenieku Elkas kalns]]
| name = Gravenieku Elkas kalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Graveniekiem
| lat = 56.553597917813
| long = 21.624936426686
| p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}}
| vaid = 1288
| wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885797
| label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]]
| name = Gaiļa kalns - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bumbuļiem
| lat = 56.494006848175
| long = 21.596424980453
| p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}}
| vaid = 1289
| wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885798
| label = [[Krotes pilskalns]]
| name = Krotes pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem
| lat = 56.55033727586
| long = 21.523114213898
| p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}}
| vaid = 1290
| wikipediauri = Krotes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885801
| label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]]
| name = Zviedru kapi - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Šalkām
| lat = 56.515648531768
| long = 21.411757153953
| p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}}
| vaid = 1291
| wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885802
| label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]''
| name = Grantiņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.496607420369
| long = 21.48930028529
| p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}}
| vaid = 1292
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885803
| label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]''
| name = Kalniņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalniņiem
| lat = 56.497701570762
| long = 21.559940315763
| p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}}
| vaid = 1293
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885804
| label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]''
| name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns)
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem
| lat = 56.548730491335
| long = 21.623992289179
| p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}}
| vaid = 1294
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885805
| label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]''
| name = Valku senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā
| lat = 56.557923852178
| long = 21.645292153094
| p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}}
| vaid = 1295
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005561
| label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]''
| name = Bārtas senkapi
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunajos Plostnieku kapos
| lat = 56.332612786743
| long = 21.31365191279
| p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}}
| vaid = 1283
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005563
| label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]''
| name = Mežu senkapi (Sila kapi)
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē
| lat = 56.376268126721
| long = 21.323647474155
| p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}}
| vaid = 1285
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005564
| label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa
| lat = 56.334457697879
| long = 21.314238732658
| p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}}
| vaid = 1286
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756431
| label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}}
| vaid = 3799
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756476
| label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}}
| vaid = 3801
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756520
| label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}}
| vaid = 3802
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756562
| label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]''
| name = Kapa piemineklis J.E.Bērai
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}}
| vaid = 3803
| year = 1782.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756605
| label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| name = Cīravas luterāņu baznīca
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.736009805681
| long = 21.383457973043
| p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Lutheran church
| vaid = 6402
| year = 1780. -1781.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756662
| label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižas pilī
| lat = 56.735159574302
| long = 21.385290538516
| p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}}
| vaid = 3806
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756749
| label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| name = Cīravas muižas pils
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.73515957434
| long = 21.38529053859
| p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Palace
| vaid = 6398
| year = 18. gs.b., 1868.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756807
| label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734843463673
| long = 21.385870111785
| p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}}
| vaid = 6399
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756859
| label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.735466502319
| long = 21.384255051558
| p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| vaid = 6400
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756909
| label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]''
| name = Staļļi
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734248150496
| long = 21.384587825821
| p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}}
| image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg
| vaid = 6401
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756953
| label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]''
| name = Cīravas ūdensdzirnavas
| municipality = Cīrava
| district = Cīravas pagasts&lt;br/&gt;Cīrava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas dzirnavas
| lat = 56.736327907407
| long = 21.384482438715
| p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}}
| image = Dzirnavas%20%288%29.jpg
| vaid = 8546
| year = 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756001
| label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]]
| name = Blieķu kalns - pilskalns
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brīvzemniekiem
| lat = 56.709522446626
| long = 21.36064846018
| p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}}
| vaid = 1296
| wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756035
| label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]''
| name = Ķintu apmetne ar aku
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.744345215319
| long = 21.420617094456
| p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}}
| vaid = 1297
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756076
| label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]''
| name = Buču senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.711074265593
| long = 21.358090912425
| p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}}
| vaid = 1298
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756114
| label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē
| lat = 56.722897186161
| long = 21.421819844745
| p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}}
| vaid = 1299
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756147
| label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā
| lat = 56.726214212548
| long = 21.416038852244
| p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}}
| vaid = 1300
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756181
| label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīķiem
| lat = 56.712921329169
| long = 21.390715821063
| p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}}
| vaid = 1301
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756224
| label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]''
| name = Grāveru senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grāveriem
| lat = 56.732974703672
| long = 21.302014554538
| p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}}
| vaid = 1302
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756261
| label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]''
| name = Lapegļu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem)
| lat = 56.738754207499
| long = 21.372931471125
| p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}}
| vaid = 1303
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756304
| label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]''
| name = Cīravas akmens krāvums
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem
| lat = 56.700740955293
| long = 21.34851147355
| p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}}
| vaid = 1304
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756339
| label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]''
| name = Rūķu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķiem
| lat = 56.707272589251
| long = 21.398164597969
| p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}}
| vaid = 1305
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756376
| label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]''
| name = Dzērves - Cīravas tautas skola
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzērves pagastskolas internātā
| lat = 56.750355734427
| long = 21.402588886025
| p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg
| commonscat = Dzērve Manor
| vaid = 40
| year = 1833.-1840.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002564
| label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685723780252
| long = 21.330316321821
| p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}}
| vaid = 6405
| year = 18. gs. b.,19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002569
| label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685345027529
| long = 21.331991081153
| p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}}
| vaid = 6406
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002572
| label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]''
| name = Dunalkas baronu kapliča
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Durbes - Aizputes ceļa
| lat = 56.670344997211
| long = 21.387578547957
| p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}}
| vaid = 6403
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002577
| label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| name = Dunalkas muižas apbūve
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685620383136
| long = 21.331649041675
| p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}}
| vaid = 6404
| year = 18. gs. - 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002547
| label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]''
| name = Upmaļu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem
| lat = 56.680850285243
| long = 21.328709678722
| p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}}
| vaid = 1306
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002548
| label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]''
| name = Upesputriņu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem
| lat = 56.67710191313
| long = 21.324067389322
| p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}}
| vaid = 1307
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002553
| label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]''
| name = Dunalkas apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām
| lat = 56.681904187858
| long = 21.336640810452
| p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}}
| vaid = 1308
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002554
| label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]''
| name = Ķiepes strauta apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā
| lat = 56.633105362199
| long = 21.393923389402
| p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}}
| vaid = 1309
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002555
| label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]]
| name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.674410871967
| long = 21.317716474348
| p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}}
| vaid = 1310
| wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002557
| label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]''
| name = Robežnieku apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.661204480342
| long = 21.316297781233
| p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}}
| vaid = 1311
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002561
| label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]''
| name = Strungu senkapi
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strungām
| lat = 56.641148692765
| long = 21.427125781179
| p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}}
| vaid = 1312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182281
| label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sanderiem
| lat = 56.315555015779
| long = 21.322947814392
| p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}}
| vaid = 1313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182286
| label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rātu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā
| lat = 56.328331884549
| long = 21.324916375457
| p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}}
| vaid = 1314
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20876376
| label = [[Durbes viduslaiku pils]]
| name = Durbes viduslaiku pils
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes parkā
| lat = 56.590395425413
| long = 21.36390134768
| p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}}
| image = Durbe%20castle.jpg
| commonscat = Durbe Castle ruins
| vaid = 1315
| wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002581
| label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu
| lat = 56.590899417742
| long = 21.367302267453
| p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}}
| vaid = 1320
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002583
| label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]''
| name = Durbes kaujas vieta
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes R daļā
| lat = 56.589191748407
| long = 21.357162815371
| p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}}
| vaid = 41
| year = 1260.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002585
| label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.589212129924
| long = 21.368347559575
| p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}}
| image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg
| vaid = 7438
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002586
| label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}}
| vaid = 3808
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002588
| label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}}
| vaid = 3809
| year = 1834. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002593
| label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}}
| vaid = 3811
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002595
| label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}}
| image = Durbe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Durbe
| vaid = 6407
| year = 1651.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002598
| label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]''
| name = Bij.Špringera pamatskola
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.5882969
| long = 21.3689686
| p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}}
| vaid = 42
| year = 19.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002600
| label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem
| lat = 56.60510008099
| long = 21.400145782249
| p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}}
| vaid = 1316
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002602
| label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]''
| name = Dīru senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē
| lat = 56.560756603774
| long = 21.408203925603
| p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}}
| vaid = 1317
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002604
| label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]''
| name = Dižprāmu senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dižprāmiem
| lat = 56.555003518066
| long = 21.468103733058
| p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}}
| vaid = 1318
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002606
| label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem
| lat = 56.544936889852
| long = 21.48047839898
| p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}}
| vaid = 1319
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002608
| label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]''
| name = Līgutu muižas pils
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606789513108
| long = 21.363517805813
| p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}}
| vaid = 8575
| year = 1814.-1820.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002609
| label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]''
| name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606351219085
| long = 21.364115439739
| p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}}
| vaid = 8576
| year = 1827.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20855904
| label = [[Embūtes pilsdrupas]]
| name = Embūtes pilsdrupas
| municipality = Embūte
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.505
| long = 21.818333333333
| p625 = {{Coord|56.505|21.818333333333335|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg
| commonscat = Embūte Castle ruins
| vaid = 1321
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q5370281
| label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]]
| name = Embūtes pils
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā
| lat = 56.510749620275
| long = 21.820689053926
| p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Embūte hillfort
| vaid = 1322
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380461
| label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]''
| name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem
| lat = 56.511695191455
| long = 21.826169756041
| p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}}
| vaid = 1323
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380462
| label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Padambju senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Padambjiem
| lat = 56.503083541529
| long = 21.757318417938
| p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}}
| vaid = 1324
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380464
| label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]''
| name = Sproģu senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sproģiem
| lat = 56.513230887455
| long = 21.86079695252
| p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}}
| vaid = 1325
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380466
| label = [[Tulču pilskalns]]
| name = Tulču pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā
| lat = 56.570234944874
| long = 21.789516660384
| p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}}
| vaid = 1326
| wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380469
| label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]''
| name = Vībiņu muižas senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vībiņu muižas
| lat = 56.484226508111
| long = 21.896283336777
| p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}}
| vaid = 1327
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380472
| label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]]
| name = Vēreskalns - pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem
| lat = 56.545365333529
| long = 21.806149117078
| p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}}
| vaid = 1328
| wikipediauri = V%C4%93reskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220060
| label = [[Vārtājas pilskalns]]
| name = Vārtājas pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem
| lat = 56.48972222
| long = 21.38166667
| p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}}
| vaid = 1331
| wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005571
| label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]]
| name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkukalniem
| lat = 56.495885598291
| long = 21.288635030715
| p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}}
| vaid = 1329
| wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005572
| label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]''
| name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kaijām
| lat = 56.488971650465
| long = 21.366834774576
| p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}}
| vaid = 1330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005578
| label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]''
| name = Zusnu senkapi
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Zusnām
| lat = 56.517761809704
| long = 21.252423585847
| p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}}
| vaid = 1332
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12652898
| label = [[Diždāmes pilskalns]]
| name = Diždāmes pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā
| lat = 56.340661567097
| long = 21.712068850316
| p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}}
| vaid = 1337
| wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12674038
| label = [[Straujenieku pilskalns]]
| name = Straujenieku pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem
| lat = 56.337146399497
| long = 21.720285439466
| p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}}
| vaid = 1333
| wikipediauri = Straujenieku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16442838
| label = [[Aizvīķu pilskalns]]
| name = Aizvīķu pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pileniekiem
| lat = 56.33576
| long = 21.71225
| p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}}
| vaid = 1336
| wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16451990
| label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]''
| name = Gramzdas I pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gramzdas kapsētas
| lat = 56.357671063618
| long = 21.604483964328
| p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}}
| vaid = 1334
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885809
| label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]''
| name = Kunkuļu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kunkuļiem
| lat = 56.316365806434
| long = 21.708526720348
| p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}}
| vaid = 1335
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885814
| label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]''
| name = Tiltiņu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tiltiņiem
| lat = 56.333626448157
| long = 21.683360707364
| p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}}
| vaid = 1338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885817
| label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]''
| name = Upīšu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upītēm
| lat = 56.372729406176
| long = 21.595873749876
| p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}}
| vaid = 1339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4150015
| label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]]
| name = Grobiņas vidusslaiku pils
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 56
| lat = 56.534166666667
| long = 21.1625
| p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG
| commonscat = Grobiņa Castle ruins
| vaid = 1343
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q20401404
| label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]]
| name = Grobiņas luterāņu baznīca
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 21
| lat = 56.5358
| long = 21.1636
| p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Grobiņa
| vaid = 6408
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1662. -1663. 20. gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005579
| label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]''
| name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā
| lat = 56.533046007771
| long = 21.166919203292
| p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg
| commonscat = Grobiņas pilskalns
| vaid = 1340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005580
| label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]''
| name = Priediena senkapi
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie jāšanas sporta kompleksa
| lat = 56.530808567178
| long = 21.189733842122
| p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}}
| vaid = 1342
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005583
| label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.534443551151
| long = 21.166933653737
| p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg
| vaid = 7439
| year = 17.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005593
| label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]''
| name = Atkalnu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Atkalniem un Lankupiem
| lat = 56.530492418134
| long = 21.199454146946
| p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}}
| vaid = 1341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005594
| label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]''
| name = Porānu (Pūrānu) senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Porāniem (Pūrāniem)
| lat = 56.548893690795
| long = 21.175479365852
| p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}}
| vaid = 1344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005596
| label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]''
| name = Smukumu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem)
| lat = 56.528256461144
| long = 21.163903382614
| p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}}
| vaid = 1345
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005600
| label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Iļģi
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Iļģu muižas kungu mājā
| lat = 56.534770792234
| long = 21.222931267949
| p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}}
| image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg
| vaid = 3813
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q43757003
| label = [[Kalvenes pilskalns]]
| name = Kalvenes pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežsargiem
| lat = 56.637428283273
| long = 21.78755574136
| p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}}
| vaid = 1352
| wikipediauri = Kalvenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757034
| label = [[Drogas pilskalns]]
| name = Drogas pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā
| lat = 56.610654008323
| long = 21.610668840435
| p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}}
| vaid = 1353
| wikipediauri = Drogas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659414
| label = [[Kalētu pilskalns]]
| name = Kalētu pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā
| lat = 56.29559
| long = 21.53183
| p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}}
| vaid = 1349
| wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12661548
| label = [[Krūtes pilskalns]]
| name = Krūtes pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā
| lat = 56.332009714264
| long = 21.385963719291
| p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}}
| vaid = 1346
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885818
| label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]''
| name = Lanku senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lankām
| lat = 56.327834238611
| long = 21.556771480227
| p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}}
| vaid = 1347
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885819
| label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ozolu veikala
| lat = 56.330598630395
| long = 21.535181748052
| p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}}
| vaid = 1348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885820
| label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]''
| name = Raču apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Poļiem un bij. Račiem
| lat = 56.316704672267
| long = 21.554591847534
| p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}}
| vaid = 1350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885821
| label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]''
| name = Saušu apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saušiem
| lat = 56.318777529083
| long = 21.563686531889
| p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}}
| vaid = 1351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4993599
| label = [[Kazdangas pils]]
| name = Kazdangas pils
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.73395
| long = 21.73272
| p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}}
| image = Kazdangas%20pils.JPG
| commonscat = Kazdanga Palace
| vaid = 6414
| wikipediauri = Kazdangas_pils
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757361
| label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā
| lat = 56.733749468945
| long = 21.731739912503
| p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}}
| vaid = 3816
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757398
| label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]''
| name = Vāze
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas parkā
| lat = 56.728247650756
| long = 21.733211239213
| p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg
| vaid = 3818
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757444
| label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| name = Kazdangas muižas apbūve
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}}
| vaid = 6413
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757488
| label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}}
| image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg
| commonscat = Kazdanga manor park
| vaid = 6422
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757580
| label = ''[[:d:Q43757580|&quot;Kavalieru&quot; māja]]''
| name = &quot;Kavalieru&quot; māja
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7338555
| long = 21.7316004
| p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}}
| vaid = 6417
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757627
| label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 3
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7337584
| long = 21.7329866
| p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}}
| vaid = 6419
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757659
| label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 10-10a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.72842
| long = 21.73206
| p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}}
| image = Kazdanga%20Watermill.jpg
| vaid = 6421
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757661
| label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 8
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7294756
| long = 21.731788
| p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}}
| image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg
| vaid = 6418
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757708
| label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 2
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7326986
| long = 21.7327164
| p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}}
| vaid = 6416
| year = 1846.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757739
| label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 4
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7321914
| long = 21.732964
| p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}}
| image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg
| vaid = 6420
| year = 1686. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q16359834
| label = [[Kazdangas pilskalns]]
| name = Kazdangas pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā
| lat = 56.7089
| long = 21.7406
| p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}}
| image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg
| vaid = 1359
| wikipediauri = Kazdangas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757120
| label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]]
| name = Baznīcas kalns - pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam
| lat = 56.704918592363
| long = 21.746922536596
| p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}}
| vaid = 1354
| wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757158
| label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ādģēru viduslaiku kapsēta
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādģēriem
| lat = 56.687290390099
| long = 21.771360944416
| p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}}
| vaid = 1355
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757194
| label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]]
| name = Rinku (Boju) pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kalnarinkām
| lat = 56.659281156946
| long = 21.624211913185
| p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}}
| vaid = 1356
| wikipediauri = Rinku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757229
| label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]''
| name = Roņu senkapi (Radziņkalns)
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Roņiem
| lat = 56.712591279482
| long = 21.75079401372
| p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}}
| vaid = 1357
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757260
| label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]''
| name = Truļu senkapi
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Truļiem
| lat = 56.68907718918
| long = 21.745550190108
| p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}}
| vaid = 1358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757328
| label = [[Vītoliņu pilskalns]]
| name = Vītoliņu pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vītoliņiem
| lat = 56.719030827776
| long = 21.732992105711
| p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}}
| vaid = 1360
| wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005565
| label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krogzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krogzemjiem
| lat = 56.401089407289
| long = 21.416493780841
| p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}}
| vaid = 1284
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005567
| label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}}
| vaid = 3797
| year = 17.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005569
| label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}}
| vaid = 3798
| year = 17.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005570
| label = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| name = Krūtes luterāņu baznīca
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Krūtes baznīca&quot;
| lat = 56.397537479555
| long = 21.420150098244
| p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}}
| vaid = 6410
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1642. 1832. 1878.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q43757772
| label = [[Lažas pilskalns]]
| name = Lažas pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lažas kapsētā
| lat = 56.736405930355
| long = 21.616401506723
| p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}}
| vaid = 1361
| wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757808
| label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]''
| name = Elku birzs - kulta vieta
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkiem
| lat = 56.78616924302
| long = 21.494354550616
| p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}}
| vaid = 1362
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757841
| label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]''
| name = Gravu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā
| lat = 56.806146557809
| long = 21.450006230002
| p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}}
| vaid = 1363
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757880
| label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]''
| name = Neimaņu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Neimaņiem
| lat = 56.811139905671
| long = 21.548980303437
| p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}}
| vaid = 1364
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757913
| label = [[Dzintares pilskalns]]
| name = Dzintares pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā
| lat = 56.8064
| long = 21.4464
| p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}}
| commonscat = Dzintare Hillfort
| vaid = 1365
| wikipediauri = Dzintares_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757987
| label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]''
| name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vanagos
| lat = 56.7263
| long = 21.6056
| p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}}
| vaid = 6425
| year = 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758239
| label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižā
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Apriķi manor house
| vaid = 6424
| year = 1745.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]''
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005605
| label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]''
| name = Kapsēdes senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.594006620042
| long = 21.135192517364
| p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}}
| vaid = 1366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005608
| label = [[Medzes pilskalns]]
| name = Medzes pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Medzes parkā
| lat = 56.653204111216
| long = 21.130526355402
| p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}}
| vaid = 1367
| wikipediauri = Medzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005609
| label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]''
| name = Āpu senkapi (Puņķa kalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Āpiem
| lat = 56.619651649374
| long = 21.246707559034
| p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}}
| vaid = 1368
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005610
| label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]''
| name = Ezermaļu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ezermaļiem
| lat = 56.644330398227
| long = 21.141559955287
| p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}}
| vaid = 1369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005614
| label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]]
| name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnmaļiem
| lat = 56.618173655489
| long = 21.130431152052
| p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}}
| vaid = 1370
| wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005615
| label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]''
| name = Krastiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem)
| lat = 56.610242500469
| long = 21.237914509978
| p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}}
| vaid = 1371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005618
| label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Niedrāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.604511433128
| long = 21.131854946221
| p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}}
| vaid = 1372
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005622
| label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 56.58701432539
| long = 21.137060002642
| p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}}
| vaid = 1373
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005623
| label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]''
| name = Strīķu apmetne (Pilskalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strīķiem
| lat = 56.614186127985
| long = 21.079950121674
| p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}}
| vaid = 1374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005627
| label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]''
| name = Jāču senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem
| lat = 56.628036754998
| long = 21.243040687423
| p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}}
| vaid = 1375
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005629
| label = [[Tāšu pilskalns]]
| name = Tāšu pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vitkām
| lat = 56.642872088056
| long = 21.196544769976
| p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}}
| vaid = 1376
| wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005630
| label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| name = Tāšu muižas apbūve
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598640850242
| long = 21.227543965064
| p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}}
| image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg
| vaid = 6426
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005632
| label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062991
| long = 21.228192285461
| p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}}
| vaid = 6427
| year = 1734.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005633
| label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598434505591
| long = 21.22752833329
| p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}}
| vaid = 6429
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182394
| label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Nidas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Miltiņiem
| lat = 56.089721025647
| long = 21.057243218624
| p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}}
| vaid = 1400
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182399
| label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;]]''
| name = Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jūrmalniekos
| lat = 56.078309702323
| long = 21.063822599809
| p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmalnieki.jpg
| vaid = 6115
| year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182407
| label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Gaiļos
| lat = 56.073946509467
| long = 21.064709488943
| p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}}
| vaid = 6119
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q51854182
| label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]''
| name = Bātupšķu akmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bātupšķiem
| lat = 56.201315407846
| long = 21.074673831678
| p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}}
| vaid = 1377
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854205
| label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ezerskolas
| lat = 56.226451259122
| long = 21.071170505778
| p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}}
| vaid = 1378
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854233
| label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]''
| name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.214640765051
| long = 21.066140447247
| p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}}
| vaid = 1379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854258
| label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pērļu kapsētas
| lat = 56.355508247796
| long = 21.058503644135
| p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}}
| vaid = 1380
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854283
| label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]''
| name = Nīcas Dižās muižas klēts
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Nīcas klēts
| lat = 56.345433196739
| long = 21.065535006417
| p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}}
| vaid = 8662
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854310
| label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts]]''
| name = Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.389687277486
| long = 21.095654495106
| p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}}
| vaid = 6112
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854333
| label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dirnēnu Piķeļos
| lat = 56.387626377028
| long = 21.100652588775
| p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}}
| vaid = 6113
| year = 19.gs.s., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854361
| label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]''
| name = Otaņķu vējdzirnavas
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Prenclavi
| lat = 56.389306225577
| long = 21.095633764251
| p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}}
| image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg
| vaid = 8663
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182412
| label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]''
| name = Zivju pārstrādes cehs
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzintarvēji
| image = Dzintarv%C4%93ji.jpg
| vaid = 9134
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182414
| label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Agatniekos
| lat = 56.177508364063
| long = 21.016040065952
| p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg
| vaid = 6120
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182417
| label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Ezermaļos
| lat = 56.180362715004
| long = 21.017367914454
| p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}}
| image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg
| vaid = 6122
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182421
| label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Jūrkalnos
| lat = 56.177658288668
| long = 21.014216619638
| p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}}
| image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg
| vaid = 6123
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182425
| label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;
| municipality = Papes Priediengals
| district = Papes Priediengals&lt;br/&gt;Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Vecboži&quot;
| lat = 56.182822721083
| long = 21.016698505158
| p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg
| vaid = 6121
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Papes_Priediengals
}}
{{monument
| qid = Q4521716
| label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| name = Priekules pils vārti
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}}
| image = Swedish%20gates.jpg
| commonscat = Swedish Gate (Priekule)
| vaid = 6430
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885824
| label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]''
| name = Vella cepure - senkapi
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Ķieģeļu iela 34
| lat = 56.4565984
| long = 21.5990487
| p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}}
| image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG
| vaid = 1382
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885825
| label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]''
| name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}}
| image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG
| vaid = 3843
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q12649380
| label = [[Asītes pilskalns]]
| name = Asītes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Audaru muižā pie Buņģiem
| lat = 56.47487
| long = 21.68774
| p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}}
| vaid = 1383
| wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12660497
| label = [[Ķerru pilskalns]]
| name = Ķerru pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķerrām
| lat = 56.459360476664
| long = 21.612858981253
| p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}}
| vaid = 1391
| wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12675273
| label = [[Trekņu pilskalns]]
| name = Trekņu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā
| lat = 56.3676
| long = 21.64195
| p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}}
| vaid = 1392
| wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16452021
| label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]]
| name = Gravas Sudmaļu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā
| lat = 56.398264911231
| long = 21.666461267496
| p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}}
| vaid = 1390
| wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16455083
| label = [[Kaltes pilskalns]]
| name = Kaltes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā
| lat = 56.386069549588
| long = 21.702401444785
| p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}}
| vaid = 1394
| wikipediauri = Kaltes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885830
| label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]''
| name = Ādamu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādamiem
| lat = 56.431028704625
| long = 21.625624301943
| p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}}
| vaid = 1384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885832
| label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]''
| name = Beltēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā
| lat = 56.464331918564
| long = 21.604839784426
| p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}}
| vaid = 1385
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885833
| label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem
| lat = 56.421392709753
| long = 21.611909137023
| p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}}
| vaid = 1386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885834
| label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elekšiem
| lat = 56.436580736563
| long = 21.550731718314
| p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}}
| image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 1387
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885836
| label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]''
| name = Elkas - Ķezēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkas - Ķezēniem
| lat = 56.463353062038
| long = 21.659743905774
| p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}}
| vaid = 1388
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885838
| label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]''
| name = Garožu senkapi (Meitu kalns)
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Garožiem
| lat = 56.480680359319
| long = 21.599403863921
| p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}}
| vaid = 1389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885840
| label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]''
| name = Mazdrīviņu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazdrīviņiem
| lat = 56.483795574735
| long = 21.500326766735
| p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}}
| vaid = 1393
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885841
| label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saulītēniem
| lat = 56.420600277144
| long = 21.619938950487
| p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}}
| vaid = 1395
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885842
| label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]]
| name = Elku kalns - pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.458834274932
| long = 21.684046806416
| p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}}
| vaid = 1396
| wikipediauri = Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885844
| label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā
| lat = 56.385592386488
| long = 21.692081786687
| p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}}
| vaid = 1397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885845
| label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]''
| name = Mazgramzdas senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem
| lat = 56.406096970235
| long = 21.622541614919
| p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}}
| vaid = 1398
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880007
| label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]''
| name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela
| lat = 56.888397
| long = 21.1818
| p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}}
| image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg
| vaid = 1381
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q51880009
| label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]''
| name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela 1
| lat = 56.889268
| long = 21.172481
| p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}}
| image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg
| vaid = 8661
| year = 1879., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q55182436
| label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]''
| name = Ērgeļu prospekts
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg
| vaid = 3844
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q55182442
| label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}}
| image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava
| vaid = 3845
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q15219495
| label = [[Papes bāka]]
| name = Papes bāka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes bāka
| lat = 56.15491389
| long = 21.02341111
| p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}}
| image = Pape%20lighthouse.jpg
| commonscat = Papes bāka
| vaid = 8569
| wikipediauri = Papes_b%C4%81ka
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219497
| label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]]
| name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems
| municipality = Rucavas pagasts&lt;br/&gt;Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.14277778
| long = 21.03833333
| p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}}
| image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg
| commonscat = Pape Ķoņu fishing village
| vaid = 6116
| wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts&lt;br/&gt;Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182291
| label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]''
| name = Bašķu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.102721888466
| long = 21.214987708335
| p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}}
| vaid = 1401
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182295
| label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]''
| name = Bakupu senkapi (Pēčkapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bakupiem
| lat = 56.0878655705
| long = 21.202363283932
| p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}}
| vaid = 1402
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182299
| label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]''
| name = Ģeistautu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ģeistautu skolas
| lat = 56.103118741848
| long = 21.16538289308
| p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}}
| vaid = 1403
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182316
| label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Cibukiem
| lat = 56.112774704405
| long = 21.168985722801
| p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}}
| vaid = 1404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182322
| label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem
| lat = 56.169080580777
| long = 21.183636908655
| p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}}
| image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG
| vaid = 1405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182327
| label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]''
| name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Čukāniem
| lat = 56.126175095169
| long = 21.232736972254
| p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}}
| image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG
| vaid = 1406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182333
| label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]''
| name = Geču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gečiem
| lat = 56.198167665956
| long = 21.242783796097
| p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}}
| vaid = 1407
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182336
| label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]''
| name = Kalna Urbānu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalna Urbāniem
| lat = 56.166707214623
| long = 21.1830044561
| p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}}
| image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG
| vaid = 1408
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182340
| label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]''
| name = Klaustiņu akmens - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klaustiņiem
| lat = 56.153871052897
| long = 21.177666953724
| p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}}
| image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg
| commonscat = Klaustiņu akmens
| vaid = 1409
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182345
| label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]''
| name = Gauru apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klētniekiem
| lat = 56.203598468806
| long = 21.24805636008
| p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}}
| vaid = 1410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182349
| label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]''
| name = Balču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.169729781173
| long = 21.257876575037
| p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}}
| vaid = 1411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182353
| label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]''
| name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.152680096008
| long = 21.222972473735
| p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}}
| image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG
| vaid = 1412
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182369
| label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]''
| name = Mazkatužu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkatužu veikala
| lat = 56.089312675117
| long = 21.160723054794
| p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}}
| vaid = 1413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182374
| label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]''
| name = Pūcu kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rucavas slimnīcas
| lat = 56.176506474216
| long = 21.155928454279
| p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}}
| vaid = 1414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182378
| label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]''
| name = Timbru senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Timbriem
| lat = 56.104728351382
| long = 21.215059676882
| p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}}
| vaid = 1415
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182381
| label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]''
| name = Pūpes kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.177102832655
| long = 21.276051392224
| p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}}
| vaid = 1416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182385
| label = ''[[:d:Q55182385|&quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Žubros
| lat = 56.099537478102
| long = 21.136670707454
| p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}}
| vaid = 6118
| year = 1820. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182430
| label = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| name = Rucavas luterāņu baznīca
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.160038519828
| long = 21.162995683137
| p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}}
| image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Rucava
| vaid = 8700
| wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1872.-1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880033
| label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Sakas luterāņu baznīcā
| lat = 56.852526457123
| long = 21.21078836103
| p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}}
| vaid = 3849
| year = 18.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q51880034
| label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| name = Sakas luterāņu baznīca
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.852526456833
| long = 21.210788360957
| p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}}
| image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg
| vaid = 6433
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q11128308
| label = [[Akmeņraga bāka]]
| name = Akmeņraga bāka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņraga bāka
| lat = 56.83181731
| long = 21.05708753
| p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}}
| image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg
| commonscat = Akmeņrags lighthouse
| vaid = 8570
| wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka
| year = 1921.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19896861
| label = [[Sakas pils]]
| name = Sakas pils
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.85504399755
| long = 21.210169425429
| p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}}
| vaid = 1423
| wikipediauri = Sakas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20560289
| label = [[Dzeņu upurakmens]]
| name = Dzeņu upurakmens
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Dzeņiem
| lat = 56.896276339467
| long = 21.269234879026
| p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}}
| vaid = 1420
| wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880018
| label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņragā pie bākas
| lat = 56.827931925542
| long = 21.057922101325
| p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}}
| vaid = 1417
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880019
| label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]''
| name = Sakas pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes un Tebras satekā
| lat = 56.853651824315
| long = 21.210298240527
| p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}}
| vaid = 1418
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880021
| label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā
| lat = 56.807277745779
| long = 21.233158918589
| p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}}
| vaid = 1419
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880024
| label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]''
| name = Ķuķu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē
| lat = 56.85749248013
| long = 21.202902637932
| p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}}
| vaid = 1421
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880025
| label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]''
| name = Lašu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lašiem
| lat = 56.766233457088
| long = 21.279330961179
| p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}}
| vaid = 1422
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880027
| label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Piņņiem
| lat = 56.931792371023
| long = 21.280912285062
| p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}}
| image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg
| vaid = 1424
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880029
| label = ''[[:d:Q51880029|&quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Nikās
| lat = 56.776995017543
| long = 21.266938061835
| p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}}
| vaid = 6124
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880030
| label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]''
| name = Maznodupju akmeņu konstrukcija
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Maznodupjiem un Priedēm
| lat = 56.893247231375
| long = 21.262354254796
| p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}}
| vaid = 8326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002614
| label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]''
| name = Brenču senkapi
| municipality = Tadaiķu pagasts
| district = Tadaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brenču kapsētas
| lat = 56.562933590251
| long = 21.310179072322
| p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}}
| vaid = 1425
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005634
| label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3834
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005635
| label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3835
| year = 1734. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005636
| label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3836
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005637
| label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3837
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005639
| label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3838
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005641
| label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}}
| vaid = 3839
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q12662428
| label = [[Lanku pilskalns]]
| name = Lanku pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecpakuļiem
| lat = 56.384240361009
| long = 21.842827003059
| p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}}
| vaid = 1429
| wikipediauri = Lanku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12673549
| label = [[Spingu pilskalns]]
| name = Spingu pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā
| lat = 56.467472734203
| long = 21.708581089145
| p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}}
| vaid = 6147
| wikipediauri = Spingu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16445529
| label = [[Bātas pilskalns]]
| name = Bātas pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bātas Dzirnezera pussalā
| lat = 56.44406
| long = 21.89678
| p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}}
| vaid = 1426
| wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380475
| label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Jaunpilīm
| lat = 56.441078791019
| long = 21.718660457932
| p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}}
| vaid = 1427
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380477
| label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 56.401609020407
| long = 21.779678167143
| p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}}
| vaid = 1428
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219993
| label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}}
| image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils
| vaid = 6436
| wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1700.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002626
| label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]''
| name = Altāra sētiņa
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3862
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002629
| label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3863
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002631
| label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3865
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002634
| label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]''
| name = Dzega
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3866
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002636
| label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3867
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002640
| label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}}
| vaid = 3871
| year = ap 1700. 1851.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002615
| label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]''
| name = Dižilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas
| lat = 56.594604173092
| long = 21.546044619756
| p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}}
| vaid = 1434
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002616
| label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem
| lat = 56.623721251643
| long = 21.486600642251
| p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}}
| vaid = 1435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002617
| label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]''
| name = Ilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ilmājas kapsētā
| lat = 56.593867940138
| long = 21.496073592196
| p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}}
| vaid = 1436
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002619
| label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem
| lat = 56.631507912567
| long = 21.581985650546
| p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}}
| vaid = 1437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002620
| label = [[Vecpils pilskalns]]
| name = Vecpils pilskalns
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils kapsētā
| lat = 56.631855698038
| long = 21.492140276308
| p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}}
| vaid = 1438
| wikipediauri = Vecpils_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002623
| label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]]
| name = Ilmājas luterāņu baznīca
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj.: Ilmājas
| lat = 56.594641693101
| long = 21.531976968072
| p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}}
| image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg
| commonscat = Ilmāja Lutheran church
| vaid = 6435
| wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1626.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16446288
| label = [[Brūveru pilskalns]]
| name = Brūveru pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brūveriem
| lat = 56.452458859162
| long = 21.427756346425
| p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}}
| vaid = 1439
| wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16468774
| label = [[Paplakas pilskalns]]
| name = Paplakas pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Melnupes ietekas Virgā
| lat = 56.43744
| long = 21.47552
| p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}}
| vaid = 1444
| wikipediauri = Paplakas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16470313
| label = [[Purmsātu pilskalns]]
| name = Purmsātu pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā
| lat = 56.37393
| long = 21.44862
| p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}}
| vaid = 1446
| wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885848
| label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]''
| name = Gabaliņu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā
| lat = 56.435035422182
| long = 21.501858285455
| p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}}
| vaid = 1440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885849
| label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]''
| name = Grīvu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grīvām
| lat = 56.376144698043
| long = 21.432000403854
| p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}}
| vaid = 1441
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885851
| label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]''
| name = Kalnazīvertu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnazīvertiem
| lat = 56.439996166981
| long = 21.476660224842
| p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}}
| vaid = 1442
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885852
| label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalviņiem
| lat = 56.383098960755
| long = 21.459834833337
| p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}}
| vaid = 1443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885853
| label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]''
| name = Virgas senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 56.474002324884
| long = 21.423773552914
| p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}}
| vaid = 1445
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880052
| label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}}
| vaid = 3860
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q51880056
| label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}}
| vaid = 3861
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q7944984
| label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| name = Vērgales muižas pils
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Pagasta valde un skola
| lat = 56.698245838171
| long = 21.198541605449
| p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}}
| image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg
| vaid = 8660
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]''
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880037
| label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Elkiem
| lat = 56.706073858279
| long = 21.208701476277
| p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}}
| vaid = 1430
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880038
| label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bruņeniekiem
| lat = 56.652548393272
| long = 21.225699718012
| p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}}
| vaid = 1431
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880039
| label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.702262683778
| long = 21.167511948462
| p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}}
| vaid = 1432
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880040
| label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]''
| name = Ošenieku senkapi
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ošeniekiem
| lat = 56.669811850479
| long = 21.173835508333
| p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}}
| vaid = 1433
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880041
| label = ''[[:d:Q51880041|&quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Mazkažos
| lat = 56.742027170338
| long = 21.241656877762
| p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}}
| vaid = 6125
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880047
| label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}}
| vaid = 8814
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880048
| label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}}
| vaid = 8815
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880050
| label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]''
| name = Ģerboņa cilnis
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales luterāņu baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}}
| vaid = 9224
| year = 1841.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880057
| label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.740766216539
| long = 21.067839594811
| p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}}
| image = Ziemupe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ziemupe
| vaid = 6434
| year = 1748.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880059
| label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}}
| vaid = 8839
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880060
| label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Altāris ar gleznām (2)
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}}
| vaid = 8840
| year = 1684., 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q43757944
| label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Štakeldanga
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Štakeldangas muižas kungu mājā
| lat = 56.737
| long = 21.602
| p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}}
| vaid = 3832
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = %C5%A0takeldanga
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]</text>
      <sha1>b69s0n9nr7hysvelzpro431yuzeh23h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>522735</id>
    <revision>
      <id>4464334</id>
      <parentid>4463490</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27424-28</username>
        <id>144981</id>
      </contributor>
      <origin>4464334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39903" sha1="0x5ts27umxs71gnncd26qgeg0taljga" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image1             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour1            = A6C705
| leader1            = ''TBA''
| party1             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election1     = 26 (18,94%)
| seats_before1      = 25
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             =

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image2             = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]]
| colour2            = 2C943F
| leader2            = [[Viktors Valainis]]
| party2             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| last_election2     = 16 (12,52%)
| seats_before2      = 16
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             =

&lt;!-- AS --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = ffa800
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election3     = 15 (11,05%)
| seats_before3      = 14
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             =

&lt;!-- S! --&gt;
| image5             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour5            = f57d00
| leader5            = ''TBA''
| party5             = [[Stabilitātei!]]
| last_election5     = 11 (6,78%)
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image6             = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour6            = A8343C
| leader6            = [[Ainārs Šlesers]]
| party6             = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election6     = 9 (6,22%)
| seats_before6      = 8
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             =

&lt;!-- P --&gt;
| image7             = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]]
| colour7            = E64632
| leader7            = [[Andris Šuvajevs]]
| party7             = [[Progresīvie]]
| last_election7     = 10 (6,14%)
| seats_before7      = 9
| seats_after7       = 
| seat_change7       = 
| popular_vote7      = 
| percentage7        = 
| swing7             =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = 
| before_party       = 
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā  no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. 

Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņas Centrs|SC]]
[[Saskaņa|S]] [[Centra partija|CP]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|'''8,1'''
|13,8
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|3,7
|6,3
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|'''7,3'''
|15,8
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>0x5ts27umxs71gnncd26qgeg0taljga</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464335</id>
      <parentid>4464334</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27424-28</username>
        <id>144981</id>
      </contributor>
      <origin>4464335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39901" sha1="eu6wxe78qzd7u9arjt6vld72hmsxm7w" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image1             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour1            = A6C705
| leader1            = ''TBA''
| party1             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election1     = 26 (18,94%)
| seats_before1      = 25
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             =

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image2             = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]]
| colour2            = 2C943F
| leader2            = [[Viktors Valainis]]
| party2             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| last_election2     = 16 (12,52%)
| seats_before2      = 16
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             =

&lt;!-- AS --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = ffa800
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election3     = 15 (11,05%)
| seats_before3      = 14
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             =

&lt;!-- S! --&gt;
| image5             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour5            = f57d00
| leader5            = ''TBA''
| party5             = [[Stabilitātei!]]
| last_election5     = 11 (6,78%)
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image6             = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour6            = A8343C
| leader6            = [[Ainārs Šlesers]]
| party6             = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election6     = 9 (6,22%)
| seats_before6      = 8
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             =

&lt;!-- P --&gt;
| image7             = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]]
| colour7            = E64632
| leader7            = [[Andris Šuvajevs]]
| party7             = [[Progresīvie]]
| last_election7     = 10 (6,14%)
| seats_before7      = 9
| seats_after7       = 
| seat_change7       = 
| popular_vote7      = 
| percentage7        = 
| swing7             =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = 
| before_party       = 
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā  no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. 

Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņas Centrs|SC]][[Saskaņa|S]][[Centra partija|CP]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|'''8,1'''
|13,8
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|3,7
|6,3
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|'''7,3'''
|15,8
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>eu6wxe78qzd7u9arjt6vld72hmsxm7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464337</id>
      <parentid>4464335</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27424-28</username>
        <id>144981</id>
      </contributor>
      <origin>4464337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39902" sha1="bect0awdqp7ukbmh1fblimaom6vpguu" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image1             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour1            = A6C705
| leader1            = ''TBA''
| party1             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election1     = 26 (18,94%)
| seats_before1      = 25
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             =

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image2             = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]]
| colour2            = 2C943F
| leader2            = [[Viktors Valainis]]
| party2             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| last_election2     = 16 (12,52%)
| seats_before2      = 16
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             =

&lt;!-- AS --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = ffa800
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election3     = 15 (11,05%)
| seats_before3      = 14
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             =

&lt;!-- S! --&gt;
| image5             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour5            = f57d00
| leader5            = ''TBA''
| party5             = [[Stabilitātei!]]
| last_election5     = 11 (6,78%)
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image6             = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour6            = A8343C
| leader6            = [[Ainārs Šlesers]]
| party6             = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election6     = 9 (6,22%)
| seats_before6      = 8
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             =

&lt;!-- P --&gt;
| image7             = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]]
| colour7            = E64632
| leader7            = [[Andris Šuvajevs]]
| party7             = [[Progresīvie]]
| last_election7     = 10 (6,14%)
| seats_before7      = 9
| seats_after7       = 
| seat_change7       = 
| popular_vote7      = 
| percentage7        = 
| swing7             =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = 
| before_party       = 
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā  no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. 

Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņas Centrs|SC]]
[[Saskaņa|S]][[Centra partija|CP]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|'''8,1'''
|13,8
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|3,7
|6,3
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|'''7,3'''
|15,8
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>bect0awdqp7ukbmh1fblimaom6vpguu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464469</id>
      <parentid>4464337</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:58:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4464334|4464334]] until [[Special:Diff/4464337|4464337]]</comment>
      <origin>4464469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39866" sha1="5zr25bqj94ach4hvn6p7cswl5ol9425" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 15. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = no
| previous_election  = 14. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2022
| next_election      = 16. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2030
| election_date      = {{dat|2026|10|03}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = yes
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image1             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour1            = A6C705
| leader1            = ''TBA''
| party1             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election1     = 26 (18,94%)
| seats_before1      = 25
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             =

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image2             = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]]
| colour2            = 2C943F
| leader2            = [[Viktors Valainis]]
| party2             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| last_election2     = 16 (12,52%)
| seats_before2      = 16
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             =

&lt;!-- AS --&gt;
| image3             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour3            = ffa800
| leader3            = ''TBA''
| party3             = [[Apvienotais saraksts]]
| last_election3     = 15 (11,05%)
| seats_before3      = 14
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             =

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Ilze Indriksone]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (9,31%)
| seats_before4      = 12
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             =

&lt;!-- S! --&gt;
| image5             = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]]
| colour5            = f57d00
| leader5            = ''TBA''
| party5             = [[Stabilitātei!]]
| last_election5     = 11 (6,78%)
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             =

&lt;!-- LPV --&gt;
| image6             = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]]
| colour6            = A8343C
| leader6            = [[Ainārs Šlesers]]
| party6             = [[Latvija pirmajā vietā]]
| last_election6     = 9 (6,22%)
| seats_before6      = 8
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             =

&lt;!-- P --&gt;
| image7             = [[Attēls:Andris Šuvajevs.jpg|150x150px]]
| colour7            = E64632
| leader7            = [[Andris Šuvajevs]]
| party7             = [[Progresīvie]]
| last_election7     = 10 (6,14%)
| seats_before7      = 9
| seats_after7       = 
| seat_change7       = 
| popular_vote7      = 
| percentage7        = 
| swing7             =

| map_image          = 
| map_caption        = 
| before_election    = 
| before_party       = 
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā  no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. 

Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

== Balsošanas sistēma ==
{{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}}
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| {{na|TBA}}
| {{na|TBA}}
|}

== Norise ==
2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana ===
2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārzināt vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainārs Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Ilze Indriksone]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title=&quot;Gatavi jaunam darba cēlienam&quot; – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|[[Viktors Valainis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Andris Šuvajevs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]]

==== 2026. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņas Centrs|SC]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|MMN]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|31. marts – 7. aprīlis
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1538
|'''9,4'''
|'''5,2'''
|'''8,2'''
|'''8,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,3'''
|'''14,1'''
|0,9
|3,9
|2,9
|'''6,1'''
|'''8,1'''
|13,8
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,2
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1809
|'''11,0'''
|'''7,4'''
|'''10,6'''
|'''11,8'''
|4,5
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''14,6'''
|'''12,6'''
|1,5
|2,0
|3,4
|'''10,6'''
|3,7
|6,3
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |2,0
|-
|24. februāris – 2. marts
|Gemius
|1168
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''15,1'''
|4,1
|'''6,9'''
|'''8,9'''
|2,8
|'''8,4'''
|'''13,2'''
|0,4
|2,2
|4,2
|'''5,3'''
|'''7,3'''
|15,8
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,9
|}

==== 2025. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
![[Bez partijām|BP]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00FFFF; width:30px;&quot; |
|-
|16.– 26. decembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
|1423
|'''11,3'''
|3,8
|'''9,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''16,5'''
|2,4
|'''15,5'''
|'''11,0'''
|1,9
|2,1
|1,0
|'''5,6'''
|–
|—
|19,3
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,0
|-
|21. novembris – 3. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1819
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''9,2'''
|'''9,9'''
|'''10,3'''
|'''5,4'''
|'''13,9'''
|'''13,1'''
|1,1
|2,2
|2,6
|'''8,2'''
|–
|—
|4,6
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,1
|-
|31. oktobris – 6. novembris
|Gemius&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1410
|'''13,6'''
|'''5,1'''
|'''7,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,3'''
|1,3
|'''10,7'''
|'''12,7'''
|1,7
|2,3
|3,8
|4,4
|–
|'''8,8'''
|13,1
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,7
|-
|25. oktobris – 4. novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1815
|style=&quot;background:#A0D78E;|'''16,5'''
|'''8,1'''
|'''10,5'''
|'''11,1'''
|'''5,2'''
|'''14,8'''
|'''11,8'''
|1,6
|3,2
|3,0
|'''6,8'''
|–
|—
|8,3
|style=&quot;background:#A0D78E;|1,7
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1824
|'''11,5'''
|'''10,4'''
|'''10,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''15,4'''
|'''5,1'''
|'''14,0'''
|'''11,6'''
|1,8
|2,5
|4,0
|'''7,3'''
|–
| rowspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; |''nav''
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |1,4
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 23. aprīlī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1813
|'''12,8'''
|'''9,7'''
|'''9,5'''
|'''16,0'''
|'''7,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''16,5'''
|'''8,8'''
|1,4
|2,5
|'''5,1'''
|4,5
|–
|5,9
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,5
|-
|14.–24. marts
| rowspan=&quot;3&quot; |Latvijas fakti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; un &quot;Nacionālā apvienība&quot;|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1003
|'''13,2'''
|'''16,1'''
|4,6
|'''18,1'''
|'''5,3'''
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''18,9'''
|'''8,9'''
|1,4
|3,5
|4,2
|2,1
|–
|3,7
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,8
|-
|februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''Nepārrēķināts''
|'''5,7'''
|'''7,3'''
|—
|'''7,4'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,5'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,1
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |janvāris
|'''6,9'''
|4,5
|—
|'''7,0'''
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |'''7,4'''
|—
|—
|—
|—
|—
|–
|—
| style=&quot;background:#d87e85&quot; |0,4
|-
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1791
|'''11,4'''
|'''9,5'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''18,1'''
|'''7,7'''
|'''14,2'''
|'''10,6'''
|1,7
|2,4
|'''5,4'''
|4,0
|–
|5,8
| style=&quot;background:#f99696&quot; |3,9
|}

==== 2024. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|30. novembris – 9. decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1739
|'''12,5'''
|'''7,6'''
|'''8,4'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''18,0'''
|'''6,7'''
|'''14,6'''
|'''11,2'''
|1,3
|3,4
|'''6,1'''
|4,6
|–
|5,6
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 3,4
|-
|novembris&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1823
|'''14,0'''
|'''8,9'''
|'''8,1'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,2'''
|'''8,0'''
|'''14,2'''
|'''11,5'''
|1,1
|3,8
|'''6,1'''
|3,5
|–
|4,5
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 2,0
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1807
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''15,9'''
|'''9,1'''
|'''9,1'''
|'''15,2'''
|'''7,0'''
|'''11,5'''
|'''11,1'''
|1,5
|2,6
|'''7,6'''
|4,0
|–
|5,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1789
|'''15,5'''
|'''7,9'''
|'''7,6'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''16,1'''
|'''7,5'''
|'''11,8'''
|'''11,2'''
|1,6
|3,7
|'''7,3'''
|3,6
|–
|6,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 0,6
|-
|8.–18. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1818
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | '''18,4'''
|'''7,2'''
|'''7,9'''
|'''16,1'''
|'''6,0'''
|'''10,7'''
|'''10,6'''
|1,6
|3,9
|'''8,5'''
|2,9
|–
|6,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; | 2,3
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1806
|'''12,7'''
|'''11,6'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''14,5'''
|'''6,5'''
|'''10,2'''
|'''11,5'''
|2,4
|2,1
|'''8,7'''
|4,1
|–
|11,7
| style=&quot;background:#f99696&quot; | 1,8
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
|'''13,6'''
|'''10,3'''
|'''8,2'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; | '''13,9'''
|'''8,4'''
|'''11,1'''
|'''13,6'''
|2,5
|3,1
|'''7,3'''
|2,9
|–
|5,2
| style=&quot;background:#f99696&quot; |0,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1799
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''16,0'''
|'''10,1'''
|'''8,4'''
|'''13,0'''
|'''8,2'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|2,5
|2,7
|'''5,9'''
|2,9
|–
|6,1
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |2,7
|}

==== 2023. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Kustība Par!|PAR]]
![[Latvijas attīstībai|LA]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#Fff200; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFDE00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris &lt;small&gt;(publicēts 23. decembrī)&lt;/small&gt;
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1808
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''14,4'''
|'''12,0'''
|'''8,9'''
|'''13,1'''
|'''9,1'''
|'''11,3'''
|'''12,0'''
|2,0
|3,3
|3,6
|2,2
|–
|8,2
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |1,3
|-
|novembris
|SKDS/LTV
|{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}}
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |'''18,0'''
|'''13,2'''
|'''7,6'''
|'''10,1'''
|'''9,6'''
|'''11,5'''
|'''11,2'''
|2,8
|2,0
|'''7,2'''
|2,2
|–
|0,4
| style=&quot;background:#A0D78E&quot; |3,6
|-
|oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1793
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''17,3'''
|'''13,7'''
|'''8,2'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|2,3
|2,1
|4,5
|2,3
|–
|5,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 3,6
|-
|9.–18. septembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1801
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''14,5'''
|'''12,9'''
|'''8,7'''
|'''12,0'''
|'''8,1'''
|'''11,9'''
|'''13,8'''
|2,6
|1,7
|'''5,1'''
|2,5
|–
|6,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 0,7
|-
|augusts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1787
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | '''18,1'''
|'''12,7'''
|'''9,3'''
|'''8,7'''
|'''9,3'''
|'''11,9'''
|'''13,0'''
|2,8
|2,1
|'''5,3'''
|1,7
|–
|4,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; | 5,1
|-
|jūlijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1805
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,3'''
|'''11,8'''
|'''7,5'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''11,4'''
|'''14,0'''
|2,5
|2,0
|4,9
|2,1
|–
|4,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,3
|-
|jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1797
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''11,1'''
|'''8,9'''
|'''10,2'''
|'''6,6'''
|'''14,1'''
|'''14,7'''
|1,5
|2,1
|'''5,6'''
|2,0
|–
|4,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,2
|-
|7.–11. jūnijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|922
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,5'''
|'''8,6'''
|'''7,5'''
|'''8,3'''
|'''7,6'''
|'''15,9'''
|'''18,4'''
|1,3
|2,1
|3,7
|2,4
|–
|5,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,1
|-
|maijs
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1777
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,9'''
|'''12,8'''
|'''9,1'''
|'''10,6'''
|'''7,8'''
|'''13,5'''
|'''10,8'''
|1,6
|1,2
|'''5,5'''
|2,1
|–
|6,1
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,4
|-
|aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,0'''
|'''12,7'''
|'''11,7'''
|'''10,0'''
|'''7,8'''
|'''11,7'''
|'''11,3'''
|2,9
|—
|4,7
|—
|–
|8,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,3
|-
|17.–21. aprīlis
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1005
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,1'''
|'''11,9'''
|'''10,7'''
|'''9,1'''
|'''8,5'''
|'''11,0'''
|'''13,4'''
|2,1
|1,3
|3,5
|1,8
|–
|7,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,7
|-
|marts
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1060
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,7'''
|'''14,4'''
|'''9,7'''
|'''10,9'''
|'''8,8'''
|'''9,0'''
|'''12,8'''
|1,9
|1,2
|4,5
|2,4
|–
|6,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,3
|-
|janvāris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1792
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''21,3'''
|'''14,1'''
|'''10,3'''
|'''10,4'''
|'''7,2'''
|'''7,8'''
|'''10,9'''
|2,5
|1,7
|4,5
|2,4
|–
|6,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|}

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;2&quot; |Aptaujāto skaits
![[Jaunā Vienotība|JV]]
![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
![[Apvienotais saraksts|AS]]
![[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
![[Stabilitātei!|ST!]]
![[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
![[Progresīvie (partija)|PRO]]
![[Attīstībai/Par!|AP!]]
![[Saskaņa|S]]
![[Suverēnā vara|SV]]
![[Mēs mainām noteikumus|R]]
! rowspan=&quot;2&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;2&quot; |Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#F9FF00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#6767ad; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#000000; width:30px;&quot; |
|-
|decembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1785
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,8'''
|'''15,1'''
|'''8,9'''
|'''11,1'''
|'''8,0'''
|'''5,8'''
|'''11,7'''
|'''5,3'''
|4,4
|1,5
|–
|9,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,7
|-
|novembris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1795
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''22,5'''
|'''11,6'''
|'''11,0'''
|'''12,1'''
|'''5,8'''
|'''5,9'''
|'''12,3'''
|'''5,1'''
|4,4
|1,5
|–
|7,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
|7.–19. oktobris
|SKDS/LTV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|1821
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''23,9'''
|'''13,7'''
|'''9,7'''
|'''10,5'''
|'''6,2'''
|'''5,5'''
|'''9,6'''
|4,6
|3,0
|1,9
|1,6
|9,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |10,2
|-
! colspan=&quot;3&quot; | [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18,94'''
|'''12,52'''
|'''11,05'''
|'''9,31'''
|'''6,78'''
|'''6,22'''
|'''6,14'''
|4,97
|4,81
|3,24
|1,76
|14,26
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,42
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>5zr25bqj94ach4hvn6p7cswl5ol9425</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beness Aijo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524763</id>
    <revision>
      <id>4464347</id>
      <parentid>4420807</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:55:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27422-73</username>
        <id>144984</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4464347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5570" sha1="5ji70fdio5vqlcs3j11zie9cj06493t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rīgā jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>5ji70fdio5vqlcs3j11zie9cj06493t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464349</id>
      <parentid>4464347</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:57:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27422-73</username>
        <id>144984</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4464349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5567" sha1="9niie1jnoltedeg4n78jr33uqs3zwnz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rīgā jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>9niie1jnoltedeg4n78jr33uqs3zwnz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464362</id>
      <parentid>4464349</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27422-73|~2026-27422-73]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4420807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5579" sha1="gcwoqkzd1x7v199njpyd3jkk2z8gkwv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rēzeknē jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>gcwoqkzd1x7v199njpyd3jkk2z8gkwv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464548</id>
      <parentid>4464362</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:11:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5599" sha1="tvd27j3grdsornuqopmgpgauhqfv4hm" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Beness Aijo
| vārds_orig = 
| attēls = Бенес Айо.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Beness Aijo 2020. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1979
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}}
| m_dat_alt = &lt;!--|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 30--&gt;
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{Latvija}} (līdz 2023. gadam)&lt;br /&gt;{{Krievija}} (pēc 2022. gada)
| tautība = 
| dzimums = v
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Beness Aijo''' ({{val|ru|Бенес Христоферович Айо}}; dzimis {{dat|1979|6|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[Nacionālboļševiku partija]]s aktīvists, [[Komunisms|komunists]] un kaujinieks, kas piedalās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Kopš 2022. gada ir [[Krievija]]s pilsonis. 

Pazīstams arī kā '''Melnais Ļenins.''' 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1979|6|8||bez}} Rēzeknē jauktā krievu un [[Uganda|ugandiešu]] ģimenē. Viņa tēvs esot bijis lauksaimniecības un bioloģijas zinātnieks, kurš papildinājis zināšanas [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]], bet atgriežoties Ugandā smagi saslimis un nomiris.&lt;ref&gt;[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 Melnādainais latgalietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221031183926/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/melnadainais-latgalietis-14718 |date={{dat|2022|10|31||bez}} }} rigaslaiks.lv, 2000. gada februāris&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Rēzeknes 2. vidusskola|Rēzeknes 2. vidusskolā]], līdz 2001. gadam studēja bioloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].

Piedalījās akcijā pie [[Rīgas pils|Valsts prezidenta pils]], dedzināja [[Latvijas vēsture]]s grāmatu, uz nama sienas rakstīja aicinājumu iznīcināt Ministru prezidentu [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]], par ko sodīts nosacīti. [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]] piketēja pret fašisma atdzimšanu, bet pie Lietuvas vēstniecības Rīgā — pret Lietuvas cūku audzētāju politiku, piedalījās protesta mītiņos pret [[Latvijas skolu reforma|Latvijas skolu reformu]].&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kops-bernibas-ar-socialisma-idejam-12620555 Kopš bērnības ar sociālisma idejām] diena.lv 2005. gada 30. novembrī&lt;/ref&gt;

2005. gadā viņu arestēja par provokācijas gatavošanu [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] vizītes laikā Latvijā, administratīvi sodīts ar piecām aresta dienām. Vēlāk notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu vardarbīgi mainīt Latvijas politisko sistēmu. Pēc piecu ar pusi mēnešu ieslodzījuma atbrīvoja [[diabēts|cukura diabēta]] dēļ un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Londona|Londonā]]. Viņš strādāja par celtnieku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] un piedalījās politiskajos mītiņos, iestājās Lielbritānijas Komunistiskajā partijā.

2013. gadā dzīvoja [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīnā]], bet [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gadā B. Aijo devās uz [[Krima|Krimu]], piedalījās prokrieviskās demonstrācijās [[Donbass|Donbasā]], kur Ukrainas varas iestādes viņu arestēja un deportēja uz Latviju. 2015. gadā Aijo aizbēga no Latvijas un piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]], izplatīja uzsaukumu, kurā draudēja kopā ar saviem cīņu biedriem atgriezties Latvijā, izveidot Latgales tautas atbrīvošanas kustību un galu galā uzcelt tur sociālismu.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/7 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš ar [[Doneckas Tautas Republika]]s pasi ieceļoja Krievijā, kur saņēma politisko patvērumu un pievienojās Krievijas Federācijas Komunistiskajai partijai. 2021. gada 17. maijā Latvijas tiesa atzina prombūtnē esošo Aijo par vainīgu aicinājumā uz vardarbīgu valdības gāšanu, Latvijas neatkarības likvidāciju un Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, piespriežot divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalbolsevikam-aijo-par-aicinajumiem-likvidet-latvijas-neatkaribu-piespriez-2-gadus-cietuma.a404960/ Nacionālboļševikam Aijo par aicinājumiem likvidēt Latvijas neatkarību piespriež 2 gadus cietumā] lsm.lv 2021. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

2022. gadā iesaistījās kā kaujinieks [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karā pret Ukrainu]]. Rudenī izplatījās informācija, ka B. Aijo ir gājis bojā karadarbībā, tomēr vēlāk informācija tika atspēkota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2022/11/08/beness-aijo-tomer-esot-sveiks-un-vesels-no-vina-sanemta-vestule-video|title=Beness Aijo tomēr esot sveiks un vesels - no viņa saņemta vēstule (+VIDEO)|website=vs.lv|access-date=2022-11-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam B. Aijo apliecināja, ka ieguvis [[Krievija]]s [[Pilsonība|pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/beness-aijo-kluvis-par-krievijas-pilsoni-pmlp-vertes-latvijas-pilsonibas-atnemsanu-vinam|title=Beness Aijo kļuvis par Krievijas pilsoni. PMLP vērtēs Latvijas pilsonības atņemšanu viņam|website=LA.LV|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Aijo, Beness}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālboļševisms]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>tvd27j3grdsornuqopmgpgauhqfv4hm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Automobiļu vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525160</id>
    <revision>
      <id>4464501</id>
      <parentid>4408359</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:41:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68652" sha1="d0vzo10x9ubs6ylv24kozw6ay9neg43" xml:space="preserve">[[Attēls:Ford Model T and VW type 11 Luxus, Technisches Museum Wien, Juni 2009.jpg|thumb|300px|right|''[[Ford Model T]]'' (priekšplānā) un ''[[Volkswagen Beetle]]'' (fonā) ir vieni no masveidīgākajiem automobiļu modeļiem vēsturē.]]
'''Automobiļu vēsture''' sākās 1672. gadā, kad izgudroja pirmo ar [[tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] transportlīdzekli,&lt;ref name=&quot;Verbiest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=1679–1681. Chariot à vapeur du RP Verbiest |language=fr |publisher=Hergé |url= http://www.tintinpassion.net/VOIRSAVOIR/6_Auto/Pages_auto/Auto_001.html |access-date=28 November 2021}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā 1769. gadā [[Nikolā Žozefs Kunjo]] (''Nicolas-Joseph Cugnot'') izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo automobili, ar ko varēja pārvadāt cilvēkus.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Eckermann|first=Erik|title=World History of the Automobile|url=https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke|publisher=SAE Press|year=2001|isbn=9780768008005|page=[https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke/page/n25 14]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Ikenson|first=Ben|url=https://books.google.com/books?id=-HSwaSyqPBwC&amp;q=first+steam-powered+automobile&amp;pg=PT27|title=Patents: Ingenious Inventions How They Work and How They Came to Be|date=2012|publisher=Running Press|isbn=9781603762724|access-date=6 September 2019}}&lt;/ref&gt; 19. gadsimta sākumā izgudrojumi attīstījās, radot [[de Rivasa dzinējs|de Rivasa dzinēju]], vienu no pirmajiem [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējiem]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Michelet |first=Henri |title=L'inventeur Isaac de Rivaz: 1752 - 1828 |publisher=Editions Saint-Augustin |year=1965 |url= https://books.google.com/books?id=Wf-nrnUaZxAC&amp;q=Fran%C3%A7ois+Isaac+de+Rivaz&amp;pg=PA26 |language=fr |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; un agrīno [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]].&lt;ref name=&quot;factoidz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |first=Paul A. |last= Hughes |title=History of the electric car: 1828 – 1912, from Trouve to Morrison |date=September 1996|archive-url= https://web.archive.org/web/20111113023143/http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |archive-date=13 November 2011 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; Semjuels Brauns 1826. gadā izmēģināja pirmo rūpnieciski pielietoto iekšdedzes dzinēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Greenwich Guide - Greenwich Day by Day - May|url=https://greenwich-guide.org.uk/may/|access-date=17 January 2021|website=Greenwich Guide}}&lt;/ref&gt;

Attīstību 19. gadsimta vidū kavēja pretestība pret lieliem transportlīdzekļiem, tomēr dažu iekšdedzes dzinēju attīstība turpinājās. Dzinējs attīstījās, kad inženieri radīja [[divtaktu dzinējs|divu]] un [[četrtaktu dzinējs|četrtaktu]] iekšdedzes dzinējus un kā degvielu sāka izmantot [[benzīns|benzīnu]]. Sērijveida transportlīdzekļi sāka parādīties 1887. gadā, kad [[Kārlis Bencs]] izstrādāja ar benzīnu darbināmu automobili un izgatavoja vairākus identiskus tā eksemplārus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=DRP patent No. 37435|url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-date=4 February 2012|access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; Neseno automobiļu ražošanu iezīmē 1908. gadā ''[[Ford Motor Company]]'' radītais ''[[Ford Model T]]'', kas kļuva par pirmo automobili, ko masveidā ražoja uz kustīgas montāžas līnijas.&lt;ref name=&quot;History.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2 May 2019|title=Model T|url=https://www.history.com/topics/inventions/model-t|access-date=8 November 2020|website=History.com}}&lt;/ref&gt;

== Enerģijas avoti ==
Automobiļu vēstures sākumposmā galveno uzmanību pievērsa uzticamas un kompaktas spēka vienības meklēšanai, ar kuras palīdzību varētu darbināt transportlīdzekli.

=== Ar tvaiku darbināmi riteņu transportlīdzekļi ===
{{pamatraksts|Tvaika autotransporta līdzekļu vēsture}}

==== 17. un 18. gadsimts ====
[[Attēls:Joseph Cugnot's 1770 Fardier à Vapeur, Musée des arts et métiers, Paris 2015.jpg|thumb|Kunjo tvaika kravas automobilis, otrā versija (1771)]]
[[Jezuīti|Jezuītu misijas]] loceklis [[Ķīna|Ķīnā]] [[Ferdinands Verbists]] ap 1672. gadu uzbūvēja ar [[tvaiks|tvaiku]] darbināmu transportlīdzekļa rotaļlietu [[Kansi imperators|Kansi imperatoram]]. Tā bija neliela izmēra un nevarēja pārvadāt vadītāju, taču, iespējams, tas bija pirmais darbojošais ar tvaiku darbināmais transportlīdzeklis (&quot;automobilis&quot;).&lt;ref name=&quot;Verbiest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Setright2004&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Setright |first=L. J. K. |title=Drive On!: A Social History of the Motor Car |url=https://archive.org/details/driveonsocialhis0000setr |publisher=Granta Books |year=2004 |isbn=9781862076983}}&lt;/ref&gt;

Tvaika pašgājēju transportlīdzekļi, kas bija pietiekami lieli, lai pārvadātu cilvēkus un kravas, pirmo reizi izgatavoti 18. gadsimta beigās. Nikolā Žozefs Kunjo 1770. un 1771. gadā demonstrēja savu eksperimentālo tvaika piedziņas [[artilērijas vilcējs|artilērijas vilcēju]] ''fardier à vapeur'' ('tvaika vilcējs'). Tā kā Kunjo izgudrojums izrādījās nepraktisks, tas netika attīstīts viņa dzimtajā Francijā un inovāciju centru pārcēla uz Lielbritāniju. Uz 1784. gadu [[Viljams Mērdoks]] [[Redrūta|Redrūtā]] uzbūvēja funkcionējošu tvaika ratiņu modeli,&lt;ref name=&quot;Buchanan1958&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Buchanan |first=C.D. |url=https://archive.org/details/mixedblessingmot0000buch |title=Mixed Blessing: The Motor in Britain |publisher=Leonard Hill |year=1958 |chapter=1}}&lt;/ref&gt; un 1801. gadā [[Ričards Trevitiks]] pa [[Kemborna]]s ceļiem jau vadīja pilnizmēra transportlīdzekli.

==== 19. gadsimts ====
[[Attēls:Trevithick Road Loco 01.jpg|upright|thumb|Ričarda Trevitika 1801. gada ceļa lokomotīves ''Puffing Devil'' replika]]
19. gadsimtā mēģināja ieviest praktiskus tvaika transportlīdzekļus. Ieviesa tādas inovācijas kā rokas bremze, vairāku ātrumu [[transmisija]]s un labāka stūres iekārta. Daži komerciāli veiksmīgi transportlīdzekļi nodrošināja [[sabiedriskais transports|masveida satiksmi]], līdz brīdim, kad pret šiem lielajiem transportlīdzekļiem uzsāka pretdarbību — pieņēma tādus tiesību aktus kā Apvienotās Karalistes [[Lokomotīvju likums]] (1865), kas noteica, ka pirms daudziem pašgājēju transportlīdzekļiem uz sabiedriskajiem ceļiem tiem pa priekšu jāiet cilvēkam, vicinot sarkanu karogu un pūšot taurē. Tas faktiski apturēja autotransporta attīstību Apvienotajā Karalistē uz gandrīz visu atlikušo 19. gadsimta daļu; izgudrotāji un inženieri pievērsās [[lokomotīve|dzelzceļa lokomotīvju]] uzlabošanai. Likumu atcēla tikai 1896. gadā, lai gan sarkanā karoga nepieciešamību atcēla jau 1878. gadā.

[[Čehu tehniskā universitāte|Prāgas Politehnikuma]] profesors [[Jozefs Božeks]] 1816. gadā uzbūvēja ar naftu darbināmu tvaika vagonu.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Georgano |first=G.N. |url=https://archive.org/details/worldofwheels0000unse |title=Cars: Early and Vintage, 1886–1930 |publisher=Grange-Universal |year=1985 |isbn=1-59084-491-2 |location=London |author-link=G.N. Georgano}}&lt;/ref&gt; Londonas [[tvaika autobuss|tvaika autobusu]] konstruktors un ekspluatants [[Volters Henkoks]] 1838. gadā uzbūvēja divvietīgu automobili [[faetons (rati)|faetonu]].&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 

Kanādas juvelieris Henrijs Sets Teilors 1867. un 1868. gadā Stenstedas gadatirgū [[Kvebeka|Kvebekā]], demonstrēja savus četrriteņu &quot;tvaika ratus&quot;.&lt;ref name=&quot;google3436&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|newspaper=The Montreal Gazette |date=18 January 1986 |url= https://news.google.com/newspapers?nid=1946&amp;dat=19860118&amp;id=G4Y0AAAAIBAJ&amp;pg=3436,3937822 |title=Canadians were quick to hop on the self-propelled wagon |first=Len |last=Coates |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; Ratu bāzes pamatā, ko viņš sāka būvēt 1865. gadā, bija ratiņi ar augstiem riteņiem un stiprinājumiem, kas balstīja uz grīdas uzstādītu divu cilindru tvaika dzinēju.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|chapter=Canada's First Automobile: Full Steam Ahead |title=Whatever Happened To...? |first1=Mark |last1=Kearny |first2=Randy |last2=Ray |publisher=Hounslow Press |year=2006 |isbn=9781550026542 |url=https://archive.org/details/whateverhappened0000kear }}&lt;/ref&gt;

Vienu no pirmajiem &quot;īstajiem&quot; automobiļiem 1873. gadā izgatavoja francūzis [[Amede Bollē]] [[Lemāna|Lemānā]], kas izgatavoja pašgājēju tvaika autotransporta līdzekļus pasažieru grupu pārvadāšanai.

Pirmais automobilis, kas bija piemērots izmantošanai uz esošajiem ASV ceļiem, bija tvaika spēkrats, ko 1871. gadā [[Rasīna|Rasīnā]], Viskonsinas štatā izgudroja metodistu episkopālās baznīcas mācītājs Dr. J.V.Kārhārts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Moore |first=Sam |title=J.I. Case Co. Keeps Fast Company - Equipment |url= https://www.farmcollector.com/equipment/ji-case-co-racing-zmaz18febzhur |publisher=Farm Collector |date=February 2018 |access-date=8 November 2020}}&lt;/ref&gt; Tas pamudināja [[Viskonsina|Viskonsinas štatu]] 1875. gadā piedāvāt {{sk|10000}} ASV dolāru balvu (2021. gadā atbilst {{sk|246758}} ASV dolāriem) tam, kas pirmais radīs praktisku zirgu un citu dzīvnieku aizvietotāju. Tika noteikts, ka transportlīdzeklim 320 km (200 jūdžu) garā distancē būs jāspēj sasniegt vidējo ātrumu vairāk nekā 8 km/h (5 jūdzes stundā). Šī piedāvājuma rezultātā ASV notika pirmās automobiļu sacensības no pilsētas uz pilsētu, kas sākās 1878. gada 16. jūlijā [[Grīnbeja|Grīnbejā]], Viskonsinas štatā, un beidzās [[Medisona|Medisonā]], Viskonsinas štatā, un šķērsoja [[Apltona|Apltonu]], [[Oškoša|Oškošu]], [[Vopuna|Vopunu]], [[Votertauna|Votertaunu]], [[Fortetkinsona|Fortetkinsonu]] un [[Džeinsvila|Džeinsvilu]]. Lai gan sacensībām reģistrēti bija septiņi transportlīdzekļi, startēja tikai divi no Grīnbejas un Oškošas. Transportlīdzeklis no Grīnbejas bija ātrāks, bet salūza un nefinišēja. Oškošas dalībnieks 323 km (201 jūdžu) garo trasi veica 33 stundās un 27 minūtēs un uzrādīja vidējo ātrumu 9,7 km/h (6 jūdzes stundā). 1879. gadā likumdevējs uzvarētājam piešķīra pusi no balvas.&lt;ref&gt;{{atsauce|title=A History of Wisconsin Highway Development 1835–1945 |publisher=State Highway Commission of Wisconsin and the Public Roads Administration, Federal Works Agency |year=1947 |pages=19–20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wisconsinhistory.org/wlhba/articleView.asp?pg=1&amp;id=3778 |title=Race of First Steam Buggies |date=January 2012 |publisher=Wisconsin Historical Society |access-date=24 June 2014 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ausbcomp.com/~bbott/cars/JWCarhart.htm |first=Williams F. |last=Dennis |title=Dear Mr. Bottorff |website=ausbcomp.com |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

==== 20. gadsimts ====
[[Attēls:1924 Doble Model E at Henry Ford Museum.jpg|thumb|1924. gada ''Doble Model E'']]
;Pirms Otrā pasaules kara
Ar tvaiku darbināmi autotransportlīdzekļi — gan vieglie, gan kravas automobiļi — sasniedza savu attīstības kulmināciju 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad izstrādāja ātri tvaicējošus, vieglus katlus un efektīvus dzinējus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ievērojami attīstījās arī iekšdedzes dzinēji, kļūstot vienkāršāki un uzticamāki lietošanā. Ātrgaitas dīzeļdzinēju attīstība ļāva ar tiem aizstāt tvaika dzinējus kravas automobiļos, it sevišķi, kad no 1930. gada Apvienotajā Karalistē ieviesa nodokļu izmaiņas, kas vienas nakts laikā padarīja tvaika kravas automobiļus ekonomiski neizdevīgus. Lai gan daži konstruktori turpināja atbalstīt tvaika dzinēju izmantošanu, pēc ''[[Doble]]'' 1931. gadā tvaika kravas automobiļu ražošanā nenotika nekādas būtiskas pārmaiņas.

;Pēc Otrā pasaules kara
Ar tvaika dzinēju darbināmi automobiļi gandrīz vairs netiek izmantoti un ražoti. Kaut arī tādi žurnāli kā ''Light Steam Power'' turpināja par tiem rakstīt līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem. Pagājušā gadsimta 50. gados interesi izraisīja tvaika turbīnu automobiļi, ko darbināja mazi kodolreaktori (tas attiecās arī uz lidmašīnām), taču apzinoties kodola skaldīšanas tehnoloģijai piemītošās briesmas, drīz vien šīs idejas atmeta.

=== Elektromobiļi ===
[[Attēls:1888 Flocken Elektrowagen.jpg|thumb|1888. gada vācu ''Flocken Elektrowagen'', iespējams ir pirmais elektromobilis pasaulē.&lt;ref name=&quot;Hans Roth 2011&quot;&gt;Hans Roth: ''Das erste vierrädrige Elektroauto der Welt'', March 2011, S. 2—3.&lt;/ref&gt;]]

==== 19. gadsimts ====
1828. gadā ungārs Ānošs Jedļiks, kas izgudroja agrīna tipa elektrodzinēju, izveidoja nelielu automobiļa modeli, ko darbināja viņa jaunais motors.&lt;ref name=&quot;factoidz&quot; /&gt; 1834. gadā [[Vērmonta]]s [[kalējs]] [[Tomass Deivenports]], pirmā amerikāņu [[Elektrodzinējs#Līdzstrāvas elektrodzinējs|līdzstrāvas elektrodzinēja]] izgudrotājs, uzstādīja paša izgatavoto dzinēju nelielā automobiļa modelī, kuru darbināja uz īsa apļveida elektrificēta ceļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |title=Today in Technology History: July 6 |publisher=The Center for the Study of Technology and Science |access-date=14 July 2009 |dead-url=no|archive-url= https://web.archive.org/web/20111120211458/http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |archive-date=20 November 2011 }}&lt;/ref&gt; 1835. gadā profesors Sibranduss Stratings no [[Groningena]]s, Nīderlandē, un viņa asistents Kristofers Bekers izveidoja nelielu elektrisko automobili, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rug.nl/museum/geschiedenis/hoogleraren/stratingh |title=Sibrandus Stratingh (1785–1841), Professor of Chemistry and Technology |date=25 June 2003 |publisher=University of Groningen |access-date=30 January 2014}}&lt;/ref&gt; 1838. gadā skots [[Roberts Deividsons]] uzbūvēja elektrisko lokomotīvi, kas attīstīja ātrumu 6,4 km/h (4 jūdzes stundā). Anglijā 1840. gadā piešķīra patentu par ceļu izmantošanu, kas aprīkoti ar elektriskās strāvas vadītājiem, līdzīgus ASV patentus 1847. gadā izsniedza Lillijam un Koltenam.

Dažādi avoti par pirmo elektrisko automobili sauc dažādus transportlīdzekļus. No 1832. līdz 1839. gadam (precīzs gads nav zināms) Roberts Andersons no Skotijas izveidoja vienkāršus elektriskos ratus, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām. Franču izgudrotājs [[Gustavs Trūvē]] 1881. gada novembrī [[Starptautiskā elektrības izstāde|Starptautiskajā elektrības izstādē]] Parīzē demonstrēja ar elektrību darbināmu trīsriteņu automobili.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Wakefield |first=Ernest H. |title=History of the Electric Automobile |url=https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0 |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1994 |isbn=1-56091-299-5 |pages=[https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0/page/2 2]–3}}&lt;/ref&gt; Angļu izgudrotājs [[Tomass Pārkers]], kurš bija atbildīgs par tādiem jauninājumiem kā [[Londonas metro]] elektrifikācija, virszemes tramvaji Liverpūlē un Birmingemā un bezdūmu ogļu kurināmo, 1884. gadā Londonā uzbūvēja pirmo sērijveida elektrisko automobili, izmantojot paša īpaši izstrādātās lielas ietilpības uzlādējamas baterijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url= https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no|newspaper=The Daily Telegraph |title=World's first electric car built by Victorian inventor in 1884|date=24 April 2009 |access-date=14 July 2009 |location=London}}&lt;/ref&gt; Tomēr citi par pirmo īsto elektromobili uzskata vācu izgudrotāja Andreasa Flockena 1888. gadā radīto ''[[Flocken Elektrowagen]]''.&lt;ref name=&quot;Hans Roth 2011&quot; /&gt;

==== 20. gadsimts ====
Elektromobiļi bija populari laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam, kad elektrība bija viens no vēlamākajiem automobiļu piedziņas veidiem, nodrošinot tādu komforta līmeni un ērtu ekspluatāciju, kādu nespēja sniegt tā laika benzīna automobiļi. Iekšdedzes tehnoloģiju attīstība, jo īpaši elektriskais starteris, drīz vien padarīja šo priekšrocību mazvērtīgu; lielāks benzīna automobiļu darbības rādiuss, ātrāks degvielas uzpildes laiks un augošā naftas infrastruktūra, kā arī masveida benzīna automobiļu ražošana, ko veica tādi uzņēmumi kā ''Ford Motor Company'', kas samazināja benzīna automobiļu cenas līdz mazāk nekā pusei no līdzvērtīgu elektrisko automobiļu cenām, izraisīja elektriskās piedziņas izmantošanas samazināšanos, līdz 20. gadsimta 30. gadiem faktiski izspiežot to no tādiem svarīgiem tirgiem kā ASV. 1997. gadā izlaida ''[[Toyota RAV4 EV]]'' un ''[[Nissan Altra]]'' — pirmos sērijveida elektromobiļus ar akumulatoriem, kuros izmantoja attiecīgi [[Niķeļa metālhidrīda baterija|NiMH]] un ''[[Litija jonu baterija|Li-ion]]'' akumulatorus (smagāku svina skābes akumulatoru vietā).

==== 21. gadsimts ====
Pēdējos gados pieaugošās bažas par iekšdedzes automobiļu ietekmi uz vidi, augstās degvielas cenas, akumulatoru tehnoloģiju uzlabojumi un naftas ieguves maksimuma perspektīva ir izraisījušas jaunu interesi par elektromobiļiem, kas, neraugoties uz augstajām sākotnējām izmaksām, tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem un lētākiem uzturēšanā un ekspluatācijā.

=== Iekšdedzes dzinēji ===

==== Gāzu maisījumi ====
[[Attēls:Benz-1.jpg|thumb|1885. gada ''[[Benz Patent-Motorwagen]]'', pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar iekšdedzes dzinēju]]
[[Attēls:MW2 05 02 24 klein.jpg|thumb|1875. gada otrais ''Marcus'' automobilis Vīnes Tehniskajā muzejā]]
Piemērotu [[kurināmais|degvielu]], īpaši šķidrumu, trūkums kavēja pirmos mēģinājumus izgatavot un izmantot iekšdedzes dzinējus, tāpēc dažos no pirmajiem dzinējiem izmantoja gāzu maisījumus. [[Kristiāns Heigenss]] uzbūvēja pulvera iekšdedzes dzinēju Versaļas pils dārzu apgādei ar ūdeni, ko pils apmeklētāji izmantoja tualetēs.

Vairāki agrīnie eksperimentētāji izmantoja gāzes. Šveiciešu inženieris [[Fransuā Īzaks de Rivazs]] 1806. gadā uzbūvēja [[Rivaza dzinējs|dzinēju]], kas darbojās sadegot [[ūdņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] maisījumam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1826. gadā anglis [[Semjuels Brauns]] izmēģināja savu ar ūdeņradi darbināmu iekšdedzes dzinēju, lai ar transportlīdzekli uzbrauktu [[Šūterhila|Šūterhilā]], Londonas dienvidaustrumos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Thurston|first=Robert Henry|title=A History of the Growth of the Steam Engine|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_1879-02-27_19_487/page/n2|journal=Nature |year=1879|volume=19 |issue=487 |pages=381–382|doi=10.1038/019381a0 |bibcode=1879Natur..19..381. |s2cid=4065389 }}&lt;/ref&gt; Beļģijā dzimušā [[Etjēns Lunuārs|Etjēna Lenuāra]] [[hipomobilis]] ar [[viencilindra dzinējs|viencilindra iekšdedzes dzinēju]], ko darbināja ar ūdeņradi, 1860. gadā veica izmēģinājuma braucienu no Parīzes uz [[Joinville-le-Pont|Žvevilu le Po]], aptuveni trīs stundās nobraucot 9 km (5,6 jūdzes).&lt;ref name=&quot;H2Mob&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&amp;CATID=1 |title=Data on the Hippomobile and hydrogen/fuel cells |archive-url=https://web.archive.org/web/20081006235341/http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&amp;CATID=1 |archive-date=6 October 2008 |publisher=TÜV SÜD Industrie Service GmbH}}&lt;/ref&gt; Vēlāko hipomobiļa versiju darbināja ar [[akmeņogļu gāze|akmeņogļu gāzi]]. ''[[Delamare-Deboutteville]]'' transportlīdzekli patentēja un izmēģināja 1884. gadā.

[[Autogāze]]s ([[Sašķidrinātā naftas gāze|LPG]]) vai [[Dabasgāzes transportlīdzeklis|dabasgāzes]] izmantošana transportlīdzekļos ik pa laikam kļūst populāra — bieži vien atkarībā no benzīna piedāvājuma un cenas.

==== Benzīns ====
[[Nikolauss Otto]] un [[Oigens Langens]] 1867. gadā uzbūvēja darbojošos dzinēju. Ap 1870. gadu [[Vīne|Vīnē]], Austrijā (toreiz [[Austroungārija|Austroungārijā]]), izgudrotājs [[Zigfrīds Markuss]] uz vienkāršiem rokas ratiņiem uzmontēja iekšdedzes dzinēju ar šķidro degvielu, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēku, kas ar benzīnu darbināja transportlīdzekli. Mūsdienās to dēvē par &quot;pirmo Markusa automobili&quot;, taču labāk to varētu raksturot kā ratiņus. Viņa otrais automobilis, ko uzbūvēja un izmantoja 1875. gadā, bija pirmais ar benzīnu darbināmais automobilis, un tas atrodas Vīnes Tehniskajā muzejā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569274189/?terms=The%20Jewish%20inventor%20of%20the%20automobile&amp;match=1 |title=The Jewish inventor of the automobile |newspaper=The Modern View |location=St. Louis, Missouri |date=24 September 1931 |page=23 |access-date=3 November 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569092433/?terms=The%20Jewish%20Voice&amp;match=1 |title=Austo-Hungary |newspaper=The Jewish Voice |location=St. Louis, Missouri |date=11 November 1904 |page=8 |access-date=3 November 2021}}&lt;/ref&gt; 1883. gadā Markuss ieguva Vācijas patentu zemsprieguma [[magneto aizdedze|magneto]] tipa [[aizdedzes sistēma]]i, kas arī bija viņa vienīgais autobūves patents. Šo konstrukciju izmantoja visiem turpmākajiem dzinējiem. Šī aizdedze kopā ar &quot;rotējošo birstes [[karburators|karburatoru]]&quot; padarīja dzinēja konstrukciju inovatīvu. Savas dzīves laikā viņu godināja kā automobiļa radītāju, taču Otrā pasaules kara laikā nacisti viņu gandrīz pilnībā izdzēsa no vēstures. Tā kā Markuss bija ebreju izcelsmes, nacistu propagandas birojs pavēlēja iznīcināt viņa darbus, svītrot viņa vārdu no mācību grāmatām un noņemt viņa publiskos pieminekļus, tā vietā godinot Kārli Bencu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=MacRae |first=Michael |title=Siegfried Marcus |url= https://www.asme.org/engineering-topics/articles/automotive/siegfried-marcus |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=June 2012 |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt;

Vairāki izgudrotāji 19. gadsimta pēdējās divās desmitgadēs izstrādāja savas praktisku automobiļu versijas ar benzīna iekšdedzes dzinējiem: Kārlis Bencs savu pirmo automobili uzbūvēja 1885. gadā [[Manheima|Manheimā]]. Benca uzbūvētajam automobilim {{dat|1886|1|29||bez}} piešķīra patentu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Reichspatent 37435 patent |url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-date=4 February 2012 |access-date=7 April 2022 |website=home.arcor.de |language=de}}&lt;/ref&gt; un 1888. gadā, pēc tam, kad viņa sieva [[Berta Benca]] tā paša gada augustā ar pirmo tālo braucienu no Manheimas uz Pforcheimu un atpakaļ pierādīja, ka ar bezzirgu pajūgu var veikt ilgākus pārbraucienus, sāka ražot pirmos automobiļus. Kopš 2008. gada par godu šim notikumam izveidots [[Bertas Bencas piemiņas maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bertha Benz Memorial Route |url= http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home |website=bertha-benz.de |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt;

Drīz pēc tam 1889. gadā [[Gotlībs Daimlers]] un [[Vilhelms Maibahs]] [[Štutgarte|Štutgartē]] no nulles uzkonstruēja automobili, nevis zirgu pajūgu pajūgu, kas aprīkots ar dzinēju. Viņiem parasti piedēvē arī pirmā motocikla izgudrojumu 1886. gadā, taču itālis [[Enriko Bernardi]] no [[Padujas Universitāte]]s 1882. gadā patentēja 0,024 ZS (18 W), 122 cm3 (7,4 kubiskās collas) viencilindra benzīna dzinēju, uzstādot to sava dēla [[trīsritenis|trīsritenī]], tādējādi vismaz pretendējot uz pirmā automobiļa un pirmā motocikla nosaukumu.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;  Bernardi 1892. gadā palielināja triciklu, lai ar to varētu braukt divi pieaugušie.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

Pirmo četrriteņu benzīna dzinēja automobili Lielbritānijā 1892. gadā [[Voltemstova|Voltemstovā]] uzbūvēja [[Frederiks Brēmers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.bbc.co.uk/ahistoryoftheworld/objects/v4eAzBfNRO63yKO4l2kTTA |title=A History of the World - Bremer Car |website=bbc.co.uk |publisher=BBC |access-date=16 March 2018}}&lt;/ref&gt; Vēl vienu automobili 1895. gadā [[Birmingema|Birmingemā]] izgatavoja [[Frederiks Viljams Lančesters]], kurš arī patentēja [[disku bremzes]]. Pirmo [[starteris|elektrisko starteri]] uzstādīja automobilim ''[[Arnold (automobilis)|Arnold]]'', kas bija ''[[Benz Velo]]'' modifikācija un ko būvēja Kentā no 1895. līdz 1898. gadam.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

[[Džordžs Fūts Foss]] no [[Šērbruka]]s, Kvebekā, 1896. gadā uzbūvēja viencilindra benzīna automobili, ar kuru braukāja četrus gadus, ignorējot pilsētas amatpersonu brīdinājumus, ka viņu arestēs par viņa &quot;trakajiem izlēcieniem&quot;.&lt;ref name=&quot;google3436&quot; /&gt;

Visā šajā izgudrojumu jūklī pirmie pionieri ir gandrīz aizmirsti. [[Džons Viljams Lamberts]] 1891. gadā Ohaio pilsētā, Ohaio štatā, uzbūvēja trīsriteņu automobili, kas tajā pašā gadā sadega ugunsgrēkā, bet Henrijs Nadigs [[Alentauna|Alentaunā]], Pensilvānijā, uzbūvēja četrriteņu automobili. Visticamāk, ka viņi nebija vienīgie, kas izgudroja un uzbūvēja automobiļus.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 

== Izgudrojumu laikmets ==

=== Antīkais laikmets ===
[[Attēls:George B Selden Road engine Pat 549,160 drawing.png|thumb|Seldena ''Road-Engine'']]
[[Attēls:PresidentFirstCar.jpg|thumb|''[[Präsident]]'' automobilis]]
[[Attēls:Japan1898Panhard.jpg|thumb|Pirmais automobilis Japānā — franču ''[[Panhard|Panhard-Levassor]]'' (1898)]]
[[Attēls:Fiat4HP front1.jpg|thumb|''[[Fiat 4 HP]]'', pirmais Itālijas ražotāja ''[[FIAT]]'' automobiļa modelis (1899)]]
1879. gada 8. maijā amerikānis [[Džordžs Seldens]] iesniedza patenta pieteikumu. Viņa pieteikumā bija iekļauts ne tikai dzinējs, bet arī tā izmantošana četru riteņu automobilī. Seldens iesniedza vairākus pieteikuma grozījumus, kas paildzināja tiesvedības procesu, un tā rezultātā patentu piešķīra sešpadsmit gadus vēlāk 1895. gada 5. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Selden |first=George B. |year=1895 |title=Selden Road Engine, U.S. patent 549160 |url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:George_b_selden_road-engine_549,160.pdf |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20161014033656/https://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/3/31/George_b_selden_road-engine_549%2C160.pdf |archive-date=14 October 2016 |access-date=7 April 2022}}&lt;/ref&gt; Seldens licencēja savu patentu lielākajai daļai lielāko Amerikas autoražotāju, iekasējot maksu par katru saražoto automobili un izveidojot [[Licencēto automobiļu ražotāju asociācija|Licencēto automobiļu ražotāju asociāciju]]. ''Ford Motor Company'' tiesājās pret šo patentu un galu galā uzvarēja apelācijā. Henrijs Fords apgalvoja, ka patents vairāk kavēja nekā veicināja automobiļu attīstību ASV.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Greenleaf |first=William |title=Monopoly on Wheels: Henry Ford and the Selden Automobile Patent |publisher=Wayne State University Press |location=US |year=1951 |isbn=9780814335123}}&lt;/ref&gt;

Pirmo automobiļu ražošanu 1888. gadā Vācijā uzsāka Kārlis Bencs, bet Francijā pēc Benca licences — Emīls Rožē. Bija arī daudzi citi, tostarp trīsriteņu konstruktori [[Egg (automobilis)|Rūdolfs Egs]], [[Edvards Batlers]] un [[Leons Bollē]].&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Bollē, izmantojot paša konstruētu 650 cm3 (40 kubikcollu) dzinēju, 1897. gada rallijā Parīze—Turvila ar savu vadītāju Žamēnu sasniedza vidēji 45 km/h (28 jūdzes stundā).&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Uz 1900. gadu Francijā un ASV jau notika automobiļu sērijveida ražošana.

Pirmais uzņēmums, ko izveidoja tikai automobiļu ražošanai, bija ''[[Panhard|Panhard et Levassor]]'' Francijā, kas arī ieviesa pirmo četrcilindru dzinēju.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 1889. gadā dibinātajam uzņēmumam ''Panhard'' divus gadus vēlāk sekoja ''[[Peugeot]]'' izveide. Līdz 20. gadsimta sākumam automobiļu rūpniecība attīstījās Rietumeiropā, īpaši Francijā, kur 1903. gadā saražoja 30 204 automobiļus, kas veidoja 48,8% no tā gada pasaules automobiļu ražošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.crucean.com/timeline.php |title=American Motorsports Timeline |website=crucean.com |access-date=30 January 2014 |archive-date={{dat|2016|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160518184643/http://www.crucean.com/timeline.php }}&lt;/ref&gt;

ASV ziemeļu daļā vietējie mehāniķi eksperimentēja ar visdažādākajiem prototipiem. Piemēram, 1890. gadā Aiovas štatā Džese Velss vadīja tvaika lokomobili. Tika veikti daudzi eksperimenti ar elektriskajiem transportlīdzekļiem, ko darbināja akumulatoru baterijas. Pirmie īpašnieki, kas pasūtīja pirmos ar benzīnu darbināmos automobiļus, pārsvarā izvēlējās ''Haynes'', ''Mason'' un ''Duesenberg'' automobiļus. Kalēji un mehāniķi sāka vērt vaļā remonta un degvielas uzpildes stacijas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=John |last=Zug |title=Early Iowa Automobiles |journal=Annals of Iowa |volume=36 |issue=4 |date=1962 |pages=276–280 |doi= 10.17077/0003-4827.7628|doi-access=free }}&lt;/ref&gt; 1893. gadā Springfīldā, Masačūsetsas štatā, brāļi [[Čārlzs Darijs|Čārlzs]] un [[Frenks Darijs]] nodibināja uzņēmumu ''[[Duryea Motor Wagon Company]]'', kas kļuva par pirmo amerikāņu automobiļu ražošanas uzņēmumu. Uzņēmums ''[[Autocar Company]]'', ko dibināja 1897. gadā, ieviesa vairākus jauninājumus, kas tiek izmantoti joprojām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://amhistory.si.edu/onthemove/collection/object_1273.html |title=America on the Move; Autocar automobile |publisher=Smithsonian Institution – National Museum of American History |access-date=2 January 2016}}&lt;/ref&gt; un ir vecākais darbojošais automobiļu ražotājs ASV. Tomēr šajā laikmetā dominēja [[Rensoms Oldss]] un viņa uzņēmums ''[[Oldsmobile|Olds Motor Vehicle Company]]'' (vēlāk pazīstams kā ''Oldsmobile''), ieviešot ''[[Oldsmobile Curved Dash]]''. Tā sērijveida ražošana sākās 1901. gadā. ''[[Thomas B. Jeffery Company]]'' izstrādāja pasaulē otro sērijveidā ražoto automobili, un kas pirmajā gadā saražoja un pārdeva 1500 ''[[Rambler]]'' automobiļus, tā bija viena sestā daļa no visiem tobrīd ASV esošajiem automobiļiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|first=John F. |last=Adamson |title=SAE Technical Paper Series |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1959 |chapter=Engineering History of the Rambler and the Small Car Picture Today |volume=1 |page=5 |doi= 10.4271/590176}}&lt;/ref&gt; Drīz vien gada laikā ''[[Cadillac]]'' (izveidots no ''[[Henry Ford Company]]''), ''[[Winton Motor Carriage Company|Winton]]'' un ''Ford'' jau arī saražoja tūkstošiem automobiļu. Brāļi [[Studebaker|Studbekeri]], kas bija kļuvuši par pasaules vadošajiem [[zirgu pajūgs|zirgu pajūgu]] ražotājiem, 1902. gadā Soutbendā, Indiānas štatā, pārgāja uz elektrisko automobiļu, bet 1904. gadā — uz benzīna dzinēju transportlīdzekļu ražošanu. Līdz 1919. gadam viņi turpināja ražot arī zirgu pajūgus.&lt;ref name=&quot;Longstreet1952&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=A Century on Wheels: The Story of Studebaker|url=https://archive.org/details/centuryonwheelss0000long|last=Longstreet |first=Stephen |publisher=Henry Holt |year=1952 |page=90|isbn=9780837139784 }}&lt;/ref&gt;

1897. gadā pirmo automobili Centrāleiropā ''[[Präsident]]'' izgatavoja [[Austroungārija]]s uzņēmums ''Nesselsdorfer Wagenbau'' (vēlāk pārdēvēts par ''[[Tatra]]'', tagadējā Čehijā). 1898. gadā [[Luijs Reno]] pārveidoja ''[[De Dion-Bouton]]'' automobili, aprīkojot to ar [[kardānpārvads|kardānu]] un [[diferenciālis (automobilis)|diferenciāli]], tādējādi ievadot Reno un viņa brāļus automobiļu rūpniecībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Yates |first=Brock |title=10 Best Moguls |magazine=Car and Driver |date=January 1988 |page=47}}&lt;/ref&gt; Inovācijas bija straujas un nepaliekošas, nebija skaidru [[standarts|standartu]] attiecībā uz automobiļu pamatkonstrukcijām, [[virsbūve|virsbūves tipiem]], konstrukcijas materiāliem vai vadības ierīcēm, piemēram, daudzos [[antīkie automobiļi|antīkajos automobiļos]] stūrēšanai izmanto tilleri, nevis stūri. 1903. gadā ''Rambler'' standartizēja stūres ratu&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Hyde |first=Charles K.|title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors|publisher=Wayne State University Press |year=2009 |page=12 |isbn=978-0-8143-3446-1|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&amp;q=history+Steering+wheel+Rambler&amp;pg=PA12 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; un pārcēla vadītāja vietu uz transportlīdzekļa kreiso pusi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Gottlieb|first=Robert J.|title=Nash 600 coupe|magazine=Motor Trend|volume=29|year=1997|url= https://books.google.com/books?id=ZJI9AQAAIAAJ&amp;q=replaced+by+a+steering+wheel+and+the+driver+was+moved+to+the+left-+hand+side+of+the |page=109 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; [[Ķēdes pārvads]] bija izplatītāks par piedziņas vārpstas pārvadu, un ļoti reti bija sastopamas slēgtas virsbūves. 1902. gadā ''Renault'' ieviesa [[trumuļu bremzes]].&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Csere |first=Csaba |date=January 1988 |title=10 Best Engineering Breakthroughs |magazine=Car and Driver |volume=33 |issue=7 }}&lt;/ref&gt; Nākamajā gadā holandiešu dizainers [[Jakobuss Spijkers]] uzbūvēja pirmo sacīkšu automobili ar [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]],&lt;ref name=&quot;Lyons1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lyons |first=Pete |title=10 Best Ahead-of-Their-Time Machines |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}&lt;/ref&gt; tomēr tas ne reizi nepiedalījās sacensībās, un tikai 1965. gada modelī ''[[Jensen FF]]'' pirmo reizi sērijveidā ražotā vieglajā automobilī, kas nav visurgājēja tipa, izmantoja četru riteņu piedziņu.&lt;ref name=&quot;Lyons1988&quot; /&gt;

Dažu gadu laikā simtiem ražotāju visā rietumu pasaulē sāka izmantot galvu reibinošu [[automobiļu inženierija|tehnoloģiju]] klāstu. Gadu desmitiem ilgi sacentās ar [[tvaika automobilis|tvaiku]], [[elektriskais transportlīdzeklis|elektrību]] un benzīnu darbināmi automobiļi, bet 1910. gados dominējošo lomu ieguva automobiļi, kas aprīkoti ar benzīna iekšdedzes dzinējiem. Tika izstrādāti automobiļi ar diviem un pat četriem dzinējiem, kam dzinēja [[darba tilpums]] bija lielāks par 12 litriem (3,2 ASV galoniem). Daudzi mūsdienīgi risinājumi, tostarp [[Elektriskais hibrīdautomobilis|gāzes/elektriskie hibrīdi]], [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinēji]], dzinēji ar augšpusē novietotām [[sadales vārpsta|sadales vārpstām]] un četru riteņu piedziņa, jau bija izmēģināti un atzīti par tam laikam nederīgiem.

Inovācijas neaprobežojās tikai ar pašiem transportlīdzekļiem. Pieaugošais automobiļu skaits veicināja [[naftas rūpniecība]]s izaugsmi,&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; kā arī benzīna ražošanas tehnoloģijas attīstību (aizstājot [[petroleja|petroleju]] un akmeņogļu naftu) un karstumizturīgu [[minerāleļļa|minerāleļļu]] smērvielu uzlabojumus (aizstājot augu un dzīvnieku eļļas).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt;

Bija arī sociālā ietekme. Par automobiļiem radīja mūziku, piemēram, ''In My Merry Oldsmobile'', bet 1896. gadā [[Viljams Dženingss Braians]] bija pirmais ASV prezidenta amata kandidāts, kas [[Dikeitera|Dikeiterā]], Ilinoisas štatā, piedalījās prezidenta vēlēšanu kampaņā ar automobili.&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lewis |first=Mary Beth |title=Ten Best First Facts |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk Džeikobs Germans aizsāka Ņujorkas [[taksometrs|taksometru]] amatu, kad viņš brauca pa [[Leksingtonas avēnija|Leksingtonas avēniju]] ar &quot;pārgalvīgu&quot; ātrumu 19 km/h (12 jūdzes stundā).&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot; /&gt; Bet [[Akrona|Akronā]], Ohaio štatā, 1899. gadā izveidots pirmais [[policijas mikroautobuss]].&lt;ref name=&quot;Lewis1988&quot; /&gt;

Uz 1900. gadu daudzās valstīs bija izveidojušies pirmie nacionālās autobūves centri, tostarp Beļģijā (kur radās ''Vincke'', kas kopēja ''Benz'', ''Germain'', pseido-''Panhard'' un ''[[Fabrique d'armes Émile et Léon Nagant]]'', kas bāzēts uz ''[[Gobron-Brillié]]''),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Šveicē (vadošie bija [[Henriod|Frics Henriods]], Rūdolfs Egs, ''[[Saurer]]'', Johans Vēbers un Lorencs Pops),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; ''[[Vabis|Vagnfabrik AB]]'' Zviedrijā, ''[[Hammel]]'' (A. F. Hammels un H. U. Johansens Kopenhāgenā, Dānijā, uzbūvēja tikai vienu automobili (ap 1886. gadu)), Irgens (1883. gadā Bergenā, Norvēģijā, bet bez panākumiem),&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Itālijā (kur 1899. gadā uzsāka darbību [[FIAT]]) un pat Austrālijā (kur 1898. gadā ''Pioneer'' sāka ražot jau arhaisku ar parafīnu darbināmu vagonu).&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Tikmēr sākās arī eksporta tirdzniecība, ''Koch'' eksportēja vieglos un kravas automobiļus no Parīzes uz Tunisiju, Ēģipti, Irānu un Nīderlandes Austrumindiju.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Automobiļus eksportēja arī uz britu kolonijām, piemēram, pirmais automobilis uz Indiju nosūtīts 1897. gadā.

{{Quote box|width=32em|align=left|quote=Jebkura sieviete var vadīt elektrisko automobili, jebkurš vīrietis var vadīt tvaika, bet ne vīrietis, ne sieviete nevar vadīt benzīna automobili; tas seko savai smaržīgajai gribai un brauc vai nebrauc, kā tam tīk.|source=Artūrs Džeroms Edijs, agrīns automobiļu entuziasts, 1902. gads.&lt;ref name=&quot;Eddyp9&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Eddy|first=Arthur Jerome|year=1902|title=Two Thousand Miles on an Automobile: Being a Desultory Narrative of a Trip Though New England, New York, Canada, and the West|url=https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&amp;pg=PA9|edition=1st|publisher=J.B. Lippincott |page=9|isbn=1-55709-924-3|access-date=April 13, 2018 |archive-url= https://web.archive.org/web/20180413153829/https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&amp;pg=PA9#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archive-date=April 13, 2018}}&lt;/ref&gt;|salign=right}}

Visā antīko automobiļu laikmetā automobili vairāk uzskatīja par jaunumu, nevis par patiesi noderīgu ierīci. Tie bieži lūza, degvielu iegādāties bija grūti, ceļošanai piemērotu ceļu bija maz un straujās inovācijas nozīmēja, ka gadu vecs automobilis bija gandrīz bezvērtīgs. Lielākie sasniegumi automobiļu lietderības pierādīšanā bija [[Berta Benca|Bertas Bencas]] vēsturiskais tālbrauciens 1888. gadā, kad viņa nobrauca vairāk nekā 80 km (50 jūdzes) no [[Manheima]]s uz [[Pforcheima|Pforcheimu]], lai pārliecinātu cilvēkus par viņas vīra Kārļa Benca ražoto automobiļu potenciālu, un pēc [[Horeio Nelsons Džeksons|Horeio Nelsona Džeksona]] veiksmīgā transkontinentālā brauciena pāri ASV ar ''Winton'' automobili 1903. gadā. Daudzus vecos automobiļus ražoja, izmantojot montāžas līniju, kas palīdzēja masveidā ražot automobiļus, un arī mūsdienās šo sistēmu joprojām izmanto tās efektivitātes dēļ.

==== Misiņa jeb Eduarda laikmets ====
Misiņa jeb Eduarda laikmets ilga aptuveni no 1905. gada līdz 1914. gadam un Pirmā pasaules kara sākumam. Parasti to dēvē par [[Eduarda laikmets|Eduarda laikmetu]] par godu Apvienotās Karalistes karalim [[Eduards VII|Eduardam VII]], bet ASV to bieži dēvē par [[misiņa laikmets|misiņa laikmetu]], jo šajā laikā transportlīdzekļos plaši izmantoja [[misiņš|misiņu]].

Šā laikmeta 15 gadu laikā dažādus eksperimentālos modeļus un alternatīvās piedziņas sistēmas uzskatīja par maznozīmīgām. Lai gan [[tūrings|tūringa]] klases automobili izgudroja jau agrāk, atpazīstamus un standartizētus automobiļus radīja tikai pēc tam, kad plaši licencēja un pieņēma ''[[PanhardPanhard et Levassor]]'' ieviesto ''[[Priekšējā dzinēja un aizmugurējo riteņu piedziņas izkārtojums|Système Panhard]]''. Šī sistēma paredzēja automobiļus ar priekšā novietotu iekšdedzes dzinēju un [[aizmugurējo riteņu piedziņa|aizmugurējo riteņu piedziņu]], kas aprīkoti ar slīdošo [[transmisija|zobratu pārvadu]]. Tradicionālajām kariešu tipa virsbūvēm un mazlitrāžas automobiļiem strauji kritās pieprasījums, un ražotāji pārgāja uz [[tanou]] un citām lētākām tūringa tipa virsbūvēm.

Šajā laikmetā strauji attīstījās [[automobiļu inženierija|automobiļu tehnoloģijas]], daļēji tāpēc, ka simtiem mazo ražotāju sacentās par pasaules uzmanību. Galvenie sasniegumi bija elektriskā [[aizdedzes sistēma]] (1898. gada ''Arnold'' automobilis ar [[ģeneratora dzinējs|ģeneratora dzinēju]],&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; lai gan parasti nopelnus piedēvē [[Roberts Bošš|Robertam Bošam]] 1903. gadā), [[neatkarīga balstiekārta]] (faktiski to 1873. gadā izgudroja Bolē)&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; un četru riteņu bremzes (1909. gadā izstrādāja skotu uzņēmums ''[[Arrol-Johnston]]'').&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; [[automobiļa piekare|Piekarei]] plaši izmantoja [[lokšņu atspere]]s, lai gan joprojām izmantoja arī daudzas citas piekares sistēmas, un apkalta koka vietā kā [[rāmis (automobilis)|rāmju]] materiālu sāka izmantot leņķtēraudu. Transmisijas un dzinēja droseļvārsta vadības ierīces bija plaši izplatītas, kas ļāva izvēlēties dažādus braukšanas ātrumus, lai gan lielākoties transportlīdzekļiem joprojām bija ātruma ierobežojumi, to tehnoloģisko īpašību dēļ. Drošo stiklu 1905. gadā Anglijā patentēja Džons Krū Vuds,&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; bet par standarta aprīkojumu tas kļuva tikai 1926. gadā, kad to sāka uzstādīt ''[[Rickenbacker]]'' modeļu automobiļiem.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt;

No 1907. līdz 1912. gadam ASV uzplaukumu piedzīvoja ar dzinēju aprīkoti augstriteņu rati, kas līdzinājās līdz 1900. gadam ražotajiem zirgu ratiem, kurus ražoja vairāk nekā 75 ražotāji, tostarp ''[[Holsman Automobile Company|Holsman]]'' (Čikāgā), [[International Harvester|IHC]] (Čikāgā) un ''[[Lincoln Motor Car Works|Sears]]'' (kas tos pārdeva pēc kataloga), bet līdz ar ''Model T'' nonākšanu ražošanā pienāca augstiriteņu ratu ēras gals.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; 1912. gadā ''[[Hupmobile|Hupp]]'' (ASV to piegādāja ''Hale &amp; Irwin'') un [[BSA (automobilis)|BSA]] (Apvienotajā Karalistē) sāka izmantot pilnās tērauda virsbūves.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; 1914. gadā tiem pievienojās ''[[Dodge]]'', kas ražoja ''Model T'' virsbūves.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Lai gan vēl pagāja divas desmitgades, līdz pilnās tērauda virsbūves kļuva par standartu, šīs pārmaiņas nozīmēja labāku augstākās kvalitātes koka piegādi mēbeļu ražotājiem.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt;

[[1908. gada sacīkstes no Ņujorkas uz Parīzi]] bija pirmais brauciens apkārt pasaulei ar automobili. Vācu, franču, itāļu un amerikāņu komandas startēja Ņujorkā 1908. gada 12. februārī, un trīs no dalībniekiem finišēja Parīzē. Sacīkstēs uzvarēja ASV būvētais ''Thomas Flyer'' ar Džordžu Šusteru pie stūres, kas 169 dienās veica {{nobr|35 000 km}} ({{nobr|22 000 jūdzes}}). Tāpat 1908. gadā Peru uzbūvēja pirmo Dienvidamerikas automobilis ''[[Grieve]]''.&lt;ref name=&quot;Peru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://enperublog.com/2009/05/07/the-first-peruvian-car/ |title=The first Peruvian car |date=7 May 2009 |publisher=Enperublog.com |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt; 1909. gadā ''Rambler'' kļuva par pirmo autoražotāju, kas savus automobiļus aprīkoja ar [[rezerves ritenis|rezerves riteni]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&amp;q=Rambler+equipped+the+1909+models+with+a+spare+tire+the+first+automaker+to+do+so&amp;pg=PA12 |title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors |first=Charles K. |last=Hyde |page=12 |publisher=Wayne State University Press |year=2009 |isbn=9780814334461 |access-date=24 June 2014}}&lt;/ref&gt;

Daži tā laika automobiļu piemēri:
* 1907. gada ''Takuri'' — pirmais pilnībā Japānā ražotais automobilis ar benzīna dzinēju, ko 1907. gada aprīlī ražoja ''Komanosuke Uchiyama''. Vēl Japānā nodibināts ''Hatsudoki Seizo Co. Ltd.'', kas 1951. gadā pārdēvēts par ''[[Daihatsu|Daihatsu Kōgyō Kabushiki-gaisha]]''.
* no 1908. līdz 1927. gadam ''Ford Model T'' — visplašāk ražotais un pieejamākais četrvietīgais automobilis šajā laikmetā. Tajā izmantoja [[planetārais pārnesums|planetāro transmisiju]], un pedāļu vadības sistēmu. ''Ford T'' pasludināja par ietekmīgāko 20. gadsimta automobili starptautiskajā &quot;[[Gadsimta auto]]&quot; konkursā.
* 1909. gada ''Hudson Model 20'' — nosaukts pēc tā nominālās jaudas un tā cena bija 900 ASV dolāri (ekvivalents {{sk|27143}} ASV dolāriem 2021. gadā).
* 1909. gada ''Morgan Runabout'' — populārs neliela izmēra automobilis (''[[cyclecar]]''), šajā periodā šādus automobiļus pārdeva daudz lielākā apjomā nekā četrvietīgos automobiļus.
* 1910. gads ''[[Mercer|Mercer Raceabout]]'' — uzskatīts par vienu no pirmajiem sporta automobiļiem, tas pauda autovadītāju sabiedrības entuziasmu, tāpat kā līdzīgi iecerētie ''[[American Underslung]]'' un ''[[Hispano-Suiza|Hispano-Suiza Alphonso]]''.
* no 1910. līdz 1920. gadam ''[[Bugatti Type 13]]'' — ievērojams sacīkšu un tūringa virsbūves modelis, kas aprīkots ar modernām tehnoloģijām un iespadīgu dizainu. Līdzīgi modeļi ''Type 15'', ''17'', ''22'' un ''23''.
* 1917. gada ''[[Mitsubishi Model A]]'' — ar rokām būvēts automobilis, ko Japānas uzņēmums ''[[Mitsubishi]]'' ierobežotā skaitā ražoja Japānas vadītājiem.

=== Vintāžas laikmets ===
Vintāžas laikmets ilga no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām (1918) līdz [[Volstrītas krahs|Volstrītas kraham]] 1929. gada beigās. Šajā periodā sāka dominēt slēgtas virsbūves automobiļi ar priekšā novietotu dzinēju un standartizētām vadības ierīcēm, kas kļuva par normu. 1919. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar atvērtām virsbūvēm, bet 1929. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar slēgtām virsbūvēm.&lt;ref name=&quot;Georgano1985&quot; /&gt; Straujā tempā turpinājās iekšdedzes dzinēju attīstība, jau ražoja kvalitatīvus [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinējus]] un [[dzinējs ar augšpusē novietotu sadales vārpstu|dzinējus ar augšpusē novietotu sadales vārpstu]], bet īpaši turīgajiem piedāvāja [[V8 dzinējs|V8]], [[V12 dzinējs|V12]] un pat [[V16 dzinējs|V16]] dzinējus. Tāpat 1919. gadā [[Malkolms Lokhīds]] (viens no ''[[Lockheed]]'' dibinātājiem) izgudroja [[hidrauliskās bremzes]]; tās izmantoja ''[[Duesenberg]]'' 1921. gada A modelī.&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Trīs gadus vēlāk Hermanis Rīselers no ''[[Vulcan Motor]]'' izgudroja pirmo [[automātiskā pārnesumkārba|automātisko pārnesumkārbu]] ar divu ātrumu [[planetārais pārvads|planetāro pārnesumkārbu]], [[hidrotransformators|hidrotransfotmatoru]] un bloķējošo [[sajūgs|sajūgu]]; tomēr to tā arī nekad nesāka ražot (tā kļuva pieejama tikai 1940. gadā).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Tieši vintāžā laikmeta beigās Francijā izgudroja [[rūdītais stikls|rūdīto stiklu]] (tagad standarta aprīkojums sānu logiem).&lt;ref name=&quot;Csere1988&quot; /&gt; Šajā laikmetā nelielās sērijās ieviesa revolucionāro [[pontons (virsbūve)|pontonu]] dizainu — automobiļus bez uz āru izvirzītiem [[spārns (virsbūve)|spārniem]], [[kāpslis|kāpšļiem]] un citiem nekompaktiem virsbūves elementiem, bet šādu automobiļu masveida ražošanu uzsāka tikai pēc Otrā pasaules kara.

Amerikāņu autobūves uzņēmumi 20. gadsimta 20. gados paredzēja, ka drīzumā pārdos sešus miljonus automobiļu gadā, bet tas izdevās tikai 1955. gadā. Daudzi uzņēmumi bankrotēja.&lt;ref name=&quot;woutat19850106&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://articles.latimes.com/1985-01-06/business/fi-7131_1_computer-industry |title=High Tech: Auto Makers' History Revisited |last=Woutat |first=Donald |date=6 January 1985 |newspaper=The Los Angeles Times |access-date=16 March 2018 }}&lt;/ref&gt; No 1922. līdz 1925. gadam ASV vieglo automobiļu ražotāju skaits samazinājās no 175 līdz 70. H. A. Tarantouss, ''MoToR Member Society of Automotive Engineers'' vadošais redaktors, 1925. gada ''[[The New York Times]]'' rakstā izteica pieņēmumu, ka daudzi nespēja palielināt ražošanu un tikt galā ar cenu kritumu (sakarā ar montāžas līniju ražošanu), jo īpaši attiecībā uz lētiem automobiļiem. Kā lielākās tendences 1925. gadā minētas jaunās [[nitroemalja]]s krāsas, astoņcilindru dzinējs, četru riteņu bremzes un pumpējamās riepas.

Laikmeta automobiļu piemēri:
* 1922-1939 ''[[Austin 7]]'' — plaši kopēts automobilis, kas kalpoja par paraugu daudziem automobiļiem, piemēram, [[BMW]] un [[Nissan]].
* 1922-1931 ''[[Lancia Lambda]]'' — savam laikam progresīvs automobilis, pirmais automobilis ar nesošo [[monokoks|monokoka]] virsbūvi un [[neatkarīgā balstiekārta|neatkarīgu priekšējo balstiekārtu]].
* 1924-1929 ''[[Bugatti Type 35]]'' — viens no veiksmīgākajiem sacīkšu automobiļiem.
* 1925-1928 ''[[Hanomag 2/10 PS]]'' — agrīns pontona virsbūves tipa piemērs.
* 1927-1931 ''[[Ford Model A (1927—1931)|Ford Model A]]'' (1927—1931) — pēc ''[[Ford Model T|Model T]]'' ilgās ražošanas, ''Ford'' atsāka modeļu sēriju ar 1927. gada ''Model A''. Saražoja vairāk nekā četrus miljonus eksemplāru, padarot to par vislabāk pārdoto tā laika modeli. ''Ford Model A'' bija prototips padomju masveida automobiļu ražošanas sākumam ([[GAZ A]]).
* 1930. gada ''[[Cadillac V-16]]'' — ar V16 dzinēju darbināmais ''Cadillac'', ko izstrādāja vintāžas laikmeta kulminācijas laikā, pievienojās ''[[Bugatti Royale]]'' kā leģendārs laikmeta ultraluksusa klases automobilis.

=== Pirmskara laikmets ===

Klasiskā laikmeta pirmskara posms sākās ar Lielo krīzi 1930. gadā un beidzās ar atveseļošanos pēc Otrā pasaules kara, ko parasti attiecina uz 1946. gadu. Tieši šajā periodā pārdošanā sāka dominēt integrēti spārni un pilnībā slēgtas virsbūves, bet jaunajā sedana/sedana virsbūves stilā pat tika iebūvēts bagāžnieks vai bagāžnieks aizmugurē glabāšanai. Līdz klasiskā laikmeta beigām vecie atklātā jumta ronabouti, fetoni un tūrisma automobiļi lielā mērā tika izņemti no aprites, jo spārni, kāpšļi un lukturi pakāpeniski tika integrēti automobiļa virsbūvē.

Līdz 20. gadsimta 30. gadiem lielākā daļa mūsdienu automobiļos izmantoto mehānisko tehnoloģiju bija izgudrotas, lai gan dažas lietas vēlāk tika &quot;izgudrotas no jauna&quot; un piedēvētas kādam citam. Piemēram, priekšējo riteņu piedziņu no jauna ieviesa Andrē Citroēns, 1934. gadā izlaižot Traction Avant, lai gan tā bija parādījusies jau vairākus gadus iepriekš Alvis un Cord ražotajos ceļa automobiļos un Millera sacīkšu automobiļos (un, iespējams, parādījās jau 1897. gadā). Tāpat arī neatkarīgo balstiekārtu 1873. gadā sākotnēji bija iecerējis Amedée Bollée, taču to sāka ražot tikai 1933. gadā, kad tā parādījās neliela apjoma Mercedes-Benz 380, kas pamudināja amerikāņu autoražotājus to izmantot plašāk.  1930. gadā automobiļu ražotāju skaits strauji samazinājās, jo nozare konsolidējās un nobrieda, daļēji pateicoties Lielās depresijas sekām.

Izcili pirmskara automobiļi:

* 1932.-1939. gadā Alvis Speed 20 — pirmais ar pilnībā sinhronizētu pārnesumkārbu
* 1932-1948 Ford V-8 (B modelis) — plakanā V8 dzinēja ieviešana masu automobiļos.
* 1934-1938 Tatra 77 — pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar aerodinamisku dizainu
* 1934-1940 Bugatti Type 57 — izsmalcināts automobilis bagātniekiem.
* 1934-1956 Citroën Traction Avant — pirmais masveidā ražotais priekšpiedziņas automobilis ar monokoka šasiju.
* 1936-1955 MG T sērija — sporta automobiļi
* 1938-2003 Volkswagen Beetle — dizains, kas tika ražots vairāk nekā 60 gadus, vairāk nekā 20 miljonos vienību vairākās valstīs.
* 1936-1939 Rolls-Royce Phantom III-V12 dzinējs

=== Pēckara laikmets ===

Būtiskas izmaiņas automobiļu dizainā pēc Otrā pasaules kara bija pontonu stila popularitāte, kurā tika likvidēti kāpšļi un virsbūvē iestrādāti spārni. Starp pirmajiem šī stila pārstāvjiem bija padomju GAZ-M20 Pobeda (1946), britu Standard Vanguard (1947), ASV Studebaker Champion un Kaiser (1946), kā arī čehu Tatra T600 Tatraplan (1946) un itāļu Cisitalia 220 sporta automobilis (1947).

Automobiļu dizains un ražošana beidzot izkļuva no militārās ievirzes un citām kara ēnām 1949. gadā, kad ASV tika ieviesti augstas kompresijas V8 dzinēji un modernas virsbūves no General Motors zīmoliem Oldsmobile un Cadillac. Hudson ieviesa &quot;step-down&quot; dizainu ar 1948. gada Commodore, kurā pasažieru salons bija novietots rāmja perimetrā, kas bija viens no pirmajiem izgatavotajiem pēckara laika jaunā dizaina automobiļiem, kam bija raksturīgs tendenciozs plātņu sānu dizains. Vienkorpusa/stieņa balstiekārtas 1951. gada Ford Consul pievienojās 1948. gada Morris Minor un 1949. gada Rover P4 automobiļu tirgū Apvienotajā Karalistē. Itālijā Enzo Ferrari sāka 250 sērijas modeļu ražošanu, tieši laikā, kad Lancia laida klajā revolucionāro Aurelia ar V6 dzinēju.

Pagājušā gadsimta 50. gados pieauga dzinēju jauda un automobiļu ātrums, dizains kļuva integrētāks un mākslinieciskāks, un automobiļi tika laisti starptautiskajā tirgū. Eiropā tika ieviesti Aleka Issigonisa Mini un Fiat 500 mazie automobiļi, bet Japānā kļuva populāra līdzīga kei automobiļu klase. Volkswagen Beetle turpināja ražot arī pēc Otrā pasaules kara un sāka eksportēt uz citām valstīm, tostarp ASV. Tajā pašā laikā Nash laida klajā Nash Rambler — pirmo veiksmīgo moderno kompaktauto, kas tika ražots ASV, savukārt &quot;lielā trijnieka&quot; vietējo autoražotāju ražotie standarta modeļi kļuva arvien lielāki, tiem bija arvien vairāk hromētas apdares, un luksusa paraugu kļuva Cadillac Eldorado Brougham. Eiropas tirgi paplašinājās ar jauniem maza izmēra automobiļiem, kā arī dārgiem grand tourer (GT) modeļiem, piemēram, Ferrari America.

Tirgus mainījās 20. gadsimta 60. gados, kad ASV &quot;lielā trijnieka&quot; autoražotāji sāka konkurēt ar importētiem automobiļiem, Eiropas ražotāji sāka izmantot modernas tehnoloģijas un Japāna kļuva par automobiļu ražotājvalsti. Japānas uzņēmumi sāka eksportēt dažus no saviem populārākajiem Japānā starptautiski pārdotajiem automobiļiem, piemēram, Toyota Corolla, Toyota Corona, Nissan Sunny un Nissan Bluebird 60. gadu vidū. American Motors kompakta izmēra Rambler modeļu panākumi pamudināja GM un Ford 1960. gadā laist klajā savus samazināta izmēra automobiļus. ASV autoražotāji mārketinga uzmanības centrā izvirzīja veiktspējas dzinējus, kā piemēru minot laikmeta muskuļauto modeļus. Ford Mustang 1964. gadā izveidoja jaunu tirgus segmentu — poniju auto. Starp jaunajiem modeļiem, kas konkurēja ar Mustang, bija Chevrolet Camaro, AMC Javelin un Plymouth Barracuda.

ASV un Apvienotajā Karalistē pieauga importa un zīmolu inženierijas apjomi, jo apvienojušās grupas, piemēram, British Motor Corporation, konsolidēja tirgu. BMC izstrādātais, vietu taupošais un modi noteicošais šķērsdzinējs, priekšējo riteņu piedziņa, neatkarīga balstiekārta un monokoka virsbūve Mini, kas pirmo reizi parādījās 1959. gadā, tika tirgots ar Austin un Morris nosaukumiem, līdz 1969. gadā Mini kļuva par patstāvīgu marku. Konkurence pieauga, jo Studebaker, auto pionieris, pārtrauca darbību, un konsolidācijas tendence sasniedza Itāliju, kur tādus nišas ražotājus kā Maserati, Ferrari un Lancia iegādājās lielāki uzņēmumi. Līdz desmitgades beigām automobiļu marku skaits bija ievērojami samazinājies.

Tehnoloģiju attīstība ietvēra neatkarīgo balstiekārtu plašu izmantošanu, plašāku degvielas iesmidzināšanas izmantošanu un arvien lielāku uzmanību pievēršot drošībai automobiļu konstrukcijā. Inovācijas 60. gados ietvēra NSU Wankel dzinēju, gāzes turbīnu un turbokompresoru. No tiem tikai pēdējais no tiem saglabājās, un to pirmais ieviesa General Motors, pārņēma BMW un Saab, bet vēlāk, 80. gados, masveidā sāka izmantot Chrysler. Mazda turpināja attīstīt savu Wankel dzinēju, neraugoties uz problēmām saistībā ar ilgmūžību, izmešiem un degvielas ekonomiju. Citi Wankel motora licenciāti, tostarp Mercedes-Benz un GM, nekad neievietoja savu konstrukciju ražošanā, jo radās inženiertehniskas un ražošanas problēmas, kā arī 1973. gada naftas krīzes rezultātā gūtās mācības.

Septiņdesmitie gadi automobiļu ražotājiem un pircējiem bija vētraini gadi, kad nozari ietekmēja tādi būtiski notikumi kā 1973. gada naftas krīze, stingrākas automobiļu emisiju kontroles un drošības prasības, pieaugošais Japānas un Eiropas automobiļu ražotāju eksports, kā arī inflācijas pieaugums un stagnējošais ekonomiskais stāvoklis daudzās valstīs. Palielinājās mazāka izmēra automobiļu popularitāte. Malaise laikmetā ASV tika izveidots subkompaktā automobiļu segments, kad tika laists klajā AMC Gremlin, kam sekoja Chevrolet Vega un Ford Pinto. Populārs bija universāla (kombi, break, kombi, universāla) virsbūves dizains, kā arī pieauga nekomerciālo pilnpiedziņas apvidus automobiļu pārdošanas apjomi.

20. gadsimta beigās ASV &quot;lielais trijnieks&quot; (GM, Ford un Chrysler) daļēji zaudēja savas vadošās pozīcijas, Japāna uz laiku kļuva par pasaules autobūves līderi, un automobiļus sāka masveidā ražot jaunās Āzijas, Austrumeiropas un citās valstīs.

Ievērojami pēckara parauga automobiļi:

* 1946-1958 GAZ-M20 Pobeda — padomju automobilis ar pilnu pontonu konstrukciju.
* 1947-1958 Standard Vanguard — britu masveidā ražots automobilis ar pontonu konstrukciju.
* 1948-1971 Morris Minor — agrīns pēckara automobilis, ko eksportēja visā pasaulē.
* 1953-1971 Chevrolet Bel Air un 1953-2002 Cadillac Eldorado Brougham — pirmās paaudzes automobiļu bija astes spārnu dizaina paraugi.
* 1955-1976 Citroën DS — aerodinamisks dizains un novatoriskas tehnoloģijas, ieguva trešo vietu kā 20. gadsimta auto
* 1959-2000 Mini — radikāls un novatorisks mazs automobilis, kas tika ražots četrus gadu desmitus; ieguva otro vietu kā 20. gadsimta auto
* 1960-1990 Volkswagen Brasília
* 1961-1975 Jaguar E-Type — klasisks sporta automobiļa dizains.
* 1963-1989 Porsche 911 — sporta automobilis ieguva piekto vietu kā 20. gadsimta auto
* 1964-pašreizējais Ford Mustang — poniju automobilis, kas kļuva par vienu no laikmeta pārdotākajiem automobiļiem
* 1966. gadsimts- 20. gadsimta beigas Fiat 124 — itāļu automobilis, kas pēc licences tika ražots daudzās citās valstīs, tostarp Padomju Savienībā.
* 1966-1971 Subaru 1000 — viens no pirmajiem Japānā ražotajiem sedaniem, kurā izmantots boksera tipa dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa un ieviesta &quot;dubultā nobīdes locītava&quot;, kas savieno priekšējos riteņus.
* 1967 NSU Ro 80 — šī dizaina ķīļveida pamatprofils tika atdarināts turpmākajās desmitgadēs, atšķirībā no tā Wankel dzinēja.
* 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel BR-800
* 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel Supermini
* 1969 Nissan S30 — japāņu sporta automobilis
* Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis. 1977. gads — mūsdienās Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis.

=== Mūsdienu laikmets ===
Par mūsdienu laikmetu parasti uzskata 40 gadus pirms pašreizējā gada. Mūsdienu laikmetā ir palielinājusies standartizācija, platformu koplietošana un datorizēta projektēšana, lai samazinātu izmaksas un izstrādes laiku, kā arī pieaugusi elektronikas izmantošana gan dzinēja vadības, gan izklaides sistēmās.

Daži īpaši mūsdienu sasniegumi ir priekšējās piedziņas un pilnpiedziņas izplatība, dīzeļdzinēja ieviešana un degvielas iesmidzināšanas sistēmas izplatība. Lielākā daļa mūsdienu vieglo automobiļu ir priekšpiedziņas monokoka vai viengabala konstrukcijas ar šķērsām novietotiem dzinējiem.

Mūsdienu laikmetā ir mainījušies arī virsbūves stili. Mūsdienu tirgū dominē trīs tipi — hečbeks, sedans un sporta tipa automobilis. Sākotnēji visos tajos uzsvars tika likts uz praktiskumu, bet mūsdienās tie ir pārtapuši par jaudīgiem luksusa klases krosoveriem SUV, sporta universāļiem un divdaļīgajiem lielajiem MPV. Pikapu (pickup truck) pieaugums ASV un apvidus automobiļu (SUV) izplatība visā pasaulē ir mainījusi autobūves seju, un šie &quot;kravas automobiļi&quot; iekarojuši vairāk nekā pusi no pasaules automobiļu tirgus. Tika ieviesta arī MPV klase (mazāki nekomerciāli pasažieru minivani), no kuriem vieni no pirmajiem bija franču Renault Espace un Chrysler minivenu versijas ASV.

Mūsdienu laikmetā strauji uzlabojās arī degvielas patēriņa efektivitāte un dzinēju jauda. Ar datorizētām dzinēja vadības sistēmām ir mazinājušās bažas par automobiļu izmešu emisijām.

Finanšu krīze 2007.-2008. gadā samazināja Chrysler, Toyota, Ford un Nissan vieglo automobiļu pārdošanas apjomu gandrīz par trešdaļu. Tā arī atņēma aptuveni ceturto daļu Honda pārdošanas apjoma un aptuveni septīto daļu General Motors pārdošanas apjoma.

Kopš 2009. gada Ķīna ir kļuvusi par pasaulē lielāko automobiļu ražotāju, kas saražo vairāk nekā Japāna, ASV un visa Eiropa. Papildus pieaugošajai automobiļu ražošanai Āzijas un citās valstīs ir palielinājusies arī transnacionālo uzņēmumu grupu darbība, ražojot transnacionālus automobiļus ar vienādām platformām, kā arī izmantojot &quot;badge engineering&quot; vai &quot;rebadging&quot;, lai pielāgotos dažādiem tirgiem un patērētāju segmentiem.

Kopš 20. gadsimta beigām plaši pazīstami ir kļuvuši vairāki automobiļu un kravas automobiļu apbalvošanas konkursi, piemēram, Eiropas Gada automobilis, Japānas Gada automobilis, Ziemeļamerikas Gada automobilis, Pasaules Gada automobilis, Gada kravas automobilis un Starptautiskais Gada automobilis.

Izcili mūsdienu automobiļi:

* 1966-1992 Oldsmobile Toronado — pirmais modernā laikmeta amerikāņu automobilis ar priekšējo riteņu piedziņu, kā arī ieviesta elektroniskā bremžu pretbloķēšanas sistēma un gaisa spilvens.
* No 1972. gada līdz mūsdienām Mercedes-Benz S-klase — sēdekļu drošības jostu spriegotājs un elektroniskā vilces kontroles sistēma.
* No 1975. gada līdz mūsdienām 3. sērijas BMW — 3. sērija 17 reizes iekļauta žurnāla Car and Driver ikgadējā desmit labāko sarakstā.
* 1977. gads — mūsdienās Honda Accord sedans/sedans — japāņu sedans, kas kļuva populārs ASV.
* 1983. gads — mūsdienās Chrysler minivani — divu kārbu minivenu dizains gandrīz izspieda no tirgus universāļus.
* 1984. gads — mūsdienās Renault Espace — pirmais masveidā ražotais vienlaidus nekomerciālais MPV klases automobilis.
* 1986-2019 Ford Taurus — vidēja izmēra sedans ar priekšējo riteņu piedziņu, kas dominēja ASV tirgū 80. gadu beigās
* 1997. gads — tagad Toyota Prius — tika laists klajā Japānas tirgū un kļuva par populāru hibrīda elektromobili daudzos tirgos.
* 1998. gads — mūsdienās Ford Focus — populārs hečbeks un pasaulē vislabāk pārdotākais Ford automobilis.
* 2008-2012 [[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]] — pirmais sērijveidā ražotais pilnībā elektriskais automobilis, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem un tiek pārdots ASV mūsdienās. Pārdots aptuveni 2500 eksemplāru visā pasaulē.
* 2008-2013 BYD F3DM — pirmais sērijveida hibrīdautomobilis, kas spēj braukt pa lielceļiem, 2008. gada decembrī laists tirgū Ķīnā, pārdots vairāk nekā 2300 eksemplāru.
* 2009. gads — pašlaik Mitsubishi i-MiEV — pirmais sērijveida pilnībā elektrisks automobilis, kas spēj braukt pa autoceļiem, laists Japānā 2009. gada jūlijā autoparka klientiem un 2010. gada aprīlī — mazumtirdzniecības klientiem. Pārveidotās i-MiEV versijas Eiropā pārdod PSA Peugeot Citroën (PSA) kā Peugeot iOn un Citroën C-Zero.
* No 2010. gada līdz pat šim laikam Nissan Leaf un Chevrolet Volt — attiecīgi 2010. gada decembrī laistais pilnībā elektriskais automobilis un spraudējhibrīds — ir pasaulē visvairāk pārdotie masveidā ražotie šāda veida transportlīdzekļi. Līdz 2015. gada decembrim Volt pārdošanas apjoms visā pasaulē pārsniedza 100 000. Nissan Leaf pārdošanas apjoms pasaulē janvārī sasniedza 300 000 vienību robežu. 2018. gadā, padarot Leaf par visu laiku vislabāk pārdoto elektromobili, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem, pasaulē.
* No 2012. gada līdz mūsdienām Tesla Model S-Plugin elektromobilis 2015. gadā tika atzīts par pasaulē vislabāk pārdoto spraudējmobilīšu elektromobili. To par gadsimta automobili atzina arī žurnāls Car and Driver.
* Ikoniski mūsdienu automobiļi:
* 1963.-1965. gads, [[Aston Martin DB5]], ko izmantoja Džeimss Bonds filmā &quot;[[Zelta pirksts]]&quot;, pirmajā Džeimsa Bonda filmu franšīzes filmā. Šajā franšīzē, kas ilga, tika demonstrēti arī vēlākie Aston Martin sporta un tūrisma automobiļi.
* 1981.-1983. gads, [[DeLorean DMC-12|DMC DeLorean]] no nerūsējošā tērauda ar bīdāmām durvīm, kas bija redzams filmu franšīzē &quot;[[Atpakaļ nākotnē (filmu cikls)|Atpakaļ nākotnē]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110202214814/http://www.automuseum-dr-carl-benz.de/ Automuseum Dr. Carl Benz, Ladenburg/Germany]
* [http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home Bertha Benz Memorial Route]
* [http://digitalcollections.lib.washington.edu/cdm/search/collection/transportation/searchterm/automobile*/field/subjec/mode/all/conn/and/cosuppress/ University of Washington Libraries Digital Collections — Transportation photographs] Digital collection depicting various modes of transportation (including automobiles) in the Pacific Northwest region and western US during the first half of the 20th century.
* [http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm History of the automobile] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20110224054738/http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm |date={{dat|2011|02|24||bez}} }} on About.com:Inventors site
* [https://web.archive.org/web/20160111133623/http://www.nyc.net.au/node/149398 History of Automobile Air Conditioning] on NYC.net
* [https://web.archive.org/web/20160131044758/http://www.automotivehistoryonline.com/ Automotive History] — An ongoing photographic history of the automobile.
* [http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&amp;collection=TakingtheWheelManufa&amp;col_id=153 Taking the Wheel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121231103349/http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&amp;collection=TakingtheWheelManufa&amp;col_id=153 |date={{dat|2012|12|31||bez}} }}, Manufacturers' catalogs from the first decade of American automobiles

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Automobiļi]]</text>
      <sha1>d0vzo10x9ubs6ylv24kozw6ay9neg43</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienība Iedzīvotāji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>535138</id>
    <revision>
      <id>4464464</id>
      <parentid>4384233</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5274" sha1="doa7dnee244r5y05bvwfvv2nfnpndr4" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Apvienība Iedzīvotāji
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Apvieniba-iedzivotaji-logo.png
| colorcode = #03989e
| chairperson = * [[Edgars Logins]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2009|2|19|N|bez}}
| dissolved = {{dat|2024|3|20|N|bez}}
| merger = [[Platforma 21]]
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Ikšķile}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2024
| membership = 133{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-04-06|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = 
| position = [[reģionālisms]]&lt;br /&gt;[[nacionālisms]]&lt;br /&gt;[[konservatīvisms]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#03989e}} [[Tirkīza krāsa|Tirkīza]]
| symbol = 
| seats1_title = 
| seats1 = 
| flag = 
| website = {{URL|iedzivotaji.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Apvienība Iedzīvotāji&quot;''' bija {{dat|2009|2|19|L|bez}} izveidota [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Partija orientējās uz [[nacionālisms|nacionālu]], [[konservatīvisms|konservatīvu]] [[reģionālisms|reģionālo politiku]]. Sākotnēji tā tika izveidota, lai darbotos [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]].

Partiju izveidoja 2009. gadā [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs [[Kaspars Upacieris]]. 2014. gadā, iestājoties partijā &quot;Apvienība Iedzīvotāji&quot;, kas iesaistījās [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienībā]], politikā sāka darboties aktieris [[Artuss Kaimiņš]].

2024. gada 20. martā partijas kongresā tika nobalsots par partijas likvidāciju un iestāšanos partijā &quot;[[Platforma 21]]&quot;. Šobrīd turpinās partijas likvidācijas process.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=«Apvienība Iedzīvotāji» pievienosies partijai «Platforma 21»|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2024-apvieniba-iedzivotaji-pievienosies-partijai-platforma-21.a547819/|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu]] novadā, kā arī [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Preiļu novadā partija startēja kopā ar citām partijām.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1114
|16,88%
|{{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#03989e}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|1130
|10,02%
|{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#03989e}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|693
|8,99%
|{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#03989e}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]]
|711
|4,12%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|23|hex=#03989e}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Varakļānu novads COA.svg}} [[Varakļānu novads]]
|57
|3,77%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#03989e}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|205
|2,12%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#03989e}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|113
|1,63%
|{{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#03989e}}}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>doa7dnee244r5y05bvwfvv2nfnpndr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienība Jaunlatvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537784</id>
    <revision>
      <id>4464465</id>
      <parentid>4443349</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4015" sha1="ioavbglk0kl7elf7yrv857ljg0g2306" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Apvienība Jaunlatvieši
| native_name = 
| lang1 = 
| name_lang1 = 
| lang2 = 
| name_lang2 = 
| lang3 = 
| name_lang3 = 
| lang4 = 
| name_lang4 = 
| logo = Apvienība Jaunlatvieši logo.png
| colorcode = #c71414
| chairperson = * [[Rūdolfs Brēmanis]]
* [[Edgars Dārznieks]]
* [[Artūrs Klēbahs]]
| president = 
| secretary_general = 
| spokesperson = 
| founder = 
| leader1_title = 
| leader1_name = 
| leader2_title = 
| leader2_name = 
| leader3_title = 
| leader3_name = 
| leader4_title = 
| leader4_name = 
| leader5_title = 
| leader5_name = 
| slogan = 
| founded = {{dat|2023|2|11|N|bez}}
| dissolved = 
| merger = 
| split = 
| predecessor = 
| merged = 
| successor = 
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| newspaper = 
| student_wing = 
| youth_wing = 
| wing1_title = 
| wing1 = 
| wing2_title = 
| wing2 = 
| wing3_title = 
| wing3 = 
| membership_year = 2026
| membership = 1528{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| ideology = 
| position = [[konservatīvisms]]&lt;br /&gt;[[eiroskepticisms]]&lt;br /&gt;[[protekcionisms]]&lt;br /&gt;[[populisms]]
| religion = 
| national = 
| international = 
| european = 
| europarl = 
| affiliation1_title = 
| affiliation1 = 
| colors = {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]]
| symbol = 
| flag = 
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#c71414}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#c71414}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#c71414}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#c71414}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#c71414}}
| website = {{URL|https://www.jaunlatviesi.lv/}}
| state = 
| country = {{LAT}}
| country_dab1 = 
| parties_dab1 = 
| elections_dab1 = 
| country2 = 
| country_dab2 = 
| parties_dab2 = 
| elections_dab2 = 
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Apvienība Jaunlatvieši''' ir {{dat|2023|2|11}} dibināta [[politiskā partija]]. Tās valdē darbojas bijušie partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; biedri — [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partija iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], tautas vēlētu prezidentu un [[birokrātija]]s samazināšanu.

Pēc aiziešanas no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; tā laika Saeimas deputāte [[Glorija Grevcova]] 2023. gadā iestājās šajā partijā un kļuva par tās vienīgo pārstāvi [[14. Saeima|14. Saeimā]] līdz mandāta zaudēšanai 2024. gadā.

== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,13
| {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#c71414}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,13
| {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#c71414}}
| Kopīgs saraksts ar [[Suverēnā vara]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>ioavbglk0kl7elf7yrv857ljg0g2306</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2023. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540710</id>
    <revision>
      <id>4464330</id>
      <parentid>4462394</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59984" sha1="8jfaa6pcfg4nnqli13syjul0n6kh3iv" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===

* Galvenais treneris: [[Deivids Kvinns]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Keisijs Desmits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Drū Komesso]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kals Pītersens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Henrijs Truns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Konors Makkejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ronijs Etards]]
|{{Flaga|ASV}} [[Lehaiveli &quot;Phantoms&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dilans Sambergs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Skots Perunovičs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfīldas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leins Hatsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niks Perbiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Semijs Vokers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drū O'Konors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Taks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Bonino]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīdžejs Tinans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas koledža]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Ferels]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anderss Bjorks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metjū Koronato]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roko Grimaldi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Rokfordas &quot;IceHogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Taks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārters Mazurs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|}

=== {{Ih|AUT}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|SUI}} [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bernhards Štarkbaums]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Vimmers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīvens Strongs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Reinbahers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Klotenes &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tīmo Nikls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Henriks Noibauers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EK Zeller Eisbären]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mario Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===

* Galvenais treneris: [[Heincs Ēlerss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viljams Rērts]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Georgs Sērensens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jākobs Gammelgārds]]
|{{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Krogsgārds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mortens Jensens]]
|{{Flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Ishockey Klub]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Mēlgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Ēlerss]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofers Frederiksens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Andersens]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Andersens]]
|{{flaga|Dānija}} ''[[Rungsted Seier Capital]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Bedkers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|}

=== {{Ih|FRA}} ===

* Galvenais treneris: [[Filips Bozons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kantēns Papilons]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Scorpions de Mulhouse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žunka]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Rapaces de Gap]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilonens]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Gebē]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Gallē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Boxers de Bordeaux]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Florians Šakiašvili]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Dragons de Rouen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomass Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lisjēns Onno]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žastins Adamo]]
|{{Flaga|ASV}} [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Dragons de Rouen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Valjē]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Boxers de Bordeaux]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolā Rics]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luī Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perrē]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Rešs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristians Heljejanko]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emīls Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Juho Olkinuora]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ville Poka]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niklass Frimans]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mīka Koivisto]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ate Ohtamā]]
|{{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joels Armija]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Antila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kāpo Kako]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kasperi Kapanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sakari Manninens]]
|{{flaga|ASV}} [[Hendersonas &quot;Silver Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tēmu Hartikainens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anti Suomela]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Sallinens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miko Rantanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|ASV}} [[Kevins Konstantins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bence Bāližs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Jastrzebie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dominiks Horvāts]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gregelijs Aranijs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja klubs)|''Ferencvárosi TC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamāšs Požgai]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[MAC Budapest]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bence Sirānijs]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[DVTK Jegesmedvék]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bence Sabo]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[MAC Budapest]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bence Štipšičs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rolands Kiss]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[DVTK Jegesmedvék]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žētēnijs Hadobāšs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Västerås IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Milāns Horvāts]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nandors Feješs]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[Gyergyói HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žombors Garāts]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Budapest Jégkorong Akadémia HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gerge Naģs]]
|{{Flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC (hokeja klubs)|''Ferencvárosi TC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristiāns Naģs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[MAC Budapest]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Balāžs Šebēks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dāniels Kogers]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[CSM Corona Brașov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Karols Čānijs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Šofrons]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[HSC Csíkszereda]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Krištofs Paps]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Northern Michigan Wildcats]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vilmošs Gallo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Bartališs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ištvāns Terbočs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Čanāds Erdēlijs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pēters Vince]]
|{{Flaga|Rumānija}} ''[[Gyergyói HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jānošs Hāri]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehervar AV19]]''
|}

=== {{Ih|GER}} ===

* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksimiliāns Francrebs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dastins Štrālmeiers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Volfsburgas &quot;Grizzlys&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Gavanke]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Manitobas &quot;Moose&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leons Hitls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Zeiders]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksimilians Šūbers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Nēbelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Džeisons Peterka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džastins Šics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Soramiss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vojcehs Stahovjaks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Šturms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tūmijs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Štraubingas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Varejcka]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Vīderers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===

* Galvenais treneris: [[Sams Hallmans]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jespers Valstets]]
|{{flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lāšs Jūhansons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Jūhansons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Timrå IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Folins]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Henriks Tēmerness]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Nemets]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūkass Bengtsons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Sandins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Antons Lindholms]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonatans Pudass]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelleftea AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joels Persons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pērs Lindholms]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Skelleftea AIK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Everbergs]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Sērensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Petešons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Lindberjs]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs Silfverbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonatans Bergrēns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fābians Seterlunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Jūhansons]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakobs de la Rouss]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Nīlanders]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|CZE}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|Somija}} [[Kari Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Šimons Hrubecs]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Langhamers]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ronalds Knots]]
|{{flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Dvoržaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Koštāleks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Jordāns]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Zboržils]]
|{{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Smejkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Hlapīks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kometa Brno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jirži Černohs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Kauts]]
|{{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimīrs Sobotka]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Hitils]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Nemečeks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===

* Galvenais treneris: [[Andrē Turinjē]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Devons Levi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoels Hofers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sems Montanbo]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeikobs Midltons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Olivjē Žozefs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džastins Barons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tailers Maijerss]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ītans Bērs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breds Hants]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kodijs Glass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Makbeins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milans Lučičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peitons Krebss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Skots Lotons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Kvinns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |53
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Karkone]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Neibors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |67
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Losons Krūss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Tofoli]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Semijs Bleiss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džo Veleno]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Mičiganas &quot;Wolverines&quot;]]
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ņikita Bojarkins]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavļenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kirils Polohovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Arlanas &quot;Kokshetau&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Danils Butenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Madi Dihanbeks]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kairžans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Musorovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Voskresenskas &quot;Himik&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Nursultanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Abajs Mangisbajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} ''[[AKM Novomoskovsk]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Grencs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Arlanas &quot;Kokshetau&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===

* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Artūrs Šilovs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ivars Punnenovs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Uvis Jānis Balinskis]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC Nove Zamky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|AUT}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sirakjūsas &quot;Crunch&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andris Džeriņš]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miks Indrašis]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Smirnovs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|''{{Flaga|Zviedrija}} [[Luleå HF]] U20''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ronalds Ķēniņš]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|}

=== {{Ih|NOR}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Jūhansons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Sarpsborgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Norstebo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ūle Jūlians Bjorgviks-Holms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vastervik IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kāsastuls]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēmils Lillebergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sondre Ūldens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Ūlsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Havards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Sarpsborgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ludvigs Hofs]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs-Paulsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Andrē Ūlimbs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Švenningenes &quot;Wild Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Hāga]]
|''{{Flaga|Austrija}} [[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Granats]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|}

=== {{Ih|SLO}} ===

* Galvenais treneris: [[Matjažs Kopitars]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Luka Gračnars]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Landshut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gašpers Krošeļs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristjans Čepons]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aļoša Črnovičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandars Magovacs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žiga Pavlins]]
|{{Flaga|Itālija}} ''[[HC Pustertal]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spisska Nova Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Nice Hockey Côte d'Azur]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tadejs Čimžars]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žiga Jegličs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Kuralts]]
|{{flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár AV19]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luka Mavers]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[Graz99ers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žiga Pance]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Tičars]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Blažs Tomaževičs]]
|{{flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Urbass]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Verličs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Krēfeldes &quot;Pinguine&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Zajcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===

* Galvenais treneris: {{Flaga|Kanāda}} [[Kreigs Remzijs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dominiks Riečickis]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Košice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stanislavs Škorvāneks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Dukla Michalovce]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Bílí Tygři Liberec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Gernāts]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viljams Čaho]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Trenčīnas &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Cehlāriks]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromjaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Libors Hudāčeks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Kelemens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kudrna]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lāntoši]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Oceláři Třinec]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārio Lunters]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Okuljars]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Pāniks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukels]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alekss Tamāši]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HC '05 Banská Bystrica]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===

* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Roberts Maijers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Geisers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Lefels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Sentelers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Enco Korvi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tenners Ričards]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kelvins Turkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Getans Hāss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Miranda]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|}

== Skatīt arī ==

* [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2023/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2023. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>8jfaa6pcfg4nnqli13syjul0n6kh3iv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Drukerts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553005</id>
    <revision>
      <id>4464275</id>
      <parentid>4403260</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2984" sha1="5cb64o6hyef7vf062hugtjhuzlj2sfy" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Alberts Drukerts.jpg|thumb|250px|Alberts Drukerts]]
'''Kārlis Alberts Drukerts''' (1875—1940) bija [[Latvieši|latviešu]] ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, [[Tautas padome]]s loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1875. gada 1. novembrī [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] [[Druķi|Druķos]] Andreja Drukerta un viņa sievas Edes, dzimušas Renertes, ģimenē. Mācījās Krustpils pagastskolā un [[Krustpils]] tirdzniecības skolā. Pasaules kara laikā viņš vadīja militārās būvniecības darbus, [[LSPR]] laikā 1919. gadā Drukertu ieslodzīja [[Rēzekne]]s cietumā. Pēc atbrīvošanas bija Zemkopības ministrijas sevišķo uzdevumu ierēdnis, kā deputāta aizvietotājs (substitūts) kļuva par [[Tautas padome]]s locekli no [[Latviešu zemnieku savienība]]s.&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]&lt;/ref&gt;
 
Pēc tam dzīvoja [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagasta]] Gravānos savas sievas dzimtajās mājās, aktīvi darbojās [[Jēkabpils]] sabiedriskajā dzīvē, iesaistījās Jēkabpils krājaizdevu sabiedrībā, izglītības biedrībā, latviešu biedrībā, bija mednieku biedrības valdes priekšsēdētājs, bija tehnisko darbu vadītājs [[Jelgavas cukurfabrika|Jelgavas]] un [[Krustpils cukurfabrika|Krustpils cukurfabriku]] būvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jekabpils.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=K%C4%81ds-projekts.-Sestais-st%C4%81sts&amp;Id=197875&amp;Ident=1347671&amp;InstanceId=8&amp;LibraryId=0 |title=Kāds projekts. Sestais stāsts. Kārlis Alberts Drukerts (01.11.1875. — 28.10.1940.) |access-date=15.10.2023 |archive-date=24.01.2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124162654/https://jekabpils.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=K%C4%81ds-projekts.-Sestais-st%C4%81sts&amp;Id=197875&amp;Ident=1347671&amp;InstanceId=8&amp;LibraryId=0 }}&lt;/ref&gt;

No 1923. līdz 1939. gadam bija laikraksta „Jēkabpils Vēstnesis” atbildīgais redaktors. No 1925. līdz 1928. gadam bija laikraksta „Līdums” līdzizdevējs.&lt;ref&gt;[https://konservativie.lv/2015/01/28/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-4-dala/ Konservatīvie.lv]&lt;/ref&gt; Pildīja Latvijas Tautas bankas Valdes dalībnieka pienākumus. Kandidēja uz [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima|3. Saeimu]]. Bija [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Latviešu Nacionālās Apvienības]] koordinators [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķī]]. No 1929. līdz 1940. gadam bija [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagasta]] [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] nodaļas priekšnieks.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/6174 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 28. oktobrī, nav zināma viņa apbedījuma vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Drukerts, Alberts}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]</text>
      <sha1>5cb64o6hyef7vf062hugtjhuzlj2sfy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Skroderis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555912</id>
    <revision>
      <id>4464353</id>
      <parentid>3973622</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2481" sha1="sizk2pz2ip3qsr79wc4wgcm283saw4v" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Alfrēds Skroderis
| attēls = Alfrēds Skroderis 1920.jpg
| apraksts = Alfrēds Skroderis 1920. gadā
| amats = [[Rēzeknes pilsētas galva]]
| term_sākums = {{dat|1928|11|27|N|bez}}
| term_beigas = 1929. gads
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Aleksandrs Fitinghofs]]
| pēctecis = [[Jezups Rubulis]]
| dzim_dati = {{dat|1883|11|28}}
| dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Ērgļu pagasts|td=Latvija}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1969|1|12|1883|11|28}}
| mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = pedagogs, sabiedriskais darbinieks
| alma_mater =
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Alfrēds Skroderis''' (1883—1969) bija [[latvieši|latviešu]] pedagogs un sabiedriskais darbinieks. [[Rēzeknes pilsētas galva]] (1928—1929), [[Rēzeknes skolotāju institūts|Rēzeknes skolotāju institūta]] direktors (1940—1941).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1883. gada 28. novembrī [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagastā]]. Par dalību [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]] kā [[Viļņa]]s revolucionāras organizācijas dalībnieks no 1907. gada līdz 1917. gadam izcieta sodu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par [[Rēzeknes valsts vidusskola]]s skolotāju, vēlāk par [[Rēzeknes skolotāju institūts|Rēzeknes skolotāju institūta]] direktora palīgu.

1928. gada 27. novembrī Skroderis kļuva par Rēzeknes pilsētas galvu no sociāldemokrātu frakcijas. No 1929. gada bija Rēzeknes bankas darbinieks (1929—1937). Rēzeknes tirdzniecības skolas skolotājs.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] viņu 1940. gada 17. jūlijā A. Skroderi iecēla par Rēzeknes skolotāju institūta direktoru.&lt;ref&gt;A. Skroderis — Rēzeknes pedagoģiskā instituta direktors. &quot;Daugavas Vēstnesis&quot; 1940. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
 
Miris 1969. gada 12. janvārī [[Jūrmala|Jūrmalā]], apbedīts Jaundubultu kapos.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/1528 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
== Darbi ==
Publicēja atmiņu grāmatas &quot;Soda zemē Sibīrijā&quot; (1939), &quot;Kur debesīs deg kāvi&quot; (1959).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Skroderis, Alfrēds}}
[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>sizk2pz2ip3qsr79wc4wgcm283saw4v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baalbeka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>556795</id>
    <revision>
      <id>4464244</id>
      <parentid>4354031</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:20:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32329" sha1="nfvxth4urvoigik08x26qogr6iqy2f5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Baalbeka
 | official_name            = {{ara|بَعْلَبَك}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width            = 280
  | border                 = infobox
  | perrow                 = 1/2/2/1
  | caption_align          = center
  | image1       = Temple_of_Bacchus,_Baalbek,_Lebanon_(49890013476).jpg
  | image2       = Umayyad_Mosque_of_Baalbek_01.jpg 
  | image3       = Hotel Palmyra, Baalbek - Lebanon, March 2001.jpg
  | image4       = Lebanon, Baalbek, Temple of Jupiter.jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | seal_size                = 
 | pushpin_map              = Lebanon
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 235
 | latd = 34 | latm = 0 | lats = 24 | latNS = N
 | longd = 36 | longm = 12 | longs = 20 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{LBN}}
 | subdivision_type1        = Muhāfaza
 | subdivision_name1        = [[Baalbekas-Hermelas muhāfaza]]
 | area_total_km2           = 7
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 16
 | population_total         = 82608
 | population_as_of         = 2014
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 105000
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_m              = 1170
 | website                  = 
 | footnotes                = 
| embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Baalbeka
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, iv
|        designation1_date = 1984. gads
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/294 294]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{LIB}}
|   designation1_free2name = 
|  designation1_free2value = 
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Baalbeka''' ({{val|ar|ّبَعْلَبَك}}, ''Baʿlabakk'') ir pilsēta [[Libāna|Libānā]]. Atrodas [[Bekaa ieleja|Bekaa ielejā]] austrumos no [[Litani]] upes, apmēram {{nobr|67 km}} uz ziemeļaustrumiem no [[Beirūta]]s. Tā ir [[Baalbekas-Hermelas muhāfaza]]s centrs. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] laikā tā bija pazīstama kā Heliopole (''Ἡλιούπολις'' — ‘Saules pilsēta’). 1998. gadā Baalbekā dzīvoja 82 608 cilvēki, galvenokārt [[musulmaņi]]-[[šiīti]], citas lielākās kopienas ir [[sunnīti]] un [[kristieši]].

Šeit atrodas Baalbekas tempļu komplekss, kuras iekļauj divu lielāko romiešu tempļu, Bakha tempļa un Jupitera tempļa drupas. 1984. gadā šis komplekss tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Vēsture ==
=== Aizvēsture ===

Tell Baalbekas paugura virsotnē, kas veido ielejas daļu uz austrumiem no Bekaa ziemeļu ielejas ({{val|la|Coelesyria}}), ir atrodamas gandrīz nepārtrauktas apdzīvotības pazīmes pēdējo 8 līdz 9 tūkstošu gadu laikā. Teritorija bija labi apūdeņota gan ar strautu, kas iztek no Ras el-Ainas avota citadeles dienvidaustrumos, gan arī pavasaros no daudziem strautiņiem, kurus veido [[Anti-Libāns|Anti-Libāna]] kušanas ūdeņi. Vēlāk [[Makrobijs]] šīs apdzīvotās vietas dibināšanu piedēvēja [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] vai [[Asīrieši|asīriešu]] priesteru kolonistiem. Tomēr apmetnes reliģiskā, komerciālā un stratēģiskā nozīme bija diezgan maza, un tāpēc tā nekad netika minēta nevienā zināmajā [[Asīriešu valoda|asīriešu]] vai [[Ēģiptiešu valoda|ēģiptiešu]] rakstiskajā avotā, ja vien nav minēta ar kādu citu nosaukumu. Tās izdevīgā atrašanās vieta auglīgā ielejā uz lielās ūdensšķirtnes un maršrutā no [[Sūra (pilsēta)|Tiras]] uz [[Palmīra|Palmīru]] būtu padarījusi apmetni par bagātu un lielisku vietu jau no senatnes. [[Kanaāna|Kanaāniešu]] laikā vietējie [[tempļi]] lielākoties bija veltīti Heliopoles triādei: vīriešu kārtas dievam ([[Baals|Baalam]]), viņa dzīvesbiedrei ([[Astarte]]i) un viņu dēlam ([[Adons|Adonam]]). Pašreizējā Jupitera tempļa vieta, iespējams, bija agrākās pielūgsmes centrā, jo tā [[altāris]] atradās precīzi kalna virsotnē un pārējā svētnīcas daļa sniedzās līdz tā līmenim.

[[Islāms|Islāma]] mitoloģijā tempļu komplekss tika uzskatīts par [[Zālamans|Zālamana]] pili, kuru uzbūvēja [[džini]] un kurš tika uzdāvināts kā kāzu dāvana [[Sābas ķēniņiene]]i. 16. gadsimtā lietuviešu augstmaņa [[Radvili|Radvilas]] vizītes laikā romiešu templi aizsedza citadeles nocietinājumi.

=== Senie laiki ===
Pēc tam, kad 330. gados [[Maķedonijas Aleksandrs]] iekaroja [[Senā Persija|Persiju]], Baalbeka (grieķiski saucās Heliopole) tika iekļauta [[Diadohi|diadohu]] Ēģiptes un Sīrijas sastāvā. Romas austrumu karu gaitā to anektēja romieši. ''Colonia Julia Augusta Felix Heliopolitana'' romiešu kolonisti, iespējams, ienāca vēl [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] laikā, bet, visdrīzāk, tie varētu būt [[Oktaviāns|Oktaviāna]] vadīto 5. un 8. [[Romas leģions|romiešu leģionu]] veterāni, kad šajā laikā te atradās romiešu garnizons. No 15. gada pr.Kr. līdz 193. gadam pilsēta atradās [[Berita]]s teritorijas sastāvā. Tā tika pieminēta [[Josefs Flāvijs|Jozefa Flāvija]], [[Plīnijs Vecākais|Plīnija Vecākā]], [[Strabons|Strabona]] un [[Ptolemajs|Ptolemaja]] darbos, kā arī uz imperatoru monētām no [[Nerva]]s līdz [[Galliens|Gallienam]]. Plīnijs 1. gadsimtā to nepieskaitīja [[Dekapole]]i (Kelesīrijas &quot;Desmit pilsētām&quot;), atšķirībā no Ptolemaja 2. gadsimtā. Iedzīvotāju sastāvs, iespējams, mainījās atkarībā no sezonām, gadatirgiem, [[Musons|musoniem]] un karavānām no piekrastes uz iekšējiem reģioniem.

Klasiskajos [[Senie laiki|antīkajos laikos]] pilsētas Baala Hadada templis sākuma asociējās ar grieķu saules dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] pielūgsmi, bet pēc tam ar grieķu un romiešu debesu dievu, sauktu par &quot;Heliopoles Zevu&quot; vai &quot;[[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]&quot;. Pašreizējais Jupitera templis, domājams, nomainīja daudz senāku templi, kas bija celts uz tiem pašiem pamatiem. Tas tika uzcelts 1. gadsimta vidū un, iespējams, pabeigts ap 60. gadu. Tā pielūgsmes objekts bija bezbārdains zelta dievs vedēja pozā ar labajā rokā paceltu pātagu un ar zibeni un labības bunti kreisajā rokā. Viņa attēls parādījās uz vietējām monētām, kā arī viņa tēlu nesa pa pilsētas ielām dažādu ikgadēju festivālu laikā. Makrobijs šos rituālus salīdzināja ar Dīvas Fortūnas rituāliem [[Antija|Antijā]] un izsacījās, ka to dalībnieki bija pilsētas elite, kas gatavojās savai lomai ar gavēni, šķīstīšanos un galvas noskūšanu. Bronzas skulptūrās [[Bibla|Biblā]], [[Feniķija|Feniķijā]] un [[Tortosa|Tortosā]], [[Spānija|Spānijā]] viņš bija attēlots stabveida [[Terma|termā]] un aplikts (kā grieķu-persiešu [[Mitra (dievība)|Mitra]]) ar bistēm, [[Saule]]s, [[Mēness]] un piecu toreiz zināmo [[Planēta|planētu]] attēliem. No šīm statujām īpaši izceļas [[Merkurs (mitoloģija)|Merkura]] biste. Marmora stēla [[Massalija|Massalijā]] Transalpu [[Gallija|Gallijā]] demonstrē līdzīgu izvietojumu, taču palielina Merkūru līdz pilnai figūrai. Vietējie kulti arī godāja [[Baitils|baitilus]], melnus koniskus akmeņus, kas Baalam tika uzskatīti svēti. Vienu no tādiem uz [[Roma|Romu]] nogādāja imperators [[Elagabals]], bijušais &quot;saules&quot; priesteris no blakus esošās [[Emesa]]s, kurš tam uzcēla templi [[Palatīna kalns|Palatīna kalnā]]. Heliopolē atradās [[orākuls]], un tā bija svētceļojumu vieta, no kuras kults izplatījās ļoti tālu. Heliopoles dieva uzraksti bija atklāti [[Atēnas|Atēnās]], Romā, [[Panonija|Panonijā]], [[Venēcija|Venēcijā]], Gallijā un pie [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijā]]. Romiešu tempļu komplekss tika veidots no Oktaviāna valdīšanas sākuma 1. gadsimtā pr.Kr. līdz kristietības atzīšanai 4. gadsimtā. [[Jānis Malala|Jāņa Malalas]] 6. gadsimta hronikā, kas Baalbeku sauca par &quot;pasaules brīnumu&quot;, kompleksa celtniecības lielākā daļa tika piedēvēta [[Antonijs Pijs|Antonijam Pijam]], kurš dzīvoja 2. gadsimtā, taču nav skaidrības par viņa sniegto ziņu uzticamību. Uz to laiku Tell Baalbekas kompleksu veidoja trīs tempļi: viens Heliopoles Jupiteram (Baalam), viens Heliopoles [[Venera (dieviete)|Venēra]]i (Aštartei) un trešais [[Bakhs|Bakham]]. Uz blakus esošā paugura tika uzcelts ceturtais templis, veltīts Heliopoles triādes trešajai personai, Merkuram (Adonam vai Seimiosam). Visbeidzot šī vieta sāka konkurēt ar [[Preneste|Prenesti]] [[Itālija|Itālijā]], kas bija divas lielākās svētnīcas rietumu pasaulē.

Imperators [[Trajāns]] divas reizes konsultējās ar šīs vietas orākulu. Pirmajā reizē viņš pieprasīja rakstisku atbildi uz savu apzīmogoto neatklāto jautājumu. Dieva tukšā atbilde atstāja uz viņu labu iespaidu, jo viņa paša lapa bija tukša. Tad viņš jautāja, vai viņš atgriezīsies dzīvs no kara ar [[Parta|Partu]], un saņēma kā atbildi gabalos sasistu centuriona vīnkoka spieķi. 193. gadā [[Septimijs Severs]] pilsētai piešķīra ''Italicum'' tiesības. Viņa sieva [[Jūlija Domna]] un dēls [[Karakalla]] 215. gadā veica ceļojumu uz [[Ēģiptes province|Ēģipti]] un [[Sīrija (Romas province)|Sīriju]]. Uzraksti par godu viņiem šajā vietā varētu būt saistīti ar šo notikumu. Jūlija bija dzimusi Sīrijā, un viņas tēvs tāpat, kā Elagabals, bija Emesas &quot;saules&quot; priesteris.

Ar [[kristietība]]s nostiprināšanos pilsēta kļuva par kaujas lauku. Agrīnie kristiešu autori, kā, piemēram, [[Cēzarejas Eisebijs|Eisēbijs]] no netālu esošās [[Cēzareja]]s, ne vienreiz vien nosodīja vietējās [[Pagānisms|pagāniskās]] prakses un Heliopoles Venēras pielūgšanu. 297. gadā aktieris [[Gelasins]] pārgāja kristietībā izrādes vidū, kas izsmēja kristīšanu. Viņa publiskā ticības apliecināšana pamudināja publiku izvilkt viņu ārā no teātra un līdz nāvei nomētāt ar akmeņiem. 4. gadsimta sākumā diakons Kirils sabojāja daudzus Heliopoles elku tēlus. Rezultātā viņš tika nogalināts un (domājams) apēsts. Apmēram tajā laikā [[Konstantīns I|Konstantīns]], vēl pirms kļuva par kristieti, noārdīja dievietes templi, tā vietā uzcēla [[Bazilika|baziliku]] un izdeva likumu, kas aizliedz vietējo iedzīvotāju tradīciju sievietēm pirms precībām nodarboties ar [[Prostitūcija|prostitūciju]]. [[Bārs Ebrejs]] vēl arī aizliedza vietējiem praktizēt [[Poliginija|daudzsievību]]. Satracinātie vietējie iedzīvotāji, reaģējot uz to, izvaroja un spīdzināja kristiešu jaunavas. Viņi rīkojās cietsirdīgi, neskatoties uz reliģisko brīvību, kuru pasludināja imperators [[Jūliāns]]. Pilsēta bija tik ļoti pazīstama ar savu naidīgumu pret kristiešiem, ka kā īpašu sodu uz šejieni izsūtīja [[Aleksandrija|aleksandriešus]]. Jupitera templi, kas jau bija cietis [[Zemestrīce|zemestrīcē]], nojauca 379. gadā, [[Teodosijs I|Teodosija]] valdīšanas laikā, un tā vietā uzcēla citu baziliku (līdz mūsdienām nav saglabājusies), celtniecībai izmantojot paganiskā kompleksa apstrādātos akmeņus. &quot;[[Lieldienu hronika|Lieldienu hronikā]]&quot; teikts, ka tās hronists bija atbildīgs arī par visu pilsētas nelielo tempļu un svētvietu nojaukšanu. Ap 400. gadu [[Rabbula]], nākamais Edesas bīskaps, centās nomirt mocekļa nāvē, uzbrūkot Baalbekas pagāniem, taču bija tikai nogrūsts pa tempļa kāpnēm kopā ar savu pavadoni. Pēc tam tā kļuva par bīskapa rezidenci. [[Justiniāns I|Justiniāna]] valdīšanas laikā, starp 532. un 537. gadu astoņas kompleksa [[Korintiskais orderis|korintiskās]] [[kolonna]]s tika izjauktas un nosūtītas uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] [[Svētās Sofijas katedrāle]]s celtniecībai. [[Justīns II|Justīna II]] valdīšanas laikā (560. un 570. gadi) un līdz pat musulmaņu invāzijai pilsēta bija slavena ar savām pilīm, pieminekļiem un dārziem.

=== Viduslaiki ===
Musulmaņu armija Baalbeku okupēja 634. gadā ([[hidžra]]s 13. gads) vai 636. gadā, vai arī [[Abu Ubaids|Abu Ubaida]] laikā pēc [[Austrumromas impērija|Bizantija]]s sakāves [[Jarmukas kauja|Jarmukas kaujā]] 637. gadā (hidžras 16. gads). Tas varēja notikt mierīgā ceļā pēc savstarpējās vienošanās, vai arī pēc varonīgas aizstāvēšanas un 2000 [[Unce|unču]] (57 kg) zelta, 4000 unču (110 kg) sudraba, 2000 zīda vestu un 1000 zobenu saņemšanas. Sagrautais tempļu komplekss tika atjaunots ar Al-Kalas (burtiski &quot;Cietoksnis&quot;) nosaukumu, taču to 748. gadā to ļoti nežēlīgi izlaupīja [[Damaska]]s halifs [[Marvans II]]. Pēc tam tas tika izjaukts un lielā mēra pamests. Pilsēta tika iekļauta Damaskas apgabala sastāvā un atradās [[Omejadu dinastija|Omejadu]] un [[Abasīdu dinastija|Abasīdu]] varā, pirms to 942. gadā iekaroja [[Fatimīdu dinastija|Fatimīdu]] Ēģipte. Stāstīja, ka 10. gadsimta vidū šeit atradās &quot;piļu vārti, izkalti no marmora, un augstas kolonnas, arī no marmora&quot;, un ka tā bija pati &quot;apbrīnojamākā&quot; un &quot;nozīmīgākā&quot; vieta visā Sīrijā. 974. gadā [[Cimisas Jānis I|Cimisas Jāņa I]] laikā pilsētu izlaupīja un izpostīja bizantieši, 1000. gadā šeit siroja Vasilijs II, bet 1025. gadā pilsētu okupēja [[Salihs ibn Mirdass]], [[Alepo]] [[emīrs]].

1075. gadā pēc tam, kad Damaskas [[Turki seldžuki|seldžuku]] emīrs [[Tutušems I]] pilsētu iekaroja, tā galīgi tika atota Fatimīdiem. 1083. gadā kādu laiku pilsētā valdīja Alepo emīrs [[Muslims ibn Kuraišs]]. Pēc tās atjaunošanas seldžuku vārdā pilsētā valdīja [[einuhs]] [[Gumustegins]], līdz viņu 1110. gadā gāza par sazvērestību pret uzurpatoru [[Togtekins|Togtekinu]]. Pēc tam Togtekins nodeva pilsētu savam dēlam Buri. Pēc tam, kad Buri mantoja Damasku pēc sava tēva nāves 1128. gadā, viņš nodeva šo teritoriju savam dēlam Muhamedam. Pēc Buri nogalināšanas Muhameds veiksmīgi nosargājās no savu brāļu Ismaila un Mahmuda uzbrukumiem, un atdeva Baalbeku savam vizīram [[Unurs|Unuram]]. 1139. gada jūlijā [[Zengi]], Alepo [[atabeks]] un Mahmuda patēvs, aplenca Baalbeku ar 14 katapultām. Ārpilsēta noturējās līdz 10. decembrim, bet citadele līdz 21. oktobrim, kad Unurs padevās, apsolot drošu ienākšanu. Decembrī Zengi veda pārrunas ar Muhamedu, piedāvājot samainīt Baalbeku vai [[Himsa|Homsu]] pret Damasku, taču Unurs pārliecināja atabeku atteikties. Zengi nostiprināja savus nocietinājumus un nodeva teritoriju savam palīgam [[Ajubs|Ajubam]], [[Saladīns|Saladīna]] tēvam. 1146. gadā pēc Zengi nogalināšanas Ajubs nodeva teritoriju Unuram, kurš bija Muhameda dēla, Abaka, reģents. To saņēma einuhs [[Ata al Hadims]], kurš arī bija Damaskas vietvaldis.

1151. gada decembrī pilsētai uzbruka [[Banjasa]]s garnizons, atriebjoties par dalību [[Turkmēņi|turkmēņu]] uzbrukumam Banjasai. Pēc Atas nogalināšanas Baalbekā valdīja viņa radinieks [[Dahhaks]], Vadi at Taimas emīrs. 1154. gadā viņš bija spiests nodot to [[Nur ad-Dins|Nur ad-Dinam]] pēc tam, kad Ajubs veiksmīgi iecerēja intrigu pret Abaku. Pēc tam Ajubs pārvaldīja šo teritoriju no Damaskas Nur ad-Dina vārdā. 12. gadsimta vidū [[Idrisi]] piemin divus Baalbekas tempļus un leģendu par to izcelsmi Sālamana laikā. 1170. gadā pilsētu apmeklēja ebreju ceļotājs [[Tudelas Benjamīns]].

Baalbekas citadele kalpoja kā cietums priekš [[krustneši]]em, kurus Zengīdi saņēma gūstā. 1171. gadā šie gūstekņi veiksmīgi pieveisa savu apsardzi un atkaroja garnizonam pili. Taču apkārtnes musulmaņi sanāca kopā un iegāja pilī pa slepenu eju, kuru norādīja kāds vietējais. Pēc tam krustneši tika apkauti.

12. gadsimtā notika trīs lielas zemestrīces: 1139., 1157. un 1170. gadā. Tā, kas notika 1170. gadā, sagrāva Baalbekas aizsargmūrus un, kaut arī Nur ad-Dins tos atjaunoja, viņa jaunais mantinieks Ismails pēc četru mēnešu aplenkuma 1174. gadā bija spiests pilsētu atdot Saladīnam. Iegūstot savā kontrolē Damasku pēc Ibn al Mukaddama lūguma, Saladīns pēc Ajubīdu uzvaras pie [[Hamas ragu kauja|Hamas ragiem]] 1175. gadā dāvāja viņam Baalbekas emirātu. [[Balduīns IV|Balduīns]], jaunais, spitālīgais  [[Jeruzaleme]]s karalis, nākamajā gadā sasniedza pilngadību un pārtrauca krustnešu līgumu ar Saladīnu. Viņa bijušais regents [[Raimonds III]], Tripoles grāfs, vasarā no rietumiem veica iebrukumu Bekaa ielejā, taču Ibn al-Mukaddams sagādāja tam nelielu sakāvi. Tad viņam pievienojās pamatspēki Balduīna un [[Toronas Onfruā]] vadībā, kas virzījās uz ziemeļiem, un tie augustā [[Aineldžaras kauja|Aineldžaras kaujā]] uzvarēja Saladīna vecāko brāli, [[Turanšahs|Turanšahu]], un izlaupīja Baalbeku. Pēc Turanšaha atcelšanas Damaskā par paviršību pienākumu pildīšanā, viņš kā kompensāciju pieprasīja savu bērnības namu Baalbekā. Ibn al-Mukaddams tam nepiekrita un 1178. gada beigās Saladīns nolēma ieņemt pilsētu, lai saglabātu mieru savā dzimtā. Mēģinājums pāriet Jeruzalemes kristiešu pusē tika noignorēts, viņu līguma dēļ ar Saladīnu. Aplenkums notika mierīgi, neskatoties uz ziemas snigšanu, un Saladīns gaidīja, kamēr &quot;dumjais&quot; vadonis un viņa &quot;tumsonīgo salašņu&quot; garnizons piekritīs vienoties. Kaut kad pavasarī Ibn al-Mukaddams piekāpās, un Saladīns pieņēma viņa nosacījumus, nododot viņam [[Baarina|Baarinu]], [[Kafartaba|Kafartabu]] un [[Maarat al-Numana|Maarat al-Numanu]]. Dāsnums noņēma spriedzi Saladīna vasaļu vidū līdz pat viņa valdīšanas beigām, taču ļāva viņa ienaidniekiem mēģināt izmantot viņa šķietamo vājumu. Taču viņš neļāva Turanšaham ilgi valdīt Baalbekā, liekot viņam vadīt ēģiptiešu spēkus, un atgriežoties atpakaļ 1179. gadā nozīmēja viņu par [[Sinekūra|sinekūru]] Aleksandijā. Tad Baalbeka tika nodota viņa radiniekam [[Farruhs Šahs|Farruham Šaham]], kura dzimta valdīja pār to nākamo pusgadsimtu. Pēc trim gadiem, kad Farruhs Šahs nomira, viņa dēls [[Bahrams Šahs]] vēl bija bērns, taču viņam ļāva saņemt mantojumu, un viņš valdīja līdz 1230. gadam. Aiz viņa sekoja [[Al Ašrafs Musa]], pēc kura mantojumu saņēma viņa brālis [[As Salihs Ismails]], kurš 1237. gadā to saņēma kā kompensāciju par Damaskas zaudēšanu par labu brālim [[Al Kamils|Al Kamilam]]. 1246. gadā pēc vesela gada uzbrukumiem Baalbeku iekaroja [[As Salihs Ajubs]], kurš dāvāja to [[Saads ad-Dins al Humaidi|Saadam ad-Dinam al Humaidi]]. Kad 1250. gadā tika nogalināts As Saliha Ajuba mantinieks Turanšahs, Alepo sultāns, [[An Nasirs Jusufs]] ieņēma Damasku un pieprasīja Baalbekas kapitulāciju. Tā vietā tās emīrs izteica pagodinājumu un piekrita regulārai nodevu izmaksai.

[[Mongoļu impērija|Mongoļu]] karavadonis [[Kitbuka]] iekaroja Baalbeku 1260. gadā un sagrāva tās nocietinājumus. Taču pēc tam tajā pat gadā Ēgiptes sultāns, [[Kutuzs]], uzvarēja mongoļus un nodeva Baalbeku sava Damaskas emīra valdīšanā. Lielākā daļa no līdz mūsdienām nonākušajām skaistajām [[Mošeja|mošejām]] un pilsētas cietokšņu arhitektūra attiecas uz sultāna [[Kalavuns|Kalavuna]] valdīšanas laiku 1280. gados. 14. gadsimta sākumā [[Abulfeds]] no Hamas aprakstīja pilsētu kā &quot;lielu un spēcīgu cietoksni&quot;. 1318. gada 10. maijā atjaunoto pilsētu atkal izpostīja [[plūdi]], kad ūdens no austrumiem un ziemeļaustrumiem izskaloja 30 m lielus caurumus 4 m biezās sienās. 194 cilvēki gāja bojā, sagrauti tika 1500 nami, 131 veikals, 44 augļu dārzi, 17 krāsnis, 11 [[dzirnavas]] un 4 [[Akvedukts|akvedukti]], kā arī pilsētas mošeja un 13 citas reliģiskas un mācību ēkas. 1400. gadā [[Timurs]] izlaupīja pilsētu, bet 1469. gadā zemestrīce turpināja postījumus.

=== Agrīnie jaunie laiki ===
1516. gadā Baalbeku kopā ar pārējo Sīriju iekaroja [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]] [[Selims Grims]]. Lai vairotu Baalbekas [[Harfušu dzimta]]s prestižu Bekaa ielejas šiītu starpā, osmaņi piešķīra viņiem [[Homsas sandžaks|Homsas sandžaku]] un [[Iltizams|iltizama]] privilēģiju. Harfušu emīri vairākas reizes bija iesaistīti baznīcu ierēdņu izvirzīšanā un vietējo [[Klosteris|klosteru]] pārvaldē.

Tradīcija apgalvo, ka daudzi kristieši 18. gadsimtā pameta Baalbekas apgabalu, lai apmestos daudz drošākā [[Zahle]]s pilsētā Harfušu dinastijas apspiešanas un vardarbības dēļ, taču kritiskāki pētījumi apšauba šādu interpretāciju, norādot, ka dinastija bija cieši saistīta ar Zahles pareizticīgo Malufu dzimtu, pie kuriem dažus gadus vēlāk patvērās Mustafa Harfušs. Šie pētījumi parāda, ka Baalbekas pagrimumu 18. gadsimtā izraisīja sliktā ekonomiskā situācija reģionā, kā arī Zahles pieaugošā komerciālā pievilcība. Represijas ne vienmēr bija vērstas uz kristiešu kopienu kā tādu. Ir ziņas, ka, piemēram, šiītu Usairanu dzimta arī toreiz pameta Baalbeku, lai izvairītos no Harfušu veiktās ekspropriācijas, bet pēc tam kļuva par vienu no vadošajām [[Sidona]]s komerciālajām saimniecībām un vēlāk pat kalpoja par [[Irāna]]s konsuliem.&lt;ref&gt;Stefan Winter (11 March 2010). The Shiites of Lebanon under Ottoman Rule, 1516–1788. Cambridge University Press, Page 166.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Temple_of_Jupiter,_Baalbek_(%D8%A8%D8%B9%D9%84%D8%A8%D9%83),_Lebanon%E2%80%93South_colonnade_from_the_north%E2%80%93PHBZ024_2016_9760%E2%80%93Dumbarton_Oaks.jpg|right|thumb|250px|Jupitera tempļa kolonnas]]

No 16. gadsimta eiropiešu ceļotāji sāka apmeklēt Baalbekas iespaidīgās un gleznainās drupas. [[Viljams Donne]] pārspīlēti izteicās: &quot;Nevienas senatnes drupas nav piesaistījušas vairāk uzmanības, vai arī biežāk un precīzāk uzmērītas un aprakstītas, kā Heliopoles drupas.&quot; Domājot, ka Bakha templis ir &quot;saules templis&quot;, viņi to uzskatīja par vislabāk saglabājušos romiešu templi pasaulē.

Angļa [[Roberts Vuds|Roberta Vuda]] 1757. gadā uzrakstītā grāmata &quot;Baalbekas drupas&quot; (''Ruins of Balbec'') ar tajā iekļautajām precīzi uzzīmētajām gravīrām atstāja lielu iespaidu uz britu un kontinentālās Eiropas arhitektu [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] darbiem. Piemēram, tempļa griestu detaļas deva iedvesmu [[Roberts Adams|Robertam Adamam]] izveidot [[Gulta|gultu]] un [[Griesti|griestus]] [[Osterlī parks|Osterlī parka]] namā, bet tempļa portiks Nikolasam Hoksmuram izveidot [[Blumsberijas Sv. Georga baznīca]]s [[Portiks|portiku]].

18. gadsimta laikā rietumu pieejas bija klātas ar ainaviskām [[Valrieksts|valriekstu]] audzēm, taču 1759. gadā pilsēta ļoti cieta no zemestrīces. Pēc tam tur apmetās [[metavali]], kas naidojās ar citām libāniešu grupām. Bet 18. gadimta otrajā pusē viņu pretestību salauza [[Džazzars Pašā]], [[Akra]]s nemiernieku vadonis. Un tomēr ceļotāji nevarēja apmeklēt Baalbeku bez bruņotas apsardzes. Pēc Pašā nāves 1804. gadā šeit valdīja haoss, kamēr Ēģiptes [[Pargietis Ibrahims Pašā|Ibrahims Pašā]] 1831. gadā neokupēja šo teritoriju, kad tā atkal tika nodota Harfušu rokās. 1835. gadā pilsētā dzīvoja labi ja 200 iedzīvotāju. 1850. gadā osmaņi beidzot ieviesa šajā teritorijā tiešo pārvaldi, izveidojot [[Baalbekas kaza|Baalbekas kazu]] [[Damaskas ejalets|Damaskas ejaleta]] pārvaldē, bet tā pārvaldiekam deva [[Kaimakams|kaimakama]] titulu.

=== Izrakumi ===
[[Vācijas Impērija]]s ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] kopā ar savu sievu ceļojumā uz Jeruzalemi 1898. gada 1. novembrī apmeklēja Baalbeku. Viņš pievērsa uzmanību gan lieliskajām romiešu drupām, gan apdzīvotās vietas stāvoklim. Tajā laikā bija sagaidāms, ka kataklizmas, ziemas sali un pilsētas iedzīvotāju centieni sagādāt sev būvmateriālus drīz vien varētu iznīcināt palikušās drupas. [[Arheoloģija|Arheologu]] komanda, kuru viņš uz turieni nosūtīja, mēneša laikā iesāka savus darbus. Neskatoties uz to, ka viņi neko nevarēja datēt agrāk par Baalbekas romiešu periodu, [[Otto Puhšteins]] un viņa līdzgaitnieki šeit darbojās līdz 1904. gadam un sagatavoja rūpīgi izpētītu un ilustrētu sējumu sēriju. Vēlākajos izrakumos zem Romas perioda akmeņiem lielajā pagalmā tika konstatēti trīs skeleti un persiešu keramikas fragments, kas datēts ar 6-4. gadsimtu pr.Kr. Uz keramiskās lauskas varēja saskatīt [[Ķīļu raksts|ķīļraksta]] burtus.
[[Attēls:Baalbek stone.jpg|right|thumb|280px|&quot;Grūtnieces akmens&quot; megalītiskais bloks]]

1977. gadā [[Žans Pjērs Ādams]] veica īsu pētījumu, uzskatot, ka lielo akmens bloku lielāko daļu varētu pārvietot uz rullīšiem ar mehānismiem, pielietojot [[Kapstāns|kapstānus]] un [[Skriemeļu bloks|skriemeļu blokus]]. Ar to palīdzību pēc viņa teorētiskajām aplēsēm 512 strādnieki varētu pārvietot 557 tonnu lielu akmens bloku. &quot;Baalbeka ar savām megalītiskajām struktūrām ir viens no izcilākajiem Romas impērijas arhitektūras piemēriem tās apogejā&quot;, paziņoja [[UNESCO]], 1984. gadā pasludinot Baalbeku par pasaules mantojuma vietu. Kad komiteja aprakstīja aizsargājamo vietni, tā pauda vēlmi, lai aizsargājamajā apgabalā būtu visa pilsēta arābu mūru ietvaros, kā arī ārējais dienvidrietumu kvartāls starp Bastan-Al-Khanu, Romas iecirkni un Mameluku mošeju Ras-al-Ainā. Libānas pārstāvis deva garantijas, ka komitejas vēlme tiks apmierināta. Neseno tīrīšanas operāciju laikā Jupitera templī tika atklāta dziļa tranšeja tā malā, kuras izpēte ļāva atvirzīt Tell Baalbekas paugura apdzīvošanu līdz [[Pirmskeramiskais neolīta B laiks|pirmskeramiskā neolīta B laikam]]. Atrastās keramiskās lauskas, ieskaitot snīpi, tika datētas ar agro [[Bronzas laikmets|bronzas laiku]]. 2014. gada vasarā Vācijas Arheoloģijas institūta komanda, kuru vadīja [[Žanīna Abdula Masiha]] no [[Libānas Universitāte]]s, atklāja sesto, daudz lielāku akmens bloku, kas tiek uzskatīts par pasaulē lielāko seno apstrādāto bloku. Akmens tika atrasts zem &quot;Grūtnieces akmens&quot; (''Hajjar al-Hibla'') un blakus tam, un tā izmēri ir aptuveni 19,6 m × 6 m × 5,5 m. Tiek lēsts, ka tas varētu svērt 1650 tonnas.

=== 20. gadsimts ===
1902. gada 19. jūnijā Baalbeka tika savienota ar [[DHP]], Francijas dzelzceļa koncesiju osmaņu Sīrijā. Baalbekā tā izveidoja [[Dzelzceļa stacija|dzelzceļa staciju]] uz standarta platuma [[dzelzceļa līnija]]s starp [[Rijaka|Rijaku]] tās dienvidos un Alepo tās ziemeļos. Šis Alepo [[dzelzceļš]] bija savienots ar [[Beirūtas–Damaskas dzelzceļa līnija|Beirūtas–Damaskas dzelzceļa līniju]], taču, tā kā šī līnija bija būvēta ar 1,05 metru sliežu platumu, visas pārvadājamās kravas Rijakā bija jāpārkrauj. Tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits joprojām bija aptuveni 5000 cilvēku, no kuriem aptuveni 2000 sunnītu un metavali šiītu un 1000 [[Pareizticība|pareizticīgo]] un maronītu. Franču ģenerālis [[Žoržs Katrū]] 1941. gadā pasludināja Libānas neatkarību, taču koloniālā vara turpinājās līdz 1943. gadam. Baalbekā joprojām ir sava dzelzceļa stacija, taču tās darbība ir pārtraukta kopš 1970. gadiem, ar [[Libānas pilsoņu karš|Libānas pilsoņu kara]] sākumu.

Romiešu drupas kļuva par vietu, kur jau ilgstoši norisinās [[Baalbekas starptautiskais festivāls]].

1974. gada martā Baalbekā masu mītiņā, kurā piedalījās 75 000 vīru, [[Musa al-Sadrs]] paziņoja par &quot;Atstumto kustības&quot; izveidošanu. Tās mērķis bija aizstāvēt Libānā novārtā atstāto šiītu kopienu. Savā runā viņš norādīja uz to, ka Baalbekā nav [[vidusskola]]s un vietējās [[apūdeņošana]]s sistēmas stāvoklis ir sliktāks kā romiešu laikos. Viņa klausītāju lokā bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru, bet pasākuma sākums aizkavējās [[svētku šaudīšanās]] dēļ. Viņš arī paziņoja par militāro mācību nometņu izveidi, lai apmācītu ciema iedzīvotājus Libānas dienvidos aizsargāt savus namus no [[Izraēla]]s uzbrukumiem. Šīs nometnes noveda pie [[Amala milicija]]s izveides. 1982. gadā Izraēlas iebrukuma kulminācijas brīdī Amals sadalījās divās grupās, jo [[Nabihs Berri]] piekrita amerikāņu plānam evakuēt [[Palestīnieši|palestīniešus]] no Rietumbeirūtas. Bet liels skaits oponentu Amala militārā komandiera [[Huseins Musavi|Huseina Musavi]] vadībā pārcēlās uz Baalbeku. Tiklīdz pilsētā tika izveidots grupējums, kas vēlāk pārtapa par [[Hezbollah]], tas sāka strādāt ar [[Irānas Revolucionārā gvarde|Irānas Revolucionāro gvardi]] un [[Irānas—Irākas karš|Irānas-Irākas kara]] veterāniem. Nākamajā gadā irāņi izveidoja savu galveno mītni šeiha Abdullas kazarmās Baalbekā. Visbeidzot Libānā bija no 1500 līdz 2000 revolucionāro gvardu ar priekšposteņiem vairāk uz dienvidiem šiītu ciemos, piemēram, [[Džebčita|Džebčitā]].

1999. gada 24. un 25. jūnijā pēc vēlēšanām Izraēlā jaunās administrācijas neizlēmības dēļ Izraēlas militārā aviācija veica divus masīvus uzlidojumus Libānai. Viens no uzlidojumu mērķiem bija radiostacijas [[Al Manar]] biroji četrstāvu ēkā Baalbekā, kas tika pilnībā uzspridzināta. Uzbrukumi skāra arī Beirūtas spēkstacijas un tiltus dienvidos. Tika nodarīti zaudējumi aptuveni 52 miljonu dolāru apmērā. [[Kirjatšmona|Kirjatšmonā]] tika nogalināti 11 libānieši, kā arī divi izraēlieši.

=== 2006. gada Libānas karš ===
2006. gada 1. augusta vakarā [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas Aizsardzības spēku]] (''Cа́hal'') karavīri ar helikopteru veica reidu Baalbekā, Dar al-Hikmas slimnīcā (&quot;[[Baalbekas operācija]]&quot;). Viņu misija bija glābt divus sagūstītos karavīrus Ehudu Goldvaseru un Eldadu Regevu, kurus Hezbollah nolaupīja 2006. gada 12. jūlijā. ''Cа́hal'' dabība pamatojās uz informāciju, ka Goldvasers un Regevs atrodas šajā slimnīcā. [[Al Jazeera]] un citi avoti apgalvoja, ka Izraēlas spēki mēģināja sagūstīt augstākās Hezbollah amatpersonas, īpaši šeihu [[Mohammads Jazbeks|Mohammadu Jazbeku]]. Neviens izraēlietis šajā operācijā netika nogalināts; izraēlieši nolaupīja un pratināja piecus civiliedzīvotājus, bet 21. augustā viņi tika atbrīvoti. Vēl 9 civiliedzīvotāji tika nogalināti 7. augusta triecienā [[Britāla]]s vidienē, dienvidos no Bālbekas, un tam sekojošajā uzbrukumā automašīnai, kas no notikuma vietas devās uz slimnīcu. 14. augustā tieši pirms pamiera stāšanās spēkā divi Libānas policisti un pieci Libānas karavīri gāja bojā [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāta]] triecienā, braucot ar savu furgonu cauri [[Džamalija]]i.

Libānas vēsturisko vietu saglabāšanas darbi sākās oktobrī. Karadarbība Baalbekas drupas netika tieši skārusi, taču konflikta laikā notikušo sprādzienu ietekme pie romiešu drupām nogāza akmeņu bloku, un pastāvēja bažas, ka esošās plaisas Jupitera un Baka tempļos ir paplašinājušās. [[Libānas Senlietu departaments|Libānas Senlietu departamenta]] ģenerāldirektors [[Frederiks Huseini]] paprasīja no eiropiešiem 550 000 USD, lai atjaunotu Baalbekas tirgu, un vēl 900 000 USD citu bojāto konstrukciju remontam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Libānas pilsētas]]
[[Kategorija:Feniķiešu pilsētas]]</text>
      <sha1>nfvxth4urvoigik08x26qogr6iqy2f5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464245</id>
      <parentid>4464244</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32351" sha1="kx99d2bmdqqi8aimf0vsyederz6farv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Baalbeka
 | official_name            = {{ara|بَعْلَبَك}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width            = 280
  | border                 = infobox
  | perrow                 = 1/2/2/1
  | caption_align          = center
  | image1       = Temple_of_Bacchus,_Baalbek,_Lebanon_(49890013476).jpg
  | image2       = Umayyad_Mosque_of_Baalbek_01.jpg 
  | image3       = Hotel Palmyra, Baalbek - Lebanon, March 2001.jpg
  | image4       = Lebanon, Baalbek, Temple of Jupiter.jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | seal_size                = 
 | pushpin_map              = Lebanon
 | pushpin_label_position   = 
 | pushpin_mapsize          = 235
 | latd = 34 | latm = 0 | lats = 24 | latNS = N
 | longd = 36 | longm = 12 | longs = 20 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{LBN}}
 | subdivision_type1        = Muhāfaza
 | subdivision_name1        = [[Baalbekas-Hermelas muhāfaza]]
 | area_total_km2           = 7
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 16
 | population_total         = 82608
 | population_as_of         = 2014
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 105000
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_m              = 1170
 | website                  = 
 | footnotes                = 
| embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Baalbeka
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, iv
|        designation1_date = 1984. gads
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/294 294]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{LIB}}
|   designation1_free2name = 
|  designation1_free2value = 
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Baalbeka''' ({{val|ar|ّبَعْلَبَك}}, ''Baʿlabakk'') ir pilsēta [[Libāna|Libānā]]. Atrodas [[Bekaa ieleja|Bekaa ielejā]] austrumos no [[Litani]] upes, apmēram {{nobr|67 km}} uz ziemeļaustrumiem no [[Beirūta]]s. Tā ir [[Baalbekas-Hermelas muhāfaza]]s centrs. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] laikā tā bija pazīstama kā Heliopole (''Ἡλιούπολις'' — ‘Saules pilsēta’). 1998. gadā Baalbekā dzīvoja 82 608 cilvēki, galvenokārt [[musulmaņi]]-[[šiīti]], citas lielākās kopienas ir [[sunnīti]] un [[kristieši]].

Šeit atrodas Baalbekas tempļu komplekss, kurš iekļauj divu lielāko romiešu tempļu, Bakha tempļa un Jupitera tempļa drupas. 1984. gadā šis komplekss tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Vēsture ==
=== Aizvēsture ===

Tell Baalbekas paugura virsotnē, kas veido ielejas daļu uz austrumiem no Bekaa ziemeļu ielejas ({{val|la|Coelesyria}}), ir atrodamas gandrīz nepārtrauktas apdzīvotības pazīmes pēdējo 8 līdz 9 tūkstošu gadu laikā. Teritorija bija labi apūdeņota gan ar strautu, kas iztek no Ras el-Ainas avota citadeles dienvidaustrumos, gan arī pavasaros no daudziem strautiņiem, kurus veido [[Anti-Libāns|Anti-Libāna]] kušanas ūdeņi. Vēlāk [[Makrobijs]] šīs apdzīvotās vietas dibināšanu piedēvēja [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] vai [[Asīrieši|asīriešu]] priesteru kolonistiem. Tomēr apmetnes reliģiskā, komerciālā un stratēģiskā nozīme bija diezgan maza, un tāpēc tā nekad netika minēta nevienā zināmajā [[Asīriešu valoda|asīriešu]] vai [[Ēģiptiešu valoda|ēģiptiešu]] rakstiskajā avotā, ja vien nav minēta ar kādu citu nosaukumu. Tās izdevīgā atrašanās vieta auglīgā ielejā uz lielās ūdensšķirtnes un maršrutā no [[Sūra (pilsēta)|Tiras]] uz [[Palmīra|Palmīru]] būtu padarījusi apmetni par bagātu un lielisku vietu jau no senatnes. [[Kanaāna|Kanaāniešu]] laikā vietējie [[tempļi]] lielākoties bija veltīti Heliopoles triādei: vīriešu kārtas dievam ([[Baals|Baalam]]), viņa dzīvesbiedrei ([[Astarte]]i) un viņu dēlam ([[Adons|Adonam]]). Pašreizējā Jupitera tempļa vieta, iespējams, bija agrākās pielūgsmes centrā, jo tā [[altāris]] atradās precīzi kalna virsotnē un pārējā svētnīcas daļa sniedzās līdz tā līmenim.

[[Islāms|Islāma]] mitoloģijā tempļu komplekss tika uzskatīts par [[Zālamans|Zālamana]] pili, kuru uzbūvēja [[džini]] un kurš tika uzdāvināts kā kāzu dāvana [[Sābas ķēniņiene]]i. 16. gadsimtā lietuviešu augstmaņa [[Radvili|Radvila]] vizītes laikā romiešu templi aizsedza citadeles nocietinājumi.

=== Senie laiki ===
Pēc tam, kad 330. gados [[Maķedonijas Aleksandrs]] iekaroja [[Senā Persija|Persiju]], Baalbeka (grieķiski saucās Heliopole) tika iekļauta [[Diadohi|diadohu]] Ēģiptes un Sīrijas sastāvā. Romas austrumu karu gaitā to anektēja romieši. ''Colonia Julia Augusta Felix Heliopolitana'' romiešu kolonisti, iespējams, ienāca vēl [[Jūlijs Cēzars|Cēzara]] laikā, bet, visdrīzāk, tie varētu būt [[Oktaviāns|Oktaviāna]] vadīto 5. un 8. [[Romas leģions|romiešu leģionu]] veterāni, kad šajā laikā te atradās romiešu garnizons. No 15. gada pr.Kr. līdz 193. gadam pilsēta atradās [[Berita]]s teritorijas sastāvā. Tā tika pieminēta [[Josefs Flāvijs|Jozefa Flāvija]], [[Plīnijs Vecākais|Plīnija Vecākā]], [[Strabons|Strabona]] un [[Ptolemajs|Ptolemaja]] darbos, kā arī uz imperatoru monētām no [[Nerva]]s līdz [[Galliens|Gallienam]]. Plīnijs 1. gadsimtā to nepieskaitīja [[Dekapole]]i (Kelesīrijas &quot;Desmit pilsētām&quot;), atšķirībā no Ptolemaja 2. gadsimtā. Iedzīvotāju sastāvs, iespējams, mainījās atkarībā no sezonām, gadatirgiem, [[Musons|musoniem]] un karavānām no piekrastes uz iekšējiem reģioniem.

Klasiskajos [[Senie laiki|antīkajos laikos]] pilsētas Baala Hadada templis sākuma asociējās ar grieķu saules dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] pielūgsmi, bet pēc tam ar grieķu un romiešu debesu dievu, sauktu par &quot;Heliopoles Zevu&quot; vai &quot;[[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]&quot;. Pašreizējais Jupitera templis, domājams, nomainīja daudz senāku templi, kas bija celts uz tiem pašiem pamatiem. Tas tika uzcelts 1. gadsimta vidū un, iespējams, pabeigts ap 60. gadu. Tā pielūgsmes objekts bija bezbārdains zelta dievs vedēja pozā ar labajā rokā paceltu pātagu un ar zibeni un labības bunti kreisajā rokā. Viņa attēls parādījās uz vietējām monētām, kā arī viņa tēlu nesa pa pilsētas ielām dažādu ikgadēju festivālu laikā. Makrobijs šos rituālus salīdzināja ar Dīvas Fortūnas rituāliem [[Antija|Antijā]] un izsacījās, ka to dalībnieki bija pilsētas elite, kas gatavojās savai lomai ar gavēni, šķīstīšanos un galvas noskūšanu. Bronzas skulptūrās [[Bibla|Biblā]], [[Feniķija|Feniķijā]] un [[Tortosa|Tortosā]], [[Spānija|Spānijā]] viņš bija attēlots stabveida [[Terma|termā]] un aplikts (kā grieķu-persiešu [[Mitra (dievība)|Mitra]]) ar bistēm, [[Saule]]s, [[Mēness]] un piecu toreiz zināmo [[Planēta|planētu]] attēliem. No šīm statujām īpaši izceļas [[Merkurs (mitoloģija)|Merkura]] biste. Marmora stēla [[Massalija|Massalijā]] Transalpu [[Gallija|Gallijā]] demonstrē līdzīgu izvietojumu, taču palielina Merkūru līdz pilnai figūrai. Vietējie kulti arī godāja [[Baitils|baitilus]], melnus koniskus akmeņus, kas Baalam tika uzskatīti svēti. Vienu no tādiem uz [[Roma|Romu]] nogādāja imperators [[Elagabals]], bijušais &quot;saules&quot; priesteris no blakus esošās [[Emesa]]s, kurš tam uzcēla templi [[Palatīna kalns|Palatīna kalnā]]. Heliopolē atradās [[orākuls]], un tā bija svētceļojumu vieta, no kuras kults izplatījās ļoti tālu. Heliopoles dieva uzraksti bija atklāti [[Atēnas|Atēnās]], Romā, [[Panonija|Panonijā]], [[Venēcija|Venēcijā]], Gallijā un pie [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijā]]. Romiešu tempļu komplekss tika veidots no Oktaviāna valdīšanas sākuma 1. gadsimtā pr.Kr. līdz kristietības atzīšanai 4. gadsimtā. [[Jānis Malala|Jāņa Malalas]] 6. gadsimta hronikā, kas Baalbeku sauca par &quot;pasaules brīnumu&quot;, kompleksa celtniecības lielākā daļa tika piedēvēta [[Antonijs Pijs|Antonijam Pijam]], kurš dzīvoja 2. gadsimtā, taču nav skaidrības par viņa sniegto ziņu uzticamību. Uz to laiku Tell Baalbekas kompleksu veidoja trīs tempļi: viens Heliopoles Jupiteram (Baalam), viens Heliopoles [[Venera (dieviete)|Venēra]]i (Aštartei) un trešais [[Bakhs|Bakham]]. Uz blakus esošā paugura tika uzcelts ceturtais templis, veltīts Heliopoles triādes trešajai personai, Merkuram (Adonam vai Seimiosam). Visbeidzot šī vieta sāka konkurēt ar [[Preneste|Prenesti]] [[Itālija|Itālijā]], kas bija divas lielākās svētnīcas rietumu pasaulē.

Imperators [[Trajāns]] divas reizes konsultējās ar šīs vietas orākulu. Pirmajā reizē viņš pieprasīja rakstisku atbildi uz savu apzīmogoto neatklāto jautājumu. Orākula tukšā atbilde atstāja uz viņu labu iespaidu, jo viņa paša lapa bija tukša. Tad viņš jautāja, vai viņš atgriezīsies dzīvs no kara ar [[Parta|Partu]], un saņēma kā atbildi gabalos sasistu centuriona vīnkoka spieķi. 193. gadā [[Septimijs Severs]] pilsētai piešķīra ''Italicum'' tiesības. Viņa sieva [[Jūlija Domna]] un dēls [[Karakalla]] 215. gadā veica ceļojumu uz [[Ēģiptes province|Ēģipti]] un [[Sīrija (Romas province)|Sīriju]]. Uzraksti par godu viņiem šajā vietā varētu būt saistīti ar šo notikumu. Jūlija bija dzimusi Sīrijā, un viņas tēvs tāpat, kā Elagabals, bija Emesas &quot;saules&quot; priesteris.

Ar [[kristietība]]s nostiprināšanos pilsēta kļuva par kaujas lauku. Agrīnie kristiešu autori, kā, piemēram, [[Cēzarejas Eisebijs|Eisēbijs]] no netālu esošās [[Cēzareja]]s, ne vienreiz vien nosodīja vietējās [[Pagānisms|pagāniskās]] prakses un Heliopoles Venēras pielūgšanu. 297. gadā aktieris [[Gelasins]] pārgāja kristietībā izrādes vidū, kas izsmēja kristīšanu. Viņa publiskā ticības apliecināšana pamudināja publiku izvilkt viņu ārā no teātra un līdz nāvei nomētāt ar akmeņiem. 4. gadsimta sākumā diakons Kirils sabojāja daudzus Heliopoles elku tēlus. Rezultātā viņš tika nogalināts un (domājams) apēsts. Apmēram tajā laikā [[Konstantīns I|Konstantīns]], vēl pirms kļuva par kristieti, noārdīja dievietes templi, tā vietā uzcēla [[Bazilika|baziliku]] un izdeva likumu, kas aizliedz vietējo iedzīvotāju tradīciju sievietēm pirms precībām nodarboties ar [[Prostitūcija|prostitūciju]]. [[Bārs Ebrejs]] (''Gregory Barhebraeus'') vēl arī aizliedza vietējiem praktizēt [[Poliginija|daudzsievību]]. Satracinātie vietējie iedzīvotāji, reaģējot uz to, izvaroja un spīdzināja kristiešu jaunavas. Viņi rīkojās cietsirdīgi, neskatoties uz reliģisko brīvību, kuru pasludināja imperators [[Jūliāns]]. Pilsēta bija tik ļoti pazīstama ar savu naidīgumu pret kristiešiem, ka kā īpašu sodu uz šejieni izsūtīja [[Aleksandrija|aleksandriešus]]. Jupitera templi, kas jau bija cietis [[Zemestrīce|zemestrīcē]], nojauca 379. gadā, [[Teodosijs I|Teodosija]] valdīšanas laikā, un tā vietā uzcēla citu baziliku (līdz mūsdienām nav saglabājusies), celtniecībai izmantojot paganiskā kompleksa apstrādātos akmeņus. &quot;[[Lieldienu hronika|Lieldienu hronikā]]&quot; teikts, ka tās hronists bija atbildīgs arī par visu pilsētas nelielo tempļu un svētvietu nojaukšanu. Ap 400. gadu [[Rabbula]], nākamais Edesas bīskaps, centās nomirt mocekļa nāvē, uzbrūkot Baalbekas pagāniem, taču tika nogrūsts pa tempļa kāpnēm kopā ar savu pavadoni. Pēc tam tā kļuva par bīskapa rezidenci. [[Justiniāns I|Justiniāna]] valdīšanas laikā, starp 532. un 537. gadu astoņas kompleksa [[Korintiskais orderis|korintiskās]] [[kolonna]]s tika izjauktas un nosūtītas uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] [[Svētās Sofijas katedrāle]]s celtniecībai. [[Justīns II|Justīna II]] valdīšanas laikā (560. un 570. gadi) un līdz pat musulmaņu invāzijai pilsēta bija slavena ar savām pilīm, pieminekļiem un dārziem.

=== Viduslaiki ===
Musulmaņu armija Baalbeku okupēja 634. gadā ([[hidžra]]s 13. gads) vai 636. gadā, vai arī [[Abu Ubaids|Abu Ubaida]] laikā pēc [[Austrumromas impērija|Bizantija]]s sakāves [[Jarmukas kauja|Jarmukas kaujā]] 637. gadā (hidžras 16. gads). Tas varēja notikt mierīgā ceļā pēc savstarpējās vienošanās, vai arī pēc varonīgas aizstāvēšanas un 2000 [[Unce|unču]] (57 kg) zelta, 4000 unču (110 kg) sudraba, 2000 zīda vestu un 1000 zobenu saņemšanas. Sagrautais tempļu komplekss tika atjaunots ar Al-Kalas (burtiski &quot;Cietoksnis&quot;) nosaukumu, taču to 748. gadā to ļoti nežēlīgi izlaupīja [[Damaska]]s halifs [[Marvans II]]. Pēc tam tas tika izjaukts un lielā mērā pamests. Pilsēta tika iekļauta Damaskas apgabala sastāvā un atradās [[Omejadu dinastija|Omejadu]] un [[Abasīdu dinastija|Abasīdu]] varā, pirms to 942. gadā iekaroja [[Fatimīdu dinastija|Fatimīdu]] Ēģipte. Stāstīja, ka 10. gadsimta vidū šeit atradās &quot;piļu vārti, izkalti no marmora, un augstas kolonnas, arī no marmora&quot;, un ka tā bija pati &quot;apbrīnojamākā&quot; un &quot;nozīmīgākā&quot; vieta visā Sīrijā. 974. gadā [[Cimisas Jānis I|Cimisas Jāņa I]] laikā pilsētu izlaupīja un izpostīja bizantieši, 1000. gadā šeit siroja Vasilijs II, bet 1025. gadā pilsētu okupēja [[Salihs ibn Mirdass]], [[Alepo]] [[emīrs]].

1075. gadā pēc tam, kad Damaskas [[Turki seldžuki|seldžuku]] emīrs [[Tutušems I]] pilsētu iekaroja, tā galīgi tika atota Fatimīdiem. 1083. gadā kādu laiku pilsētā valdīja Alepo emīrs [[Muslims ibn Kuraišs]]. Pēc tās atjaunošanas seldžuku vārdā pilsētā valdīja [[einuhs]] [[Gumustegins]], līdz viņu 1110. gadā gāza par sazvērestību pret uzurpatoru [[Togtekins|Togtekinu]]. Pēc tam Togtekins nodeva pilsētu savam dēlam Buri. Pēc tam, kad Buri mantoja Damasku pēc sava tēva nāves 1128. gadā, viņš nodeva šo teritoriju savam dēlam Muhamedam. Pēc Buri nogalināšanas Muhameds veiksmīgi aizsargājās no savu brāļu Ismaila un Mahmuda uzbrukumiem, un atdeva Baalbeku savam vezīram [[Unurs|Unuram]]. 1139. gada jūlijā [[Zengi]], Alepo [[atabeks]] un Mahmuda patēvs, aplenca Baalbeku ar 14 katapultām. Ārpilsēta noturējās līdz 10. decembrim, bet citadele līdz 21. oktobrim, kad Unurs padevās, apsolot drošu ienākšanu. Decembrī Zengi veda pārrunas ar Muhamedu, piedāvājot samainīt Baalbeku vai [[Himsa|Homsu]] pret Damasku, taču Unurs pārliecināja atabeku atteikties. Zengi nostiprināja savus nocietinājumus un nodeva teritoriju savam palīgam [[Ajubs|Ajubam]], [[Saladīns|Saladīna]] tēvam. 1146. gadā pēc Zengi nogalināšanas Ajubs nodeva teritoriju Unuram, kurš bija Muhameda dēla, Abaka, reģents. To saņēma einuhs [[Ata al Hadims]], kurš arī bija Damaskas vietvaldis.

1151. gada decembrī pilsētai uzbruka [[Banjasa]]s garnizons, atriebjoties par dalību [[Turkmēņi|turkmēņu]] uzbrukumam Banjasai. Pēc Atas nogalināšanas Baalbekā valdīja viņa radinieks [[Dahhaks]], Vadi at Taimas emīrs. 1154. gadā viņš bija spiests nodot to [[Nur ad-Dins|Nur ad-Dinam]] pēc tam, kad Ajubs veiksmīgi iecerēja intrigu pret Abaku. Pēc tam Ajubs pārvaldīja šo teritoriju no Damaskas Nur ad-Dina vārdā. 12. gadsimta vidū [[Idrisi]] piemin divus Baalbekas tempļus un leģendu par to izcelsmi Sālamana laikā. 1170. gadā pilsētu apmeklēja ebreju ceļotājs [[Tudelas Benjamīns]].

Baalbekas citadele kalpoja kā cietums priekš [[krustneši]]em, kurus Zengīdi saņēma gūstā. 1171. gadā šie gūstekņi veiksmīgi pieveisa savu apsardzi un atkaroja garnizonam pili. Taču apkārtnes musulmaņi sanāca kopā un iegāja pilī pa slepenu eju, kuru norādīja kāds vietējais. Pēc tam krustneši tika apkauti.

12. gadsimtā notika trīs lielas zemestrīces: 1139., 1157. un 1170. gadā. Tā, kas notika 1170. gadā, sagrāva Baalbekas aizsargmūrus un, kaut arī Nur ad-Dins tos atjaunoja, viņa jaunais mantinieks Ismails pēc četru mēnešu aplenkuma 1174. gadā bija spiests pilsētu atdot Saladīnam. Iegūstot savā kontrolē Damasku pēc Ibn al Mukaddama lūguma, Saladīns pēc Ajubīdu uzvaras pie [[Hamas ragu kauja|Hamas ragiem]] 1175. gadā dāvāja viņam Baalbekas emirātu. [[Balduīns IV|Balduīns]], jaunais, spitālīgais  [[Jeruzaleme]]s karalis, nākamajā gadā sasniedza pilngadību un pārtrauca krustnešu līgumu ar Saladīnu. Viņa bijušais regents [[Raimonds III]], Tripoles grāfs, vasarā no rietumiem veica iebrukumu Bekaa ielejā, taču Ibn al-Mukaddams sagādāja tam nelielu sakāvi. Tad viņam pievienojās pamatspēki Balduīna un [[Toronas Onfruā]] vadībā, kas virzījās uz ziemeļiem, un tie augustā [[Aineldžaras kauja|Aineldžaras kaujā]] uzvarēja Saladīna vecāko brāli, [[Turanšahs|Turanšahu]], un izlaupīja Baalbeku. Pēc Turanšaha atcelšanas Damaskā par paviršību pienākumu pildīšanā, viņš kā kompensāciju pieprasīja savu bērnības namu Baalbekā. Ibn al-Mukaddams tam nepiekrita un 1178. gada beigās Saladīns nolēma ieņemt pilsētu, lai saglabātu mieru savā dzimtā. Mēģinājums pāriet Jeruzalemes kristiešu pusē tika ignorēts viņu līguma dēļ ar Saladīnu. Aplenkums notika mierīgi, neskatoties uz ziemas snigšanu, un Saladīns gaidīja, kamēr &quot;dumjais&quot; vadonis un viņa &quot;tumsonīgo salašņu&quot; garnizons piekritīs vienoties. Kaut kad pavasarī Ibn al-Mukaddams piekāpās, un Saladīns pieņēma viņa nosacījumus, nododot viņam [[Baarina|Baarinu]], [[Kafartaba|Kafartabu]] un [[Maarat al-Numana|Maarat al-Numanu]]. Dāsnums noņēma spriedzi Saladīna vasaļu vidū līdz pat viņa valdīšanas beigām, taču ļāva viņa ienaidniekiem mēģināt izmantot viņa šķietamo vājumu. Taču viņš neļāva Turanšaham ilgi valdīt Baalbekā, liekot viņam vadīt ēģiptiešu spēkus, un atgriežoties atpakaļ 1179. gadā nozīmēja viņu par [[Sinekūra|sinekūru]] Aleksandijā. Tad Baalbeka tika nodota viņa radiniekam [[Farruhs Šahs|Farruham Šaham]], kura dzimta valdīja pār to nākamo pusgadsimtu. Pēc trim gadiem, kad Farruhs Šahs nomira, viņa dēls [[Bahrams Šahs]] vēl bija bērns, taču viņam ļāva saņemt mantojumu, un viņš valdīja līdz 1230. gadam. Aiz viņa sekoja [[Al Ašrafs Musa]], pēc kura mantojumu saņēma viņa brālis [[As Salihs Ismails]], kurš 1237. gadā to saņēma kā kompensāciju par Damaskas zaudēšanu par labu brālim [[Al Kamils|Al Kamilam]]. 1246. gadā pēc vesela gada uzbrukumiem Baalbeku iekaroja [[As Salihs Ajubs]], kurš dāvāja to [[Saads ad-Dins al Humaidi|Saadam ad-Dinam al Humaidi]]. Kad 1250. gadā tika nogalināts As Saliha Ajuba mantinieks Turanšahs, Alepo sultāns, [[An Nasirs Jusufs]] ieņēma Damasku un pieprasīja Baalbekas kapitulāciju. Tā vietā tās emīrs izteica pagodinājumu un piekrita regulārai nodevu izmaksai.

[[Mongoļu impērija|Mongoļu]] karavadonis [[Kitbuka]] iekaroja Baalbeku 1260. gadā un sagrāva tās nocietinājumus. Taču pēc tam tajā pat gadā Ēgiptes sultāns, [[Kutuzs]], uzvarēja mongoļus un nodeva Baalbeku sava Damaskas emīra valdīšanā. Lielākā daļa no līdz mūsdienām nonākušajām skaistajām [[Mošeja|mošejām]] un pilsētas cietokšņu arhitektūra attiecas uz sultāna [[Kalavuns|Kalavuna]] valdīšanas laiku 1280. gados. 14. gadsimta sākumā [[Abulfeds]] no Hamas aprakstīja pilsētu kā &quot;lielu un spēcīgu cietoksni&quot;. 1318. gada 10. maijā atjaunoto pilsētu atkal izpostīja [[plūdi]], kad ūdens no austrumiem un ziemeļaustrumiem izskaloja 30 m lielus caurumus 4 m biezās sienās. 194 cilvēki gāja bojā, sagrauti tika 1500 nami, 131 veikals, 44 augļu dārzi, 17 krāsnis, 11 [[dzirnavas]] un 4 [[Akvedukts|akvedukti]], kā arī pilsētas mošeja un 13 citas reliģiskas un mācību ēkas. 1400. gadā [[Timurs]] izlaupīja pilsētu, bet 1469. gadā zemestrīce turpināja postījumus.

=== Agrīnie jaunie laiki ===
1516. gadā Baalbeku kopā ar pārējo Sīriju iekaroja [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]] [[Selims Grims]]. Lai vairotu Baalbekas [[Harfušu dzimta]]s prestižu Bekaa ielejas šiītu starpā, osmaņi piešķīra viņiem [[Homsas sandžaks|Homsas sandžaku]] un [[Iltizams|iltizama]] privilēģiju. Harfušu emīri vairākas reizes bija iesaistīti baznīcu ierēdņu izvirzīšanā un vietējo [[Klosteris|klosteru]] pārvaldē.

Tradīcija apgalvo, ka daudzi kristieši 18. gadsimtā pameta Baalbekas apgabalu, lai apmestos daudz drošākā [[Zahle]]s pilsētā Harfušu dinastijas apspiešanas un vardarbības dēļ, taču kritiskāki pētījumi apšauba šādu interpretāciju, norādot, ka dinastija bija cieši saistīta ar Zahles pareizticīgo Malufu dzimtu, pie kuriem dažus gadus vēlāk patvērās Mustafa Harfušs. Šie pētījumi parāda, ka Baalbekas pagrimumu 18. gadsimtā izraisīja sliktā ekonomiskā situācija reģionā, kā arī Zahles pieaugošā komerciālā pievilcība. Represijas ne vienmēr bija vērstas uz kristiešu kopienu kā tādu. Ir ziņas, ka, piemēram, šiītu Usairanu dzimta arī toreiz pameta Baalbeku, lai izvairītos no Harfušu veiktās ekspropriācijas, bet pēc tam kļuva par vienu no vadošajām [[Sidona]]s komerciālajām saimniecībām un vēlāk pat kalpoja par [[Irāna]]s konsuliem.&lt;ref&gt;Stefan Winter (11 March 2010). The Shiites of Lebanon under Ottoman Rule, 1516–1788. Cambridge University Press, Page 166.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Temple_of_Jupiter,_Baalbek_(%D8%A8%D8%B9%D9%84%D8%A8%D9%83),_Lebanon%E2%80%93South_colonnade_from_the_north%E2%80%93PHBZ024_2016_9760%E2%80%93Dumbarton_Oaks.jpg|right|thumb|250px|Jupitera tempļa kolonnas]]

No 16. gadsimta eiropiešu ceļotāji sāka apmeklēt Baalbekas iespaidīgās un gleznainās drupas. [[Viljams Donne]] pārspīlēti izteicās: &quot;Nevienas senatnes drupas nav piesaistījušas vairāk uzmanības, vai arī biežāk un precīzāk uzmērītas un aprakstītas, kā Heliopoles drupas.&quot; Domājot, ka Bakha templis ir &quot;saules templis&quot;, viņi to uzskatīja par vislabāk saglabājušos romiešu templi pasaulē.

Angļa [[Roberts Vuds|Roberta Vuda]] 1757. gadā uzrakstītā grāmata &quot;Baalbekas drupas&quot; (''Ruins of Balbec'') ar tajā iekļautajām precīzi uzzīmētajām gravīrām atstāja lielu iespaidu uz britu un kontinentālās Eiropas arhitektu [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] darbiem. Piemēram, tempļa griestu detaļas deva iedvesmu [[Roberts Adams|Robertam Adamam]] izveidot [[Gulta|gultu]] un [[Griesti|griestus]] [[Osterlī parks|Osterlī parka]] namā, bet tempļa portiks Nikolasam Hoksmuram izveidot [[Blumsberijas Sv. Georga baznīca]]s [[Portiks|portiku]].

18. gadsimta laikā rietumu pieejas bija klātas ar ainaviskām [[Valrieksts|valriekstu]] audzēm, taču 1759. gadā pilsēta ļoti cieta no zemestrīces. Pēc tam tur apmetās [[metavali]], kas naidojās ar citām libāniešu grupām. Bet 18. gadsimta otrajā pusē viņu pretestību salauza [[Džazzars Pašā]], [[Akra]]s nemiernieku vadonis. Un tomēr ceļotāji nevarēja apmeklēt Baalbeku bez bruņotas apsardzes. Pēc Pašā nāves 1804. gadā šeit valdīja haoss, kamēr Ēģiptes [[Pargietis Ibrahims Pašā|Ibrahims Pašā]] 1831. gadā neokupēja šo teritoriju, kad tā atkal tika nodota Harfušu rokās. 1835. gadā pilsētā dzīvoja labi ja 200 iedzīvotāju. 1850. gadā osmaņi beidzot ieviesa šajā teritorijā tiešo pārvaldi, izveidojot [[Baalbekas kaza|Baalbekas kazu]] [[Damaskas ejalets|Damaskas ejaleta]] pārvaldē, bet tā pārvaldiekam deva [[Kaimakams|kaimakama]] titulu.

=== Izrakumi ===
[[Vācijas Impērija]]s ķeizars [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] kopā ar savu sievu ceļojumā uz Jeruzalemi 1898. gada 1. novembrī apmeklēja Baalbeku. Viņš pievērsa uzmanību gan lieliskajām romiešu drupām, gan apdzīvotās vietas stāvoklim. Tajā laikā bija sagaidāms, ka kataklizmas, ziemas sali un pilsētas iedzīvotāju centieni sagādāt sev būvmateriālus drīz vien varētu iznīcināt palikušās drupas. [[Arheoloģija|Arheologu]] komanda, kuru viņš uz turieni nosūtīja, mēneša laikā iesāka savus darbus. Neskatoties uz to, ka viņi neko nevarēja datēt agrāk par Baalbekas romiešu periodu, [[Otto Puhšteins]] un viņa līdzgaitnieki šeit darbojās līdz 1904. gadam un sagatavoja rūpīgi izpētītu un ilustrētu sējumu sēriju. Vēlākajos izrakumos zem Romas perioda akmeņiem lielajā pagalmā tika konstatēti trīs skeleti un persiešu keramikas fragments, kas datēts ar 6-4. gadsimtu pr.Kr. Uz keramiskās lauskas varēja saskatīt [[Ķīļu raksts|ķīļraksta]] burtus.
[[Attēls:Baalbek stone.jpg|right|thumb|280px|&quot;Grūtnieces akmens&quot; megalītiskais bloks]]

1977. gadā [[Žans Pjērs Ādams]] veica īsu pētījumu, uzskatot, ka lielo akmens bloku lielāko daļu varētu pārvietot uz rullīšiem ar mehānismiem, pielietojot [[Kapstāns|kapstānus]] un [[Skriemeļu bloks|skriemeļu blokus]]. Ar to palīdzību pēc viņa teorētiskajām aplēsēm 512 strādnieki varētu pārvietot 557 tonnu lielu akmens bloku. &quot;Baalbeka ar savām megalītiskajām struktūrām ir viens no izcilākajiem Romas impērijas arhitektūras piemēriem tās apogejā&quot;, paziņoja [[UNESCO]], 1984. gadā pasludinot Baalbeku par pasaules mantojuma vietu. Kad komiteja aprakstīja aizsargājamo vietni, tā pauda vēlmi, lai aizsargājamajā apgabalā būtu visa pilsēta arābu mūru ietvaros, kā arī ārējais dienvidrietumu kvartāls starp Bastan-Al-Khanu, Romas iecirkni un Mameluku mošeju Ras-al-Ainā. Libānas pārstāvis deva garantijas, ka komitejas vēlme tiks apmierināta. Neseno tīrīšanas operāciju laikā Jupitera templī tika atklāta dziļa tranšeja tā malā, kuras izpēte ļāva atvirzīt Tell Baalbekas paugura apdzīvošanu līdz [[Pirmskeramiskais neolīta B laiks|pirmskeramiskā neolīta B laikam]]. Atrastās keramiskās lauskas, ieskaitot snīpi, tika datētas ar agro [[Bronzas laikmets|bronzas laiku]]. 2014. gada vasarā Vācijas Arheoloģijas institūta komanda, kuru vadīja [[Žanīna Abdula Masiha]] no [[Libānas Universitāte]]s, atklāja sesto, daudz lielāku akmens bloku, kas tiek uzskatīts par pasaulē lielāko seno apstrādāto bloku. Akmens tika atrasts zem &quot;Grūtnieces akmens&quot; (''Hajjar al-Hibla'') un blakus tam, un tā izmēri ir aptuveni 19,6 m × 6 m × 5,5 m. Tiek lēsts, ka tas varētu svērt 1650 tonnas.

=== 20. gadsimts ===
1902. gada 19. jūnijā Baalbeka tika savienota ar [[DHP]], Francijas dzelzceļa koncesiju osmaņu Sīrijā. Baalbekā tā izveidoja [[Dzelzceļa stacija|dzelzceļa staciju]] uz standarta platuma [[dzelzceļa līnija]]s starp [[Rijaka|Rijaku]] tās dienvidos un Alepo tās ziemeļos. Šis Alepo [[dzelzceļš]] bija savienots ar [[Beirūtas–Damaskas dzelzceļa līnija|Beirūtas–Damaskas dzelzceļa līniju]], taču, tā kā šī līnija bija būvēta ar 1,05 metru sliežu platumu, visas pārvadājamās kravas Rijakā bija jāpārkrauj. Tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iedzīvotāju skaits joprojām bija aptuveni 5000 cilvēku, no kuriem aptuveni 2000 sunnītu un metavali šiītu un 1000 [[Pareizticība|pareizticīgo]] un maronītu. Franču ģenerālis [[Žoržs Katrū]] 1941. gadā pasludināja Libānas neatkarību, taču koloniālā vara turpinājās līdz 1943. gadam. Baalbekā joprojām ir sava dzelzceļa stacija, taču tās darbība ir pārtraukta kopš 1970. gadiem, ar [[Libānas pilsoņu karš|Libānas pilsoņu kara]] sākumu.

Romiešu drupas kļuva par vietu, kur jau ilgstoši norisinās [[Baalbekas starptautiskais festivāls]].

1974. gada martā Baalbekā masu mītiņā, kurā piedalījās 75 000 vīru, [[Musa al-Sadrs]] paziņoja par &quot;Atstumto kustības&quot; izveidošanu. Tās mērķis bija aizstāvēt Libānā novārtā atstāto šiītu kopienu. Savā runā viņš norādīja uz to, ka Baalbekā nav [[vidusskola]]s un vietējās [[apūdeņošana]]s sistēmas stāvoklis ir sliktāks kā romiešu laikos. Viņa klausītāju lokā bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru, bet pasākuma sākums aizkavējās [[svētku šaudīšanās]] dēļ. Viņš arī paziņoja par militāro mācību nometņu izveidi, lai apmācītu ciema iedzīvotājus Libānas dienvidos aizsargāt savus namus no [[Izraēla]]s uzbrukumiem. Šīs nometnes noveda pie [[Amala milicija]]s izveides. 1982. gadā Izraēlas iebrukuma kulminācijas brīdī Amals sadalījās divās grupās, jo [[Nabihs Berri]] piekrita amerikāņu plānam evakuēt [[Palestīnieši|palestīniešus]] no Rietumbeirūtas. Bet liels skaits oponentu Amala militārā komandiera [[Huseins Musavi|Huseina Musavi]] vadībā pārcēlās uz Baalbeku. Tiklīdz pilsētā tika izveidots grupējums, kas vēlāk pārtapa par [[Hezbollah]], tas sāka strādāt ar [[Irānas Revolucionārā gvarde|Irānas Revolucionāro gvardi]] un [[Irānas—Irākas karš|Irānas-Irākas kara]] veterāniem. Nākamajā gadā irāņi izveidoja savu galveno mītni šeiha Abdullas kazarmās Baalbekā. Visbeidzot Libānā bija no 1500 līdz 2000 revolucionāro gvardu ar priekšposteņiem vairāk uz dienvidiem šiītu ciemos, piemēram, [[Džebčita|Džebčitā]].

1999. gada 24. un 25. jūnijā pēc vēlēšanām Izraēlā jaunās administrācijas neizlēmības dēļ Izraēlas militārā aviācija veica divus masīvus uzlidojumus Libānai. Viens no uzlidojumu mērķiem bija radiostacijas [[Al Manar]] biroji četrstāvu ēkā Baalbekā, kas tika pilnībā uzspridzināta. Uzbrukumi skāra arī Beirūtas spēkstacijas un tiltus dienvidos. Tika nodarīti zaudējumi aptuveni 52 miljonu dolāru apmērā. [[Kirjatšmona|Kirjatšmonā]] tika nogalināti 11 libānieši, kā arī divi izraēlieši.

=== 2006. gada Libānas karš ===
2006. gada 1. augusta vakarā [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas Aizsardzības spēku]] (''Cа́hal'') karavīri ar helikopteru veica reidu Baalbekā, Dar al-Hikmas slimnīcā (&quot;[[Baalbekas operācija]]&quot;). Viņu misija bija glābt divus sagūstītos karavīrus Ehudu Goldvaseru un Eldadu Regevu, kurus Hezbollah nolaupīja 2006. gada 12. jūlijā. ''Cа́hal'' dabība pamatojās uz informāciju, ka Goldvasers un Regevs atrodas šajā slimnīcā. [[Al Jazeera]] un citi avoti apgalvoja, ka Izraēlas spēki mēģināja sagūstīt augstākās Hezbollah amatpersonas, īpaši šeihu [[Mohammads Jazbeks|Mohammadu Jazbeku]]. Neviens izraēlietis šajā operācijā netika nogalināts; izraēlieši nolaupīja un pratināja piecus civiliedzīvotājus, bet 21. augustā viņi tika atbrīvoti. Vēl 9 civiliedzīvotāji tika nogalināti 7. augusta triecienā [[Britāla]]s vidienē, dienvidos no Bālbekas, un tam sekojošajā uzbrukumā automašīnai, kas no notikuma vietas devās uz slimnīcu. 14. augustā tieši pirms pamiera stāšanās spēkā divi Libānas policisti un pieci Libānas karavīri gāja bojā [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāta]] triecienā, braucot ar savu furgonu cauri [[Džamalija]]i.

Libānas vēsturisko vietu saglabāšanas darbi sākās oktobrī. Karadarbība Baalbekas drupas netika tieši skārusi, taču konflikta laikā notikušo sprādzienu ietekme pie romiešu drupām nogāza akmeņu bloku, un pastāvēja bažas, ka esošās plaisas Jupitera un Baka tempļos ir paplašinājušās. [[Libānas Senlietu departaments|Libānas Senlietu departamenta]] ģenerāldirektors [[Frederiks Huseini]] paprasīja no eiropiešiem 550 000 USD, lai atjaunotu Baalbekas tirgu, un vēl 900 000 USD citu bojāto konstrukciju remontam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Libānas pilsētas]]
[[Kategorija:Feniķiešu pilsētas]]</text>
      <sha1>kx99d2bmdqqi8aimf0vsyederz6farv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusts Šīrons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557320</id>
    <revision>
      <id>4464490</id>
      <parentid>4110737</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4367" sha1="mdqqqdu77e6j5fi2obvwdp6todbit4l" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds_orig = ''Август Шийрон''
| dz_gads = 1891
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Sausnējas pagasts}}
| m_gads = 1937
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 15
| m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[valsts drošības majors]]
|  dienesta_laiks = 1917—1937
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = 
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Augusts Šīrons'''&lt;!-- Vai pareizi uzrakstīts uzvārds? Latviešvalodīgi avoti par šo cilvēku nav atrasti, krievvalodīgajos rakstīts kā Шийрон, blakus norādīts Šiironis (laikam domāts latviski, bet nez vai pareizi) --&gt; ({{val|ru|Август Петрович Шийрон}}; 1891—1937) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]].

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1891. gadā [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagastā]] strādnieku ģimenē. Pabeidza [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgā semināra]] 3 klases. 1917. gadā sāka dienestu [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1919. gadā iestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Komunistiskajā partijā]] un tajā pašā gadā sāka dienestu padomju valsts drošības iestādēs, kur bija:

* [[Penzas guberņa]]s [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijas]] Slepeni operatīvās daļas priekšnieks (1919—1921),
* [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politpārvaldes]] [[Simbirskas guberņa]]s nodaļas priekšnieka palīgs (1922—1924),
* Politpārvaldes [[Vjatkas guberņa]]s nodaļas priekšnieks (1928—1929),
* Ziemeļu novada Politpārvaldes Pilnvarotās pārstāvniecības pārvaldes Slepeni operatīvās daļas priekšnieks un Ziemeļu novada Politpārvaldes pilnvarotā pārstāvja vietnieks (1929—1930),
* Politpārvaldes Ziemeļrietumu [[Labošanas darbu nometne|labošanas darbu nometņu]] pārvaldes priekšnieks (no 1930),
* [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] Ziemeļu novada pārvaldes priekšnieka vietnieks (1934—1937),
* [[Baltkrievijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta [[Padomju milicija|Milicijas]] pārvaldes priekšnieks un BPSR iekšlietu Tautas komisāra vietnieks (1937).

1937. gada 22. jūlijā arestēts. Šīronam īpašā kārtībā piespriests [[nāvessods]], kurš izpildīts 1937. gada 15. novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alexanderyakovlev.org/almanah/inside/almanah-doc/person/1005920|title=Шийрон Август Петрович|website=Архив Александра Н. Яковлева}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%A8%D0%B8%D0%B9%D1%80%D0%BE%D0%BD,_%D0%90%D0%B2%D0%B3%D1%83%D1%81%D1%82_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Шийрон, Август Петрович|website=nkvd.memo.ru|access-date={{dat|2023|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2022|11|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221120143810/https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%A8%D0%B8%D0%B9%D1%80%D0%BE%D0%BD,_%D0%90%D0%B2%D0%B3%D1%83%D1%81%D1%82_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.knowbysight.info/ShSS/14027.asp|title=Шийрон Август Петрович (Šiironis Augusts)|website=Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898—1991}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Šīrons, Augusts}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>mdqqqdu77e6j5fi2obvwdp6todbit4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Dimante</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557830</id>
    <revision>
      <id>4464447</id>
      <parentid>4334981</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:43:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2696" sha1="fwede67yu5hfllr9aasvy6wuuty5276" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Anna Dimante
| vārds_orig = ''Anna Dimaņte''
| attēls = Dimanteanna3.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Līksnas pagasts}} (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2002
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 31
| m_vieta = {{vieta|ASV|Demoina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latgalieši|latgaliete]]
| dzimums = S
| vecāki = Apolonija un Donats Veliki
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Jānis Dimants
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[rakstniece]], publiciste
| rakstīšanas valoda = [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}'''Anna Dimante''' ({{val|ltg|Anna Dimaņte}}; 1908—2002) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] [[Trimdas latvieši|trimdas]] publiciste un rakstniece.

Dzimusi 1908. gada 10. novembrī Apolonijas un Donota Veliku ģimenē [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]].&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/anna-dimante Literatūra.lv]&lt;/ref&gt; Beigusi Daugavpils 1. latviešu pamatskolu (1926), Latvijas Lauksaimniecības skolu [[Malnava|Malnavā]] (1930) un [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultāti (1938). Otrā pasaules kara laikā strādāja par skolotāju Aglonā.&lt;ref&gt;[https://latgalesdati.du.lv/persona/9527 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1951. gadā Dimante pārcēlās uz [[Demoina|Demoinu]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kur strādāja par skolotāju. Bija &quot;Tāvu zemis kalendara&quot; redaktore (1986–1990).

Pirmās publikācijas — &quot;Čekists&quot; un &quot;Par moz&quot; publicētas žurnālā &quot;Dzeive&quot;. Stāstā &quot;Aizšautī putni&quot;, ko publicēja laikrakstā &quot;Latgolas Bolss&quot; 1967. gadā, attēlota bēgļu dzīve [[Rietumvācija|Vācijā]] pārvietoto personu nometnē, izceļošana uz ASV un jaunas dzīves sākums svešumā. Dzeja sakopota krājumā &quot;Vālī zīdi&quot; (1996). Daiļradē, īpaši dzejā, atspoguļojas [[Trimda|trimdinieka]] izjūtas un ilgas pēc dzimtenes.

Mirusi 93 gadu vecumā Demoinā 2002. gadā.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Anna-Dimante-10.11.1908 TimeNote]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latgaliešu dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latgalieši]]
[[Kategorija:Latgalē dzimušie]]
[[Kategorija:Rakstnieki pēc valodas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>fwede67yu5hfllr9aasvy6wuuty5276</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Liepiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558989</id>
    <revision>
      <id>4464401</id>
      <parentid>4207418</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4631" sha1="skis38gwwml8evbuh7cqy3cd4hk4axu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_dat_alt = {{dat|1896}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dvinskas apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{dat|1938|07|29}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[divīzijas komandieris]] (1935)
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{plainlist|
* {{Flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]]
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]]&lt;br /&gt;[[Sarkanās Zvaigznes ordenis]]
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Andrejs Liepiņš.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Andrejs Liepiņš''' (1896—1938) bija latviešu izcelsmes [[PSRS Iekšējais karaspēks|PSRS iekšējā]] un [[PSRS Robežsardzes karaspēks|robežsardzes karaspēka]] virsnieks, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1896. gadā [[Dvinskas apriņķis|Dvinskas apriņķī]]. Mācījās [[Valmieras skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju seminārā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rzhavin77.livejournal.com/213215.html|title=Алкснис. Но не тот|website=livejournal.com|access-date={{dat|2023|12|27||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231227131812/https://rzhavin77.livejournal.com/213215.html}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Sasniedza [[Praporščiks|praporščika]] pakāpi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria1914.info/index.php/%D0%9B%D0%B5%D0%BF%D0%B8%D0%BD_%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9_%D0%93%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D1%85%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Лепин Андрей Генрихович|website=Офицеры РИА}}&lt;/ref&gt;

[[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskajā partijā]] kopš 1918. gada. Dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], pēc tam [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Politiskajā pārvaldē]]. 1932. gadā bija [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] Robežas un iekšējās apsardzes galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks. 1935. gadā — [[Ukrainas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta Robežas un iekšējās apsardzes galvenās pārvaldes priekšnieks, šajā amatā atradās līdz 1938. gada februārim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[PSRS Augstākā Padome|PSRS AP]] 1. sasaukuma (1938—1946) deputāts (ievēlēts 1937. gada decembrī) no [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabala]] [[Korosteņa]]s apriņķa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%B4%D0%B5%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2_%D0%92%D0%B5%D1%80%D1%85%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%A1%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%82%D0%B0_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0_1-%D0%B3%D0%BE_%D1%81%D0%BE%D0%B7%D1%8B%D0%B2%D0%B0|title=Список депутатов Верховного Совета СССР 1-го созыва|website=ru.wikipedia}}&lt;/ref&gt;

Arestēts 1938. gada 15. februārī. 29. jūlijā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda spiegošanā apsūdzētajam Liepiņam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. 1956. gadā tā pati kolēģija Liepiņu reabilitēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%9B%D0%B5%D0%BF%D0%B8%D0%BD,_%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9_%D0%93%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D1%85%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Лепин, Андрей Генрихович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Liepiņš, Andrejs}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Komdivi]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]]</text>
      <sha1>skis38gwwml8evbuh7cqy3cd4hk4axu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stostīšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561694</id>
    <revision>
      <id>4464411</id>
      <parentid>4135167</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:52:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7545" sha1="av1fm2o0zdl26i5341nhyjkpy21iuxw" xml:space="preserve">'''Stostīšanās''' jeb '''logoneiroze''' ir [[runa]]s traucējums, ko raksturo bieža skaņu, zilbju, vārdu atkārtošana vai paildzināšana. Diagnozi nosaka, ja šie simptomi ir nozīmīgi un ietekmē indivīda ikdienas komunikāciju. 

Stostīšanās cēloņi var būt dažādi — ģenētiski faktori, [[Neirofizioloģija|neirofizioloģiski]] attīstības traucējumi, psiholoģiski vai emocionāli faktori, [[stress]], traumas (fiziskās vai emocionālās traumas, īpaši [[Bērnība|bērnībā]]) vai citi. Stostīšanās visbiežāk sākas bērnībā, parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad runas un valodas prasmes attīstās. Taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības stāvokļi, piemēram, neirologiski traucējumi vai smadzeņu bojājumi.

Stostīšanās var ietekmēt cilvēka [[Paštēls|pašvērtējumu]] un sociālo pielāgošanos, īpaši, ja tā netiek savlaicīgi ārstēta. Lai gan stostīšanās nav pilnībā izārstējama, ir vairākas metodes, kas var palīdzēt kontrolēt simptomus un uzlabot runas prasmes:

* [[Logopēdija|Logopēdijas]] terapija: Logopēdi izmanto dažādas tehnikas, lai palīdzētu uzlabot runas plūdumu, kontrolēt elpošanu un mazināt trauksmi runāšanas laikā.
* [[Psihoterapija]]: Emocionālie un psiholoģiskie faktori, piemēram, trauksme vai sociālā fobija, bieži vien var saasināt stostīšanos. Terapija var palīdzēt samazināt šos simptomus.
* Medikamentozā terapija: Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti medikamenti, lai palīdzētu mazināt trauksmi vai citus simptomus, kas saasina stostīšanos.
* Atbalsta grupas: Daudzi cilvēki gūst labumu no komunikācijas ar citiem, kas piedzīvo līdzīgas problēmas, un var dalīties pieredzē un ieteikumos.

== Vēsture ==
Stostīšanās ir aprakstīta jau senajos rakstītajos avotos. Par vienu no pazīstamākajiem vēsturiskajiem piemēriem tiek uzskatīts sengrieķu politiķis un orators [[Dēmostens]], kurš dzīvoja 4. gadsimtā p.m.ē. Antīkajā tradīcijā viņš tika minēts kā cilvēks ar runas grūtībām, kurš tās centās pārvarēt ar vingrinājumiem, balss trenēšanu un publiskās runas praksi.

Senajā pasaulē stostīšanos parasti skaidroja ar runas orgānu, elpošanas vai ķermeņa līdzsvara traucējumiem. [[Hipokrāts|Hipokrata]] medicīniskajā tradīcijā runas traucējumi tika saistīti ar ķermeņa šķidrumu līdzsvaru un mēles vai nervu darbību. Vēlāk [[Aristotelis]] stostīšanos skaidroja ar mēles nespēju pietiekami ātri sekot domai. Šie skaidrojumi neatbilda mūsdienu zinātniskajai izpratnei, tomēr tie parāda, ka stostīšanās tika uztverta kā medicīniska un valodas problēma jau antīkajā laikmetā.

Viduslaikos stostīšanās Eiropā bieži tika skaidrota ar reliģiskiem, morāliem vai pārdabiskiem priekšstatiem. Dažos gadījumos to uzskatīja par Dieva pārbaudījumu, grēka sekām vai ļaunu spēku ietekmi. Tomēr līdzās šādiem uzskatiem pastāvēja arī praktiski mēģinājumi mazināt runas grūtības ar lūgšanām, elpošanas paņēmieniem, artikulācijas vingrinājumiem un tautas medicīnas līdzekļiem.

Renesanses un agrīno jauno laiku periodā Eiropā pieauga interese par cilvēka ķermeni, anatomiju un valodas mehānismiem. Stostīšanās arvien biežāk tika aplūkota kā runas aparāta vai nervu sistēmas darbības problēma. Ārsti un skolotāji mēģināja izskaidrot tās cēloņus ar mēles, balsenes, elpošanas vai smadzeņu darbības īpatnībām. Tomēr ārstēšanas metodes joprojām bija ļoti dažādas un bieži balstījās uz nepārbaudītiem pieņēmumiem.

18. un 19. gadsimtā stostīšanās kļuva par īpašu medicīnas, pedagoģijas un runas terapijas interešu objektu. Eiropā un Ziemeļamerikā parādījās speciālas iestādes un privāti skolotāji, kas solīja ārstēt stostīšanos. Daļa metožu balstījās uz lēnas runas, ritma, elpošanas un artikulācijas vingrinājumiem. Citas metodes bija daudz radikālākas un mūsdienās tiek uzskatītas par nepamatotām vai kaitīgām.

19. gadsimtā īpaši izplatījās ķirurģiski mēģinājumi ārstēt stostīšanos. Daži ārsti uzskatīja, ka stostīšanos izraisa mēles vai mutes dobuma anatomiskas īpatnības, tādēļ tika veiktas mēles, mēles saitītes vai citu audu operācijas. Šādas procedūras bieži nedeva ilgstošu uzlabojumu un varēja radīt nopietnas komplikācijas. Vēlāk šī pieeja tika atmesta, jo kļuva skaidrs, ka stostīšanās nav vienkārši lokāls mēles vai mutes defekts.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā stostīšanās arvien vairāk tika pētīta psiholoģijas un neiroloģijas kontekstā. Daži pētnieki to saistīja ar emocionālu spriedzi, bailēm no runāšanas vai audzināšanas īpatnībām, savukārt citi uzsvēra nervu sistēmas darbības nozīmi. Šajā laikā veidojās priekšstats, ka stostīšanās ir sarežģīts traucējums, kurā var būt iesaistīti gan fizioloģiski, gan psiholoģiski faktori.

20. gadsimtā attīstījās [[logopēdija]] un runas terapija kā profesionāla nozare. Stostīšanās terapijā sāka izmantot sistemātiskus runas vingrinājumus, elpošanas kontroli, lēnāku runas tempu, ritmisku runu, balss sākuma kontroli un psiholoģisku atbalstu. Īpaša uzmanība tika pievērsta bērnu stostīšanās agrīnai atpazīšanai un palīdzībai, jo daļai bērnu stostīšanās var mazināties vai izzust, bet citiem tā saglabājas ilgstoši.

20. gadsimta vidū un otrajā pusē radās vairākas ietekmīgas teorijas par stostīšanās izcelsmi. Daļa pētnieku uzsvēra mācīšanās un uzvedības faktorus, citi — emocionālo reakciju uz runas grūtībām, bet vēl citi — iedzimtību un smadzeņu darbības īpatnības. Šajā laikā tika attīstītas arī pašpalīdzības organizācijas un cilvēku ar stostīšanos tiesību aizstāvība, kas palīdzēja mazināt stigmu un sabiedrības aizspriedumus.

Nozīmīga pārmaiņa notika, kad stostīšanos sāka uzskatīt nevis tikai par sliktu ieradumu vai psiholoģisku problēmu, bet par daudzfaktoru runas plūduma traucējumu. Pētījumi parādīja, ka stostīšanās bieži sākas bērnībā, parasti pirmsskolas vecumā, un ka tās attīstību var ietekmēt ģenētiski, neirofizioloģiski, valodas attīstības un vides faktori. Šī pieeja ļāva atteikties no vienkāršotiem skaidrojumiem un vainošanas.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā stostīšanās pētniecībā arvien lielāka nozīme bija smadzeņu attēldiagnostikai, ģenētikai un runas motorikas pētījumiem. Ar neiroattēlošanas metodēm tika pētītas atšķirības smadzeņu darbībā runas laikā, bet ģenētiskie pētījumi norādīja, ka daļai cilvēku stostīšanās risks var būt iedzimts. Vienlaikus saglabājās izpratne, ka stostīšanās izpausmes var ievērojami atšķirties dažādiem cilvēkiem.

Mūsdienās stostīšanos parasti klasificē kā runas plūduma traucējumu. Terapijā izmanto dažādas pieejas, tostarp runas plūduma veidošanas metodes, stostīšanās modificēšanas paņēmienus, kognitīvi biheiviorālu atbalstu, darbu ar trauksmi un komunikācijas pašapziņas stiprināšanu. Bērniem bieži izmanto agrīnas intervences programmas, bet pieaugušajiem terapija parasti vērsta gan uz runas kontroli, gan uz stostīšanās psiholoģisko un sociālo seku mazināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Runa]]</text>
      <sha1>av1fm2o0zdl26i5341nhyjkpy21iuxw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464412</id>
      <parentid>4464411</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:53:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7790" sha1="ey1tchwrylhyoqqxmh2r719nyml8tei" xml:space="preserve">[[Attēls:Broca's area - lateral view.png|thumb|Broka centrs — skats no sāniem. Saskaņā ar 2016. gada pētījumu pieaugušajiem, kuri stostās, ir samazināta reģionālā smadzeņu asinsplūsma augšējā pieres vijumā un Broka centrā]]
'''Stostīšanās''' jeb '''logoneiroze''' ir [[runa]]s traucējums, ko raksturo bieža skaņu, zilbju, vārdu atkārtošana vai paildzināšana. Diagnozi nosaka, ja šie simptomi ir nozīmīgi un ietekmē indivīda ikdienas komunikāciju. 

Stostīšanās cēloņi var būt dažādi — ģenētiski faktori, [[Neirofizioloģija|neirofizioloģiski]] attīstības traucējumi, psiholoģiski vai emocionāli faktori, [[stress]], traumas (fiziskās vai emocionālās traumas, īpaši [[Bērnība|bērnībā]]) vai citi. Stostīšanās visbiežāk sākas bērnībā, parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad runas un valodas prasmes attīstās. Taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības stāvokļi, piemēram, neirologiski traucējumi vai smadzeņu bojājumi.

Stostīšanās var ietekmēt cilvēka [[Paštēls|pašvērtējumu]] un sociālo pielāgošanos, īpaši, ja tā netiek savlaicīgi ārstēta. Lai gan stostīšanās nav pilnībā izārstējama, ir vairākas metodes, kas var palīdzēt kontrolēt simptomus un uzlabot runas prasmes:

* [[Logopēdija|Logopēdijas]] terapija: Logopēdi izmanto dažādas tehnikas, lai palīdzētu uzlabot runas plūdumu, kontrolēt elpošanu un mazināt trauksmi runāšanas laikā.
* [[Psihoterapija]]: Emocionālie un psiholoģiskie faktori, piemēram, trauksme vai sociālā fobija, bieži vien var saasināt stostīšanos. Terapija var palīdzēt samazināt šos simptomus.
* Medikamentozā terapija: Atsevišķos gadījumos tiek izmantoti medikamenti, lai palīdzētu mazināt trauksmi vai citus simptomus, kas saasina stostīšanos.
* Atbalsta grupas: Daudzi cilvēki gūst labumu no komunikācijas ar citiem, kas piedzīvo līdzīgas problēmas, un var dalīties pieredzē un ieteikumos.

== Vēsture ==
Stostīšanās ir aprakstīta jau senajos rakstītajos avotos. Par vienu no pazīstamākajiem vēsturiskajiem piemēriem tiek uzskatīts sengrieķu politiķis un orators [[Dēmostens]], kurš dzīvoja 4. gadsimtā p.m.ē. Antīkajā tradīcijā viņš tika minēts kā cilvēks ar runas grūtībām, kurš tās centās pārvarēt ar vingrinājumiem, balss trenēšanu un publiskās runas praksi.

Senajā pasaulē stostīšanos parasti skaidroja ar runas orgānu, elpošanas vai ķermeņa līdzsvara traucējumiem. [[Hipokrāts|Hipokrata]] medicīniskajā tradīcijā runas traucējumi tika saistīti ar ķermeņa šķidrumu līdzsvaru un mēles vai nervu darbību. Vēlāk [[Aristotelis]] stostīšanos skaidroja ar mēles nespēju pietiekami ātri sekot domai. Šie skaidrojumi neatbilda mūsdienu zinātniskajai izpratnei, tomēr tie parāda, ka stostīšanās tika uztverta kā medicīniska un valodas problēma jau antīkajā laikmetā.

Viduslaikos stostīšanās Eiropā bieži tika skaidrota ar reliģiskiem, morāliem vai pārdabiskiem priekšstatiem. Dažos gadījumos to uzskatīja par Dieva pārbaudījumu, grēka sekām vai ļaunu spēku ietekmi. Tomēr līdzās šādiem uzskatiem pastāvēja arī praktiski mēģinājumi mazināt runas grūtības ar lūgšanām, elpošanas paņēmieniem, artikulācijas vingrinājumiem un tautas medicīnas līdzekļiem.

Renesanses un agrīno jauno laiku periodā Eiropā pieauga interese par cilvēka ķermeni, anatomiju un valodas mehānismiem. Stostīšanās arvien biežāk tika aplūkota kā runas aparāta vai nervu sistēmas darbības problēma. Ārsti un skolotāji mēģināja izskaidrot tās cēloņus ar mēles, balsenes, elpošanas vai smadzeņu darbības īpatnībām. Tomēr ārstēšanas metodes joprojām bija ļoti dažādas un bieži balstījās uz nepārbaudītiem pieņēmumiem.

18. un 19. gadsimtā stostīšanās kļuva par īpašu medicīnas, pedagoģijas un runas terapijas interešu objektu. Eiropā un Ziemeļamerikā parādījās speciālas iestādes un privāti skolotāji, kas solīja ārstēt stostīšanos. Daļa metožu balstījās uz lēnas runas, ritma, elpošanas un artikulācijas vingrinājumiem. Citas metodes bija daudz radikālākas un mūsdienās tiek uzskatītas par nepamatotām vai kaitīgām.

19. gadsimtā īpaši izplatījās ķirurģiski mēģinājumi ārstēt stostīšanos. Daži ārsti uzskatīja, ka stostīšanos izraisa mēles vai mutes dobuma anatomiskas īpatnības, tādēļ tika veiktas mēles, mēles saitītes vai citu audu operācijas. Šādas procedūras bieži nedeva ilgstošu uzlabojumu un varēja radīt nopietnas komplikācijas. Vēlāk šī pieeja tika atmesta, jo kļuva skaidrs, ka stostīšanās nav vienkārši lokāls mēles vai mutes defekts.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā stostīšanās arvien vairāk tika pētīta psiholoģijas un neiroloģijas kontekstā. Daži pētnieki to saistīja ar emocionālu spriedzi, bailēm no runāšanas vai audzināšanas īpatnībām, savukārt citi uzsvēra nervu sistēmas darbības nozīmi. Šajā laikā veidojās priekšstats, ka stostīšanās ir sarežģīts traucējums, kurā var būt iesaistīti gan fizioloģiski, gan psiholoģiski faktori.

20. gadsimtā attīstījās [[logopēdija]] un runas terapija kā profesionāla nozare. Stostīšanās terapijā sāka izmantot sistemātiskus runas vingrinājumus, elpošanas kontroli, lēnāku runas tempu, ritmisku runu, balss sākuma kontroli un psiholoģisku atbalstu. Īpaša uzmanība tika pievērsta bērnu stostīšanās agrīnai atpazīšanai un palīdzībai, jo daļai bērnu stostīšanās var mazināties vai izzust, bet citiem tā saglabājas ilgstoši.

20. gadsimta vidū un otrajā pusē radās vairākas ietekmīgas teorijas par stostīšanās izcelsmi. Daļa pētnieku uzsvēra mācīšanās un uzvedības faktorus, citi — emocionālo reakciju uz runas grūtībām, bet vēl citi — iedzimtību un smadzeņu darbības īpatnības. Šajā laikā tika attīstītas arī pašpalīdzības organizācijas un cilvēku ar stostīšanos tiesību aizstāvība, kas palīdzēja mazināt stigmu un sabiedrības aizspriedumus.

Nozīmīga pārmaiņa notika, kad stostīšanos sāka uzskatīt nevis tikai par sliktu ieradumu vai psiholoģisku problēmu, bet par daudzfaktoru runas plūduma traucējumu. Pētījumi parādīja, ka stostīšanās bieži sākas bērnībā, parasti pirmsskolas vecumā, un ka tās attīstību var ietekmēt ģenētiski, neirofizioloģiski, valodas attīstības un vides faktori. Šī pieeja ļāva atteikties no vienkāršotiem skaidrojumiem un vainošanas.

20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā stostīšanās pētniecībā arvien lielāka nozīme bija smadzeņu attēldiagnostikai, ģenētikai un runas motorikas pētījumiem. Ar neiroattēlošanas metodēm tika pētītas atšķirības smadzeņu darbībā runas laikā, bet ģenētiskie pētījumi norādīja, ka daļai cilvēku stostīšanās risks var būt iedzimts. Vienlaikus saglabājās izpratne, ka stostīšanās izpausmes var ievērojami atšķirties dažādiem cilvēkiem.

Mūsdienās stostīšanos parasti klasificē kā runas plūduma traucējumu. Terapijā izmanto dažādas pieejas, tostarp runas plūduma veidošanas metodes, stostīšanās modificēšanas paņēmienus, kognitīvi biheiviorālu atbalstu, darbu ar trauksmi un komunikācijas pašapziņas stiprināšanu. Bērniem bieži izmanto agrīnas intervences programmas, bet pieaugušajiem terapija parasti vērsta gan uz runas kontroli, gan uz stostīšanās psiholoģisko un sociālo seku mazināšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Runa]]</text>
      <sha1>ey1tchwrylhyoqqxmh2r719nyml8tei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Eihmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562408</id>
    <revision>
      <id>4464344</id>
      <parentid>4457835</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2475" sha1="kuplvyglc11whicv9z0dc75xukv33r2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds_orig = ''Альфред Эйхман''
| dz_gads = 1893
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Volīnijas guberņa|Rovnas apriņķis|Akmoļina|td=Krievija}}
| m_dat_alt = {{mdv2|1937|6|21|1893|||}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = [[PSRS]]
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1935)
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]]
* {{USSR}}
}}
|       struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
| brāļi = [[Roberts Eihmanis]]
| māsas = [[Lidija Eihmane]]
}}

'''Alfrēds Eihmanis''' ({{val|ru|Альфред Адамович Эйхман}}) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]].

Piedzima 1893. gadā [[Volīnijas guberņa|Volīnijas guberņā]]. Strādāja [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS IeTK]] Valsts drošības galvenās pārvaldes 1. nodaļā (valdības apsardzība), līdz arestēts 1937. gada 23. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%AD%D0%B9%D1%85%D0%BC%D0%B0%D0%BD,_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%90%D0%B4%D0%B0%D0%BC%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Эйхман, Альфред Адамович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Apsūdzēts spiegošanā. Tā paša gada 20. jūnijā Eihmanim īpašā kārtā (PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras lēmums) piespriests nāvessods, kurš izpildīts nākamajā dienā. 1955. gadā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] Eihmani reabilitēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&amp;id=15782|title=Эйхман Альфред Адамович|website=Сахаровский центр}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Eihmanis, Alfrēds}}
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>kuplvyglc11whicv9z0dc75xukv33r2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Augulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>562861</id>
    <revision>
      <id>4464343</id>
      <parentid>4361354</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:45:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8153" sha1="lq6531qj4m47gtrw7aueuufat6adpf5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_gads = 1898
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|td=Latvija}}
| m_dat_alt = {{mdv2|1938|08|25|1898|||}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[brigādes komisārs]] (1935)
|  dienesta_laiks = 1918—1937
|          valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[Sarkanā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Poļu—padomju karš]]
|       izglītība =
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Alfrēds Augulis.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Alfrēds Augulis''' (1898—1938) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju militārais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]] strādnieka ģimenē. Līdz 1906. gadam dzīvoja [[Maskava|Maskavā]], kur tēvs Jānis strādāja par tehniķi viesnīcas &quot;Metropole&quot; būvē. No 1906. līdz 1915. gadam dzīvoja [[Rīga|Rīgā]], kur mācījās [[Rīgas reālskola|reālskolā]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma pārtrauca mācības un 1915. gada sākumā devās uz [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņu]], kur strādāja par melnstrādnieku un tabeļvedi tiltu un ceļu būvniecībā. 1916. gada sākumā aizbrauca uz [[Petrograda|Petrogradu]], kur kā [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēglis]] iestājās no Rīgas evakuētajā reālskolā, pasniedza privātstundas, vasaras brīvlaikā strādāja rūpnīcā. Neilgi pirms [[Februāra revolūcija]]s pārtrauca mācības reālskolā, sāka strādāt latviešu [[Boļševiki|boļševiku]] avīzes &quot;Proletariāta Cīņa&quot; redakcijā par tehnisko darbinieku un korektoru, revolūcijā piedalījās demonstrācijās un ielu kaujās. [[PSKP|KSDS(b)P]] biedrs kopš 1917. gada februāra.

1918. gada janvārī [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] vienībā nosūtīts uz [[Gdova]]s iecirkni. Pēc šīs vienības izformēšanas pārcēlās uz Maskavu, kur veica tehnisku darbu [[Tautsaimniecības augstākā padome|Tautsaimniecības augstākajā padomē]]. 1918. gada oktobrī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], 12. strēlnieku divīzijas sastāvā karoja [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu frontē]]. 1920. gada beigās divīzija pārvesta uz [[Podolija|Podoliju]] cīņai pret bandītismu. No 1921. gada marta divīzija apsargāja robežas ar [[Polijas Otrā republika|Poliju]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumāniju]], kopš tā laika A. Augulis dienēja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|VĀK]] (vēlāk [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|VPP]], [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]], [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]]) robežsardzē.

Bija [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]], [[Kijivas kara apgabals|Ukrainas]], [[Aizkaukāza kara apgabals|Aizkaukāza]], [[Ziemeļkaukāza kara apgabals|Ziemeļkaukāza]] kara apgabalu robežapsardzības un AVPP karaspēka politiskās nodaļas priekšnieks. Komandējoši operatīvajā darbā kopš 1931. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forum.mozohin.ru/index.php?topic=1794.0|title=Аугул Альфред Иванович|website=Форум истории ВЧК ОГПУ НКВД МГБ|date=25.09.2018}}&lt;/ref&gt; Bija AVPP [[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novada]] Pilnvarotās pārstāvniecības Robežapsardzības pārvaldes priekšnieka vietnieks, [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] Iekšējās apsardzības pārvaldes pr-ka vietnieks (līdz 1935. gada janvārim). 1935. gada februārī iecelts par IeTK Robežas un iekšējās apsardzības galvenās pārvaldes Komandējošās nodaļas pr-ku.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%90%D1%83%D0%B3%D1%83%D0%BB,_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Аугул, Альфред Иванович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939|access-date={{dat|2024|02|06||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240616152139/https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%90%D1%83%D0%B3%D1%83%D0%BB%2C_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87}}&lt;/ref&gt;

1937. gada 20. decembrī arestēts. Apsūdzēts dalībā pretrevolucionārā teroristiskā organizācijā. 1938. gada 25. augustā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda A. Augulim nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. Reabilitēts 1956. gadā ar AT KK lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://memory-kommunarka.ru/person/217/%D0%90%D1%83%D0%B3%D1%83%D0%BB_%D0%90%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%80%D0%B5%D0%B4_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_1898|title=Аугул Альфред Иванович|website=Спецобъект «Коммунарка»}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* Nozīme &quot;[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (XV)&quot; (1932)
* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1936), atņemts ar [[PSRS Augstākā Padome|PSRS AP]] Prezidija rīkojumu (1940)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ģimene ==
Alfrēdam Augulim bija brālis&lt;!-- Oļģerts? --&gt;. Viņu tēva brālis Andrejs (dz. 1878) [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] iestājās sociāldemokrātiskā pulciņā &quot;Arkls&quot;, izplatīja revolucionāru literatūru un uzsaukumus, [[Darba svētki|1. maijā]] izkāra sarkanos karogus, pēc tam slēpās no varasiestādēm [[Cesvaine]]s mežos, līdz decembrī viņu pie Cesvaines stacijas arestēja dragūni un aizsūtīja uz [[Vecgulbene|Vecgulbeni]], kur viņu 31. decembrī nošāva. Cits tēva brālis Jēkabs (dz. 1874) bija viens no sociāldemokrātiskā pulciņa &quot;Klints&quot; izveidotājiem 1905. gada jūnijā, piedalījās sadursmēs pret [[kazaki]]em pie Cesvaines, [[Stāmeriena]]s, [[Tirza]]s, [[Piebalga]]s, kā mežabrālis darbojās pie [[Jaungulbene]]s, [[Lubāna]]s, [[Balvi]]em, notiesāts 1908. gadā. Pēc soda izciešanas turpināja pagrīdes darbu [[Aduliena (Jaungulbenes pagasts)|Adulienā]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s dzīvoja [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rzhavin77.livejournal.com/153649.html|title=Кладбище Тиндеру: могила несчастных братьев|website=livejournal.com|access-date=|date={{dat|2021|09|24||bez}}|archive-date={{dat|2024|02|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240207014029/https://rzhavin77.livejournal.com/153649.html}}&lt;/ref&gt; [[PSKP|VK(b)P]] biedrs. Bija pensionārs un dzīvoja [[Smoļenska|Smoļenskā]], kad 1937. gada 29. novembrī arestēts. 1938. gada 24. janvārī PSRS IeTK un prokurora komisija&lt;!-- Ar ko nodarbojās KSFPR? Kāpēc nāvessods piespriests īpašā kārtā (ne caur tiesu)? --&gt; piesprieda viņam nāvessodu, kurš izpildīts 1. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://base.memo.ru/person/show/2110126|title=Аугуль (Аугул) Яков Петрович|website=Жертвы политического террора в СССР|access-date={{dat|2024|02|07||bez}}|archive-date={{dat|2024|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240207015533/https://base.memo.ru/person/show/2110126}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Augulis, Alfrēds}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Kombrigi]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>lq6531qj4m47gtrw7aueuufat6adpf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Mihelsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563018</id>
    <revision>
      <id>4464473</id>
      <parentid>4207537</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T02:41:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7725" sha1="kzkkhynwp60j9vuqlcforhoyepj2il4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_gads = 1898
| m_dat_alt = {{dat|1939|02|20}}
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe =
|  dienesta_laiks = 1917—1938
|          valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība =
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Artūrs Mihelsons.jpg
| att_izmērs = 200px
}}

'''Artūrs Mihelsons''' (1898—1939) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1898. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Izglītojās [[Maskava|Maskavā]]: divgadīgā skolā (1910—1912), ģimnāzijas sagatavošanas klasē (1912—1913), vakara elektrotehniskajos kursos, kur ieguva šofera specialitāti (1916—1917). Strādāja par melnstrādnieku: dūņu dziedinātavas būvē [[Esentuki]] kūrortpilsētā (1913—1914), tehniskajā kantorī Maskavā (1914—1917).

[[PSKP|KSDS(b)P]] biedrs kopš 1917. gada jūnija. No 1917. gada decembra līdz 1918. gada augustam strādāja par Maskavas 1. Mjasņickas iecirkņa [[Padomju milicija|milicijas]] komisāra palīgu.

Dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], kur bija:

* [[Austrumu fronte (KSFPR)|Austrumu frontes]] Organizēšanas un mobilizēšanas nodaļas pilnvarotais cīņai pret [[Kontrrevolūcija|kontrrevolūciju]] [[Jaranska]]s apriņķī (VIII—XI 1918),
* 1. [[Kamišina]]s strēlnieku divīzijas 6. [[aizšķērsošanas vienība]]s ložmetēju komandas priekšnieks (XII 1918 — VI 1919),
* 10. armijas štāba Izlūkošanas nodaļas aģentūras daļas tehniskā biroja pārzinis (VII 1919 — VI 1920),
* [[Kaukāza fronte (KSFPR)|Kaukāza frontes]] štāba Reģistrēšanas (izlūkošanas) nodaļas tehniskā biroja pārzinis (VI—X 1920),
* 10. armijas 33. strēlnieku divīzijas Reģistrēšanas nodaļas priekšnieks (X 1920 — VII 1921).

Pēc tam strādāja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (ĀK) un tai pēctecīgajās iestādēs:

* [[Kalniešu ASPR|Kalniešu apgabala]]&lt;!-- Bija tāda teritoriālā vienība? --&gt; ĀK ([[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politiskās pārvaldes]], VPP, apgabala nodaļa no II 1922) Informācijas un aģentūras nodaļas pr-ks (VII 1921 — X 1922),
* VPP [[Čečenu autonomais apgabals|Čečenu apgabala]]&lt;!-- Avotā: &quot;Groznijas-Čečenu apg.&quot; — kas tas? --&gt; nodaļas Slepeni operatīvās daļas pr-ks (X 1922 — XI 1923),
* VPP [[Kabardiešu-Balkāru autonomais apgabals|Kabardiešu-Balkāru apgabala]] nodaļas pr-ka pienākumu izpildītājs (XI — XII 1923) un pr-ks (XII 1923 — VI 1928),
* VPP [[Taganroga]]s apriņķa ([[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novadā]]) nodaļas pr-ks (IX 1928 — III 1929),
* VPP [[Saļska]]s apriņķa (Ziemeļkaukāza novadā) nodaļas pr-ks (III 1929 — X 1930),
* VPP [[Armavira]]s pilsētas (Ziemeļkaukāza novadā) nodaļas pr-ks, 10. kavalērijas divīzijas [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] pr-ks (X 1930 — II 1931),
* [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās VPP]] Ziemeļkaukāza novada Pilnvarotās pārstāvniecības Strādnieku un zemnieku milicijas un kriminālmeklēšanas pārvaldes pr-ka vietnieks (II — VIII 1931),
* AVPP Ziemeļkaukāza novada pilnvarotā pārstāvja palīgs milicijas jomā, Strādnieku un zemnieku milicijas un kriminālmeklēšanas pārvaldes pr-ks (VIII 1931 — VII 1934),
* Ziemeļkaukāza (Ordžonikidzes no III 1937) novada [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK) pārvaldes Strādnieku un zemnieku milicijas pārvaldes pr-ks (VII 1934 — VI 1937),
* Ziemeļkaukāza (Ordžonikidzes) novada IeTK pārvaldes pr-ka palīgs (I 1935 — VI 1937),
* [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Gorkijas apgabala]] IeTK pārvaldes pr-ka palīgs (VI—X 1937),
* [[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas APSR]] iekšlietu Tautas komisārs (X 1937 — VIII 1938),
* [[PSRS Melnās jūras flote|Melnās jūras flotes]] IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes Īpašās nodaļas pr-ks (X 1937 — VIII 1938).

1931. gadā mācījās augstskolas sagatavošanas kursos Inženierekonomiskajā institūtā [[Rostova pie Donas|Rostovā]]&lt;!-- pie Donas? --&gt;.

Bija 1937. gada jūlijā izveidotas &quot;[[NKVD troikas|troikas]]&quot; loceklis. 1938. gada jūnijā ievēlēts par [[KPFSR Augstākā Padome|KPFSR Augstākās Padomes]] 1. sasaukuma deputātu no Krimas APSR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%B4%D0%B5%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%B2_%D0%92%D0%B5%D1%80%D1%85%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%A1%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%82%D0%B0_%D0%A0%D0%A1%D0%A4%D0%A1%D0%A0_I_%D1%81%D0%BE%D0%B7%D1%8B%D0%B2%D0%B0|title=Список депутатов Верховного Совета РСФСР I созыва|website=ru.wikipedia}}&lt;/ref&gt; [[Maskava (upe)|Maskavas]]—[[Oka]]s upes kuģniecības pr-ks 1938. gada augustā — decembrī, kad arestēts.

1939. gada 20. februārī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda A. Mihelsonam nāvessodu. Nošauts.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.memo.ru/history/nkvd/kto/biogr/gb336.htm|title=Михельсон Артур Иванович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā reabilitācija atteikta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BE%D0%BD,_%D0%90%D1%80%D1%82%D1%83%D1%80_%D0%98%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Михельсон, Артур Иванович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dienesta pakāpes ==

* [[vecākais milicijas majors]] (1936)
* [[valsts drošības majors]] (1937)

== Apbalvojumi ==

* [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1927)
* &quot;[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (V)&quot; (1931)
* &quot;[[Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieks|SZM goda darbinieks]]&quot; (1933)
* &quot;[[Valsts drošības goda darbinieks|VĀK—AVPP goda darbinieks]] (XV)&quot; (1934)
* [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1937)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1939. gada novembrī ar [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija rīkojumu A. Mihelsonam atņemts Sarkanā Karoga ordenis un Sarkanās Zvaigznes ordenis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Mihelsons, Artūrs}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1939. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>kzkkhynwp60j9vuqlcforhoyepj2il4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ansis Zalpēters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566358</id>
    <revision>
      <id>4464450</id>
      <parentid>4122547</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T23:17:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7492" sha1="0m8gwihmncfpbzl9gelpxh2ez7n47q5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|td=Krievija}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[valsts drošības vecākais majors]] (1935)
|  dienesta_laiks = 1918—1938
|          valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[Padomju Latvijas armija]]&lt;br /&gt;[[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība =
|     apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|&quot;VĀK—AVPP goda darbinieks (V)&quot;]] (1922)&lt;br /&gt;[[Sarkanā Karoga ordenis]] (1927)&lt;br /&gt;[[Valsts drošības goda darbinieks|&quot;VĀK—AVPP goda darbinieks (XV)&quot;]] (1932)&lt;br /&gt;[[Ļeņina ordenis]] (1937)
|      cits_darbs = 
}}
| dz_vieta = {{flaga|RUS}} [[Ramīgala]]s pagasts, [[Panevēža|Poņevēžas]] apriņķis, [[Kauņas guberņa|Kovnas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LTU}})
| dz_gads = 1899
| m_dat_alt = {{dat|1939|03|04}}
| attēls = Ansis Zalpēters.jpg
| att_izmērs = 
}}

'''Ansis Zalpēters''' bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]].

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1899. gadā [[Ramīgala]]s pagasta latviešu zemnieku ģimenē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt; Līdz 1915. gadam mācījās ģimnāzijā [[Rīga|Rīgā]]. No 1915. līdz 1918. gadam strādāja lauksaimniecībā.

1918. gada decembrī sāka dienestu [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (SZSA), kur līdz 1919. gada februārim bija sarkanarmietis (ierindnieks) Internacionālās divīzijas 41. Sibīrijas pulkā. 1919. gadā no februāra bija [[Padomju Latvijas armija]]s (PLA) Īpašās internacionālās divīzijas 1. brigādes štāba kara komisāra sekretārs, PLA / SZSA 2. latviešu divīzijas 1. brigādes štāba kara komisāra sekretārs (1919—1920). 1920. gadā bija SZSA 11. strēlnieku divīzijas 2. brigādes štāba kara komisāra sekretārs, 11. Petrogradas divīzijas 96. strēlnieku pulka kara komisāra palīgs.&lt;!-- Šo daļu piederība armijām avotos nav minēta. --&gt; [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1919. gada.

Pēc tam pārgāja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (ĀK), tajā un tās pēctecīgajās iestādēs strādāja šādos amatos:

* 11. Petrogradas divīzijas [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] (ĪN) informācijas&lt;!-- nodaļas? --&gt; priekšnieks (VI 1920 — I 1921),
* [[Somija]]s robežas ĪN pilnvarotais informācijas jomā (I—III 1921),
* [[Ļeņingradas kara apgabals|Petrogradas kara apgabala]] ĪN Informācijas nodaļas pr-ks (III 1921 — 1921),
* [[Pēterburgas guberņa|Petrogradas guberņas]] ĀK ĪN informācijas pr-ks, militārās informācijas pārzinis (1921),
* [[Kaukāzs|Kaukāza]] armijas ĪN Informācijas nodaļas pr-ka palīgs, Atsevišķās Kaukāza armijas ĪN pilnvarotais spiegošanas jomā, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] ĀK pilnvarotais spiegošanas jomā, Aizkaukāza ĀK 1. nodaļas pr-ka palīgs (1921—1923),
* Aizkaukāza ĀK Pretizlūkošanas nodaļas (PIN) 1. apakšnodaļas pr-ka pienākumu izpildītājs (IV—X 1923) un pr-ks (X 1923 — II 1924),
* [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] (AVPP) [[Aizkaukāza SFPR]] Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Austrumu nodaļas&lt;!-- &quot;un Aizkaukāza čekas&quot;. (1) Austrumu nod. bija arī Aizk. čekā vai (2) AVPP ASFPR un Aizk. čekas PP? 24. gadā vēl izmantots čekas nosaukums? --&gt; pr-ks (I — VI 1924),
* Aizkaukāza ĀK 3. grupas PIN pilnvarotais (VI — XII 1924),
* Aizkaukāza ĀK Austrumu nodaļas 1. apakšnodaļas pr-ks (1924 — XII 1924),
* Aizkaukāza ĀK ĪN pr-ka palīgs (XII 1924 — XII 1925),
* AVPP Aizkaukāza SFPR PP PIN pr-ks (XII 1925 — X 1928),
* AVPP [[Sibīrijas novads|Sibīrijas novada]] PP PIN pr-ks (XI 1928 — VIII 1930),
* AVPP [[Rietumsibīrijas novads|Rietumsibīrijas novada]] PP PIN pr-ks (VIII—X 1930),
* [[Sibīrijas kara apgabals|Sibīrijas kara apgabala]] ĪN pr-ks (X 1930 — I 1931),
* AVPP Rietumsibīrijas novada PP ĪN pr-ks (X 1930 — I 1931), pr-ka vietnieks (I 1931 — III 1932),
* AVPP [[Baltkrievijas PSR]] PP ĪN pr-ks (III 1932 — VII 1934),
* AVPP BPSR pilnvarotā pārstāvja 2. vietnieks, BPSR VPP priekšsēdētāja vietnieks (III 1933 — VII 1934),
* BPSR iekšlietu Tautas komisāra vietnieks (VII 1934 — I 1935),
* [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK) pārvaldes Valsts drošības pārvaldes (VDP) Slepeni politiskās nodaļas pr-ks (I— II 1935),
* Ļeņingradas apgabala IeTK pārvaldes VDP ĪN pr-ks un Ļeņingradas kara apgabala IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes (VDGP) ĪN pr-ks (II— VIII 1935),
* Rietumsibīrijas novada IeTK pārvaldes pr-ka vietnieks (VIII 1935 — IX 1936),
* [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] IeTK pārvaldes pr-ks (IX 1936 — IV 1937),
* PSRS IeTK VDGP 2. nodaļas pr-ka vietnieks (IV—VII 1937), pr-ks (VII 1937 — I 1938).

1938. gadā no janvāra līdz martam atradās PSRS IeTK VDGP rezervē, no marta līdz maijam — IeTK [[Samara|Kuibiševas]] hidromezgla būvēšanas pr-ka vietnieks un IeTK Samarlaga (labošanas darbu nometnes) 3. nodaļas pr-ks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd-pkka.narod.ru/zalpeter.htm|title=Залпетер Анс Карлович|website=НКВД-РККА}}&lt;/ref&gt;

1938. gada 22. maijā arestēts, apsūdzēts dalībā kontrrevolucionārā organizācijā un teroristisku aktu sagatavošanā. 1939. gada 4. martā [[PSRS Augstākā tiesa|PSRS Augstākās tiesas]] Kara kolēģija (AT KK) piesprieda A. Zalpēteram nāvessodu, kas izpildīts tajā pašā dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&amp;id=7420|title=Залпетер Анс Карлович|website=Сахаровский центр}}&lt;/ref&gt; 1940. gada februārī ar [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidija dekrētu A. Zalpēteram atņemts Sarkanā Karoga ordenis un Ļeņina ordenis. 1958. gadā reabilitēts ar PSRS AT KK lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%97%D0%B0%D0%BB%D0%BF%D0%B5%D1%82%D0%B5%D1%80,_%D0%90%D0%BD%D1%81_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Залпетер, Анс Карлович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zalpēters, Ansis}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Panevēžas apriņķī dzimušie]]
[[Kategorija:1939. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>0m8gwihmncfpbzl9gelpxh2ez7n47q5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Benjamins Gersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570038</id>
    <revision>
      <id>4464551</id>
      <parentid>4324619</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:15:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3774" sha1="1z8gxursbt1oof1ybwz24oj4e61rni8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Tukuma apriņķis|Tukums|td=Latvija}}
| dz_gads = 1891
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| m_dat_alt = {{dat|1940|01|26}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[valsts drošības majors]] (1935)
|  dienesta_laiks = 1918—1938
|          valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]&lt;br /&gt;{{USSR}}
|       struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|VĀK]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|VPP]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|AVPP]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība =
|     apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|&quot;VĀK—VPP goda darbinieks (V)&quot;]]&lt;br /&gt;[[Valsts drošības goda darbinieks|&quot;VĀK—VPP goda darbinieks (XV)&quot;]]
|      cits_darbs = 
}}
| attēls = Attēls:Benjamins Gersons.jpg
| att_izmērs = 200px
| vārds_orig = ''Вениамин Герсон''
}}
'''Benjamins Gersons''' ({{val|ru|Вениамин Леонардович Герсон}}; dzimis 1891. gadā [[Tukums|Tukumā]]) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] valsts drošības iestāžu darbinieks.&lt;!-- 3 rombi uz zīmotnēm — jābūt 3. ranga valsts drošības komisāram, bet avotos norādīts VD majors --&gt;

== Dzīvesgājums ==
Piedzimis 1891. gadā Tukumā. Līdz 1917. gadam strādāja par grāmatvedi apdrošināšanas kompānijā [[Rīga|Rīgā]]. [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs kopš 1917. gada. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuvis par [[Revolucionārā kara padome|Republikas Revolucionārās kara padomes]] Kara kontroles nodaļas sekretāru. No 1918. gada augusta — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s Īpašās nodaļas sekretārs, no 1920. līdz 1926. gadam bija [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] personīgais sekretārs. Darbojies Dzeržinska piemiņas iemūžināšanas komisijā (pēc viņa nāves 1926. gadā). Līdzās kopš 1920. gada — [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts politiskās pārvaldes]] lietveža palīgs. [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] sekretariāta priekšnieka palīgs no 1936. gada, sporta biedrības &quot;Dinamo&quot; Centrālās padomes pārvaldes priekšnieks.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

1938. gada 3. martā arestēts. Iekļauts 1940. gada 16. janvāra tā saucamajā [[Staļina nošaujamo saraksti|Staļina nošaujamo sarakstā]], 24. janvārī [[PSRS Augstākā tiesa|PSRS Augstākās tiesas]] Kara kolēģija (AT KK) piesprieda Gersonam nāvessodu, kurš izpildīts 26. janvārī. 1955. gadā PSRS AT KK Gersonu reabilitēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%93%D0%B5%D1%80%D1%81%D0%BE%D0%BD,_%D0%92%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B0%D0%BC%D0%B8%D0%BD_%D0%9B%D0%B5%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Герсон, Вениамин Леонардович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Gersons, Benjamins}}
[[Kategorija:1891. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tukumā dzimušie]]
[[Kategorija:1940. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>1z8gxursbt1oof1ybwz24oj4e61rni8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liams Kērks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570154</id>
    <revision>
      <id>4464336</id>
      <parentid>4395813</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:35:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4464336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4048" sha1="qcaydk1oa3tk6tvyojjrpymwu46v5kr" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Liams Kērks
| vārds_orig = ''Liam Kirk''
| attēls = 2024-08-25 Lausitzer Füchse gegen Eisbären Berlin (Vorbereitungsspiel Saison 2024-25) by Sandro Halank–073.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Liams Kērks 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|3}}
| dz_viet = {{vieta|Lielbritānija|Anglija|Jorkšīra un Hambera|Dienvidjorkšīra|Meltbi}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=185}}
| svars = {{mērvienība|kg=85}}
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2016
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|GER}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
| numurs = 94
| amats = 
| līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2016—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|GBR}}
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 189., septītajā kārtā
| dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = * [[Vācijas hokeja līga]] – 2025, 2026
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Liams Kērks''' ({{val|en|Liam Kirk}}; dzimis {{dat|2000|1|3}}) ir [[Lielbritānija]]s profesionāls hokeja kreisās malas uzbrucējs, kurš pašlaik (2026) spēlē [[Vācijas hokeja līga]]s klubā [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]. Pirms tam pārstāvēja [[Čehijas Ekstralīga]]s (ELH) komandu [[HC Litvínov|''HC Litvínov'']]. Kērks savu karjeru sāka [[Lielbritānijas Elites hokeja līga]]s klubā [[Šefīldas Steelers|Šefīldas &quot;Steelers&quot;]].

2024. gada 12. maijā [[Vācijas hokeja līga]]s komanda [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]] paziņoja, par līguma noslēgšanu ar Kērku uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britishicehockey.co.uk/post/liam-kirk-joins-german-champions-eisbaren-berlin-on-two-year-deal/|title=Liam Kirk Joins German Champions Eisbären Berlin On Two-Year Deal|date=12 May 2024|access-date={{dat|2025|04|26||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911165256/https://www.britishicehockey.co.uk/post/liam-kirk-joins-german-champions-eisbaren-berlin-on-two-year-deal/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eisbaeren.de/news/detail/liam-kirk-wechselt-zu-den-eisbaeren|title=Liam Kirk wechselt zu den Eisbären|date=12 May 2024|access-date={{dat|2025|04|26||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911170503/https://www.eisbaeren.de/news/detail/liam-kirk-wechselt-zu-den-eisbaeren}}&lt;/ref&gt;

Starptautiskajā hokejā Kērks pārstāv [[Lielbritānijas hokeja izlase|Lielbritānijas izlasi]], palīdzot tai [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2018. gada IIHF pasaules čempionāta I divīzijas]] turnīrā izcīnīt paaugstinājumu uz Elites divīziju, bet pēc tam spēlējis svarīgu lomu komandā [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada pasaules čempionātā]].

2018. gada jūnijā Kērku [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] draftēja [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo Anglijā dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru izvēlējusies [[NHL]] komanda.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/ice-hockey/44592451|title=NHL draft: England's Liam Kirk picked by Arizona Coyotes|date=24 June 2018|work=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.eliteprospects.com/player/230605/liam-kirk/ Eliteprospects.com profils]
* [https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=196613/ Ihockeydb.com profils]

{{Lielbritānija-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kirks, Liams}}

[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Eisbaren&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>qcaydk1oa3tk6tvyojjrpymwu46v5kr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570585</id>
    <revision>
      <id>4464298</id>
      <parentid>4462395</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:34:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60631" sha1="ol2v48idwqix6vjnbuanl9ro1r1ot3l" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomass Hēnekls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Stepfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīvens Strongs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Romigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īans Šercers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mario Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukāšs Dostāls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Petrs Mrāzeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Radko Gudass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Ruta]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Rapersvīlas-Jonas &quot;Lakers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zaha]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Palāts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dāvids Kempfs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Kaše]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viljams Rērts]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Larsens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Mēlgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Andersens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Checkers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kjērs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Andrē Turiņī]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoels Hofers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Niko Doss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olens Zelvēgers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bouens Bairems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Keidens Gūlī]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeimijs Oleksiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ouens Pauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Koltons Pareiko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deimons Seversons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Bantings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Tanevs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Ganters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Makbeins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dosons Mersers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džēreds Makenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Pols]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Heigels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ridlijs Greigs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Lūks Dibuā]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Endrū Mandžapane]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Bedārds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

=== {{Ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeksons Vistls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Rups]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Lausitzer Füchse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Filipss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Mosijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bens O'Konors]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Bačs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Saale Bulls]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kems Kritlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Dugans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Noriss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Leiks]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Alaska Nanooks]]''
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Nērstebē]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Östersunds IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Dzukarello Osens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Tūresens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lasi Lehtinens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Kaski]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Veli Mati Vitasmeki]]
|{{flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūso Rīkola]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Innala]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juha Jēske]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konsta Heleniuss]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peka Jormaka]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kapanens]]
|{{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Pūstinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artu Hiri]]
|{{flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Granlunns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īro Pakarinens]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Reto Berra]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Akira Šmids]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Lefels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Zentelers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Kuraševs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simions]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tristans Šervejs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kalvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Getans Hāss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Džons Hainss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Trejs Augustins]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Laions]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Nedeļkovičs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sets Džonss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūks Hjūzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džefs Petrijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Metjū Kesels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeiks Sandersons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidijs Tkačuks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Trevors Zīgrass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Kanins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Boldijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Gudro]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kouls Kofīlds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Heiss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Broks Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džoels Farabī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Filips Bozons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Wolves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilenens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Ovitū]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Kantagalo]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Floriāns Čakiašvili]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomā Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Stefāns Da Kosta]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|FRA}} [[Ducs d'Angers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomā Simonsens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Batists Brušs]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ņikita Bojarkins]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Chaika&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sergejs Kudrjavcevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Madi Dihanbeks]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oļegs Boiko (hokejists)|Oļegs Boiko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Musorovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Grencs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Elvis Merzļikins]]
|{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ēriks Vītols]]
|{{Flaga|Somija}} [[KeuPa HT]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Truā-Rivjēras &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-

| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|{{flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raivis Ansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vilksbāras/Skrentonas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Gavars]]
|{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miks Indrašis]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Masačūsetsas Universitāte Emerstā]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|Polija}} ===
* Galvenais treneris: [[Roberts Kalābers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džons Marijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomašs Fučiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Davids Zabolotni]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bartošs Cjura]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Vajda]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arkadjušs Kosteks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Macejs Kručeks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kamils Gurnijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marcins Kolušs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Vanackis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mateušs Briks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pavels Droņa]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Ravensburg Towerstars]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Komorskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bartošs Fraško]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Pašs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Vronka]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[Podhale Nowy Targ]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zigmunts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gžegožs Pasjuts]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kamils Valenga]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mateušs Mihalskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kšištofs Macjass]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Prince Albert Raiders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Dzjubiņskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[TH Unia Oświęcim]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alans Liščarčiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Macejs Urbanovičs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Krenžoleks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[KH Zagłębie Sosnowiec]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Kreigs Remzijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matejs Tomeks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Škoda Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stanislavs Škorvāneks]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vitkovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Peters Čerešņāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Šimons Nemecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Fehērvārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Cingels]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kudrna]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jurajs Slafkovskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Kelemens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Cehlāriks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viliams Čaho]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Daņo]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Libors Hudāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Tatars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matušs Sukels]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|Vācija}} ===
* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Ančička]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Forlers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismans]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksimiliāns Šūbers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lukass Kēlble]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tobiass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vojcehs Stahovjaks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Džeisons Peterka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jasins Ēlics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tumijs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Miheliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Šturms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kolins Ugbelike]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leonards Frēderls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jespers Valstets]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Gustavsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Dālīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūkass Bengtsons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Hēds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Viktors Hedmans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adrians Kempe]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūels Ēriksons Eks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Ungers Sērums]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Sērensens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pontuss Holmberjs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fābians Seterlunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Jūhansons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viktors Olofsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Fredēns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Burakovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2024/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>ol2v48idwqix6vjnbuanl9ro1r1ot3l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464316</id>
      <parentid>4464298</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60633" sha1="dlao3ff200ywhnm6xjam5rbfuvqif59" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==

=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Madlēners]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomass Hēnekls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC VSV]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kilians Cindels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Stepfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Niko Brunners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīvens Strongs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Thurgau]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Henrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ali Vukovics]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emilio Romigs]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Manuels Ganāls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īans Šercers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Nisners]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mario Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukāšs Dostāls]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Petrs Mrāzeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Radko Gudass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Kempnijs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Ruta]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Rapersvīlas-Jonas &quot;Lakers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zaha]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Palāts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dāvids Kempfs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Kaše]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kubalīks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Tomāšeks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Viljams Rērts]]
|{{flaga|Dānija}} [[Redovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Dānija}} [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Larsens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Storms]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Mēlgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Andersens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Checkers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kjērs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Šulcs]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Esbjergas &quot;Energy&quot;]]
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Andrē Turiņī]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoels Hofers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Niko Doss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olens Zelvēgers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bouens Bairems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Keidens Gūlī]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeimijs Oleksiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ouens Pauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Koltons Pareiko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deimons Seversons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Bantings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Tanevs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Ganters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džeks Makbeins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dosons Mersers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džēreds Makenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Pols]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Kozenss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brendons Heigels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ridlijs Greigs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Lūks Dibuā]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Endrū Mandžapane]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Tavaress]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Bedārds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|}

=== {{Ih|GBR}} ===
* Galvenais treneris: [[Pīters Rasels]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeksons Vistls]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Bens Baunss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukass Brains]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Rups]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Lausitzer Füchse]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Deivids Filipss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marks Ričardsons]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Tetlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Evans Mosijs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bens O'Konors]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Guildford Flames]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džošs Bačs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sems Džonss (hokejists)|Sems Džonss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Natenjels Halberts]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[HC Innsbruck]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Deiviss (hokejists)|Bens Deiviss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lahovics]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Glasgow Clan]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Brets Perlīni]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Saale Bulls]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kems Kritlovs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Manchester Storm]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Liams Kērks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sems Dugans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Cardiff Devils]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šons Noriss]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kols Šudra]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Karans]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Coventry Blaze]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olijs Beteridžs]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Nottingham Panthers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |75
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Dauds]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Sheffield Steelers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bens Leiks]]
|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} ''[[Belfast Giants]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Keids Neilsons]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Alaska Nanooks]]''
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Stokholmas &quot;AIK Ishockey&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Henriks Haukelands]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Nērstebē]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IF Björklöven]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Östersunds IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Kosastuls]]
|{{flaga|Itālija}} ''[[Pustertal Wölfe]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Treteness]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matss Dzukarello Osens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Fištaunas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Tūresens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===

* Galvenais treneris: [[Juka Jalonens]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Harri Seteri]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel-Bienne]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lasi Lehtinens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olli Mēte]]
|{{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Kaski]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Veli Mati Vitasmeki]]
|{{flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Tappara&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūso Rīkola]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jere Innala]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jese Puljujervi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juha Jēske]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konsta Heleniuss]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peka Jormaka]]
|{{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Kapanens]]
|{{flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Pūstinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artu Hiri]]
|{{flaga|Somija}} [[Oulu &quot;Kärpät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Granlunns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[IK Oskarshamn]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saku Menalanens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īro Pakarinens]]
|{{flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Reto Berra]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Akira Šmids]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Svens Jungs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romēns Lefels]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Romans Josi]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Zentelers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nino Nīderreiters]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Kuraševs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dario Simions]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |60
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tristans Šervejs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |68
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabriss Hercogs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kalvins Tirkaufs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Getans Hāss]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Biel]]''
|}

== B grupa ==

=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Džons Hainss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Trejs Augustins]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Laions]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Alekss Nedeļkovičs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sets Džonss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūks Hjūzs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džefs Petrijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Metjū Kesels]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeiks Sandersons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidijs Tkačuks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Trevors Zīgrass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūks Kanins]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mets Boldijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džonijs Gudro]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kouls Kofīlds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens Leonards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Boston College Eagles]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Heiss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Broks Nelsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |57
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džoels Farabī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Filips Bozons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Wolves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Ilenens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Jokers de Cergy-Pontoise]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Ovitū]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Enzo Kantagalo]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Floriāns Čakiašvili]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomā Tirī]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valentēns Klero]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Vítkovice Ridera]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Stefāns Da Kosta]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas &quot;Avtomobilist&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|FRA}} [[Ducs d'Angers]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomā Simonsens]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Batists Brušs]]
| {{flaga|FRA}} [[Boxers de Bordeaux]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Gaļims Mambetalijevs]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ņikita Bojarkins]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Andrejs Šutovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Chaika&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sergejs Kudrjavcevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Madi Dihanbeks]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oļegs Boiko (hokejists)|Oļegs Boiko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Habarovskas &quot;Amur&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Musorovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Rahmanovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dmitrijs Grencs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Elvis Merzļikins]]
|{{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ēriks Vītols]]
|{{Flaga|Somija}} [[KeuPa HT]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kārlis Čukste]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Truā-Rivjēras &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arvils Bergmanis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aļaskas &quot;Nanooks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-

| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Renārs Krastenbergs]]
|{{flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|{{flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raivis Ansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vilksbāras/Skrentonas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Gavars]]
|{{flaga|ASV}} [[Sv. Lorenca Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miks Indrašis]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Brynäs IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Bukarts]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Masačūsetsas Universitāte Emerstā]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|Polija}} ===
* Galvenais treneris: [[Roberts Kalābers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džons Marijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tomašs Fučiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Davids Zabolotni]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EHC Freiburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bartošs Cjura]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Vajda]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Arkadjušs Kosteks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Macejs Kručeks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kamils Gurnijs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Marcins Kolušs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Vanackis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mateušs Briks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pavels Droņa]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Ravensburg Towerstars]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Komorskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bartošs Fraško]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Pašs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Vronka]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[Podhale Nowy Targ]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavels Zigmunts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gžegožs Pasjuts]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kamils Valenga]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mateušs Mihalskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Katowice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kšištofs Macjass]]
|{{Flaga|Kanāda}} ''[[Prince Albert Raiders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Dzjubiņskis]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[TH Unia Oświęcim]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alans Liščarčiks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[GKS Tychy]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Macejs Urbanovičs]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[JKH GKS Jastrzębie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Krenžoleks]]
|{{Flaga|Polija}} ''[[KH Zagłębie Sosnowiec]]''
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Kreigs Remzijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matejs Tomeks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Škoda Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stanislavs Škorvāneks]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mārio Grmans]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vitkovice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Františeks Gajdošs]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Nitra]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Peters Čerešņāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Šimons Nemecs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Martins Fehērvārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Cingels]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrejs Kudrna]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jurajs Slafkovskis]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Kelemens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mareks Hrivīks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Cehlāriks]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viliams Čaho]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Daņo]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Pospīšils]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Faško-Rudāšs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Libors Hudāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomāšs Tatars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matušs Sukels]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|Vācija}} ===
* Galvenais treneris: [[Harolds Kreiss]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Grūbauers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Nīderbergers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Ančička]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tobiass Forlers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kajs Vismans]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maksimiliāns Šūbers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fābio Vāgners]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lukass Kēlble]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Morics Millers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksimiliāns Kastners]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tobiass Eders]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vojcehs Stahovjaks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džons Džeisons Peterka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Ēls]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Düsseldorfer EG]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jasins Ēlics]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pārkers Tumijs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Ķelnes &quot;Haie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marks Miheliss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Kahūns]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Fišbuhs]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Manheimas &quot;Adler&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Šturms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |79
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kolins Ugbelike]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Īzerlonas &quot;Roosters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leonards Frēderls]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frederiks Tifelss]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jespers Valstets]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Filips Gustavsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Dālīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Lūkass Bengtsons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Hēds]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Viktors Hedmans]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adrians Kempe]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūels Ēriksons Eks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Ungers Sērums]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Leksands IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Sērensens]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pontuss Holmberjs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fābians Seterlunds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |59
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Līnuss Jūhansons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Färjestad BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Viktors Olofsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Fredēns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kārls Grundstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andrē Burakovskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|}

== Skatīt arī ==

* [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2024/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2024. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>dlao3ff200ywhnm6xjam5rbfuvqif59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autodoc</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574558</id>
    <revision>
      <id>4464500</id>
      <parentid>4460145</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:38:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10899" sha1="cru14q1qe2nu9uahg4pn18jo1av4q75" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Autodoc''
| company_type = Eiropas komercsabiedrība
| location_city = [[Berlīne]]
| location_country = [[Vācija]]
| foundation = 2008. gada 1. maijs
| num_employees = {{sk|5500}} (2025)
| website = https://www.autodoc.lv/
| industry = mazumtirdzniecība / e-komercija
| revenue = 1,6 miljardi eiro (2024)
| company_logo = Autodoc_logo.svg
| key_people = Dmitrijs Zadorožnijs, Aleksejs Kletenkovs, Lennarts Šmits
}}
'''''Autodoc''''' (stilizēti ar lielajiem burtiem '''''AUTODOC''''') ir [[Vācija]]s [[Elektroniskā tirdzniecība|e-komercijas]] uzņēmums, kas pārdod auto rezerves daļas un saistītos produktus 27 Eiropas valstīs, kā arī sniedz informāciju par automobiļu rezerves daļām un transportlīdzekļu apkopi. Tā galvenie klienti ir privātpersonas un nelielas darbnīcas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/unternehmen/autoteilehaendler-autodoc-das-wachstumswunder-aus-berlin-17342180.html|title=Autoteilehändler Autodoc: Das Wachstumswunder aus Berlin|website=FAZ.NET|access-date=2024-06-28|date=2021-05-18|language=de}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmumu 2008. gadā kā ''E&amp;S Pkwteile GmbH'' dibināja Aleksejs Erdle, Makss Vegners un Vitālijs Kungels. Pirmajos gados uzņēmums atradās [[Berlīne]]s rajonā Vaisenzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.handelsblatt.com/technik/it-internet/start-up-finanzierung-online-ersatzteilehaendler-autodoc-sucht-investor-vor-boersengang/27981910.html|title=Handelsblatt|website=www.handelsblatt.com|access-date=2024-06-28}}&lt;/ref&gt; Kopš 2010. gada tā biroju un loģistikas telpas atrodas Berlīnē, Lihtenbergā. Paplašināšanās [[Austrija]]s un [[Šveice]]s virzienā sākās 2011. gadā, kam sekoja ienākšana [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Spānija|Spānijā]] 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.welt.de/wirtschaft/gruenderszene/article239365021/Autodoc-100-Prozent-in-Gruenderhand-erstaunlicher-Weg-zur-Umsatzmilliarde.html|title=Autodoc: 100 Prozent in Gründerhand – erstaunlicher Weg zur Umsatzmilliarde - WELT|website=DIE WELT|access-date=2024-06-28|date=2022-06-17|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutsche-startups.de/2018/07/25/autodoc-254-millionen/|title=Ein Grownup, das kaum einer kennt (254 Mio. Umsatz)|website=deutsche-startups.de|access-date=2024-06-28|date=2018-07-25|language=de-DE}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā kompāniju pārdēvēja par ''Autodoc GmbH''. Līdz 2016. gadam tās gada ieņēmumi pārsniedza 100 miljonus eiro, bet 2017. gadā pārsniedza 250 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/1349440/autodoc-annual-revenue/|title=Autodoc annual revenue 2021|website=Statista|access-date=2024-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā ''Autodoc'' paplašināja savu produktu klāstu, iekļaujot rezerves daļas [[kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un citam komerctransportam.&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amz.de/autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardaer-auf|title=Autodoc steigt zum Umsatz-Milliardär auf|last=GmbH|first=Schlütersche Fachmedien|website=www.amz.de|access-date=2024-06-28|language=de}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā kompānijas gada ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu eiro.&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;

2018. gadā ''[[Financial Times]]'' kompāniju atzina par vienu no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā, pamatojoties uz [[ieņēmumi]]em.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/cf0c5fce-3112-11e8-b5bf-23cb17fd1498|title=The FT 1000: The complete list of Europe’s fastest growing companies|work=Financial Times|access-date=2024-06-28|date=2018-02-11|last=Blood|first=David}}&lt;/ref&gt; 2021. gada septembrī ''Autodoc'' mainīja savu juridisko formu uz publisku sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Kopš 2022. gada novembra uzņēmums darbojas kā ''Autodoc SE'' (''Societas Europaea'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://logistik-heute.de/news/erweiterung-doppelte-logistikflaeche-fuer-autoteile-31718.html|title=Erweiterung: Doppelte Logistikfläche für Autoteile - Finanzierung (Logistikimmobilien) {{!}} News {{!}} LOGISTIK HEUTE - Das deutsche Logistikmagazin|website=logistik-heute.de|access-date=2024-06-28|language=de}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā ''Autodoc'' ieņēmumi pieauga līdz 1,3 miljardiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/finanzen/online-autoteilehaendler-autodoc-2-3-milliarden-euro-wert-19674475.html|title=Online-Autoteilehändler Autodoc 2,3 Milliarden Euro wert|website=FAZ.NET|access-date=2024-06-28|date=2024-04-24|language=de}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā ''Autodoc'' apgrozījums sasniedza aptuveni 1,6 miljardus eiro.&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Facts and figures: AUTODOC in numbers |url=https://autodoc.group/en/facts-and-figures/ |website=autodoc.group |access-date=2025-10-10 |language=en }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā uzņēmums pārdeva 72,5 miljonus preču vienību (10,7% pieaugums salīdzinājumā ar 65,5 miljoniem 2024. gadā), apstrādājot 18,9 miljonus pasūtījumu (12,4% pieaugums salīdzinājumā ar 16,8 miljoniem 2024. gadā).

Aktīvo klientu skaits 2025. gadā pieauga līdz 9,3 miljoniem cilvēku (10,4% pieaugums salīdzinājumā ar 8,4 miljoniem 2024. gadā), savukārt kopējais klientu skaits kopš uzņēmuma dibināšanas 2008. gadā pieauga līdz vairāk nekā 30 miljonus cilvēku (+16,9% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

== Pārskats ==
Uzņēmuma preču klāstā ir aptuveni 7,8 miljoni [[dzinējs|dzinēju]], šasiju, apgaismojuma, elektrosistēmu, ventilācijas un [[riepa|riepu]] sektora rezerves daļu [[vieglais automobilis|vieglajiem autompbiļiem]], kravas automobiļiem un [[motocikls|motocikliem]] — vairāk nekā {{sk|75000}} transportlīdzekļu modeļu (176 vieglo automobiļu, 23 kravas automašīnu un 154 motociklu markām no {{sk|2700}} zīmolu ražotājiem). ''Autodoc'' darbojas 27 Eiropas valstīs un nodarbina aptuveni {{sk|6000}} cilvēku 13 uzņēmuma atrašanās vietās.&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;

2018. gadā ''Autodoc'' bija oficiālais ''ADAC Rally Masters'' partneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.automobilsport.com/deutschland-rallye-adac-prime-locations---179516.html|title=Prime locations at the ADAC Rallye Deutschland - automobilsport.com|website=www.automobilsport.com|access-date=2024-06-28}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ''Autodoc'' bija [[Pasaules rallija čempionāts|FIA pasaules rallija čempionāta]] (WRC) oficiālais partneris un visu Eiropas posmu sponsors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ralliturk.net/v2/index.php/2019/01/21/wrc-seals-new-partnership-with-car-parts-giant-autodoc/|title=WRC SEALS NEW PARTNERSHIP WITH CAR PARTS GIANT AUTODOC {{!}} RalliTürk|last=GÜNARSLAN -|first=Murat|website=www.ralliturk.net|access-date=2024-06-28|date=2019-01-21|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/news-archive/wrc/wrc-seals-autodoc-partnership/|title=WRC|website=WRC|access-date=2024-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Autodoc'' atklāja tiešsaistes platformu ''Autodoc Club''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://applicantes.com/autodoc-app-comprar-recambios-coche/|title=Autodoc, la app para comprar cualquier recambio que tu coche necesite|last=Patrocinado|first=Post|website=Applicantes - Información sobre apps y juegos para móviles|access-date=2024-06-28|language=es}}&lt;/ref&gt; un 2020. gadā izlaida lietotni [[iOS]] un ''[[Android]]'' un ''Autodoc Plus'' programmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.notimerica.com/comunicados/noticia-comunicado-autodoc-continua-ritmo-crecimiento-20200429142751.html|title=Autodoc continúa su ritmo de crecimiento|last=Press|first=Europa|website=www.notimerica.com|access-date=2024-06-28|date=2020-04-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europapress.es/comunicados/internacional-00907/noticia-comunicado-autodoc-lanza-programa-condiciones-especiales-clientes-habituales-20200528130711.html|title=Autodoc lanza un programa de condiciones especiales para clientes habituales|last=Press|first=Europa|website=www.europapress.es|access-date=2024-06-28|date=2020-05-28}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ''Autodoc'' noslēdza partnerības līgumu ar autonozares datubāžu izstrādātāju ''TecAlliance''. Sadarbības ietvaros tika integrēta ''Order Manager B2B'' platforma, lai automatizētu pasūtījumu apstrādes un rēķinu izrakstīšanas procesus.

2025. gadā uzņēmuma preču klāsts paplašinājās par 16,2% (un sasniedza 7,8 miljonus preču, salīdzinot ar 6,7 miljoniem iepriekšējā gadā).

''Autodoc'' pieder arī trīs pašmāju rezerves daļu zīmoli: ''Ridex'', ''Stark'' un ''goCore''. To pārdošanas apjoms 2025. gadā sasniedza 17,7 miljonus preču. Pārdotākais no tiem ir ''Ridex''. Pašmāju zīmolu sortiments paplašinājās par 19,7%, pārsniedzot 94 000 vienību.

''Autodoc'' pārdod preces, izmantojot savu lietotni, interneta veikalus, ''Autodoc Marketplace'' un trešo pušu tirgus platformas. ''Autodoc'' lietotne tika palaista 2016. gadā un līdz 2025. gadam tā tikusi instalēta vairāk nekā 15 miljonos ierīču. Kopš palaišanas lietotne ir lejupielādēta aptuveni 141 miljonu reižu.{{fact}}

== Loģistika ==
''Autodoc'' darbojas 27 Eiropas valstīs un nodarbina vairāk nekā 5 500 cilvēku 13 uzņēmuma atrašanās vietās,&lt;ref name=&quot;autodoc-steigt-zum-umsatz-milliardar-auf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;autodoc.group&quot; /&gt; tostarp Beļģijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Itālijā, Kazahstānā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Ukrainā, Moldovā, Francijā un Čehijas Republikā.

''Autodoc'' ir tehnoloģiju centrs Lisabonā, Portugālē, kas atbalsta uzņēmuma digitālo platformu attīstību.

Uzņēmuma loģistikas infrastruktūra ir koncentrēta ap četriem centriem: lielākais loģistikas centrs atrodas Ščecinā, Polijā, lielās reģionālās noliktavas — Hebā, Čehijā un Berlīnē, Vācijā, savukārt Rietumeiropas tirgus apkalpojošais izplatīšanas centrs — Gentē, Beļģijā. Saskaņā ar 2025. gada datiem vidēji dienā no noliktavām tika nosūtīti 200 000 preču.

Loģistikas centrs Ščecinā tika atvērts 2018. gadā un 2020. gada septembrī tika paplašināts ar daļēji automatizētu izplatīšanas centru. 2022. gada decembrī tika pabeigts jauns loģistikas centrs ar 40 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; noliktavu platību, palielinot uzņēmuma kopējo noliktavu platību Ščecinā līdz 70 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Tiešsaistes mazumtirdzniecības vietnes]]</text>
      <sha1>cru14q1qe2nu9uahg4pn18jo1av4q75</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024. gada NHL drafts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574713</id>
    <revision>
      <id>4464297</id>
      <parentid>4461846</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:32:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4464297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7993" sha1="5rx4259yrveqtlmb2aum498yx1kiwzj" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
|name=2024. gada NHL drafts
|logo=
|logosize=
|image=
|imagesize=
|caption=
|date=[[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28]].-[[29. jūnijs]]
|time=
|location={{vieta|ASV|Nevada|Paradiasa|3s=Paradaisa (Nevada)}}
|network=
|first={{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]]
|first_t=[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
|first_r=32
|most=
|fewest=
|overall=225
|latv1_nr=90
|latv1=[[Ēriks Mateiko]]
|latv2_nr=134
|latv2=[[Mikus Vecvanags]]
|latv3_nr=214
|latv3=[[Darels Uļjanskis]]
|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
|prev_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]
|next_year=[[2025. gada NHL drafts|2025]]
}}
'''2024. gada NHL drafts''' bija 62. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28.]] un [[29. jūnijs|29. jūnijā]], ''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]'' sarīkojumu hallē [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]]. Kopā draftēja 225 spēlētāji septiņās kārtās.

Saskaņā ar 2024. gada aprīļa līgumu visas deaktivizētās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] franšīzes drafta tiesības tika nodotas jaunajam [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]].&lt;ref name=&quot;UTA announcement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-bog-approves-establishment-of-new-franchise-in-utah|title=NHL BOG approves establishment of new franchise in Utah|website=NHL.com|date=April 18, 2024|access-date=April 28, 2024}}&lt;/ref&gt; [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] pirmo reizi franšīzes vēsturē ieguva pirmo kopējo drafta izvēli. Pirmās trīs drafta izvēles bija [[Maklins Selebrīni]], kuru kā pirmo izvēlējās Sanhosē &quot;Sharks&quot;, kā otro [[Artjoms Ļevšunovs|Artjomu Ļevšunovu]] izvēlējās [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] un kā trešo [[Bekets Seneke|Beketu Seneku]] izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

2024. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā tika izvēlēti arī 3 latviešu hokejisti, trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījusies latviešu uzbrucēju [[Eriks Mateiko|Ēriku Mateiko]]. Ar 134. numuru 5. kārtā [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] draftēja [[Mikus Vecvanags|Miku Vecvanagu]], bet ar 214. numuru 7. kārtā Anahaimas &quot;Ducks&quot; izraudzījās [[Darels Uļjanskis|Darelu Uļjanski]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=''Capitals'' trešajā raundā izvēlas Mateiko, draftē arī Vecvanagu un Uļjanski |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015 |accessdate={{dat|2024|7|3||bez}} |agency=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2024|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== 1. kārta ==
[[Attēls:Artyom Levshunov Michigan State at Wisconsin IMG 0044 (1).jpg|thumb|[[Artjoms Ļevšunovs]] (2. drafta izvēle)]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Baltkrievija}} [[Artjoms Ļevšunovs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Bekets Seneke]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Keidens Linstroms]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Demidovs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Tidžs Iginla]]
|[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārters Jakemčuks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Bērklijs Ketons]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeins Parehs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Antons Silājevs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems Dikinsons]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|ASV}} [[Zīvs Baiems]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Džets Lučanko]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Somija}} [[Konsta Heleniuss]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Norvēģija}} [[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Čehija}} [[Adams Jiričeks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Teriks Paračaks]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Saša Boisverts]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Trevors Konelijs]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|ASV}} [[Kouls Eizermens]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Heigs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Krievija}} [[Jegors Surins]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stains Sūlbergs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Boudins]]
|[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Dīns Letorno]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Liams Grīntri]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Mareks Vanekers]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Krievija}} [[Matvejs Gridins]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Somija}} [[Emīls Hemings]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[E. Dž. Emerijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Bens Danfords]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems O'Reilijs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|90
|{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Mateiko]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|134
|{{flaga|Latvija}} [[Mikus Vecvanags]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|214
|{{flaga|Latvija}} [[Darels Uļjanskis]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== Draftēto spēlētāju pārstāvētās valstis ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:2.5em;&quot; | Vieta
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:15em;&quot; | Valsts
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:4em;&quot; | Drafta izvēles
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:6em;&quot; | Procentuāli
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:12.5em;&quot; | Augstākā izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Ziemeļamerika]] !! 128 !! 56.9% !!
|-
| 1 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Kanāda}} || 90 || 40% || Maklīns Selebrīni, 1.izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 2 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|ASV}} || 38 || 16.9% || Zīvs Baiems, 12. izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Eiropa]] !! 97 !! 43.1% !!
|-
| 3 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Krievija}} || 27 || 12% || Ivans Demidovs, 5. izvēle
|-bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 4 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Zviedrija}} || 22 || 9.8% || Lukass Petešons, 35. izvēle
|-
| 5 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Somija}} || 18 || 8% || Konsta Heleniuss, 14. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 6 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Čehija}} || 13 || 5.8% || Adams Jiričeks, 16. izvēle
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 7 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Norvēģija}} || 4 || 1.8% || Mikaēls Brandsegs-Nīgards, 15. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Šveice}} || 4 || 1.8% || Leons Mugli, 52. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; | 8 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Baltkrievija}} || 3 || 1.3% || Artjoms Ļevšunovs, 2. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Latvija}} || 3 || 1.3% || Ēriks Mateiko, 90. izvēle
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | 9 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Austrija}} || 1 || 0.4% || Gregors Bībers, 98. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Slovēnija}} || 1 || 0.4% || Jans Goličičs, 118. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Slovākija}}|| 1 || 0.4% || Miroslavs Šatans, 212. izvēle
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējāss aites ==
* [http://www.hockeydb.com/ihdb/draft/nhl2024e.html 2024 NHL Entry Draft player stats] vietnē [http://www.hockeydb.com The Internet Hockey Database]
{{NHL drafti}}

[[Kategorija:2024. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>5rx4259yrveqtlmb2aum498yx1kiwzj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464311</id>
      <parentid>4464297</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:56:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1. kārta */</comment>
      <origin>4464311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7994" sha1="60o1inptdazg9ibjavzjc6cq4hprrgd" xml:space="preserve">{{Drafta infokaste
|name=2024. gada NHL drafts
|logo=
|logosize=
|image=
|imagesize=
|caption=
|date=[[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28]].-[[29. jūnijs]]
|time=
|location={{vieta|ASV|Nevada|Paradiasa|3s=Paradaisa (Nevada)}}
|network=
|first={{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]]
|first_t=[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti
|first_r=32
|most=
|fewest=
|overall=225
|latv1_nr=90
|latv1=[[Ēriks Mateiko]]
|latv2_nr=134
|latv2=[[Mikus Vecvanags]]
|latv3_nr=214
|latv3=[[Darels Uļjanskis]]
|draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]]
|prev_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]]
|next_year=[[2025. gada NHL drafts|2025]]
}}
'''2024. gada NHL drafts''' bija 62. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28.]] un [[29. jūnijs|29. jūnijā]], ''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]'' sarīkojumu hallē [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]]. Kopā draftēja 225 spēlētāji septiņās kārtās.

Saskaņā ar 2024. gada aprīļa līgumu visas deaktivizētās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] franšīzes drafta tiesības tika nodotas jaunajam [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]].&lt;ref name=&quot;UTA announcement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-bog-approves-establishment-of-new-franchise-in-utah|title=NHL BOG approves establishment of new franchise in Utah|website=NHL.com|date=April 18, 2024|access-date=April 28, 2024}}&lt;/ref&gt; [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] pirmo reizi franšīzes vēsturē ieguva pirmo kopējo drafta izvēli. Pirmās trīs drafta izvēles bija [[Maklins Selebrīni]], kuru kā pirmo izvēlējās Sanhosē &quot;Sharks&quot;, kā otro [[Artjoms Ļevšunovs|Artjomu Ļevšunovu]] izvēlējās [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] un kā trešo [[Bekets Seneke|Beketu Seneku]] izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

2024. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā tika izvēlēti arī 3 latviešu hokejisti, trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījusies latviešu uzbrucēju [[Eriks Mateiko|Ēriku Mateiko]]. Ar 134. numuru 5. kārtā [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] draftēja [[Mikus Vecvanags|Miku Vecvanagu]], bet ar 214. numuru 7. kārtā Anahaimas &quot;Ducks&quot; izraudzījās [[Darels Uļjanskis|Darelu Uļjanski]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=''Capitals'' trešajā raundā izvēlas Mateiko, draftē arī Vecvanagu un Uļjanski |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015 |accessdate={{dat|2024|7|3||bez}} |agency=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2024|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== 1. kārta ==
[[Attēls:Artyom Levshunov Michigan State at Wisconsin IMG 0044 (1).jpg|thumb|[[Artjoms Ļevšunovs]] (2. drafta izvēle)]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|1
|{{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|2
|{{flaga|Baltkrievija}} [[Artjoms Ļevšunovs]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|3
|{{flaga|Kanāda}} [[Bekets Seneke]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|4
|{{flaga|Kanāda}} [[Keidens Linstroms]]
|[[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
|5
|{{flaga|Krievija}} [[Ivans Demidovs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|6
|{{flaga|Kanāda}} [[Tidžs Iginla]]
|[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
|7
|{{flaga|Kanāda}} [[Kārters Jakemčuks]]
|[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
|8
|{{flaga|Kanāda}} [[Bērklijs Ketons]]
|[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
|9
|{{flaga|Kanāda}} [[Zeins Parehs]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|10
|{{flaga|Krievija}} [[Antons Silājevs]]
|[[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
|11
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems Dikinsons]]
|[[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
|12
|{{flaga|ASV}} [[Zīvs Baiems]]
|[[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
|13
|{{flaga|Kanāda}} [[Džets Lučanko]]
|[[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
|14
|{{flaga|Somija}} [[Konsta Heleniuss]]
|[[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
|15
|{{flaga|Norvēģija}} [[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|[[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
|16
|{{flaga|Čehija}} [[Adams Jiričeks]]
|[[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
|17
|{{flaga|Kanāda}} [[Teriks Paračaks]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|-
|18
|{{flaga|Kanāda}} [[Saša Boisverts]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|19
|{{flaga|ASV}} [[Trevors Konelijs]]
|[[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
|20
|{{flaga|ASV}} [[Kouls Eizermens]]
|[[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
|21
|{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Heigs]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
|22
|{{flaga|Krievija}} [[Jegors Surins]]
|[[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
|23
|{{flaga|Norvēģija}} [[Stīans Sūlbergs]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
|24
|{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Boudins]]
|[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
|25
|{{flaga|Kanāda}} [[Dīns Letorno]]
|[[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
|26
|{{flaga|Kanāda}} [[Liams Grīntri]]
|[[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
|27
|{{flaga|Kanāda}} [[Mareks Vanekers]]
|[[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
|28
|{{flaga|Krievija}} [[Matvejs Gridins]]
|[[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
|29
|{{flaga|Somija}} [[Emīls Hemings]]
|[[Dalasas &quot;Stars&quot;]]
|-
|30
|{{flaga|Kanāda}} [[E. Dž. Emerijs]]
|[[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
|31
|{{flaga|Kanāda}} [[Bens Danfords]]
|[[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|-
|32
|{{flaga|Kanāda}} [[Sems O'Reilijs]]
|[[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|}

== 3. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|90
|{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Mateiko]]
|[[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
|}

== 5. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|134
|{{flaga|Latvija}} [[Mikus Vecvanags]]
|[[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|}

== 7. kārta ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! width=&quot;30px&quot; |Nr.
! width=&quot;210px&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;180px&quot; |Komanda
|-
|214
|{{flaga|Latvija}} [[Darels Uļjanskis]]
|[[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|}

== Draftēto spēlētāju pārstāvētās valstis ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:2.5em;&quot; | Vieta
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:15em;&quot; | Valsts
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:4em;&quot; | Drafta izvēles
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:6em;&quot; | Procentuāli
! style=&quot;background:#e0e0e0; width:12.5em;&quot; | Augstākā izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Ziemeļamerika]] !! 128 !! 56.9% !!
|-
| 1 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Kanāda}} || 90 || 40% || Maklīns Selebrīni, 1.izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 2 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|ASV}} || 38 || 16.9% || Zīvs Baiems, 12. izvēle
|-
! !! style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Eiropa]] !! 97 !! 43.1% !!
|-
| 3 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Krievija}} || 27 || 12% || Ivans Demidovs, 5. izvēle
|-bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 4 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Zviedrija}} || 22 || 9.8% || Lukass Petešons, 35. izvēle
|-
| 5 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Somija}} || 18 || 8% || Konsta Heleniuss, 14. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| 6 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Čehija}} || 13 || 5.8% || Adams Jiričeks, 16. izvēle
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | 7 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Norvēģija}} || 4 || 1.8% || Mikaēls Brandsegs-Nīgards, 15. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Šveice}} || 4 || 1.8% || Leons Mugli, 52. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; | 8 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Baltkrievija}} || 3 || 1.3% || Artjoms Ļevšunovs, 2. izvēle
|- bgcolor=&quot;eeeeee&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Latvija}} || 3 || 1.3% || Ēriks Mateiko, 90. izvēle
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | 9 || style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Austrija}} || 1 || 0.4% || Gregors Bībers, 98. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Slovēnija}} || 1 || 0.4% || Jans Goličičs, 118. izvēle
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | {{karogs|Slovākija}}|| 1 || 0.4% || Miroslavs Šatans, 212. izvēle
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējāss aites ==
* [http://www.hockeydb.com/ihdb/draft/nhl2024e.html 2024 NHL Entry Draft player stats] vietnē [http://www.hockeydb.com The Internet Hockey Database]
{{NHL drafti}}

[[Kategorija:2024. gads sportā|NHL drafts]]
[[Kategorija:NHL drafts]]</text>
      <sha1>60o1inptdazg9ibjavzjc6cq4hprrgd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tetrarhija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576532</id>
    <revision>
      <id>4464397</id>
      <parentid>4419547</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:24:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8873" sha1="klf8il2dp117z0mwfhbf6bqrd44fe21" xml:space="preserve">[[Attēls:Prima tetrarchia Diocletianus.PNG|thumb|Pirmā tetrarhija (293—305)ː augusts [[Diokletiāns]], cēzars [[Galērijs]] austrumos; augusts [[Maksimiāns]], cēzars [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I]] rietumos]]
'''Tetrarhija''' ({{val|el|τετραρχία}} — «četrvara») bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot; jeb ķeizariem).

[[Rietumroma]]s augusta galvaspilsēta bija [[Mediolāna]] (mūsdienu Milāna), bet ķeizara galvaspilsēta bija [[Trīra]]. [[Austrumroma]]s augusta galvaspilsēta bija [[Nikomēdija]] (mūsdienu Izmita), bet cēzara galvaspilsēta bija [[Sirmija]]. 311. gadā Rietumromas cēzars [[Konstantīns I]] likvidēja tetrarhiju un pārcēla impērijas galvaspilsētu uz [[Bizantija (pilsēta)|Bizantija]]s pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.

== Vēsture ==
Tetrarhijas izveidošana bija saistīta ar [[Romas impērija|Romas impērijas]] 3. gadsimta krīzi. Šajā laikā impēriju skāra biežas imperatoru maiņas, pilsoņu kari, provinču sacelšanās, saimnieciskas grūtības un pastāvīgi ārējie uzbrukumi pie [[Reina|Reinas]], [[Donava|Donavas]] un austrumu robežām. Vienam imperatoram kļuva arvien grūtāk vienlaikus kontrolēt tik plašu teritoriju, vadīt karaspēku dažādos frontes posmos un uzturēt centrālās varas autoritāti.

Pēc nākšanas pie varas 284. gadā [[Diokletiāns]] sāka plašas pārvaldes reformas. 285. gadā viņš par savu līdzvaldnieku iecēla [[Maksimiāns|Maksimiānu]], piešķirot viņam cēzara titulu, bet 286. gadā paaugstināja viņu par augustu. Tādējādi impērijas pārvalde faktiski tika sadalīta starp diviem vecākajiem imperatoriem: Diokletiāns pārvaldīja austrumu daļu, bet Maksimiāns — rietumu daļu. Šis dalījums nebija domāts kā impērijas sadalīšana divās neatkarīgās valstīs, bet kā praktiska pārvaldes un militārās vadības sistēma.

Pilna tetrarhijas sistēma tika izveidota 293. gadā, kad Diokletiāns un Maksimiāns iecēla divus jaunākos līdzvaldniekus — cēzarus. Par Diokletiāna cēzaru kļuva [[Galērijs]], bet par Maksimiāna cēzaru — [[Konstancijs Hlors]]. No šī brīža impēriju pārvaldīja četri valdnieki: divi augusti un divi cēzari. Katram valdniekam bija sava pārvaldes zona, militārie uzdevumi un rezidence, taču formāli visi darbojās vienotas Romas impērijas ietvaros.

Tetrarhijas galvenais mērķis bija padarīt impērijas pārvaldi ātrāku un militāri efektīvāku. Diokletiāns par savu galveno rezidenci izmantoja [[Nikomēdija|Nikomēdiju]] Mazāzijā, kas atradās tuvu austrumu robežai un Persijas draudiem. Maksimiāna rezidence rietumos bija [[Mediolāna]], mūsdienu [[Milāna]], kas bija piemērota impērijas ziemeļu robežu aizsardzībai. Galērijs darbojās galvenokārt Balkānos un Donavas pierobežā, izmantojot [[Sirmija|Sirmiju]], bet Konstancijs Hlors pārvaldīja Galliju un Britāniju, ar nozīmīgu centru [[Augusta Treverorum|Trīrā]].

Tetrarhijas laikā Roma zaudēja iepriekšējo praktisko nozīmi kā impērijas politiskais centrs. Tā saglabāja simbolisku un reliģisku autoritāti, tomēr valdnieki arvien biežāk uzturējās militāri nozīmīgās pilsētās tuvāk robežām. Šāda sistēma ļāva ātrāk reaģēt uz uzbrukumiem un iekšējiem nemieriem, bet vienlaikus padarīja impērijas pārvaldi sarežģītāku.

Diokletiāna un viņa līdzvaldnieku valdīšanas laikā tika īstenotas arī plašas administratīvas un fiskālas reformas. Provinces tika sadalītas mazākās vienībās, tika nostiprinātas diecēzes un prefektūras, kā arī pārkārtota nodokļu sistēma. Šīs reformas nebija tikai tetrarhijas sastāvdaļa, bet tās palīdzēja tetrarhiskajai pārvaldei darboties efektīvāk. Tika palielināts ierēdņu skaits, nostiprināta armijas apgāde un mēģināts stabilizēt valsts ienākumus.

Svarīga tetrarhijas ideja bija sakārtota varas pēctecība. Sistēma paredzēja, ka pēc noteikta laika augusti atkāpjas, cēzari kļūst par augustiem un ieceļ jaunus cēzarus. Tādējādi vajadzēja novērst pilsoņu karus un armijas patvaļīgu imperatoru izvirzīšanu. Šī iecere pirmo reizi tika pārbaudīta 305. gadā, kad Diokletiāns un Maksimiāns vienlaikus atteicās no varas. Par augustiem kļuva Galērijs un Konstancijs Hlors, bet par jaunajiem cēzariem tika iecelti [[Sevērs II]] un [[Maksimīns Daja]].

Tomēr jau drīz pēc Diokletiāna atkāpšanās tetrarhijas sistēma sāka brukt. 306. gadā Jorkā nomira Konstancijs Hlors, un viņa karaspēks par imperatoru pasludināja viņa dēlu [[Konstantīns Lielais|Konstantīnu]]. Tajā pašā laikā Romā varu sagrāba Maksimiāna dēls [[Maksencijs]]. Šie notikumi izjauca Diokletiāna iecerēto pēctecības kārtību, jo valdnieku izvēlē atkal noteicoša kļuva armijas, dinastisko saišu un politisko grupējumu ietekme.

Lai atjaunotu kārtību, 308. gadā tika sasaukta [[Karnunta|Karnuntas]] sanāksme, kurā piedalījās Diokletiāns, Maksimiāns un Galērijs. Sanāksmē mēģināja no jauna sakārtot imperatoru hierarhiju un ierobežot Maksencija un Konstantīna pretenzijas. Tomēr šie lēmumi nespēja atjaunot stabilu tetrarhiju, jo dažādi valdnieki turpināja sacensties par augstāko varu.

Tetrarhijas sabrukumu paātrināja pilsoņu kari starp vairākiem imperatoriem un pretendējošiem valdniekiem. 311. gadā nomira Galērijs, viens no pēdējiem tetrarhijas sistēmas balstiem. Tajā pašā gadā viņš izdeva iecietības ediktu, ar kuru tika pārtraukta Diokletiāna laikā sākto kristiešu vajāšanu politika. Pēc Galērija nāves impērijas politiskā līdzsvara sistēma kļuva vēl nestabilāka.

Izšķirošs pavērsiens notika 312. gadā, kad Konstantīns sakāva Maksenciju [[Milvija tilta kauja|Milvija tilta kaujā]] pie Romas. Pēc šīs uzvaras Konstantīns kļuva par noteicošo valdnieku impērijas rietumu daļā. 313. gadā Konstantīns un [[Licīnijs]] izdeva [[Milānas edikts|Milānas ediktu]], kas legalizēja [[Kristietība|kristietību]] un piešķīra reliģisku iecietību impērijā.

Pēdējais posms tetrarhijas sabrukumā bija Konstantīna un Licīnija cīņa par vienvaldību. 324. gadā Konstantīns sakāva Licīniju un kļuva par vienīgo Romas impērijas valdnieku. Ar šo notikumu tetrarhijas sistēma faktiski beidza pastāvēt. Lai gan impērijā vēlāk joprojām bija vairāki līdzvaldnieki, Diokletiāna iecerētā četru valdnieku sistēma vairs netika atjaunota kā stabila pārvaldes forma.

Pēc uzvaras pār Licīniju Konstantīns nostiprināja jaunu varas modeli, kurā dominēja viens imperators un dinastiska pēctecība. 330. gadā viņš pārbūvēja [[Bizantija|Bizantiju]] un iesvētīja to kā jaunu galvaspilsētu — [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Šis solis nebija tieša tetrarhijas sastāvdaļa, bet tas turpināja Diokletiāna laikā aizsākto tendenci pārcelt impērijas politisko smaguma centru prom no Romas.

Tetrarhija pastāvēja īsu laiku, taču tai bija ilgstoša ietekme uz Romas impērijas pārvaldi. Tā nostiprināja impērijas administratīvo dalījumu, palielināja robežpilsētu un militāro rezidenču nozīmi, vājināja Romas kā vienīgā politiskā centra lomu un sagatavoja pamatu vēlākajam impērijas sadalījumam austrumu un rietumu daļā. Tetrarhijas neveiksme parādīja, ka administratīva varas sadale varēja īslaicīgi uzlabot pārvaldi, bet nespēja pilnībā atrisināt jautājumu par likumīgu un mierīgu imperatora varas pēctecību.

== Austrumromas valdnieki ==
* 1. tetrarhija (293—305): augusts [[Diokletiāns]] (''Valerius Diocletianus'', 284—305), cēzars [[Galērijs]] (''Galerius Maximianus'', 305—311)
* 2. tetrarhija (305—306): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]] (''Gaius Valerius Maximinus Daia'', 308—313)
* 3. tetrarhija (306—308): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]]
* 4. tetrarhija (308—311): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]]

== Rietumromas valdnieki ==
* 1. tetrarhija (293—305): augusts [[Maksimiāns]] (Marcus Aurelius Valerius Maximianus, 286—305), cēzars [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I Bālais (Hlors)]] (Flavius Valerius Constantius (Chlorus), 305—306)
* 2. tetrarhija (305—306): augusts [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I Bālais (Hlors)]], cēzars Severs (''Flavius Valerius Severus'')
* 3. tetrarhija (306—308): augusts Severs (''Flavius Valerius Severus''), cēzars [[Konstantīns I]] (''Flavius Valerius Constantinus'', 306—337)
* 4. tetrarhija (308—311): augusts [[Licīnijs]] (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, 308—324), cēzars [[Konstantīns I]]


{{Romiešu imperatori}}

[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>klf8il2dp117z0mwfhbf6bqrd44fe21</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464483</id>
      <parentid>4464397</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:47:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4464483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8979" sha1="fr5itctqf1pdslvlqh1gr454pfgswl7" xml:space="preserve">[[Attēls:Prima tetrarchia Diocletianus.PNG|thumb|Pirmā tetrarhija (293—305)ː augusts [[Diokletiāns]], cēzars [[Galērijs]] austrumos; augusts [[Maksimiāns]], cēzars [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I]] rietumos]]
'''Tetrarhija''' ({{val|el|τετραρχία}} — «četrvara») bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot; jeb ķeizariem).

[[Rietumroma]]s augusta galvaspilsēta bija [[Mediolāna]] (mūsdienu Milāna), bet cēzara galvaspilsēta bija [[Trīra]]. [[Austrumroma]]s augusta galvaspilsēta bija [[Nikomēdija]] (mūsdienu Izmita), bet cēzara galvaspilsēta bija [[Sirmija]]. 311. gadā Rietumromas cēzars [[Konstantīns I]] likvidēja tetrarhiju un pārcēla impērijas galvaspilsētu uz [[Bizantija (pilsēta)|Bizantija]]s pilsētu, ko pārdēvēja par Konstantinopoli.

== Vēsture ==
Tetrarhijas izveidošana bija saistīta ar [[Romas impērija]]s 3. gadsimta krīzi. Šajā laikā impēriju skāra biežas imperatoru maiņas, pilsoņu kari, provinču sacelšanās, saimnieciskas grūtības un pastāvīgi ārējie uzbrukumi pie [[Reina]]s, [[Donava]]s un austrumu robežām. Vienam imperatoram kļuva arvien grūtāk vienlaikus kontrolēt tik plašu teritoriju, vadīt karaspēku dažādos frontes posmos un uzturēt centrālās varas autoritāti.

Pēc nākšanas pie varas 284. gadā [[Diokletiāns]] sāka plašas pārvaldes reformas. 285. gadā viņš par savu līdzvaldnieku iecēla [[Maksimiāns|Maksimiānu]], piešķirot viņam cēzara titulu, bet 286. gadā paaugstināja viņu par augustu. Tādējādi impērijas pārvalde faktiski tika sadalīta starp diviem vecākajiem imperatoriem: Diokletiāns pārvaldīja austrumu daļu, bet Maksimiāns — rietumu daļu. Šis dalījums nebija domāts kā impērijas sadalīšana divās neatkarīgās valstīs, bet kā praktiska pārvaldes un militārās vadības sistēma.

Pilna tetrarhijas sistēma tika izveidota 293. gadā, kad Diokletiāns un Maksimiāns iecēla divus jaunākos līdzvaldniekus — cēzarus. Par Diokletiāna cēzaru kļuva [[Galērijs]], bet par Maksimiāna cēzaru — [[Konstancijs Hlors]]. No šī brīža impēriju pārvaldīja četri valdnieki: divi augusti un divi cēzari. Katram valdniekam bija sava pārvaldes zona, militārie uzdevumi un rezidence, taču formāli visi darbojās vienotas Romas impērijas ietvaros.

Tetrarhijas galvenais mērķis bija padarīt impērijas pārvaldi ātrāku un militāri efektīvāku. Diokletiāns par savu galveno rezidenci izmantoja [[Nikomēdija|Nikomēdiju]] Mazāzijā, kas atradās tuvu austrumu robežai un [[Senā Persija|Persijas]] draudiem. Maksimiāna rezidence rietumos bija [[Mediolāna]], mūsdienu [[Milāna]], kas bija piemērota impērijas ziemeļu robežu aizsardzībai. Galērijs darbojās galvenokārt [[Balkānu pussala|Balkānos]] un Donavas pierobežā, izmantojot [[Sirmija|Sirmiju]], bet Konstancijs Hlors pārvaldīja [[Gallija|Galliju]] un [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], ar nozīmīgu centru [[Augusta Treverorum|Trīrā]].

Tetrarhijas laikā Roma zaudēja iepriekšējo praktisko nozīmi kā impērijas politiskais centrs. Tā saglabāja simbolisku un reliģisku autoritāti, tomēr valdnieki arvien biežāk uzturējās militāri nozīmīgās pilsētās tuvāk robežām. Šāda sistēma ļāva ātrāk reaģēt uz uzbrukumiem un iekšējiem nemieriem, bet vienlaikus padarīja impērijas pārvaldi sarežģītāku.

Diokletiāna un viņa līdzvaldnieku valdīšanas laikā tika īstenotas arī plašas administratīvas un fiskālas reformas. Provinces tika sadalītas mazākās vienībās, tika nostiprinātas diecēzes un prefektūras, kā arī pārkārtota nodokļu sistēma. Šīs reformas nebija tikai tetrarhijas sastāvdaļa, bet tās palīdzēja tetrarhiskajai pārvaldei darboties efektīvāk. Tika palielināts ierēdņu skaits, nostiprināta armijas apgāde un mēģināts stabilizēt valsts ienākumus.

Svarīga tetrarhijas ideja bija sakārtota varas pēctecība. Sistēma paredzēja, ka pēc noteikta laika augusti atkāpjas, cēzari kļūst par augustiem un ieceļ jaunus cēzarus. Tādējādi vajadzēja novērst pilsoņu karus un armijas patvaļīgu imperatoru izvirzīšanu. Šī iecere pirmo reizi tika pārbaudīta 305. gadā, kad Diokletiāns un Maksimiāns vienlaikus atteicās no varas. Par augustiem kļuva Galērijs un Konstancijs Hlors, bet par jaunajiem cēzariem tika iecelti [[Sevērs II]] un [[Maksimīns Daja]].

Tomēr jau drīz pēc Diokletiāna atkāpšanās tetrarhijas sistēma sāka brukt. 306. gadā [[Jorka|Jorkā]] nomira Konstancijs Hlors, un viņa karaspēks par imperatoru pasludināja viņa dēlu [[Konstantīns Lielais|Konstantīnu]]. Tajā pašā laikā Romā varu sagrāba Maksimiāna dēls [[Maksencijs]]. Šie notikumi izjauca Diokletiāna iecerēto pēctecības kārtību, jo valdnieku izvēlē atkal noteicoša kļuva armijas, dinastisko saišu un politisko grupējumu ietekme.

Lai atjaunotu kārtību, 308. gadā tika sasaukta [[Karnunta]]s sanāksme, kurā piedalījās Diokletiāns, Maksimiāns un Galērijs. Sanāksmē mēģināja no jauna sakārtot imperatoru hierarhiju un ierobežot Maksencija un Konstantīna pretenzijas. Tomēr šie lēmumi nespēja atjaunot stabilu tetrarhiju, jo dažādi valdnieki turpināja sacensties par augstāko varu.

Tetrarhijas sabrukumu paātrināja pilsoņu kari starp vairākiem imperatoriem un pretendējošiem valdniekiem. 311. gadā nomira Galērijs, viens no pēdējiem tetrarhijas sistēmas balstiem. Tajā pašā gadā viņš izdeva iecietības ediktu, ar kuru tika pārtraukta Diokletiāna laikā sākto [[Kristieši|kristiešu]] vajāšanu politika. Pēc Galērija nāves impērijas politiskā līdzsvara sistēma kļuva vēl nestabilāka.

Izšķirošs pavērsiens notika 312. gadā, kad Konstantīns sakāva Maksenciju [[Milvija tilta kauja|Milvija tilta kaujā]] pie Romas. Pēc šīs uzvaras Konstantīns kļuva par noteicošo valdnieku impērijas rietumu daļā. 313. gadā Konstantīns un [[Licīnijs]] izdeva [[Milānas edikts|Milānas ediktu]], kas legalizēja [[Kristietība|kristietību]] un piešķīra reliģisku iecietību impērijā.

Pēdējais posms tetrarhijas sabrukumā bija Konstantīna un Licīnija cīņa par vienvaldību. 324. gadā Konstantīns sakāva Licīniju un kļuva par vienīgo Romas impērijas valdnieku. Ar šo notikumu tetrarhijas sistēma faktiski beidza pastāvēt. Lai gan impērijā vēlāk joprojām bija vairāki līdzvaldnieki, Diokletiāna iecerētā četru valdnieku sistēma vairs netika atjaunota kā stabila pārvaldes forma.

Pēc uzvaras pār Licīniju Konstantīns nostiprināja jaunu varas modeli, kurā dominēja viens imperators un dinastiska pēctecība. 330. gadā viņš pārbūvēja [[Bizantija (pilsēta)|Bizantiju]] un iesvētīja to kā jaunu impērijas galvaspilsētu — [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Šis solis nebija tieša tetrarhijas sastāvdaļa, bet tas turpināja Diokletiāna laikā aizsākto tendenci pārcelt impērijas politisko smaguma centru prom no Romas.

Tetrarhija pastāvēja īsu laiku, taču tai bija ilgstoša ietekme uz Romas impērijas pārvaldi. Tā nostiprināja impērijas administratīvo dalījumu, palielināja robežpilsētu un militāro rezidenču nozīmi, vājināja Romas kā vienīgā politiskā centra lomu un sagatavoja pamatu vēlākajam impērijas sadalījumam austrumu un rietumu daļā. Tetrarhijas neveiksme parādīja, ka administratīva varas sadale varēja īslaicīgi uzlabot pārvaldi, bet nespēja pilnībā atrisināt jautājumu par likumīgu un mierīgu imperatora varas pēctecību.

== Austrumromas valdnieki ==
* 1. tetrarhija (293—305): augusts [[Diokletiāns]] (''Valerius Diocletianus'', 284—305), cēzars [[Galērijs]] (''Galerius Maximianus'', 305—311)
* 2. tetrarhija (305—306): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]] (''Gaius Valerius Maximinus Daia'', 308—313)
* 3. tetrarhija (306—308): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]]
* 4. tetrarhija (308—311): augusts [[Galērijs]], cēzars [[Maksimīns Daija]]

== Rietumromas valdnieki ==
* 1. tetrarhija (293—305): augusts [[Maksimiāns]] (Marcus Aurelius Valerius Maximianus, 286—305), cēzars [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I Bālais (Hlors)]] (Flavius Valerius Constantius (Chlorus), 305—306)
* 2. tetrarhija (305—306): augusts [[Konstancijs Hlors|Konstancijs I Bālais (Hlors)]], cēzars Severs (''Flavius Valerius Severus'')
* 3. tetrarhija (306—308): augusts Severs (''Flavius Valerius Severus''), cēzars [[Konstantīns I]] (''Flavius Valerius Constantinus'', 306—337)
* 4. tetrarhija (308—311): augusts [[Licīnijs]] (Flavius Galerius Valerius Licinianus Licinius, 308—324), cēzars [[Konstantīns I]]


{{Romiešu imperatori}}

[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>fr5itctqf1pdslvlqh1gr454pfgswl7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cenu revolūcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576737</id>
    <revision>
      <id>4464394</id>
      <parentid>4343173</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6179" sha1="9qmw0k1tiskakbelyp88pw8xma7b0j1" xml:space="preserve">'''Cenu revolūcija''' bija vēsturisks periods 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu [[Cena (ekonomika)|cena]]s.

Šī parādība, kas notika aptuveni no 1450. līdz 1650. gadam, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem. Eiropā tika iepludināti lieli daudzumi [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām. Tas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]. Arī Eiropas iedzīvotāju skaits pieauga pēc 14. gadsimta [[Melnā nāve|melnās nāves]] epidēmijas, radot lielāku pieprasījumu pēc precēm un pārtikas. Jaunas tirdzniecības ceļu izveide un tirdzniecības intensifikācija ar tādām vietām kā [[Austrumāzija]] un Amerika mainīja preču pieejamību un cenu līmeni.

== Vēsture ==
Cenu revolūcija bija ilgstošs cenu pieauguma periods [[Eiropa|Eiropā]], kas parasti tiek datēts aptuveni no [[1450. gads|1450.]] līdz [[1650. gads|1650. gadam]]. Šajā laikā daudzu preču, īpaši pārtikas produktu, zemes nomas un darba samaksas, cenas pieauga vairākas reizes. Lai gan cenu kāpums pēc mūsdienu standartiem bija salīdzinoši lēns, agrīno jauno laiku Eiropas sabiedrībai tas bija ļoti būtisks, jo saimnieciskā dzīve līdz tam lielā mērā bija balstīta uz stabilām cenām, naturālajām saistībām un vietējiem tirgiem.

Cenu pieauguma priekšnoteikumi sāka veidoties jau [[15. gadsimts|15. gadsimtā]], kad Eiropa pakāpeniski atkopās no [[Melnā nāve|Melnās nāves]] un vēlākajām epidēmijām. Pēc iedzīvotāju skaita krituma [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] daudzviet Eiropā bija samazinājies pieprasījums pēc pārtikas un darbaspēka, taču [[15. gadsimts|15. gadsimta]] otrajā pusē iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt. Tas palielināja pieprasījumu pēc graudiem, gaļas, zemes un mājokļiem. Lauksaimniecības ražošana nespēja tikpat strauji pielāgoties pieprasījuma pieaugumam, tādēļ pārtikas cenas daudzviet pieauga īpaši strauji.

Nozīmīgs pavērsiens bija [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmets. Pēc [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] brauciena uz Ameriku [[1492. gads|1492. gadā]] Eiropas valstis sāka veidot kolonijas [[Amerika|Amerikā]]. [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] [[Spānijas impērija]] ieguva kontroli pār bagātām sudraba atradnēm [[Jaunā Spānija|Jaunajā Spānijā]] un [[Peru vicekaraliste|Peru vicekaralistē]]. Īpaši nozīmīga bija [[Potosi]] sudraba atradne, kas tika atklāta [[1545. gads|1545. gadā]] mūsdienu [[Bolīvija|Bolīvijas]] teritorijā. No šīm raktuvēm iegūtais sudrabs caur [[Sevilja|Sevilju]] un citiem tirdzniecības centriem nonāca Eiropas ekonomikā.

Amerikas sudraba un zelta ieplūšana palielināja naudas daudzumu Eiropā. Tā kā preču ražošana nepieauga tikpat ātri kā naudas piedāvājums, naudas vērtība pakāpeniski samazinājās, bet cenas pieauga. Šo procesu vēlāk skaidroja ar naudas kvantitātes teoriju, kuras agrīnie formulējumi saistīti ar franču domātāju [[Žans Bodēns|Žanu Bodēnu]]. [[1568. gads|1568. gadā]] Bodēns rakstīja, ka cenu kāpumu Eiropā lielā mērā izraisījis dārgmetālu pieplūdums no Amerikas.

Cenu revolūcija īpaši smagi skāra pilsētu iedzīvotājus, algotos strādniekus un cilvēkus ar fiksētiem ienākumiem. Darba algas daudzviet pieauga lēnāk nekā pārtikas cenas, tāpēc samazinājās reālā pirktspēja. Amatnieki, kalpotāji, kareivji un zemākie pilsētu slāņi bieži piedzīvoja dzīves līmeņa pasliktināšanos. Savukārt zemes īpašnieki, kuri varēja paaugstināt nomas maksu vai pārdot lauksaimniecības produkciju tirgū par augstākām cenām, daudzviet guva labumu.

Lauku sabiedrībā cenu revolūcija veicināja sociālo spriedzi. Dažās zemēs zemniekiem palielinājās naudas maksājumi, nodevas un nomas maksa. Austrumeiropā pieaugošais pieprasījums pēc graudiem Rietumeiropas tirgos veicināja muižu saimniecību paplašināšanos un [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] pastiprināšanos. Rietumeiropā, īpaši [[Anglija|Anglijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]], cenu pieaugums veicināja tirgus saimniecības attīstību, zemes izmantošanas pārkārtošanu un komerciālās lauksaimniecības nostiprināšanos.

Cenu revolūcija ietekmēja arī valstu finanses. Monarhiem un valdībām bija nepieciešami arvien lielāki līdzekļi armiju uzturēšanai, galmu finansēšanai un kariem. Tā kā cenas pieauga, bet tradicionālie nodokļi un feodālie ienākumi bieži bija noteikti fiksētās summās, daudzas valdības nonāca finansiālās grūtībās. [[Spānijas impērija]], neskatoties uz milzīgo Amerikas sudraba ieplūšanu, vairākkārt piedzīvoja valsts maksātnespēju [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], jo kara izdevumi un parādi pārsniedza ienākumus.

Šis periods bija cieši saistīts arī ar starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos. Eiropas tirgotāji arvien aktīvāk iesaistījās tirdzniecībā ar [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Amerika|Ameriku]]. Sudrabs kļuva par vienu no galvenajiem starptautiskās tirdzniecības līdzekļiem, īpaši tirdzniecībā ar [[Ķīna|Ķīnu]], kur pēc sudraba bija liels pieprasījums. Tādējādi Eiropas cenu revolūcija bija ne tikai Eiropas iekšējs process, bet arī daļa no agrīnās pasaules ekonomikas veidošanās.

Cenu revolūcijas sekas bija ilgstošas. Tā vājināja viduslaiku saimnieciskās attiecības, palielināja naudas nozīmi ekonomikā un veicināja pāreju uz agrīno [[Kapitālisms|kapitālismu]]. Cenu kāpums sekmēja tirgus attiecību paplašināšanos, kreditēšanas attīstību, valstu fiskālās sistēmas pārmaiņas un sociālo slāņu pārkārtošanos. Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidum cenu pieauguma temps Eiropā pakāpeniski samazinājās, tomēr šis periods būtiski mainīja Eiropas ekonomisko un sociālo struktūru.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vēsture]]
[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]</text>
      <sha1>9qmw0k1tiskakbelyp88pw8xma7b0j1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4464441</id>
      <parentid>4463131</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:12:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4464441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15733" sha1="podk5t1afkk2d0qmowfoathkxt4dd91" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].


== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>podk5t1afkk2d0qmowfoathkxt4dd91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apsolītā zeme aiz mākoņiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583494</id>
    <revision>
      <id>4464462</id>
      <parentid>4444235</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:13:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2374" sha1="sc5s9b40lnaov4zh40gp5cz22bjltml" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Apsolītā zeme aiz mākoņiem
| attēls                   = Kumo no mukou.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = 雲のむこう、約束の場所
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Makoto Sinkai]]
| producents               = Makoto Sinkai
| scenārija autors         = Makoto Sinkai
| galvenajās lomās         = 
| mūzika                   = ''[[Tenmon]]''
| operators                = 
| montāža                  = Makoto Sinkai
| studija                  = ''[[CoMix Wave Films]]''
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2004|11|20|Japāna}}
| ilgums                   = 90 minūtes
| valsts                   = {{JPN}}
| valoda                   = [[japāņu valoda|japāņu]]
| budžets                  = 
| ienākumi                 = 
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Apsolītā zeme aiz mākoņiem&quot;''' ({{val|ja|雲のむこう、約束の場所}}, ''Kumo no Mukō, Yakusoku no Basho'') ir 2004. gada [[Japāna]]s [[anime]] filma. Filmas režisors un scenārists ir [[Makoto Sinkai]], kas ir viņa pilnmetrāžas režijas debija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv.emb-japan.go.jp/itpr_lv/culture_event_201310_japanese_film.html|title=Japāņu filmu festivāls {{!}} Japānas vēstniecība Latvijā|website=www.lv.emb-japan.go.jp|access-date=2026-03-22|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība risinās vairākus gadus [[alternatīvā vēsture|alternatīvā vēsturē]], kad [[Padomju Savienība]] okupējusi Japānas [[Hokaido|Hokaido salu]], tā stāsta par diviem bērnības draugiem, kuri šķiras pēc tam, kad viens no viņu draugiem pazūd. Palielinoties starptautiskajai spriedzei un Savienības uzbūvētajam noslēpumainajam tornim ap sevi matēriju nomainot ar vielu no citiem Visumiem, viņu ceļi atkal krustojas un saprot, ka viņu pazudušais draugs varētu būt pasaules glābšanas atslēga.

Filma veidota studijā ''[[CoMix Wave Films]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{anime-aizmetnis}}
{{Makoto Sinkai}}

[[Kategorija:2004. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:Japānas animācijas filmas]]
[[Kategorija:Anime filmas]]</text>
      <sha1>sc5s9b40lnaov4zh40gp5cz22bjltml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birjāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590339</id>
    <revision>
      <id>4464556</id>
      <parentid>4214357</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:01:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10270" sha1="bq7ybqwg8ofgbl971s25mvx14e5hqdc" xml:space="preserve">[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|thumbnail|upright=1.2|Uzservētās birjāni porcijas]]
'''Birjāni''' ({{val|hi|बिरयानी}}, {{izrunā|bɪɾ.jɑː.niː}}) ir aromātisks un ar garšvielām bagātīgs ēdiens, kuru gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s ([[mājas vista|vistas]], [[aita|jēra]], [[kaza]]s gaļas) vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu. Tas ir tradicionāls [[indiešu virtuve]]s ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām. Birjāni radās [[Mogulu impērija]]s laikā [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] ziemeļos, un tā nosaukums ir cēlies no [[persiešu valoda|persiešu vārda]] {{ara|برنج}} (''birinj''), kas nozīmē “rīsi”.&lt;ref name=&quot;BBC News&quot;/&gt; Šis ēdiens ir zināms ar dažādām reģionālajām variācijām, kas atspoguļo [[Indija]]s dažādo kultūru un garšu bagātību. Mūsdienās birjāni ir populārs ne tikai Indijā, bet arī citās [[Dienvidāzija]]s valstīs un visā pasaulē, simbolizējot viesmīlību, svinības un gastronomisko mākslu.

== Vēsture ==
Birjāni ir sens indiešu virtuves ēdiens, kuras saknes meklējamas [[Mogulu impērija]]s laikos, kad [[Indijas subkontinents]] bija pakļauts [[persieši|persiešu]] un [[Centrālāzija]]s kultūru ietekmei. Birjāni nosaukums ir cēlies no [[persiešu valoda|persiešu vārda]] {{ara|برنج}} (''birinj''), kas nozīmē “rīsi”.&lt;ref name=&quot;BBC News&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=From Iran to India: The journey and evolution of biriyani |url=https://www.bbc.com/news/world-asia-india-36423412 |publisher=BBC News |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Moguli ieviesa šo aromātisko rīsu un gaļas ēdienu Indijā, kur tas sajaucās ar vietējām tradīcijām un garšvielām. Mogulu impērijas laikā birjāni kļuva par izsmalcinātu un prestižu ēdienu, ko pasniedza valdnieku svinībās. Mogulu pavāri eksperimentēja ar dažādām sastāvdaļām, garšvielām un pagatavošanas metodēm, izveidojot vairākas variācijas, kas atspoguļoja reģionālos resursus un gaumes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=From Persia to Bo-Kaap – The Layered History of Biryani |url=https://crushmag-online.com/the-layered-history-and-origins-of-biryani/ |website=crushmag-online.com |publisher=Crush |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Safrāns]], [[garšviela]]s un eksotiskas sastāvdaļas tika plaši izmantotas, lai piešķirtu birjāni bagātīgu garšu.

Laika gaitā birjāni receptes pielāgotas dažādu Indijas reģionu tradīcijām un ietekmei, radot unikālas variācijas. Piemēram, [[Haidarābādu]] birjāni, kas izceļas ar pikantu garšu un ''[[kacchi]]'' metodi, kur neapstrādātas sastāvdaļas tiek gatavotas kopā ar rīsiem, ir viens no slavenākajiem birjāni veidiem.&lt;ref name=&quot;sukhis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Biryani- A Complete Guide and Recipe |url=https://sukhis.com/biryani-a-complete-guide-and-recipe/ |publisher=Sukhi's |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Kolkata]]s birjāni atspoguļo [[bengāļi|bengāļu]] virtuves ietekmi, iekļaujot [[kartupelis|kartupeļus]] un garšvielu līdzsvaru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Biryani 101: Exploring Regional Variations and Their Unique Ingredients |url=https://sulthansbiriyani.in/biryani-exploring-regional-variations/ |publisher=Sulthans biryani |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Laknava]]s birjāni raksturīga ''[[pukki]]'' metode, kurā gaļa un rīsi tiek gatavoti atsevišķi un pēc tam sajaukti kopā.&lt;ref name=&quot;sukhis&quot;/&gt; Birjāni kļuvis par simbolisku indiešu ēdienu, kas ne tikai atspoguļo Mogulu impērijas ietekmi, bet arī Indijas reģionu daudzveidību un kultūras bagātību. Šis ēdiens joprojām ir nozīmīga daļa no indiešu virtuves, un tā reģionālās variācijas parāda valsts vēsturisko un gastronomisko attīstību.

== Reģionālās variācijas ==
[[Attēls:A home made plate of mutton biryani served with chicken kassa cooked in the bengali style.jpg|thumbnail|upright=1.0|Kolkatas birjāni porcija]]
Birjāni ir viens no daudzveidīgākajiem ēdieniem [[indiešu virtuve|indiešu virtuvē]], un tā receptes un pagatavošanas metodes dažādos Indijas reģionos ievērojami atšķiras. Katrā reģionā birjāni ir unikālas sastāvdaļas, garšvielas un gatavošanas tehnika, kas atspoguļo vietējo kultūru un garšu tradīcijas.

[[Haidarābādu]] birjāni ir viena no slavenākajām variācijām, un tā izceļas ar pikantu un intensīvu garšu.&lt;ref name=&quot;sukhis&quot;/&gt; Šī variācija ir saistīta ar [[Nizamas dinastija]]s kulinārijas tradīcijām. To bieži gatavo, izmantojot ''[[kacchi]]'' metodi, kurā neapstrādāta gaļa tiek marinēta [[jogurts|jogurtā]] un [[garšviela|garšvielās]], pēc tam noklāta ar rīsu kārtām un lēni gatavota zemā temperatūrā. Haidarābādu birjāni bieži satur tādas sastāvdaļas kā [[safrāns|safrānu]] un ceptus [[dārza sīpoli|sīpolus]], kas piešķir tam raksturīgo aromātu un krāsu.&lt;ref name=&quot;Bon Appetit&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=How to Make the Ultimate Fluffy and Fragrant Biryani |url=https://www.bonappetit.com/story/how-to-make-biryani?srsltid=AfmBOoqEpmggulBKc-f8ygTI6V0zQJ8izR8ZGEekcEqiWngUuR_P_mp1 |publisher=Bon Appetit |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Laknava]]s birjāni, kas pazīstams arī kā ''Awadhi'' birjāni, ir delikātāka un maigāka variācija, kas nāk no [[Utarpradēša]]s štata. Tā tiek pagatavota ar ''[[pukki]]'' metodi, kurā gaļa un rīsi tiek gatavoti atsevišķi un pēc tam sajaukti kopā.&lt;ref name=&quot;sukhis&quot;/&gt; Laknavas birjāni raksturīgas sabalansētas garšvielas, piemēram, [[kardamons]], [[krustnagliņas]] un [[kanēlis]], un tajā bieži tiek pievienoti [[rieksts|rieksti]] un [[rozīnes]].

[[Kolkata]]s birjāni ir [[bengāļi|bengāļu]] virtuves interpretācija, kas balstās uz Laknavas birjāni. Tai rakstura [[kartupelis|kartupeļu]] izmantošana. Kolkatas birjāni ir mazāk garšvielu nekā citos reģionos, taču bieži tiek pievienots smaržīgais [[atars (gaŗšviela)|atars]] un safrāns, lai piešķirtu bagātīgu aromātu.

[[Malabāra]]s birjāni nāk no [[Kerala]]s štata, un to raksturo piekrastes reģionam raksturīgas sastāvdaļas, piemēram, [[kokosriekstu piens|kokosriekstu piens]] un [[zivis]].&lt;ref name=&quot;sukhis&quot;/&gt; Šajā variācijā tiek izmantoti īsākas formas rīsi, piemēram, ''[[kaima]]'' vai ''[[jeerakasala]]'', kas ir tipiski [[Dienvidindija]]i. Malabāras birjāni garša ir maigāka, un to bieži pasniedz ar [[čatnijs|čatnijiem]] vai [[raitha|raithām]] (jogurta mērcēm).

Lai gan visās birjāni variācijās izmanto plašu garšvielu klāstu, to proporcijas un izvēle ievērojami atšķiras. Haidarābādu birjāni izmanto pikantas un intensīvas garšvielas, bet Kolkatas un Laknavas birjāni izceļas ar maigāku un smalkāku garšu līdzsvaru. Reģionālās variācijas atšķiras arī ar izmantoto gaļas veidu, piemēram, vistas, jēra, kazas gaļu vai pat [[zivis|zivīm]], un piedevām, piemēram, kartupeļi Kolkatas birjāni vai rieksti Laknavas birjāni. ''[[Kacchi]]'' metode, kurā gaļa tiek gatavota kopā ar rīsiem, ir raksturīga Haidarābādu birjāni, savukārt ''[[pukki]]'' metode, kur sastāvdaļas tiek gatavotas atsevišķi, ir populāra Laknavas un Kolkatas birjāni.

== Sastāvdaļas un garšvielas ==
Birjāni ir ēdiens, kas apvieno dažādas sastāvdaļas un garšvielas, radot unikālu aromātu un garšu. Šī ēdiena daudzveidība izpaužas sastāvdaļu izvēlē, kas var mainīties atkarībā no reģionālajām variācijām un gatavošanas metodēm. bijāni pamatsastāvdaļas ir [[rīsi]], [[gaļa]], [[dārzenis|dārzeņi]] un [[piena produkti]]. Augstas kvalitātes ''[[basmati]]'' rīsi ir pamats vairumam birjāni variāciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Origins of Biryani: A Deep Dive &amp; Five Recipes |url=https://www.munchery.com/blog/the-origins-of-biryani-a-deep-dive-and-five-recipes/ |website=munchery.com |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dienvidindijas reģionos dažkārt tiek izmantoti īsāki un aromātiskāki rīsu veidi, piemēram, ''[[kaima]]'' vai ''[[jeerakasala]]''. Tradicionāli tiek gatavota ar [[mājas vista|vistas]], [[kaza]]s, [[aita|jēra]] gaļu vai [[zivis|zivīm]], kas, lai iegūtu bagātīgu garšu buķeti, tiek marinēta garšvielās un jogurtā. Dažās reģionālajās versijās izmanto arī [[garneles]] vai citas [[jūras veltes]]. Dārzeņi tiek pievienoti rīsiem un garšvielām, lai radītu daudzveidīgu garšas profilu. Tiek izmantoti dažādi dārzeņi, piemēram, [[kartupelis|kartupeļi]], [[burkāns|burkāni]], [[zaļās pupiņas|zaļās pupiņas]], [[ziedkāposts|ziedkāposti]] un [[zirņi]]. No piena prduktiem jogurts tiek izmantots [[marinēšana]]i, savukārt [[gī]] (attīrīts sviests) piešķir ēdienam bagātīgu un autentisku garšu. [[Safrāns]] bieži tiek sajaukts ar [[piens|pienu]], lai rīsi iegūtu zeltainu nokrāsu un aromātu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Luscious Lamb Biryani, Spiced Carrots with Whipped Feta, and More Recipes From Cheetie Kumar |url=https://www.foodandwine.com/cheetie-kumar-recipes-8702304 |website=foodandwine.com |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Birjāni ir zināms ar garšvielu bagātību, kas piešķir ēdienam raksturīgo aromātu un garšu.&lt;ref name=&quot;Bon Appetit&quot;/&gt; Starp populārākajām garšvielām ir [[kardamons]], [[krustnagliņas]], [[lauru lapas]], [[kanēlis]], [[kurkuma]], [[safrāns]], [[čili pipari]], [[ingvers]] un [[ķiploks|ķiploki]]. Papildus minētajām garšvielām birjāni dažkārt tiek bagātināta ar [[muskatrieksti|muskatriekstu]], [[anīss|anīsu]], [[ķimenes|ķimenēm]] un [[koriandrs|koriandra]] sēklām. Kombinējot šīs sastāvdaļas un garšvielas, tiek iegūts aromātiski pievilcīgs un vizuāli izteiksmīgs ēdiens ar bagātīgu garšas buķeti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rīsu ēdieni]]
[[Kategorija:Gaļas ēdieni]]
[[Kategorija:Indijas virtuve]]</text>
      <sha1>bq7ybqwg8ofgbl971s25mvx14e5hqdc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alejas iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593703</id>
    <revision>
      <id>4464290</id>
      <parentid>4400379</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6653" sha1="0ne4ctqgetsj2n8ih91th925ng08upp" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Alejas iela|Alejas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Alejas iela
|attēls           = Alejas iela - panoramio.jpg
|attēla paraksts  = Alejas ielas sākums
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125269653|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
|ielas garums     = 1100 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Purva iela
|joslu skaits     = 2—4
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]]
|cits             =
}}

'''Alejas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Alejas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielu]]. 
Alejas ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. 

Posmā no [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielas]] līdz [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielai]] Alejas iela iet caur pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālo parku]]. Citās vietās Alejas ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmos no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]] un no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielai]] Alejas ielā ir divas atdalītas brauktuves. Pa Alejas ielu kursē [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] minibusi, bet pieturvietu te nav.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. &quot;[[Daugavpils satiksme]]&quot; |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404205636/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 }}&lt;/ref&gt; Savukārt, [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielā]] ir [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju pietura &quot;Alejas iela&quot;.

== Vēsture ==
Agrākais ielas nosaukums bija '''Purva iela''' ({{val|ru|Болотная улица}}). 1902. gada februarī, atzīmējot [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] nāves 50. gadadienu, Purva ielas namu īpašnieki iesniedza pilsētas vadībai priekšlikumu pārdēvēt šo ielu par ''Gogoļa ielu'', bet tas nebija īstenots.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gogoļa iela Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 |website=Latgales dati |publisher=Двинский дневник |date={{dat|1902|2|22||bez}} |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250320075204/http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 }}&lt;/ref&gt; Nedaudz vēlāk iela ieguva nosaukumu '''Alejas iela''', kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Sākotnēji Alejas iela pastāvēja tikai tagadējās [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimes robežās, bet 1935. gada janvārī turpināta Esplanādē, no Maizes ielas līdz dzelzceļa līnijai, pēc Kandavas ielas pagriežoties uz ziemeļiem un savienojoties ar [[Malu iela|Malu ielu]]. 1960. gados ielas posms aiz Kandavas ielas tika pārbūvēts un izslēgts no Alejas ielas.

== Ievērojamas ēkas ==
[[Attēls:Daugavpils 9. vidusskola.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils 9. vidusskola|9. vidusskola]], skats no Alejas ielas puses]]
[[Attēls:Alejas iela 12 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Alejas iela 12]]
* Ielas sākumā atrodas bijusī [[Daugavpils 9. vidusskola]] (18. novembra iela 47)
* Nr. 7 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4739 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 12 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4740 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 64 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1897. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4741 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 71 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 1910. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4742 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 76 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1896. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4743 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Alejas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi)
* [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]]
* [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]]
* [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]]
* [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela)
* [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]]
* [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]]
* [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas iela]] (T veida krustojums)
* [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ļermontova iela (Daugavpils)]]


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]]
[[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>0ne4ctqgetsj2n8ih91th925ng08upp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464509</id>
      <parentid>4464290</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:48:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4464509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6653" sha1="f0ns1e5x22vy25pysvqw4wwqsoxii2k" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Alejas iela|Alejas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Alejas iela
|attēls           = Alejas iela - panoramio.jpg
|attēla paraksts  = Alejas ielas sākums
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125269653|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
|ielas garums     = 1100 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Purva iela
|joslu skaits     = 2—4
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]]
|cits             =
}}

'''Alejas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Alejas iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas ielu]]. 
Alejas ielas kopējais garums ir aptuveni 1100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. 

Posmā no [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielas]] līdz [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielai]] Alejas iela iet caur pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālo parku]]. Citās vietās Alejas ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Posmos no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa ielai]] un no [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielas]] līdz [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielai]] Alejas ielā ir divas atdalītas brauktuves. Pa Alejas ielu kursē [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] minibusi, bet pieturvietu te nav.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. &quot;[[Daugavpils satiksme]]&quot; |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404205636/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-griva-kirsu-iela-autoosta-lv#10729 }}&lt;/ref&gt; Savukārt, [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielā]] ir [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvaju pietura &quot;Alejas iela&quot;.

== Vēsture ==
Agrākais ielas nosaukums bija '''Purva iela''' ({{val|ru|Болотная улица}}). 1902. gada februarī, atzīmējot [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] nāves 50. gadadienu, Purva ielas namu īpašnieki iesniedza pilsētas vadībai priekšlikumu pārdēvēt šo ielu par ''Gogoļa ielu'', bet tas nebija īstenots.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gogoļa iela Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 |website=Latgales dati |publisher=Двинский дневник |date={{dat|1902|2|22||bez}} |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250320075204/http://latgalesdati.du.lv/notikums/3972 }}&lt;/ref&gt; Nedaudz vēlāk iela ieguva nosaukumu '''Alejas iela''', kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Sākotnēji Alejas iela pastāvēja tikai tagadējās [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimes robežās, bet 1935. gada janvārī turpināta Esplanādē, no Maizes ielas līdz dzelzceļa līnijai, pēc Kandavas ielas pagriežoties uz ziemeļiem un savienojoties ar [[Malu iela|Malu ielu]]. 1960. gados ielas posms aiz Kandavas ielas tika pārbūvēts un izslēgts no Alejas ielas.

== Ievērojamas ēkas ==
[[Attēls:Daugavpils 9. vidusskola.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils 9. vidusskola|9. vidusskola]], skats no Alejas ielas puses]]
[[Attēls:Alejas iela 12 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Alejas iela 12]]
* Ielas sākumā atrodas bijusī [[Daugavpils 9. vidusskola]] (18. novembra iela 47)
* Nr. 7 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4739 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 12 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4740 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 64 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1897. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4741 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 71 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 1910. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4742 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 76 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1896. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4743 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Alejas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi)
* [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]]
* [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]]
* [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]]
* [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela)
* [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]]
* [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]]
* [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas iela]] (T veida krustojums)
* [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ļermontova iela (Daugavpils)]]


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]]
[[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>f0ns1e5x22vy25pysvqw4wwqsoxii2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreja Pumpura iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>595067</id>
    <revision>
      <id>4464392</id>
      <parentid>4408977</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6314" sha1="d8ar59fngm5ubp650c3iw543ui5wqse" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Andreja Pumpura iela|Andreja Pumpura iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Andreja Pumpura iela
|attēls           = Daugavpils, Andreja Pumpura iela - panoramio (141).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125271063|zoom=13}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
|ielas garums     = 3210 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Viļņas iela
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             =
}}

'''Andreja Pumpura iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Andreja Pumpura iela sākas krustojumā ar [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas ielu]], ved ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā un beidzas pie pārbrauktuves [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimes robežā. Andreja Pumpura ielā ir daudzveidīga apbūve. Ielas turpinājums ir [[2. Pasažieru iela]], bet tieša ceļa savienojuma ar to nav.

Andreja Pumpura ielas kopējais garums ir aptuveni 3210 metri. Visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Posmā no [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas ielas]] līdz Andreja Pumpura ielas beigām kursē [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4. maršruta]] tramvaji.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Lokomotīvju depo |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#71078 |publisher=2. tramvaja kustības saraksts. &quot;[[Daugavpils satiksme]]&quot; |accessdate={{dat|2025|3|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250402200759/https://satiksme.daugavpils.lv/lv-tramvajs-nr-2-butlerova-iela-maizes-kombinats#71078 }}&lt;/ref&gt;

Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Viļņas iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Виленская улица}}). {{dat|1932|9|19||bez}} Daugavpils pilsētas dome to pārdēvēja par [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] ielu, jo tieši šajā ielā rakstnieks vairākus gadus strādāja intendantūrā.&lt;ref name=&quot;plāksne&quot; /&gt; Tomēr domes lēmums tika pieņemts pēc karstām debatēm un ar nelielu balsu pārsvaru (23 pret 21). Deputāti arī ieteica pārdēvēt Andreja Pumpura vārdā [[Miera iela (Daugavpils)|Miera ielu]] (rakstnieka dzīvesvieta) vai [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Virsnieku ielu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viļņas iela Daugavpilī pārdēvēta par Pumpura ielu |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/816 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|23||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 1932. gada ielas nosaukums vairs nav mainījies.

== Ievērojamas ēkas ==
[[Attēls:Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca 2002-08-11.jpg|273px|thumb|Skats uz [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Jaunavas Marijas baznīcu]]]]
[[Attēls:Дроболитейная башня на горизонте - panoramio.jpg|273px|thumb|Skats uz [[Daugavpils skrošu rūpnīca|skrošu rūpnīcas]] torni]]
* Nr. 11A — [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]] — valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jaunavas Marijas katoļu baznīca |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4794 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 99 — bijusī kara intendantūras ēka, kurā 19.—20. gadsimtu mijā strādāja [[Andrejs Pumpurs]]. 2021. gadā, atzīmējot rakstnieka 180. gadadienu, pie mājas atklāta piemiņas plāksne Andrejam Pumpuram.&lt;ref name=&quot;plāksne&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāta piemiņas plāksne Andrejam Pumpuram |url=https://www.visitdaugavpils.lv/daugavpili-atklata-pieminas-plaksne-andrejam-pumpuram-foto/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|3|23||bez}} |date={{dat|2021|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Kvartāls ielas pārnumuru pusē starp [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku]] un [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas ielu]], apbūvētais ar vecām garnizona ēkām, atzīts par vietējas nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo teritoriju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|22||bez}} |page=71 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Andreja Pumpura iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] (L veida krustojums)
* [[Lielā Dārza iela]] (T veida krustojums)
* [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]]
* [[Mazā Dārza iela (Daugavpils)|Mazā Dārza iela]]
* [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]]
* [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]]
* [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]]
* [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]]
* [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]]
* [[Ludzas iela (Daugavpils)|Ludzas iela]]
* [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]]
* [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (nav tieša savienojuma, A. Pumpura ielā abpus ir strupceļi)
* [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]]
* [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]]
* [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas iela]]
* [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] (T veida krustojums)
* [[Užvaldes iela]]
* [[Ziemeļu iela (Daugavpils)|Ziemeļu iela]]
* [[Mazā Viļņas iela]] / [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]]
* [[2. Pasažieru iela]] (ielas turpinājums, savienojums tikai gājējiem)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>d8ar59fngm5ubp650c3iw543ui5wqse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marmarisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596622</id>
    <revision>
      <id>4464376</id>
      <parentid>4257576</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3258" sha1="gx4meh1g2ahpyh158y8zovvkh9isaju" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marmarisa
 | native_name              = ''Marmaris''
 | settlement_type          = 
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Turcija#Tuvie un Vidējie Austrumi
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{TUR}}
 | subdivision_type1        = Ils
 | subdivision_name1        = [[Muglas ils]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 878.1
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 97818
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[FET]]
 | utc_offset               = +3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd =  36 | latm = 51 | lats = 23 | latNS = N
 | longd = 28 | longm = 16 | longs = 16 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 48700
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 7
 | website                  = {{URL|http://www.marmaris.bel.tr/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Marmarisa''' ({{val|tr|Marmaris}}, {{izrunā|ˈmaɾmaɾis}}) ir piekrastes pilsēta [[Turcija]]s dienvidrietumos, [[Muglas ils|Muglas ilā]], kas atrodas [[Egejas jūra]]s piekrastē, gleznainā līcī starp kalnu grēdām. Pilsēta ir [[Marmarisas ilče]]s administratīvais centrs. 2022. gadā Marmarisā dzīvoja 97,8 tūkstoši iedzīvotāju, bet tūrisma sezonā cilvēku skaits pilsētā stipri pieaug. Marmarisa ir viens no nozīmīgākajiem [[kūrorts|kūrortiem]] Turcijā, kas pazīstama ar savām pludmalēm, jahtu ostām, kūrortviesnīcām, aktīvo naktsdzīvi un dabas ainavām. Tās atrašanās vietas dēļ pilsēta ir arī svarīgs [[jūras transports]] un [[kruīzs|kruīzu]] tūrisma centrs, ar attīstītu ostas infrastruktūru un regulāriem prāmju savienojumiem ar [[Grieķija]]s salām.

Vēsturiski Marmarisa pazīstama kopš antīkajiem laikiem kā '''Fiskosa''' (''Physkos''), kas bija senā [[karieši|kariešu]] osta un tirgotāju apmetne. [[Osmaņu impērija|Osmaņu laikmetā]] pilsēta kļuva par nozīmīgu militāru bāzi, īpaši [[Suleimans I|Suleimana Lieliskā]] organizētās [[Rodas kampaņa]]s laikā. Mūsdienās Marmarisa ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā, ar saimniecību, kas balstīta uz tūrismu, pakalpojumiem, kuģniecību un lauksaimniecību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Turcija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcijas pilsētas]]
[[Kategorija:Muglas ils]]</text>
      <sha1>gx4meh1g2ahpyh158y8zovvkh9isaju</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Burkinafaso olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596648</id>
    <revision>
      <id>4464377</id>
      <parentid>4275783</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12936" sha1="a9mr9ptopf26qj6s0ogkkwd4jv9aeme" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = BUR
| NOCname = [[Burkinafaso Nacionālā Olimpiskā un sporta komiteja]]
| games = olimpiskajās spēlēs
| year = 
| flagcaption = 
| oldcode = 
| website = {{URL|www.olympic.bu}}
| location = 
| competitors = 
| sports = 
| flagbearer = 
| rank = 149
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 1
| officials = 
| appearances = 
| app_begin_year = 1972
| app_end_year = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Burkinafaso|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1972|end_year= }}
| winterappearances = {{Team appearances list|team=Burkinafaso|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year=|end_year= }}
}}
'''[[Burkinafaso]]''' sportisti piedalījušies ir visās '''[[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas tiek rīkotas kopš [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada]]. Ar savu iepriekšējo nosaukumu [[Augšvolta]] (VOL) valsts startēja arī [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gadā]]. Pēc piedalīšanās desmit dažādās olimpiskajās spēlēs&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.buzzfeed.com/mikemehalick/the-10-most-populated-countries-to-never-win-an-ol|title=The 10 Most Populous Countries To Never Win An Olympic Medal|first=Mike|last=Mehalick|website=BuzzFeed Community}}&lt;/ref&gt; Burkinafaso ieguva savu pirmo olimpisko medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://boxscorenews.com/zango-makes-history-as-the-first-burkinabe-to-win-an-olympic-medal-p162195-272.htm|title=Zango Makes History As The First Burkinabe To Win An Olympic Medal
|website=Boxscore World Sportswire}}&lt;/ref&gt;

[[Ziemas olimpiskās spēles|Ziemas olimpiskajās spēlēs]] Burkinafaso sportisti nav piedalījušies

== Dalības ==

=== Vasaras olimpiskās spēles ===
{{colbegin|2}}
&lt;small&gt;
* 1896−1968 — {{color|grey|netika pārstāvēta}}
&lt;/small&gt;
* '''{{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] — [[Burkinafaso 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
&lt;small&gt;
* '''{{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}}'''
* '''{{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}}'''
* '''{{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}}'''
&lt;/small&gt;
* '''{{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] — [[Burkinafaso 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] — [[Burkinafaso 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] — [[Burkinafaso 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] — [[Burkinafaso 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Lihtenšteina}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] — [[Burkinafaso 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] — [[Burkinafaso 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] — [[Burkinafaso 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] — [[Burkinafaso 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] — [[Burkinafaso 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
* '''{{flaga|Francija}} ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]]'' — [[Burkinafaso 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Burkinafaso}}
&lt;small&gt;
* {{flaga|ASV}} ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028 Losandželosa]]'' — ''nākotnes notikums''
&lt;/small&gt;
{{colend}}

== Sportisti ==

=== Sportistu skaits ===

==== Vasaras olimpiskās spēles ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
! || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|24]]
|-
| align=left| '''Vīrieši''' || 1 || 5 || 4 || 3 || 3 || 4 || 3 || 2 || 3 || 5 || 5
|-
| align=left| '''Sievietes''' || 0 || 1 || 0 || 2 || 1 || 2 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3
|-
! Kopā !! 1 !! 6 !! 4 !! 5 !! 4 !! 6 !! 6 !! 5 !! 5 !! 7 !! 8
|-
| align=left| '''Sporta veidi''' || 1 || 2 || 2 || 2 || 3 || 3 || 4 || 3 || 3 || 5 || 5
|}

=== Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]]
|-
|align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1972. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1976. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1984. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1988. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' || [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|86]]
|-
|align=left| {{flaga|FRA}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2024. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]]
|-
! Kopā !! 0 !! 0 !! 1 !! 1 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|151]]
|}
{{col-2}}

=== Medaļas pa vasaras sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Sporta veids
|style=&quot;background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
|style=&quot;background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|style=&quot;background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
!style=&quot;width:4em; font-weight:bold;&quot;|Kopā
|-
|align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || — || — || 1 || '''1'''
|-
! Kopā !! 0 !! 0 !! 1 !! 1
|}

== Medaļnieki ==
[[Attēls:Hugues Fabrice Zango - Triple saut Hommes(2).jpg|thumb|[[Igs Fabriss Zango]] izcīnījis olimpiskajās spēlēs 1 bronzas medaļu]]

=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! style=&quot;width:7em&quot;| Medaļa !! Sportists(-i) !! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Igs Fabriss Zango]] || {{flaga|JPN}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, trīssoļlēkšana
|-
|}

== Karognesēji ==
''Karognesēji, kas nesuši karogus olimpisko spēļu atklāšanas ceromonijās.''
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Vasaras olimpiskajās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;
|-
!Spēles !! Karognesējs !! Sporta veids
|-
|align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || [[Andrē Bikaba]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || [[Sunaila Saņons]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]]
|-
|align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Franks Zio]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Franks Zio]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Sāra Tondē]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Mamadū Odraogo]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]]
|-
|align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Aisata Sulama]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Severīna Nebjē]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|23px]] [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]]
|-
|align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Rašīds Sidibē]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|23px]] [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]]
|-
|rowspan=2 align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Andželika Odraogo]] || {{osv|Peldēšana|2020|Vasaras|image=yes}}
|-
|[[Igs Fabriss Zango]] || {{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|image=yes}}
|-
|rowspan=2 align=left| {{flaga|FRA}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]] || [[Marte Koala]] || {{osv|Peldēšana|2020|Vasaras|image=yes}}
|-
|[[Igs Fabriss Zango]] || {{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|image=yes}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce |title=Burkina Faso |date=27 July 2021 |publisher=International Olympic Committee |url=https://www.olympic.org/burkina-faso }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Burkina Faso |publisher=Olympedia.com |url=http://www.olympedia.org/countries/BUR }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Analytics/BUR |publisher=olympanalyt.com |url=http://olympanalyt.com/OlympAnalytics.php?param_pagetype=MedalsByGames&amp;param_country=BUR }}
{{Valstis olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Burkinafaso olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>a9mr9ptopf26qj6s0ogkkwd4jv9aeme</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sicīlijas arābu iekarojumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596652</id>
    <revision>
      <id>4464383</id>
      <parentid>4259015</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3659" sha1="onupx79c0bjigmrv9uky1wbqt3irah9" xml:space="preserve">[[Attēls:فتوح المسلمين في صقلية وجنوب إيطاليا.jpg|thumb|Arābu iekarojumi Sicīlijā un Itālijas dienvidos]]
'''Sicīlijas arābu iekarojumi''' ([[Arābu valoda|arābu]]: فتح صقلية, ''Fath Siqilliyya'') bija karadarbības process, kurā [[Musulmaņi|musulmaņu]] karaspēks, galvenokārt [[Ziemeļāfrika]]s [[Aglabīdu emirāts|Aglabīdu emirāta]] ([[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] vasalis) vadībā, laika posmā no 827. līdz 902. gadam pakāpeniski iekaroja [[Sicīlija|Sicīliju]].

Šie iekarojumi ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[Islāms|islāma]] klātbūtni salā, kuras laikā izveidojās [[Sicīlijas emirāts]].

== Vēsturiskais konteksts ==
[[Attēls:Europe 814.svg|thumb|Eiropa 9. gadsimtā]]
9. gadsimtā [[Vidusjūras reģions]] piedzīvoja pastāvīgu cīņu starp kristīgajām [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Franku valsts|Franku]] impērijām un [[Islāms|islāma]] [[Kalifāts|kalifātiem]]. Sicīlija, kas bija stratēģiski svarīga Bizantijas province, kļuva par ieinteresētības objektu arābu musulmaņu varām, kuras jau bija nostiprinājušās Ziemeļāfrikā, Spānijā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Aglabīdu emirāts ar galvaspilsētu [[Kairavāna|Kairavānā]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi.

== Iekarošanas sākums ==
Sicīlijas iekarošana sākās 827. gadā, kad bizantiešu komandieris Eifrims (''Euphemius''), kurš bija sacēlies pret imperatora varu un pasludinājis sevi par salas imperatoru, lūdza palīdzību Aglabīdiem. Pretī palīdzībai viņš apsolīja nodot Sicīliju viņu varā. Aglabīdu emirs Zeids ibn Ikrima nosūtīja armiju 10 000 karavīru sastāvā, ko vadīja Asads ibn al-Furāts — cienījams jurists un karavadonis.

== Galvenie posmi un kaujas ==
* 827—831: Pēc izsēšanās Mazārā musulmaņi pakāpeniski virzījās uz [[Palermo]]. Pilsēta tika ieņemta 831. gadā, kļūstot par arābu pārvaldītās Sicīlijas galvaspilsētu.
* 831—878: Pēc Palermo krišanas musulmaņi nostiprināja savas pozīcijas rietumu Sicīlijā, veicot reidus un aplenkumus citās pilsētās. Cīņas turpinājās ar mainīgām sekmēm. [[Sirakūzas]] — viens no galvenajiem bizantiešu cietokšņiem — krita tikai 878. gadā.
* 878—902: Vēl aptuveni 25 gadus musulmaņi pabeidza salas iekarošanu, pakļaujot pēdējās Bizantijas kontrolētās teritorijas, tai skaitā Taormīnu, kas padevās 902. gadā.

== Pārvalde un kultūra ==
Pēc iekarošanas Sicīlija tika iekļauta Aglabīdu pārvaldē un vēlāk [[Fatimīdu dinastija|Fatimīdu]], bet reālo varu īstenoja vietējie emiri. Sala kļuva par nozīmīgu islāma kultūras un zinātnes centru. Lielā daļa iedzīvotāju pieņēma islāmu, taču salas daudzveidīgais etniskais sastāvs — grieķi, latīņi, [[berberi]], arābi un vēlāk normāņi — saglabājās.

Musulmaņu pārvaldē tika uzlabota lauksaimniecība, ieviešot jaunus apūdeņošanas paņēmienus un kultūras (piemēram, [[Citrusaugi|citrusaugļus]], [[cukurniedres]], [[Rīsi|rīsus]]). [[Arābu valoda]] kļuva par administrācijas valodu, bet tika lietota arī [[Grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]].

== Musulmaņu valdīšanas beigas ==
Arābu vara Sicīlijā sāka vājināties 11. gadsimtā iekšējo nemieru un ārējo draudu dēļ. [[Sicīlijas normāņu iekarojumi|Normāņu iebrukums]] sākās 1061. gadā un noslēdzās 1091. gadā ar pilnīgu salas pārņemšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Arābi]]</text>
      <sha1>onupx79c0bjigmrv9uky1wbqt3irah9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464386</id>
      <parentid>4464383</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:59:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3670" sha1="g5z0l1ldumkvmhfo9bdvw12u839o7s7" xml:space="preserve">[[Attēls:فتوح المسلمين في صقلية وجنوب إيطاليا.jpg|thumb|Arābu iekarojumi Sicīlijā un Itālijas dienvidos]]
'''Sicīlijas arābu iekarojumi''' ([[Arābu valoda|arābu]]: فتح صقلية, ''Fath Siqilliyya'') bija karadarbības process, kurā [[Musulmaņi|musulmaņu]] karaspēks, galvenokārt [[Ziemeļāfrika]]s [[Aglabīdu emirāts|Aglabīdu emirāta]] ([[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] vasalis) vadībā, laika posmā no 827. līdz 902. gadam pakāpeniski iekaroja [[Sicīlija|Sicīliju]].

Šie iekarojumi ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[Islāms|islāma]] klātbūtni salā, kuras laikā izveidojās [[Sicīlijas emirāts]].

== Vēsturiskais konteksts ==
[[Attēls:Europe 814.svg|thumb|Eiropa 9. gadsimtā]]
9. gadsimtā [[Vidusjūras reģions]] piedzīvoja pastāvīgu cīņu starp kristīgajām [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Franku valsts|Franku]] impērijām un [[Islāms|islāma]] [[Kalifāts|kalifātiem]]. Sicīlija, kas bija stratēģiski svarīga Bizantijas province, kļuva par ieinteresētības objektu arābu musulmaņu varām, kuras jau bija nostiprinājušās Ziemeļāfrikā, Spānijā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Aglabīdu emirāts ar galvaspilsētu [[Kairavāna|Kairavānā]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi.

== Iekarošanas sākums ==
Sicīlijas iekarošana sākās 827. gadā, kad bizantiešu komandieris Eifrims (''Euphemius''), kurš bija sacēlies pret imperatora varu un pasludinājis sevi par salas imperatoru, lūdza palīdzību Aglabīdiem. Pretī palīdzībai viņš apsolīja nodot Sicīliju viņu varā. Aglabīdu emirs Zeids ibn Ikrima nosūtīja armiju 10 000 karavīru sastāvā, ko vadīja Asads ibn al-Furāts — cienījams jurists un karavadonis.

== Galvenie posmi un kaujas ==
* 827—831: Pēc izsēšanās Mazārā musulmaņi pakāpeniski virzījās uz [[Palermo]]. Pilsēta tika ieņemta 831. gadā, kļūstot par arābu pārvaldītās Sicīlijas galvaspilsētu.
* 831—878: Pēc Palermo krišanas musulmaņi nostiprināja savas pozīcijas rietumu Sicīlijā, veicot reidus un aplenkumus citās pilsētās. Cīņas turpinājās ar mainīgām sekmēm. [[Sirakūzas]] — viens no galvenajiem bizantiešu cietokšņiem — krita tikai 878. gadā.
* 878—902: Vēl aptuveni 25 gadus musulmaņi pabeidza salas iekarošanu, pakļaujot pēdējās Bizantijas kontrolētās teritorijas, tai skaitā Taormīnu, kas padevās 902. gadā.

== Pārvalde un kultūra ==
Pēc iekarošanas Sicīlija tika iekļauta Aglabīdu pārvaldē un vēlāk [[Fatimīdu dinastija|Fatimīdu kalifātā]], bet reālo varu īstenoja vietējie emiri. Sala kļuva par nozīmīgu islāma kultūras un zinātnes centru. Lielā daļa iedzīvotāju pieņēma islāmu, taču salas daudzveidīgais etniskais sastāvs — grieķi, latīņi, [[berberi]], arābi un vēlāk normāņi — saglabājās.

Musulmaņu pārvaldē tika uzlabota lauksaimniecība, ieviešot jaunus apūdeņošanas paņēmienus un kultūras (piemēram, [[Citrusaugi|citrusaugļus]], [[cukurniedres]], [[Rīsi|rīsus]]). [[Arābu valoda]] kļuva par administrācijas valodu, bet tika lietota arī [[Grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]].

== Musulmaņu valdīšanas beigas ==
Arābu vara Sicīlijā sāka vājināties 11. gadsimtā iekšējo nemieru un ārējo draudu dēļ. [[Sicīlijas normāņu iekarojumi|Normāņu iebrukums]] sākās 1061. gadā un noslēdzās 1091. gadā ar pilnīgu salas pārņemšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Arābi]]</text>
      <sha1>g5z0l1ldumkvmhfo9bdvw12u839o7s7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464389</id>
      <parentid>4464386</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Musulmaņu valdīšanas beigas */</comment>
      <origin>4464389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3669" sha1="5359gsdfc85ar9bqfp2tlzh39p0ybto" xml:space="preserve">[[Attēls:فتوح المسلمين في صقلية وجنوب إيطاليا.jpg|thumb|Arābu iekarojumi Sicīlijā un Itālijas dienvidos]]
'''Sicīlijas arābu iekarojumi''' ([[Arābu valoda|arābu]]: فتح صقلية, ''Fath Siqilliyya'') bija karadarbības process, kurā [[Musulmaņi|musulmaņu]] karaspēks, galvenokārt [[Ziemeļāfrika]]s [[Aglabīdu emirāts|Aglabīdu emirāta]] ([[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] vasalis) vadībā, laika posmā no 827. līdz 902. gadam pakāpeniski iekaroja [[Sicīlija|Sicīliju]].

Šie iekarojumi ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[Islāms|islāma]] klātbūtni salā, kuras laikā izveidojās [[Sicīlijas emirāts]].

== Vēsturiskais konteksts ==
[[Attēls:Europe 814.svg|thumb|Eiropa 9. gadsimtā]]
9. gadsimtā [[Vidusjūras reģions]] piedzīvoja pastāvīgu cīņu starp kristīgajām [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Franku valsts|Franku]] impērijām un [[Islāms|islāma]] [[Kalifāts|kalifātiem]]. Sicīlija, kas bija stratēģiski svarīga Bizantijas province, kļuva par ieinteresētības objektu arābu musulmaņu varām, kuras jau bija nostiprinājušās Ziemeļāfrikā, Spānijā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Aglabīdu emirāts ar galvaspilsētu [[Kairavāna|Kairavānā]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi.

== Iekarošanas sākums ==
Sicīlijas iekarošana sākās 827. gadā, kad bizantiešu komandieris Eifrims (''Euphemius''), kurš bija sacēlies pret imperatora varu un pasludinājis sevi par salas imperatoru, lūdza palīdzību Aglabīdiem. Pretī palīdzībai viņš apsolīja nodot Sicīliju viņu varā. Aglabīdu emirs Zeids ibn Ikrima nosūtīja armiju 10 000 karavīru sastāvā, ko vadīja Asads ibn al-Furāts — cienījams jurists un karavadonis.

== Galvenie posmi un kaujas ==
* 827—831: Pēc izsēšanās Mazārā musulmaņi pakāpeniski virzījās uz [[Palermo]]. Pilsēta tika ieņemta 831. gadā, kļūstot par arābu pārvaldītās Sicīlijas galvaspilsētu.
* 831—878: Pēc Palermo krišanas musulmaņi nostiprināja savas pozīcijas rietumu Sicīlijā, veicot reidus un aplenkumus citās pilsētās. Cīņas turpinājās ar mainīgām sekmēm. [[Sirakūzas]] — viens no galvenajiem bizantiešu cietokšņiem — krita tikai 878. gadā.
* 878—902: Vēl aptuveni 25 gadus musulmaņi pabeidza salas iekarošanu, pakļaujot pēdējās Bizantijas kontrolētās teritorijas, tai skaitā Taormīnu, kas padevās 902. gadā.

== Pārvalde un kultūra ==
Pēc iekarošanas Sicīlija tika iekļauta Aglabīdu pārvaldē un vēlāk [[Fatimīdu dinastija|Fatimīdu kalifātā]], bet reālo varu īstenoja vietējie emiri. Sala kļuva par nozīmīgu islāma kultūras un zinātnes centru. Lielā daļa iedzīvotāju pieņēma islāmu, taču salas daudzveidīgais etniskais sastāvs — grieķi, latīņi, [[berberi]], arābi un vēlāk normāņi — saglabājās.

Musulmaņu pārvaldē tika uzlabota lauksaimniecība, ieviešot jaunus apūdeņošanas paņēmienus un kultūras (piemēram, [[Citrusaugi|citrusaugļus]], [[cukurniedres]], [[Rīsi|rīsus]]). [[Arābu valoda]] kļuva par administrācijas valodu, bet tika lietota arī [[Grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]].

== Musulmaņu valdīšanas beigas ==
Arābu vara Sicīlijā sāka vājināties 11. gadsimtā iekšējo nemieru un ārējo draudu dēļ. [[Sicīlijas normāņu iekarojumi|Normaņu iebrukums]] sākās 1061. gadā un noslēdzās 1091. gadā ar pilnīgu salas pārņemšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Arābi]]</text>
      <sha1>5359gsdfc85ar9bqfp2tlzh39p0ybto</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nitrospirae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596663</id>
    <revision>
      <id>4464384</id>
      <parentid>4265516</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="620" sha1="hxzfl23hmzbfcu86l5qi171szugi8s4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''Nitrospirae''''' (arī '''''Nitrospirota''''') ir [[Baktērijas|baktēriju]] [[Tips (zooloģija)|tips]], kurā ietilpst [[nitrificējošas baktērija]]s, kas spēlē svarīgu lomu [[Slāpeklis|slāpekļa]] ciklā.

Šīs baktērijas ir spējīgas oksidēt [[nitrīti|nitrītus]] (NO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;−&lt;/sup&gt;) par [[nitrāti]]em (NO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;−&lt;/sup&gt;). Tas ir process, kas ir būtisks [[augsne]]s auglībai un ūdens ekosistēmu līdzsvaram.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baktērijas]]</text>
      <sha1>hxzfl23hmzbfcu86l5qi171szugi8s4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sicīlijas emirāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596668</id>
    <revision>
      <id>4464385</id>
      <parentid>4275782</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:58:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1070" sha1="eav1jq1jh7o0ewws5k334hjkj5uftof" xml:space="preserve">[[Attēls:Italy 1000 AD.svg|thumb|Itālija 1000. gadā (Sicīlijas emirāts iekrāsots gaiši zaļā krāsā)]]
'''Sicīlijas emirāts''' bija [[Islāms|islāma]] [[valsts]], kas pastāvēja [[Sicīlija]]s salā no 831. līdz 1091. gadam. To izveidoja [[Aglabīdu dinastija]] no [[Ziemeļāfrika]]s pēc [[Sicīlijas arābu iekarojumi|salas iekarošanas]], un vēlāk tā nonāca [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdu kalifāta]] pārvaldībā.

Emirāta galvaspilsēta bija [[Palermo]]. Musulmaņu valdīšanas laikā Sicīlijā valdīja salīdzinoša reliģiskā tolerance, ļaujot līdzās pastāvēt musulmaņiem, [[kristieši]]em un [[ebreji]]em. Tika ieviestas jaunas lauksaimniecības metodes, attīstījās arhitektūra, zinātne un literatūra.

Emirāts beidza pastāvēt 1091. gadā pēc [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu iekarojuma]], taču arābu kultūras un valodas ietekme saglabājās vēl gadsimtiem ilgi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]</text>
      <sha1>eav1jq1jh7o0ewws5k334hjkj5uftof</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Zubrickis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596669</id>
    <revision>
      <id>4464390</id>
      <parentid>4275781</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>novecojis - saprotu, ka nav vairs kosmosā.</comment>
      <origin>4464390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6326" sha1="4in9n3hsnov2lh3lsyn5bm55v7mf8su" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksejs Zubrickis
|     vārds_orig = ''Алексей Зубрицкий''
|         attēls = Alexey Zubritsky (crop).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = A. Zubrickis 2024. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1992
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = Volodimirovske, [[Zaporižjas apgabals]], {{UKR}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = meita un dēls
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = 
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks = Pašlaik kosmosā
| kos_iesaukums = 2018. gads
| kos_misija = 1. [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]],  [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]
| kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-27]]''
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[majors]]
|  dienesta_laiks = 2013 — 2024
|          valsts = {{UKR}} → {{RUS}}
|       struktūra = [[Ukrainas Gaisa spēki]], [[Krievijas Gaisa spēki]]
|         vienība = 
|    nodarbošanās = [[lidotājs]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Sīrijas pilsoņu karš]]
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Aleksejs Zubrickis''' (''Алексей Витальевич Зубрицкий''; dzimis {{dat|1992|9|22||bez}}) ir [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis [[Krievija]]s [[kosmonauts]], [[lidotājs]], [[majors]] rezervē.

== Dzīves sākums un izglītība ==
Aleksejs Zubrickis piedzima 1992. gada 22. augustā Ukrainā, [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] Volodimirovskes ciemā.

2009. gadā Zubrickis absolvēja Zaporižjas kolēģiumu ''Elint''.
2013. gada 27. septembrī viņš absolvēja Ivana Kožeduba Harkivas Gaisa spēku universitāti, iegūstot militāro vadību, aviācijas vienību operāciju vadību ar specializāciju &quot;Lidmašīnu lidojuma ekspluatācija un kaujas pielietošana&quot;.

== Militārais dienests ==
No 2013. līdz 2014. gadam Aleksejs Zubrickis dienēja par pilotu Ukrainas Gaisa spēku 204. Sevastopoles taktiskās aviācijas brigādes aviācijas vienībā, kas izvietota Belbekas lidlaukā [[Sevastopole]]s pilsētā Krimas.

Pēc [[Krievija]]s veiktās [[Krimas aneksija]]s 2014. gada martā Zubrickis turpināja dienestu tajā pašā vietā, bet jau [[Krievijas Gaisa spēki|Krievijas Gaisa spēku]] 38. iznīcinātāju aviācijas pulkā.
2014. gada decembrī viņš turpināja dienestu 31. iznīcinātāju aviācijas pulkā Rostovas apgabala [[Miļļerova]]s pilsētā.
2015. gada jūlijā Zubrickis tika pārcelts turpmākajam dienestam uz 960. gaisa desanta pulku Krasnodaras apgabala [[Primorskoahtarska|Primorskoahtarskā]]. Viņš lidoja ar triecienlidmašīnām ''[[Su-25]]''.
Zubrickis ir piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]].&lt;ref name=&quot;za-inform.ru 2024-08-23&quot; /&gt;

2024. gadā, beidzoties līguma termiņam, viņš atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem [[majors|majora]] pakāpē.

Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka 2025. gada martā [[Vinnica]]s pilsētas tiesa aizmuguriski piesprieda Aleksejam Zubrickim 15 gadu cietumsodu par valsts nodevību un dezertēšanu.&lt;ref name=&quot;kp.ua 2025-04-08&quot; /&gt;

== Kosmiskā karjera ==
2017. gada 14. martā Aleksejs Zubrickis pieteicās 2. atklātajam iesaukumam kosmonautu nodaļā.
Zubrickis izturēja atlasi, un 2018. gada 10. augustā viņu apstiprināja par kosmonautu kandidātu.

2018. gada 1. novembrī Zubrickis tika pārcelts uz Jurija Gagarina Kosmonautu sagatavošanas centru, uzņemts kosmonautu grupā un uzsāka vispārējo kosmonauta apmācību.
2019. gada augustā viņš izgāja niršanas apmācību Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Noginskas glābšanas centrā, 30. augustā veiksmīgi nokārtoja eksāmenu un ieguva kvalifikāciju &quot;ūdenslīdējs&quot;.
2020. gada 24. novembrī Zubrickis nokārtoja valsts eksāmenu pēc vispārējā kosmosa mācību kursa pabeigšanas, un 2. decembrī viņam piešķīra kosmonauta izmēģinātāja kvalifikāciju.

2022. gada 20. janvārī Kosmonautu atlases starpresoru komisija Alekseju Zubricki apstiprināja [[SKS 72. ekspedīcija]]s pamatapkalpē.
2024. gada 21. augustā viņu apstiprināja par [[SKS 73. ekspedīcija]]s pamatapkalpes lidojuma inženieri, startējot ar kosmosa kuģi ''Sojuz MS-27''.

Alekseja Zubricka pirmais kosmiskais lidojums sākās 2025. gada 8. aprīlī, ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-27]]'' dodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa staciju]].

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! 
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| 1.
| ''[[Sojuz MS-27]]''
| {{dat|2025|4|8|SK}}
| 
| [[Sergejs Rižikovs]]&lt;br /&gt;[[Džonatans Kims]]
| Lidojuma inženieris
| 
| [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]],  [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;za-inform.ru 2024-08-23&quot;&gt;[https://za-inform.ru/nauka/kosmonavt-iz-zaporozhskoj-oblasti-aleksej-zubriczkij-vesnoj-poletit-na-mks/ Космонавт из Запорожской области Алексей Зубрицкий весной полетит на МКС] Екатерина Куминова, za-inform.ru, 2024-08-23&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;kp.ua 2025-04-08&quot;&gt;[https://kp.ua/life/a708828-na-mks-pribyl-rossijsko-amerikanskij-ekipazh-s-ukrainskim-predatelem На МКС прибыл российско-американский экипаж с украинским предателем Зубрицким]  Мирослава БЗИКАДЗЕ, kp.ua, 2025-04-08&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.gctc.ru/main.php?id=5163 ЗУБРИЦКИЙ Алексей Витальевич] ФГБУ &quot;НИИ ЦПК имени Ю.А.Гагарина&quot;, {{ru ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/index/in_pers3/14_423.htm Алексей Витальевич Зубрицкий] astronaut.ru, {{ru ikona}}

{{DEFAULTSORT:Zubrickis, Aleksejs}}
[[Kategorija:Krievijas kosmonauti]]</text>
      <sha1>4in9n3hsnov2lh3lsyn5bm55v7mf8su</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Musaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596830</id>
    <revision>
      <id>4464499</id>
      <parentid>4258935</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>liekvārdība.</comment>
      <origin>4464499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1622" sha1="7z62nknvx24zkrc5jfhyp7e317g2iky" xml:space="preserve">[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|thumbnail|upright=1.2|Uzservēta musakas porcija]]
'''Musaka''' ({{val|el|μουσακάς}}, ''mousakás''; {{val|tr|musakka}}) ir tradicionāls [[siltais ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, visplašāk pazīstams kā [[grieķu virtuve]]s ēdiens.

Klasiskā versijā musaka ir [[cepeškrāsns|cepeškrāsnī]] gatavots daudzslāņains ēdiens, kurā tiek kārtotas ceptas [[baklažāns|baklažānu]] šķēlītes, [[maltā gaļa]] (parasti [[jēra gaļa|jēra]] vai [[liellopu gaļa|liellopa]]) un [[bešamela mērce]], kas veido bagātīgu un krēmīgu virskārtu. Lai gan ēdiena nosaukums un pamatideja ir kopīga daudzām kultūrām, musakai pastāv reģionālas variācijas. [[Turcija|Turcijā]] tā parasti tiek pasniegta neslāņotā veidā, savukārt [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Serbija|Serbijā]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] tiek izmantoti arī [[kartupelis|kartupeļi]] vai [[kabacis|kabači]]. Tuvo Austrumu versijās, piemēram, [[Libāna|Libānā]] vai [[Ēģipte|Ēģiptē]], musaku var pasniegt pat aukstu, bieži bez bešamela mērces. Starptautiski vispazīstamākā ir grieķu musakas versija, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs [[Nikolaoss Celemendess]], padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ēdieni]]
[[Kategorija:Grieķijas virtuve]]
[[Kategorija:Turcijas virtuve]]</text>
      <sha1>7z62nknvx24zkrc5jfhyp7e317g2iky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrea Beneti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599477</id>
    <revision>
      <id>4464387</id>
      <parentid>4376856</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T20:02:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26525" sha1="7m87r7aw9wskok5jhpjt4j9u537oni0" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Andrea Beneti
| image = Andrea-Benetti.jpg
| imagesize = 
| caption = Andrea Beneti 2017. gadā.
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1964|01|15}}
| location = {{vieta|Itālija|Boloņa}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| field = [[glezniecība]], [[fotogrāfija]], mākslinieciskā zīmēšana, videomāksla, instalācijas
| training = Boloņas Tēlotājmākslas akadēmija
| movement = neo-rupestrā māksla, [[simbolisms]]
| famous works =
| influenced by =
| teachers =
| pupils = 
| awards = :
*Dalība 53. Venēcijas biennālē - 2009
*Premio Michetti LXI - 2010
*Starptautiskā balva “Excellence” - 2014
*49. Balva Nettuno d'oro - 2020
}}

'''Andrea Beneti''' ({{val|it|Andrea Benetti}}, dzimis {{dat|1964|1|15}}) ir [[itāļi|itāļu]] mākslinieks. Viņš ir Jaunās alu mākslas manifesta autors, ko 2009. gadā prezentēja 53. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennālē]], izstādē paviljonā ''Natura e sogni'', kas tika rīkota ''Ca' Foscari'' Universitātē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Radošā darbība ==
Andrea Beneti ir itāļu vizuālais mākslinieks,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti su Biografie Online|url=https://biografieonline.it/biografia-andrea-benetti|website=Biografie online|accessdate=2022-04-30}}&lt;/ref&gt; kurš pētījis daudzas mākslas formas, tostarp glezniecību, fotogrāfiju, zīmēšanu, instalācijas un video mākslu. 2006. gadā Beneti izveidoja neorupestrās mākslas manifestu, ko 2009. gadā prezentēja 53. Venēcijas biennālē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Andrea Beneti mākslu iedvesmojušas pirmās mākslas formas no aizvēstures perioda.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti - Colori e suoni delle Origini|url=https://cris.unibo.it/handle/11585/182301|website=Ricerca dell'Università di Bologna}}&lt;/ref&gt; Pētījis stilistiskos un konceptuālos elementus no aizvēsturiskajiem alu gleznojumiem visā pasaulē un pārstrādājis šos simbolus mūsdienu kontekstā. Viņa darbi satur zoomorfus un antropomorfus motīvus, ģeometriskas, abstraktas formas,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Colori e suoni delle origini|url=https://magazine.unibo.it/archivio/2013/04/12/colori_e_suoni_delle_origini|website=Magazine dell'Università di Bologna}}&lt;/ref&gt; un simbolus, veidojot iedomātu tiltu starp aizvēsturi un mūsdienu mākslu. Lai stiprinātu savu dziļo saikni ar aizvēsturisko glezniecību, Beneti radīja darbu kolekciju, izmantojot autentiskus paleolīta pigmentus, ko izmantoja alu apgleznošanā, un ko atklāja Ferrāras Universitāte arheoloģiskās ekspedīcijas laikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti - PreHistoria Contemporanea|url=https://iris.unife.it/handle/11392/2351078|website=Ricerca dell'Università di Ferrara}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā Andrea Beneti izstādīja savus darbus Kastelānas alās. Ar šo projektu, kas nosaukts &quot;Glezniecība atgriežas alās&quot;, mākslinieks simboliski atgrieza laikmetīgo mākslu tās izcelsmes vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti - La Pittura Neoruprestre|url=https://iris.unisalento.it/handle/11587/390731?mode=full|website=Ricerca dell'Università del Salento - Lecce}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Benetti godart ridotta.jpg|thumb|Roma, 9. marts 2012 — Kvirināle, Itālijas Republikas prezidentūra — Andrea Beneti nodod darbu Kvirināles mākslas kolekcijai profesoram Luijam Godāram, kas ir atbildīgs par mākslas mantojumu]]
Vēl viens &quot;tehniskais&quot; aspekts, kas saista Beneti glezniecību ar pagātni, ir garšvielu, oksīdu un citu dabisko vielu izmantošana, kas izšķīdinātas ūdenī, eļļas krāsas izmantošana, kā arī ģipša izmantošana, lai radītu bareljefus uz audekla.

Andrea Beneti darbi atrodas svarīgu muzeju un iestāžu kolekcijās, starptautiskās un nacionālās nozīmes, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti in “The Educational Encyclopedia”|url=https://www.edueda.net/index.php?title=Andrea_Benetti#Collezioni_Estere|website=Art Encyclopedia}}&lt;/ref&gt; Vatikāna,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'enciclopedia WikiArt|url=https://www.wikiart.org/en/andrea-benetti|website=Enciclopedia WikiArt}}&lt;/ref&gt; Kvirināles&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'enciclopedia Sapere|url=https://www.sapere.it/enciclopedia/Benetti%2C+Andrea.html|website=Enciclopedia Sapere}}&lt;/ref&gt; un Deputātu palātas&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=VR60768 · Anthropomorphic Figure di Andrea Benetti|url=https://www.romatoday.it/eventi/mostre/vr60768-anthropomorphic-figure-andrea-benetti.html|website=Roma Today}}&lt;/ref&gt; kolekcijās. No visjaunākajām izstādēm var minēt:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Le mostre di Andrea Benetti su Artribune|url=https://www.artribune.com/artista-mostre-biografia/andrea-benetti/|website=Artribune}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Le mostre di Andrea Benetti su Exibart|url=https://www.exibart.com/artista-curatore-critico-arte/andrea-benetti/|website=Exibart}}&lt;/ref&gt;
* &quot;La pittura Neo-rupestre&quot; (Kastelānas alas, Caverna “La Grave”, 2011)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ricerca dell'Università del Salento - Lecce|url=https://iris.unisalento.it/handle/11587/390731?mode=full|website=Università del Salento - Lecce}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Colori e suoni delle origini&quot; (Boloņa, Palazzo d'Accursio, 2013)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Colori e suoni delle origini|url=https://www.lastampa.it/cultura/2013/03/20/news/colori-e-suoni-delle-origini-1.36113830|website=La Stampa}}&lt;/ref&gt;
* &quot;La genesi della pittura&quot; (Bārija Universitāte, Palazzo della Posta, 2014)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pitture e suoni dal principio della storia|url=https://barilive.it/2014/02/26/pitture-e-suoni-dal-principio-della-storia/|website=Bari Live}}&lt;/ref&gt;
* &quot;VR60768 · anthropomorphic figure&quot; ([[Roma]], Deputātu palāta, 2015)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Comunicato stampa – Camera dei Deputati|url=http://www.camera.it/leg17/browse/1131?shadow_comunicatostampa=9016|website=Sito della Camera dei Deputati}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=La mostra di Andrea Benetti alla Camera dei Deputati|url=https://www.nonsolocinema.com/La-mostra-di-Andrea-Benetti-alla_31297.html|website=Non solo cinema}}&lt;/ref&gt;
* &quot;preHistoria contemporanea&quot; (Ferrāras Universitāte, Palazzo Turchi di Bagno, 2016)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti espone a Palazzo Turchi di Bagno|url=https://www.estense.com/2016/547575/andrea-benetti-espone-a-palazzo-turchi-di-bagno/|website=Estense News}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Volti contro la violenza&quot; (Boloņa, Palazzo d'Accursio, 2017)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Volti contro la violenza - Mostra fotografica di Andrea Benetti a Palazzo d'Accursio|url=https://archivio-notizie.comune.bologna.it/2017/11/volti-contro-la-violenza-mostra-fotografica-di-andrea-benetti-palazzo-daccursio/|website=Sito del Comune di Bologna}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Timeless shapes&quot; (Boloņa, Reģiona pils, 2021)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Timeless shapes, la personale di Andrea Benetti a Bologna|url=https://tg24.sky.it/bologna/2021/09/24/timeless-shapes-la-personale-di-andrea-benetti-a-bologna?fbclid=IwAR1AP-HXdslx19ldls8v_gSW32V-uFT-2H85sJk6-uiWitK7PVzvEmyLUYA|website=Timeless shapes - Andrea Benetti a Bologna}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Agenzia ANSA|url=https://www.ansa.it/sito/notizie/cultura/arte/2021/09/24/timeless-shapes-la-personale-di-andrea-benetti-a-bologna_aff0a702-e1e7-48c2-9688-7148d8f09572.html|website=ANSA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Assemblea legislativa Viaggio nell’arte con Andrea Benetti|url=https://www.ilrestodelcarlino.it/bologna/cronaca/assemblea-legislativa-viaggio-nellarte-con-andrea-benetti-93f9e9f6?live|website=Il Resto del Carlino}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Colors in Venice&quot; ([[Venēcija]], Palazzo Zaguri, 2023)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Mostra &quot;Colors in Venice&quot; di Andrea Benetti|url=https://www.veneziatoday.it/eventi/andrea-benetti-colors-in-venice.html|website=Venezia Today}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Prehistoric Wave&quot; (Milāna, Spazio ArteAria, 2023)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=La pittura rupestre rivive con Andrea Benetti a Milano|url=https://www.ansa.it/sito/notizie/cultura/arte/2023/11/10/la-pittura-rupestre-rivive-con-andrea-benetti-a-milano_de8abdf0-9c1f-4949-8b30-29952c57aa74.html|website=Agenzia ANSA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti, un Neo-rupestre a Milano|url=https://www.ilgiornaledellarte.com/Articolo/Andrea-Benetti,-un-neorupestre-a-Milano|website=Il Giornale dell'Arte}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā Andrea Beneti piešķīra 49. ''Nettuno d'oro'' balvu, kas ir [[Boloņa]]s pilsētas nozīmīgākā mākslas balva.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Assegnato il Nettuno d'oro ad Andrea Benetti|url=https://bologna.repubblica.it/cronaca/2020/10/21/news/il_lions_da_il_suo_nettuno_d_oro_a_andrea_benetti-271320159/|website=la Repubblica}}&lt;/ref&gt;

== Muzeji un kolekcijas ==
[[Attēls:Andrea Benetti in mostra alla Camera dei Deputati.jpg|thumb|Prof. M. Peresani, prof. S. Grandi, A. Beneti izstādē ''VR60768 — anthropomorphic figure'', kas tika rīkota Deputātu palātā]]
Muzeji un iestādes, kas iekļāvušas Andrea Beneti darbus savās mākslas kolekcijās:
* ANO mākslas kolekcija ([[Ņujorka]], [[ASV]]) — darbs: ''Against violence''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'enciclopedia Sapere|url=https://www.sapere.it/enciclopedia/Benetti%2C+Andrea.html|website=Enciclopedia Sapere}}&lt;/ref&gt;
* Vatikāna mākslas kolekcija ([[Vatikāns]]) — Darbs: ''Omaggio a Karol Wojtyła''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'enciclopedia Treccani|url=https://www.treccani.it/enciclopedia/andrea-benetti|website=Enciclopedia Treccani}}&lt;/ref&gt;
* MACIA — itāļu mūsdienu mākslas muzejs Amerikā (San Hosē, [[Kostarika]]) — darbs: ''Giochi d'infanzia''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=La pagina di Andrea Benetti nel sito del Museo MACIA|url=http://www.museomacia.org/collezione-permanente-arte-contemporanea-italiana/andrea-benetti-arte-contemporanea.html|website=Museo MACIA}}&lt;/ref&gt;
* Kvirināles mākslas kolekcija, Itālijas Republikas prezidentūra (Roma, Itālija) — darbs: ''Caccia VII''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'enciclopedia WikiArt|url=https://www.wikiart.org/en/andrea-benetti|website=Enciclopedia WikiArt}}&lt;/ref&gt;
* ''Palazzo Montecitorio'', Itālijas parlamenta Deputātu palāta (Roma, Itālija) — darbs: ''9 novembre 1989''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=La moda dell'arte: il gusto Neo-rupestre di Andrea Benetti|url=https://www.myluxury.it/articolo/l-arte-che-va-di-moda-il-gusto-neorupestre-di-andrea-benetti/40475/|website=My Luxury|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210515175928/https://www.myluxury.it/articolo/l-arte-che-va-di-moda-il-gusto-neorupestre-di-andrea-benetti/40475/}}&lt;/ref&gt;
* Ričmondas Universitātes mākslas kolekcija ([[Ričmonda]], ASV) — darbs: ''Volare''
* Ferrāras Universitātes mākslas kolekcija ([[Ferrāra]], Itālija) — darbs: ''Ominide di Porto Badisco I''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti – preHISTORIA CONTEMPORANEA – Sistema Museale dell'Università di Ferrara|url=http://www.unife.it/sma/it/le-mostre/archivio-delle-mostre/2016/andrea-benetti-prehistoria-contemporanea/andrea-benetti-prehistoria-contemporanea|website=Università di Ferrara}}&lt;/ref&gt;
* Bārija Universitātes mākslas kolekcija ([[Bārija]], Itālija) — darbs: ''Imbarcazione con alberi''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti: Colori e suoni delle origini|url=https://www.uniba.it/it/eventi-alluniversita/anno-2014/andrea-benetti-colori-e-suoni-delle-origini|website=Sito dell'Università di Bari}}&lt;/ref&gt;
* ''MAMbo'', Boloņas mūsdienu mākslas muzejs (Boloņa, Itālija) — darbs: ''Fior di Loto''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Fior di Loto – L'opera di Benetti nella Collezione del MamBo|url=https://www.museibologna.it/mambo/collezioneonline/scheda/&amp;collezione=2&amp;sfogliaper=titolo&amp;id=6121|website=Sito del Museo MAMbo}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=L'opera nell'Archivio RAAM|url=https://archivioraam.org/opera/fior-di-loto|website=Sito dell'Archivio RAAM}}&lt;/ref&gt;
* ''Museion'', Bolcāno mūsdienu un mūsdienu mākslas muzejs ([[Bolcāno]], Itālija) — darbs: ''Istinto primitivo II''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=L'opera nel sito dei Beni Culturali|url=https://oggetti-musei-archivi.prov.bz.it/Details/bz/60004248|website=Online-Katalog der Sammlungen von Museen und Archiven in Südtirol}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=L'opera nell'Archivio RAAM|url=https://archivioraam.org/opera/istinto-primitivo-ii-2|website=Sito dell'Archivio RAAM|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250502154133/https://archivioraam.org/opera/istinto-primitivo-ii-2}}&lt;/ref&gt;
* Buenosairesas Tieslietu un cilvēktiesību ministrijas mākslas kolekcija ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]) — darbs: ''Matite spezzate''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti in The Educational Encyclopedia|url=https://www.edueda.net/index.php?title=Andrea_Benetti#Collezioni_Estere|website=The Educational Encyclopedia}}&lt;/ref&gt;
* CAMeC — Mūsdienu un mūsdienu mākslas centrs ([[Spēcija]], Itālija) — darbs: ''Grotta dei cervi''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Il patrimonio artistico cresce|url=https://www.cittadellaspezia.com/2019/06/20/decine-di-opere-donate-al-camec-il-patrimonio-artistico-cresce-288850/|website=Città della Spezia}}&lt;/ref&gt;
* Muzejs F. P. Michetti (Frankavilla al Mare, Itālija) — darbs: ''Tre tesi''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Le pitture Neorupestri di Andrea Benetti|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2010/08/18/quelle-pitture-neorupestri-di-andrea-benetti.html|website=la Repubblica}}&lt;/ref&gt;
* Muzejs Osvaldo Licini (Askoli Pičēno, Itālija) — darbs: ''Ominidi e animali I''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti ad Ascoli per dare vita al travertino|url=https://www.picenooggi.it/2013/08/26/19640/lartista-andrea-benetti-ad-ascoli-per-far-vivere-il-travertino/|website=Piceno Oggi}}&lt;/ref&gt;
* Lečes pašvaldības mākslas kolekcija ([[Leče]], Itālija) — darbs: ''La coerenza''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Astrattismo, a Lecce la mostra allestita nella Camera dei Deputati|url=https://www.pugliain.net/astrattismo-lecce-mostra-benetti/|website=Puglia In}}&lt;/ref&gt;
* Fondažu Džakomo Kazanovas mākslas kolekcija (Venēcija, Itālija) — darbs: ''Omaggio a Giacomo Casanova''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Fondazione Giacomo Casanova&quot;|url=http://www.arte.it/calendario-arte/venezia/mostra-andrea-benetti-colors-in-venice-90229|website=www.arte.it|accessdate=2023-04-01}}&lt;/ref&gt;

== Balvas un apbalvojumi ==

* Dalība 53. Venēcijas biennālē — 2009&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti e la sua Neo-rupestre|url=https://bologna.repubblica.it/cronaca/2013/04/12/news/andrea_benetti_e_la_sua_arte_neorupestre-56465622/|website=la Repubblica}}&lt;/ref&gt;
* Premio Michetti LXI — 2010&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti nell'Enciclopedia Treccani|url=https://www.treccani.it/enciclopedia/andrea-benetti|website=Enciclopedia Treccani}}&lt;/ref&gt;
* Starptautiskā balva “Excellence” — 2014&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Artisti del Museo MACIA|url=https://museomacia.org/collezione-permanente-arte-contemporanea-italiana/andrea-benetti-arte-contemporanea.html|website=Museo MACIA}}&lt;/ref&gt;
* 49. Balva Nettuno d'oro — 2020&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti in “The Educational Encyclopedia”|url=https://www.edueda.net/index.php?title=Andrea_Benetti#Collezioni_Estere|website=The Educational Encyclopedia}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
[[Attēls:Papa-opera-andrea-benetti.jpg|thumb|Pāvests [[Benedikts XVI]] Vatikānā saņem ANFE dāvināto Andrea Beneti darbu ''Omaggio a Karol Wojtyla'']]
* K. H. Keller, G. Rossi, R. Sabatelli: ''Andrea Benetti e Lanfranco Di Rico — Settembre 2001'', Johns Hopkins University, Bologna, 2008, 12 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti|url=https://joseartgallery.com/artists/Andrea_Benetti/|website=Jose Art Gallery}}&lt;/ref&gt;
* Dažādi autori: ''Arte e cultura — Un ponte tra Italia e Costa Rica'', I.I.L.A., San José, 2008, 98 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arte e cultura – Un ponte tra Italia e Costa Rica|url=https://gregorio-rossi.it/pubblicazioni/arte-cultura-ponte-italia-costa_rica|website=dal Sito di Gregorio Rossi}}&lt;/ref&gt;
* Dažādi autori: ''Esplorazione inconsueta all'interno della velocità'', Bologna, 2009, 104 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Inusuale esplorazione della velocità |url=https://museomacia.org/arte-contemporanea-italiana-bibliografia-libri-e-cataloghi/velocita-arte-contemporanea.html|website=Museo MACIA}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Gregorio Rossi: ''Manifesto dell'Arte Neo-rupestre'', Umberto Allemandi &amp; C., Venezia, 2009, 18 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Manifesto dell'Arte Neo-rupestre di Andrea Benetti |url=https://museomacia.org/arte-contemporanea-italiana-bibliografia-libri-e-cataloghi/manifesto_arte_neorupestre.html|website=Museo MACIA}}&lt;/ref&gt;
* Dažādi autori: ''Natura e sogni — Catalogo del Padiglione italiano alla 53. Biennale di Venezia'', Umberto Allemandi &amp; C., Venezia, 2009, 98 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Natura e sogni – Catalogo del Padiglione|url=https://gregorio-rossi.it/pubblicazioni/53.-espo-internazionale-darte-biennale-di-venezia|website=Bibliografia di Gregorio Rossi}}&lt;/ref&gt;
* Carlo Fabrizio Carli: ''Diorama italiano — 61º Premio Michetti'', Vallecchi, Francavilla a Mare, 2010, 202 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Francavilla al Mare (CH), 24 luglio – 31 agosto 2010 LXI Premio Michetti – Arte e Ambiente|url=https://www.giulianovanews.it/2010/07/francavilla-al-mare-ch-24-luglio-–-31-agosto-2010-lxi-premio-michetti-arte-e-ambiente/|website=Giulianova News}}&lt;/ref&gt;
* C. Parisot, P. Pensosi: ''Portraits d'artistes'', Edizioni Casa Modigliani, Roma, 2010, 72 lappuses
* Simona Gavioli: ''Andrea Benetti — B. P. Before present'', Media Brain, Bologna, 2009, 52 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Evento – Mostra di Andrea Benetti|url=https://robertafilippi.wordpress.com/2011/05/01/mostra_benetti/|website=Roberta Filippi}}&lt;/ref&gt;
* Dažādi autori: ''Andrea Benetti — La pittura Neo-rupestre'', Comune di Castellana Grotte, Castellana Grotte, 2011, 58 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Castellana grotte, l'arte ritorna alle origini|url=http://bari.repubblica.it/cronaca/2011/09/07/foto/la_pittura_torna_alle_origini_i_lavori_di_binetti_nelle_grotte-21358167/|website=la Repubblica}}&lt;/ref&gt;
* D. Iacuaniello, C. Parisot, G. Rossi: ''M173 — Tracce apocrife'', Istituto Europeo Pegaso, Roma, 2012, 70 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti: M173 – Tracce apocrife nell'arte contemporanea|url=https://issuu.com/andreabenetti/docs/arte_italiana_contemporanea-pittura|website=Issuu|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305060247/https://issuu.com/andreabenetti/docs/arte_italiana_contemporanea-pittura}}&lt;/ref&gt;
* G. Rossi, D. Scarfì: ''Il simbolismo nella pittura Neo-rupestre'', Mediabrain, Siracusa, 2012, 88 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Siracusa ospiterà la pittura Neo-rupestre di Andrea Benetti, già presentata anche alla 53ª Biennale di Venezia|url=https://www.siracusanews.it/siracusa-ospitera-la-pittura-neorupestre-di-andrea-benetti-gia-presentata-anche-alla-53-biennale-di-venezia/|website=Siracusa News}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Silvia Grandi: ''Colori e suoni delle origini'', Qudulibri, Bologna, 2013, 86 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Libro Colori e suoni delle origini. Ediz. Italiana e inglese – A. Benetti – Qudulibri |url=https://www.lafeltrinelli.it/libri/andrea-benetti/colori-e-suoni-origini-ediz/9788890851308|website=La Feltrinelli}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Stefano Papetti: ''Dalla roccia alla tela — Il travertino nella pittura Neo-rupestre'', Qudulibri, Ascoli P., 2014, 54 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti – Dalla roccia alla tela – Travertino nella pittura Neo-rupestre|url=https://www.librerie.coop/libri/9788890851360-dalla-roccia-alla-tela-il-travertino-nella-pittura-neorupestre-qudulibri/|website=Librerie Coop}}&lt;/ref&gt;
* A. Benetti, S. Cassano, D. Coppola, A. F. Uricchio: ''Colori e suoni delle origini'', Qudulibri, Bari, 2014, 58 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Colori e suoni delle origini. A Bari il progetto artistico “Neo-rupestre” di Andrea Benetti|url=https://www.famedisud.it/colori-e-suoni-delle-origini-a-bari-il-progetto-artistico-neorupestre-di-andrea-benetti-e-frank-nemola/|website=Fame di Sud}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Silvia Grandi: ''Il colore della luce'', Qudulibri, Bologna, 2014, 56 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti – Il colore della luce|url=https://cris.unibo.it/handle/11585/533026|website=Ricerca dell'Università di Bologna}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Il colore della luce - Opere in bianco|url=https://www.lafeltrinelli.it/colore-della-luce-opere-in-libro-andrea-benetti/e/9788899007003|website=La Feltrinelli}}&lt;/ref&gt;
* A. Benetti, S. Grandi, M. Peresani, M. Romandini, G. Virelli: ''VR60768 — anthropomorphic figure'', Qudulibri, Roma, 2015, 80 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti - VR60768 anthropomorphic figure|url=https://cris.unibo.it/handle/11585/556340|website=Ricerca dell'Università di Bologna}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Toti Carpentieri: ''Astrattismo delle origini'', Qudulibri, Lecce, 2015, 60 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=”Astrattismo delle origini” di Andrea Benetti al Castello Carlo V|url=https://www.castellocarlov.it/astrattismo-delle-origini/|website=Sito del Castello Carlo V|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|04|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250428221240/https://www.castellocarlov.it/astrattismo-delle-origini/}}&lt;/ref&gt;
* Dažādi autori: ''Arte Neo-rupestre'', Monogrāfija, Qudulibri, Bologna, 2015, 208 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Andrea Benetti - Arte Neo-rupestre. Ediz. italiana e inglese|url=https://www.puntoeinaudibrescia.it/scheda-libro/andrea-benetti/andrea-benetti-arte-neorupestre-ediz-italiana-e-inglese-9788890851315-2291565.html|website=Edizioni Einaudi|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514164414/https://www.puntoeinaudibrescia.it/scheda-libro/andrea-benetti/andrea-benetti-arte-neorupestre-ediz-italiana-e-inglese-9788890851315-2291565.html}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti, Fiorenzo Facchini, Fernando Lanzi, Gioia Lanzi: ''Signum Crucis'', Qudulibri, Bologna, 2016, 42 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Signum Crucis - Edizione multilingue|url=https://www.puntoeinaudibrescia.it/scheda-libro/andrea-benetti/signum-crucis-9788899007157-2461353.html|website=Edizioni Einaudi|access-date={{dat|2025|05|04||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210520173226/https://www.puntoeinaudibrescia.it/scheda-libro/andrea-benetti/signum-crucis-9788899007157-2461353.html}}&lt;/ref&gt;
* A. Benetti — P. Fameli — A. Fiorillo — F. Fontana — M. Peresani — M. Romandini — I. Schipani — U. T. Hohenstein: &quot;preHistoria Contemporanea&quot; Qudulibri, Ferrara, 2016, 64 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=”PreHistoria contemporanea” di Andrea Benetti|url=https://www.lafeltrinelli.it/libri/andrea-benetti/prehistoria-contemporanea-ediz-illustrata/9788899007188|website=La Feltrinelli}}&lt;/ref&gt;
* A. Benetti — P. Fameli — A. Marrone — M. Ratti: &quot;Omaggio alla pittura rupestre&quot;, Qudulibri, La Spezia, 2016, 58 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Omaggio alla pittura rupestre – Andrea Benetti|url=https://www.libreriauniversitaria.it/omaggio-pittura-rupestre-benetti-andrea/libro/9788899007232|website=Libreria Universitaria}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti — Silvia Grandi: &quot;Volti contro la violenza&quot;, Qudulibri, Bologna, 2017, 40 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Volti contro la violenza|url=https://www.libreriauniversitaria.it/volti-contro-violenza-benetti-andrea/libro/9788899007256|website=Libreria Universitaria}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti — Stefano Bonaga — Gregorio Rossi — Corrado Rozzi: &quot;Timeless shapes&quot;, Qudulibri, Bologna, 2021, 44 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Timeless shapes. Forme senza tempo – Andrea Benetti – Qudulibri |url=https://www.ibs.it/timeless-shapes-forme-senza-tempo-libro-andrea-benetti/e/9788899007904|website=IBS Libri}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti — Francesco Paolo Campione — Tiziana Fuligna — Gaia Giorgetti: &quot;Colors in Venice&quot;, Qudulibri, Venezia, 2023, 90 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Colors in Venice. Edizione Italiana e inglese – Andrea Benetti – Qudulibri |url=https://www.unilibro.it/libro/benetti-andrea-campione-f-p-cur/colors-venice-ediz-italiana-inglese/9791281171077|website=Librerie Unilibro}}&lt;/ref&gt;
* Andrea Benetti — Luciana Apicella — Stefano Bonaga: &quot;Prehistoric Wave&quot;, Qudulibri, Milano, 2023, 48 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Prehistoric Wave. Catalogo della mostra – Andrea Benetti – Qudulibri |url=https://www.lafeltrinelli.it/prehistoric-wave-catalogo-della-mostra-libro-andrea-benetti/e/9791281171176|website=La Feltrinelli}}&lt;/ref&gt;
* Francesco Paolo Campione — Stefano Papetti — Stefano Odoardi: &quot;Luce nel silenzio&quot;, Alchemical shadows, Ascoli Piceno, 2023, 48 lappuses&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Luce nel silenzio – Andrea Benetti – Alchemical shadows |url=https://www.comune.ap.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/25571|website=Comune di Ascoli Piceno}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.andreabenetti.com Andrea Benetti — Oficiālā tīmekļa vietne — itāļu]
* [https://www.andreabenetti.eu Andrea Benetti — Oficiālā tīmekļa vietne — angļu]
* [https://www.treccani.it/enciclopedia/andrea-benetti Andrea Benetti enciklopēdijā Treccani]
* [https://www.sapere.it/enciclopedia/Benetti%2C+Andrea.html Andrea Benetti enciklopēdijā De Agostini]
* [https://www.wikiart.org/en/andrea-benetti Andrea Benetti enciklopēdijā WikiArt]
* [https://vimeo.com/409226880 Andrea Benetti — Prezentācijas video]

{{DEFAULTSORT:Beneti, Andrea}}
[[Kategorija:Mākslinieki]]
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>7m87r7aw9wskok5jhpjt4j9u537oni0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599725</id>
    <revision>
      <id>4464215</id>
      <parentid>4463918</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  ASV */</comment>
      <origin>4464215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53777" sha1="08j9hz0syc3xfbw9f6a78yoxkddjd3f" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Brandsegs-Nigords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>08j9hz0syc3xfbw9f6a78yoxkddjd3f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464225</id>
      <parentid>4464215</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:45:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Čehija */</comment>
      <origin>4464225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53776" sha1="pbt6w4qmmm2zgr2aqjvz21d8kj1xmoa" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladārs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Brandsegs-Nigords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>pbt6w4qmmm2zgr2aqjvz21d8kj1xmoa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464236</id>
      <parentid>4464225</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Čehija */</comment>
      <origin>4464236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53777" sha1="9bqx350rub2h0kebgdaktbagpxohjx0" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Āgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Brandsegs-Nigords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>9bqx350rub2h0kebgdaktbagpxohjx0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464284</id>
      <parentid>4464236</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Dānija */</comment>
      <origin>4464284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53775" sha1="77xapgwrgagisucqb7dgglbblttk7v3" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joakims Blikfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Brandsegs-Nigords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>77xapgwrgagisucqb7dgglbblttk7v3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464293</id>
      <parentid>4464284</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:16:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Dānija */</comment>
      <origin>4464293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53775" sha1="b0tq775zboij446rd8akqo8kelus4rh" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Brandsegs-Nigords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>b0tq775zboij446rd8akqo8kelus4rh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464294</id>
      <parentid>4464293</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:21:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53776" sha1="5ljc5og8aa0a2wlamk74safqozvmj9w" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stials Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>5ljc5og8aa0a2wlamk74safqozvmj9w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464301</id>
      <parentid>4464294</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:47:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53777" sha1="2d7wox45wzylr4n189cfvotre71y8q7" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Solbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>2d7wox45wzylr4n189cfvotre71y8q7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464315</id>
      <parentid>4464301</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:58:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53778" sha1="g6k2ouf2eb02zg5klfr0tno5xf5iw6m" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Emīls Lilebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>g6k2ouf2eb02zg5klfr0tno5xf5iw6m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464328</id>
      <parentid>4464315</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/*  Norvēģija */</comment>
      <origin>4464328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53779" sha1="6l13sdl045p8t7umrlxr7bx013vh2ja" xml:space="preserve">{{inuse}}
Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumanovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēmils Lillebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>6l13sdl045p8t7umrlxr7bx013vh2ja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600626</id>
    <revision>
      <id>4464550</id>
      <parentid>4456398</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T09:13:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4464550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3596" sha1="0ofw4y52kwqpgrun636nr7m0rx32sx2" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = 
| att_izm                = 
| fināls                 = 2027. gada maijs
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = 2027. gada maijs
| otrais pusfināls       = 2027. gada maijs
| vadītājs (i)           = 
| koordinators           = 
| režisors               = 
| pārraidītājs           = 
| vieta                  = 
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 7 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts un &quot;Pārējās pasaules&quot; atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 3 (pašlaik)
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = 
| valstis, kas izstājās  = 
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2027 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2026]]
| nākamais               = [[2028. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2028'' ►]]
}}
'''2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2027}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2027}}) būs 71. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Plānots, ka konkurss norisināsies [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada]] uzvarētājvalstī.

== Dalībvalstis ==
Pašlaik dalību konkursam ir apstiprinājušas 3 valstis:
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| {{ESC|Bulgārija}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://en.euromix.co.il/2026/01/31/surprise-bulgaria-confirms-participation-in-eurovision-2027/|title=Surprise: Bulgaria Confirms Participation in Eurovision 2027!|website=en.euromix.co.il|date=31 January 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| 
| 
|
| 
|-
| {{ESC|Dānija}}&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.dr.dk/om-dr/nyheder/kolding-bliver-aarets-grand-prix-2027|title=Kolding bliver Årets Grand Prix By 2027|website=dr.dk|date=6 March 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| 
| 
| 
| 
|-
| {{ESC|Vācija}}&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://eurovoix.com/2026/04/18/germany-confirms-national-selection-for-eurovision-2027/|title=🇩🇪 Germany: SWR Confirms National Selection for Eurovision 2027 - Eurovoix|website=eurovoix.com|date=18 April 2026}}&lt;/ref&gt;
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| 
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2027. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>0ofw4y52kwqpgrun636nr7m0rx32sx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601387</id>
    <revision>
      <id>4464521</id>
      <parentid>4463447</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* B grupa */</comment>
      <origin>4464521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5809" sha1="fk30ki2rez5ntanhiq0k9wyuh3effq9" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{POL}} {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}&lt;/ref&gt; A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}&lt;/ref&gt; 

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{POL}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]]
 |              laiks = 2. — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 6
 |              vārti = 31
 |          skatītāji = 4104
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Artūrs Gatijatovs]] (5 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas
* {{ih|KAZ}} 
* {{ih|FRA}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UKR}}
* {{ih|JPN}}
* {{ih|POL}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
* {{ih|LTU}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update={{dat|2026|5|3||bez}} |start_date=
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF]

| team1=KAZ | team2=FRA | team3=POL | team4=UKR | team5=LTU | team6=JPN

|win_KAZ=2 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=10|ga_KAZ=1 
|win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=0 |gf_POL=5|ga_POL=5 |status_POL=H
|win_FRA=1 |OTwin_FRA=1 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7|ga_FRA=5
|win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=0 |loss_LTU=2 |gf_LTU=2|ga_LTU=6
|win_JPN=0 |OTwin_JPN=0 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=2 |gf_JPN=3|ga_JPN=10
|win_UKR=1 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=1 |gf_UKR=4|ga_UKR=4

|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_POL={{ih|POL}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 5. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 12
 |              vārti = 87
 |          skatītāji = 8728
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (10 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ROU}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|KOR}}
* {{ih|EST}}
* {{ih|CHN}}
* {{ih|ESP}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]]
* {{ih|NED}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete |start_date=
|source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF]

| team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED

|win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9
|win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17
|win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P
|win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H
|win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25
|win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26

|hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna
|hth_ROU=CHN

|name_KOR={{ih|KOR}}
|name_ROU={{ih|ROU}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_CHN={{ih|CHN}}
|name_ESP={{ih|ESP}}
|name_NED={{ih|NED}}

|result1=PR

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>fk30ki2rez5ntanhiq0k9wyuh3effq9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464523</id>
      <parentid>4464521</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* A grupa */</comment>
      <origin>4464523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5813" sha1="bhcgb99l9l5jof8dj91oaot7z7z3qpb" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{POL}} {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}&lt;/ref&gt; A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}&lt;/ref&gt; 

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{POL}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]]
 |              laiks = 2. — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 9
 |              vārti = 46
 |          skatītāji = 6821
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Artūrs Gatijatovs]] (5 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas
* {{ih|KAZ}} 
* {{ih|FRA}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UKR}}
* {{ih|JPN}}
* {{ih|POL}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
* {{ih|LTU}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update={{dat|2026|5|5||bez}} |start_date=
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF]

| team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=JPN | team6=LTU

|win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=13|ga_KAZ=3
|win_FRA=1 |OTwin_FRA=1 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=9 |ga_FRA=8
|win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=1 |gf_UKR=7 |ga_UKR=6
|win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=2 |gf_JPN=6 |ga_JPN=12
|win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=8 |status_POL=H
|win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=1 |loss_LTU=2 |gf_LTU=4 |ga_LTU=9

|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_POL={{ih|POL}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 5. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 12
 |              vārti = 87
 |          skatītāji = 8728
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (10 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ROU}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|KOR}}
* {{ih|EST}}
* {{ih|CHN}}
* {{ih|ESP}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]]
* {{ih|NED}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete |start_date=
|source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF]

| team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED

|win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9
|win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17
|win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P
|win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H
|win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25
|win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26

|hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna
|hth_ROU=CHN

|name_KOR={{ih|KOR}}
|name_ROU={{ih|ROU}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_CHN={{ih|CHN}}
|name_ESP={{ih|ESP}}
|name_NED={{ih|NED}}

|result1=PR

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>bhcgb99l9l5jof8dj91oaot7z7z3qpb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464525</id>
      <parentid>4464523</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:42:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* B grupa */</comment>
      <origin>4464525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5815" sha1="1bgz3ngjlsbbz0rk0547yo738s5yfl8" xml:space="preserve">{{notiek sports|hokejs}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija
 |             valsts = {{POL}} {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]] un [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 12 
 |             arēnas = 2
 |           pilsētas = 2
 |            pag_sez = [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2025]]
 |            nak_sez = [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2027]]
}}

'''2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijā''' ir hokeja sacensības, kas no 29. aprīļa līdz 8. maijam notiek [[Sosnoveca|Sosnovecā]] un [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=IIHF Annual Congress|url=https://www.iihf.com/en/news/68291/a_report_from_the_iihf_congress|access-date=27 May 2025}}&lt;/ref&gt; A grupas pirmo divu vietu ieguvēji iekļūs [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|elites divīzijā]], bet B grupas uzvarētāji kvalificēsies uz A grupu.

[[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ B grupas pēdējā vieta netiks pazemināta uz IIA grupu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2026 IIHF WMIIA Championship Cancelled|url=https://www.iihf.com/en/news/72580/2026_iihf_wmiia_championship_cancelled|access-date=16 April 2026}}&lt;/ref&gt; 

== A grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas A grupā
 |             valsts = {{POL}}
 |            pilsēta = [[Sosnoveca]]
 |              laiks = 2. — 8. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 9
 |              vārti = 46
 |          skatītāji = 6821
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Kazahstāna}} [[Artūrs Gatijatovs]] (5 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 15. vai 16. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā]] un izkrītot no elites divīzijas
* {{ih|KAZ}} 
* {{ih|FRA}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s A grupas (3.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|UKR}}
* {{ih|JPN}}
* {{ih|POL}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot 2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
* {{ih|LTU}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update={{dat|2026|5|5||bez}} |start_date=
|source=[https://stats.iihf.com/hydra/722/IHM722200_76_3_0.pdf IIHF]

| team1=KAZ | team2=UKR | team3=FRA | team4=POL | team5=JPN | team6=LTU

|win_KAZ=3 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=13|ga_KAZ=3
|win_FRA=1 |OTwin_FRA=1 |OTloss_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=9 |ga_FRA=8
|win_UKR=2 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=1 |gf_UKR=7 |ga_UKR=6
|win_JPN=0 |OTwin_JPN=1 |OTloss_JPN=0 |loss_JPN=2 |gf_JPN=6 |ga_JPN=12
|win_POL=1 |OTwin_POL=0 |OTloss_POL=1 |loss_POL=1 |gf_POL=7 |ga_POL=8 |status_POL=H
|win_LTU=0 |OTwin_LTU=0 |OTloss_LTU=1 |loss_LTU=2 |gf_LTU=4 |ga_LTU=9

|name_KAZ={{ih|KAZ}}
|name_POL={{ih|POL}}
|name_FRA={{ih|FRA}}
|name_LTU={{ih|LTU}}
|name_JPN={{ih|JPN}}
|name_UKR={{ih|UKR}}

|result1=PR |result2=PR |result6=REL

|res_col_header=QR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā|Elites divīziju]]
|col_REL=red1  |text_REL=Pazemināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|B grupu]]
}}

== B grupa ==
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = hokejs
 |          nosaukums = 2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzijas B grupā
 |             valsts = {{CHN}}
 |            pilsēta = [[Šeņdžeņa]]
 |              laiks = 29. aprīlis — 5. maijs
 |     komandu_skaits = 6
 |             arēnas = 1
 |           pilsētas = 1
 |             spēles = 15
 |              vārti = 103
 |          skatītāji = 10509
 |    rezultatīvākais = {{flaga|Ķīna}} [[Ho Jujangs]] (12 punkti)
}}

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
;Kvalificējas iegūstot 6. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas A grupā]], un izkrītot no A grupas
* {{ih|ROU}}

; Automātiski kvalificējās pēc [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]]s B grupas (2.—5. vieta)

{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* {{ih|KOR}}
* {{ih|EST}}
* {{ih|CHN}}
* {{ih|ESP}}
{{Col-end}}

{{Col-2}}
; Kvalificējās, uzvarot [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionātā hokejā 2. divīzijas A grupā]]
* {{ih|NED}}
{{Col-end}}

{{#invoke:Sports table|main|style=WL OT
|update=complete |start_date=
|source= [https://stats.iihf.com/hydra/723/IHM723200_76_6_0.pdf IIHF]

| team1=EST | team2=CHN | team3=ROU | team4=KOR | team5=ESP | team6=NED

|win_ROU=3 |OTwin_ROU=0 |OTloss_ROU=1 |loss_ROU=1 |gf_ROU=19|ga_ROU=9
|win_KOR=3 |OTwin_KOR=0 |OTloss_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=20|ga_KOR=17
|win_EST=4 |OTwin_EST=0 |OTloss_EST=1 |loss_EST=0 |gf_EST=27|ga_EST=10|status_EST=P
|win_CHN=2 |OTwin_CHN=2 |OTloss_CHN=0 |loss_CHN=1 |gf_CHN=21|ga_CHN=16|status_CHN=H
|win_ESP=1 |OTwin_ESP=0 |OTloss_ESP=0 |loss_ESP=4 |gf_ESP=11|ga_ESP=25
|win_NED=0 |OTwin_NED=0 |OTloss_NED=0 |loss_NED=5 |gf_NED=5 |ga_NED=26

|hth_CHN=Rumānija 3–4 (OT) Ķīna
|hth_ROU=CHN

|name_KOR={{ih|KOR}}
|name_ROU={{ih|ROU}}
|name_EST={{ih|EST}}
|name_CHN={{ih|CHN}}
|name_ESP={{ih|ESP}}
|name_NED={{ih|NED}}

|result1=PR

|res_col_header=PR
|col_PR=green1 |text_PR= Paaugstināta uz [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|A grupu]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{hokejs-aizmetnis}}
{{Pasaules čempionāts hokejā}}

[[Kategorija:2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:2026. gads sportā|Pasaules čempionats hokeja]]</text>
      <sha1>1bgz3ngjlsbbz0rk0547yo738s5yfl8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ainars Bumbieris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603180</id>
    <revision>
      <id>4464257</id>
      <parentid>4392745</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:07:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4655" sha1="ncfzzokb4b5fw949trghjmgfjj9dc3m" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solo_singer
| Vārds = Ainars Bumbieris
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}}
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[populārā mūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 2000. gadi — pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|www.ainarsbumbieris.com}}
| Dzimums = V
}}
'''Ainars Bumbieris''' (dzimis {{dat|1988|7|29}} [[Skrunda|Skrundā]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieks.lv/ainars-bumbieris|title=Ainars Bumbieris|website=makslinieks.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir latviešu [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[pasākumu vadītājs]]. Viņš ir Mūzikas ierakstu gada balvas &quot;[[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta Mikrofons]]&quot; nominants&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-un-dziesmu-autors-ainars-bumbieris-un-vina-30-dienu-i.a132423/|title=Dziedātājs un dziesmu autors Ainārs Bumbieris un viņa 30 DIENU IZAICINĀJUMs|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-06-19}}&lt;/ref&gt; un 2023. gadā ieguva otro vietu raidījuma &quot;[[Latvijas Sirdsdziesma]]&quot; finālā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/573115-es-milu-jebkuru-cilveku-dziedatajs-ainars-bumbieris-par-gimeni-zingem-un-savu-prieka-recepti|title=&quot;Es mīlu jebkuru cilvēku!&quot; - dziedātājs Ainars Bumbieris par ģimeni, ziņģēm un savu prieka recepti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-19|date=2023-08-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ainars Bumbieris dzimis {{dat|1988|7|29||bez}} [[Skrunda|Skrundā]]. Viņa tēvs ir Ziedonis Bumbieris, bet māte — Ligita Zavicka, kura strādāja kā mežu iepirkšanas meistare.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva_/ainars-bumbieris-man-vajag-sievieti-kurai-dzive-ir-sakartota-62370/|title=Ainars Bumbieris: Man vajag sievieti, kurai dzīve ir sakārtota|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Trešais bērns ģimenē, ar māsu Agitu un brāli Andri no mātes puses.

Bumbieris studēja politoloģiju kopā ar dziedātāju [[Valters Frīdenbergs|Valteru Frīdenbergu]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Mūziķa karjera ==
Bumbieris pilnveidojās [[Laila Ilze Purmaliete|Lailas Ilzes Purmalietes]] vadītajā projektā &quot;[[Jaunās zvaigznes]]&quot; un Olgas Rajeckas vadītajā [[Lielvārdes Violetais koris|Lielvārdes Violetajā korī]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Piedalījies televīzijas šovos &quot;[[Koru kari]]&quot; un &quot;[[Latvijas talants]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Bumbieris kopumā piecus gadus dziedāja uz kruīza kuģiem — divus gadus uz igauņu kuģiem un trīs gadus uz vācu kuģiem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

2023. gadā viņš piedalījās raidījuma &quot;[[Latvijas Sirdsdziesma]]&quot; finālā ar dziesmu &quot;Par to, kas trūkst un nepāriet&quot;, iegūstot otro vietu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Iepriekš viņš bija ieguvis ceturto vietu ar dziesmu &quot;Laimes pulksteņa dziesma&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/59084-ainars-bumbieris-balozos-dziedatajs-kura-dziesmas-iekustina-gan-sirdi-gan-kajas|title=Ainars Bumbieris Baložos – dziedātājs, kura dziesmas iekustina gan sirdi, gan kājas|publisher=Apriņķis|accessdate=2025-06-18|date=2025-02-19}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā Bumbieri nominēja [[Gamma (balva)|Gamma]] balvai kategorijā &quot;Gada mākslinieks&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Radošā darbība ==
2021. gadā Bumbieris izdeva singlu &quot;Baltie ziedi&quot;, kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Jānis Krūmiņš (mūziķis)|Jānis Krūmiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-dziedatajs-ainars-bumbieris-izdod-pavasara-singlu-baltie-ziedi.a395314/|title=VIDEO: Dziedātājs Ainars Bumbieris izdod pavasara singlu «Baltie ziedi»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā viņš īstenoja &quot;30 dienu izaicinājumu&quot;, radot 30 dziesmas ar 30 videoklipiem līdz savai dzimšanas dienai 29. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Projekta ietvaros viņš izveidoja [[Valsis|valša]] versiju reperu kolektīva &quot;[[Olas (grupa)|Olas]]&quot; dziesmai &quot;Priekšnieku nav&quot; [[Atis Ieviņš|Ata Ieviņa]] aranžējumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ainarsbumbieris.com Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}}

{{DEFAULTSORT:Bumbieris, Ainars}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ncfzzokb4b5fw949trghjmgfjj9dc3m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizputes iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605390</id>
    <revision>
      <id>4464262</id>
      <parentid>4406433</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2492" sha1="2t9r5pakpjb8sm9ul3qa8nnmcwcbnct" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aizputes iela|Aizputes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Aizputes iela
|attēls           = Aizputes iela (Daugavpils).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125268901|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
|ielas garums     = 590 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = [[Jekaterinoslava]]s iela
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Aizputes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Aizputes iela sākas krustojumā ar [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas ielu]] pie tās savienojuma ar [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielu]]. Aizputes ielā ir privātmāju apbūve.

Ielas garums ir aptuveni 590 metri. Visā garumā tai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Aizputes ielu nekursē.

Ielas sākotnējais nosaukums bija '''[[Jekaterinoslava]]s iela''' ({{val|ru|Екатеринославская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā to pārdēvēja par '''Aizputes ielu''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Paziņojums (informācijas lapa latviešu valodā ar Daugavpils ielu jauno sarakstu) |url=https://latgalesdati.du.lv/foto/2557 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un šis nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.

== Ielu savienojumi ==
Aizputes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Līvānu iela (Daugavpils)|Līvānu iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu)
* [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]]
* [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]]
* [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]]
* [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>2t9r5pakpjb8sm9ul3qa8nnmcwcbnct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas elektromehāniskā rūpnīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>607891</id>
    <revision>
      <id>4464572</id>
      <parentid>4458825</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4464572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9727" sha1="gt6pwdg7rtlv2rkmi37bsuafva340gh" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Rīgas elektromehāniskā rūpnīca
| logo = REMRLOGO.png
| logo_size = 
| logo_caption = 
| image = REMRRRR.png
| image_size = 250
| image_caption = 
| type = 
| traded_as = 
| genre = 
| fate = Likvidēta
| predecessor = Rīgas elektroarmatūras rūpnīca (REAR)
| successor = 
| foundation = 1945
| founder = 
| defunct = 1995&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/rigas-elektromehaniska-rupnica-vas/40003015313|title=RĪGAS ELEKTROMEHĀNISKĀ RŪPNĪCA, VAS|website=www.firmas.lv|access-date=2025-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| location_city = Krišjāņa Barona iela 130, [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]] un [[Latvijas PSR]]
| location = 
| locations = 
| area_served = 
| key_people = 
| industry = Radiotehniskā rūpniecība
| products = elektrofoni, vinila plašu atskaņotāji, elektroatskaņošanas mehānismi, skaņu noņēmējgalvas
| services = 
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = 
| assets = 
| equity = 
| owner = 
| num_employees = 
| parent = [[Radiotehnika]]
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = 
| footnotes = 
| intl = 
}}

'''Rīgas elektromehāniskā rūpnīca''' (REMR; {{val|ru|Рижский электромеханический завод «РЭМЗ»}}) bija radiotehniskā rūpnīca, kas specializējās elektroatskaņošanas iekārtu ražošanā. Tā atradās [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 130, Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/59/buildings|title=Radiotehnika/Rīgas radiorūpnīca RRR}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1945. gadā tika izveidots uzņēmums „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpnīca”, kas 1947. gadā tika pārveidots par „Rīgas elektroarmatūras rūpnīcu” (REAR), kas ražoja abonentu skaļruņus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/?id=9009&amp;kods=700000770&amp;vien=2|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-17}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiopagajiba.lv/RRR/REMR/riga_ab.htm|title=Riga абонентский|website=www.radiopagajiba.lv|access-date=2025-08-17}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā rūpnīca tika pārdēvēta par Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1970. gadā Rīgas elektromehāniskā rūpnīca kopā ar [[Radiotehnika (zīmols)|A. S. Popova Rīgas radiorūpnīcu]] (RRR), [[Konstruktoru birojs (PSRS)|konstruktoru biroju]] (SKB) „Orbīta” un [[Kandavas radiorūpnīca|Kandavas radiorūpnīcu]] iekļuva ražošanas apvienībā „[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Murevska_albumi_.pptx.pdf|title=VALDEMĀRA MUREVSKA ALBUMI}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://enciklopedija.lv/skirklis/26232-datoru,-elektronisko-un-optisko-iek%C4%81rtu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81|title=datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā|access-date=2025-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā uzņēmums tika likvidēts. Faktiski tas pastāvēja līdz 1996. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=500000770&amp;vien=1|title=Latvijas Valsts arhīvs - Valsts akciju sabiedrība &quot;Rīgas elektromehāniskā rūpnīca&quot;|website=www.lvarhivs.gov.lv|access-date=2025-08-18|archive-date=2025-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250819023330/https://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&amp;kods=500000770&amp;vien=1}}&lt;/ref&gt;

== Konstruktoru birojs REMR ==
Elektroatskaņotājus, skaņu noņēmējgalvas, kasešu [[Magnetofons|magnetofonu]] mehānismus SKB „Radiotehnika” un KB „Orbīta” izstrādāja grupa I. Sarkanbārža vadībā. Tajā strādāja M. Ioffe, V. Keniņš, A. Irbens, E. Ivans un A. Boris, bet konstrukcijas tika izstrādātas sektorā J. Vēmaņa vadībā. Viņu radījums bija skaņu noņēmējgalva GZUM-73S (elektroatskaņotājiem „1-EPУ-73C” un „Akords-001-stereo”).

1977. gadā gadā pēc galvenā inženiera M. Zalevska iniciatīvas šie speciālisti tika pakļauti rūpnīcai, lai paātrinātu izstrādi un ieviešanu ražošanā. Pirmais SKB REMR vadītājs bija J. Skļarskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:502065&amp;#124;article:DIVL38&amp;#124;query:Sk%C4%BCarska%20Orb%C4%ABta%20|title=Rīgas Balss, Nr.196 (25.08.1986) - Brāķdari atlīdzina zaudējumus (Ļeņingradas iedzīvotājs A. Grosmans, būdams Rīgā. iegādājās veikalā «Orbīta» elektrofonu. Izstrādājums, kas bija izgatavots ražošanas apvienībā «Radiotehnika». izrādījās brāķis. Par šo gadījumu tika stāstīts šā gada 19. Jūlija numurā publikācijā «Brāķdara rokraksts»...)}}&lt;/ref&gt;

Konstruktora birojā tika radītas modernas konkurētspējīgas iekārtas: „1-EPУ-70” (Galvenais konstruktors V. Tkačenko), „0-EPУ-82SK” (J. Skļarskis), LPM- REMR-1 (O. Baidins), elektroatskaņotājs „Ārija-102-stereo” (A. Kamiņskis) u. c.

1987. gadā SKB atkal tika iekļauts paplašinātajā KB „Orbīta” kā tematiskā nodaļa 8910, kuru vadīja A. Aleksejenko. Tur tika izstrādāti kasešu mehānismi „MP-7210” un „MP-7220” atskaņotājiem, kā arī kabatas magnetofoni „Duets PM-8101-stereo”. Nodaļā strādāja vairāk nekā 30 cilvēku.

Pēdējos darbības gados tika izstrādāti melnraksta projekti [[Kompaktdisks|CD]] atskaņotājam un programmējamam elektroatskaņotājam EP-7103 (Galvenais konstruktors V. Vinogradovs).

„Radiotehnika” dizaina tradīcijas iedibināja [[Ādolfs Irbīte]], kurš sāka strādāt [[VEF]] pirmskara gados. Stils, kas tika radīts radioaparātiem „Rigonda” un „Simfonija”, ieguva popularitāti un ļāva tiem veiksmīgi konkurēt ar pazīstamu rietumu zīmolu izstrādājumiem.

== Produkcija ==
[[Attēls:REAR-RIGA.jpg|thumb|Skaļrunis &quot;Rīga&quot;, kuru ražoja REAR kopš 1957. gada.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;]]
Rūpnīcas galvenā produkcija bija:

* '''Skaļrunis „Rīga”''' (ražots no 1957. gada REMR).

=== Radiolas ===

* '''„Viktorija-001”''' — pirmais PSRS tranzistoru augstākās klases stereoaparāts ar antenas uztveri un FM regulēšanu. Galvenais konstruktors G. Sorkins, vietnieks R. Krupenkovs, dizaineri A. Irbīte un I. Valdmanis. 1976. gadā [[Plovdiva]]s gadatirgū ieguva zelta medaļu.
* '''„Viktorija-003”''' — sastāvēja no 5 blokiem: uztvērēja, jaudas pastiprinātāja '''UKU-020''', elektroatskaņotāja un divām akustiskajām sistēmām '''35AS-1'''. Konstrukcija — G. Sorkins un R. Krupenkovs; dizaineri: I. Valdmanis, A. Kruklis, J. Piete, I. Robežnieks.
* '''„Melodija-101 stereo”''' (1. klase) — sastāvēja no uztvērēja-pastiprinātāja, elektroatskaņotāja ar barošanas bloku un divām akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors V. Papušs, vietnieks Dz. Dravnieks, dizaineri I. Robežnieks un A. Kruklis.
* '''„Melodija-106”''' — pirmais mūzikas centrs ar uztvērēju, magnetofona paneli (Ungārijas ražojums) un elektroatskaņotāju. Pastiprināšanai izmantoti '''UKU-020''' bloki, komplektēts ar '''AC-209''' vai '''AC-409''' akustiskajām sistēmām. Galvenais konstruktors O. Kiriks, vietnieks A. Šubins, dizainers Dz. Kave.
* '''„Rīga-120B”''' — stereo radiola ar ''biophonic'' efektu un pseido telpisko skanējumu. Galvenie konstruktori R. Ivanovs un N. Mahņevs, vietnieks J. Stradiņš, dizainers I. Valdmanis. Netika palaista sērijveida ražošanā (izgatavoti 500 gab.).

=== Elektrofonu modeļi ===

* '''„Akkord”''', '''„Akkord-stereo”''', '''„Akkord-001 stereo”''' (1972. gadā Leipcigas izstādē apbalvots ar zelta medaļu; Galvenais konstruktors A. Mižujevs saņēma VDNH zelta medaļu 1973. gadā),
* '''„Akkord-101”''', '''„Radiotehnika 301-stereo”''', '''„Melodija-103”''' u. c.

=== Elektroatskaņotāji ===

* '''Radiotehnika EP-001''',
* '''Radiotehnika EP-101''' ar magnētisko skaņu noņēmēju, paredzēts visiem vinila formātiem un radiokompleksam „Radiotehnika-101”. Bija automātiska atskaņošana, mikro lifts, auto-stop un stroboskopa regulācija. Galvenais konstruktors S. Bikovs, vietnieks V. Vinogradovs, dizainers Dz. Kave.
* '''Ārija-102''' u. c.

=== Atskaņošanas mehānismi ===

* '''I-EPУ-73C''',
* '''II-EPУ-60''',
* '''III-EPУ-10-3-127''' u. c.

Papildus tika ražoti kasešu atskaņotāji '''„Duet PM-8101”''' un barošanas bloki '''A-601'''.

== Sociālā un kultūras darbība ==
1967. gadā pēc [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|lietuviešu arhitektu projekta]] tika uzcelta pirmā dzīvojamā māja Rīgā, [[Ļeņina iela (Rīga)|Ļeņina ielā]] 247, kur dzīvokļus saņēma REMR darbinieki. Māju celtniecība no rūpnīcas un „Radiotehnikas” līdzekļiem turpinājās līdz 1991. gadam.

Rūpnīcai bija savs klubs (vēlāk Kultūras nams), kur darbojās pašdarbības kolektīvi un tika rīkoti svētku un izglītojoši pasākumi. Aktīvistiem tika sniegts materiāls un morāls atbalsts.

Rūpnīcā bija iespējas nodarboties ar sportu. REMR futbola komanda 1982. gadā bija Rīgas čempionāta līdere un saglabāja līderpozīcijas līdz 1990. gadam. Spēcīgas bija arī dambretes tradīcijas — 1970. gadā REMR slīpētājs Staņislavs Voičišs ieguva Rīgas čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/1963/12/31/veterani-64/|title=Veterāni 64 – Dambretes ziņas|access-date=2025-08-17|date=1963-12-31|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Reflist2}}
[[Kategorija:Rūpniecība Latvijā]]
[[Kategorija:Radiotehnika]]
[[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rūpniecības vēsture Latvijā]]</text>
      <sha1>gt6pwdg7rtlv2rkmi37bsuafva340gh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austošā Saule Latvijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608626</id>
    <revision>
      <id>4464495</id>
      <parentid>4443353</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:11:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7082" sha1="n7dlwfv3n1oak7ah9ced9uph2he83du" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Austošā Saule Latvijai
| colorcode = #9E1D32
| logo = Austošā_Saule_Latvijai_logo.jpeg
| leader = [[Raivis Zeltīts]]
| foundation = {{dat|2025|8|23}}
| preceded by = 
| ideology = [[Etnonacionālisms]], [[nacionālkonservatīvisms]]
| position = [[Labēja politika]]
| colours = {{krāsa|#9E1D32}} karmīnsarkana
{{krāsa|#EF8427}} oranža
| membership_year = 2026
| membership = 264{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#9E1D32}}
| seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#9E1D32}}
| seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#9E1D32}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#9E1D32}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#9E1D32}}
| website = {{URL|https://www.austsaule.lv}}
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}

'''“Austošā Saule Latvijai”''' ir [[etnonacionālisms|etnonacionāla]] un [[nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta [[2025. gads|2025]]. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]]. Partijas priekšsēdētājs ir bijušais [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] ģenerālsekretārs [[Raivis Zeltīts]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2025-dibina-partiju-austosa-saule-latvijai-pamatos-nacionalisma-un-konservativisma-principi.a611483/|title=Dibina partiju «Austošā saule Latvijai»; pamatos – nacionālisma un konservatīvisma principi|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-08-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Partija ir veidojusies no nacionālistu biedrības &quot;Austošā Saule&quot;, kas dibināta [[2020. gads|2020]]. gada 4. septembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/partija/|title=Partija|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}&lt;/ref&gt; Biedrība organizējusi vairākas sabiedriskas akcijas, tostarp protestu Rīgā [[2023. gads|2023]]. gada septembrī, pieprasot slēgt “[[Maskavas Nams|Maskavas Namu]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55938500/foto-riga-pikete-pret-maskavas-namu|title=Foto: Rīgā piketē pret Maskavas namu|website=[[Delfi (portāls)]]|access-date=2025.08.27.|date=2023.09.12.}}&lt;/ref&gt; un [[2024. gads|2024]]. gada janvārī — akciju pret [[Krievija]]s preču [[Imports|importu]] un [[Tranzīts|tranzītu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.01.2024-foto-piketa-pie-valdibas-aicina-partraukt-agresorvalstu-partikas-importu-un-tranzitu.a540015/|title=FOTO: Piketā pie valdības aicina pārtraukt agresorvalstu pārtikas importu un tranzītu|website=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2025.08.27.|date=2024.01.23.}}&lt;/ref&gt; Biedrība arī organizējusi atbalsta pasākumus [[Ukraina]]i, tostarp sapulci [[Azovas brigāde#2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā|“Azovstal” aizstāvju]] atbalstam 2024. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/azovstal-aizstavju-atbalsta-sapulce-ap-pussimts-dalibnieku/|title=“Azovstal” aizstāvju atbalsta sapulcē ap pussimts dalībnieku|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2024.06.01.}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 23. augustā &quot;Austošā Saule Latvijai&quot; noturēja dibināšanas sapulci [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2025-dibina-partiju-austosa-saule-latvijai-pamatos-nacionalisma-un-konservativisma-principi.a611483/|title=Dibina partiju «Austošā saule Latvijai»; pamatos – nacionālisma un konservatīvisma principi|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.23.}}&lt;/ref&gt;

== Vadība un struktūra ==
Partija ir veidojusies no nacionālistu biedrības &quot;Austošā Saule&quot;, kas dibināta 2020. gada 4. septembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dibināšanas sapulcē par partijas priekšsēdētāju ievēlēts [[Raivis Zeltīts]]. Valdē tika ievēlēti septiņi locekļi: [[Dace Lindberga]], [[Ieva Duļevska]], [[Oto Brantevics]], [[Gatis Ilgažs]], [[Viesturs Arklons]], [[Sandis Riekstiņš]] un [[Matīss Žuravļevs]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Partijas 1. kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Raivis Zeltīts. Par partijas valdes locekļiem ievēlēti Dace Lindberga, [[Jānis Zalāns]], Gatis Ilgažs, Viesturs Arklons, Matīss Žuravļevs, [[Andris Velps]] un Sandis Riekstiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/austosa-saule-latvijai-kongresa-parveleta-partijas-valde/|title=“Austošā Saule Latvijai” kongresā pārvēlēta partijas valde|last=admin|website=Austošā Saule Latvijai|access-date=2026-02-27|date=2026-02-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ideoloģija un programmas pamatprincipi ==
Partija sevi raksturo kā balstītu uz [[etnoacionālisms|etnonacionālisma]] un [[nacionālkonservatīvisms|nacionālkonservatīvisma]] principiem. Partijas programma un statūti akcentē [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]], drošības un [[suverenitāte]]s stiprināšanu. Tās mērķos ietilpst [[dzimstība]]s veicināšana, masu [[imigrācija]]s ierobežošana, [[Valsts aizsardzība|aizsardzības]] un iekšējās drošības stiprināšana, sadarbība ar [[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģiona valstīm. Tiek uzsvērta [[valsts valoda]]s aizsardzība, atbalsts [[Tradicionālisms|tradicionālajām]] [[ģimene]]s vērtībām [[izglītība]]s un [[kultūra]]s politika, kas balstīta nacionālajās tradīcijās, un [[birokrātija]]s mazināšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/programma/|title=&quot;Austošā Saule Latvijai&quot; partijas programma|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austsaule.lv/statuti/|title=Statūti|website=austsaule.lv|access-date=2025.08.27.|date=2025.08.27.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.austsaule.lv/ “Austošā Saule Latvijai” tīmekļa vietne]

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]</text>
      <sha1>n7dlwfv3n1oak7ah9ced9uph2he83du</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Jaunais Strēlnieks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>608763</id>
    <revision>
      <id>4464223</id>
      <parentid>4464005</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <origin>4464223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610431</id>
    <revision>
      <id>4464504</id>
      <parentid>4463923</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:30:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maijs */ Hosē Ortiss</comment>
      <origin>4464504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9368" sha1="foj575xz5aa7eddze7os8hqdfgodprs" xml:space="preserve">{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].

=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. 
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].

=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. 
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].

=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].

=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].

=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].

== Miruši ==	
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) 
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]]
** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]]
Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Atsauces ==
{{atsauces}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]</text>
      <sha1>foj575xz5aa7eddze7os8hqdfgodprs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aeroflot reiss 593</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616026</id>
    <revision>
      <id>4464242</id>
      <parentid>4377231</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:11:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17885" sha1="66hihjd2z2gt1hjs8241rm2hdmf8i4y" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Aeroflot}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
|name=''Aeroflot'' reiss 593
|image=Aeroflot Airbus A310-300 F-OGQS CDG 1993.png
|caption=Lidmašīna gadu pirms avārijas
|Date=1994. gada 23. marts
|summary=Tā kā kabīnē atradās nepilngadīgie, kuri sēdēja pie vadības ierīcēm, autopilotu nejauši daļēji atslēdza, un pēc vairākām pilota kļūdām lidmašīna avarēja mežā
|Site=20 kilometri no [[Meždurečenska]], [[Krievija]]
|Coordinates={{Coord|53|18|03|N|88|08|59|E|type:event|display=inline vs,title}}
|Passengers=63
|Crew=12
|Fatalities=75
|Survivors=0
|plane1_type=''[[Airbus A310|Airbus A310-308]]''
|Operator={{flaga|Krievija}} ''[[Aeroflot]]''
|Tail Number=F-OGQS
|Origin={{flaga|Krievija}} [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta]], [[Krievija]]
|Destination=[[Kaitakas lidosta]], [[Britu Honkonga]]
}}
'''''Aeroflot'' reiss 593''' bija [[Krievija]]s lidsabiedrības ''[[Aeroflot]]'' starptautisks pasažieru reiss no [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas starptautiskās lidostas]] Krievijā uz [[Kaitakas lidosta|Kaitakas lidostu]] [[Honkonga|Britu Honkongā]]. 1994. gada 23. martā lidmašīna veica regulāru lidojumu, tomēr četras stundas pēc pacelšanās tā sāka dīvaini novirzīties no kursa. Nonākot grīstē, tā bīstami nolaidās un avarēja mežainā kalnu apvidū apmēram 20 kilometru attālumā no [[Meždurečenska]]s. Visi 75 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, gāja bojā.

Pirms izmeklēšanas avārijas cēlonis nebija skaidrs. Tomēr, noklausoties ierakstīto saziņu no kabīnes, atklājās, ka rezerves kapteinis bija uzaicinājis kabīnē savus divus nepilngadīgos bērnus. Kapteinis atļāva viņiem sēdēt savā sēdeklī un &quot;pilotēt&quot; lidmašīnu. Tas noveda pie situācijas, kurā viņa dēls nejauši daļēji izslēdza [[Autopilots|autopilotu]], kas kontrolēja [[Eleroni|eleronus]]. Sistēma ieslēdza tikai brīdinājuma gaismas signālu, kuru piloti nepamanīja, kā rezultātā lidmašīna strauji sāka svērties uz labo pusi. Mēģinot to izlīdzināt, piloti pieļāva vairākas kļūdas, tostarp tāpēc, ka nepietiekami pārzināja lidmašīnas un sistēmas īpatnības. Rezultātā lidmašīna nolaidās pārāk zemu un avarēja mežā.

== Lidmašīna ==
[[Airbus A310|''Airbus A310-308'']] ar sērijas numuru 596 ražots 1991. gadā. To nodeva ''Aeroflot'' 1992. gada decembrī, un to ekspluatēja lidsabiedrības meitasuzņēmums. Pēdējo lielo apkopi veica 1994. gada 23. februārī, un tās laikā nekonstatēja nekādus defektus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airframe/airbus-a310-300-f-ogqs-aeroflot-russian-airlines/rm9o7e|title=F-OGQS Aeroflot - Russian Airlines Airbus A310-308|website=www.planespotters.net|access-date=2025-12-03|date=2025-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://busybee.dvv.org:8000/flying/A-310%20Mezhdurechensk%201994.pdf|title=Ziņojums par A310-308 F-OGQS lidmašīnas avārijas, kas notika 1994. gada 22. martā netālu no Meždurečenskas, izmeklēšanu. (Krievu valodā)|access-date=2025. gada 3. Decembris|archive-date=2014. gada 9. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20140909153712/http://busybee.dvv.org:8000/flying/A-310%20Mezhdurechensk%201994.pdf}}&lt;/ref&gt;{{Rp|28.—29. lpp.}}

== Apkalpe un pasažieri ==
Lidojuma apkalpes sastāvā bija:

* Lidmašīnas kapteinis bija 40 gadus vecais Andrejs Daņilovs (''Андрей Викторович Данилов''). Viņš strādāja ''Aeroflot'' kopš 1992. gada novembra. Kopš tā laika viņš bija arī ''Airbus A310'' kapteinis, nolidojot ar šo lidmašīnas tipu 895 stundas. Viņa kopējais lidojumu laiks bija 9675 stundas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|27. lpp.}}
* Otrais pilots bija 33 gadus vecais Igors Piskarjovs (''Игорь Владимирович Пискарёв''). Viņš pievienojās ''Aeroflot'' 1993. gada oktobrī un lidoja arī kā kapteinis ar lidmašīnu ''[[Tu-134]]''. Kopš 1993. gada oktobra viņš strādāja par ''Airbus A310'' otro pilotu, 440 stundas. Viņa kopējais lidojumu laiks bija 5855 stundas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|28. lpp.}}
* Rezerves kapteinis bija 39 gadu vecais Jaroslavs Kudrinskis (''Ярослав Владимирович Кудринский''). Viņš strādāja ''Aeroflot'' kopš 1992. gada novembra, vienlaikus kļūstot par kapteini. Kā ''Airbus A310'' kapteinis viņš nolidoja 735 stundas, Viņa kopējais lidojumu laiks bija 8940 stundas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|27. lpp.}}

Lidmašīnā atradās arī 9 stjuartes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|1. lpp.}}

Lidmašīnā atradās 63 pasažieri, no kuriem 23 bija ārvalstu pilsoņi. Starp pasažieriem bija arī rezerves kapteiņa Kudrinska nepilngadīgie bērni — viņa 13 gadus vecā meita Jana un 15 gadus vecais dēls Eldars.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|5. lpp.}} Lidmašīnā bija arī Kudrinska draugs Vladimirs Makarovs, arī ''Aeroflot'' pilots, kurš šajā reisā ceļoja kā pasažieris kopā ar savu meitu Inesi. Lidmašīnā atradās arī krievu [[kinorežisors]] Igors Aleiņikovs ar sievu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuzbass85.ru/2014/04/03/upavshiy-aerobus-odin-shans-vsyo-zhe-byil/|title=Упавший аэробус: один шанс всё же был » Газета Кузбасс|access-date=2025-12-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsonība
!Pasažieri
!Apkalpe
!Kopā
|-
|{{Flaga|Krievija}} [[Krievija]]
|40
|12
|'''52'''
|-
|{{Flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]
|6
|0
|'''6'''
|-
|[[Britu Honkonga]]
|6
|0
|'''6'''
|-
|{{Flaga|Ķīnas Republika}} [[Ķīnas Republika]]
|5
|0
|'''5'''
|-
|{{Flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Apvienotā Karaliste]]
|4
|0
|'''4'''
|-
|{{Flaga|Indija}} [[Indija]]
|1
|0
|'''1'''
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|1
|0
|'''1'''
|-
|'''Kopā'''
|'''63'''
|'''12'''
|'''75'''
|}

== Notikumu hronoloģija ==
Reiss 593 izlidoja no Šeremetjevas lidostas plkst. 20.39 pēc vietējā laika ([[UTC+7]]) bez problēmām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|1. lpp.}} Divpadsmit minūtes vēlāk, plkst. 20.51, lidmašīna sasniedza [[Ešelons (aviācija)|lidojuma līmeni]] 9100 metru augstumā un tur lidoja 27 minūtes ar ātrumu 555 km/h.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|4. lpp.}} Plkst. 21.18 lidmašīna pacēlās līdz {{sk|10100}} metru augstumam un turpināja horizontālu lidojumu ar ātrumu 530 km/h.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|4. lpp.}} Līdz plkst. 00.26 kapteini Daņilovu nomainīja rezerves kapteinis Kudrinskis, bet Daņilovs devās atpūsties pasažieru salonā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|4. lpp.}} Plkst. 00.40 Kudrinskis uzaicināja kabīnē savu draugu Makarovu un savus bērnus Janu un Eldaru, kuriem atļāva sēdēt kapteiņa sēdeklī un turēt rokas uz vadības stūres.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|5. lpp.}} Tas bija klajš noteikumu pārkāpums, ko ignorēja gan otrais pilots Piskarjovs, gan kapteinis Daņilovs.

Plkst. 00.43 Kudrinskis pajautāja meitai: &quot;Nāc tagad apsēsties manā vietā, vai tu to vēlētos?&quot; un atstāja savu vietu, dodoties kabīnes stūrī. Tomēr vadības nodošana otrajam pilotam netika veikta, un Kudrinskis joprojām faktiski bija atbildīgs par lidojumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|5. lpp.}} Jana apsēdās kapteiņa vietā un palika tur līdz plkst. 00.51.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|6. lpp.}} Ar Kudrinska palīdzību Jana nedaudz &quot;pilotēja&quot; lidmašīnu, viegli sasverot to uz sāniem, cik vien to ļāva autopilots. Plkst. 00.52 Kudrinska dēls Eldars ieņēma kapteiņa vietu, kamēr Makarovs viņu filmēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|7. lpp.}} Kudrinskis nolēma ļaut dēlam &quot;pilotēt&quot; lidmašīnu tāpat kā iepriekš meitai. Plkst. 00.54 Eldars lūdza atļauju pagriezt stūri, un viņa tēvs to atļāva. Viņš sāka grozīt stūri, un pēc četrām minūtēm pusminūti pielietoja tai pārāk lielu spēku, kā rezultātā daļēji atslēdzās autopilots, kas pārtrauca eleronu vadību. Tādēļ lidmašīna sāka nekontrolējami sasvērties pa labi. Piloti to nepamanīja, jo Kudrinskis bija aizņemts ar sarunu ar savu meitu, tādējādi novēršot arī otrā pilota uzmanību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|12.—15. lpp.}} Vēl viena ''Airbus'' īpatnība bija skaņas brīdinājuma signāla neesamība brīžos, kad atslēdzas autopilots — sistēma ieslēdza tikai mirgojošu gaismas signālu, kuru piloti nepamanīja.

Plkst. 00.55 Eldars pirmais pamanīja lidmašīnas dīvaino kustību un pajautāja, kāpēc lidmašīna pati pagriežas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|16. lpp.}} Piloti kabīnē sāka meklēt labā pagrieziena cēloni, un Makarovs ieteica, ka lidmašīna varētu būt iegājusi gaidīšanas režīmā, ko otrais pilots arī apstiprināja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|16. lpp.}} Tomēr lidmašīna turpināja sasvērties, sasniedzot 45 grādu sānsveri — maksimāli pieļaujamo vērtību — un izraisot spēcīgu pārslodzi. To pirmais pamanīja Makarovs un pēc tam Kudrinskis, kurš sāka kliegt: &quot;Turi stūri!&quot; Eldars, visticamāk, uztvēra šo komandu burtiski un turēja stūri gandrīz neitrālā stāvoklī, kamēr otrais pilots komandu saprata pareizi un mēģināja neitralizēt straujo sasvēršanos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|18.—19. lpp.}} Tomēr, tā kā Eldars nesaprata, ko tieši viņam tēvs lika darīt, sasvēršanos neizdevās pilnībā novērst. Pārslodzes dēļ Kudrinskis nespēja sasniegt savu vietu un tāpēc pārmaiņus ar Makarovu deva komandas, kuras Eldars nesaprata.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|20. lpp.}} Eldara nepareizā rīcība traucēja otrajam pilotam, kurš pārslodzes dēļ nespēja pilnībā kontrolēt lidmašīnu, jo bija pārāk tālu atbīdījis savu sēdekli un nespēja to pietuvināt normālajai pozīcijai.

Lielās sānsveres dēļ lidmašīna sāka zaudēt augstumu, un, kad autopilots mēģināja labot situāciju, paceļot lidmašīnu augšup un palielinot dzinēju vilci, sākās iekrišana, un autopilots pilnībā atslēdzās. Otrajam pilotam izdevās atgūt daļēju stabilitāti, nolaižot lidmašīnas degunu. Pārslodzes samazinājās, un Kudrinskis varēja atgriezties savā vietā. Tomēr otrais pilots pārspīlēja un, mēģinot kompensēt iepriekšējo deguna nolaišanu, pacēla lidmašīnu pārāk strauji, liekot tai uzsākt gandrīz vertikālu kāpumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|23. lpp.}} Tas izraisīja nonākšanu grīstē un rotācijas kustību ap savu asi. Neskatoties uz vairākiem sekmīgiem mēģinājumiem izlīdzināt lidmašīnu, piloti zaudēja telpisko orientāciju, neapzinoties, cik zemu viņi jau atradās. Augstums bija par zemu, lai atsāktu normālu lidojumu, un plkst. 00.58 lidmašīna aizķēra koku galotnes un ar ātrumu vairāk nekā 370 km/h ietriecās mežā netālu no Malijas Maizasas ciema.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|24. lpp.}}

=== Meklēšanas operācijas ===
Neilgi pēc pulksten 2.00 no Maizasas ciemata soda kolonijas virsnieka saņemts ziņojums par lidmašīnas avāriju. Kolonijas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Titovs kopā ar vairākiem citiem cilvēkiem devās uz avārijas vietu. Tomēr sarežģīto apstākļu dēļ — lielo sniega kupenu un [[Sniega motocikls|sniega motociklu]] vai [[Slēpes|slēpju]] trūkuma, viņiem neizdevās nokļūt līdz notikuma vietai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tikai pulksten 6.00 no rīta Titovs un vairāki citi, ciematā atraduši slēpes, spēja sasniegt avārijas vietu. Pēc Titova vārdiem, lai gan viņi neatrada nevienu dzīvu, viens pasažieris, iespējams, bija izdzīvojis avārijā, jo viņu atrada guļam ar seju uz leju sniegā, kas bija izkusis ap viņa seju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tomēr, tā kā palīdzība ieradās pārāk vēlu, arī viņš gāja bojā. Titovs norādīja, ka atlūzas un līķi bija sajaukti ar sniegu un neviens netika atrasts piesprādzēts savā sēdeklī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Avārijas vieta bija nomētāta ar drēbēm, apaviem un [[Banknote|banknotēm]].

Tikai 23. marta pusdienlaikā izveidoja pienācīgu ragavu ceļu, kas ļāva sākt līķu meklēšanu un evakuāciju.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tayga.info/145620|title=«Держи штурвал, держи!»: 25 лет назад под Междуреченском разбился Airbus A310 с ребенком в кресле пилота|website=Tayga.info|access-date=2025-12-03|language=RU}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Trīs dienu laikā pie tā strādāja vairāk nekā 230 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|31. lpp.}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kā stāstīja žurnālists Vasilijs Gorbunovs, kurš ieradās kopā ar glābējiem, lidmašīna bija burtiski sašķīdusi gabalos, un tās atlūzas bija izkaisītas apmēram puskilometra rādiusā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Meklēšanas operācijas laikā izvietoja [[Novokuzņecka]]s [[Karavīrs|karavīrus]] un [[OMON (Krievija)|OMON]] vienības, lai aizsargātu avārijas vietu no laupīšanām, jo tur atradās liels daudzums valūtas un pasažieriem piederošas vērtslietas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Izmeklēšana ==
Jau no paša sākuma radās jautājumi par to, kāpēc lidmašīna avarēja. Apkalpes apmācību un profesionalitāti neapšaubīja, tāpēc parādījās dažādas teorijas — par iespējamu sadursmi ar kādu objektu, [[Terorisms|teroristu uzbrukumu]] vai pēkšņu lidmašīnas [[Dehermetizācija|dehermetizāciju]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Avārijas vietā atrastās &quot;melnās kastes&quot; bija stipri apdegušas un deformētas, taču kabīnes ieraksti bija saglabājušies. Pilotu kabīnes sarunu noklausīšanās atklāja šausminošo patiesību: kabīnē atradās bērni, un viņiem bija atļauts &quot;pilotēt&quot; lidmašīnu, pretēji visiem noteikumiem. Starpvalstu aviācijas komitejas izmeklētājiem sākotnēji bija grūti atzīt, ka negadījumu izraisījusi bērnu atrašanās kabīnē un pilotu neuzmanība. Tomēr drīz vien, vēl pirms komisijas galīgā ziņojuma publicēšanas, izvirzīja teoriju, ko apstiprināja 1995. gada martā, publicējot oficiālo ziņojumu.

Kopumā norādīja 8 iemeslus, kas izraisīja katastrofu:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;{{Rp|25.—26. lpp.}}

* kapteinis Kudrinskis atļāva nepiederošai personai (savam dēlam) ieņemt kapteiņa vietu un vadīt lidmašīnu, lai gan viņam nebija tiesību vai kvalifikācijas lidmašīnas vadīšanā;
* tika veikti lidojuma plānā neietverti demonstrācijas manevri, izmantojot autopilotu, bez kapteiņa klātbūtnes pie vadības ierīcēm;
* neatļautas personas un otrā pilota pieliktais spēks vadības ierīcēm traucēja autopilota normālu darbību, kā rezultātā tas atvienojās no eleronu vadības;
* otrais pilots un kapteinis nepamanīja, ka autopilots atvienojās no eleroniem. Iespējamie iemesli tam ir šādi: ''Airbus'' lidmašīnas instrumentu brīdinājuma sistēmā nebija skaņas signāla, kas norādītu uz šādu atvienošanu; apkalpei, iespējams, trūka zināšanu par autopilota atvienošanas specifiku un procedūrām, jo šāda informācija nebija iekļauta lidojumu rokasgrāmatā; otrajam pilotam bija grūtības saprast situāciju, jo izmaiņas kļūdaini piedēvēja Eldara darbībām; kapteinis atradās prom no savas vietas un bija aizņemts sarunā ar meitu, kas novērsa uzmanību;
* nejauša un neliela papildus vadības stūres pagrieziens pēc autopilota atvienošanās palielināja lidmašīnas sānsveri pa labi;
* kapteinis un otrais pilots nepamanīja, ka sānsvere pa labi pieaug un pārsniedz pieļaujamo vērtību, jo viņu uzmanība bija pievērsta mēģinājumiem noskaidrot, kāpēc lidmašīna pēkšņi virzās šajā virzienā;
* autopilots, kas joprojām darbojās pēc atvienošanās no eleroniem, mēģināja saglabāt augstumu, pārsūtot lidmašīnu aerodinamiskās kratīšanas režīmā un palielinot uzplūdes leņķi;
* otrā pilota nepietiekamās un neefektīvās darbības, jo viņš aerodinamiskās kratīšanās apstākļos un lielā sānsveres leņķī neizslēdza autopilotu un nepārbīdīja stūri &quot;prom no sevis&quot;. Šīs kļūdas, kas izraisīja lidmašīnas iekrišanu, varētu būt saistītas ar: personas atrašanos kreisajā sēdeklī, kas liedza kapteinim laikus pārņemt vadību; otrā pilota neērtu sēdēšanas pozīciju, jo viņa sēdeklis bija pārāk tālu atbīdīts; dezorientāciju nakts apstākļos; apkalpes nepietiekamu sagatavotību šādai situācijai, jo apmācības programmā nebija iekļauti šāda veida uzdevumi, kas varētu modelēt šādu situāciju;

== Sekas ==
Lidmašīnas avārija negatīvi ietekmēja ''Aeroflot'' tēlu, un pēc negadījuma uzņēmums zaudēja aptuveni 30% potenciālo pasažieru.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Cieta arī uzņēmuma finansiālais stāvoklis, jo tas izmaksāja kompensācijas 80% bojāgājušo pasažieru ģimeņu; minimālā summa bija {{sk|20000}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pārējās ģimenes nebija apmierinātas ar piedāvāto kompensāciju un iesniedza prasības tiesā. Tomēr, pēc upuru radinieku advokāta teiktā, tikai daži no bojāgājušo ārvalstu radiniekiem faktiski saņēma šo lielo summu, kas pamudināja citas ģimenes vērsties tiesā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.kommersant.ru/doc/80319|title=Следствие/приговоры|access-date=2025-12-03|date=1994-06-04|language=ru}}&lt;/ref&gt; Arī ārvalstu pasažieru ģimenes iesniedza prasības, taču tās notika ārvalstu tiesās, apgalvojot, ka ''Aeroflot'' viņiem solīja daudz lielāku kompensāciju, nekā samaksāts.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Populārajā kultūrā ==
Avārija atspoguļota [[Kanāda]]s gaisa avāriju izmeklēšanas dokumentālo seriāla ''[[Mayday (seriāls)|Mayday]]'' pirmajā sezonā sērijā ar nosaukumu ''Kid in the Cockpit''.&lt;ref&gt;{{TV atsauce|title=''Kid in the Cockpit''|series=''[[Mayday (seriāls)|Mayday]]''|network=[[National Geographic (televīzijas kanāls)|National Geographic Channel]]|season=3|number=|year=2005}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Aviokatastrofas]]</text>
      <sha1>66hihjd2z2gt1hjs8241rm2hdmf8i4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elīna Bartkeviča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617969</id>
    <revision>
      <id>4464558</id>
      <parentid>4460217</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:21:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-27354-45</username>
        <id>145001</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas teātrī */</comment>
      <origin>4464558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3881" sha1="tec7wfsskh6n6f2skg7cmuew5f001xd" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Elīna Bartkeviča
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|11}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2022)
| dzimums = S
}}
'''Elīna Bartkeviča''' (dzimusi {{dat|1996|12|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]].

Mācījusies [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu.

Kopš 2024. gada ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] aktrise.

2022. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla &quot;[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]&quot; balvu &quot;Labākā aktrise&quot; par Vinnijas lomu izrādē &quot;Laimīgās dienas&quot;.

== Lomas teātrī ==
* Vinnija / [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot; [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Linda Kalniņa]] (2022);
* Lomas / &quot;Rīt būs labāk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023);
* Lūsija, galma dāma / Dace Pūce, [[Zane Dombrovska]], Jeļena Sigova &quot;Robins Huds&quot; [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2023);
* Adele / [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēles ar uguni&quot; LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Linda Kalniņa (2023);
* Otrā Gillenas iedzīvotāja / [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Vecās dāmas vizīte&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2023);
* Hercogs seniors, hercogs Frederiks, Olivers de Buā, Korins, Le Bo / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Kā jums tīk&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Ralfs Liepa]] (2024);
* Margarita Ivanovna / Nikolajs Erdmans &quot;Pašnāvnieks&quot; LKA teātra mājā &quot;Zirgu pasts&quot;, rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024);
* Loma / &quot;Kristāla bērni&quot; (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024);
* Lomās / [[Linda Rudene]] &quot;Pelnrušķīte&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2024);
* Lomās / &quot;Trolejbuss &quot;Ļubočka&quot;&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Dmitrijs Gaitjukevičs (2024);
* Kītinga kundze / Pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē &quot;Degošie&quot; LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (2025);
* Ragana / [[Artūrs Dīcis]], pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] &quot;Lēdija Makbeta&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Laura Groza]] (2025);
* Duņaša / Pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas &quot;Ķiršu dārzs&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2025);
* Mērija Rafertija / Pēc [[Mārtins Makdona|Mārtina Makdonas]] &quot;Konemāras galvaskauss&quot; LKA sadarbībā ar Rēzeknes teātri &quot;Joriks&quot;, rež. Edvīns Klimanovs (2025);
* Grāfiene Andreni / [[Agata Kristi]], Kens Ludvigs &quot;[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Laura Groza (2025);
* Anastasija Dorofejeva-Rumjanceva / Justīne Kļava &quot;Bolderāja&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026);
* Viņa / [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot; Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Maksims Didenko (2026)

== Ārējās saites ==
* [https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-elina-bartkevica Elīna Bartkeviča] Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
* [https://izrades.lv/persona/elina-bartkevica-12898 Elīna Bartkeviča] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bartkeviča, Elīna}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>tec7wfsskh6n6f2skg7cmuew5f001xd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Meistars Joda/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>618873</id>
    <revision>
      <id>4464202</id>
      <parentid>4464184</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17434" sha1="p1392req0zwevaukqvb2eci7jcmv7o4" xml:space="preserve">'''Donna Nobla''' ir [[Izdomājums|izdomāts]] [[tēls]] ilgstošajā britu [[Science fiction on television|zinātniskās fantastikas televīzijas]] seriālā ''[[Doctor Who|&quot;Doctor Who&quot;]]'' . Viņu atveido [[Briti|britu]] aktrise un komiķe [[Catherine Tate|Ketrīna Teita]], un viņa ir [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un [[Fourteenth Doctor|Četrpadsmitā Doktora]] (abus atveido [[Deivids Tenants]] ) [[Companion (Doctor Who)|pavadone]] .

Sākotnēji Teita parādījās [[Doctor Who (series 2)|seriāla 2006. gada sezonas]] noslēguma ainā un kā [[Guest appearance|īpašā vieszvaigzne]] nākamajā Ziemassvētku īpašizlaidumā &quot; [[The Runaway Bride (Doctor Who)|The Runaway Bride]] &quot;, taču nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies savā Donnas lomā; [[Doctor Who (series 3)|3. sezonā (2007)]] Doktore ceļoja kopā ar medicīnas studenti [[Martha Jones|Martu Džounsu]] ( [[Freema Agyeman|Frīma Agjemana]] ). Tomēr Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un atgriezās kā pastāvīgā seriāla dalībniece [[Doctor Who (series 4)|4. sezonā (2008)]], &lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; nākamajā 2009.–2010. gada [[The End of Time (Doctor Who)|Ziemassvētku un Jaungada īpašizlaidumā]] &lt;ref name=&quot;jr&quot;&gt;{{TV atsauce}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=[[Western Mail (Wales)|Western Mail]]|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un [[Doctor Who (2023 specials)|60. gadadienas īpašizlaidumos]] 2023. gadā. &lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=[[Digital Spy]]|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;

Seriāla stāstījumā Donna sākumā ir atklāta londoniete apmēram 30 gadu vecumā, [[algotie pagaidu darbi|pagaidu darbiniece]] no [[Chiswick|Čizvikas]], kuras skatījums uz [[Visums|Visumu]] ir šaurs. Lai gan sākumā viņa uzskata [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|citplanētiešu]] [[Time travel in fiction|laika ceļotāju]] Doktoru par biedējošu, viņu pirmā tikšanās viņu atstāj neapmierinātu ar viņas ierasto dzīvi, un viņa nolemj ceļot kopā ar viņu, kad rodas nākamā iespēja. Donna kļūst par Doktora vērtību viņa piedzīvojumos un, apvienojoties ar Laika Kunga enerģiju, kļūst par '''Doktoru Donnu''' un galu galā glābj Visumu, kaut arī uz savu ceļojumu ar Doktoru atmiņu rēķina. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Donnas atmiņas tiek atjaunotas gadus vēlāk, kad Doktors atgriežas kā [[Fourteenth Doctor|jauns iemiesojums ar līdzīgu izskatu]], un Doktors galu galā apmetas pie viņas un viņas ģimenes pēc [[Piecpadsmitais Doktors|vēl vienas iemiesojuma]] divģenerācijas. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/recaps/doctor-who-anniversary-special-ncuti-gatwa-fifteenth-new-mythology-1235096738/|title=Doctor Who Recap: Anniversary Special No. 3 Pulls Mythology in Fun, New Direction — Grade It!|last=Mears|first=Hayden|website=TVLine|access-date=2023-12-09|date=2023-12-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no Desmitā Doktora iepriekšējiem biedriem, kuriem abiem bija romantiskas jūtas pret viņu, Donnu un Doktoru vienoja stingri [[Platoniskā mīlestība|platoniskas attiecības]] ; un viņa nejuta nepieciešamību pierādīt savu identitāti, lai viņai atļautu ceļot kopā ar Doktoru, kurš viņu dēvē par savu &quot;labāko draudzeni&quot;.

====== ======== ======
Donna Nobla ir varone britu televīzijas seriālā &quot;Doctor Who&quot;, kuru atveido angļu aktrise Ketrīna Teita.

Donna Nobla pirmo reizi parādījās seriāla &quot;Pastardiena&quot; pēdējās minūtēs, kas noslēdza 2. sezonu (2006).[2] Donnas Noblas nākamā parādīšanās bija 2006. gada Ziemassvētku īpašajā šovā &quot;Bēgošā līgava&quot;. 4. sezonā (2008) Donna kļuva par pastāvīgu Desmitā Doktora pavadoni.

Kopumā Donna Nobla parādās piecpadsmit &quot;Doctor Who&quot; sērijās.

Sākotnēji saņemot negatīvas kritiķu atsauksmes, varone drīz vien tika uzskatīta par vienu no labākajiem kandidātiem Doktora pastāvīgā pavadoņa lomai.

Personāža vēsture

Iepazīstieties ar Doktoru

Sekretāre Donna Nobla no Čizvikas[3] satiek Doktoru neparastos apstākļos. Pēc dramatiskas atvadīšanās no Rozas Taileres Doktors, par lielu pārsteigumu, TARDIS ierauga sievieti kāzu kleitā. Pati &quot;līgava&quot; ir ne mazāk pārsteigta par Doktoru[4].

Ziemassvētku īpašajā raidījumā &quot;Bēgošā līgava&quot; tiek atklāts, ka Doktora negaidītā viešņa ir Donna Nobla. Viņa strādā par pagaidu sekretāri H.C. Klementsā. Ziemassvētku vakarā un arī ilgi gaidīto kāzu dienā Donna noslēpumaini tiek pārvesta TARDIS tieši no baznīcas, kur viņai jāprecas ar savu kolēģi Lansu Benetu.

Doktors uzzina, ka Donnu TARDIS ievilka ksenona daļiņas, sena enerģija, ko radījuši Laika Lordi. Ksenonu atjaunoja H.C. Klementss, kurš, kā Doktors atklāj, strādāja Torčvudas institūtā, un Donnas līgavainis iesmidzināja daļiņas viņas kafijā. Izrādās, ka Lanss kalpo zirnekļveidīgam senās Rasnosas rases pārstāvim, kuru Doktors uzskatīja par izzudušu Tumšajos laikmetos. Donna palīdz Doktoram izdzīvot cīņā ar Rasnosas imperatori, bet atsakās ceļot kopā ar viņu.

Doktora pavadone

Donna Nobla un Doktors atkal satiekas 4. sezonas pirmajā sērijā.[5] Viņi izmeklē Adipose Industries, uzņēmumu, kas ir radījis revolucionāru svara zaudēšanas metodi. Donna un Doktors izglābj tūkstošiem londoniešu, atmaskojot Adipose Industries vadītāju, Mis Fosteri, kura plānoja izmantot zemes iedzīvotājus[6], lai izaudzētu citplanētiešu radības Adipose. Sērijas beigās Donna, šoreiz ar prieku, pieņem Doktora piedāvājumu pavadīt viņu ceļojumos.

Turpmākajās sērijās Donna Nobla un Doktors dodas uz Romas impēriju[7], atbrīvo Ood citplanētiešu rasi no verdzības[8], aizstāv Zemi no Sontarānu armijas[9] un izbeidz naidu starp cilvēkiem un Hathiem[10]. Sērijā &quot;Vienradzis un lapsene&quot; Donna un Doktors dodas uz 1926. gada Angliju, kur viņi satiek Agatu Kristi un atrisina virkni noslēpumainu slepkavību. Sērijā &quot;Klusums bibliotēkā&quot; Donna nejauši nonāk virtuālajā pasaulē, kuru kontrolē jauna meitene — bibliotēkas kuratore. Tajā pašā sērijā Donna satiek Doktora nākamo pavadoni, profesori Riveru Songu.

Izpildproducents Rasels T. Deiviss apraksta Donnas lomu Doktora dzīvē[11]:

Donna ir labāk piemērota Doktora lomai nekā jebkurš no viņa iepriekšējiem pavadoņiem. Viņa ir vecāka un nav viņā iemīlējusies — tā ir vēl viena atšķirība no viņa iepriekšējiem pavadoņiem. Doktors, kuru atveido Deivids Tenants, ir tik spožs un izcils, ka viņam ir nepieciešams kāds, kas var viņu izaicināt un atgriezt uz zemes. 2. sērijā &quot;Pompeju ugunsgrēki&quot; Donna, izmantojot savu gribasspēku, maina varoņu nākotni. Es nedomāju, ka kāds cits pavadonis būtu varējis nest šo ainu.

Oriģinālteksts (angļu valodā)

Paralēlā pasaule

Galvenais raksts: Pagriezies pa kreisi

Stāstā &quot;Pagriezies pa kreisi&quot; gaišreģis no planētas Šans Šens izmanto Laika Blakti, lai nosūtītu Donnu uz dienu, kas iepriekš noteica viņas tikšanos ar Doktoru. Tajā dienā Donna saskārās ar dilemmu: pagriezties pa kreisi, lai sāktu strādāt H.C. Klementsā, vai pagriezties pa labi un iegūt darbu vietējā kopētājā. Donna Nobla, ietekmēta Laika Blaktes, izvēlas strādāt Dživala Čaudhrija kopēšanas uzņēmumā.

Šis lēmums rada paralēlu Visumu, kurā Doktors, nekad nesaticis Donnu, iet bojā kaujā ar Raknosas imperatori. Doktora nāve noved pie katastrofālām sekām: Marta Džonsa un Sāra Džeina Smita iet bojā &quot;Smita un Džonsa&quot; notikumu laikā, Londonu iznīcina Titānika katastrofa,[12] un miljoniem cilvēku mirst no Taukainās slimības.[5]

Donnas dzīve drīz vien sāk brukt — Čodrijs viņu atlaiž, un pēc Londonas iznīcināšanas Donna un viņas ģimene, kas, pateicoties loterijas biļetei, bija dzīvojuši greznībā, tiek pārvietoti uz Līdsu kā bēgļi.

Donna satiek Rouzu Taileri, kura atklāj, ka Donnai bija lemta pavisam cita dzīve — pievienojoties H.C. Klementsam, viņai bija paredzēts satikt Doktoru un glābt viņu no nāves. Donna nolemj atgriezties 2007. gada jūnijā, lai neļautu savai pagātnes “es” pagriezties pa labi un apmesties uz dzīvi pie Čodrija.

Atgriežoties pagātnē, Donna saprot, ka nepaspēs laikā nokļūt norunātajā vietā, un metas zem kravas automašīnas. Kad nākotnes Donna mirst, Rouza kaut ko iečukst viņai ausī. Negadījums izraisa sastrēgumu, pamudinot pagātnes Donnu pagriezties pa kreisi, tādējādi izvēloties savu iepriekš noteikto ceļu.

Kad notikumu pareizā gaita tiek atjaunota, Donna atsaucas uz Doktora Rozes vārdiem — “Ļaunais vilks”[13], kas paredz Visuma galu.

Donna Doktors

Sērijā &quot;Ceļojuma beigas&quot; Doktors atjaunojas, novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku.[14] Kad Donna pieskaras rokai, viņu ģenētiskais materiāls apvienojas, radot vēl vienu Doktoru — pa pusei Laika Kungu, pa pusei cilvēku. Arī Donna kļūst par pa pusei Doktoru, iegūstot Laika Kunga prātu.

Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no Daleku iznīcināšanas. Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Doktors izdzēš Donnas atmiņu un atdod viņu ģimenei, aizliedzot viņiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.

Sērijā &quot;Laika beigas&quot; Meistars pārveidoja visu cilvēci par savām kopijām, izņemot Vilfredu, kurš tika aizsargāts radiācijas kamerā, un Donnu, kurā atradās Laika Kunga DNS. Kad Meistars mēģināja viņu nogalināt, Donna sāka atcerēties savus ceļojumus, bet Doktors atstāja aizsardzības mehānismu, kas viņu pasargāja no Meistara kopijām un arī atkal izdzēsa viņas atmiņu.

Donnas identitāte kā Doktora tika atklāta ilgi pirms tā laika notikumiem. Kad Doktors un Donna apmeklēja Uda planētu un sniedza viņiem palīdzību, Uda dziesma sāka runāt par Donnu kā Doktoru un par pašu Doktoru, un šī vēsts sasniedza visus citu pasauļu nostūrus.

Ģimenes un personīgā dzīve

Donnas vecāki bija Džefrijs &quot;Džefs&quot; Nobls[15] (miris[16]) un Silvija Nobla (dzimusi Mota).

Donnai ir arī vectēvs no mātes puses Vilfrēds Mots[17], kuru Donna sauc par &quot;Vectēvu&quot;. Viņa prombūtne no Donnas kāzām[18] seriālā tiek skaidrota ar to, ka viņš tolaik slimoja ar spāņu gripu.

Donna Nobla bija saderinājusies ar savu kolēģi Lansu Benetu, kurā viņa iemīlējās pirmajā dienā H.C. Klementsā. Donna nekavējoties apņēmās censties ar viņa roku, pat bildinot viņu. Sērijas &quot;Bēgošā līgava&quot; notikumu dēļ Donna nevarēja viņu apprecēt, un Lanss vēlāk nomira no viņa mīļākās, Raknosas imperatores, rokas.

Bibliotēkas virtuālajā pasaulē Donna satika smagi stostījošos Lī Makavoju, ar kuru viņa vēlāk apprecējās. Donnai un Lī bija divi bērni — dēls Džošs un meita Ella. Vēlāk atklājās, ka Donnas bērni bija viltoti, tāpat kā pati bibliotēkas pasaule. Donna uzskatīja, ka arī viņas vīrs ir datora radīts, lai gan Lī Makavojs patiesībā pastāvēja. Viņi nevarēja satikties realitātē, un Džošs un Ella palika dzīvot pie profesora Rivera Songas bibliotēkas pasaulē.[19]

Sērijas &quot;Laika beigas&quot; laikā Vilfrēds pastāsta Doktoram, ka Donna ir satikusi jaunu vīrieti vārdā Šons Templs un plāno viņu apprecēt. Sērijas beigās Doktors ierodas Donnas kāzās un pasniedz viņai dāvanu — loterijas biļeti (laimējošu[20]).

Karjera

Donna ir strādājusi par pagaidu sekretāri vairākās vietās, tostarp H.C. Klementss.[18] Saskaņā ar Donnas teikto seriālā &quot;Journey's End&quot;, viņa ir labākā sekretāre Čizvikā, jo viņa raksta ar ātrumu 100 vārdus minūtē. Donna arī vairākas dienas strādāja Veselības un drošības departamentā, lai iegūtu viņu drošības caurlaidi.[5]

Donna arī sešus mēnešus strādāja Hounslovas bibliotēkā, kur tikai dažu dienu laikā apguva Djūija decimālo sistēmu.[21]

Atsauksmes un kritika

Donna Nobla, kura pirmo reizi parādījās seriālā &quot;The Runaway Bride&quot;, saņēma daudzas negatīvas atsauksmes. Rasels T. Deiviss tika atkārtoti apsūdzēts par Donnas pārlieku impulsivitāti un pārāk biežu kliegšanu. Tādēļ Eds Heigens no Guardian Unlimited rakstīja, ka sērijā &quot;The Runaway Bride&quot; Donna atstāj iespaidu kā &quot;pārāk kaitinoša un spītīga&quot;. Pati sērija tika nosaukta par &quot;viduvēju&quot;[22] un &quot;vissliktāko Ziemassvētku īpašo raidījumu&quot;[23][24].

BBC paziņojums, ka Donna kļūs par Doktora pastāvīgo pavadoni, izraisīja jaunu publikāciju un diskusiju vilni. Žurnālists Marks Vilsons lēmumu atgriezt Donnu nosauca par &quot;nesaprotamu&quot;, uzskatot, ka Donna ir &quot;pārāk kaitinoša, lai būtu pastāvīga pavadone&quot;. Vilsons arī citēja Rasela T. Deivisa interviju žurnālam &quot;Doctor Who&quot;, kurā pēdējais norādīja, ka Donna Nobla nekļūs par pastāvīgu varoni, jo šādā lomā viņa &quot;kritīs uz nerviem&quot;.[25]

Pēc epizodes &quot;Accomplices&quot; Donna Nobla sāka saņemt pozitīvākas kritiķu atsauksmes. Deivs Bredlijs, recenzējot žurnāla SFX epizodi &quot;Collateral&quot;, rakstīja: &quot;Tas ir patīkams pārsteigums - Teits ir lielisks.&quot;[26] Skots Metjūmens no The Stage rakstīja: &quot;... Deividam Tenantam beidzot ir partneris, kas vienlīdz labi atbilst gan viņa tēlam, gan viņam pašam.&quot;[27] Mārtins Andersons, žurnāla Den of Geek! redaktors, rakstīja, ka Donna Nobla darbojas kā &quot;Doktora sirdsapziņa&quot; un izceļas starp visiem pārējiem Doktora pavadoņiem, jo ​​&quot;viņai nav nepieciešama glābšana, un viņa nejautā: &quot;Kas noticis, Doktor?&quot;&quot;[28] Kritiķi arī slavēja romantikas trūkumu starp Doktoru un Donnu.[23][24]

Tomēr šoreiz bija arī dažas negatīvas atsauksmes. Jans Hailends no News of the World kritizēja Ketrīnas Teitas tēlu: &quot;Sliktā ziņa ir tā, ka viņa joprojām kliedz. Varbūt ne tik skaļi,&quot;


{{Tēla infokaste
| name          = Donna Nobla
| color         = 
| series        = ''[[Doctor Who]]''
| image         = Donna Nobla.jpg
| image_size    = 
| caption       =  Doktora kompanjone
| first         = &quot;The Runaway Bride&quot; (2006)
| last          = &quot;Journey's End&quot; (2008)
| creator       = Russell T Davies
| portrayer     = Catherine Tate
| companions    = Desmitais Doktors
| occupation    = Biroja darbiniece, vēlāk laika ceļotāja kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido aktrise [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā Doktora]] nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Parādīšanās ==
Donna Noble pirmo reizi parādās 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;The Runaway Bride&quot;. Sākotnēji viņa atsakās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļūst par viņa kompanjoni 4. sezonā.

== Loma seriālā ==
Donna kļūst par [[Desmitais Doktors|Desmitā Doktora]] kompanjoni. Atšķirībā no citām kompanjonēm, viņa nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere.

Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

== DoctorDonna ==
Vienā no sižeta lokiem Donna iegūst stāvokli, kas tiek dēvēts par &quot;DoctorDonna&quot;, kur viņas prāts īslaicīgi apvienojas ar Doktora intelektu. Tas padara viņu ārkārtīgi inteliģentu, taču bīstami viņas dzīvībai.

== Atmiņu dzēšana ==
Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē.

== Personība ==
Donna Noble tiek raksturota kā:
* drosmīga un tieša
* ar izteiktu humora izjūtu
* praktiska un racionāla
* emocionāli spēcīga

== Nozīme ==
Donna tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām kompanjonēm seriāla jaunajā ēras posmā, jo viņa maina tradicionālo kompanjona lomu no romantiskas intereses uz līdzvērtīgu partneri.

== Parādīšanās ==
* &quot;The Runaway Bride&quot; (2006)
* ''Doctor Who'' 4. sezona (2008)
* &quot;Journey's End&quot; (2008)
* &quot;The End of Time&quot; (īss atgriešanās sižets)

== Skatīt arī ==
* [[Desmitais Doktors]]
* Roza Tailera
* Martha Jones</text>
      <sha1>p1392req0zwevaukqvb2eci7jcmv7o4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464264</id>
      <parentid>4464202</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:04:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4011" sha1="7qjr7gdcma79rse7yxhsec9stpsb4ef" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name          = Donna Nobla
| color         = 
| series        = ''[[Doctor Who]]''
| image         = Donna Nobla.jpg
| image_size    = 
| caption       =  Doktora kompanjone
| first         = &quot;Doomsday&quot; (2006)
| last          = &quot;The Giggle&quot; (2023)
| creator       = Russell T Davies
| portrayer     = Catherine Tate
| companions    = Desmitais Doktors
| occupation    = Biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un Četrpadsmitā Doktora (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2. sezonas noslēgumā sērijā ''&quot;Doomsday''&quot; 2006. gadā, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=[[Western Mail (Wales)|Western Mail]]|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=[[Digital Spy]]|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt; 

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.      

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>7qjr7gdcma79rse7yxhsec9stpsb4ef</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464265</id>
      <parentid>4464264</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Doctor Who]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4464265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4038" sha1="nokb94lcipcxnkile94o65zuviq9qar" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name          = Donna Nobla
| color         = 
| series        = ''[[Doctor Who]]''
| image         = Donna Nobla.jpg
| image_size    = 
| caption       =  Doktora kompanjone
| first         = &quot;Doomsday&quot; (2006)
| last          = &quot;The Giggle&quot; (2023)
| creator       = Russell T Davies
| portrayer     = Catherine Tate
| companions    = Desmitais Doktors
| occupation    = Biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un Četrpadsmitā Doktora (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2. sezonas noslēgumā sērijā ''&quot;Doomsday''&quot; 2006. gadā, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=[[Western Mail (Wales)|Western Mail]]|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=[[Digital Spy]]|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt; 

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.      

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>nokb94lcipcxnkile94o65zuviq9qar</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464266</id>
      <parentid>4464265</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4039" sha1="bavdfujmwg31pecwmvlnkpm6dbd6pr0" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name          = Donna Nobla
| color         = 
| series        = ''[[Doctor Who]]''
| image         = Donna Nobla.jpg
| image_size    = 
| caption       =  Doktora kompanjone
| first         = &quot;Doomsday&quot; (2006)
| last          = &quot;The Giggle&quot; (2023)
| creator       = Russell T Davies
| portrayer     = Catherine Tate
| companions    = Desmitais Doktors
| occupation    = Biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un Četrpadsmitā Doktora (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2. sezonas noslēgumā sērijā ''&quot;Doomsday''&quot; 2006. gadā, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=[[Western Mail (Wales)|Western Mail]]|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=[[Digital Spy]]|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt; 

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.      

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[aKategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>bavdfujmwg31pecwmvlnkpm6dbd6pr0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464268</id>
      <parentid>4464266</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:21:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4036" sha1="dhyp2g1su2a32ckc1miyxm2wun8a0fs" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name          = Donna Nobla
| color         = 
| series        = ''[[Doctor Who]]''
| image         = Donna Nobla.jpg
| image_size    = 
| caption       =  Doktora kompanjone
| first         = &quot;Doomsday&quot; (2006)
| last          = &quot;The Giggle&quot; (2023)
| creator       = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'')
| portrayer     = [[Ketrīna Teita]]
| companions    = Desmitais Doktors
| occupation    = Biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un Četrpadsmitā Doktora (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2006. gadā 2. sezonas noslēguma sērijā ''&quot;Doomsday''&quot;, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=Western Mail|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=Digital Spy|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt; 

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.      

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[aKategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>dhyp2g1su2a32ckc1miyxm2wun8a0fs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464317</id>
      <parentid>4464268</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T17:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12768" sha1="k66f1w00okdl5ke1z1uefvy7stx6qmf" xml:space="preserve">'''Četrpadsmitais doktors''' ir britu zinātniskās fantastikas televīzijas seriāla ''Doctor Who'' for the 2023 specials galvenais varonis un galvenais varonis. Viņu attēlo skotu aktieris Deivids Tennants, kurš iepriekš attēloja desmito ārstu no 2005. līdz 2010. gadam un atkal 2013. gadā.

Sērijas stāstījumā Doktors ir tūkstošgadīgs citplanētiešu Time Lord no planētas Gallifrey, ar nedaudz nezināmu izcelsmi, kas ceļo laikā un telpā TARDIS, bieži ar pavadoņiem. Katras inkarnācijas dzīves beigās ārsts reģenerējas, mainot savu fizisko izskatu un personības aspektus. Tennanta otrā inkarnācija ir ārēji līdzīga desmitajam doktoram, bet ar sentimentālāku un sirsnīgāku personību un nogurumu, kas atspoguļo viņa dzīves pieredzi gadsimtos kopš tā laika.

Pirms Tennanta četrpadsmitā ārsta atklāšanas BBC paziņoja, ka trīspadsmitais doktors, kuru attēloja Džodija Vittakere, tiks aizstāts ar programmas vadību, ko pārraidīs jaunais ārsts, kuru attēlo Ncuti Gatwa. Tomēr Whittaker pēdējā uzstāšanās pārsteidza auditoriju, kad viņa tā vietā atjaunojaies par formu, ko attēlo Tennant. BBC vēlāk paskaidroja, ka Gatwa faktiski attēlos Piecpadsmito ārstu, sekojot trim īpašām epizodēm, kurās Deivids Tennants spēlēs četrpadsmito ārstu.

Četrpadsmitā ārsta skrējiens sastāvēja no trim īpašām epizodēm BBC ''60''&lt;nowiki/&gt;'. gadadienas atceres ietvaros, ko vadīja atgriezies izpildproducents Rasels T Deiviss, kurš iepriekš vadīja šovu no 2005. līdz 2010. gadam un bija atbildīgs par Tennanta pirmā skrējiena vadību desmitā ārsta amatā. Tennants tika slavēts par viņa sniegumu, lai gan daži kritizēja gājienu, lai atgrieztu aktieri, kurš iepriekš bija attēlojis ārstu.

== Saturs ==

* 1 Izskats
* 2 Attīstība un liešana
* 3 Reģistratūra
* 4 Atsauces

== Izskats ==
''Doctor Who'' is a long-running British science-fiction television series that began in 1963. Its main protagonist, The Doctor, is an alien who travels through time and space in a ship known as the TARDIS along with their travelling companions. When the Doctor dies, they undergo a process known as regeneration, completely changing their appearance and personality. Throughout their travels, the Doctor often comes into conflict with various alien species and antagonists.

Četrpadsmitais ārsts pirmo reizi parādās &quot; Doktora spēks &quot; (2022) noslēgumā tūlīt pēc trīspadsmitā ārsta reģenerācijas. Ārsts pamana, ka viņa izskats ir atgriezies pie formas, kas līdzīga desmitā ārsta  (spēlē David Tennant Nākamajā mēnesī'', Doctor Who Magazine'' paziņoja, ka viņu ikmēneša komiksu sloksnē būs četrpadsmitais ārsts ''atbrīvošanā Daleks'', stāsts, kas paceļas uzreiz pēc beigām &quot;The Power of the Doctor&quot;, kas attēlo aptuveni pirmo stundu četrpadsmitā ārsta dzīvi ''Daleks atbrīvošana'' ved tieši uz četrpadsmitā ārsta nākamo televīzijas izskatu – minisode, kas tika pārraidīta bērniem vajadzīgajā teletonā 2023. gada 17. novembrī, neformāli ar nosaukumu &quot; Galamērķis: Skaro  Īsā komiksu sloksne ar nosaukumu &quot;Under Control&quot;, kas ''publicēta kā daļa no Doctor Who: The Official Annual'' 2024, attēloja četrpadsmito ārstu neilgi pēc reģenerācijas, kas konfrontēja Sycorax, atkārtotu svešzemju sugu sērijā 2023. gada 24. novembrī Tennants parādījās kā četrpadsmitais CBeebies Bedtime Story doktors

Kā daļa ''no Doctor Who'' 60 gadu jubilejas specials, četrpadsmitais ārsts nākamais parādās &quot; The Star Beast &quot;. Ierodoties Camden Town, Doktors sasit bijušo pavadoni Donnu Noble (Catherine Tate) – kurš bija viņas atmiņas par ārstu noslaucīja pēc Time Lord bioloģiskās metakrīzes viņa līdzīgā izskata desmitajā iemiesojumā – un viņas meita Rose (Yasmin Finney). Sastopoties ar citplanētiešu Meep, kurš plāno iznīcināt Londonu, ārsts ir spiests izraisīt metakrīzi, piešķirot Donnai piekļuvi zināšanām, kas ļaus viņiem glābt pilsētu. Donna, šķiet, iet bojā, līdz tiek atklāts, ka Roze ir mantojusi dažas no viņas mātes represētajām Time Lord spējām, ļaujot DoctorDonna pilnvaras droši sadalīt starp  Vēlāk Donna izlej kafiju TARDIS konsolē, piespiežot to nekontrolētā dematerializācijā. TARDIS avārija nolaižas uz kosmosa kuģa, kas atrodas Visuma tālākajā malā, kur viņi saskaras ar formas maiņas vienībām, kas pazīstamas kā &quot;Not-Things&quot;. Kad viņi atgriežas Camden, dažas dienas pēc viņu aizbraukšanas, viņi atklāj Wilf (Bernard Cribbins) ir sekojis līdzi TARDIS, kurš brīdina viņus, ka pasaule tuvojas beigām.[ Ārsts un Donna apvienojas ar UNIT, kur ārsts ir atkalapvienojies ar vairākiem sabiedrotajiem no pagātnes piedzīvojumiem, lai cīnītos pret Toymaker (Neil Patrick Harris) zemes gabalu, lai radītu globālu anarhiju. Sekojošajā cīņā četrpadsmito ārstu nošāva Toymaker, bet tā vietā, lai reģenerētos, Doktors &quot;bi-ģenerējas&quot; - it kā mītisks Time Lord process, kurā jaunā iemiesojums atdalās kā atsevišķa fiziska vienība. Četrpadsmitais ārsts apvienojas ar jauno piecpadsmito ārstu (Ncuti Gatwa), lai uzvarētu rotaļlietu ražotāju. Piecpadsmitais ārsts brīdina savu priekšgājēju, ka viņš ir nolietojies un viņam ir jāapstrādā neseno notikumu psiholoģiskā ietekme. Četrpadsmitais ārsts apmetas kopā ar Donnu un viņas ģimeni, bet piecpadsmitais ārsts dodas uz TARDIS dublikāto versiju, lai uzsāktu jaunus piedzīvojumus

David Tennant appeared in costume as the Fourteenth Doctor in Comic Relief's Red Nose Day special for 2023, in which co-host Lenny Henry regenerates into him and rushes off to host the show. A costume based on the Fourteenth Doctor's was also added to the video game ''Fall Guys'' as part of a promotion for the 60th anniversary specials.

== Development and casting ==
Tennant's return was conceived by showrunner Russell T Davies (left) after a conversation with him and co-star Catherine Tate (right).

Tennant, Tate, and showrunner Russell T Davies participated in the &quot;Doctor Who: Lockdown&quot; events, which were watchalongs of various episodes of the show held by the ''Doctor Who'' community during the COVID-19 pandemic, with informal discussion between the three as a result of &quot;Lockdown&quot; leading to the 60th anniversary specials and the reprisals of Tennant and Tate's roles. Davies initially teased their return by not disclosing the true nature of it, hinting that Tennant and Tate may have been reprising their roles via flashbacks or via an alternate universe. Davies originally planned to bring back Tennant as the Tenth Doctor, and not as a separate incarnation, with the 60th anniversary specials instead being flashbacks to unseen Tenth Doctor adventures.

Several actors and actresses were heavily rumoured to be taking over from Whittaker, including Hugh Grant, Michael Sheen, Kris Marshall, Richard Ayoade, Michaela Coel, Kelly Macdonald, and Lenny Henry. Davies's return also led to speculation that an actor he had previously worked with in other projects would join him as the Fourteenth Doctor, with Olly Alexander, Lydia West, Omari Douglas, T'Nia Miller and Fisayo Akinade ranking highly in bookies' odds. Rumours also circulated that David Tennant would reprise his role, having previously portrayed the Tenth Doctor during Davies' time as showrunner, or that Jo Martin, who debuted as the Fugitive Doctor during Whittaker's tenure, would be revealed as the Fourteenth incarnation.

In May 2022, Ncuti Gatwa was announced as the actor who would take over from Jodie Whittaker in the role following a series of special episodes throughout 2022. At the end of the final special, &quot;The Power of the Doctor&quot;, it was revealed following Whittaker's regeneration that the Doctor had regenerated into an incarnation portrayed by Tennant, with Gatwa being the fifteenth incarnation of the character. Tennant starred in the programme as the Tenth Doctor from 2005 to 2010 and is the first actor to portray two incarnations of the character over several episodes. The return of an actor as a new incarnation of the Doctor was proposed by ''Doctor Who'' co-creator Sydney Newman in a 1986 exchange with then-BBC One controller Michael Grade after the dismissal of Sixth Doctor actor Colin Baker; Newman envisaged Patrick Troughton, who portrayed the Second Doctor, returning for one series before regenerating into a female incarnation. Tom Baker, who played the Fourth Doctor, had returned in the 2013 special &quot;The Day of the Doctor&quot; as a character known as the Curator, suggested to be a possible incarnation of the Doctor.

Davies stated in an interview that despite the Tenth and Fourteenth Doctors' similarities, the Fourteenth was more &quot;human&quot; than the Tenth. The Fourteenth tends to say things the Tenth would not have said, once saying that he loved his companions. In an interview with BBC News following the announcement of his role reprisal, Tennant commented on his Doctor's appearance, saying: &quot;To a sort of casual viewer, I look like I'm sort of dressed in the same way as I used to be. But actually we've gone for something that's sort of the same, but different. That has echoes of the past, but it's also a bit something of the now as well.&quot; The Fourteenth Doctor's clothes regenerated with his appearance from the Thirteenth Doctor's, rather than him choosing them like in most of his regenerations. Davies explained that he wished for the Doctor's clothes to change as part of the first regeneration from a female to a male Doctor, fearing it would be interpreted as a mockery of feminine traits and drag culture by having Tennant appearing in clothing designed for Whittaker.

Tennant and Tate appeared as the Fourteenth Doctor and Donna Noble in three specials to commemorate the programme's 60th anniversary in November 2023. Following the specials and the character's in-universe &quot;bi-generation&quot; into the Fifteenth Doctor, Davies stated that there were no further plans to bring Tennant's Fourteenth Doctor back and that the character was &quot;parked&quot;. A reference to the Fourteenth Doctor was made in the episode &quot;The Legend of Ruby Sunday&quot; (2024).

== Reception ==
The unexpected return of Tennant was praised by some, though others criticised the move to bring back an actor who had previously portrayed the Doctor; Diane Darcy felt Tennant's comeback to be preemptive damage control by Davies to ward off any potential criticisms of Ncuti Gatwa's incoming performance. Elisa Guimarães of ''Collider'' saw the return of Tennant to the series as a &quot;cop-out&quot;, noting how bringing back Tennant after Whittaker's run as the Doctor and before Gatwa's made it seem to casual audiences as though there was little confidence in either's ability to make the show successful. She believed Tennant's return overshadowed both of them and was a &quot;major step back&quot; for the series.

Tennant's portrayal as the Fourteenth Doctor received widespread praise, though there was some mixed feelings towards the concept of bi-generation. Alex Donaldson of ''VG247'' praised Tennant's performance, stating that while he initially had doubts about the incarnation, Tennant's performance helped to encapsulate and showcase the Doctor's growth since the Tenth Doctor, as well as highlighting Tennant's own personal strengths as the Doctor. Rachel Leishman of ''The Mary Sue'' noted that despite the feeling of a &quot;cop-out&quot; with Tennant's return, the ability of Tennant's Doctor to come back and expand on the emotions the Tenth Doctor left behind &quot;feels right for what this Doctor is&quot;. Vicky Jessop of the ''London Evening Standard'' additionally praised the return of Tennant's Doctor, noting that it helped draw back fans of the series from Tennant's initial time on the show while being able to become its own separate identity from the Tenth Doctor.

Constance Grady, writing for ''Vox'', criticised the character's bi-generation, which allowed the Fourteenth Doctor to live on in-universe. She criticised it for apparent bias towards Tennant's incarnation of the Doctor by allowing him to continue to exist while other incarnations died and changed, stating that &quot;Tennant gets treated as though he is somehow more the Doctor than any other incarnation&quot;. Charles Pulliam-Moore of ''The Verge'' additionally noted that while there were avenues for Tennant's Doctor to explore independently of Gatwa, he felt that Tennant being kept around existed only to placate those uncomfortable with the idea of a black Doctor, noting that &quot;The Giggle&quot; framed the Fifteenth Doctor as emotional support for the Fourteenth Doctor and intrinsically tied to his predecessor, resulting in Gatwa's Doctor having less individuality overall.</text>
      <sha1>k66f1w00okdl5ke1z1uefvy7stx6qmf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464496</id>
      <parentid>4464317</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12900" sha1="8lyl4lwqt0c8gbq5jo104egq8eeiq24" xml:space="preserve">'''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] &quot;[[Doctor Who]]&quot; 2023. gada speciālizlaiduma galvenais varonis. Viņu attēlo [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants|Deivids Tennants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam un atkal 2013. gadā bija attēlojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]].


Sērijas stāstījumā Doktors ir tūkstošgadīgs citplanētiešu Time Lord no planētas Gallifrey, ar nedaudz nezināmu izcelsmi, kas ceļo laikā un telpā TARDIS, bieži ar pavadoņiem. Katras inkarnācijas dzīves beigās ārsts reģenerējas, mainot savu fizisko izskatu un personības aspektus. Tennanta otrā inkarnācija ir ārēji līdzīga desmitajam doktoram, bet ar sentimentālāku un sirsnīgāku personību un nogurumu, kas atspoguļo viņa dzīves pieredzi gadsimtos kopš tā laika.

Pirms Tennanta četrpadsmitā ārsta atklāšanas BBC paziņoja, ka trīspadsmitais doktors, kuru attēloja Džodija Vittakere, tiks aizstāts ar programmas vadību, ko pārraidīs jaunais ārsts, kuru attēlo Ncuti Gatwa. Tomēr Whittaker pēdējā uzstāšanās pārsteidza auditoriju, kad viņa tā vietā atjaunojaies par formu, ko attēlo Tennant. BBC vēlāk paskaidroja, ka Gatwa faktiski attēlos Piecpadsmito ārstu, sekojot trim īpašām epizodēm, kurās Deivids Tennants spēlēs četrpadsmito ārstu.

Četrpadsmitā ārsta skrējiens sastāvēja no trim īpašām epizodēm BBC ''60''&lt;nowiki/&gt;'. gadadienas atceres ietvaros, ko vadīja atgriezies izpildproducents Rasels T Deiviss, kurš iepriekš vadīja šovu no 2005. līdz 2010. gadam un bija atbildīgs par Tennanta pirmā skrējiena vadību desmitā ārsta amatā. Tennants tika slavēts par viņa sniegumu, lai gan daži kritizēja gājienu, lai atgrieztu aktieri, kurš iepriekš bija attēlojis ārstu.

== Saturs ==

* 1 Izskats
* 2 Attīstība un liešana
* 3 Reģistratūra
* 4 Atsauces

== Izskats ==
''Doctor Who'' is a long-running British science-fiction television series that began in 1963. Its main protagonist, The Doctor, is an alien who travels through time and space in a ship known as the TARDIS along with their travelling companions. When the Doctor dies, they undergo a process known as regeneration, completely changing their appearance and personality. Throughout their travels, the Doctor often comes into conflict with various alien species and antagonists.

Četrpadsmitais ārsts pirmo reizi parādās &quot; Doktora spēks &quot; (2022) noslēgumā tūlīt pēc trīspadsmitā ārsta reģenerācijas. Ārsts pamana, ka viņa izskats ir atgriezies pie formas, kas līdzīga desmitā ārsta  (spēlē David Tennant Nākamajā mēnesī'', Doctor Who Magazine'' paziņoja, ka viņu ikmēneša komiksu sloksnē būs četrpadsmitais ārsts ''atbrīvošanā Daleks'', stāsts, kas paceļas uzreiz pēc beigām &quot;The Power of the Doctor&quot;, kas attēlo aptuveni pirmo stundu četrpadsmitā ārsta dzīvi ''Daleks atbrīvošana'' ved tieši uz četrpadsmitā ārsta nākamo televīzijas izskatu – minisode, kas tika pārraidīta bērniem vajadzīgajā teletonā 2023. gada 17. novembrī, neformāli ar nosaukumu &quot; Galamērķis: Skaro  Īsā komiksu sloksne ar nosaukumu &quot;Under Control&quot;, kas ''publicēta kā daļa no Doctor Who: The Official Annual'' 2024, attēloja četrpadsmito ārstu neilgi pēc reģenerācijas, kas konfrontēja Sycorax, atkārtotu svešzemju sugu sērijā 2023. gada 24. novembrī Tennants parādījās kā četrpadsmitais CBeebies Bedtime Story doktors

Kā daļa ''no Doctor Who'' 60 gadu jubilejas specials, četrpadsmitais ārsts nākamais parādās &quot; The Star Beast &quot;. Ierodoties Camden Town, Doktors sasit bijušo pavadoni Donnu Noble (Catherine Tate) – kurš bija viņas atmiņas par ārstu noslaucīja pēc Time Lord bioloģiskās metakrīzes viņa līdzīgā izskata desmitajā iemiesojumā – un viņas meita Rose (Yasmin Finney). Sastopoties ar citplanētiešu Meep, kurš plāno iznīcināt Londonu, ārsts ir spiests izraisīt metakrīzi, piešķirot Donnai piekļuvi zināšanām, kas ļaus viņiem glābt pilsētu. Donna, šķiet, iet bojā, līdz tiek atklāts, ka Roze ir mantojusi dažas no viņas mātes represētajām Time Lord spējām, ļaujot DoctorDonna pilnvaras droši sadalīt starp  Vēlāk Donna izlej kafiju TARDIS konsolē, piespiežot to nekontrolētā dematerializācijā. TARDIS avārija nolaižas uz kosmosa kuģa, kas atrodas Visuma tālākajā malā, kur viņi saskaras ar formas maiņas vienībām, kas pazīstamas kā &quot;Not-Things&quot;. Kad viņi atgriežas Camden, dažas dienas pēc viņu aizbraukšanas, viņi atklāj Wilf (Bernard Cribbins) ir sekojis līdzi TARDIS, kurš brīdina viņus, ka pasaule tuvojas beigām.[ Ārsts un Donna apvienojas ar UNIT, kur ārsts ir atkalapvienojies ar vairākiem sabiedrotajiem no pagātnes piedzīvojumiem, lai cīnītos pret Toymaker (Neil Patrick Harris) zemes gabalu, lai radītu globālu anarhiju. Sekojošajā cīņā četrpadsmito ārstu nošāva Toymaker, bet tā vietā, lai reģenerētos, Doktors &quot;bi-ģenerējas&quot; - it kā mītisks Time Lord process, kurā jaunā iemiesojums atdalās kā atsevišķa fiziska vienība. Četrpadsmitais ārsts apvienojas ar jauno piecpadsmito ārstu (Ncuti Gatwa), lai uzvarētu rotaļlietu ražotāju. Piecpadsmitais ārsts brīdina savu priekšgājēju, ka viņš ir nolietojies un viņam ir jāapstrādā neseno notikumu psiholoģiskā ietekme. Četrpadsmitais ārsts apmetas kopā ar Donnu un viņas ģimeni, bet piecpadsmitais ārsts dodas uz TARDIS dublikāto versiju, lai uzsāktu jaunus piedzīvojumus

David Tennant appeared in costume as the Fourteenth Doctor in Comic Relief's Red Nose Day special for 2023, in which co-host Lenny Henry regenerates into him and rushes off to host the show. A costume based on the Fourteenth Doctor's was also added to the video game ''Fall Guys'' as part of a promotion for the 60th anniversary specials.

== Development and casting ==
Tennant's return was conceived by showrunner Russell T Davies (left) after a conversation with him and co-star Catherine Tate (right).

Tennant, Tate, and showrunner Russell T Davies participated in the &quot;Doctor Who: Lockdown&quot; events, which were watchalongs of various episodes of the show held by the ''Doctor Who'' community during the COVID-19 pandemic, with informal discussion between the three as a result of &quot;Lockdown&quot; leading to the 60th anniversary specials and the reprisals of Tennant and Tate's roles. Davies initially teased their return by not disclosing the true nature of it, hinting that Tennant and Tate may have been reprising their roles via flashbacks or via an alternate universe. Davies originally planned to bring back Tennant as the Tenth Doctor, and not as a separate incarnation, with the 60th anniversary specials instead being flashbacks to unseen Tenth Doctor adventures.

Several actors and actresses were heavily rumoured to be taking over from Whittaker, including Hugh Grant, Michael Sheen, Kris Marshall, Richard Ayoade, Michaela Coel, Kelly Macdonald, and Lenny Henry. Davies's return also led to speculation that an actor he had previously worked with in other projects would join him as the Fourteenth Doctor, with Olly Alexander, Lydia West, Omari Douglas, T'Nia Miller and Fisayo Akinade ranking highly in bookies' odds. Rumours also circulated that David Tennant would reprise his role, having previously portrayed the Tenth Doctor during Davies' time as showrunner, or that Jo Martin, who debuted as the Fugitive Doctor during Whittaker's tenure, would be revealed as the Fourteenth incarnation.

In May 2022, Ncuti Gatwa was announced as the actor who would take over from Jodie Whittaker in the role following a series of special episodes throughout 2022. At the end of the final special, &quot;The Power of the Doctor&quot;, it was revealed following Whittaker's regeneration that the Doctor had regenerated into an incarnation portrayed by Tennant, with Gatwa being the fifteenth incarnation of the character. Tennant starred in the programme as the Tenth Doctor from 2005 to 2010 and is the first actor to portray two incarnations of the character over several episodes. The return of an actor as a new incarnation of the Doctor was proposed by ''Doctor Who'' co-creator Sydney Newman in a 1986 exchange with then-BBC One controller Michael Grade after the dismissal of Sixth Doctor actor Colin Baker; Newman envisaged Patrick Troughton, who portrayed the Second Doctor, returning for one series before regenerating into a female incarnation. Tom Baker, who played the Fourth Doctor, had returned in the 2013 special &quot;The Day of the Doctor&quot; as a character known as the Curator, suggested to be a possible incarnation of the Doctor.

Davies stated in an interview that despite the Tenth and Fourteenth Doctors' similarities, the Fourteenth was more &quot;human&quot; than the Tenth. The Fourteenth tends to say things the Tenth would not have said, once saying that he loved his companions. In an interview with BBC News following the announcement of his role reprisal, Tennant commented on his Doctor's appearance, saying: &quot;To a sort of casual viewer, I look like I'm sort of dressed in the same way as I used to be. But actually we've gone for something that's sort of the same, but different. That has echoes of the past, but it's also a bit something of the now as well.&quot; The Fourteenth Doctor's clothes regenerated with his appearance from the Thirteenth Doctor's, rather than him choosing them like in most of his regenerations. Davies explained that he wished for the Doctor's clothes to change as part of the first regeneration from a female to a male Doctor, fearing it would be interpreted as a mockery of feminine traits and drag culture by having Tennant appearing in clothing designed for Whittaker.

Tennant and Tate appeared as the Fourteenth Doctor and Donna Noble in three specials to commemorate the programme's 60th anniversary in November 2023. Following the specials and the character's in-universe &quot;bi-generation&quot; into the Fifteenth Doctor, Davies stated that there were no further plans to bring Tennant's Fourteenth Doctor back and that the character was &quot;parked&quot;. A reference to the Fourteenth Doctor was made in the episode &quot;The Legend of Ruby Sunday&quot; (2024).

== Reception ==
The unexpected return of Tennant was praised by some, though others criticised the move to bring back an actor who had previously portrayed the Doctor; Diane Darcy felt Tennant's comeback to be preemptive damage control by Davies to ward off any potential criticisms of Ncuti Gatwa's incoming performance. Elisa Guimarães of ''Collider'' saw the return of Tennant to the series as a &quot;cop-out&quot;, noting how bringing back Tennant after Whittaker's run as the Doctor and before Gatwa's made it seem to casual audiences as though there was little confidence in either's ability to make the show successful. She believed Tennant's return overshadowed both of them and was a &quot;major step back&quot; for the series.

Tennant's portrayal as the Fourteenth Doctor received widespread praise, though there was some mixed feelings towards the concept of bi-generation. Alex Donaldson of ''VG247'' praised Tennant's performance, stating that while he initially had doubts about the incarnation, Tennant's performance helped to encapsulate and showcase the Doctor's growth since the Tenth Doctor, as well as highlighting Tennant's own personal strengths as the Doctor. Rachel Leishman of ''The Mary Sue'' noted that despite the feeling of a &quot;cop-out&quot; with Tennant's return, the ability of Tennant's Doctor to come back and expand on the emotions the Tenth Doctor left behind &quot;feels right for what this Doctor is&quot;. Vicky Jessop of the ''London Evening Standard'' additionally praised the return of Tennant's Doctor, noting that it helped draw back fans of the series from Tennant's initial time on the show while being able to become its own separate identity from the Tenth Doctor.

Constance Grady, writing for ''Vox'', criticised the character's bi-generation, which allowed the Fourteenth Doctor to live on in-universe. She criticised it for apparent bias towards Tennant's incarnation of the Doctor by allowing him to continue to exist while other incarnations died and changed, stating that &quot;Tennant gets treated as though he is somehow more the Doctor than any other incarnation&quot;. Charles Pulliam-Moore of ''The Verge'' additionally noted that while there were avenues for Tennant's Doctor to explore independently of Gatwa, he felt that Tennant being kept around existed only to placate those uncomfortable with the idea of a black Doctor, noting that &quot;The Giggle&quot; framed the Fifteenth Doctor as emotional support for the Fourteenth Doctor and intrinsically tied to his predecessor, resulting in Gatwa's Doctor having less individuality overall.</text>
      <sha1>8lyl4lwqt0c8gbq5jo104egq8eeiq24</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464522</id>
      <parentid>4464496</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:39:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14220" sha1="2u9m5my4resz4qjk4i9x3xa38lwwih1" xml:space="preserve">{{Doktora inkarnācijas infokaste
| nth          = Četrpadsmitais
| doc_image    = Fourteenth_Doctor_(Doctor_Who).jpg
| caption      = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā
| start        = ''The Star Beast'' (2023)
| finish       = ''The Giggle'' (2023)
| portrayed    = [[Deivids Tenants]]
| preceding    = [[Džodija Vitakere]]
| succeeding   = [[Nčuti Gatkva]]
| period_start = {{dat|2023|11|25|N}}
| period_end   = {{dat|2023|12|9|N}}
| no_series    = 1
| no_stories   = 3
| no_episodes  = 3
| companions   = {{Plainlist|
* Donna Nobla
}}
| series_list  = {{Plainlist|
* 2023. gada speciālizlaidums
}}
| previous     = [[Trīspadsmitā Doktore]]&lt;br /&gt;[[Džodija Vitakere]]
| next         = [[Piecpadsmitais Doktors]]&lt;br /&gt;[[Nčuti Gatkva]]
}}
'''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] &quot;[[Doctor Who]]&quot; 2023. gada speciālizlaiduma galvenais varonis. Viņu attēlo [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants|Deivids Tennants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam un atkal 2013. gadā bija attēlojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]].

Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas Galifrejas, kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors var [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta otrā inkarnācija ir ārēji līdzīga Desmitajam Doktoram, bet ar sentimentālāku un sirsnīgāku personību un nogurumu, kas atspoguļo viņa dzīves pieredzi gadsimtos kopš tā laika.

Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] pēctecis seriāla galvenās lomas atveidošanā bija izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka pēc [[Trīspadsmitā Doktore|Trīspadsmitās Doktores]] reģenerācijas Četrpadsmito Doktoru atveidos viņš.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}&lt;/ref&gt; Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Deivids Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].&lt;ref name=&quot;DCHTCAK&quot;&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}&lt;/ref&gt;


== Saturs ==

* 1 Izskats
* 2 Attīstība un liešana
* 3 Reģistratūra
* 4 Atsauces

== Izskats ==
''Doctor Who'' is a long-running British science-fiction television series that began in 1963. Its main protagonist, The Doctor, is an alien who travels through time and space in a ship known as the TARDIS along with their travelling companions. When the Doctor dies, they undergo a process known as regeneration, completely changing their appearance and personality. Throughout their travels, the Doctor often comes into conflict with various alien species and antagonists.

Četrpadsmitais ārsts pirmo reizi parādās &quot; Doktora spēks &quot; (2022) noslēgumā tūlīt pēc trīspadsmitā ārsta reģenerācijas. Ārsts pamana, ka viņa izskats ir atgriezies pie formas, kas līdzīga desmitā ārsta  (spēlē David Tennant Nākamajā mēnesī'', Doctor Who Magazine'' paziņoja, ka viņu ikmēneša komiksu sloksnē būs četrpadsmitais ārsts ''atbrīvošanā Daleks'', stāsts, kas paceļas uzreiz pēc beigām &quot;The Power of the Doctor&quot;, kas attēlo aptuveni pirmo stundu četrpadsmitā ārsta dzīvi ''Daleks atbrīvošana'' ved tieši uz četrpadsmitā ārsta nākamo televīzijas izskatu – minisode, kas tika pārraidīta bērniem vajadzīgajā teletonā 2023. gada 17. novembrī, neformāli ar nosaukumu &quot; Galamērķis: Skaro  Īsā komiksu sloksne ar nosaukumu &quot;Under Control&quot;, kas ''publicēta kā daļa no Doctor Who: The Official Annual'' 2024, attēloja četrpadsmito ārstu neilgi pēc reģenerācijas, kas konfrontēja Sycorax, atkārtotu svešzemju sugu sērijā 2023. gada 24. novembrī Tennants parādījās kā četrpadsmitais CBeebies Bedtime Story doktors

Kā daļa ''no Doctor Who'' 60 gadu jubilejas specials, četrpadsmitais ārsts nākamais parādās &quot; The Star Beast &quot;. Ierodoties Camden Town, Doktors sasit bijušo pavadoni Donnu Noble (Catherine Tate) – kurš bija viņas atmiņas par ārstu noslaucīja pēc Time Lord bioloģiskās metakrīzes viņa līdzīgā izskata desmitajā iemiesojumā – un viņas meita Rose (Yasmin Finney). Sastopoties ar citplanētiešu Meep, kurš plāno iznīcināt Londonu, ārsts ir spiests izraisīt metakrīzi, piešķirot Donnai piekļuvi zināšanām, kas ļaus viņiem glābt pilsētu. Donna, šķiet, iet bojā, līdz tiek atklāts, ka Roze ir mantojusi dažas no viņas mātes represētajām Time Lord spējām, ļaujot DoctorDonna pilnvaras droši sadalīt starp  Vēlāk Donna izlej kafiju TARDIS konsolē, piespiežot to nekontrolētā dematerializācijā. TARDIS avārija nolaižas uz kosmosa kuģa, kas atrodas Visuma tālākajā malā, kur viņi saskaras ar formas maiņas vienībām, kas pazīstamas kā &quot;Not-Things&quot;. Kad viņi atgriežas Camden, dažas dienas pēc viņu aizbraukšanas, viņi atklāj Wilf (Bernard Cribbins) ir sekojis līdzi TARDIS, kurš brīdina viņus, ka pasaule tuvojas beigām.[ Ārsts un Donna apvienojas ar UNIT, kur ārsts ir atkalapvienojies ar vairākiem sabiedrotajiem no pagātnes piedzīvojumiem, lai cīnītos pret Toymaker (Neil Patrick Harris) zemes gabalu, lai radītu globālu anarhiju. Sekojošajā cīņā četrpadsmito ārstu nošāva Toymaker, bet tā vietā, lai reģenerētos, Doktors &quot;bi-ģenerējas&quot; - it kā mītisks Time Lord process, kurā jaunā iemiesojums atdalās kā atsevišķa fiziska vienība. Četrpadsmitais ārsts apvienojas ar jauno piecpadsmito ārstu (Ncuti Gatwa), lai uzvarētu rotaļlietu ražotāju. Piecpadsmitais ārsts brīdina savu priekšgājēju, ka viņš ir nolietojies un viņam ir jāapstrādā neseno notikumu psiholoģiskā ietekme. Četrpadsmitais ārsts apmetas kopā ar Donnu un viņas ģimeni, bet piecpadsmitais ārsts dodas uz TARDIS dublikāto versiju, lai uzsāktu jaunus piedzīvojumus

David Tennant appeared in costume as the Fourteenth Doctor in Comic Relief's Red Nose Day special for 2023, in which co-host Lenny Henry regenerates into him and rushes off to host the show. A costume based on the Fourteenth Doctor's was also added to the video game ''Fall Guys'' as part of a promotion for the 60th anniversary specials.

== Development and casting ==
Tennant's return was conceived by showrunner Russell T Davies (left) after a conversation with him and co-star Catherine Tate (right).

Tennant, Tate, and showrunner Russell T Davies participated in the &quot;Doctor Who: Lockdown&quot; events, which were watchalongs of various episodes of the show held by the ''Doctor Who'' community during the COVID-19 pandemic, with informal discussion between the three as a result of &quot;Lockdown&quot; leading to the 60th anniversary specials and the reprisals of Tennant and Tate's roles. Davies initially teased their return by not disclosing the true nature of it, hinting that Tennant and Tate may have been reprising their roles via flashbacks or via an alternate universe. Davies originally planned to bring back Tennant as the Tenth Doctor, and not as a separate incarnation, with the 60th anniversary specials instead being flashbacks to unseen Tenth Doctor adventures.

Several actors and actresses were heavily rumoured to be taking over from Whittaker, including Hugh Grant, Michael Sheen, Kris Marshall, Richard Ayoade, Michaela Coel, Kelly Macdonald, and Lenny Henry. Davies's return also led to speculation that an actor he had previously worked with in other projects would join him as the Fourteenth Doctor, with Olly Alexander, Lydia West, Omari Douglas, T'Nia Miller and Fisayo Akinade ranking highly in bookies' odds. Rumours also circulated that David Tennant would reprise his role, having previously portrayed the Tenth Doctor during Davies' time as showrunner, or that Jo Martin, who debuted as the Fugitive Doctor during Whittaker's tenure, would be revealed as the Fourteenth incarnation.

In May 2022, Ncuti Gatwa was announced as the actor who would take over from Jodie Whittaker in the role following a series of special episodes throughout 2022. At the end of the final special, &quot;The Power of the Doctor&quot;, it was revealed following Whittaker's regeneration that the Doctor had regenerated into an incarnation portrayed by Tennant, with Gatwa being the fifteenth incarnation of the character. Tennant starred in the programme as the Tenth Doctor from 2005 to 2010 and is the first actor to portray two incarnations of the character over several episodes. The return of an actor as a new incarnation of the Doctor was proposed by ''Doctor Who'' co-creator Sydney Newman in a 1986 exchange with then-BBC One controller Michael Grade after the dismissal of Sixth Doctor actor Colin Baker; Newman envisaged Patrick Troughton, who portrayed the Second Doctor, returning for one series before regenerating into a female incarnation. Tom Baker, who played the Fourth Doctor, had returned in the 2013 special &quot;The Day of the Doctor&quot; as a character known as the Curator, suggested to be a possible incarnation of the Doctor.

Davies stated in an interview that despite the Tenth and Fourteenth Doctors' similarities, the Fourteenth was more &quot;human&quot; than the Tenth. The Fourteenth tends to say things the Tenth would not have said, once saying that he loved his companions. In an interview with BBC News following the announcement of his role reprisal, Tennant commented on his Doctor's appearance, saying: &quot;To a sort of casual viewer, I look like I'm sort of dressed in the same way as I used to be. But actually we've gone for something that's sort of the same, but different. That has echoes of the past, but it's also a bit something of the now as well.&quot; The Fourteenth Doctor's clothes regenerated with his appearance from the Thirteenth Doctor's, rather than him choosing them like in most of his regenerations. Davies explained that he wished for the Doctor's clothes to change as part of the first regeneration from a female to a male Doctor, fearing it would be interpreted as a mockery of feminine traits and drag culture by having Tennant appearing in clothing designed for Whittaker.

Tennant and Tate appeared as the Fourteenth Doctor and Donna Noble in three specials to commemorate the programme's 60th anniversary in November 2023. Following the specials and the character's in-universe &quot;bi-generation&quot; into the Fifteenth Doctor, Davies stated that there were no further plans to bring Tennant's Fourteenth Doctor back and that the character was &quot;parked&quot;. A reference to the Fourteenth Doctor was made in the episode &quot;The Legend of Ruby Sunday&quot; (2024).

== Reception ==
The unexpected return of Tennant was praised by some, though others criticised the move to bring back an actor who had previously portrayed the Doctor; Diane Darcy felt Tennant's comeback to be preemptive damage control by Davies to ward off any potential criticisms of Ncuti Gatwa's incoming performance. Elisa Guimarães of ''Collider'' saw the return of Tennant to the series as a &quot;cop-out&quot;, noting how bringing back Tennant after Whittaker's run as the Doctor and before Gatwa's made it seem to casual audiences as though there was little confidence in either's ability to make the show successful. She believed Tennant's return overshadowed both of them and was a &quot;major step back&quot; for the series.

Tennant's portrayal as the Fourteenth Doctor received widespread praise, though there was some mixed feelings towards the concept of bi-generation. Alex Donaldson of ''VG247'' praised Tennant's performance, stating that while he initially had doubts about the incarnation, Tennant's performance helped to encapsulate and showcase the Doctor's growth since the Tenth Doctor, as well as highlighting Tennant's own personal strengths as the Doctor. Rachel Leishman of ''The Mary Sue'' noted that despite the feeling of a &quot;cop-out&quot; with Tennant's return, the ability of Tennant's Doctor to come back and expand on the emotions the Tenth Doctor left behind &quot;feels right for what this Doctor is&quot;. Vicky Jessop of the ''London Evening Standard'' additionally praised the return of Tennant's Doctor, noting that it helped draw back fans of the series from Tennant's initial time on the show while being able to become its own separate identity from the Tenth Doctor.

Constance Grady, writing for ''Vox'', criticised the character's bi-generation, which allowed the Fourteenth Doctor to live on in-universe. She criticised it for apparent bias towards Tennant's incarnation of the Doctor by allowing him to continue to exist while other incarnations died and changed, stating that &quot;Tennant gets treated as though he is somehow more the Doctor than any other incarnation&quot;. Charles Pulliam-Moore of ''The Verge'' additionally noted that while there were avenues for Tennant's Doctor to explore independently of Gatwa, he felt that Tennant being kept around existed only to placate those uncomfortable with the idea of a black Doctor, noting that &quot;The Giggle&quot; framed the Fifteenth Doctor as emotional support for the Fourteenth Doctor and intrinsically tied to his predecessor, resulting in Gatwa's Doctor having less individuality overall.</text>
      <sha1>2u9m5my4resz4qjk4i9x3xa38lwwih1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464524</id>
      <parentid>4464522</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14242" sha1="0c9jmc22u3xxpjon9i4bg433sq9h5tc" xml:space="preserve">{{Doktora inkarnācijas infokaste
| nth          = Četrpadsmitais
| doc_image    = Fourteenth_Doctor_in_Wild_Blue_Yonder_(cropped2).png
| caption      = Deivids Tenants Četrpadsmitā Doktora lomā
| start        = ''The Star Beast'' (2023)
| finish       = ''The Giggle'' (2023)
| portrayed    = [[Deivids Tenants]]
| preceding    = [[Džodija Vitakere]]
| succeeding   = [[Nčuti Gatkva]]
| period_start = {{dat|2023|11|25|N}}
| period_end   = {{dat|2023|12|9|N}}
| no_series    = 1
| no_stories   = 3
| no_episodes  = 3
| companions   = {{Plainlist|
* [[Donna Nobla]]
}}
| series_list  = {{Plainlist|
* 2023. gada speciālizlaidums
}}
| previous     = [[Trīspadsmitā Doktore]]&lt;br /&gt;[[Džodija Vitakere]]
| next         = [[Piecpadsmitais Doktors]]&lt;br /&gt;[[Nčuti Gatkva]]
}}
'''Četrpadsmitais doktors''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] &quot;[[Doctor Who]]&quot; 2023. gada speciālizlaiduma galvenais varonis. Viņu attēlo [[Skoti|skotu]] [[aktieris]] [[Deivids Tenants|Deivids Tennants]], kurš iepriekš no 2005. līdz 2010. gadam un atkal 2013. gadā bija attēlojis [[Desmitais Doktors|Desmito doktoru]].

Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas Galifrejas, kurš [[Ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors var [[Reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Tennanta otrā inkarnācija ir ārēji līdzīga Desmitajam Doktoram, bet ar sentimentālāku un sirsnīgāku personību un nogurumu, kas atspoguļo viņa dzīves pieredzi gadsimtos kopš tā laika.

Iepriekš kā [[Džodija Vitakere|Džodijas Vitakeres]] pēctecis seriāla galvenās lomas atveidošanā bija izziņots [[Nčuti Gatkva]], un vairāki avoti ziņoja, ka pēc [[Trīspadsmitā Doktore|Trīspadsmitās Doktores]] reģenerācijas Četrpadsmito Doktoru atveidos viņš.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|author=Martin Belam|website=The Guardian|access-date=2022-10-25|date=2022-05-08|archive-date=2022-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220508114940/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces}}&lt;/ref&gt; Taču Trīspadsmitā Doktore reģenerējās par Četrpadsmito Doktoru, kuru atveidoja Deivids Tenants. Vēlāk tika precizēts, ka pēc trim speciālizlaiduma sērijām Gatkva atveidos [[Piecpadsmitais Doktors|Piecpadsmito Doktoru]].&lt;ref name=&quot;DCHTCAK&quot;&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/|title=Doctor Who: Here they come...|last=Kilbane|first=Aoife|website=[[BBC|BBC Media Centre]]|access-date=2022-10-23|date=2022-10-23|language=en|archive-date=2022-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221024110208/https://www.bbc.com/mediacentre/2022/doctor-who-david-tennant-14th-doctor/}}&lt;/ref&gt;


== Saturs ==

* 1 Izskats
* 2 Attīstība un liešana
* 3 Reģistratūra
* 4 Atsauces

== Izskats ==
''Doctor Who'' is a long-running British science-fiction television series that began in 1963. Its main protagonist, The Doctor, is an alien who travels through time and space in a ship known as the TARDIS along with their travelling companions. When the Doctor dies, they undergo a process known as regeneration, completely changing their appearance and personality. Throughout their travels, the Doctor often comes into conflict with various alien species and antagonists.

Četrpadsmitais ārsts pirmo reizi parādās &quot; Doktora spēks &quot; (2022) noslēgumā tūlīt pēc trīspadsmitā ārsta reģenerācijas. Ārsts pamana, ka viņa izskats ir atgriezies pie formas, kas līdzīga desmitā ārsta  (spēlē David Tennant Nākamajā mēnesī'', Doctor Who Magazine'' paziņoja, ka viņu ikmēneša komiksu sloksnē būs četrpadsmitais ārsts ''atbrīvošanā Daleks'', stāsts, kas paceļas uzreiz pēc beigām &quot;The Power of the Doctor&quot;, kas attēlo aptuveni pirmo stundu četrpadsmitā ārsta dzīvi ''Daleks atbrīvošana'' ved tieši uz četrpadsmitā ārsta nākamo televīzijas izskatu – minisode, kas tika pārraidīta bērniem vajadzīgajā teletonā 2023. gada 17. novembrī, neformāli ar nosaukumu &quot; Galamērķis: Skaro  Īsā komiksu sloksne ar nosaukumu &quot;Under Control&quot;, kas ''publicēta kā daļa no Doctor Who: The Official Annual'' 2024, attēloja četrpadsmito ārstu neilgi pēc reģenerācijas, kas konfrontēja Sycorax, atkārtotu svešzemju sugu sērijā 2023. gada 24. novembrī Tennants parādījās kā četrpadsmitais CBeebies Bedtime Story doktors

Kā daļa ''no Doctor Who'' 60 gadu jubilejas specials, četrpadsmitais ārsts nākamais parādās &quot; The Star Beast &quot;. Ierodoties Camden Town, Doktors sasit bijušo pavadoni Donnu Noble (Catherine Tate) – kurš bija viņas atmiņas par ārstu noslaucīja pēc Time Lord bioloģiskās metakrīzes viņa līdzīgā izskata desmitajā iemiesojumā – un viņas meita Rose (Yasmin Finney). Sastopoties ar citplanētiešu Meep, kurš plāno iznīcināt Londonu, ārsts ir spiests izraisīt metakrīzi, piešķirot Donnai piekļuvi zināšanām, kas ļaus viņiem glābt pilsētu. Donna, šķiet, iet bojā, līdz tiek atklāts, ka Roze ir mantojusi dažas no viņas mātes represētajām Time Lord spējām, ļaujot DoctorDonna pilnvaras droši sadalīt starp  Vēlāk Donna izlej kafiju TARDIS konsolē, piespiežot to nekontrolētā dematerializācijā. TARDIS avārija nolaižas uz kosmosa kuģa, kas atrodas Visuma tālākajā malā, kur viņi saskaras ar formas maiņas vienībām, kas pazīstamas kā &quot;Not-Things&quot;. Kad viņi atgriežas Camden, dažas dienas pēc viņu aizbraukšanas, viņi atklāj Wilf (Bernard Cribbins) ir sekojis līdzi TARDIS, kurš brīdina viņus, ka pasaule tuvojas beigām.[ Ārsts un Donna apvienojas ar UNIT, kur ārsts ir atkalapvienojies ar vairākiem sabiedrotajiem no pagātnes piedzīvojumiem, lai cīnītos pret Toymaker (Neil Patrick Harris) zemes gabalu, lai radītu globālu anarhiju. Sekojošajā cīņā četrpadsmito ārstu nošāva Toymaker, bet tā vietā, lai reģenerētos, Doktors &quot;bi-ģenerējas&quot; - it kā mītisks Time Lord process, kurā jaunā iemiesojums atdalās kā atsevišķa fiziska vienība. Četrpadsmitais ārsts apvienojas ar jauno piecpadsmito ārstu (Ncuti Gatwa), lai uzvarētu rotaļlietu ražotāju. Piecpadsmitais ārsts brīdina savu priekšgājēju, ka viņš ir nolietojies un viņam ir jāapstrādā neseno notikumu psiholoģiskā ietekme. Četrpadsmitais ārsts apmetas kopā ar Donnu un viņas ģimeni, bet piecpadsmitais ārsts dodas uz TARDIS dublikāto versiju, lai uzsāktu jaunus piedzīvojumus

David Tennant appeared in costume as the Fourteenth Doctor in Comic Relief's Red Nose Day special for 2023, in which co-host Lenny Henry regenerates into him and rushes off to host the show. A costume based on the Fourteenth Doctor's was also added to the video game ''Fall Guys'' as part of a promotion for the 60th anniversary specials.

== Development and casting ==
Tennant's return was conceived by showrunner Russell T Davies (left) after a conversation with him and co-star Catherine Tate (right).

Tennant, Tate, and showrunner Russell T Davies participated in the &quot;Doctor Who: Lockdown&quot; events, which were watchalongs of various episodes of the show held by the ''Doctor Who'' community during the COVID-19 pandemic, with informal discussion between the three as a result of &quot;Lockdown&quot; leading to the 60th anniversary specials and the reprisals of Tennant and Tate's roles. Davies initially teased their return by not disclosing the true nature of it, hinting that Tennant and Tate may have been reprising their roles via flashbacks or via an alternate universe. Davies originally planned to bring back Tennant as the Tenth Doctor, and not as a separate incarnation, with the 60th anniversary specials instead being flashbacks to unseen Tenth Doctor adventures.

Several actors and actresses were heavily rumoured to be taking over from Whittaker, including Hugh Grant, Michael Sheen, Kris Marshall, Richard Ayoade, Michaela Coel, Kelly Macdonald, and Lenny Henry. Davies's return also led to speculation that an actor he had previously worked with in other projects would join him as the Fourteenth Doctor, with Olly Alexander, Lydia West, Omari Douglas, T'Nia Miller and Fisayo Akinade ranking highly in bookies' odds. Rumours also circulated that David Tennant would reprise his role, having previously portrayed the Tenth Doctor during Davies' time as showrunner, or that Jo Martin, who debuted as the Fugitive Doctor during Whittaker's tenure, would be revealed as the Fourteenth incarnation.

In May 2022, Ncuti Gatwa was announced as the actor who would take over from Jodie Whittaker in the role following a series of special episodes throughout 2022. At the end of the final special, &quot;The Power of the Doctor&quot;, it was revealed following Whittaker's regeneration that the Doctor had regenerated into an incarnation portrayed by Tennant, with Gatwa being the fifteenth incarnation of the character. Tennant starred in the programme as the Tenth Doctor from 2005 to 2010 and is the first actor to portray two incarnations of the character over several episodes. The return of an actor as a new incarnation of the Doctor was proposed by ''Doctor Who'' co-creator Sydney Newman in a 1986 exchange with then-BBC One controller Michael Grade after the dismissal of Sixth Doctor actor Colin Baker; Newman envisaged Patrick Troughton, who portrayed the Second Doctor, returning for one series before regenerating into a female incarnation. Tom Baker, who played the Fourth Doctor, had returned in the 2013 special &quot;The Day of the Doctor&quot; as a character known as the Curator, suggested to be a possible incarnation of the Doctor.

Davies stated in an interview that despite the Tenth and Fourteenth Doctors' similarities, the Fourteenth was more &quot;human&quot; than the Tenth. The Fourteenth tends to say things the Tenth would not have said, once saying that he loved his companions. In an interview with BBC News following the announcement of his role reprisal, Tennant commented on his Doctor's appearance, saying: &quot;To a sort of casual viewer, I look like I'm sort of dressed in the same way as I used to be. But actually we've gone for something that's sort of the same, but different. That has echoes of the past, but it's also a bit something of the now as well.&quot; The Fourteenth Doctor's clothes regenerated with his appearance from the Thirteenth Doctor's, rather than him choosing them like in most of his regenerations. Davies explained that he wished for the Doctor's clothes to change as part of the first regeneration from a female to a male Doctor, fearing it would be interpreted as a mockery of feminine traits and drag culture by having Tennant appearing in clothing designed for Whittaker.

Tennant and Tate appeared as the Fourteenth Doctor and Donna Noble in three specials to commemorate the programme's 60th anniversary in November 2023. Following the specials and the character's in-universe &quot;bi-generation&quot; into the Fifteenth Doctor, Davies stated that there were no further plans to bring Tennant's Fourteenth Doctor back and that the character was &quot;parked&quot;. A reference to the Fourteenth Doctor was made in the episode &quot;The Legend of Ruby Sunday&quot; (2024).

== Reception ==
The unexpected return of Tennant was praised by some, though others criticised the move to bring back an actor who had previously portrayed the Doctor; Diane Darcy felt Tennant's comeback to be preemptive damage control by Davies to ward off any potential criticisms of Ncuti Gatwa's incoming performance. Elisa Guimarães of ''Collider'' saw the return of Tennant to the series as a &quot;cop-out&quot;, noting how bringing back Tennant after Whittaker's run as the Doctor and before Gatwa's made it seem to casual audiences as though there was little confidence in either's ability to make the show successful. She believed Tennant's return overshadowed both of them and was a &quot;major step back&quot; for the series.

Tennant's portrayal as the Fourteenth Doctor received widespread praise, though there was some mixed feelings towards the concept of bi-generation. Alex Donaldson of ''VG247'' praised Tennant's performance, stating that while he initially had doubts about the incarnation, Tennant's performance helped to encapsulate and showcase the Doctor's growth since the Tenth Doctor, as well as highlighting Tennant's own personal strengths as the Doctor. Rachel Leishman of ''The Mary Sue'' noted that despite the feeling of a &quot;cop-out&quot; with Tennant's return, the ability of Tennant's Doctor to come back and expand on the emotions the Tenth Doctor left behind &quot;feels right for what this Doctor is&quot;. Vicky Jessop of the ''London Evening Standard'' additionally praised the return of Tennant's Doctor, noting that it helped draw back fans of the series from Tennant's initial time on the show while being able to become its own separate identity from the Tenth Doctor.

Constance Grady, writing for ''Vox'', criticised the character's bi-generation, which allowed the Fourteenth Doctor to live on in-universe. She criticised it for apparent bias towards Tennant's incarnation of the Doctor by allowing him to continue to exist while other incarnations died and changed, stating that &quot;Tennant gets treated as though he is somehow more the Doctor than any other incarnation&quot;. Charles Pulliam-Moore of ''The Verge'' additionally noted that while there were avenues for Tennant's Doctor to explore independently of Gatwa, he felt that Tennant being kept around existed only to placate those uncomfortable with the idea of a black Doctor, noting that &quot;The Giggle&quot; framed the Fifteenth Doctor as emotional support for the Fourteenth Doctor and intrinsically tied to his predecessor, resulting in Gatwa's Doctor having less individuality overall.</text>
      <sha1>0c9jmc22u3xxpjon9i4bg433sq9h5tc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4464247</id>
      <parentid>4464034</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:43:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa mēnešiem */</comment>
      <origin>4464247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="81169" sha1="lxtbxy3v3k0zpk9odcclnrbl8bn0wr9" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svarstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]] 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu satcijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>lxtbxy3v3k0zpk9odcclnrbl8bn0wr9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464248</id>
      <parentid>4464247</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gaisa temperatūra */</comment>
      <origin>4464248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="81182" sha1="00fp40rvkyby91qtt4689n2b64som9k" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svarstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]] 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu satcijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>00fp40rvkyby91qtt4689n2b64som9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blāzma Vikmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619618</id>
    <revision>
      <id>4464562</id>
      <parentid>4397555</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T10:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3879" sha1="3vnnzytvyhd1p2xzlhzw788thuxws3d" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāsaliek presē esošās atsauces, sk. [[Diskusija:Blāzma Vikmane|diskusiju]]}}
{{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}}
{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Blāzma Vikmane
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = {{dat|1946|10|6}}
 |       dz_gads = 
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tilža|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[Zinātnieks|zinātniece]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Blāzma Vikmane''' (dzimusi {{dat|1946|10|6}} [[Tilža|Tilžā]]) ir latviešu [[pedagoģe]] un mūzikas pedagoģijas [[Zinātnieks|zinātniece]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4906|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-01-06}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Viņa ir pirmā Latvijā, kura ieguvusi pedagoģijas doktora grādu mūzikas pedagoģijā (1995). Ilggadēja [[Liepājas Universitāte]]s docētāja un asociētā [[Profesors|profesore]] pedagoģijā, monogrāfijas &quot;Socializācija ģimenē&quot; (Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009) autore.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_socializacija-gimene-blazma-vikmane.aspx?BID=d089199f-305c-4f96-af5d-f4bbc546a347|title=Socializācija ģimenē - Blāzma Vikmane - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2026-01-06}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lnb&quot;&gt;Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vikmane, Blāzma. ''Socializācija ģimenē''. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009.&lt;/ref&gt;

== Izglītība un zinātniskā darbība ==
1969. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas]] [[kordiriģēšana]]s nodaļu. 1995. gadā ieguva [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] mūzikas pedagoģijā, kļūstot par pirmo zinātnieci Latvijā ar šādu specializāciju.&lt;ref name=&quot;dspace&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vikmane|first=Blāzma|last2=Universitāte|first2=Latvijas|date=1995|title=Latviešu tautasdziesmas kā pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās dzirdes un balss attīstīšanas līdzeklis|url=https://dspace.lu.lv/handle/7/31387}}&lt;/ref&gt; Promocijas darbs veltīts [[Latviešu tautas dziesma|latviešu tautas dziesmu]] nozīmei pirmsskolas vecuma bērnu muzikālajā attīstībā.&lt;ref name=&quot;dspace&quot; /&gt; 2009. gadā iegūts [[Maģistrs (grāds)|mağistra grāds]] [[Liepājas universitāte|Liepājas pedagoğiskajā akadēmijā]].

== Akadēmiskā karjera ==
Kopš 1975. gada Blāzma Vikmane strādāja Liepājas augstākās izglītības iestādē (vēlāk — Liepājas Universitātē). Kopš 2011. gada — asociētā profesore pedagoģijā.

== Publikācijas ==
* Vikmane, Blāzma. &quot;Socializācija ģimenē&quot;. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009.&lt;ref name=&quot;lnb&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mybook.lv/lv/gramata/socializacija-gimene-35550/|title=Grāmatas {{!}} Socializācija ģimenē (Blāzma Vikmane) {{!}} myBook.lv|last=SIA|first=Magnetico|website=www.mybook.lv|access-date=2026-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Blāzma Vikmane bija precējusies ar [[Valdis Vikmanis|Valdi Vikmani]] un ir četru bērnu māte. Kopš 2021. gada 3. septembra pensijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vikmane, Blāzma}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]</text>
      <sha1>3vnnzytvyhd1p2xzlhzw788thuxws3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anita Stašulāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620101</id>
    <revision>
      <id>4464444</id>
      <parentid>4461577</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T22:20:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1738" sha1="ex1ywc48iyxlmqd6x6c6erdbvefmw0v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Anita Stašulāne
|     vārds_orig =
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = [[Mazie Stradiški]], [[Daugavpils rajons]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;({{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[literatūrzinātniece]], reliģijas pētniece, teoloģe
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā
|    citas daļas = 
}}
'''Anita Stašulāne''' (dzimusi {{dat|1962|1|2}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[literatūrzinātniece]], reliģiju pētniece, [[teoloģija]]s zinātņu doktore (1998. gads). [[Daugavpils Universitāte]]s profesore. Zinātniskās intereses — jaunās reliģiskās kustības, starpreliģiju attiecības. Studējusi [[LVU]] un [[Pontifikālā Gregora universitāte|Pontifikālajā Gregora universitātē]] (''Pontificia Università Gregoriana'') [[Roma|Romā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.literatura.lv/personas/anita-stasulane literatura.lv]
* [https://latgalesdati.du.lv/persona/4601 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Stašulāne, Anita}}
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ex1ywc48iyxlmqd6x6c6erdbvefmw0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Videospēļu programmētājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621317</id>
    <revision>
      <id>4464493</id>
      <parentid>4402787</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T05:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" sha1="i5lc863xh90wb4kw9hkdxgb80bqr5q3" xml:space="preserve">'''Videospēļu programmētājs''' ir [[programmatūras izstrādātājs]], kas specializējas videospēļu izstrādē, rakstot [[Pirmkods|kodu]], kas nodrošina spēles funkcionalitāti, mehāniku, [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]], fiziku, grafiku un tīkla sistēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gamedesignskills.com/game-programming/programmer/|title=Game Programmer: Description, Career, Salary|access-date=2026-01-25|date=2025-09-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Specializācijas ==
Videospēļu izstrādē pastāv vairākas [[Programmētājs|programmētāju]] specializācijas:&lt;ref name=&quot;bls&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Work for play: Careers in video game development.|url=https://www.bls.gov/careeroutlook/2011/fall/art01.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
* Vadošais programmētājs ({{val|en|lead programmer}}) — piešķir darbu un izstrādā grafikus programmēšanas komandām, kā arī pārrauga jaunāko komandas dalībnieku darbu.
* Mākslīgā intelekta programmētājs ({{val|en|AI programmer}}) — nosaka, kā datora kontrolētie pretinieki un sabiedrotie reaģē uz spēlētāja darbībām, ļaujot tiem rīkoties reālistiski un stratēģiski. Viņi veido lēmumu kokus un neironu tīklus, cieši sadarbojoties ar spēles mehānikas dizaineriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.screenskills.com/job-profiles/browse/games/programming/artificial-intelligence-ai-programmer/|title=Artificial intelligence (AI) programmer in the games industry|last=ScreenSkills|website=ScreenSkills|access-date=2026-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Grafikas programmētājs ({{val|en|graphics programmer}}) — veido rīkus, kas ļauj māksliniekiem parādīt savu darbu ekrānā. Izmantojot augstākās matemātikas zināšanas, viņi ievieš sarežģītus algoritmus 2D un 3D grafikas izveidei.
* Tīkla programmētājs ({{val|en|network programmer}}) — raksta kodu, kas ļauj spēlēt [[Tiešsaiste un bezsaiste|tiešsaistē]], kā arī izstrādā drošības pasākumus, lai novērstu krāpšanos, tostarp pretapkrāpšanās sistēmas un joslas platuma pārvaldību.
* Fizikas programmētājs ({{val|en|physics programmer}}) — raksta kodu dabas likumiem, piemēram, gravitācijai, un nosaka, kā objekti spēlē mijiedarbojas. Viņi parasti strādā pie spēļu dzinēja izstrādes.
* Rīku programmētājs ({{val|en|tools programmer}}) — raksta kodu, lai automatizētu uzdevumus, padarot spēļu izstrādi vieglāku mazāk tehniskiem komandas dalībniekiem.
* [[Lietotāja saskarne]]s programmētājs ({{val|en|UI programmer}}) — veido grafiskās izvēlnes videospēlēs — no vienkāršām divu pogu komandām līdz sarežģītām izvēlņu sērijām.

== Izglītība un prasmes ==
Videospēļu programmētāji parasti ir ieguvuši bakalaura grādu [[Datorzinātne|datorzinātnēs]], [[Programminženierija|programmatūras inženierijā]] vai citā tehniskā jomā, kas nodrošina pamatzināšanas par [[Programmēšana|programmēšanu]], [[Algoritms|algoritmiem]] un [[Datora aparatūra|datoru sistēmu darbību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zippia.com/video-game-programmer-jobs/education/|title=Best Colleges and Degrees For Video Game Programmers - Zippia|website=www.zippia.com|access-date=2026-01-25|date=2020-10-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Dažām [[Augstskola|augstskolām]] ir specializētas programmas, kas koncentrējas uz videospēļu programmēšanu.&lt;ref name=&quot;bls&quot;/&gt; Turklāt šie speciālisti parasti strādā ar populārām programmēšanas valodām (piem., [[C++]], [[C#]]) un [[Dzinējs (spēļu terminoloģija)|spēļu dzinējiem]] ([[Unity (spēļu dzinējs)|Unity]], [[Unreal Engine|Unreal]]), kā arī izprot spēļu fiziku, mākslīgo intelektu un [[Renderēšana|renderēšanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gamedesignskills.com/game-programming/programmer/|title=Game Programmer: Description, Career, Salary|access-date=2026-01-25|date=2025-09-05|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Darba tirgū nereti tiek prasītas arī sadarbības prasmes un spēja strādāt komandā, jo spēļu [[Spējā programmatūras izstrāde|izstrāde]] ir komplekss komandas process.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Videospēļu programmētāji|*]]</text>
      <sha1>i5lc863xh90wb4kw9hkdxgb80bqr5q3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atvara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623162</id>
    <revision>
      <id>4464489</id>
      <parentid>4452447</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4880" sha1="tkv9hwzlkyq211atu95l7zqfce9t58x" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = soliste
| Vārds = Atvara
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = Liene Stūrmane
| Pseidonīms = Atvara
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}}
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = Atvara.lv
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = S
}}

'''Liene Stūrmane''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title=&quot;Gribas ko tīru!&quot; Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma &quot;Lūgums&quot;|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;atvara&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere.

== Biogrāfija ==
Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā]] džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla &quot;[[Nelūgtie viesi]]&quot; tituldziesmām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}&lt;/ref&gt; Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020., un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu &quot;[[Ēnā]]&quot;. Finālā, ieguva 1. vietu skatītāju un žūrijas kopējā balsojumā, un ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}&lt;/ref&gt; Pseidonīms &quot;Atvara&quot; faktiski bija tēva uzvārds, kurš tika izvēlēts psiholoģisku motīvu dēļ.&lt;ref&gt;[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Tautumeitas]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]''
| virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu &quot;[[Ēnā]]&quot;
| periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| pēc = ''Tiks paziņots''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]</text>
      <sha1>tkv9hwzlkyq211atu95l7zqfce9t58x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Man Behind the Curtain</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624446</id>
    <revision>
      <id>4464539</id>
      <parentid>4461663</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:16:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8673" sha1="a4i2i5dihmhodicpfkwn03usa9b2ln3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Man Behind tte Curtain''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=20. sērija|Director=[[Bobijs Rots]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Drū Godards]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2007. gadā 9. maijā|Length=41 minūte|Guests=*[[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
*[[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
*[[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa|Prev=''[[The Brig]]''|Next=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''}}

'''''The Man Behind the Curtain''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Cilvēks aiz aizskara'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Bobijs Rots]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 9. maijā.

Loks atnes Benam sava tēva līķi un pieprasa satikt Džeikobu — vīrieti, kurš sapulcināja &quot;Citus&quot; uz salas. Sojers atgriežas ar ierakstu diktofonā, ko viņam iedeva Loks un ar kuru var atmaskot Džūljetu. Paralēli tiek parādīta Bena bērnība, laiks, kad viņš un viņa tēvs Rodžers ieradās salā kā ''[[DHARMA Initiative]]'' projekta dalībnieki.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Ričards un Bens apspriež Džūljetai paredzēto pazudušo diktofonu ar viņas ierakstu, kad Loks atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē ar sava tēva līķi. Loks pieprasa zināt visu, un Bens aizved viņu uz savu telti, kur paskaidro, ka visi &quot;Citi&quot; uz salas kalpo vienam cilvēkam — Džeikobam, kuru gandrīz neviens nekad nav redzējis. Tomēr Džeikobs sazinās ar Benu, jo viņš ir dzimis uz salas. Loks pamana, ka Bena rokas trīc, kas liecina, ka viņš melo. Tikmēr Sojers atgriežas izdzīvojušo nometnē ar diktofonu. Mihails atgriežas pie &quot;Citiem&quot; un informē Benu par Neomiju un viņas [[Helikopters|helikopteru]], pieprasot, lai viņi nekavējoties dotos uz izdzīvojušo nometni, nevis gaidītu. Taču Loks pavēlošā tonī iebilst, sakot, ka viņš un Bens tagad dosies pie Džeikoba, un sāk sist Mihailu. Bens lūdz Ričardu un Tomu viņus izšķirt, bet viņi nereaģē. Pirms došanās ceļā Aleksa iedod Lokam [[Pistole|pistoli]]. Pēc tam Bens, noraizējies par gaidāmo tikšanos ar Džeikobu, dodas ceļā kopā ar Loku. Tajā vakarā viņi ierodas pie vecas mājiņas, ko ieskauj [[Pelni|pelnu]] aplis.

Tikmēr Saīds un Sojers iepazīstina Neomiju ar izdzīvojušajiem un runā par viņas glābšanas grupu, kā arī par savām bažām attiecībā uz Džeku un Džūljetu, īpaši brīdī, kad Sojers atskaņo viņas ierakstu Benam par grūtniecēm izdzīvojušo vidū. Tomēr tajā brīdī atgriežas Džeks un Džūljeta, un Džeks saka, ka viņš jau visu zina, taču vēl nav izlēmis, ko ar šo informāciju darīt. Tikmēr Bens lūdz Lokam izslēgt lukturīti, sakot, ka Džeikobam nepatīk tehnoloģijas. Ieejot mājiņā, Bens sāk runāt ar tukšu krēslu, apgalvojot apjukušajam Lokam, ka tajā sēž Džeikobs. Loks grasās doties prom, bet pēkšņi dzird balsi un, domādams, ka tas ir Bens, ieslēdz lukturīti. Priekšmeti mājiņā sāk paši kustēties, un stikla pudele gandrīz trāpa Lokam pa galvu. Šausmu pārņemts, viņš izskrien no mājiņas.

No rīta viņi atgriežas, un Loks saka, ka Džeikoba nav un ka viņš netic Bena sarīkotajam šovam mājiņā. Viņš pamana, ka viņi dodas nepareizajā virzienā, bet Bens apgalvo, ka tas ir pareizais ceļš, un aizved viņu pie bedres, kas pilna ar skeletiem ''DHARMA'' darbinieku uniformās. Bens paskaidro, ka &quot;Citi&quot; un ''DHARMA'' bija konfliktā, tāpēc vienai pusei bija jāzaudē, un viņš to panāca, palīdzot organizēt projekta darbinieku slaktiņu. Kad Loks pagriežas pret Benu, Bens paspēj izraut Loka pistoli no viņa aizmugurējās jostas un iešauj viņam sānos, liekot Lokam iekrist bedrē. Pēc tam Bens vienkārši pajautā, ko Džeikobs viņam teica mājiņā, un aiziet, atstājot Loku vienu.

=== Bena atmiņas ===
Vīrietis vārdā Rodžers mežā pieņem [[dzemdības]] savai sievai Emīlijai. Bērns piedzimst, taču Emīlija sāk [[Asiņošana|asiņot]], un Rodžers aiznes viņu kopā ar jaundzimušo līdz ceļam. Netālu piebrauc automašīna, no kuras izkāpj vīrietis vārdā Horass un viņa sieva Olīvija, mēģinot palīdzēt. Tomēr Emīlija nomirst, lūdzot Rodžeram nosaukt bērnu par Benu. Vēlāk, kad Bens ir paaudzies, Horass uzaicina viņu un viņa tēvu uz salu, lai piedalītos ''DHARMA'' projektā. Viņi ierodas ar [[Zemūdene|zemūdeni]] un iekārtojas ''DHARMA'' kazarmās. Kad Rodžeram tiek iedota uniforma ar uzrakstu &quot;strādnieks&quot;, viņš iebilst, ka nevēlas strādāt par vienkāršu strādnieku, jo viņam bijis apsolīts, ka ''DHARMA'' veic nozīmīgus eksperimentus. Bens sāk apmeklēt skolu kopā ar citiem bērniem, kur viņus māca Olīvija. Kādu dienu viņi dzird šāvienus. Olīvija paņem ieroci un liek bērniem paslēpties stūrī. Pa logu Bens redz, kā ''DHARMA'' darbinieki skrien pa ielu ar ieročiem, un kāda meitene paskaidro, ka ''DHARMA'' pilsētiņai uzbrukuši &quot;ienaidnieki&quot;.

Tajā vakarā Bens nejauši dzird Rodžeru sūdzamies Horasam, ka ceļojuma laikā no stacijas &quot;Liesma&quot; viņam un viņa grupai uzbrukuši ienaidnieki, un ka tas nav bijis tas, ko viņš vēlējās, ierodoties salā. Viņš arī piebilst, ka viņam nerūp Bens vai viņa izglītība. Skatoties pa logu, Bens tālumā ierauga savu māti un nobīstas. Rodžers, izdzirdējis troksni, ienāk istabā un liek Benam iet gulēt. Bens sadraudzējas ar meiteni vārdā Enija. Mātes nāves gadadienā, atgriežoties mājās, Bens atrod savu tēvu piedzērušos un guļošu. Rodžers uz brīdi pamostas un saka, ka viņam ir grūti pārdzīvot gadadienu un ka viņš ir dusmīgs, jo ir iestrēdzis šajā salā kopā ar Benu. Šie vārdi pamudina Benu izskriet ārā, kur viņš ierauga savu māti skaņas barjeras otrā pusē. Viņš vēlas viņai tuvoties, bet māte uzkliedz, lai viņš to nedara, un tad pazūd džungļos. Vēlāk Benam izdodas nozagt skaņas barjeras kodu un pēc tam ieskriet džungļos. Tur viņš satiek Ričardu, kurš viņu nomierina, sakot, ka viņi nav Bena ienaidnieki. Bens jautā, vai var viņiem pievienoties, un Ričards atbild apstiprinoši, taču piebilst, ka Benam būs jābūt pacietīgam.

Tagad jau pieaudzis, Bens strādā kopā ar savu tēvu kā strādnieks. Viņi piekrauj furgonu ar [[Alus|alu]] un aizved to uz staciju &quot;Pērle&quot;. Pēc tam, par godu Bena dzimšanas dienai, Rodžers apstājas uz paugura. Viņš izdzer alu un sola nākamgad atcerēties Bena dzimšanas dienu. Tomēr Bens to vienkārši noraida un saka, ka visus šos gadus viņam nācies paciest savu tēvu. Tad Bens uzliek [[Gāzmaska|gāzmasku]] un izrauj gāzes granātas tapu. Rodžers sāk asiņot no deguna un mutes un nomirst. Atgriežoties ''DHARMA'' pilsētiņā, Bens, joprojām valkājot gāzmasku, redz ''DHARMA'' dalībnieku līķus, kurus nogalinājusi gāze, tostarp arī mirušo Horasu. Drīz ierodas &quot;Citi&quot;, un Bens ar Ričardu atkal satiekas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoni ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
{{Col-2}}
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
* [[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
* [[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
* [[Sterlings Bomons]] kā Bens bērnībā
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čens
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0992244|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-20-the-man-behind-the-curtain/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>a4i2i5dihmhodicpfkwn03usa9b2ln3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Paegle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625533</id>
    <revision>
      <id>4464538</id>
      <parentid>4436288</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>20 slavenākie darbi no nevienam nepazīstama arhitekta būtu tā kā par daudz. Te vēl daudz labojama...</comment>
      <origin>4464538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10974" sha1="p0b8rzhx1xzjnf7y5ecy4jjnupxokwf" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Juris Paegle
| name_orig = 
| image = 
| imagesize = 
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1944|4|19}}
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| places = 
| nationality = [[Latvieši|Latvietis]]
| field = Arhitektūra
| training = 
| movement = 
| famous works = 
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = Latvijas Arhitektūras Lielā balva (2022, projektam “Pērle”)
}}
'''Juris Paegle''' (dzimis {{dat|1944|4|19}} Rīgā) ir latviešu arhitekts.

== Biogrāfija ==

Dzimis [[Rīga|Rīgā]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]]. Ieguvis vidējo izglītību [[Čiekurkalna 8. vidusskola|Čiekurkalna 8. vidusskolā]]. 1962. gadā iestājies [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras nodaļā, 1964.–1966. gadā dienējis [[Padomju armija|armijā]] un pabeidzis RTU 1970. gadā.

Sācis strādāt [[Modris Ģelzis|M. Ģelža]] vadītajā institūta “[[Pilsētprojekts]]” nodaļā. Šeit J. Paegle kopā ar J. Kārkliņu projektējis tirdzniecības centru [[Imanta (Rīga)|Imantā]], kas uzcelts 1980. gadā, blakus [[Sudrabkalniņš|Sudrabkalniņam]]. Tā sastāvā ir [[bibliotēka]], kas saskaņota ar kalniņu kā Rīgas frontes cīņu un piemiņas vieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, vācu frontei stāvot [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Būvlaukumā pat tika atrasts Pirmā pasaules kara laika lielgabala ritenis.&lt;ref&gt;''Rīgas Balss'', 9.08.1978.&lt;/ref&gt;

M. Ģelža birojam bija labas attiecības ar [[Latvijas PSR Ministru padome|Latvijas PSR Ministru kabinetu]], un tā sākās no tā laika skatu punkta ekskluzīvu dzīvojamo māju projektēšanas un būvniecības sērija. Tās bija mājas [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielā]] 32/34, [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 8 un [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 34, kā arī [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles ielā]] 6 un 12, divos kvartālos, līdz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra ielai]] 78, kur uzbūvēja pat deviņstāvu mājas. Līdzautori: J. Paegle, A. Reinfelde, E. Treimanis.

Pēc Valsts celtniecības komitejas (“Gosstroja”) ierosinājuma tika īstenots dzīvojamā rajona “[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]” plānojums starp Gaiļezeru un Biķernieku baznīcu; līdzautori: J. Paegle, D. Paegle, [[Andris Kronbergs|A. Kronbergs]], U. Bērziņš, I. Bērziņa. Risinājums paredzēja gājēju ielu caur kvartāla vidusdaļu līdz tirdzniecības centra 2. stāvam.&lt;ref&gt;''Rīgas Balss'', 26.10.1979.&lt;/ref&gt;

[[File:CCI 000057.jpg|thumb|Kāds būs reģionālās arhitektūras liktenis? Plakāts izstādei, autors Juris Paegle, 1979.]]

1979. gadā J. Paegle bija viens no Latvijas arhitektu projektu izstādes ''“Kāds būs reģionālās arhitektūras liktenis?”'' organizatoriem, kā arī izstrādāja izstādes plakātu. Izstādē tika prezentēti restaurācijas un rekonstrukcijas projekti, kas pat vēl nebija pasūtīti.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Paegle tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un no 1991. gada pildīja domes Zemes komisijas atbildīgā sekretāra amatu, divos gados atjaunojot aptuveni 2000 iepriekšējo īpašnieku īpašumtiesības uz zemēm un ēkām Rīgas pilsētā.

No 1994. gada viņš tika ievēlēts par Rīgas domes Attīstības komisijas vadītāju, vēlāk kļuva par Attīstības departamenta vadītāju. Šajā laikā sākās Rīgas pilsētas plānošanas funkciju pārņemšana no valsts institūta “Pilsētprojekts” uz Rīgas domes Attīstības departamentu.

1997. gadā pameta darbu Rīgas domes iestādēs un sāka strādāt kopā ar Daci Paegli pašu dibinātā projektu birojā “[[RĪGERS]]”.

[[File:Lejasteteri arh Juris Paegle.png|thumb|Lejasteteri, Sējas novads. Arhitekts Juris Paegle, 1992.]]

Pēc vairākām konkursa kārtām, kopš 1996. gada, trīs gadus tika projektēta “Jēkaba arkāde” – puspazemes [[autostāvvieta]] [[Basteja bulvāris|Basteja bulvārī]], kas uzbūvēta 2001. gadā (būvuzņēmējs “Kalnozols”). Autori: J. Paegle, D. Paegle, piedaloties A. Pētersonei; vizuālie attēli: T. Cepurītis. Pirmo reizi [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] šeit pielietots monolītais [[betons]] ar slīpu – nogāzes virsmu, lai attēlotu bijušo pilsētas [[Nocietinājums|nocietinājumu valni]], aizmugurē atvērtu pret [[Jēkaba kazarmas|Jēkaba kazarmām]].&lt;ref&gt;''Rīga, kuras nav'', J.Lejnieks, 1998.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Latvijas Arhitektūra'', 2001.&lt;/ref&gt; 

“Rīgers” piedalījās divās konkursa kārtās par bijušā [[Rīgas rātsnams|Rīgas Rātsnama]] atjaunošanu. “Rīgers” projekti ieteica atjaunot iepriekšējā Rātsnama fasādi un plānu, saskaņā ar senāko pukvežleitnanta J. F .F. Etingera 1752. gada projektu,&lt;ref&gt;''Diena'', 28.04.1998.&lt;/ref&gt; kāda tā arī tika uzbūvēta. 2001.janvāra Nr .”Latvijas arhitektūra” projektu sadaļā publicēts J.Paegles priekšlikums izveidot zem [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]] pazemes telpā  “Līvu ciema” muzeju, jo notika izrakumi ap [[Melngalvju nams|Melngalvju nama]] pamatiem, zem [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statujas]].

“Rīgers” 2007.g. iesniedza un saskaņoja [[Sigulda]]s būvvaldē sešu dzīvokļu māju Kalna ielā 32., pēc “Mazā Šveice” pasūtījuma. Autori: J.Paegle, A.Pētersone; vizualizācijas: T.Cepurītis.

“Rīgers” bija noslēdzis līgumus ar “Trebelat” par vairāku ēku rekonstrukciju un jaunbūvi bijušajā [[Atgāzene]]s muižas parkā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]]. Šeit kopumā rekonstruētas un uzbūvētas 11 ēkas, no kurām četras ir pilnīgi rekonstruētas 1890. gadu ķieģeļu būves, kas modernizētas un labiekārtotas ar paaugstinātiem jumtiem. Pārējās biroju un dzīvojamās 2-4 stāvu ēkas iekļautas parkā, saglabājot tur augušos ilggadīgos kokus. “Rīgers” izstrādāja ap 40 lokālo detālplānojumu, kuros sadalīja īpašnieku zemes apbūves gabalos, izvietojot ielas, piebraucamos ceļus, nodalot dabas resursus. [[Roja]]s pilsētā izstrādāja projektu Romas katoļu Sv. Andreja baznīcai, kuru uzbūvēja un nodeva ekspluatācijā 2011.gadā. Rojas pilsētā “Rīgers” arī piedalījās Ostas detālplānojuma izstrādē. Kā arī detālplānojuma projektus [[Vaide|Vaidē]], Mārasciemā – [[Mārupe|Mārupē]], Ādažos, [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]] un citur.

== Nozīmīgākie objekti ==

* “Jēkaba Arkāde” pazemes autostāvvieta Basteja bulvārī, projekts 1996.-1998.; autori: J.Paegle, D.Paegle, A.Pētersone, vizualizācijas: T.Cepurītis, 2001.
* Divas dzīvojamās ēkas divām brāļu ģimenēm Dolessalā, autori: J.Paegle, D.Paegle, 2008.
* Viestura vidusskolas rekonstrukcija Valmierā, ar sporta zāles piebūvi, J.Paegle, D.Paegle, piedaloties N. Minočkinai, 2016.
* Sporta zāles izbūves projekts Līgatnē, pie skolas; autori: J.Paegle, A.Pētersone; vizualizācija T.Cepurītis; projekts 2003., būvniecība 2008.
* “Pērle” Cēsu pašvaldības sociālās palīdzības centrs, Kopā ar N.Paegli, D.Smilgu, K.Bērziņu. 2021. Ēka saņēmusi 2022. gada Lielo Arhitektūras balvu.
* Rojas katoļu Sv. Andreja baznīca; autori: J.Paegle, N.Paegle; projekts: 2006., būvniecība 2018.
* “Valdemāra pasāža” A.Briāna ielā 9. vēsturiskās Štricka alus darītavas pārbūve par biroju un veikalu telpām; autore: D.Paegle, 2007.-2009.
* Rekonstrukcijas projekti ēkām: Hartvik Brīvības ielā un Annas Sakses ielā Mežaparkā
* Dzīvojamā māja Siguldā, Dīķu ielā 3; autori: J.Paegle, D.Paegle, 2020.
* Dzīvojamā ēka un pirts “Sandas” pie Raiskuma ezera, autors: J.Paegle., 2010.
* Dzīvojamā māja, Siguldā, 3 stāvi, Kalna ielā 32; autori: J.Paegle kopā ar A.Pētersoni, 2007.
* Vēsturiskās Dzīvojamās mājas rekonstrukcija Mežaparkā, A. Sakses ielā 2.; autore: D.Paegle, 2016.
* Biroju un Dzīvojamās ēkas Vienības gatvē 87, Rīgā (11 ēkas); 2001.-2014.; autori: J.Paegle, A.Pētersone.
* Mežciema plānojums; līdzautori: J.Paegle, D.Paegle, A.Kronbergs, U.Bērziņš, I,Bērziņa.
* Dzīvojamās ēkas Rīgā, Baznīcas ielā 32/34, Stabu ielā 8, Skolas ielā 34, Ēveles ielā 6 un 12, Valdemāra ielā 78; līdzautori:  J.Paegle, A.Reinfelde, E.Treimanis.
* Rīgas Rātsnama konkurss, autori: J.Paegle, D.Paegle, 2001.
* Dalība starptautiskā konkursā &quot;Lielā arka&quot;, La Défense, Parīze. «Pilsētprojekts» grupa: Juris Paegle (grupas vadītājs), Andris Kronbergs, Jānis Dripe, Imants Žodžiks, Pēteris Venckovičs, Andris Briedis un Alvis Zlaugotnis. Konsultants – būvinženieris Andris Cālītis, 1982.
* Izstāde “Kāds būs reģionālās arhitektūras liktenis?” Organizatori, dalībnieki: J.Paegle, D.Paegle, 1979.

== Publikācijas ==

* 1978.g. 9.augustā “Rīgas Balss”; “Projekti, apdares materiāli un veidi”:  publicēts Dzīvojamā masīva “MEŽCIEMS” projekta foto.
* 1979.g.26.oktobrī “Rīgas Balss” publicēts “Arhitekti apmainās domām” un “Sevi piesaka jaunie” par izstādes atklāšanu Arhitektu dienu ietvaros “Kāds būs reģionālās arhitektūras liktenis”.
* 1998.g. 28.aprilī “Diena”: “Vēsturiskais Rātsnams uz padomju laiku celtnes fona” , Pēc konkursa par Rātsnama atjaunošanu: “RĪGERS” iesniegtais projekts starp 3 labākajiem.
* 1999.g.28.jūnija Neatkarīgā Rīta Avīze: “Rātsnama atjaunošanas projekts”, Pēc 2-ā konkursa par Rātsnama atjaunošanu Rīgā; “RĪGERS” iesniegtais projekts analogs vecajam Rātsnamam.
* 2001.g. “Latvijas Arhitektūra”, “Jēkaba arkāde”, proj.autori: J.Paegle, D.Paegle, A.Pētersosne; : vizualizācijas:  Toms Cepurītis
* 2001.g. “Latvijas Arhitektūra” : “Ko darīt ar Rātslaukuma pazemes telpu?”, sadaļā projekti : publicēts pazemes muzejs telpā kur tieši atradās LĪVU ciems, un arī daži apbedījumi, zem Rolanda staujas.
[[File:Latvijas Arhitektūra NR 104 Juris Paegle Dace Paegle.jpg|thumb|Latvijas Arhitektūra NR.104 Juris Paegle, Dace Paegle]]
* 2012/2013.g. “Latvijas Arhitektūra” NR.104, intervija ar J.Paegli : privātmājas; Jaunā fasāde “Hartvik 7” veikalam un kafejnīcai Brīvības Gatvē 216.;
* 2019.g.  “Latvijas Arhitektūra”, ”Valdemāra pasāža” Intervija ar Daci Paegle, par Štricka alus brūža rekonstrukciju par biroju un veikalu telpām.(4000 m2).
* 2020.g.  “Latvijas Arhitektūra”, Rojas Sv.Andreja katoļu baznīca, proj.autori: J.Paegle, vizualizācijas: Niklāvs Paegle ;
* 2023.g. “Latvijas Arhitektūra”, Sociālā atbalsts centrs “Pērle”, Cēsīs, Birojs “ĒTER”, autori: N.Paegle, D.Smilga, K.Bērziņš, E.Garančs, L.Ganiņa, T.Ūdris, J.Paegle: kas ieguvusi Latvijas Arhitektūras Lielo balvu 2022.g.

== Atsauces ==
{{reflist}}

[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>p0b8rzhx1xzjnf7y5ecy4jjnupxokwf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4464474</id>
      <parentid>4464042</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (657 raksti)</comment>
      <origin>4464474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99812" sha1="mpin925j87jol2xaz9wtuamyf5bfxw1" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4554 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71399 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10141 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12025 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2747 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9185 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10480 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 657
* '''Dalībnieku skaits:''' 26
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (312), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (84), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (68), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (62), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (51), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 40
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (252), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (109), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (43), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,647,181 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 107 no 657 (16.3%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 246 raksti, 394,962 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 173 raksti, 496,878 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 44 raksti, 323,788 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,293 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 28 raksti, 12,568 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 26 raksti, 124,785 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 24 raksti, 21,516 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 8 raksti, 42,307 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 6 raksti, 7,438 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 3 raksti, 12,542 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>mpin925j87jol2xaz9wtuamyf5bfxw1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BlackCAT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626286</id>
    <revision>
      <id>4464512</id>
      <parentid>4448248</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:16:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4802" sha1="1s4j7iz7kne4evt2nogbg6lhwuty4qz" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''BlackCAT''
| Nosaukums_orig         = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 
| Att_virsraksts         = 
| Programma              = 
| KA_veids               = [[rentgenstari|rentgenstaru]] [[orbitālā observatorija]]
| Bāzes platforma        = ''[[CubeSat]] 6U''
| Īpašnieks              = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'', {{USA}}
| Operators              = [[Pensilvānijas štata universitāte]], {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji  = Pensilvānijas štata universitāte, ''[[NanoAvionics]]''
| Starta_gads            = 2026
| Starts                 = {{dat|2026|1|11|SK}} 13:44:50 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}}
| Starta_vieta           = [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze]]
| Starta_laukums         = ''SLC-4E''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = ~ 1 gads
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   =
| Sausmasa               = 
| Pilna_masa             = ~ 12 kg
| Enerģija               = [[saules baterijas]],
| Orbītas_elementi       = jā
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = SSO
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = ~ 600 km
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = 
| KA_nāk                 = 
}}
'''''BlackCAT''''' ('''''Black''' Hole '''C'''oded '''A'''perture '''T'''elescope'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') finansēta maza [[rentgenstari|rentgenstaru]] [[orbitālā observatorija]]. Tās mērķis ir novērot [[gamma uzliesmotājs|gamma staru uzliesmojumus]], daudzu signālu avotu notikumu analogus un citus īslaicīgus astronomiskos notikumus ar augstu enerģiju.
Šo misiju izstrādāja un vada Pensilvānijas štata universitāte. Kosmiskais aparāts solārsinhronā orbītā tika palaists 2026. gada 11. janvārī.

Kosmiskā aparāta platformu izgatavoja Lietuvas uzņēmums ''[[NanoAvionics]]'' ''[[CubeSat]]'' 6U formā ar izmēriem 10 × 20 × 30 cm.
Tas ir aprīkots ar platleņķa mīksto rentgenstaru teleskopu, kas ļauj novērot debesis enerģijas diapazonā no 0,5 līdz 20 keV.

== Lidojuma gaita ==
''BlackCAT'' tika palaists {{dat|2026|1|11||bez}} 13:44:50 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze]]s starta laukuma ''SLC-4E''. Reizē ar to tika palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'' un vēl 37 kosmiskie aparāti. Raķetes pirmā pakāpe ''1097'', kas bija jau lidojusi 4 reizes, nosēdās nolaišanās laukumā ''Landing Zone 4'' Vandenbergā.&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2026-01-10&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2026-01-10&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2026/01/10/live-coverage-spacex-to-launch-1st-twilight-rideshare-mission/ SpaceX deploys NASA’s Pandora, other smallsats amid 1st ‘Twilight’ rideshare mission] Will Robinson-Smith, spaceflightnow, 2026-01-10&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://sites.psu.edu/headilab/current-projects/ Current Projects] Pennsylvania State University {{en ikona}}
* [https://heasarc.gsfc.nasa.gov/docs/blackcat/ BlackCAT] NASA {{en ikona}}
* [https://nanoavionics.com/news/successful-launch-of-nasa-funded-x-ray-observatory-led-by-penn-state-university/ Successful launch of NASA-funded X-ray observatory led by Penn State University] NanoAvionics {{en ikona}}
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/blackcat.htm BlackCAT] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}}


{{2026. gada orbitālie starti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:NASA kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Orbitālās observatorijas]]
[[Kategorija:CubeSat pavadoņi]]</text>
      <sha1>1s4j7iz7kne4evt2nogbg6lhwuty4qz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4464475</id>
      <parentid>4464043</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T03:04:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4464475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3845" sha1="6t3mx0ubamkc18wnp1viyza96nvinqh" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 657 kopējiem rakstiem 654 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 809,521 baiti
# {{U|Kikos}} - 809,088 baiti
# {{U|Egilus}} - 642,323 baiti
# {{U|Treisijs}} - 195,625 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,009 baiti
# {{U|Tankists}} - 141,418 baiti
# {{U|MC2013}} - 133,363 baiti
# {{U|Biafra}} - 102,302 baiti
# {{U|Lasks}} - 99,297 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 77,506 baiti
# {{U|Dainis}} - 58,192 baiti
# {{U|Vylks}} - 51,162 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 23,477 baiti
# {{U|Uldis s}} - 22,623 baiti
# {{U|Pirags}} - 18,663 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|XD991}} - 5,917 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,515 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,515 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 18 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 13 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 12 raksti
# {{U|MC2013}} - 8 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti
# {{U|Egilus}} - 7 raksti
# {{U|MC2013}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 9 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 3 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>6t3mx0ubamkc18wnp1viyza96nvinqh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626952</id>
    <revision>
      <id>4464467</id>
      <parentid>4449857</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T01:23:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19593" sha1="nitk0fodzf42qzdm35arrwwsylmdqdw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name = Arala
 | official_name = ''Арал''
 | settlement_type = pilsēta
 | image_skyline = Aral harbour.jpg
 | image_caption = Aralas osta mūsdienās
 | image_flag = 
 | image_seal = Emblem Aral.png
 | image_map = 
 | map_caption = 
 |pushpin_map            = Kazakhstan#Kizilordas apgabals
 |pushpin_label_position = 
 |pushpin_mapsize        =  
 |pushpin_map_caption    = 
 |subdivision_type = [[Valstis|Valsts]]
 |subdivision_type1 = [[Kazahstānas apgabali|Apgabals]]
 |subdivision_type2 = [[Kazahstānas rajoni|Rajons]]
 |subdivision_name = {{KAZ}}
 |subdivision_name1 = [[Kizilordas apgabals]]
 |subdivision_name2 = [[Aralas rajons]]
 | established_title = Dibināta
 | established_date =1900
 | government_type = 
 | leader_title = 
 | leader_name = 
 | area_magnitude = 
 | area_total_km2 = 26
 | area_land_km2 = 
 | area_urban_km2 = 
 | area_metro_km2 = 
 | population_as_of=2021
 | population_footnotes =
 | population_total = 36004
 | population_urban = 
 | population_metro =
 | population_density_km2 = auto
 | timezone = [[UTC+5|Kazahstānas laiks]]
 | utc_offset = +5
 | timezone_DST =
 | utc_offset_DST = 
 | latd=46|latm=47|lats=0|latNS=N
 | longd=61|longm=40|longs=0|longEW=E
 | elevation_footnotes=
 | elevation_m = 60
 | postal_code_type = [[Pasta indekss]]
 | postal_code = 120100
 | area_code = +7 72433
 | website = 
 | footnotes =
 }}

'''Arala''' ({{val|kk|Арал}}), agrāk pazīstama kā '''Araļska''' (no {{val|ru|Аральск}}), ir pilsēta [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Kizilordas apgabals|Kizilordas apgabala]] ziemeļrietumos, [[Aralas rajons|Aralas rajona]] centrs. Pilsēta atrodas pie daļēji izžuvušā ezera [[Arāla jūra]]s, kurš agrāk nodrošināja pilsētas ekonomiku. Dzīvo ap 36 000 iedzīvotāju (2021. gada dati),&lt;ref&gt;[https://stat.gov.kz/upload/iblock/a9d/7a7hh9992nv9hk0ixpt1y7oj0hfmw4a8/%D0%9D%D0%90%D0%A1%D0%95%D0%9B%D0%95%D0%9D%D0%98%D0%95%201.pdf Kazstat, 2021]&lt;/ref&gt; satiksme ar apgabala centru pa dzelceļu un šoseju.

Ielas izvietotas taisnstūrveida kvartālos; mājas pārsvarā ir vienstāva māla ķieģeļu mājas, kuru centrā ir divstāvu akmens ēkas. Galvenās ielas ir asfaltētas, bet pārējās ir ar grants segumu.

== Vēsture ==

=== Agrīnā vēsture ===
1817. gadā netālu no pašreizējās Aralas pilsētas atradās ciems Alti-Kuduka ('Sešas akas'). Mūsdienās tā vietā ir dzelzceļa infrastruktūra pilsētas dienvidu daļā. Kopš 1870. gadiem tā tika reģistrēta kā Arāla ciems. No 19. gadsimta otrās puses līdz 1917. gadam šī teritorija administratīvi ietilpa Turkestānas ģenerālguberņas Sirdarjas apgabala Kazalinskas apriņķī.

Arala nav saistīta ar Krievijas būvēto militāro Araļskas fortu, kas 19. gadsimta vidū atradās aptuveni 120 km uz dienvidiem un tika izmantots ka kartogrāfu un armijas bāze, bet drīz tika pamests.

Arāla attīstība sākās līdz ar [[Orenburga]]s-[[Taškenta]]s dzelzceļa būvniecību (1899.—1905. gads). 1905. gadā tika uzcelta dzelzceļa stacija &quot;Araļskoje more&quot; (tās ēka tika nojaukta 2025. gadā) un ar to sākās pilsētas oficiālā vēsture. Krievvalodīgais centrs veidojās ziemeļaustrumos no stacijas, kamēr kazahi galvenokārt apmetās dienvidos, ostas tuvumā. Pēc 1912. gada šis dalījums vājinājās un galīgi izgaisa 1950. gados.

Līdz ar dzelzceļa izbūvi 1905. gadā krievu tirgotāji ar savām laivām organizēja lielus zvejniecības uzņēmumus un nodibināja akciju sabiedrību Araļskā. Tas bija zvejniecības sākums [[Arāla jūra|Arāla jūrā]], un drīz vien Arālā parādījās arī kuģu būvētavas.

=== Juku laiki ===
Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijām]] stacija &quot;Araļskoje more&quot; ar tai piegulošo ciemu saņēma oficiālu nosaukumu &quot;Araļska&quot;.

1919. gada vasarā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[Kolčaka Dienvidu armija]] ģenerāļa Belova vadībā tika apturēta un izklīdināta netālu no Araļskas. Šīs armijas spēki virzījās no [[Ufa]]s un [[Orenburga]]s caur [[Aktebe|Aktjubinsku]] ar mērķi ieņemt padomju kontrolēto Turkestānas Republiku. Armija virzījās pa dzelzceļa līniju, un baltie ieņēma Aktjubinsku, [[Embi|Embu]], [[Šalkara|Čelkaru]] un [[Seksevila|Saksauļsku]]. Balto armiju sarkanie sagaidīja Araļskas ziemeļu daļā Dzelzceļa cisternas, kas veda dzeramo ūdeni baltajiem, apšaudīja no kuģiem &quot;Han Hivinskij&quot; un &quot;Turkestaņec&quot;, kas nepamanīti bija pietuvojušies dzelzceļam caur Arāla līci. Pirms vispārējās ofensīvas balto spēki palika bez ūdens, kas lielā mērā noteica kaujas iznākumu par labu Sarkanajai armijai.

=== Padomju periods ===
1920. gadā Araļska tika iekļauta [[Turkestānas APSR]], īsu laiku bija [[Krievijas PFSR]], bet no 1926. gada — [[Kazahu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika|Kazahu APSR]] sastāvā.

1928. gadā Araļska kļuva par jaunizveidotās [[Kazahijas PSR]] Kizilordas apriņķa daļu, 1930. gadā pēc apriņķu likvidācijas — Araļskas rajona centru Kazahijas PSR, bet 1938. tika iekļauta jaunajā Kizilordas apgabalā un saņēma pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;Казахская ССР / Гл. ред. Р. Н. Нургалиев. — Алма-Ата: Гл. ред. Казахской советской энциклопедии, 1988. — Т. 2. — С. 84. — 608 с. — 31 300 экз. — &lt;nowiki&gt;ISBN 5-89800-002-X&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;

Lielāko daļu divdesmitā gadsimta Araļska bija zvejas centrs — osta Arāla jūras krastā. Pilsētā bija Araļskas kuģu remonta rūpnīca, kas vēlāk kļuva par Araļskas pacēlāju un transporta iekārtu rūpnīcu (velkamo piekabju ražošana jūras ostām), ražošanas apvienība &quot;Aralribprom&quot; (piecas zivju fabrikas), ražošanas apvienība &quot;Aralsoļ&quot; (galda sāls un [[Mirabilīts|mirabilīta]] ražošana), Araļskas sūkņu un enerģijas iekārtu rūpnīca, šūšanas fabrika, ķieģeļu fabrika, eļļas rūpnīca, asfalta rūpnīca. Pirms Arāla jūras degradācijas, kas notika 20. gadsimta otrajā pusē, iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zvejniecība un zivju pārstrāde, sāls un mirabilīta ieguve, vēlāk arī mašīnbūve un metālapstrāde. Araļskas ekonomiskā un sociālā attīstība sasniedza maksimumu 1970. gados, pirms jūras līmenis sāka strauji kristies un osta palika tālu no krasta. Jūra atkāpās par 100 kilometriem.

Izmantojot pilsētas pusizolēto stāvokli, padomju laikos Araļskā bija trīs slēgtas militārās pilsētiņas: Araļska-5 (Urāls) pilsētas dienvidos, Araļska-6 (Čaika) un Araļska-8 (Berjozka) 6 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas, netālu no Žalgizagas dzelzceļa stacijas. Kantubekas militārā pilsēta Barhana poligonā [[Vozroždeņijes sala|Vozroždeņijes salā]] Arāla jūrā tika kodēta ar nosaukumu Araļska-7.

Urālā izvietotās militārās vienības bija funkcionāli saistītas ar Barhana militāro bioķīmisko izmēģinājumu poligonu Vozroždeņijas salā. Čaika piederēja Stratēģisko raķešu spēkiem, bet Berezkā atradās gaisa eskadra.

Čaikā dzīvoja karavīri no 41167. militārās vienības, 14. atsevišķās izmēģinājumu stacijas (14. AIS) [[Kapustinjaras poligons|Kapustinjaras raķešu poligonā]].

Bioķīmisko ieroču izpēte 1971. gadā noveda pie [[Aralas baku uzliesmojums|Aralas baku uzliesmojuma]].
[[Attēls:Fish factory, Aralsk, Kazakhstan.jpg|thumb|Zivju fabrikā Aralā]]
[[Attēls:The Aral sea is drying up. Bay of Zhalanash, Ship Cemetery, Aralsk, Kazakhstan.jpg|thumb|Kuģu kapsēta Žalanšas līcī]]
[[Attēls:A school overtaken by the dune, Aral, Kazakhstan.jpg|thumb|Ainava ap pilsētu]]
Piecus kilometrus uz ziemeļrietumiem no pilsētas atrodas bijusī apvienotā militārā un civilā lidosta. Tā tika izmantota transporta atbalstam Vozroždeņijas salas izmēģinājumu poligonā un meklēšanas un glābšanas atbalstam kosmosa startiem no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Lidosta apkalpoja arī daudzus civilās aviācijas lidojumus (izmantojot [[An-2]] lidmašīnas) uz reģiona apdzīvotajām vietām.

== Neatkarības laiks ==
Pēc Krievijas armijas aiziešanas, militārā infrastruktūra ir pamesta un daļēji izvazāta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aralsk-6.narod.ru/military-camp-today.htm|title=ЧАЙКА сегодня|website=aralsk-6.narod.ru|access-date=2026-03-28}}&lt;/ref&gt; Lidosta vēl darbojas, taču neveic regulārus reisus.

Kopš 1990. gadiem Arala, ieguvusi oficiāli pašreizējo nosaukumu, ir iekļauta [[Arāla jūras|Arāla jūras ekoloģiskās katastrofas]] zonā. Augstā bezdarba dēļ jaunieši pamet pilsētu, dodoties uz [[Baikonura|Baikonuru]], [[Kizilorda|Kizilordu]] un citām Kazahstānas un Krievijas pilsētām. Vietējiem iedzīvotājiem ir arī [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā|veselības problēmas]], ko izraisa vēja nestie sāls un citu izžuvušā Arāla dibena vielu putekļi, un, iespējams, no ķīmiskajiem un bioloģiskajiem aģentiem, kas nedroši uzglabāti [[Vozroždeņijes sala|Vozroždeņijes salā]]. Tomēr kopējais pilsētas iedzīvotāju skaits paliek visumā stabils, jo tas ir galvenais centrs apkaimē.

2005. gadā tika pabeigta dambja būvniecība netālu no Kekaralas ciema, kā rezultātā ūdens līmenis Arāla jūras ziemeļu daļā (Mazajā Arālā) paaugstinājās un tajā tiek atjaunota zvejniecība ([[Akmeņplekste|plekstes]]), atjaunota laivu ražošana. Turpmākajos gados jūras krasts, kurš tagad ir 12 kilometru attālumā, varētu atkal nonākt tuvu pilsētai, kas sniedz cerību vietējo iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā un jaunu darbavietu radīšanā.
[[Attēls:Арал IMG 20220612 201710.jpg|thumb|Pilsētas centrs]]
Aralā pašlaik darbojas zivju pārstrādes rūpnīca &quot;Kambala Balik&quot; (jauda 300 tonnas gadā), kas atrodas bijušās maiznīcas vietā, un akciju sabiedrība &quot;Aralbalik&quot; zivju produktu ražošanai, kas izveidota uz Arāla zivju pārstrādes rūpnīcas bāzes.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Казахстан. Национальная энциклопедия|url=https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Kazakhstan_National_encyclopedia_(ru)_-_Vol_1_of_5_(2004).pdf&amp;page=241|accessdate=2026-03-28|first=English: Kazakh Encyclopediasy Limited Liability|last=Partnership}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Aralā tika atklāta zivju pārstrādes rūpnīca &quot;Atameken Holding&quot; (projektētā jauda 8000 tonnas gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zakon.kz/our/news/news.asp?id=30155811|title=Через два месяца «Атамекен Холдинг» запустит в Аральске рыбоперерабатывающий завод мощностью 5 тыс. тонн продукции в год|website=www.zakon.kz|access-date=2026-03-28|archive-date=2009-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20090303124649/http://www.zakon.kz/our/news/news.asp?id=30155811}}&lt;/ref&gt; Pašlaik rūpnīca nedarbojas ar pilnu jaudu.

== Daba ==
Teritorija un apkaime ir lēzeni viļņots līdzenums ar vispārēju slīpumu Arāla jūras virzienā. Absolūtie augstumi svārstās no 55 līdz 71 metram.

Teritorijas austrumu daļu aizņem paugurainas smiltis, ko stabilizē krūmu veģetācija. Smilšu pauguru un grēdu [[relatīvais augstums]] svārstās no 5 līdz 25 metriem, bet ieleju dziļums ir no 3 līdz 8 metriem. Līdzenuma zemienēs atrodas takiri (smilšu un zāļu audzes).

Apkaimē nav pastāvīgu upju. Tekošs ūdens atrodas īslaicīgās upēs un gravās sniega kušanas un pavasara lietus laikā. Teritorijas dienvidos pilsētai piekļaujas izžuvis Arāla jūras līcis, Lielais Sarišiganaks.

Veģetācija ir tuksneša un pustuksneša, ko pārstāv zāle ([[kaviļas]], [[vībotnes]] un ''Anabasis salsa'') un puskrūmi ([[Tamarisks|tamariski]], džuzguni). Plaši izplatīts ir [[kamieļērkšķis]] (žantaks). Pilsētā ir maz zaļumu (galvenokārt [[sīklapu goba]]s).

=== Klimats ===
Klimats ir krasi [[Kontinentāls klimats|kontinentāls]], sauss, ar plašām sezonālām un diennakts temperatūras svārstībām un nelielu [[Nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzumu]] (aptuveni 130 mm gadā). [[Kepena klimata klasifikācija|Kepena klimata klasifikācijā]] — auksts tuksneša klimats (''Bwk'').

Ziemā (no novembra vidus līdz marta vidum) debesis ir daļēji mākoņainas un bieži ir migla. Vidējā dienas temperatūra ir no -5 līdz -10 °C, naktī temperatūra pazeminās līdz -20 līdz -25 °C (minimālā -37,9 °C). Ilgstošas ​​salnas sākas decembrī. Atkušņi ir iespējami jebkurā ziemas mēnesī. Nokrišņi galvenokārt ir sniega veidā. Sniega sega veidojas decembra otrajā pusē un saglabājas līdz marta beigām; tās biezums parasti nepārsniedz 16 cm (sniegainās ziemās līdz 30 cm). Vidējais zemes sasalšanas dziļums ir 1,3 m.

Pavasaris (no marta vidus līdz aprīlim) ir silts, pirmajā pusē laika apstākļi ir nepastāvīgi. Sezonas sākumā dienas temperatūra svārstās no -1 līdz -10 °C, naktī pazeminās līdz -10 °C. Sezonas beigās dienas temperatūra sasniedz +25 °C, naktī no -1 līdz +8 °C. Nokrišņi ir īslaicīgu lietusgāžu veidā, dažreiz ar sniegu.

Vasara (no maija līdz septembra vidum) ir raksturīga pastāvīgi karsta, sausa laika apstākļi ar nelielu mākoņu daudzumu. Dienas temperatūra svārstās no +30 līdz +35 °C (maksimāli +44,8 °C), naktī tā pazeminās līdz +15 līdz +18 °C. Vasarā bieži sastopami sausvēji (putekļu vētras), kas paceļ smiltis un putekļus.

Rudens (no septembra vidus līdz novembra vidum) pirmajā pusē ir sauss un silts, otrajā pusē mākoņains un vēss. Dienas temperatūra svārstās no +5 līdz +25 °C, naktī no -5 līdz +5 °C. Nokrišņi parasti ir smidzinoši lietutiņi, novembra otrajā pusē krīt slapjš sniegs.

Pavasarī un vasarā vējš pārsvarā pūš no rietumiem un ziemeļrietumiem, bet rudenī un ziemā — no austrumiem un ziemeļaustrumiem. Valdošais vēja ātrums ir 3—7 m/s. Spēcīgi vēji ar ātrumu 15 m/s vai vairāk ir bieži sastopami visu gadu (īpaši ziemā un pavasarī), vidēji 45 dienas gadā.

Vidējais dienu skaits ar laikapstākļiem gadā: 121 ar nokrišņiem, ar miglu 25, ar sniegu un vēju 17, apledojumu 12, pērkona negaisu 14 un putekļu vētru 67. Pilnīgi skaidru dienu skaits gadā 74, pilnīgi mākoņainu dienu 18.

Gada vidējā temperatūra: +9,1 °C, gada vidējais vēja ātrums: 4,6 m/s, gada vidējais mitrums: 59%.
{{Weather box|location=Arālas (1991–2020, galējie rādītāji 1905–mūsdienas)|single line=Yes|metric first=Yes|Jan record high C=6.3|Feb record high C=17.8|Mar record high C=29.2|Apr record high C=36.0|May record high C=39.9|Jun record high C=44.6|Jul record high C=44.8|Aug record high C=44.4|Sep record high C=41.0|Oct record high C=32.6|Nov record high C=24.7|Dec record high C=10.7|year record high C=44.8|Jan high C=-6.8|Feb high C=-4.9|Mar high C=5.3|Apr high C=18.2|May high C=26.5|Jun high C=32.4|Jul high C=34.2|Aug high C=32.6|Sep high C=25.2|Oct high C=15.8|Nov high C=4.0|Dec high C=-4.2|year high C=14.9|Jan mean C=-10.7|Feb mean C=-9.4|Mar mean C=0.0|Apr mean C=11.8|May mean C=19.7|Jun mean C=25.8|Jul mean C=27.7|Aug mean C=25.7|Sep mean C=18.1|Oct mean C=9.1|Nov mean C=-0.6|Dec mean C=-7.9|year mean C=9.1|Jan low C=-14.4|Feb low C=-13.6|Mar low C=-4.4|Apr low C=5.8|May low C=12.7|Jun low C=18.4|Jul low C=20.5|Aug low C=18.4|Sep low C=11.2|Oct low C=3.3|Nov low C=-4.4|Dec low C=-11.4|year low C=3.5|Jan record low C=-37.9|Feb record low C=-37.2|Mar record low C=-36.1|Apr record low C=-15.9|May record low C=-5.4|Jun record low C=2.2|Jul record low C=8.2|Aug record low C=5.0|Sep record low C=-4.4|Oct record low C=-15.7|Nov record low C=-31.6|Dec record low C=-34.8|year record low C=-37.9|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=11|Feb precipitation mm=13|Mar precipitation mm=16|Apr precipitation mm=14|May precipitation mm=14|Jun precipitation mm=12|Jul precipitation mm=8|Aug precipitation mm=6|Sep precipitation mm=4|Oct precipitation mm=14|Nov precipitation mm=14|Dec precipitation mm=13|year precipitation mm=139|Jan snow depth cm=8|Feb snow depth cm=7|Mar snow depth cm=3|Apr snow depth cm=0|May snow depth cm=0|Jun snow depth cm=0|Jul snow depth cm=0|Aug snow depth cm=0|Sep snow depth cm=0|Oct snow depth cm=0|Nov snow depth cm=0|Dec snow depth cm=3|year snow depth cm=8|Jan humidity=84|Feb humidity=82|Mar humidity=76|Apr humidity=53|May humidity=45|Jun humidity=37|Jul humidity=37|Aug humidity=37|Sep humidity=43|Oct humidity=58|Nov humidity=76|Dec humidity=82|year humidity=59|Jan rain days=4|Feb rain days=3|Mar rain days=6|Apr rain days=8|May rain days=10|Jun rain days=7|Jul rain days=8|Aug rain days=5|Sep rain days=5|Oct rain days=7|Nov rain days=7|Dec rain days=5|year rain days=75|Jan snow days=16|Feb snow days=12|Mar snow days=7|Apr snow days=1|May snow days=0|Jun snow days=0|Jul snow days=0|Aug snow days=0|Sep snow days=0|Oct snow days=1|Nov snow days=5|Dec snow days=13|year snow days=55|Jan sun=124|Feb sun=168|Mar sun=198|Apr sun=260|May sun=337|Jun sun=363|Jul sun=377|Aug sun=360|Sep sun=296|Oct sun=218|Nov sun=139|Dec sun=106|year sun=2946|source 1=Pogoda.ru.net&lt;ref name= pogoda&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url = http://www.pogodaiklimat.ru/climate/35746.htm
| title = Weather and Climate- The Climate of Aral
| publisher = Weather and Climate (Погода и климат)
| language = Russian
| accessdate = 3 January 2022}}&lt;/ref&gt;|source 2=[[NOAA]] (sun, 1961–1990)&lt;ref name = NOAA &gt;{{Tīmekļa atsauce
| url = https://www.ncei.noaa.gov/pub/data/normals/WMO/1961-1990/TABLES/REG_II/KS/35746.TXT
| title = Aralskoe More (Aral) Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| accessdate = 13 May 2015
}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;|date=November 2011}}

== Iedzīvotāji ==
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1923|2750
|1939|16393
|1959|19615
|1970|37722
|1979|32087
|1989|30801
|1999|30347
|2009|29887
|2021|36004
}}

== Transports ==
Pilsēta atrodas tālu no civilizācijas centriem (līdz tuvākajai pilsētai ar vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Kizilordai, ir 450 kilometru un brauciens vilcienā aizņem 7 stundas).&lt;ref&gt;[https://www.rome2rio.com/s/Aral-Qyzylorda-Oblysy-Kazakhstan/Kyzylorda Rome2Rio. How to get from Aral to Kyzylordaby train, car or taxi]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/figure/The-railroad-connections-from-Kyzylorda-to-Aralsk-The-highway-connection-M32-E38_fig3_382846661 ResearchGate. The railroad connections from Kyzylorda to Aralsk.]&lt;/ref&gt;

Dzelzceļa stacija Aral Tenizi ('Arāla jūra') atrodas pie [[Maskava]]s—Orenburgas—[[Taškenta]]s dzelzceļa, kas ir divsliežu, padomju standarta sliežu platuma dīzeļvilces dzelzceļš. No stacijas uz austrumiem atiet 32 km gara viensliežu dzelzceļa līnija, kas apkalpo sāls un nātrija sulfāta raktuves netālu no Žaksikilišas ciema (agrāk Aralsulfāts).

M-32 [[Samara]]s—[[Šimkenta]]s šoseja iet 2 km uz ziemeļiem no pilsētas. Ceļš tika kapitāli saremontēts laikā no 2009. līdz 2011. gadam. Iepriekš ceļš no Aralskas līdz apgabala robežai bija asfaltēts, bet tālāk uz ziemeļiem bija tikai avārijas stāvoklī esošs zemes ceļš.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kazahstānas pilsētas]]</text>
      <sha1>nitk0fodzf42qzdm35arrwwsylmdqdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Banku saraksts Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628696</id>
    <revision>
      <id>4464530</id>
      <parentid>4460508</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T07:57:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2946" sha1="2u6j2mk5ywpu6xeyr21i6s6i6wysjqn" xml:space="preserve">[[Attēls:Рига_(Латвия)_Здание_SWEDBANKA_-_panoramio.jpg|thumb|[[Swedbank Tower]] (pa labi), Rīga]]

'''Latvijas banku saraksts'''&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions |title=Licensed credit institutions in Latvia |website=Latvijas Banka |language=en |access-date=2026-04-10 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Šis Latvijas banku saraksts jāskata Eiropas vienotā tirgus un banku savienības kontekstā. Tas nozīmē, ka Latvijas banku sistēma ir atvērtāka pārrobežu pakalpojumiem nekā valstīs ārpus Eiropas Savienības. Sarakstā nav iekļauta centrālā banka – Latvijas Banka, kas ir daļa no Eurosistēmas.

== Komercbankas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Nosaukums !! Saīsinājums !! Licences datums !! Vairākuma īpašnieks !! Tīmekļa vietne
|-
| Akciju sabiedrība &quot;Citadele banka&quot; || Citadele || 2010. gada 30. jūnijs || Ripplewood Advisors LLC || [https://www.citadele.lv citadele.lv]
|-
| Magnetiq Bank || Magnetiq || 2008. gada 5. septembris || Signet Bank || [https://magnetiqbank.com magnetiqbank.com]
|-
| Akciju sabiedrība &quot;Reģionālā investīciju banka&quot; || RIB || 2001. gada 14. septembris || SKY Investment Holding || [https://www.ribbank.com ribbank.com]
|-
| Akciju sabiedrība &quot;Rietumu Banka&quot; || Rietumu || 2008. gada 5. septembris || Esterkinu ģimenes investīcijas || [https://www.rietumu.com rietumu.com]
|-
| BluOr Bank AS || BluOr || 2001. gada 12. jūnijs || BBG AS || [https://www.bluorbank.lv bluorbank.lv]
|-
| AS &quot;Industra Bank&quot; || Industra || 1994. gada 6. maijs || J.A. Investment Holding || [https://industra.finance industra.finance] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200814054603/https://industra.finance/ |date={{dat|2020|08|14||bez}} }}
|-
| AS &quot;SEB banka&quot; || SEB || 1993. gada 29. septembris || SEB AB || [https://www.seb.lv seb.lv]
|-
| Signet Bank AS || Signet || 1992. gada 26. maijs || Signet Acquisition III LLC || [https://www.signetbank.com signetbank.com]
|-
| &quot;Swedbank&quot; AS || Swedbank || 1998. gada 7. septembris || Swedbank AB || [https://www.swedbank.lv swedbank.lv]
|-
| Luminor Bank AS || Luminor || 2019. gada 2. janvāris || Luminor Bank || [https://www.luminor.lv luminor.lv]
|-
| AS &quot;INDEXO Banka&quot; || INDEXO || 2023. gads || INDEXO || [https://indexo.lv indexo.lv]
|}

== Ārvalstu banku filiāles ==
* Bigbank AS Latvijas filiāle
* OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā
* TF Bank AB Latvijas filiāle

== Bijušās bankas ==
* ABLV Bank
* Trasta Komercbanka
* Latvijas Krājbanka
* Parex Banka
* PrivatBank
* Baltic International Bank

== Ārējās saites ==
* [https://www.bank.lv/en/financial-sector/credit-institutions Licensed credit institutions in Latvia]{{Novecojusi saite}} – Latvijas Banka
* [https://naudas.lv/banks Banku salīdzinājums Latvijā] – naudas.lv

{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas bankas]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>2u6j2mk5ywpu6xeyr21i6s6i6wysjqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kurudukande</title>
    <ns>3</ns>
    <id>629304</id>
    <revision>
      <id>4464574</id>
      <parentid>4455239</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Masti</username>
        <id>5134</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Masti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Yaroslav1257]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kurudukande]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Yaroslav1257|Yaroslav1257]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Kurudukande|Kurudukande]]&quot;</comment>
      <origin>4455239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="9zag3byps7c14eety2gyg9nqiqaxgiv" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yaroslav1257}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. aprīlis, plkst. 22.05 (EEST)</text>
      <sha1>9zag3byps7c14eety2gyg9nqiqaxgiv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629583</id>
    <revision>
      <id>4464531</id>
      <parentid>4462878</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lasks pārvietoja lapu [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uz [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4462878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18668" sha1="5lz86siws9j9drwpy2xnwl5bop81utd" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Lielbritānija]]
|        karogs = Flag of UK.svg
|  parraiditajs = [[BBC]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 67
|   pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]], [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]], [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|     majaslapa = https://www.bbc.co.uk/programmes/b0070hvg
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Lielbritānija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi [[Lielbritānija]] piedalījās konkursā [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gadā]], kad to pārstāvēja [[Patrīcija Bredina]] ar dziesmu ''All''. Lielbritānija ir uzvarējusi 5 reizes: [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976. gadā]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gadā]] un [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. Lielbritānija konkursu ir rīkojusi deviņas reizes, kas ir visvairāk starp pārējām valstīm.

== Lielbritānijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Patrīcija Bredina]]
|''All''
|[[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |6
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Pērla Kara]] un [[Tedijs Džonsons]]
|''Sing, Little Birdie''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |16
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;37&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Braiens Džonsons]]
|''Looking High, High, High''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |25
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| ''[[The Allisons]]''
|''Are You Sure?''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Ronnijs Karols]]
|''Ring-A-Ding Girl''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |10
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|Ronnijs Karols
|''Say Woundeful Things''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Mets Monro]]
|''I Love the Little Things''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |17
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Keitija Kirbija]]
|''I Belong''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |26
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Kennets Makkellars]]
|''A Man Without Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |18
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Sendija Šova]]
|''[[Puppet on a String]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Klifs Ričards]]
|''Congratulations''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|''[[Lulu]]''
|''[[Boom Bang-a-Bang]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un  [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}}
| align=&quot;center&quot; |18
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Mērija Hopkina]]
|''Knock, Knock (Who's There?)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |26
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Klodaga Rodžersa]]
|''Jack in the Box''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |98
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|''[[The New Seekers]]''
|''Beg, Steal or Borrow''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |114
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|Klifs Ričards
|''Power to All Our Friends''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |123
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Olīvija Ņūtona-Džona]]
|''[[Long Live Love]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|''[[The Shadows]]''
|''Let Me Be the One''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |138
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|''[[Brotherhood of Man]]''
|''[[Save Your Kisses for Me]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |164
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Linsija de Pola]] un [[Maikls Morans]]
|''Rock Bottom''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |121
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|''[[Co-Co]]''
|''The Bad Old Days''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |61
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|''[[Black Lace]]''
|''Mary Ann''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |73
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|''[[Prima Donna]]''
|''Love Enough for Two''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |106
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|''[[Bucks Fizz]]''
|''[[Making Your Mind Up]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |136
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|''[[Bardo (grupa)|Bardo]]''
|''One Step Further''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|''[[Sweet Dreams (grupa)|Sweet Dreams]]''
|''I'm Never Giving Up''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |79
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Bella &amp; the Devotions]]''
|''Love Games''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|''[[Aeone|Vikki]]''
|''Love Is''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |100
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|''[[Ryder (mūziķis)|Ryder]]''
|''Runner in the Night''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |72
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|''[[Rikki (mūziķis)|Rikki]]''
|''Only the Light''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Skots Ficdžeralds]]
|''Go''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |136
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Live Report]]''
|''Why Do I Always Get It Wrong''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |130
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Emma (velsiešu dziedātāja)|Emma]]
|''Give a Little Love Back to the World''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |87
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Samanta Vomaka|Samanta Janus]]
|''A Message to Your Heart''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|[[Maikls Bols]]
|''One Step Out of Time''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |139
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|''[[Sonia (dziedātāja)|Sonia]]''
|''Better the Devil You Know''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |164
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|[[Frānsisa Rafela]]
|''We Will Be Free (Lonely Symphony)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
|''[[Love City Groove]]''
|''Love City Groove''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|''[[Gina G]]''
|''Ooh Aah... Just a Little Bit''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |77
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; |153
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|''[[Katrīna &amp; The Wawes]]''
|''[[Love Shine a Light]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |227
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|''[[Imaani]]''
|''Where Are You?''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |166
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
|''[[Precious (grupa)|Precious]]''
|''Say It Again''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |38
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Niki Frenča]]
|''Don't Play That Song Again''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
|[[Lindsija Drakasa]]
|''No Dream Impossible''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Džesika Garlika]]
|''Come Back''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |111
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|''[[Jemini]]''
|''Cry Baby''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Džeimss Fokss]]
|''Hold On to Our Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |29
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; {{N/A|Lielais četrinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]''
| ''Touch My Fire''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |18
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|[[Dezs Sampsons]]
|''Teenage Life''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |25
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[Scooch]]''
|''Flying the Flag (for You)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |19
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Endijs Ābrahams]]
|''Even If''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|[[Džeida Īvena]]
|''It's My Time''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |173
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Džošs Dubovijs]]
|''That Sounds Good to Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |10
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]''
| ''I Can''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |100
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''Love Will Set You Free''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |12
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|[[Bonija Tailere]]
|''Believe in Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|[[Molija Smitena-Daunesa|Molija]]
|''Children of the Universe''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |40
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|''[[Electro Velvet]]''
|''Still in Love with You''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |5
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Joe &amp; Jake]]''
|''You're Not Alone''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |62
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|[[Lūsija Džonsa]]
|''Never Give Up on You''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |111
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[SuRie]]''
|''Storm''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |48
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Maikls Raiss]]
|''Bigger than Us''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Džeimss Ņūmens]]
| ''My Last Breath''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| Džeimss Ņūmens
| ''Embers''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 26.
| align=&quot;center&quot; | 0
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Sems Raiders]]
| ''Space Man''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 466
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Mē Mullere]]
| ''I Wrote a Song''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 24
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks un rīkotājvalsts}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Olijs Aleksandrs]]
| ''Dizzy''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 46
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Remember Monday]]''
| ''What the Hell Just Happened?''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 88
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]]
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais četrinieks}}
|}

== Konkursi Lielbritānijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Londona]]
| ''[[BBC televīzijas centrs]]''
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Keitija Boila]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Karaliskā Alberthola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
| [[Edinburga]]
| ''[[Usher Hall]]''
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Moira Šīra]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
| [[Braitona]]
| ''[[Brighton Dome]]''
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
| Londona
| ''[[Vembli konferenču centrs]]''
| [[Andžela Ripone]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
| [[Herogita]]
| ''[[Herogitas starptautiskais centrs]]''
| [[Džana Līminga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Birmingema]]
| ''[[National Indoor Arena]]''
| [[Ulrika Jonsone]], [[Terījs Vogans]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Liverpūle]]
| ''[[Liverpūles arēna]]''
| [[Aleksa Diksona]], [[Hanna Vadingema]], [[Jūlija Saņina]], [[Greiems Nortons]]
|}

== Atsauces un piezīmes ==
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}</text>
      <sha1>5lz86siws9j9drwpy2xnwl5bop81utd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464536</id>
      <parentid>4464531</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4464536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18721" sha1="es8o44sn7fnalbi3r0etldv49vtfjh2" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Apvienotā Karaliste]]
|        karogs = Flag of UK.svg
|  parraiditajs = [[BBC]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 67
|   pirma reize = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
|       ESC lab = 1. vieta: [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]], [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|        ESC sl = Pēdējā vieta: [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]], [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]], [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]], [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
|     majaslapa = https://www.bbc.co.uk/programmes/b0070hvg
|      EBU lapa = 
}}
'''[[Apvienotā Karaliste]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 67 reizes. Pirmo reizi Apvienotā Karaliste piedalījās konkursā [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957. gadā]], kad to pārstāvēja [[Patrīcija Bredina]] ar dziesmu ''All''. Līdz šim, Apvienotā Karaliste ir uzvarējusi 5 reizes: [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967. gadā]], [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]], [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976. gadā]], [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gadā]] un [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]]. Kopā ar [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itāliju]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vāciju]] ir daļa no &quot;Lielā piecinieka&quot; valstīm, kas katru gadu kopā ar rīkotājvalsti automātiski kvalificējas Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam. Apvienotā Karaliste konkursu ir rīkojusi deviņas reizes, kas ir visvairāk starp pārējām valstīm.

== Apvienotās Karalistes pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]]
| [[Patrīcija Bredina]]
|''All''
|[[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |6
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās [[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada]] konkursā}} 
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1959]]
| [[Pērla Kara]] un [[Tedijs Džonsons]]
|''Sing, Little Birdie''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |16
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;37&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| [[Braiens Džonsons]]
|''Looking High, High, High''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |25
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Francija}} [[1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1961]]
| ''[[The Allisons]]''
|''Are You Sure?''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luksemburga}} [[1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1962]]
| [[Ronnijs Karols]]
|''Ring-A-Ding Girl''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |10
|- 
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Lielbritānija}} [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
|Ronnijs Karols
|''Say Woundeful Things''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964]]
|[[Mets Monro]]
|''I Love the Little Things''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |17
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1965]]
|[[Keitija Kirbija]]
|''I Belong''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |26
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966]]
|[[Kennets Makkellars]]
|''A Man Without Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |18
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1967]]
|[[Sendija Šova]]
|''[[Puppet on a String]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|[[Klifs Ričards]]
|''Congratulations''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Spain}} [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969]]
|''[[Lulu]]''
|''[[Boom Bang-a-Bang]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.{{efn|name=;1969|Uzvarēja kopā ar [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] un  [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spāniju]].}}
| align=&quot;center&quot; |18
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Nīderlande}} [[1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1970]]
|[[Mērija Hopkina]]
|''Knock, Knock (Who's There?)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |26
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971]]
|[[Klodaga Rodžersa]]
|''Jack in the Box''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |98
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
|''[[The New Seekers]]''
|''Beg, Steal or Borrow''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |114
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]
|Klifs Ričards
|''Power to All Our Friends''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |123
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
|[[Olīvija Ņūtona-Džona]]
|''[[Long Live Love]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |14
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975]]
|''[[The Shadows]]''
|''Let Me Be the One''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |138
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1976]]
|''[[Brotherhood of Man]]''
|''[[Save Your Kisses for Me]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |164
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
|[[Linsija de Pola]] un [[Maikls Morans]]
|''Rock Bottom''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |121
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|France}} [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]
|''[[Co-Co]]''
|''The Bad Old Days''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |61
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]
|''[[Black Lace]]''
|''Mary Ann''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |73
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Netherlands}} [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1980]]
|''[[Prima Donna]]''
|''Love Enough for Two''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |106
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981]]
|''[[Bucks Fizz]]''
|''[[Making Your Mind Up]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |136
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
|''[[Bardo (grupa)|Bardo]]''
|''One Step Further''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]]
|''[[Sweet Dreams (grupa)|Sweet Dreams]]''
|''I'm Never Giving Up''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |79
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Luxembourg}} [[1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1984]]
|''[[Bella &amp; the Devotions]]''
|''Love Games''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985]]
|''[[Aeone|Vikki]]''
|''Love Is''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |4.
| align=&quot;center&quot; |100
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986]]
|''[[Ryder (mūziķis)|Ryder]]''
|''Runner in the Night''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |72
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Belgium}} [[1987. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1987]]
|''[[Rikki (mūziķis)|Rikki]]''
|''Only the Light''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988]]
|[[Skots Ficdžeralds]]
|''Go''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |136
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Switzerland}} [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989]]
|''[[Live Report]]''
|''Why Do I Always Get It Wrong''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |130
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Yugoslavia}} [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990]]
|[[Emma (velsiešu dziedātāja)|Emma]]
|''Give a Little Love Back to the World''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |6.
| align=&quot;center&quot; |87
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Italy}} [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991]]
|[[Samanta Vomaka|Samanta Janus]]
|''A Message to Your Heart''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |47
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[1992. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1992]]
|[[Maikls Bols]]
|''One Step Out of Time''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |139
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993]]
|''[[Sonia (dziedātāja)|Sonia]]''
|''Better the Devil You Know''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |164
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]
|[[Frānsisa Rafela]]
|''We Will Be Free (Lonely Symphony)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |63
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1995]]
|''[[Love City Groove]]''
|''Love City Groove''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1996]]
|''[[Gina G]]''
|''Ooh Aah... Just a Little Bit''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |8.
| align=&quot;center&quot; |77
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#cc9966&quot; |153
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ireland}} [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997]]
|''[[Katrīna &amp; The Wawes]]''
|''[[Love Shine a Light]]''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |1.
| align=&quot;center&quot; |227
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Great Britain}} [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
|''[[Imaani]]''
|''Where Are You?''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; |166
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Israel}} [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]]
|''[[Precious (grupa)|Precious]]''
|''Say It Again''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |38
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]
|[[Niki Frenča]]
|''Don't Play That Song Again''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |28
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]]
|[[Lindsija Drakasa]]
|''No Dream Impossible''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002]]
|[[Džesika Garlika]]
|''Come Back''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |3.
| align=&quot;center&quot; |111
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]
|''[[Jemini]]''
|''Cry Baby''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |0
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]]
|[[Džeimss Fokss]]
|''Hold On to Our Love''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |29
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; {{N/A|Lielais četrinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
| ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]''
| ''Touch My Fire''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |22.
| align=&quot;center&quot; |18
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]
|[[Dezs Sampsons]]
|''Teenage Life''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |25
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]
|''[[Scooch]]''
|''Flying the Flag (for You)''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |23.
| align=&quot;center&quot; |19
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]
|[[Endijs Ābrahams]]
|''Even If''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|[[Džeida Īvena]]
|''It's My Time''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |5.
| align=&quot;center&quot; |173
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]]
|[[Džošs Dubovijs]]
|''That Sounds Good to Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |10
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Vācija}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]''
| ''I Can''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |100
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;9&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]
| [[Engelberts Hamperdinks]]
| ''Love Will Set You Free''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; |25.
| align=&quot;center&quot; |12
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|[[Bonija Tailere]]
|''Believe in Me''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |23
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]]
|[[Molija Smitena-Daunesa|Molija]]
|''Children of the Universe''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |40
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]
|''[[Electro Velvet]]''
|''Still in Love with You''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |5
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|''[[Joe &amp; Jake]]''
|''You're Not Alone''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |62
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]
|[[Lūsija Džonsa]]
|''Never Give Up on You''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |111
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]
|''[[SuRie]]''
|''Storm''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |24.
| align=&quot;center&quot; |48
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Maikls Raiss]]
|''Bigger than Us''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |11
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Džeimss Ņūmens]]
| ''My Last Breath''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}&lt;small&gt;{{efn|name=nenotika|Konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ}}&lt;/small&gt;
|- bgcolor=&quot;#FE8080&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| Džeimss Ņūmens
| ''Embers''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 26.
| align=&quot;center&quot; | 0
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Sems Raiders]]
| ''Space Man''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 466
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Mē Mullere]]
| ''I Wrote a Song''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 24
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks un rīkotājvalsts}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]]
| [[Olijs Aleksandrs]]
| ''Dizzy''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 46
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais piecinieks}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]]
| ''[[Remember Monday]]''
| ''What the Hell Just Happened?''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 88
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]]
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Lielais četrinieks}}
|}

== Konkursi Apvienotajā Karalistē ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Pilsēta
! Halle
! Vadītāji
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1960. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1960]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Londona]]
| ''[[BBC televīzijas centrs]]''
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Keitija Boila]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1963]]
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Karaliskā Alberthola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1972. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1972]]
| [[Edinburga]]
| ''[[Usher Hall]]''
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Moira Šīra]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974]]
| [[Braitona]]
| ''[[Brighton Dome]]''
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977]]
| Londona
| ''[[Vembli konferenču centrs]]''
| [[Andžela Ripone]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982]]
| [[Herogita]]
| ''[[Herogitas starptautiskais centrs]]''
| [[Džana Līminga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]
| [[Birmingema]]
| ''[[National Indoor Arena]]''
| [[Ulrika Jonsone]], [[Terījs Vogans]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]]
| [[Liverpūle]]
| ''[[Liverpūles arēna]]''
| [[Aleksa Diksona]], [[Hanna Vadingema]], [[Jūlija Saņina]], [[Greiems Nortons]]
|}

== Atsauces un piezīmes ==
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}</text>
      <sha1>es8o44sn7fnalbi3r0etldv49vtfjh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>1</ns>
    <id>629906</id>
    <revision>
      <id>4464533</id>
      <parentid>4458347</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lasks pārvietoja lapu [[Diskusija:Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uz [[Diskusija:Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4458347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="657" sha1="jkahdu8if29srz56a8o70hjoto1qsqt" xml:space="preserve">== Lielbritānija vai Apvienotā Karaliste? ==

Kā būtu korekti saukt rakstu? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.44 (EEST)

:Es vairāk sliecos uz Lielbritāniju. Pareizāk it kā laikam būtu Apvienotā Karaliste, bet Lielbritānija ir īsāka versija. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 11.05 (EEST)
::UK ir pārstāvējis Clodagh Rodgers no Ziemeļīrijas, kas nav Lielbritānija :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 14.51 (EEST)</text>
      <sha1>jkahdu8if29srz56a8o70hjoto1qsqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464535</id>
      <parentid>4464533</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T08:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lielbritānija vai Apvienotā Karaliste? */ Atbilde</comment>
      <origin>4464535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="820" sha1="c060bohsz6dshwhrvdhs0cg4r8jm8si" xml:space="preserve">== Lielbritānija vai Apvienotā Karaliste? ==

Kā būtu korekti saukt rakstu? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.44 (EEST)

:Es vairāk sliecos uz Lielbritāniju. Pareizāk it kā laikam būtu Apvienotā Karaliste, bet Lielbritānija ir īsāka versija. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 11.05 (EEST)
::UK ir pārstāvējis Clodagh Rodgers no Ziemeļīrijas, kas nav Lielbritānija :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 24. aprīlis, plkst. 14.51 (EEST)
:::Lapu pārvietoju, lai nerastos pārpratumi. :) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 11.04 (EEST)</text>
      <sha1>c060bohsz6dshwhrvdhs0cg4r8jm8si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>630254</id>
    <revision>
      <id>4464484</id>
      <parentid>4464185</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4464484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22531" sha1="sjeyzv7rl680nukij2rzph6bc6v8bs9" xml:space="preserve">&lt;!--
__NOTOC__
{{Balsojums beidzies}}
----
= Balsojuma protokols =
{|style=&quot;background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;&quot;
|-
|{{big| Balsojuma rezultāts}}
|}
--&gt;
== Balsojums ==
&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Par valstīm personu infokastēs&lt;/span&gt;
:Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}}
:Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00
:Beigu termiņš:  2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00

== Balsošana ==
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abas'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''nē, tikai mūsdienu'''
:Valka, Latvija

* '''nē, tikai vēsturisko'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS

* '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju)
:Valka
# --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?&lt;/span&gt;'''
* '''mūsdienu valsti'''
:Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)

* '''vēsturisko valsti'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai  dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?&lt;/span&gt;'''
* '''jā'''
:{{vieta|Latvija|Valka}}
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''nē'''
:[[Valka]], [[Latvija]]
# -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST)
# -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa &quot;Pilsonība&quot; vai, piemēram, sportistiem &quot;Pārstāvētā valsts&quot; vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abām'''
:{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''tikai vēsturiskajai valstij'''
:[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]])

* '''tikai mūsdienu valstij'''
:[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]] {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]])
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?&lt;/span&gt;'''
* '''pie valsts nosaukuma'''
: [[Valka]], {{LAT}}
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)

* '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)'''
: {{vieta|Latvija|Valka}}
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
# Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, tikai uz pēdējiem'''
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)

* '''nē, vienādi uz visiem laikiem'''
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās).
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
# Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

== Skatīt arī ==

== Komentāri ==
Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST)

:vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST)
::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST)
:::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST)
::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz &quot;savējiem&quot; tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST)
:::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST)
::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST)
:::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :)  Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām  un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST)

Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — &quot;tikai mūsdienu valstij&quot;) un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
:domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST)
::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST)

Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST)

:īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā &quot;kaskādes balsojumā&quot;, vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST)
Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem &quot;Ja karogi tiktu rādīti...&quot; (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST)</text>
      <sha1>sjeyzv7rl680nukij2rzph6bc6v8bs9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464486</id>
      <parentid>4464484</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T04:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komentāri */ Atbilde</comment>
      <origin>4464486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22658" sha1="1xrugzooc4c1z9oiq8pc3l3pvjqkf1u" xml:space="preserve">&lt;!--
__NOTOC__
{{Balsojums beidzies}}
----
= Balsojuma protokols =
{|style=&quot;background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;&quot;
|-
|{{big| Balsojuma rezultāts}}
|}
--&gt;
== Balsojums ==
&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Par valstīm personu infokastēs&lt;/span&gt;
:Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}}
:Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00
:Beigu termiņš:  2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00

== Balsošana ==
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abas'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''nē, tikai mūsdienu'''
:Valka, Latvija

* '''nē, tikai vēsturisko'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS

* '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju)
:Valka
# --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?&lt;/span&gt;'''
* '''mūsdienu valsti'''
:Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS)

* '''vēsturisko valsti'''
:Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai  dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?&lt;/span&gt;'''
* '''jā'''
:{{vieta|Latvija|Valka}}
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''nē'''
:[[Valka]], [[Latvija]]
# -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST)
# -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa &quot;Pilsonība&quot; vai, piemēram, sportistiem &quot;Pārstāvētā valsts&quot; vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, abām'''
:{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST)
# Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

* '''tikai vēsturiskajai valstij'''
:[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]])

* '''tikai mūsdienu valstij'''
:[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]] {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]])
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?&lt;/span&gt;'''
* '''pie valsts nosaukuma'''
: [[Valka]], {{LAT}}
# --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)

* '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)'''
: {{vieta|Latvija|Valka}}
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
# Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

&lt;hr&gt;
'''&lt;span style=&quot;font-size:125%;&quot;&gt;Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?&lt;/span&gt;'''
* '''jā, tikai uz pēdējiem'''
# --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST)
# --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST)
# -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST)

* '''nē, vienādi uz visiem laikiem'''
#--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās).
#--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST)
#--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST)
#--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST)
# Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST)
#--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST)
# --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST)

== Skatīt arī ==

== Komentāri ==
Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST)

:vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST)
::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST)
:::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST)
::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz &quot;savējiem&quot; tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST)
:::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST)
::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST)
:::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :)  Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām  un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST)

Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — &quot;tikai mūsdienu valstij&quot;) un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST)
:domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST)
::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST)

Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST)

:īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā &quot;kaskādes balsojumā&quot;, vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST)
Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem &quot;Ja karogi tiktu rādīti...&quot; (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST)

:protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST)</text>
      <sha1>1xrugzooc4c1z9oiq8pc3l3pvjqkf1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas islamizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630881</id>
    <revision>
      <id>4464283</id>
      <parentid>4463408</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:56:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4464283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71399" sha1="7k0pqhfjydgcriuhw39ewgloacti5ge" xml:space="preserve">'''Albānijas islamizācija''' bija [[Albānija|Albānijas]] iedzīvotāju pakāpeniska pāriešana [[Islāms|islāmā]], kas notika [[Osmaņu impērija|osmaņu]] iekarošanas rezultātā reģionā, sākot ar 1385. gadu.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt; Osmaņi ar savas administrācijas, likumu un militāro spēku palīdzību ieviesa islāmu Albānijā.

Osmaņu impērijas pirmajos gadsimtos islāma izplatība Albānijā bija lēna un galvenokārt pastiprinājās 17. un 18. gadsimtā. Tā bija viena no nozīmīgākajām norisēm [[Albānijas vēsture|Albānijas vēsturē]], jo Albānijas [[albāņi]] no pārsvarā [[Kristieši|kristiešu]] ([[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] un [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|pareizticīgo]]) kopienas kļuva par galvenokārt [[Sunnītu islāms|sunnītu musulmanisku]], vienlaikus atsevišķos reģionos saglabājot ievērojamas etnisko albāņu kristiešu minoritātes. Radusies situācija, kad sunnītu islāms bija izplatītākā ticība albāņu etnolingvistiskajā apgabalā, bet reģionālā mērogā bija pārstāvētas arī citas ticības, būtiski ietekmēja Albānijas politisko attīstību vēlajā Osmaņu impērijas periodā. Papildus reliģiskajām izmaiņām pievēršanās islāmam izraisīja arī citas sociālas un kultūras pārmaiņas, kas ir veidojušas un ietekmējušas albāņus un albāņu kultūru .

== Vēsture ==

=== Agrīnais Osmaņu periods ===
[[Attēls:Gjergj_Kastrioti.jpg|left|thumb|220x220px|Skanderbegs (1405—1468)]]
Albāņi sāka pievērsties islāmam, kad 14. gadsimta beigās kļuva par [[Osmaņu impērija]]s daļu.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; Albānija atšķīrās no citiem [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģioniem, piemēram, [[Bulgārija]]s un [[Bosnija]]s, ar to, ka līdz 16. gadsimtam islāms palika ierobežots ar impērijā kooptētās aristokrātijas locekļiem un retām [[Jiriki|jiriku]] militāro priekšposteņu apmetnēm.&lt;ref name=&quot;Zhelyaz&quot;&gt;Zhelyazkova, Antonina. ‘’''Albanian Identities''’’. Sofia, 2000: International Center for Minority Studies and Intercultural Relations. Page 15-16&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Bieber&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Muslim identity in the Balkans before the establishment of nation states|work=Nationalities Papers: The Journal of Nationalism and Ethnicity|date=19 August 2010|last=Florian Bieber|pages=15–19}}&lt;/ref&gt; 1430. gadu sākumā osmaņu varu apstrīdēja albāņu feodāļi no Albānijas ziemeļiem un centrālajām daļām, un osmaņi atbildēja ar divām militārām kampaņām.&lt;ref name=&quot;Fine209&quot; /&gt; Albāņu sakāves rezultātā osmaņi piešķīra daudz zemes timariem — jaunieceltiem sīkiem feodāļiem no Anatolijas un ceturtdaļu zemes albāņiem no elites.&lt;ref name=&quot;Fine209&quot; /&gt; Pievēršanās islāmam, ko pēc zaudējuma izdarīja daļa albāņu kristīgās elites, ļāva viņiem saglabāt dažas iepriekšējās politiskās un ekonomiskās privilēģijas un pievienoties jaunajai timaru vai sipahu muižnieku klasei jaunajā osmaņu sistēmā.&lt;ref name=&quot;Ergo22&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Fine209&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Fine|first=John V. A.|last2=Fine|first2=John Van Antwerp|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|date=1994|publisher=University of Michigan Press|isbn=978-0-472-08260-5|page=535|url=https://books.google.com/books?id=LvVbRrH1QBgC&amp;q=Albanian+revolts+Ottomans&amp;pg=PA535}}&lt;/ref&gt;

Starp šīm aristokrātiskajām figūrām bija Džordžs Kastrioti jeb [[Skanderbegs]], kurš, dienējot impērijā, pievērsās islāmam un vēlāk atgriezās kristietībā 15. gadsimta beigās viņa uzsāktās ziemeļalbāņu sacelšanās laikā.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; To darot, viņš arī pavēlēja citiem, kas bija pieņēmuši islāmu vai bija musulmaņu kolonisti, pievērsties kristietībai vai mirt.&lt;ref name=&quot;Ramet209&quot; /&gt; Skanderbegs saņēma militāru palīdzību no [[Neapoles karaliste]]s, kas 1452. gadā nosūtīja Ramonu d'Ortafu, kurš tika iecelts par Albānijas vicekarali un kuram tika uzdots uzturēt katolicismu vietējo iedzīvotāju vidū, novēršot islāma izplatīšanos.&lt;ref name=&quot;Marinescu182&quot;&gt;{{Harvnb|Marinescu|1994}}.&lt;/ref&gt; Skanderbega un osmaņu konfliktu laikā dažādās kaujas un sirojumi pamudināja [[Mehmeds II|sultānu Mehmetu II]] uzbūvēt [[Eļbasani]] cietoksni (1466. gadā) zemienē, lai pretotos uzbrukumiem no kalnu cietokšņiem.&lt;ref name=&quot;Inalcik327&quot;&gt;{{Harvnb|Inalcik|1989}}.&lt;/ref&gt; Skanderbega sacelšanās laikā daudzi musulmaņi un [[ebreji]] [[Vļora]]s apgabalā tika nogalināti, un daži aizbēga uz Itāliju vai Stambulu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|title=The Jews of the Ottoman Empire and the Turkish Republic|date=2016|publisher=Springer|isbn=978-1-349-12235-6|page=38|url=https://books.google.com/books?id=Kcy-DAAAQBAJ&amp;q=The+Jews+of+the+Ottoman+Empire+and+the+Turkish+Republic}}&lt;/ref&gt; Pirms un pēc Skanderbega nāves (1468) daļa albāņu aristokrātijas kopā ar nelielu skaitu albāņu emigrēja uz Itālijas dienvidiem, lai izvairītos no osmaņu iekarošanas, un viņu pēcnācēji joprojām dzīvo daudzos ciematos, kurus viņi apmetās.&lt;ref name=&quot;Nasse&quot;&gt;{{Harvnb|Nasse|1964}}&lt;/ref&gt; Vēl viena albāņu sacelšanās pret osmaņu varu notika 1481. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|title=From Zalmoxis to Jan Palach: Studies in East European History|date=1992|publisher=Eastern European Monographs|isbn=978-0-88033-225-5|page=43|url=https://books.google.com/books?id=slVpAAAAMAAJ&amp;q=Albanian+revolts+Ottomans}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Treptow182190&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treptow|first=Kurt W.|year=1991|title=The Ottoman Invasion of Italy and the Albanian Rebellion, 1480-1481|url=https://books.google.com/books?id=9U5pAAAAMAAJ&amp;q=Albanian+|journal=The Ukrainian Quarterly|volume=47|issue=2|pages=182–190|doi=}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:&quot;I_Turchi_respinti_da_Scutari&quot;_Gatteri's_Etching_of_the_Siege_of_Shkodra.jpg|thumb|250x250px|Škodras aplenkums, 1478. gads]]
Pat ilgi pēc Skanderbega krišanas plaši Albānijas lauku reģioni bieži sacēlās pret osmaņu varu, bieži vien ciešot lielus cilvēku upurus, tostarp iznīcinot veselus ciematus.&lt;ref&gt;Zhelyazkova, Antonina, ‘’Albanian identities’’, page 15.&lt;/ref&gt; 1570. gados Eļbasani un Rekā sākās osmaņu valdītāju saskaņoti centieni pievērst vietējos iedzīvotājus islāmam, lai apturētu sacelšanos rašanos, un pēc neveiksmīgas katoļu sacelšanās ziemeļos 1596. gadā starp sekoja virkne bargu soda pasākumu, kas pamudināja pievērsties islāmam. Islamizācijas kulminācija Albānijā notika daudz vēlāk nekā citās islamizētajās vai daļēji islamizētajās teritorijās: vēl 16. gadsimta osmaņu tautas skaitīšanas dati liecināja, ka [[Sandžaks|sandžaki]], kuros dzīvoja albāņi, joprojām bija pārsvarā kristīgi, un musulmaņi lielākajā daļā teritoriju veidoja ne vairāk kā 5%, savukārt šajā periodā musulmaņu īpatsvars jau bija pieaudzis līdz lielām daļām [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ([[Bosnija|Bosnijā]] 46%, [[Hercegovina|Hercegovinā]] 43%, [[Sarajeva|Sarajevā]] 100%), Ziemeļgrieķijā ([[Trikala|Trikalā]] 17,5%), pilsētās [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] ([[Skopje|Skopjē]] un [[Bitola|Bitolā]] abās 75%) un Austrumbulgārijā ([[Silistra|Silistrā]] 72%, [[Čirmena|Čirmenā]] 88%, [[Nikopole (Bulgārija)|Nikopolē]] 22%). Vēlāk, 19. gadsimtā, kad islamizācijas process jau bija apstājies lielākajā daļā Balkānu, tas turpināja progresēt Albānijā, īpaši dienvidos.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Anton Minkov|title=Conversion to Islam in the Balkans|pages=41–42}}&lt;/ref&gt;

Osmaņu impērijas agrīnajā periodā teritorijas, kas veidoja mūsdienu Albāniju, tika reorganizētas administratīvā vienībā ar nosaukumu Arnavidas jeb Arnavudas sandžaks.&lt;ref name=&quot;Norris3637&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Osmaņu impērijas valdīšanas sākumā par mošejām tika pārveidotas tikai ievērojamas baznīcas ar ievērojamu simbolisku nozīmi vai pilsētvides kultūras vērtību.&lt;ref name=&quot;Ergo18&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa agrīno mošeju, kas tika uzceltas Albānijā, galvenokārt tika uzceltas cietokšņos osmaņu garnizoniem, ko dažkārt rīkoja osmaņu sultāni militāro kampaņu laikā šajā apgabalā, piemēram, Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Škodrā, Sarkanā mošeja Berati un citas.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ergo3435&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;

Parasti Osmaņu impērijas laikā kristieši principā tika pieciesti, taču viņi tika arī diskriminēti, padarot viņus par otrās šķiras pilsoņiem ar augstākiem nodokļiem un dažādiem juridiskiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu vest musulmaņus uz tiesu, turēt zirgus, ieročus vai turēt mājas ar skatu uz musulmaņu mājām. Lai gan Osmaņu impērijas varas iestādes hroniski ar aizdomām izturējās pret katolicismu, tās lielā mērā ļāva netraucēti darboties pareizticīgo baznīcai, izņemot atsevišķus periodus, kad baznīca tika apspiesta, izraidot bīskapus un konfiscējot īpašumus un ieņēmumus. Osmaņu impērijas laikā lielākā daļa kristiešu, kā arī lielākā daļa musulmaņu, izmantoja zināmu sinkrētismu, joprojām praktizējot dažādus pagānu rituālus; daudzi no šiem rituāliem ir vislabāk saglabājušies mistisku ordeņu, piemēram, Bektaši ordeņa, vidū.&lt;ref&gt;Vryonis, Spyros. ''Religious Changes and Patterns in the Balkans, 14th-16th centuries''&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Die_rote_Moschee_von_der_Burg_Berat.JPG|alt=Ruined Red Mosque within citadel, Berat.| Sagrautā Sarkanā mošeja citadelē Berati
Attēls:Kruje_Castle_-_minaret_of_a_mosque.JPG|alt=Ruined Fethije Mosque within citadel, Krujë.| Izpostīta Fethijes mošeja citadelē Krujā
Attēls:Shkodër-rozafa-2001.jpg|alt=Ruined Fatih Sultan Mehmet Mosque within Rozafa fortress, Shkodër.| Izpostīta Fatiha Sultāna Mehmeta mošeja Rozafas cietoksnīŠkodrā
&lt;/gallery&gt;

=== Albānijas ziemeļi ===
[[Attēls:Portrait_of_Pope_Clement_XI_Albani_(Vatican_Museums_-_Musei_Vaticani,_Vatican).jpg|left|thumb|182x182px|[[Klements XI|Pāvests Klements XI]] bija pāvests no 1700. līdz 1721. gadam. Dzimis dižciltīgā albāņu ģimenē ar itāļu un albāņu izcelsmi un sasauca ''Kuvendi i Arbënit,'' lai apturētu katoļu iedzīvotāju skaita samazināšanos.]]
Albānijas ziemeļu pilsētu osmaņu iekarošana no venēciešiem notika atsevišķi no sākotnējās Albānijas iekarošanas no vietējiem feodāļiem. Lielākās pilsētas kā [[Ļeža]] krita 1478. gadā, [[Škodra]] 1478.—1479. gadā un [[Duresi]] 1501. gadā, lielākajai daļai to kristīgo iedzīvotāju bēgot.&lt;ref name=&quot;Malcolm12&quot; /&gt; Sešpadsmitā gadsimta laikā šo pilsētu iedzīvotāji galvenokārt kļuva musulmaņi.&lt;ref name=&quot;Malcolm12&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2015}}.&lt;/ref&gt; Ziemeļos islāma izplatība bija lēnāka Romas [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīcas]] pretestības un kalnainā reljefa dēļ, kas 16. gadsimtā veicināja musulmaņu ietekmes ierobežošanu.&lt;ref name=&quot;Ramet209210&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt; Osmaņu iekarošana un Albānijas teritoriālā reorganizācija tomēr ietekmēja katoļu baznīcu, jo baznīcas struktūras tika iznīcinātas.&lt;ref name=&quot;Ergo8&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Tiek ziņots, ka 16. gadsimtā Škodras sandžakā musulmaņu iedzīvotāju skaits bija 4,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt Dukaģini (tolaik mazapdzīvotā rajonā) — 0% un [[Prizrena|Prizrenā]] — 1,9%.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt;

Septiņpadsmitā gadsimta katoļu albāņu sacelšanās, bieži vien izmantojot izdevības impērijas karos ar katoļu lielvarām [[Venēcijas Republika|Venēciju]] un [[Austrijas Impērija|Austriju,]] izraisīja bargas represijas pret katoļu albāņiem, kas bija sacēlušies, kas pastiprināja pievēršanos islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt; 1594. gadā pāvests kūdīja uz neveiksmīgu sacelšanos starp katoļu albāņiem ziemeļos, solot palīdzību no [[Spānija]]s. Tomēr palīdzība netika sniegta, un, kad 1596. gadā sacelšanās tika apspiesta, Osmaņu impērija veica represijas un spēcīgu spiedienu pievērsties islāmam, lai sodītu nemierniekus. Straujš kritums notika 1630.—1670. gados, piemēram, kad Ļežas diecēzē katoļu skaits samazinājās par 50%, savukārt Pultas diecēzē katoļu skaits samazinājās no 20 000 līdz 4045, lielākajai daļai pievēršoties islāmam un dažiem — pareizticībai.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}.&lt;/ref&gt;

[[Lielais turku karš|Lielā Austrijas-Turcijas kara]] laikā albāņu katoļu līderi Pjetars Bogdani un Toma Raspasani apvienoja [[Kosova]]s albāņu katoļus un musulmaņus atbalstam Austrijai. Pēc kara, kad Kosova tā arī nekļuva par daļu no [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijas]], sekoja skarbas represijas. Liels skaits katoļu albāņu&lt;ref name=&quot;Raspasani&quot; /&gt; aizbēga uz ziemeļiem, kur daudzi &quot;nomira, daži no bada, citi no slimībām&quot; [[Budapešta]]s apkārtnē.&lt;ref name=&quot;Raspasani&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Malcolm|first=Noel|title=Kosovo: a short history|url=https://books.google.com/books?id=GGQ_AQAAIAAJ&amp;q=Toma+Raspasani|year=1998|publisher=Macmillan|isbn=978-0-333-66612-8|page=162}}&lt;/ref&gt; Pēc serbu bēgšanas [[Peja|Ipekas]] (albāņu Pejas, serbu Pečas) pašā piespieda katoļu albāņus ziemeļos pārcelties uz kara iztukšotajiem Dienvidserbijas līdzenumiem un piespieda viņus tur pievērsties islāmam.&lt;ref&gt;Pahumi, Nevila (2007). &quot;The Consolidation of Albanian Nationalism&quot;. Page 18&lt;/ref&gt;

Ziemeļalbānijas kopienās katoļu pievēršanās ticībai ietvēra vīriešu ārēju islāma pieņemšanu, bieži vien, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un cita sociālā spiediena, kas Osmaņu sistēmā bija vērsts pret vīriešiem, kamēr mājsaimniecības sievietes palika kristietes.&lt;ref name=&quot;Doja60&quot; /&gt; Pievērstie musulmaņu vīrieši meklēja kristīgas sievas, lai saglabātu zināmu katolicisma pakāpi mājsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;Doja60&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2008}}.&lt;/ref&gt; 1703. gadā pāvests [[Klements XI]], pats būdams albāņu izcelsmes, sasauca vietējo katoļu bīskapu sinodi, kas apsprieda pievēršanās islāmam apturēšanu, un vienojās arī liegt komūniju kriptokatoļiem Albānijā, kuri ārēji sludināja islāmu.&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Frazee&quot;&gt;{{Harvnb|Frazee|2006}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņi saglabāja kriptokristīgu kultūru, un tos sauca par &quot;laramāniem&quot;. Albānijas ziemeļos konflikts ar [[slāvi]]em kļuva par papildu faktoru, lai pievērstos islāmam.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot;&gt;{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.&lt;/ref&gt; Musulmaņu ticības pieņemšana ļāva ziemeļalbāņiem kļūt par sabiedrotajiem ar osmaņu varu, būt līdzvērtīgiem impērijas sistēmā un iegūt drošību pret kaimiņos esošajiem pareizticīgajiem slāviem.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot; /&gt;

Dažos apgabalos, kas atrodas blakus Albānijas ziemeļaustrumiem, islāms ātrāk kļuva par vairākuma ticību: piemēram, oficiālā osmaņu statistika par [[Tetova]]s Nahiju [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] (kurā bija jaukti albāņu, slāvu [[Maķedonieši|maķedoniešu]] un [[Turki|turku]] iedzīvotāji) liecina, ka musulmaņu ģimeņu skaits pirmo reizi pārsniedza kristiešu ģimeņu skaitu jau 1545. gadā, kad musulmaņu ģimeņu bija 2 reizes vairāk nekā kristiešu ģimeņu, un 38 no musulmaņu ģimenēm nesen bija pievērstas no kristietības,&lt;ref name=&quot;wallaby.vu.edu.au&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf|title=Archived copy|access-date=2009-11-05|archive-date=2009-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20090108131821/http://wallaby.vu.edu.au/adt-VVUT/uploads/approved/adt-VVUT20060426.160820/public/02ch1.pdf}}&lt;/ref&gt; savukārt Opojā [[Kosova|Kosovā]] netālu no Prizrenas musulmaņi 1591. gadā bija vairākumā.&lt;ref&gt;TKGM, TD № 55 (412), (Defter sandžaka Prizren iz 1591. godine).&lt;/ref&gt;

=== Centrālā Albānija ===
[[Attēls:LEAD_MOSQUE_IN_DOWNTOWN_BERAT,_ALBANIA.jpg|thumb|220x220px|16. gadsimtā celtā Svina mošeja Beratā]]
Albānijas centrālā daļa, kas sastāvēja no līdzenumiem starp Albānijas ziemeļiem un dienvidiem, bija mezgls uz senā Via Egnatia ceļa, kas veicināja tiešu Osmaņu impērijas administratīvo kontroli un musulmaņu reliģisko ietekmi.&lt;ref name=&quot;Pistrick78&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt; Tādējādi lielākās daļas Albānijas centrālās daļas pievēršanās islāmam lielā mērā tiek skaidrota ar ģeogrāfijas lomu reģiona sociāli politiskajā un ekonomiskajā liktenī.&lt;ref name=&quot;Pistrick78&quot;&gt;{{Harvnb|Pistrick|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot; /&gt;

Osmaņu oficiālā pareizticīgo baznīcas atzīšana noveda pie tā, ka pareizticīgie iedzīvotāji tika pieciesti līdz 18. gadsimta beigām, un baznīcas institūciju tradicionālisms palēnināja albāņu islamizēšanās procesu.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot;&gt;{{Harvnb|Ramet|1998}}. &quot;The Ottoman conquest between the end of the fourteenth century and the mid-fifteenth century introduced a third religion — Islam — but the Turks did not at first use force in its expansion, and it was only in the 1600s that large-scale conversion to Islam began — chiefly, at first, among Albanian Catholics.&quot;; p.204.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ergo26&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Albānijas centrālās un dienvidaustrumu daļas pareizticīgie iedzīvotāji atradās Ohridas pareizticīgo arhibīskapijas baznīcas jurisdikcijā, savukārt Albānijas dienvidrietumi atradās [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] pakļautībā caur [[Joannina]]s metropoliju.&lt;ref name=&quot;Ergo37&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis7981&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Atšķirības starp Albānijas centrālās daļas kristīgajiem albāņiem un Ohridas arhibīskapiem noveda pie pievēršanās [[Bektaši|bektašu]] islāmam, kura mazākais uzsvars uz rituālu ievērošanu padarīja to albāņiem pievilcīgāku nekā islāma pamatvirzienus.&lt;ref name=&quot;Winnifrith107&quot;&gt;{{Harvnb|Winnifrith|2002}}.&lt;/ref&gt;

16. gadsimta sākumā albāņu pilsētas [[Ģirokastra]], Kanina, Delvina, [[Vļora]], [[Korča]], Kelcira, Permeti un [[Berati]] joprojām bija kristīgas, un līdz 16. gadsimta beigām Vlora, Permeti un Himara saglabāja šo statusu, savukārt Ģirokastra kļuva arvien musulmaņticīgāka.&lt;ref name=&quot;Ergo37&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis84&quot; /&gt; 16. gadsimta sākumā Eļbasani sandžakā, kā ziņots, bija 5,5% musulmaņu iedzīvotāju, kas bija vairāk nekā jebkurā citā albāņu apdzīvotā sandžakā.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt; 1570. gadā Osmaņu varas iestādes sāka saskaņotus centienus pievērst ticībai Eļbasani un Rekas nemierīgos kristiešu iedzīvotājus. Kāds grieķu ceļotājs ziņoja, ka Duresi apkārtnē islamizācijas dēļ vairs nav atlicis pareizticīgo kristiešu.&lt;ref name=&quot;Giakoumis84&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}. On Durres: &quot;At the end of the 16th century, conversion to Islam had so much penetrated into central Albania, that a Greek traveller in Durrës in 1580 reported that ―in the region of Durrës there are no Greeks‖ (that is, Orthodox Christians)&quot;&lt;/ref&gt; 16. gadsimtā pievēršanās islāmam Albānijas pilsētās kopumā bija lēna, jo aptuveni tikai 38% pilsētu iedzīvotāju bija kļuvuši musulmaņi.&lt;ref name=&quot;Ergo38&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Sākot ar 1670. gadu, Berati kļuva galvenokārt musulmaņu pilsēta, un pievēršanās islāmam daļēji tika skaidrota ar kristīgo priesteru trūkumu, kas spētu sniegt reliģisko kalpošanu.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;

=== Dienvidalbānija ===
16. gadsimtā Vloras sandžakā musulmaņu bija 1,8%, bet Ohridas sandžakā — 1,9%.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt; Tomēr galvenokārt 18. gadsimta beigās pareizticīgie albāņi lielā skaitā pievērsās islāmam, galvenokārt pateicoties tā laika Krievijas un Turcijas kariem un tādiem notikumiem kā Krievijas izraisītā Orlova sacelšanās (1770. gadā), kas lika osmaņiem uzskatīt pareizticīgos iedzīvotājus par [[Krievijas Impērija|Krievijas]] sabiedrotajiem.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956321323&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Vickers16&quot; /&gt; Tā kā daži pareizticīgie albāņi sacēlās pret Osmaņu impēriju, [[Porta]] reaģēja, piespiedu kārtā pievēršot dažus pareizticīgos albāņus islāmam un piedāvājot vairāk ekonomisku stimulu pievēršanai ticībai.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Vickers16&quot;&gt;{{Harvnb|Vickers|2011}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot;&gt;{{Harvnb|Koti|2010}}.&lt;/ref&gt; Līdz 1798. gadam [[Ali pašā]], daļēji neatkarīgais Janinas pašalika valdnieks, sarīkoja slaktiņu piekrastes pareizticīgo albāņu ciematos Šenvasilā un Nivicā-Bubarā, kas izraisīja vēl vienu ievērojamu vilni ar atlikušo pareizticīgo albāņu pievēršanos islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956321323&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā Albānija kopumā un jo īpaši Albānijas dienvidi bija viens no tikai diviem reģioniem Osmaņu Balkānos (otrs bija [[Dobrudža]]), kurā joprojām bija vērojama plaša konvertēšanās no kristietības uz islāmu.&lt;ref name=&quot;MinkovDemographics&quot; /&gt;

Šajā laikā atsevišķos apgabalos notika konflikti starp nesen ticībai pievērstajiem musulmaņu albāņiem un pareizticīgajiem albāņiem. Piemēri ir Boršas piekrastes ciematu uzbrukums Pikerasai 1744. gadā, liekot dažiem bēgt uz ārzemēm, piemēram, uz tādām vietām kā Itālijas dienvidi.&lt;ref name=&quot;Kallivretakis233&quot;&gt;{{Harvnb|Kallivretakis|2003}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond30&quot; /&gt; Citas teritorijas, piemēram, 36 ciemati uz ziemeļiem no Pogoni apgabala, tika pievērsti islāmam 1760. gadā, pēc kā uzbrukums pareizticīgo kristiešu ciemiem Kolonjā, Leskovikā un Permeti atstāja daudzas vietas izlaupītas un izpostītas.&lt;ref name=&quot;Hammond30&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1967}}.&lt;/ref&gt; Līdz astoņpadsmitā gadsimta beigām osmaņu valdības kontroles vājināšanās ļāva vietējiem bandītiem un musulmaņu albāņu bandām uzbrukt [[Aromūni|aromūnu]], grieķu un pareizticīgo albāņu apmetnēm, kas atradās gan mūsdienu Albānijas teritorijā, gan ārpus tās.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot;&gt;{{Harvnb|Anscombe|2006}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot; /&gt; Albānijā šo sirojumu rezultātā tika iznīcinātas daudzas pilsētiņas un ciemi, divas no lielākajām bija Vitkuka, galvenokārt pareizticīgo albāņu centrs, un Moskopole, galvenokārt aromūnu centrs, abās ar grieķu literāro, izglītības un reliģisko kultūru.&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot; /&gt; Šie notikumi pamudināja dažus aromūnus un pareizticīgos albāņus migrēt uz tādām vietām kā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonija]] un [[Trāķija]].&lt;ref name=&quot;Ramet203&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Koti1617&quot;&gt;{{Harvnb|Koti|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond197662&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1976}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Koukoudis2003&quot;&gt;{{Harvnb|Koukoudis|2003}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jorgaqi3839&quot;&gt;{{Harvnb|Jorgaqi|2005}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Winnifrith109&quot;&gt;{{Harvnb|Winnifrith|2002}}&lt;/ref&gt;

Daži pareizticīgie, kas pazīstami kā neomocekļi, mēģināja apturēt pievēršanos islāmam pareizticīgo albāņu vidū un par to tika sodīti ar nāvi.&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Starp viņiem ievērojams bija Kosmass no Aitolijas (miris 1779. gadā), grieķu mūks un misionārs, kurš ceļoja un sludināja līdz pat [[Kruja]]i un atvēra daudzas grieķu skolas, pirms tika apsūdzēts un sodīts ar nāvi kā iespējams krievu aģents.&lt;ref name=&quot;Elsie5960&quot; /&gt; Kosmass atbalstīja grieķu izglītību un grieķu valodas izplatīšanu analfabētu kristiešu, kas nerunā grieķu valodā, vidū, lai viņi varētu saprast Svētos Rakstus un liturģiju un tādējādi saglabāt pareizticību, savukārt viņa garīgais vēstījums mūsdienās tiek cienīts pareizticīgo albāņu vidū.&lt;ref name=&quot;Elsie5960&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2001}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie200048&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2000}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Mackridge5859&quot;&gt;{{Harvnb|Mackridge|2009}}.&lt;/ref&gt;

=== Citi konversijas faktori ===
[[Attēls:Jean-Leon-Gerome-Prayer-In-The-House-Of-An-Arnaut-Chief.jpg|thumb|270x270px|Žana Leona Žeroma glezna &quot;Lūdzēji arnautu priekšnieka namā&quot; (1857)]]
Citur pievēršanās islāmam, piemēram, Laberijas reģionā, notika baznīcas jautājumu dēļ, kad, piemēram, bada laikā vietējais bīskaps atteicās atļaut pārtraukumu gavēnī, lai lietotu pienu, piedraudot ar [[Elle|elli]].&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot; /&gt; Pievēršanās islāmam tika veikta arī ekonomisku iemeslu dēļ, kas piedāvāja izeju no lieliem nodokļiem, piemēram, [[džizja]]s jeb neticīgo nodokļa un citiem smagiem osmaņu pasākumiem, kas tika uzlikti kristiešiem, vienlaikus paverot iespējas musulmaņiem, piemēram, bagātības uzkrāšanai.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris4748&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Konfliktu laikā starp musulmaņiem un kristiešiem vietējās intereses, piemēram, ģimenes aizsardzība, dominēja pār sadursmēm, liekot osmaņiem liegt musulmaņu albāņiem nēsāt ieročus, jo kristiešu albāņi bieži pievērsās islāmam, lai iegūtu tiesības uz ieročiem, un pēc tam tos izmantoja pret osmaņiem.&lt;ref name=&quot;Myhill232&quot;&gt;{{Harvnb|Myhill|2006}}.&lt;/ref&gt; Citi vairāki faktori, kas veicināja pievēršanos islāmam, bija baznīcas nabadzība, analfabēti garīdznieki, garīdznieku trūkums dažos apgabalos un ceremonijas citās valodās, nevis albāņu.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8687&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Turklāt Duresi un Albānijas dienvidu bīskapiju atkarība no nīkuļojošās Ohridas arhibīskapijas, daļēji [[simonija]]s dēļ, vājināja pareizticīgo albāņu spēju pretoties pievēršanās islāmam.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi1956316318320&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1956}}.&lt;/ref&gt;

[[Kriptokristietība]] jeb slepena kristietības saglabāšana bija nereta tādos reģionos kā Špata to iedzīvotāju vidū, kuri nesen bija pievērsušies no kristīgā katolicisma un pareizticības islāmam.&lt;ref name=&quot;Ramet210&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Skendi235242&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967b}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Pistrick7981&quot;&gt;{{Harvnb|Pistrick|2013}}.&lt;/ref&gt; Gorā, pierobežas reģionā, kas atrodas starp mūsdienu Albānijas ziemeļaustrumiem un Kosovas dienvidiem, bija slāvu pareizticīgo iedzīvotāji, kas pievērsās islāmam astoņpadsmitā gadsimta otrajā pusē Pečas serbu patriarhāta likvidēšanas (1766) un sekojošo nestabilo baznīcas struktūru dēļ.&lt;ref name=&quot;Duijzings16&quot;&gt;{{Harvnb|Duijzings|2000}}.&lt;/ref&gt; Ap piecpadsmito gadsimtu Albānijā ieradās [[čigāni]], un tie, kas bija musulmaņi, kļuva par vietējās musulmaņu sabiedrības daļu.&lt;ref name=&quot;DeSotoBeddiesGedeshi7&quot;&gt;{{Harvnb|De Soto|Beddies|Gedeshi|2005}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Crowe196&quot;&gt;{{Harvnb|Crowe|1996}}.&lt;/ref&gt;

=== Musulmaņu albāņi un plašākā Osmaņu pasaule ===
 
Islāms bija cieši saistīts ar valsti, kas padarīja Osmaņu impēriju par islāmisku iekārtu, kurā reliģiskās tiesības sakrita ar valsts tiesībām, kur tikai musulmaņiem bija pilnas pilsoniskās tiesības, bet etniskā vai nacionālā piederība netika ņemta vērā.&lt;ref name=&quot;Jordan1582&quot;&gt;{{Harvnb|Jordan|2015}}.&lt;/ref&gt; Līdz 17. gadsimta beigām centrālajā un dienvidu daļā pilsētu centri lielā mērā bija pieņēmuši augošās musulmaņu albāņu elites reliģiju. Mošeju celtniecība Albānijā ievērojami palielinājās, sākot no 17. gadsimta, kad paradījās liels skaits musulmaņu albāņu.&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079&quot; /&gt; Albānijas vecā aristokrātiskā valdošā šķira bija spiesta pievērsties islāmam, lai saglabātu savas zemes.&lt;ref name=&quot;Stavrianos498&quot;&gt;{{Harvnb|Stavrianos|2000}}.&lt;/ref&gt; Līdz 18. gadsimtam bija parādījusies vietējo aristokrātisko albāņu musulmaņu ievērojamu personu šķira.&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079&quot;&gt;{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.&lt;/ref&gt; Šīs šķiras pastāvēšana kā [[pašā]]m un [[Bejs|bejiem]] šajā periodā, militārais darbs kā karavīriem un algotņiem, kā arī iespēja pievienoties musulmaņu garīdzniecībai, spēlēja arvien nozīmīgāku lomu Osmaņu politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, kas kļuva par pievilcīgu karjeras iespēju daudziem albāņiem.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hammond217&quot;&gt;{{Harvnb|Hammond|1967}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot;&gt;{{Harvnb|Babuna|2004}}.&lt;/ref&gt; Atkarībā no savas lomas šie cilvēki musulmaņu albāņu sabiedrībā ieguva cienījamu stāvokli, jo veica administratīvus uzdevumus un uzturēja drošību pilsētu teritorijās, un dažreiz impērija viņus apbalvoja ar augstām pakāpēm un amatiem.&lt;ref name=&quot;Nurja197198&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt; Albāņi bija ievērojamā skaitā pārstāvēti arī Osmaņu impērijas galmā.&lt;ref name=&quot;Ergo23&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt; Tomēr līdzās kristiešiem daudzi musulmaņu albāņi bija nabadzīgi un daļēji dzimtcilvēki, kas strādāja uz topošās osmaņu albāņu elites zemes īpašnieku zemes, bet citi atrada darbu amatniecībā un citur.&lt;ref name=&quot;Lederer333334&quot;&gt;{{Harvnb|Lederer|1994}}.&lt;/ref&gt;

Osmaņu gubernatori un feodālā sabiedrība veicināja un aizsargāja sunnītu islāmu, kā rezultātā tika atbalstīti un izplatīti [[Derviši|dervišu]] [[Sūfisms|sūfiju ordeņi]], kas Balkānu reģionā tika uzskatīti par ortodoksālākiem nekā impērijas austrumos.&lt;ref name=&quot;Norris101&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Visizplatītākie no tiem bija [[Bektaši|Bektašu ordenis]], kas tika uzskatīts par [[Sunnītu islāms|sunnītiem]], pateicoties kopīgajām juridiskajām tradīcijām, lai gan parastie musulmaņi tos uzskatīja par [[Šiītu islāms|šiītiem]] tādu ezotērisku prakšu dēļ kā [[Alī ibn Abī Tālibs|Ali]], [[Hasans ibn Alī|Hasana]], [[Huseins ibn Alī|Huseina]] un citu šiītiem ievērojamu musulmaņu personību godināšana.&lt;ref name=&quot;BlumiKrasniqi480482&quot;&gt;{{Harvnb|Blumi|Krasniqi|2014}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Doja9193100102&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt;

Albāņu iedzīvotāji daļēji sāka pievērsties [[Islāms|islāmam]], izmantojot bektašisma mācību, lai iegūtu priekšrocības Osmaņu tirdzniecības tīklos, birokrātijā un armijā.&lt;ref name=&quot;Doja8687&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņi kļuva par daļu no impērijas valdošās šķiras un ieguva augstu stāvokli, kur viņu ietekme galu galā pārsniedza [[Bosnieši|bosniešu]] ietekmi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shaw|first=Stanford J.|last2=Shaw|first2=Ezel Kural|title=History of the Ottoman Empire and Modern Turkey: Volume 1, Empire of the Gazis: The Rise and Decline of the Ottoman Empire 1280-1808|date=1976|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-29163-7|page=69|url=https://books.google.com/books?id=E9-YfgVZDBkC&amp;pg=PA69}}&lt;/ref&gt; Daudzi albāņu bērni tika savervēti osmaņu [[Devširme|devširmēs]] un [[Janičāri|janičāros]], un 42 [[Osmaņu impērija]]s [[Lielvezīrs|lielvezīri]] bija albāņu izcelsmes. Viens no viņiem bija [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī no Ēģiptes]]. Šajos militārā dienesta un administratoru amatos musulmaņu albāņu attiecības ar osmaņiem bija balstītas uz sadarbību un abpusēju labumu.&lt;ref name=&quot;Malcolm82&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2002}}.&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Vlora_090.jpg|alt=Muradie Mosque in Vlorë.| Muradie mošeja Vļorā.
Attēls:Elbasan_-_Naziresha_Mosque_(by_Pudelek).JPG|alt=Naziresha Mosque in Elbasan.| Nazirešas mošeja Eļbasani.
Attēls:A_mosque_in_Krujë.JPG|alt=Bazaar Mosque in Krujë.| Bazāra mošeja Krujā.
Attēls:Peqin_Mosque.jpg|alt=Clock Mosque in Peqin.| Pulksteņa mošeja Pekinā.
Attēls:Xhamia_e_Fatihut.jpg|alt=Fatih Mosque in Durrës.| Fatīha mošeja Duresi pilsētā.
&lt;/gallery&gt;

=== Musulmaņu konfesijas un sektas ===
Papildus tiem, kas saistīti ar [[Sunnītu islāms|sunnītu]] islāmu, Albānijas musulmaņi Osmaņu impērijas periodā piederēja vairākiem sūfiju ordeņiem.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Kadiri ordenis izplatījās 17. gadsimta pilsētu teritorijās un bija saistīts ar pilsētu strādnieku ģildēm, savukārt 18. gadsimtā kadiri bija izplatījušies Albānijas centrālajā daļā un jo īpaši kalnainajā Dibera reģionā.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Kadiri deva ieguldījumu ekonomiskajā un Dibera apgabalā arī sociāli politiskajā vidē, kurā tie atradās.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot; /&gt; Halveti ordenis, kas konkurēja ar bektašiem par piekritējiem, darbojās Albānijas dienvidos un ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;Clayer3336&quot;&gt;{{Harvnb|Clayer|2007}}.&lt;/ref&gt; Citi sūfiju ordeņi bija rufaji, melami un vēl daži. Visizcilākie no tiem Albānijā bija un joprojām ir bektaši, mistisks dervišu ordenis, kas piederēja šiītu islāmam un ieradās Albānijā 15. gadsimtā, [[Janičāri|janičāru]] atvests.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt; Bektašisma izplatība albāņu iedzīvotāju vidū notika 18. un galvenokārt 19. gadsimta sākumā, īpaši Ali pašā, kurš, domājams, pats bija bektašs, Janinas valdījumā.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Doja9498&quot;&gt;{{Harvnb|Doja|2006}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gawrych2122&quot;&gt;{{Harvnb|Gawrych|2006}}.&lt;/ref&gt; Ieradās sūfiju derviši no tālām vietām, piemēram, [[Horasāna]]s un [[Anatolija]]s, pievērsās ticībai, ieguva mācekļus, un laika gaitā tika izveidots tīkls ar centriem Skraparas un Devolas reģionos.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt; Dažas no ievērojamākajām sūfiju grupām Albānijā atradās apmetnēs kā Ģirokastrā, Melčanā, Krujā un Frašerā.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot; /&gt; Līdz 20. gadsimta sākumam bektašu ordeņa albāņi veidoja ievērojamu skaitu dervišu ārpus Balkāniem, pat sūfiju svētā Hadži Bektaša kopienās (tekēs) Anatolijā un [[Ēģipte|Ēģiptē]].&lt;ref name=&quot;Norris212218&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck97&quot;&gt;{{Harvnb|Hasluck|1913}}.&lt;/ref&gt; Sūfiju ordeņi, jo īpaši bektaši, saistīja kristīgos svētos un viņu vietējās svētnīcas ar sufiju svētajiem ļaudīm, radot reliģiskās ievērošanas un klātbūtnes sintēzi un sinkrētismu.&lt;ref name=&quot;Norris123137155160&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck106119&quot; /&gt; Albāņu islāmpievērstajiem bektašisms ar tā plašākām reliģiskajām brīvībām un sinkrētismu dažkārt tika uzskatīts par pievilcīgāku iespēju nekā sunnītu islāms.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Babuna290291&quot;&gt;{{Harvnb|Babuna|2004}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hasluck106119&quot;&gt;{{Harvnb|Hasluck|1913}}.&lt;/ref&gt; No otras puses, konservatīvie musulmaņi bektašu sektu uzskata par ķecerīgu.&lt;ref name=&quot;Giakoumis8991&quot;&gt;{{Harvnb|Giakoumis|2010}}.&lt;/ref&gt; Tradicionāli bektaši ievērojamā skaitā ir sastopami Albānijas dienvidos un mazākā mērā Albānijas centrālajā daļā, savukārt pārējie musulmaņu iedzīvotāju pieder sunnītu islāmam.&lt;ref name=&quot;Skendi1013&quot;&gt;{{Harvnb|Skendi|1967a}}.&lt;/ref&gt;&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
Attēls:Halveti_Teqe_Berat.jpg|alt=Teqe in Berat of the Sufi Halveti order (built 1782).| Teke Berati, piederīga Halveti ordenim (celta 1782. gadā)
Attēls:Inscription_on_the_Halveti-Tekke_in_Berat.jpg|alt=Arabic script inscription above door at Halveti teqe, Berat.| Arābu uzraksts virs durvīm Halveti tekē Berati
Attēls:Teqe_of_Frashër_-_Mapillary_(xBfC8aYNkqSGJl5Wg2Avng).jpg|alt=Bektashi Teqe in Frashër.| Bektašu teke Frašerā .
Attēls:Teqeja_e_Melanit.jpg|alt=Melani teqe of the Bektashi in Gjirokastër.| Melani bektašu teke Ģirokastrā.
Attēls:Pamje_e_jashtme_nga_Teqeja_e_Dollmes,_Kruje.JPG|alt=Dollma Teqe in Krujë.| Doļmas teke Krujā.
Attēls:Inside_Teqja_e_Dollmës.jpg|alt=Interior of Dollma teqe with Sufi saints tombs in background, Krujë.| Doļmas tekes interjers ar sūfiju svēto kapenēm fonā.
&lt;/gallery&gt;

=== Sociālās un kultūras pārmaiņas ===
[[Attēls:Xhamia_e_Iljaz_Bej_Mirahorit,_Korce.jpg|left|thumb|178x178px|Mirahori mošeja Korčā]]
Osmaņu iekarošana ienesa arī sociālas, kultūras un lingvistiskas pārmaiņas albāņu valodā runājošajā pasaulē. Sākot ar piecpadsmito gadsimtu, albāņu valodā ienāca vārdi no osmaņu turku valodas.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot; /&gt; Dzejnieku un citu musulmaņu albāņu autoru kopums rakstīja osmaņu turku, arābu, persiešu vai albāņu valodā arābu rakstībā, aptverot prozu, dzeju, reflektīvus darbus par reliģiju un sociāli politisko situāciju utt.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie289305&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|1992}}.&lt;/ref&gt; Papildus Eļbasani, kas bija dibināta 1466. gadā ap cietoksni, arī Albānijas pilsētas piedzīvoja pārmaiņas, pārņemot osmaņu arhitektūras un kultūras elementus.&lt;ref name=&quot;Ergo3435&quot;&gt;{{Harvnb|Ergo|2010}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nurja193&quot; /&gt; Daži ciemi, kuros musulmaņu albāņu elite būvēja ar reliģiju, izglītību un sociāliem mērķiem saistītas ēkas, piemēram, mošejas un medreses, kļuva par jauniem pilsētu centriem, piemēram, [[Korča|Korčā]], [[Tirāna|Tirānā]] un [[Kavaja|Kavajā]].&lt;ref name=&quot;Nurja193&quot;&gt;{{Harvnb|Nurja|2012}}.&lt;/ref&gt; Tikmēr vecāki pilsētu centri, piemēram, Berati, ieguva mošejas, [[Turku pirts|hamamus]] (turku pirtis), medreses (musulmaņu reliģiskās skolas), kafejnīcas, tekes un kļuva pazīstamas ar dzejniekiem, māksliniekiem un zinātniskām aktivitātēm.&lt;ref name=&quot;Norris6181&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt; Atšķirībā no Kosovas vai Maķedonijas, Albānijas Osmaņu musulmaņu mantojuma arhitektoniskā vērtība bija pieticīgāka, ievērojamākās celtnes ir Mirahori mošeja Korčē (celta 1495.—1496. gadā), Murada Beja mošeja Krujā (1533.—1534. gadā), Svina mošeja Škodrā (1773.—1774. gadā), [[Ethema Beja mošeja]] Tirānā (uzsākta 1791.—1794. gadā; pabeigta 1820.—1821. gadā) un dažas citas.&lt;ref name=&quot;Norris56&quot;&gt;{{Harvnb|Norris|1993}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ManahasaKolay7079b&quot;&gt;{{Harvnb|Manahasa|Kolay|2015}}.&lt;/ref&gt;

Albāņu pāriešana no kristietības uz islāmu iezīmēja arī pāreju no kristiešu (''ruma'', t.i. &quot;romiešu&quot;) uz musulmaņu konfesionālajām kopienām Osmaņu impērijas sistēmas [[Millets|milletu]] ietvaros, kas kolektīvi sadalīja un pārvaldīja tautas atbilstoši to reliģijai.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot; /&gt; Osmaņi tomēr apzinājās musulmaņu albāņu esamību un plaši lietoja tādus terminus kā arnavuds/arnauts kā etnisko marķieri, lai novērstu reliģiskās terminoloģijas trūkumus cilvēku identificēšanai Osmaņu valsts ierakstos.&lt;ref name=&quot;Anscombe88107&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Anscombe2006b&quot; /&gt; Osmaņu turku valodā valsti sauca par Arnavudluku.&lt;ref name=&quot;Anscombe2006b&quot;&gt;{{Harvnb|Anscombe|2006b}}&lt;/ref&gt; Arī jauna un vispārināta albāņu reakcija, kuras pamatā bija etniskā un lingvistiskā apziņa, uz šo jauno un atšķirīgo Osmaņu pasauli, kas veidojās ap viņiem, bija etnonīma maiņa.&lt;ref name=&quot;Lloshi277&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Misha35&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; Etniskais demonīms ''Shqiptarë'', kas atvasināts no latīņu valodas un apzīmē skaidru runu un verbālu sapratni, laikā no 17. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam albāņu runātāju vidū pakāpeniski aizstāja veco ''Arbëresh/Arbënesh'' .&lt;ref name=&quot;Lloshi277&quot;&gt;{{Harvnb|Lloshi|1999}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==

=== Albānijas sabiedrības mūsdienu uzskati par Albānijas islamizāciju ===
[[Attēls:Et'hem_Bey_Mosque_Tirana_2.JPG|thumb|202x202px|Minbars bagātīgi dekorētajā [[Ethema Beja mošeja]]s interjerā Tirānā.]]
Islāms un osmaņu mantojums ir bijis biežs sarunu temats arī plašākā albāņu sabiedrībā. Daudzi albāņi islāmu un Osmaņu impēriju uzskata par [[Džihāds|džihāda]]'','' antikristīgās vardarbības un pārturkošanas rezultātu, un šajos diskursos Albānijas sociālpolitiskās problēmas tiek piedēvētas šī mantojuma rezultātam.&lt;ref name=&quot;Endresen4748&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2011}}.&lt;/ref&gt; Daži musulmaņu kopienas locekļi, redzot noniecinājumu osmaņu pagātnei, uz šiem uzskatiem ir reaģējuši, uztverot kā aizspriedumus pret islāmu.&lt;ref name=&quot;Endresen4748&quot; /&gt;

Albāņu intelektuāļu un citu ievērojamu albāņu vidū plašākā Balkānu reģionā ir notikušas diskusijas un dažkārt arī debates par islāmu, tā mantojumu un lomu Albānijā.&lt;ref name=&quot;Brisku181183&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt; Šajās diskursos daži albāņu intelektuāļi, apspriežot islāmu, tā mantojumu un mūsdienu lomu albāņu vidū, ir lietojuši daudzveidīgu orientālisma, rasisma un bioloģisko terminoloģiju.&lt;ref name=&quot;Sulstarova6872&quot;&gt;{{Harvnb|Sulstarova|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ElbasaniRoy465&quot;&gt;{{Harvnb|Elbasani|Roy|2015}}.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ismail_Kadare.jpg|thumb|235x235px|[[Ismails Kadare]]]]
Šajās diskusijās ievērojama bija rakstiska apmaiņa laikrakstu rakstos un grāmatās starp rakstnieku [[Ismails Kadare|Ismailu Kadari]] no Ģirokastras un literatūras kritiķi Redžepu Kjosju, albāni no bijušās Dienvidslāvijas 2000. gadu vidū.&lt;ref name=&quot;Brisku184186&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot;&gt;{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} &quot;Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975).&quot;&lt;/ref&gt; Kadare apgalvoja, ka Albānijas nākotne ir saistīta tikai ar Eiropu, pateicoties tās senajām Eiropas saknēm un kristīgajām tradīcijām, savukārt Kjosja apgalvoja, ka albāņu identitāte ir gan Rietumu (kristīgās), gan Austrumu (islāma) kultūru sajaukums un bieži vien pielāgojama vēsturiskiem kontekstiem.&lt;ref name=&quot;Brisku184186&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot; /&gt; Piro Miša rakstīja, ka albāņu islamizācija 17. un 18. gadsimtā bija &quot;divi no tumšākajiem gadsimtiem Albānijas mūsdienu vēsturē&quot;.&lt;ref name=&quot;Misha35&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; Miša arī apgalvoja, ka šīs pieredzes dēļ &quot;Albāniju vairāk nekā, iespējams, jebkuru citu reģiona valsti, ietekmēja turku-austrumu kultūra&quot;,&lt;ref name=&quot;Misha&quot;&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt; lai gan viņš norāda, ka albāņu musulmaņi bija vienīgā musulmaņu grupa Eiropas Turcijā, kas apvienoja spēkus ar saviem kristīgajiem tautiešiem, lai cīnītos pret valdību Konstantinopolē&quot;.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Misha|2002}}.&lt;/ref&gt;

2005. gadā Lielbritānijā teiktajā runā Albānijas prezidents [[Alfrēds Moisju]] islāmu Albānijā raksturoja kā tādu, kam ir “eiropeiska seja”, jo tas ir “virspusējs” un “ja mazliet iedziļinās katrā albānietī, viņš var atklāt savu kristīgo kodolu”.&lt;ref name=&quot;Brisku187&quot; /&gt; Albānijas Musulmaņu forums no savas puses atbildēja uz šiem un Kadares komentāriem, nosaucot tos par “rasistiskiem”, kas saturot [[Islāmfobija|islamofobiju]] un ir “dziļi aizskaroši”.&lt;ref name=&quot;Brisku187&quot;&gt;{{Harvnb|Brisku|2013}}.&lt;/ref&gt; Sekojot tendencēm, kas aizsākās komunistiskā režīma laikā, postkomunistiskā albāņu politiskā iekārta turpina uztvert islāmu kā osmaņu iebrucēju uzspiestu ticību.&lt;ref name=&quot;Barbullushi158&quot;&gt;{{Harvnb|Barbullushi|2010}}.&lt;/ref&gt; Daži albāņu rakstnieki arī apgalvo, ka albāņu uzticība islāmam bija virspusēja, un šie argumenti ir bijuši populāri pareizticīgo un katoļu albāņu kopienās.&lt;ref name=&quot;Malcolm86&quot;&gt;{{Harvnb|Malcolm|2002}}&lt;/ref&gt; Debatēs par albāņu skolu mācību grāmatām, kuru laikā daži vēsturnieki ir lūguši izņemt aizskarošu saturu par turkiem, daži kristīgo albāņu vēsturnieki iebilda, atsaucoties uz negatīvo pieredzi osmaņu periodā un vēloties, lai Turcija sniegtu kompensāciju par Albānijas sagrābšanu un albāņu islamizāciju.&lt;ref name=&quot;Jazexhi14&quot;&gt;{{Harvnb|Jazexhi|2012}}.&lt;/ref&gt;

=== Reliģisko iestāžu viedokļi par Albānijas islamizāciju ===
Oficiālajām reliģiskajām kristiešu un musulmaņu iestādēm un to garīdzniekiem ir atšķirīgi viedokļi par Osmaņu impērijas periodu un albāņu pievēršanos islāmam. Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā represīvu periodu, kurš izcēlās ar kristiešu diskrimināciju un vardarbību pret tiem,&lt;ref name=&quot;Endresen237&quot; /&gt; savukārt islāms tiek uzskatīts par svešķermeni'','' kas apdraud albāņu tradīcijas un saliedētību.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot; /&gt; Gan katoļu, gan pareizticīgo garīdznieki albāņu pievēršanos islāmam uzskata par albāņu identitātes falsifikāciju, lai gan albāņu musulmaņi tiek interpretēti kā nevainīgi islamizācijas upuri.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot; /&gt; No otras puses, albāņu sunnītu garīdznieki uzskata albāņu pievēršanos islāmam par brīvprātīgu procesu, neatzīstot vai ignorējot reliģiskās pretrunas, kas saistītas ar Osmaņu impērijas laikmetu.&lt;ref name=&quot;Endresen237&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}} &quot;The Muslim leaders advocate the view that the Albanians' embracing of Islam was voluntary. The Christians, conversely, characterise the Ottoman rule as anti-Christian and oppressive.&quot;; pp. 238-239; p. 241. &quot;In Christian narratives, by contrast, Islam represents a foreign element disrupting Albanian unity and tradition.&quot;; pp. 240-241.&lt;/ref&gt; Sūfiju islāms Albānijā interpretē Osmaņu impērijas laikmetu kā sagrozītas islāma formas veicināšanu, kas tika sagrozīta sunnītu Osmaņu valsts sistēmā, kas vajāja sūfijus un citus citādi domājošos.&lt;ref name=&quot;Endresen241242&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}.&lt;/ref&gt; Tomēr kristiešu garīdznieki uzskata musulmaņu albāņus par daļu no plašākas albāņu nācijas, un musulmaņu garīdznieki neizsaka izsmieklu cilvēkiem, kuri Albānijā nekļuva par musulmaņiem.&lt;ref name=&quot;Endresen241&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}&lt;/ref&gt; Kristiešu identitāte Albānijā ir veidojusies, atrodoties minoritātes pozīcijā, dažkārt vēsturiski piedzīvojot diskrimināciju attiecībā pret musulmaņu vairākumu.&lt;ref name=&quot;Endresen250&quot; /&gt; Tikmēr musulmaņu garīdznieki Albānijā uzsver likteņa maiņu, ko nesa Osmaņu impērijas sabrukums līdz ar Balkānu kristiešu politisko iespēju palielināšanu, padarot musulmaņus mūsdienās par reliģisku minoritāti.&lt;ref name=&quot;Endresen250&quot;&gt;{{Harvnb|Endresen|2010}}.&lt;/ref&gt;

=== Albānijas islamizācija zinātniskajā kontekstā ===
Arī mūsdienu zinātniskajā pētniecībā albāņu pievēršanās ticībai un islāma mantojums Albānijā paliek strīdīga tēma. [[Albānijas Tautas Republika|Komunistiskās ēras]] un mūsdienu albāņu zinātnieki ar nacionālistisku skatījumu interpretē osmaņu periodu kā negatīvu un noniecina pievēršanos islāmam, apgalvojot, ka tas albāņiem sociokulturālā un reliģiskā nozīmē nedeva gandrīz nekādu labumu.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt; 1975. gadā Hasans Kaleši apstrīdēja šos galvenokārt negatīvos uzskatus par islāma periodu.&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Kaleši nostāja, ko vēlāk atbalstīja Elsijs un Šmits-Neke,&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot;&gt;{{Harvnb|Schmidt-Neke|2014}} &quot;Hasan Kaleshi who argued that the islamization of the majority of the Albanians saved them from assimilation into Greeks and Slavs (Kaleshi 1975).&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot;&gt;{{Harvnb|Elsie|2005}}.&lt;/ref&gt; bija tāda, ka Osmaņu iekarošana un albāņu pievēršanās islāmam novērsa [[Hellēnisms|hellenizāciju]] un [[Pārslāvošana|pārslāvošanu]], tāpat kā slāvu iebrukumi 6. gadsimtā savukārt apturēja sākušos albāņu priekšteču romanizācijas procesu.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SchmidtNeke15&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Viņš apgalvoja, ka, lai gan milleta sistēmā tika atzīti tikai musulmaņi, daļēja iedzīvotāju islamizācija apturēja asimilācijas procesu, kas notika caur baznīcām un grieķu, latīņu un slāvu muižnieku ietekmi.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Turklāt albāņu islamizācija izraisīja arī Balkānu albāņu apdzīvotās teritorijas paplašināšanos vai nu iedzīvotāju pārvietošanās, vai citu musulmaņu nealbāņu elementu asimilācijas rezultātā osmaņu valdīšanas laikā.&lt;ref name=&quot;Elsie34&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot; /&gt; Kaleši tēzi laika gaitā daži albāņi ir pārveidojuši, apgalvojot, ka albāņi pievērsās islāmam ar mērķi saglabāt savu nacionālo un etnisko identitāti, nevis albāņu identitātes saglabāšanos islamizācijas un Osmaņu valdīšanas rezultātā; to sauc par Kaleši argumenta &quot;inversiju&quot;.&lt;ref name=&quot;Clayer135&quot;&gt;{{Harvnb|Clayer|1997}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

=== Atsaucētās literatūras saraksts ===
* {{cite book|last=Anscombe|first=Frederick|chapter=Albanians and &quot;mountain bandits&quot;|pages=87–113|editor1-last=Anscombe|editor1-first=Frederick|title=The Ottoman Balkans, 1750–1830|year=2006|location=Princeton|publisher=Markus Wiener Publishers|isbn=9781558763838|chapter-url=http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-url=https://web.archive.org/web/20160125223702/http://eprints.bbk.ac.uk/578/1/578|archive-date=2016-01-25}}
* {{cite journal|last=Anscombe|first=Frederick|title=The Ottoman Empire in Recent International Politics - II: The Case of Kosovo|jstor=40109813|journal=The International History Review|volume=28|issue=4|year=2006b|pages=758–793|doi=10.1080/07075332.2006.9641103|s2cid=154724667|url=https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|access-date=2020-04-28|archive-date=2019-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190924173521/https://eprints.bbk.ac.uk/576/1/Binder1.pdf|url-status=dead}}
* {{cite journal|last=Babuna|first=Aydin|title=The Bosnian Muslims and Albanians: Islam and Nationalism|url=https://www.researchgate.net/publication/233460310|journal=Nationalities Papers|volume=32|issue=2|year=2004|pages=287–321|doi=10.1080/0090599042000230250|s2cid=162218149}}
* {{cite book|last=Barbullushi|first=Odeta|chapter=The Politics of ‘Religious Tolerance’ in Post-Communist Albania: Ideology, Security and Euro-Atlantic Integration|pages=140–160|editor1-last=Pace|editor1-first=Michelle|title=Europe, the USA and political Islam: Strategies for engagement|year=2010|publisher=Springer|isbn=9780230298156|chapter-url=https://books.google.com/books?id=va-DDAAAQBAJ&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PA145}}
* {{cite book|last1=Blumi|first1=Isa|last2=Krasniqi|first2=Gëzim|chapter=Albanians’ Islam|pages=475–516|editor1-last=Cesari|editor1-first=Jocelyne|title=The Oxford Handbook of European Islam|year=2014|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|isbn=9780191026409|chapter-url=https://books.google.com/books?id=82PDBAAAQBAJ&amp;q=bektashi+census+2011+disputed&amp;pg=PA480}}
* {{cite book|last=Brisku|first=Adrian|title=Bittersweet Europe: Albanian and Georgian Discourses on Europe, 1878–2008|year=2013|location=New York|publisher=Berghahn Books|url=https://books.google.com/books?id=1TPUAAAAQBAJ&amp;q=Bittersweet+Europe:+Albanian+and+Georgian+Discourses+on+Europe,+1878-2008+Rexhep+Meidani&amp;pg=PA183|isbn=9780857459855}}
* {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Islam, state and society in Post-communist Albania|pages=115–138|editor1-last=Poulton|editor1-first=Hugh|editor2-last=Taji-Farouki|editor2-first=Suha|title=Muslim identity and the Balkan state|year=1997|location=London|publisher=Hurst &amp; Co. Publishers|isbn=9781850652762|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lQqHjwW6XzcC&amp;q=Hasan+Kaleshi&amp;pg=PA135}}
* {{cite book|last=Clayer|first=Nathalie|chapter=Saints and Sufi's in post-Communist Albania|pages=33–42|editor1-last=Kisaichi|editor1-first=Masatoshi|title=Popular Movements and Democratization in the Islamic World|year=2007|location=London|publisher=Routledge|isbn=9781134150618|chapter-url=https://books.google.com/books?id=1zxeWxCAkokC&amp;q=Islam+Albania+communism&amp;pg=PA33}}
* {{cite book|last=Crowe|first=David|title=A history of the Gypsies of Eastern Europe and Russia|year=1996|location=New York|publisher=St Martin's Griffin|url=https://books.google.com/books?id=Me8YDAAAQBAJ&amp;q=A+History+of+the+Gypsies+of+Eastern+Europe+and+Russia+Cygan&amp;pg=PA196|isbn=9781349606719}}
* {{cite book|last1=De Soto|first1=Hermine|last2=Beddies|first2=Sabine|last3=Gedeshi|first3=Ilir|title=Roma and Egyptians in Albania: From social exclusion to social inclusion|year=2005|location=Washington D.C.|publisher=World Bank Publications|url=https://books.google.com/books?id=eLDiHsezD8EC&amp;q=mixed+marriages+Albania&amp;pg=PA16|isbn=9780821361719}}
* {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=A Political History of Bektashism in Albania|url=https://halshs.archives-ouvertes.fr/halshs-00425475/document|journal=Totalitarian Movements and Political Religions|volume=7|issue=1|year=2006|pages=83–107|doi=10.1080/14690760500477919|s2cid=53695233}}
* {{cite journal|last=Doja|first=Albert|title=Instrumental Borders of Gender and Religious Conversion in the Balkans|journal=Religion, State &amp; Society|volume=36|issue=1|year=2008|pages=55–63|doi=10.1080/09637490701809738|citeseerx=10.1.1.366.8652|s2cid=9464280}}
* {{cite book|last=Duijzings|first=Gerlachlus|title=Religion and the politics of identity in Kosovo|year=2000|location=London|publisher=Hurst &amp; Company|url=https://books.google.com/books?id=aJRYkzl5YC4C&amp;q=Islam+Albania+communist+persecution&amp;pg=PA164|isbn=9781850654315}}
* {{cite journal|last1=Elbasani|first1=Arolda|last2=Roy|first2=Olivier|title=Islam in the post-Communist Balkans: Alternative pathways to God|journal=Southeast European and Black Sea Studies|year=2015|volume=15|issue=4|pages=457–471|doi=10.1080/14683857.2015.1050273|s2cid=143368513|url=https://zenodo.org/record/853344}}
* {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian Literature in the Moslem Tradition: Eighteenth and Early Nineteenth Century Albanian Writing in Arabic Script|jstor=1580608|journal=Oriens|volume=33|year=1992|pages=287–306|doi=10.2307/1580608 }}
* {{cite journal|last=Elsie|first=Robert|title=The Christian Saints of Albania|url=http://home.olemiss.edu/~mldyer/balk/article2.html|journal=Balkanistica|volume=13|issue=36|year=2000|pages=35–57}}
* {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=A dictionary of Albanian religion, mythology, and folk culture|year=2001|location=London|publisher=Hurst &amp; Company|url=https://books.google.com/books?id=N_IXHrXIsYkC&amp;q=A+Dictionary+of+Albanian+Religion,+Mythology+and+Folk+Culture+respected&amp;pg=PA126|isbn=9781850655701}}
* {{cite book|last=Elsie|first=Robert|title=Albanian literature: A short history|year=2005|location=London|publisher=I.B. Tauris|isbn=9781845110314}}
* {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=“Do not look to church and mosque”? Albania’s post-Communist clergy on nation and religion|pages=233–258|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&amp;q=%E2%80%9CDo+not+look+to+church+and+mosque%E2%80%9D%3F+Albania%E2%80%99s+post-Communist+clergy+on+nation+and+religion&amp;pg=PA233}}
* {{cite book|last=Endresen|first=Cecilie|chapter=Diverging images of the Ottoman legacy in Albania|pages=37–52|editor1-last=Hartmuth|editor1-first=Maximilian|title=Images of imperial legacy: Modern discourses on the social and cultural impact of Ottoman and Habsburg rule in Southeast Europe|year=2011|location=Berlin|publisher=Lit Verlag|isbn=9783643108500|chapter-url=https://books.google.com/books?id=SY1KtsDAtnMC&amp;q=Images+of+Imperial+Legacy+Shqypni&amp;pg=PA39}}
* {{cite book|last=Ergo|first=Dritan|chapter=Islam in the Albanian lands (XVth-XVIIth Century)|pages=13–52|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://books.google.com/books?id=aCdYHU9PtiIC&amp;q=Islam+in+the+Albanian+lands+(XVth-XVIIth+Century)&amp;pg=PA13}}
* {{cite book|last=Frazee|first=Charles|title=Catholics and Sultans: The Church and the Ottoman Empire 1453–1923|year=2006|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|url=https://books.google.com/books?id=X6DM4szwUpEC&amp;q=Vincenzo+Zmajevic+Albani&amp;pg=PA168|isbn=9780521027007}}
* {{cite book|last=Gawrych|first=George|title=The crescent and the eagle: Ottoman rule, Islam and the Albanians, 1874–1913|year=2006|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=wPOtzk-unJgC&amp;q=The+crescent+and+the+eagle:+Ottoman+rule,+Islam+and+the+Albanians,+1874-1913+lexicon&amp;pg=PA21|isbn=9781845112875}}
* {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Epirus: the Geography, the Ancient Remains, the History and Topography of Epirus and Adjacent Areas|year=1967|location=Oxford|publisher=Clarendon Press|url=https://books.google.com/books?id=gI5QjgEACAAJ&amp;q=mohamet|isbn=9780198142539}}
* {{cite book|last=Hammond|first=Nicholas Geoffrey Lemprière|title=Migrations and invasions in Greece and adjacent areas|year=1976|location=Park Ridge|publisher=Noyes Press|url=https://books.google.com/books?id=O9saAAAAYAAJ&amp;q=The+conditions+which+attented+the+collapse+of+the+Byzantine+Empire+recurred+in+the+late+eighteenth+century+and+therafter+when+the+Turks+were+losing+control+of+their+Balkan+dependencies+more+and+more%2C+until+Albania+became+free+in+1912-13.+Throughout+this+period+bands+of+Albanians+raiders+pillaged+and+destroyed+the+villages+of+the+Vlachs+and+the+Greeks+in+Epirus%2C|isbn=9780815550471}}
* {{cite book|last=Giakoumis|first=Konstantinos|chapter=The Orthodox Church in Albania Under the Ottoman Rule 15th-19th Century|pages=69–110|editor1-last=Schmitt|editor1-first=Oliver Jens|title=Religion und Kultur im albanischsprachigen Südosteuropa &amp;#91;Religion and culture in Albanian-speaking southeastern Europe&amp;#93;|year=2010|location=Frankfurt am Main|publisher=Peter Lang|isbn=9783631602959|chapter-url=https://www.researchgate.net/publication/237149085}}
* {{cite book|last=Inalcik|first=Halil|chapter=The Ottoman Turks and the Crusades, 1451–1522|pages=222–275|editor1-last=Hazard|editor1-first=Harry|editor2-last=Zacour|editor2-first=Norman|title=A History of the Crusades: The Impact of the Crusades on Europe|year=1989|publisher=University of Wisconsin Press|isbn=9780299107444|chapter-url=https://books.google.com/books?id=TKaPrQPFIAMC&amp;q=Elbasan+sultan&amp;pg=PA327}}
* {{cite journal|last=Hasluck|first=Frederick|title=Ambiguous Sanctuaries and Bektashi Propaganda|jstor=30096467|journal=The Annual of the British School at Athens|volume=20|year=1913|pages=94–119|doi=10.1017/s0068245400009424|s2cid=159705807|url=https://zenodo.org/record/2488715|doi-access=free}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=1–16|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 4|year=2012|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004225213|chapter-url=https://books.google.com/books?id=MwzsW6k6pzAC&amp;q=neo-ottoman+Albania&amp;pg=PA14}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=21–36|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 5|year=2013|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004255869|chapter-url=https://books.google.com/books?id=ia5AAQAAQBAJ&amp;q=yearbook+islam+europa+albania&amp;pg=PA351}}
* {{cite book|last=Jazexhi|first=Olsi|chapter=Albania|pages=19–34|editor1-last=Nielsen|editor1-first=Jørgen|editor2-last=Akgönül|editor2-first=Samim|editor3-last=Alibašić|editor3-first=Ahmet|editor4-last=Racius|editor4-first=Egdunas|title=Yearbook of Muslims in Europe: Volume 6|year=2014|location=Leiden|publisher=Brill|isbn=9789004283053|chapter-url=https://books.google.com/books?id=a-NTBQAAQBAJ&amp;q=Catholic+Muslim+Albania&amp;pg=PA19}}
* {{cite book|last=Jordan|first=Peter|chapter=An exception in the Balkans: Albania's multi confessional identity|pages=1577–1598|editor1-last=Brunn|editor1-first=Stanley D.|title=The changing world religion map: Sacred places, identities, practices and politics|year=2015|location=Dordrecht|publisher=Springer|isbn=9789401793766|chapter-url=https://books.google.com/books?id=CGh-BgAAQBAJ&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PA1585}}
* {{cite book|last=Jorgaqi|first=Nasho|title=Jeta e Fan S. Nolit: Vëllimi 1. 1882–1924 &amp;#91;The life of Fan S. Noli: Volume 1. 1882–1924&amp;#93;|year=2005|location=Tiranë|publisher=Ombra GVG|url=https://books.google.com/books?id=nmxkjwEACAAJ&amp;q=Jeta+e+Fan+Nolit|isbn=9789994384303}}
*{{cite book|last=Kaleshi|first=Hasan|chapter=Das Türkische Vordringen auf dem Balkan und die Islamisierung. Faktoren fur die Erhaltung der ethnischen und nationalen Existenz des Albanischen Volkes|editor1-last=Bartl|editor1-first=Peter|editor2-last=Glassl|editor2-first=Horst|title=Südosteuropa unter dem Halbmond. Untersuchungen über Geschichte und Kultur der sudosteuropaischen Völker während der Türkenzeit|year=1975|location=Munich|publisher=Trofenik|isbn=978-3-87828-075-0|pages=125–138}}
* {{cite book|last=Kallivretakis|first=Leonidas|chapter=Νέα Πικέρνη Δήμου Βουπρασίων: το χρονικό ενός οικισμού της Πελοποννήσου τον 19ο αιώνα (και η περιπέτεια ενός πληθυσμού) &amp;#91;Nea Pikerni of Demos Vouprassion: The chronicle of a 19th century Peloponnesian settlement (and the adventures of a population)&amp;#93;|pages=221–242|editor1-last=Panagiotopoulos|editor1-first=Vasilis|editor2-last=Kallivretakis|editor2-first=Leonidas|editor3-last=Dimitropoulos|editor3-first=Dimitris|editor4-last=Kokolakis|editor4-first=Mihalis|editor5-last=Olibitou|editor5-first=Eudokia|title=Πληθυσμοί και οικισμοί του ελληνικού χώρου: ιστορικά μελετήματα &amp;#91;Populations and settlements of the Greek villages: historical essays&amp;#93;|journal=Tetrádia Ergasías|year=2003|location=Athens|publisher=Institute for Neohellenic Research|issn=1105-0845|chapter-url=http://helios-eie.ekt.gr/EIE/bitstream/10442/7651/1/N02.018.08.pdf}}
* {{cite journal|last=Kopanski|first=Atuallah Bogdan|title=Islamization of Albanians in the Middle Ages: The primary sources and the predicament of the modern historiography|jstor=23076194|journal=Islamic Studies|volume=36|issue=2/3|year=1997|pages=191–208}}
* {{cite book|last=Koti|first=Dhori|title=Monografi për Vithkuqin dhe Naum Veqilharxhin &amp;#91;A monograph of Vithkuq and Naum Veqilharxhi&amp;#93;|year=2010|location=Pogradec|publisher=DIJA Poradeci|isbn=978-99956-826-8-2}}
* {{cite book|last=Koukoudis|first=Asterios|title=The Vlachs: Metropolis and Diaspora|year=2003|location=Thessaloniki|publisher=Zitros Publications|url=https://books.google.com/books?id=01JoAAAAMAAJ&amp;q=The+Vlachs:+Metropolis+and+Diaspora|isbn=9789607760869}}
* {{cite journal|last=Lederer|first=Gyorgy|title=Islam in Albania|journal=Central Asian Survey|volume=13|issue=3|year=1994|pages=331–359|doi=10.1080/02634939408400866}}
* {{cite book|last=Lloshi|first=Xhevat|chapter=Albanian|pages=272–299|editor1-last=Hinrichs|editor1-first=Uwe|editor2-last=Büttner|editor2-first=Uwe|title=Handbuch der Südosteuropa-Linguistik|year=1999|location=Wiesbaden|publisher=Otto Harrassowitz Verlag|isbn=9783447039390|chapter-url=https://books.google.com/books?id=Phyvk2tPaYQC}}
* {{cite book|last=Mackridge|first=Peter|title=Language and national identity in Greece, 1766–1976|year=2009|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=MZcCA4hkwscC&amp;q=Kosmas+controversial+Albania&amp;pg=PA59|isbn=9780199599059}}
* {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|chapter=Myths of Albanian national identity: Some key elements|pages=70–87|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DfahkLLXvtsC&amp;q=Albanian+Identities:+Myth+and+History}}
* {{cite book|last=Malcolm|first=Noel|title=Agents of Empire: Knights, Corsairs, Jesuits and Spies in the Sixteenth-century Mediterranean World|year=2015|location=Oxford|publisher=Oxford University Press|url=https://books.google.com/books?id=9rCYCgAAQBAJ&amp;q=Shkod%C3%ABr+Ottoman+conquest&amp;pg=PA12|isbn=9780190262785}}
* {{cite journal|last1=Manahasa|first1=Edmond|last2=Kolay|first2=Aktuğ|title=Observations on the existing Ottoman mosques in Albania|url=https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|journal=ITU Journal of the Faculty of Architecture|volume=12|issue=2|year=2015|pages=69–81|access-date=2017-04-15|archive-date=2018-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005183952/https://www.journalagent.com/itujfa/pdfs/ITUJFA-37450-DOSSIER_ARTICLE-MANAHASA.pdf|url-status=dead}}
* {{cite report|title=Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population|url=http://www.ecfr.eu/page/-/ECFR_163_RETURN_TO_INSTABILITY.pdf|publisher=Pew Research Center|date=2015|ref=Mapping the Global Muslim Population}}
* {{cite book|last=Marinescu|first=Constantin|title=La politique orientale d'Alfonse V d'Aragón, roi de Naples (1416-1458)|year=1994|location=Barcelona|publisher=Institut d'Estudis Catalans|url=https://books.google.com/books?id=9IPtrh4LbXQC&amp;pg=PA182|isbn=9788472832763}}
* {{cite book|last=Misha|first=Piro|chapter=Invention of a Nationalism: Myth and Amnesia|pages=33–48|editor1-last=Schwanders-Sievers|editor1-first=Stephanie|editor2-last=Fischer|editor2-first=Bernd J.|title=Albanian Identities: Myth and History|year=2002|location=Bloomington|publisher=Indiana University Press|isbn=9780253341891|chapter-url=https://books.google.com/books?id=oRASDq3rc-YC&amp;pg=PA46}}
* {{cite book|last=Myhill|first=John|title=Language, religion and national identity in Europe and the Middle East: A historical study|year=2006|location=Amsterdam|publisher=John Benjamins Publishing|url=https://books.google.com/books?id=dJK3YxI1NM8C&amp;q=Albanian+national+identity&amp;pg=PT241|isbn=9789027227119}}
* {{cite book|last=Nasse|first=George Nicholas|title=The Italo-Albanian Villages of Southern Italy|location=Washington, District of Columbia|publisher=National Academy of Sciences-National Research Council|year=1964|isbn=9780598204004|url=https://books.google.com/books?id=VjArAAAAYAAJ&amp;q=The+Italo-Albanian+Villages+of+Southern+Italy}}
* {{cite book|last=Norris|first=Harry Thirlwall|title=Islam in the Balkans: religion and society between Europe and the Arab world|year=1993|location=Columbia|publisher=University of South Carolina Press|url=https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr|page=[https://archive.org/details/islaminbalkansre00norr/page/n89 62]|isbn=9780872499775}}
* {{cite book|last=Nurja|first=Ermal|chapter=The rise and destruction of Ottoman Architecture in Albania: A brief history focused on the mosques|pages=191–207|editor1-last=Furat|editor1-first=Ayşe Zişan|editor2-last=Er|editor2-first=Hamit|title=Balkans and Islam Encounter, Transformation, Discontinuity, Continuity|year=2012|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443842839|chapter-url=https://books.google.com/books?id=-qQwBwAAQBAJ&amp;q=Albania+mosque+communists&amp;pg=PA205}}
* {{cite journal|last=Pistrick|first=Eckehard|title=Interreligious Cultural Practice as Lived Reality: The Case of Muslim and Orthodox Shepherds in Middle Albania|url=https://www.researchgate.net/publication/263482722|journal=Anthropological Journal of European Cultures|volume=22|issue=2|year=2013|pages=72–90|doi=10.3167/ajec.2013.220205}}
* {{cite book|last=Ramet|first=Sabrina|title=Nihil obstat: religion, politics, and social change in East-Central Europe and Russia|year=1998|location=Durham|publisher=Duke University Press|url=https://books.google.com/books?id=TrcnAAAAYAAJ|isbn=9780822320708}}
* {{cite book|last=Schmidt-Neke|first=Michael|chapter=A burden of Legacies: The transformation of Albanian's political system|pages=13–30|editor1-last=Pichler|editor1-first=Robert|title=Legacy and Change: Albanian Transformation from Multidisciplinary Perspectives|year=2014|location=Münster|publisher=LIT Verlag|isbn=9783643905666|chapter-url=https://books.google.com/books?id=lNqnBAAAQBAJ&amp;q=Serbian+historiography+Islamization&amp;pg=PA15}}
* {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Religion in Albania during the Ottoman rule|url=https://www.proquest.com/openview/69374b2aeb4f4380ae1364da4d940882/1?pq-origsite=gscholar&amp;cbl=1817218|journal=Südost Forschungen|volume=15|year=1956|pages=311–327}}
* {{cite book|last=Skendi|first=Stavro|title=The Albanian national awakening|year=1967a|location=Princeton|publisher=Princeton University Press|url=https://books.google.com/books?id=8QPWCgAAQBAJ&amp;q=The+Albanian+National+Awakening&amp;pg=PR15|isbn=9781400847761}}
* {{cite journal|last=Skendi|first=Stavro|title=Crypto-Christianity in the Balkan Area under the Ottomans|jstor=2492452|journal=Slavic Review|volume=26|issue=2|year=1967b|pages=227–246|doi=10.2307/2492452|s2cid=163987636 }}
* {{cite book|last=Stavrianos|first=Leften Stavros|title=The Balkans Since 1453|year=2000|publisher=C. Hurst &amp; Co. Publishers|url=https://books.google.com/books?id=xcp7OXQE0FMC|isbn=9781850655510}}
* {{cite book|last=Sulstarova|first=Enis|chapter=I am Europe! The meaning of Europe in the discourse of Intellectuals in transitional Albania|pages=63–74|editor1-last=Beshku|editor1-first=Klodiana|editor2-last=Malltezi|editor2-first=Orinda|title=Albania and Europe in a Political Regard|year=2013|location=Cambridge|publisher=Cambridge Scholars Publishing|isbn=9781443852609|chapter-url=https://books.google.com/books?id=RtcwBwAAQBAJ&amp;q=Islam+Albania+communism&amp;pg=PA71}}
* {{cite book|last=Vickers|first=Miranda|title=The Albanians: a modern history|year=2011|location=London|publisher=IB Tauris|url=https://books.google.com/books?id=vtQABAAAQBAJ&amp;q=The+Albanians:+A+Modern+History+hapless&amp;pg=PA83|isbn=9780857736550}}
* {{cite book|last=Winnifrith|first=Tom|title=Badlands-borderlands: a history of Northern Epirus/Southern Albania|year=2002|location=London|publisher=Duckworth|url=https://books.google.com/books?id=dkRoAAAAMAAJ|isbn=9780715632017}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Sunnītu islāms]]
[[Kategorija:Pārtautošana]]
[[Kategorija:Albānijas vēsture]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>7k0pqhfjydgcriuhw39ewgloacti5ge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīvesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631055</id>
    <revision>
      <id>4464199</id>
      <parentid>4464186</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Mūsas pietekas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4464199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2747" sha1="hvtqt43r004bpan8cd9zhkzcc8ohhew" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Pīvesa
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = Pyvesa, Sodeliai.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Pīvesa pie Sodeļiem
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Bogdalavas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mūsa]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=03 | sāk_plat_s=08 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=05 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=05 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=22 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 92,6
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 2,8
| caurtece_vieta    = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 501,6
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Orija
}}
'''Pīvesa''' ({{val|lt|Pyvesa}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās otra garākā pieteka [[Biržu rajons|Biržu]], [[Kupišķu rajons|Kupišķu]], [[Panevēžas rajons|Panevēžas]] un [[Pasvales rajons|Pasvales]] rajonu pašvaldībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/pyvesa/|title=Pyvesa|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Bogdalas mežā pie Eiroru ciema, augštecē plūst dienvidrietumu virzienā. Pie Stumbrišķiem pagriežas uz ziemeļrietumie un plūst pa Mūšas-Nemunēles zemieni. Ietek Mūšā lejpus [[Pasvale]]s 48 km no tās grīvas. Augštece un vidustece līdz Stumbrišķiem regulēta. Upes gultnes platums augštecē ir līdz 4 m, tālāk — 8–10 m, dziļums — 1,1–2 metri. Dabiskās upes gultnes platums ir 10–25 m, dziļums — 0,4–1 metrs. Vidējais kritums ir 0,67 m/km, straumes ātrums — 0,2 m/s. Lielākās pietekas ir Orija (30 km gara), Karaute (10 km, kreisā krasta pietekas), Didžprūde (10 km, labā krasta pieteka). Upes tecējumā ir divi valsts rezervāti — Prūsagales ģeomorfoloģiskais rezervāts (aizsargāts 8 km garš senlejas posms ar izteiktu upju-ledāju kanālu sistēmu) un Pīvesas hidrogrāfiskais rezervāts (ļoti līkumots upes posms starp Moļūniem un Pašili, ko maz ietekmējusi cilvēka darbība).

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Alizava]], Antašava, Rinkūni un Diļauski. Upi tās lejtecē šķērso autoceļš [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Mūsas pietekas]]</text>
      <sha1>hvtqt43r004bpan8cd9zhkzcc8ohhew</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464227</id>
      <parentid>4464199</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:46:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4464227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2747" sha1="how4q6ugth1n6dj8sxe4bdoasdnoyh6" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Pīvesa
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = Pyvesa, Sodeliai.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Pīvesa pie Sodeļiem
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Bogdalavas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mūsa]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=03 | sāk_plat_s=08 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=05 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=05 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=22 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 92,6
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 2,8
| caurtece_vieta    = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 501,6
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Orija
}}
'''Pīvesa''' ({{val|lt|Pyvesa}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās otra garākā pieteka [[Biržu rajons|Biržu]], [[Kupišķu rajons|Kupišķu]], [[Panevēžas rajons|Panevēžas]] un [[Pasvales rajons|Pasvales]] rajonu pašvaldībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/pyvesa/|title=Pyvesa|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Bogdalas mežā pie Einoru ciema, augštecē plūst dienvidrietumu virzienā. Pie Stumbrišķiem pagriežas uz ziemeļrietumie un plūst pa Mūšas-Nemunēles zemieni. Ietek Mūšā lejpus [[Pasvale]]s 48 km no tās grīvas. Augštece un vidustece līdz Stumbrišķiem regulēta. Upes gultnes platums augštecē ir līdz 4 m, tālāk — 8–10 m, dziļums — 1,1–2 metri. Dabiskās upes gultnes platums ir 10–25 m, dziļums — 0,4–1 metrs. Vidējais kritums ir 0,67 m/km, straumes ātrums — 0,2 m/s. Lielākās pietekas ir Orija (30 km gara), Karaute (10 km, kreisā krasta pietekas), Didžprūde (10 km, labā krasta pieteka). Upes tecējumā ir divi valsts rezervāti — Prūsagales ģeomorfoloģiskais rezervāts (aizsargāts 8 km garš senlejas posms ar izteiktu upju-ledāju kanālu sistēmu) un Pīvesas hidrogrāfiskais rezervāts (ļoti līkumots upes posms starp Moļūniem un Pašili, ko maz ietekmējusi cilvēka darbība).

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Alizava]], Antašava, Rinkūni un Diļauski. Upi tās lejtecē šķērso autoceļš [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Mūsas pietekas]]</text>
      <sha1>how4q6ugth1n6dj8sxe4bdoasdnoyh6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464503</id>
      <parentid>4464227</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4464503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2751" sha1="8opzbe1arwczt064lkpckv7mvdyktzc" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Pīvesa
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = Pyvesa, Sodeliai.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Pīvesa pie Sodeļiem
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Bogdalavas mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mūsa]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=03 | sāk_plat_s=08 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=05 | sāk_gar_s=36 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=05 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=22 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 92,6
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 2,8
| caurtece_vieta    = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 501,6
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Orija
}}
'''Pīvesa''' ({{val|lt|Pyvesa}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās otra garākā pieteka [[Biržu rajons|Biržu]], [[Kupišķu rajons|Kupišķu]], [[Panevēžas rajons|Panevēžas]] un [[Pasvales rajons|Pasvales]] rajonu pašvaldībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/pyvesa/|title=Pyvesa|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Bogdalas mežā pie Einoru ciema, augštecē plūst dienvidrietumu virzienā. Pie Stumbrišķiem pagriežas uz ziemeļrietumie un plūst pa Mūšas-Nemunēles zemieni. Ietek Mūšā lejpus [[Pasvale]]s 48 km no tās grīvas. Augštece un vidustece līdz Stumbrišķiem regulēta. Upes gultnes platums augštecē ir līdz 4 m, tālāk — 8–10 m, dziļums — 1,1–2 metri. Dabiskās upes gultnes platums ir 10–25 m, dziļums — 0,4–1 metrs. Vidējais kritums ir 0,67 m/km, straumes ātrums — 0,2 m/s. Lielākās pietekas ir Orija (30 km gara), Karaute (10 km, kreisā krasta pietekas), Didžprūde (10 km, labā krasta pieteka). Upes tecējumā ir divi valsts rezervāti — Prūsagales ģeomorfoloģiskais rezervāts (aizsargāts 8 km garš senlejas posms ar izteiktu upju-ledāju kanālu sistēmu) un Pīvesas hidrogrāfiskais rezervāts (ļoti līkumots upes posms starp Moļūniem un Pašili, ko maz ietekmējusi cilvēka darbība).

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Alizava]], [[Antašava]], Rinkūni un Diļauski. Upi tās lejtecē šķērso autoceļš [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Mūsas pietekas]]</text>
      <sha1>8opzbe1arwczt064lkpckv7mvdyktzc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birkenveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631068</id>
    <revision>
      <id>4464195</id>
      <parentid>4464189</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2287" sha1="rglcj45k1eh36qm9dira84qs25bvm5g" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|    att_izmērs = 310px
|        attēls = Birkenia elegans Naturalis.JPG
| att_nosaukums = Birkenveidīgā {{TaksoSaite|Birkenia elegans}} fosilija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Birkeniiformes
| kārta_lv =Birkenveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Birkeniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Birkenveidīgie''' (''Birkeniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Birkenveidīgie dzīvoja no [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] līdz [[Apakšdevons|agrajam devonam]].

== Apraksts ==
Birkenveidīgajiem ir vārpstveida vai izsteipti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir klāti ar 4—5 gareniskām augstu un šauru [[Zvīņas|zvīņu]] rindām. [[Galva]] ir klāta ar sīkām plātnītēm. Plātnītes un zvīņas ir ornamentētas ar sīkiem pauguriņiem. Birkenveidīgajiem ir divi [[postbranhiālie vairogi]], aizmugurējais ir ar dzelksni. [[Muguras spura|Muguras spuru]] veido nepāra zvīņu vai dzelkšņu ķīlis. Birkenveidīgajiem ir arī [[anālā spura]].&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 110. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Kaulvairodžu apakšklases sistemātika:
* kārta: '''''Birkeniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Birkeniidae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 189&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pharyngolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterygolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Ramsaasalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss &amp; Miller 2003&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Rhyncholepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Septentrioniidae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tahulalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>rglcj45k1eh36qm9dira84qs25bvm5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464201</id>
      <parentid>4464195</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2283" sha1="6vvdhtt3y4x3ltbq8qbc6taib06pi7t" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|    att_izmērs = 310px
|        attēls = Birkenia elegans Naturalis.JPG
| att_nosaukums = Birkenveidīgā {{TaksoSaite|Birkenia elegans}} fosilija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Birkeniiformes
| kārta_lv =Birkenveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Birkeniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Birkenveidīgie''' (''Birkeniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Birkenveidīgie dzīvoja no [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] līdz [[Apakšdevons|agrajam devonam]].

== Apraksts ==
Birkenveidīgajiem ir vārpstveida vai izsteipti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir klāti ar 4—5 gareniskām augstu un šauru [[Zvīņas|zvīņu]] rindām. [[Galva]] ir klāta ar sīkām plātnītēm. Plātnītes un zvīņas ir ornamentētas ar sīkiem pauguriņiem. Birkenveidīgajiem ir divi [[postbranhiālie vairogi]], aizmugurējais ir ar dzelksni. [[Muguras spura|Muguras spuru]] veido nepāra zvīņu vai dzelkšņu ķīlis. Birkenveidīgajiem ir arī [[anālā spura]].&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 110. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Birkenveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Birkeniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Birkeniidae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 189&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pharyngolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterygolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Ramsaasalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss &amp; Miller 2003&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Rhyncholepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Septentrioniidae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tahulalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>6vvdhtt3y4x3ltbq8qbc6taib06pi7t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464205</id>
      <parentid>4464201</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:14:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2284" sha1="2gq88yv3td7koqfjqfsemh3ki3zpsoh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|    att_izmērs = 310px
|        attēls = Birkenia elegans Naturalis.JPG
| att_nosaukums = Birkenveidīgā {{TaksoSaite|Birkenia elegans}} fosilija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Birkeniiformes
| kārta_lv =Birkenveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Birkeniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Birkenveidīgie''' (''Birkeniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Birkenveidīgie dzīvoja no [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] līdz [[Apakšdevons|agrajam devonam]].

== Apraksts ==
Birkenveidīgajiem ir vārpstveida vai izsteipti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir klāti ar 4—5 gareniskām augstu un šauru [[Zvīņas|zvīņu]] rindām. [[Galva]] ir klāta ar sīkām plātnītēm. Plātnītes un zvīņas ir ornamentētas ar sīkiem pauguriņiem. Birkenveidīgajiem ir divi [[postbranhiālie vairogi]], aizmugurējais ir ar dzelksni. [[Muguras spura|Muguras spuru]] veido nepāra zvīņu vai dzelkšņu ķīlis. Birkenveidīgajiem ir arī [[anālā spura]].&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 110. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Birkenveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Birkeniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Birkeniidae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1899&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pharyngolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Pterygolepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Ramsaasalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss &amp; Miller 2003&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Rhyncholepididae]]'' &lt;small&gt;Kiaer, 1924&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Septentrioniidae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Tahulalepididae]]'' &lt;small&gt;Blom, Märss et Miller, 2002&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>2gq88yv3td7koqfjqfsemh3ki3zpsoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls Makkerons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631071</id>
    <revision>
      <id>4464196</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:06:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste  |           vārds = Maikls Makkerons  |      vārds_orig = ''Michael McCarron''  |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–037.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Maikls Makkerons 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|7}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Grospointa}}  |         mir_dat =   |...</comment>
      <origin>4464196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3093" sha1="jh06adfq1rvuq8w9hs35airua554fdz" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
 |           vārds = Maikls Makkerons
 |      vārds_orig = ''Michael McCarron''
 |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–037.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Maikls Makkerons 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|7}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Grospointa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=198}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=105}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2015
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 25., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Stokholma/Herninga 2025]]}}
}}
}}
'''Maikls Makkerons''' ({{Val|en|Michael McCarron}}; dzimis {{dat|1995|3|7}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Makkerons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] rindās.

[[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] Makkeronu pirmajā kārtā ar kopējo 25. numuru izvēlējās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]. Savas karjeras laikā pārstāvējis &quot;Canadiens&quot; un [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] komandas.

[[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Alekss Galčeņuks]] | title = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | after = {{flaga|RUS}} [[Ņikita Šerbaks]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Makkerons, Maikls}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Našvilas &quot;Predators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>jh06adfq1rvuq8w9hs35airua554fdz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631072</id>
    <revision>
      <id>4464197</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:07:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Upes infokaste  | nosaukums         = Tatula | citvalsts         =  | citnosaukums      =  | citvaloda         =  | citvaloriģin      =  | attēls            = Uges i Tatulos santaka.JPG | attēla_izmērs     =  | paraksts          = Tatulas un Ūģes sateka   | vietaskarte       = Lietuva   | reljefs           = jā | izteka            = Salamiestes mežs | augštece          =  | satekupes         =  | ieteka            = [[Mūsa]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=59 | sāk_p...</comment>
      <origin>4464197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2640" sha1="hujj2md667y0ocxq22sqah0zd2ccff3" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Tatula
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = Uges i Tatulos santaka.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tatulas un Ūģes sateka
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Salamiestes mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mūsa]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=04 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=52 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=07 | iet_plat_s=24 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=27 | iet_gar_s=14 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 64,7
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 2,62
| caurtece_vieta    = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 453,4
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Upīte, Jodupe
}}
'''Tatula''' ({{val|lt|Tatula}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās trešā garākā pieteka [[Kupišķu rajons|Kupišķu]], [[Biržu rajons|Biržu]] un [[Pasvales rajons|Pasvales]] rajonu pašvaldībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/tatula/|title=Tatula|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Salamiestes mežā austrumos no Čīpēnu ciema, augštecē plūst dienvidrietumu virzienā. Pirms [[Vabalninka]]s pagriežas uz ziemeļrietumie un plūst pa Mūšas-Nemunēles zemieni līdz [[Pabirže]]i, kur atkal pagriežas uz dienvidrietumiem. Ietek Mūšā lejpus Raubones ciema 45 km no tās grīvas. No iztekas līdz Berčūnai upes gultne ir regulēta, platums — 6–8 m, dziļums — 1,8–3 metri. Dabiskā upes gultne ir līkumota, platums — 10–15 m, dziļums — 1–2 metri. Vidējais kritums ir 0,73 m/km. Lielākās pietekas ir Upīte (29 km gara), Ūģe (20 km, kreisā krasta pietekas), Vabala (14 km), Daudžģiru upīte (13 km), Jodupe (24 km, labā krasta pietekas). Lejteces posms no Daudžģiriem atrodas Biržu reģionālā parka teritorijā. Augšdevona (Tatulas formācijas) [[Ģipsis|ģipša]] slāņi Lietuvas ziemeļos ir nosaukti Tatulas vārdā.

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Vabalninka]], [[Pabirže]], Ķirdone un Raubone. Upi tās lejtecē šķērso autoceļš [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]</text>
      <sha1>hujj2md667y0ocxq22sqah0zd2ccff3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464198</id>
      <parentid>4464197</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Mūsas pietekas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4464198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2671" sha1="2fd1bqye4a5qznracg10ol6d202e2wi" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Tatula
| citvalsts         = 
| citnosaukums      = 
| citvaloda         = 
| citvaloriģin      = 
| attēls            = Uges i Tatulos santaka.JPG
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Tatulas un Ūģes sateka
  | vietaskarte       = Lietuva
  | reljefs           = jā
| izteka            = Salamiestes mežs
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mūsa]]
| sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=04 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=52 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=07 | iet_plat_s=24 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=27 | iet_gar_s=14 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   =
| tek_caur          = {{LTU}}
| garums            = 64,7
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 2,62
| caurtece_vieta    = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 453,4
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = Upīte, Jodupe
}}
'''Tatula''' ({{val|lt|Tatula}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Mūsa]]s labā krasta, kā arī tās trešā garākā pieteka [[Kupišķu rajons|Kupišķu]], [[Biržu rajons|Biržu]] un [[Pasvales rajons|Pasvales]] rajonu pašvaldībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/tatula/|title=Tatula|website=www.vle.lt|access-date=2026-05-05|language=lt}}&lt;/ref&gt; Sākas Salamiestes mežā austrumos no Čīpēnu ciema, augštecē plūst dienvidrietumu virzienā. Pirms [[Vabalninka]]s pagriežas uz ziemeļrietumie un plūst pa Mūšas-Nemunēles zemieni līdz [[Pabirže]]i, kur atkal pagriežas uz dienvidrietumiem. Ietek Mūšā lejpus Raubones ciema 45 km no tās grīvas. No iztekas līdz Berčūnai upes gultne ir regulēta, platums — 6–8 m, dziļums — 1,8–3 metri. Dabiskā upes gultne ir līkumota, platums — 10–15 m, dziļums — 1–2 metri. Vidējais kritums ir 0,73 m/km. Lielākās pietekas ir Upīte (29 km gara), Ūģe (20 km, kreisā krasta pietekas), Vabala (14 km), Daudžģiru upīte (13 km), Jodupe (24 km, labā krasta pietekas). Lejteces posms no Daudžģiriem atrodas Biržu reģionālā parka teritorijā. Augšdevona (Tatulas formācijas) [[Ģipsis|ģipša]] slāņi Lietuvas ziemeļos ir nosaukti Tatulas vārdā.

Lielākā apdzīvotā vietas krastos ir [[Vabalninka]], [[Pabirže]], Ķirdone un Raubone. Upi tās lejtecē šķērso autoceļš [[Autoceļš A10 (Lietuva)|A10]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas upes]]
[[Kategorija:Mūsas pietekas]]</text>
      <sha1>2fd1bqye4a5qznracg10ol6d202e2wi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Douns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631073</id>
    <revision>
      <id>4464207</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:31:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Džošs Douns  |      vārds_orig = ''Josh Doan''  |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–022.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Džošs Douns 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|1}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}  |         mir_dat =   |        mir_viet...</comment>
      <origin>4464207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="qgrfilmn9l6saoqfue79a3q1t9wk1h4" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džošs Douns
 |      vārds_orig = ''Josh Doan''
 |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Džošs Douns 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|1}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2023
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 37., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Stokholma/Herninga 2025]]}}
}}
}}
'''Džošua Tomass Douns''' ({{Val|en|Joshua Thomas Doan}}; dzimis {{dat|2002|2|1}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Douns spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] rindās.

[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Dounu otrajā kārtā ar kopējo 37. numuru izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Douns, Džošs}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Arizonā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Jūtas &quot;Mammoth&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>qgrfilmn9l6saoqfue79a3q1t9wk1h4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lasanveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631074</id>
    <revision>
      <id>4464209</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:32:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |       platums = 310px |        attēls = Lasanius NT small.jpg | att_nosaukums = Lasanveidīgā {{TaksoSaite|Lasanius problematicus}} rekostrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Cephalaspidomorphi | klase_lv =Cefalaspidomorfi | apakšklase =Anaspida | apakšklase_lv =Bezvairodži | kārta = Lasaniiformes | kārta_lv =Lasanveidīgie | iedalījums...</comment>
      <origin>4464209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1977" sha1="m5cznywp0hn4mle3cryj5zgt5fgqxkt" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Lasanius NT small.jpg
| att_nosaukums = Lasanveidīgā {{TaksoSaite|Lasanius problematicus}} rekostrukcija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Lasaniiformes
| kārta_lv =Lasanveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Lasaniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Lasanveidīgie''' (''Lasaniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Lasanveidīgie dzīvoja [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] laikā.

== Apraksts ==
Lasanveidīgajiem ir izsteipti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī lieliem eksemplāriem ar [[Rudiments|rudimentārām]] zvīņām. [[Galva]]i ir tikai [[Acs|acu]] orbitālie gredzeni. Uz muguras dorsālo ķīli veido lieli, uz aizmuguri atliekti dzelkšņi. Lasanveidīgajiem postbranhiālo rindu veido stieņveidīgi vairodziņi ar dzelkšņiem. [[Anālā spura|Anālās spuras]] nav.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Lasanveidīgo apakšklases sistemātika:
* kārta: '''''Lasaniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lasaniidae]]'' &lt;small&gt;Abel, 1919&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Lasanius]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1898&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius altus]]'' &lt;small&gt;Smith 1958&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius armatus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1899&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius problematicus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1898&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>m5cznywp0hn4mle3cryj5zgt5fgqxkt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464210</id>
      <parentid>4464209</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1972" sha1="52400rqh9nr2a4u57ecj6i0hkeyk1tf" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Lasanius NT small.jpg
| att_nosaukums = Lasanveidīgā {{TaksoSaite|Lasanius problematicus}} rekostrukcija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Lasaniiformes
| kārta_lv =Lasanveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Lasaniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Lasanveidīgie''' (''Lasaniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Lasanveidīgie dzīvoja [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] laikā.

== Apraksts ==
Lasanveidīgajiem ir izsteipti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī lieliem eksemplāriem ar [[Rudiments|rudimentārām]] zvīņām. [[Galva]]i ir tikai [[Acs|acu]] orbitālie gredzeni. Uz muguras dorsālo ķīli veido lieli, uz aizmuguri atliekti dzelkšņi. Lasanveidīgajiem postbranhiālo rindu veido stieņveidīgi vairodziņi ar dzelkšņiem. [[Anālā spura|Anālās spuras]] nav.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Lasanveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Lasaniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lasaniidae]]'' &lt;small&gt;Abel, 1919&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Lasanius]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1898&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius altus]]'' &lt;small&gt;Smith 1958&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius armatus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1899&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius problematicus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1898&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>52400rqh9nr2a4u57ecj6i0hkeyk1tf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464224</id>
      <parentid>4464210</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T12:44:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1972" sha1="kupp8j7nb6xq4muwhpcagz6nc0lr9fw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Lasanius NT small.jpg
| att_nosaukums = Lasanveidīgā {{TaksoSaite|Lasanius problematicus}} rekostrukcija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Lasaniiformes
| kārta_lv =Lasanveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Lasaniiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Lasanveidīgie''' (''Lasaniiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Lasanveidīgie dzīvoja [[Augšsilūrs|vēlā silūra]] laikā.

== Apraksts ==
Lasanveidīgajiem ir izstiepti vārpstveidīgas formas ķermenis, kura sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī lieliem eksemplāriem ar [[Rudiments|rudimentārām]] zvīņām. [[Galva]]i ir tikai [[Acs|acu]] orbitālie gredzeni. Uz muguras dorsālo ķīli veido lieli, uz aizmuguri atliekti dzelkšņi. Lasanveidīgajiem postbranhiālo rindu veido stieņveidīgi vairodziņi ar dzelkšņiem. [[Anālā spura|Anālās spuras]] nav.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Lasanveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Lasaniiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Lasaniidae]]'' &lt;small&gt;Abel, 1919&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Lasanius]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1898&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius altus]]'' &lt;small&gt;Smith 1958&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius armatus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1899&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Lasanius problematicus]]'' &lt;small&gt;Traquair 1898&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>kupp8j7nb6xq4muwhpcagz6nc0lr9fw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lasaniiformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631075</id>
    <redirect title="Lasanveidīgie" />
    <revision>
      <id>4464212</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:34:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lasanveidīgie]]</comment>
      <origin>4464212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="bclhsjioybsj88nrq8qyovpjyn8nx0o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lasanveidīgie]]</text>
      <sha1>bclhsjioybsj88nrq8qyovpjyn8nx0o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Stairs143</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631076</id>
    <revision>
      <id>4464214</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="kyvdgyn27s4ityf6bl94vpgroa0wx6n" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Stairs143}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 15.34 (EEST)</text>
      <sha1>kyvdgyn27s4ityf6bl94vpgroa0wx6n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frenks Nazārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631077</id>
    <revision>
      <id>4464217</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:41:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Frenks Nazārs  |      vārds_orig = ''Frank Nazar''  |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–036.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Frenks Nazārs 2025. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|14}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Mauntklemensa}}  |         mir_dat =   |...</comment>
      <origin>4464217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="lq64ckeex042gtyu59igf1jg9de748e" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Frenks Nazārs
 |      vārds_orig = ''Frank Nazar''
 |          attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–036.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Frenks Nazārs 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|14}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Mičigana|Mauntklemensa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=86}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2024
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 13., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Gēteborga 2024]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Stokholma/Herninga 2025]]}}
}}
}}
'''Frenks Nazārs''' ({{Val|en|Frank Nazar}}; dzimis {{dat|2004|1|14}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Nazārs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] rindās.

[[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Nazāru pirmajā kārtā ar kopējo 13. numuru izvēlējās [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Kevins Korčinskis]] | title = [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | after = {{flaga|USA}} [[Sems Rinzels]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Nazārs, Frenks}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>lq64ckeex042gtyu59igf1jg9de748e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Jankavs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631078</id>
    <revision>
      <id>4464222</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots raksts Jānim Jankavam</comment>
      <origin>4464222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="6kcb4wawf94jugrve5nbe1nsoloz6wz" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Jankavs
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 13
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Vestienas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1918
| m_mēnesis = 01
| m_diena = 13
| m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Petrograda]], [[Krievijas Republika]] (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = -vs, J. H.
| nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = [[publicistika]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
}}
'''Jānis Jankavs''' (1886—1918) bija [[Latvieši|latviešu]] sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teorētiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1886. gada 13. decembrī [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] &quot;Jānīšos&quot;. Mācījās [[Vestiena|Vestienas]] [[Draudzes skolas|draudzes skolā]], vēlāk izglītojās pašmācības ceļā. 1901. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], strādāja par rakstvedi, bija laikraksta &quot;Vārds&quot; redakcijas loceklis (1901—02). Bija gan [[LSDSP vēsture|LSDSP]], gan [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|Latviešu sociāldemokrātu savienības]] biedrs, piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]]. 1905. gada septembrī emigrēja uz [[Francijas Trešā republika|Franciju]], kur studēja literatūru un tautsaimniecību, aizrāvās ar [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teoriju, nodibināja anarhosindikālistisko &quot;jankavisma&quot; politisko strāvu. 1907. gadā ieradās Rīgā, uz neilgu laiku apcietināts, pēc atbrīvošanas atgriezies Francijā. No 1911. gada sadarbojās ar laikrakstu &quot;[[Dzimtenes Vēstnesis]]&quot;, publicēja vairākus politiska satura rakstus, kuros vērsies pret [[LSDSP vēsture|LSD]] un tās vadošajiem darbiniekiem. 1913. gadā īsu laiku uzturējās Latvijā, tad pārcēlās uz Petrogradu.

Miris 1918. gada 13. janvārī psihiatriskā slimnīcā Petrogradā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-jankavs|title=Jānis Jankavs|author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatūra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Literārā darbība ==
Sākot ar 1903. gadu, regulāri nodarbojās ar [[Publicistika|publicistiku]]. Savus darbus bieži ar parakstīja ar '-vs', kriptonīmu 'J.H.' vai anonīmi.

Viņš bija spējīgs publicists un veikls polemists ar noslieci uz politisko avantūrismu, demagoģiju un subjektīvismu spriedumos, mūža pēdējos gados viņa darbos bija jūtama psihiatriska nenoturība.

Tulkoja [[Maksims Gorkijs|M. Gorkija]] &quot;Vecene Izergila&quot; (1905), [[Leonīds Andrejevs|L. Andrejeva]] u.c. rakstnieku darbus.

Apcerējumā &quot;Vecie elki mūsu jaunākajā literatūrā&quot; (1907) Jankavs vērsās pret [[Individuālisms|individuālisma]] un [[Dekadence|dekadences]] izpausmēm mākslā, literatūras vērtējumā atzīstot tikai šķirisko kritēriju.

Sastādīja [[Rainis|J. Raiņa]] dzejoļu krājumu &quot;Jaunais spēks&quot; (1907) un piedalījās Raiņa lugas &quot;[[Uguns un nakts]]&quot; izdošanā. Ar brošūru &quot;Sociāldemokrātija ir kungu inteliģentu, bet nevis strādnieku partija&quot; (1—2, 1907), kuras viss metiens tipogrāfijā tika konfiscēts, Jankavs sāka [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] propagandu un nodibināja &quot;jankavisma&quot; politisko strāvu.

Grāmatā &quot;Viņu māksla&quot; (1910), polemizējot ar [[Miķelis Valters|M. Valteru]], Jankavs nostājās pret visiem latviešu rakstniekiem, kurus neuzskatīja par saviem domubiedriem, un atteicās no šķiriskas pieejas literatūrai.

Pamfletos &quot;Kad pusnakts pāri, maskas krīt&quot; (1913) un &quot;Rainis un sociāldemokrātiskā kliķe&quot; (1913) asi vērsās pret LSD un tās vadošo darbinieku politisko ievirzi.

Citi darbi:

* &quot;Bērnu literatūra&quot; (1, 1905),
* &quot;Dzīvības attīstība dabā&quot; (1908),
* &quot;Ģimene un brīva savienība&quot; (1909),
* &quot;Progresīvo demokrātu zinātne latviešu vēstures jautājumos&quot; (1910).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jankavs, Jānis}}
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu anarhisti]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>6kcb4wawf94jugrve5nbe1nsoloz6wz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464234</id>
      <parentid>4464222</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T13:01:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots attēls</comment>
      <origin>4464234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4915" sha1="q5hm8qc5oj26ky211imrrr0hzeudgxx" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Jankavs
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Jankavs.jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 13
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Vestienas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1918
| m_mēnesis = 01
| m_diena = 13
| m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Petrograda]], [[Krievijas Republika]] (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = -vs, J. H.
| nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = [[publicistika]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
}}
'''Jānis Jankavs''' (1886—1918) bija [[Latvieši|latviešu]] sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teorētiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1886. gada 13. decembrī [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] &quot;Jānīšos&quot;. Mācījās [[Vestiena|Vestienas]] [[Draudzes skolas|draudzes skolā]], vēlāk izglītojās pašmācības ceļā. 1901. gadā pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], strādāja par rakstvedi, bija laikraksta &quot;Vārds&quot; redakcijas loceklis (1901—02). Bija gan [[LSDSP vēsture|LSDSP]], gan [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|Latviešu sociāldemokrātu savienības]] biedrs, piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]]. 1905. gada septembrī emigrēja uz [[Francijas Trešā republika|Franciju]], kur studēja literatūru un tautsaimniecību, aizrāvās ar [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] teoriju, nodibināja anarhosindikālistisko &quot;jankavisma&quot; politisko strāvu. 1907. gadā ieradās Rīgā, uz neilgu laiku apcietināts, pēc atbrīvošanas atgriezies Francijā. No 1911. gada sadarbojās ar laikrakstu &quot;[[Dzimtenes Vēstnesis]]&quot;, publicēja vairākus politiska satura rakstus, kuros vērsies pret [[LSDSP vēsture|LSD]] un tās vadošajiem darbiniekiem. 1913. gadā īsu laiku uzturējās Latvijā, tad pārcēlās uz Petrogradu.

Miris 1918. gada 13. janvārī psihiatriskā slimnīcā Petrogradā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-jankavs|title=Jānis Jankavs|author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatūra.lv|access-date=2026-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Literārā darbība ==
Sākot ar 1903. gadu, regulāri nodarbojās ar [[Publicistika|publicistiku]]. Savus darbus bieži ar parakstīja ar '-vs', kriptonīmu 'J.H.' vai anonīmi.

Viņš bija spējīgs publicists un veikls polemists ar noslieci uz politisko avantūrismu, demagoģiju un subjektīvismu spriedumos, mūža pēdējos gados viņa darbos bija jūtama psihiatriska nenoturība.

Tulkoja [[Maksims Gorkijs|M. Gorkija]] &quot;Vecene Izergila&quot; (1905), [[Leonīds Andrejevs|L. Andrejeva]] u.c. rakstnieku darbus.

Apcerējumā &quot;Vecie elki mūsu jaunākajā literatūrā&quot; (1907) Jankavs vērsās pret [[Individuālisms|individuālisma]] un [[Dekadence|dekadences]] izpausmēm mākslā, literatūras vērtējumā atzīstot tikai šķirisko kritēriju.

Sastādīja [[Rainis|J. Raiņa]] dzejoļu krājumu &quot;Jaunais spēks&quot; (1907) un piedalījās Raiņa lugas &quot;[[Uguns un nakts]]&quot; izdošanā. Ar brošūru &quot;Sociāldemokrātija ir kungu inteliģentu, bet nevis strādnieku partija&quot; (1—2, 1907), kuras viss metiens tipogrāfijā tika konfiscēts, Jankavs sāka [[Anarhosindikālisms|anarhosindikālisma]] propagandu un nodibināja &quot;jankavisma&quot; politisko strāvu.

Grāmatā &quot;Viņu māksla&quot; (1910), polemizējot ar [[Miķelis Valters|M. Valteru]], Jankavs nostājās pret visiem latviešu rakstniekiem, kurus neuzskatīja par saviem domubiedriem, un atteicās no šķiriskas pieejas literatūrai.

Pamfletos &quot;Kad pusnakts pāri, maskas krīt&quot; (1913) un &quot;Rainis un sociāldemokrātiskā kliķe&quot; (1913) asi vērsās pret LSD un tās vadošo darbinieku politisko ievirzi.

Citi darbi:

* &quot;Bērnu literatūra&quot; (1, 1905),
* &quot;Dzīvības attīstība dabā&quot; (1908),
* &quot;Ģimene un brīva savienība&quot; (1909),
* &quot;Progresīvo demokrātu zinātne latviešu vēstures jautājumos&quot; (1910).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Jankavs, Jānis}}
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latviešu anarhisti]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>q5hm8qc5oj26ky211imrrr0hzeudgxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sckart42</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631079</id>
    <revision>
      <id>4464226</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="4quocrl5sqs0kil692faxzekr184f1g" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sckart42}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 15.45 (EEST)</text>
      <sha1>4quocrl5sqs0kil692faxzekr184f1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Špačeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631080</id>
    <revision>
      <id>4464229</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:50:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Davids Špačeks  |      vārds_orig = ''David Špaček''  |          attēls = David Špaček.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Davids Špačeks 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|18}}  |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=183}}  |...</comment>
      <origin>4464229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2914" sha1="tpf21wq7k8p3k3vrj3v9rdvfcl0sbud" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Špačeks
 |      vārds_orig = ''David Špaček''
 |          attēls = David Špaček.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Davids Špačeks 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|18}}
 |         dz_viet = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=183}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=86}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2023
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 153., 5. kārtā
 |         dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2024]]}}
}}
}}
'''Davids Špačeks''' ({{Val|cz|David Špaček}}; dzimis {{dat|2003|2|18}}) ir [[čehi|čehu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Špačeks spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Aiovas &quot;Wild&quot;]] rindās.

[[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Špačeku piektajā kārtā ar kopējo 153. numuru izvēlējās [[Minesotas &quot;Wild&quot;]].

[[Čehijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

Davida tēvs ir bijušais NHL hokejists [[Jaroslavs Špačeks]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Špačeks, Davids}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>tpf21wq7k8p3k3vrj3v9rdvfcl0sbud</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakubs Fleks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631081</id>
    <revision>
      <id>4464232</id>
      <timestamp>2026-05-05T12:58:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Jakubs Fleks  |      vārds_orig = ''Jakub Flek''  |          attēls = 2023-04-15 Deutschland gegen Tschechische Republik (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–177.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Jakubs Fleks 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|24}}  |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Mariānske Lāzņe}}  |...</comment>
      <origin>4464232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2715" sha1="g2g9o4c49wxzvrv2hl7orm9qubcblno" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Jakubs Fleks
 |      vārds_orig = ''Jakub Flek''
 |          attēls = 2023-04-15 Deutschland gegen Tschechische Republik (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–177.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Jakubs Fleks 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|24}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Mariānske Lāzņe}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=173}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=76}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2014
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Čehija}} [[HC Kometa Brno]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Čehijas Ekstralīga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}}
{{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2024]]}}
}}
}}
'''Jakubs Fleks''' ({{Val|cz|Jakub Flek}}; dzimis {{dat|1992|12|24}}) ir [[čehi|čehu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Fleks spēlē [[Čehijas Ekstralīga]]s kluba ''[[HC Kometa Brno]]'' rindās.

Iepriekš spēlējis arī Čehijas komandā ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''.

[[Čehijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Fleks, Jakubs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Karlovi Varu apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Čehijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>g2g9o4c49wxzvrv2hl7orm9qubcblno</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jānis Jankavs.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631082</id>
    <revision>
      <id>4464233</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
{{Information
| description    = Latviešu sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un anarhosindikālisma teorētiķis Jānis Jankavs (1886—1918)
| source         = https://garamantas.lv/lv/illustration/1299381
| date           = 1901—1918
| author         = nezināms
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4464233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="404" sha1="hgs1v1z8brs72njwnnwtc1jobtlkhoy" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
{{Information
| description    = Latviešu sociāldemokrāts, publicists, literatūrkritiķis, tulkotājs un anarhosindikālisma teorētiķis Jānis Jankavs (1886—1918)
| source         = https://garamantas.lv/lv/illustration/1299381
| date           = 1901—1918
| author         = nezināms
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>hgs1v1z8brs72njwnnwtc1jobtlkhoy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tatula</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631083</id>
    <revision>
      <id>4464237</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:08:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Trū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631084</id>
    <revision>
      <id>4464240</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:10:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Aleksandrs Trū  |      vārds_orig = ''Alexander True''  |          attēls = Alexander True 12-03-2023 (52748708419).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Aleksandrs Trū 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|17}}  |         dz_viet = {{Vieta|Dānija|Kopenhāgena}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvi...</comment>
      <origin>4464240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2581" sha1="s2vq2dujew7e3y48r7o3rpbwihzflt3" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Aleksandrs Trū
 |      vārds_orig = ''Alexander True''
 |          attēls = Alexander True 12-03-2023 (52748708419).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Aleksandrs Trū 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|17}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=97}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2017
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Somija}} [[JYP Jyväskylä]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Somijas hokeja līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|DEN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Aleksandrs Trū''' ({{Val|dk|Alexander True}}; dzimis {{dat|1997|7|17}}) ir [[dāņi|dāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Trū spēlē [[Somijas hokeja līga]]s kluba ''[[JYP Jyväskylä]]'' rindās.

Iepriekš spēlējis arī Dānijas komandā ''[[Rungsted IK]]'', [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandās [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] un [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]], kā arī Zviedrijas komandā ''[[Modo Hockey]]''.

[[Dānijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kā arī vairākos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trū, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas hokejisti]]
[[Kategorija:Sanhosē &quot;Sharks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Kraken&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dānijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>s2vq2dujew7e3y48r7o3rpbwihzflt3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endeolepveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631085</id>
    <revision>
      <id>4464249</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:46:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |       platums = 310px |        attēls = Cornovichthys blaauweni.jpg | att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Cornovichthys blaauweni}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Cephalaspidomorphi | klase_lv =Cefalaspidomorfi | apakšklase =Anaspida | apakšklase_lv =Bezvairodži | kārta = Endeiolepidiformes | kārta_lv =Endeolepveidīgie | iedal...</comment>
      <origin>4464249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2243" sha1="5azers4oztmdnghaie8ng3kpdgq1m93" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Cornovichthys blaauweni.jpg
| att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Cornovichthys blaauweni}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; Anālā spura ir īsa, bez dzelkšņa. Astes spuras apakšējā daiva ir ļoti liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Euphaneropidae]]'' &lt;small&gt;Woodward, 1900&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Ciderius]]'' &lt;small&gt;van der Brugghen, 2015&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Cornovichthys]]'' &lt;small&gt;Newman &amp; Trewin, 2001&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Euphanerops]]'' &lt;small&gt;Woodward, 1900&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>5azers4oztmdnghaie8ng3kpdgq1m93</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464258</id>
      <parentid>4464249</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:08:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2162" sha1="guizw1pz7og4uq2pa5m3zo2mnkzbcwh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = 
| att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Cornovichthys blaauweni}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir ļoti liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>guizw1pz7og4uq2pa5m3zo2mnkzbcwh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464259</id>
      <parentid>4464258</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T14:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2156" sha1="37gi98roou9mcxvmbi9nyi8g81gbgux" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = 
| att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Cornovichthys blaauweni}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>37gi98roou9mcxvmbi9nyi8g81gbgux</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464263</id>
      <parentid>4464259</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:02:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2179" sha1="twepxtrp069wddgvaj8jga2lvpvs1f9" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = 
| att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Cornovichthys blaauweni}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. [[Galva]] nav zināma. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>twepxtrp069wddgvaj8jga2lvpvs1f9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464273</id>
      <parentid>4464263</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2194" sha1="q0b6gu3mu610lrqn755vounoe69pemv" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Endeiolepis aneri.jpg
| att_nosaukums = Endeolepveidīgais {{TaksoSaite|Endeiolepis aneri}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. [[Galva]] nav zināma. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>q0b6gu3mu610lrqn755vounoe69pemv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464274</id>
      <parentid>4464273</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:30:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2202" sha1="lqh77g4p6rzso7k8wsn4a2syi4yle54" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 310px
|        attēls = Endeiolepis aneri.jpg
| att_nosaukums = Endeolepveidīgā {{TaksoSaite|Endeiolepis aneri}} fosilija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. [[Galva]] nav zināma. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>lqh77g4p6rzso7k8wsn4a2syi4yle54</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464276</id>
      <parentid>4464274</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T15:35:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2211" sha1="31inm14xa8aw4pnmu85dovdjz5odc8w" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 310px
| att_izmērs = 310px
| attēls = Endeiolepis aneri.jpg
| att_nosaukums = Endeolepveidīgā {{TaksoSaite|Endeiolepis aneri}} fosilija
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Cephalaspidomorphi
| klase_lv =Cefalaspidomorfi
| apakšklase =Anaspida
| apakšklase_lv =Bezvairodži
| kārta = Endeiolepidiformes
| kārta_lv =Endeolepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Endeiolepidiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
}}
'''Endeolepveidīgie''' (''Endeiolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. Endeolepveidīgie dzīvoja no [[Silūrs|silūra]] perioda līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]].

== Apraksts ==
Endeolepveidīgajiem ķermeņa sāni ir bez [[Zvīņas|zvīņām]] vai arī klāti ar plātnīšu aizmetņiem. [[Galva]] nav zināma. Muguras mediālo vairodziņu rindas nav, bet ir zema [[muguras spura]]. [[Vēdera spuras]] ir pāra kroku veidā, kuras no katras puses balsta divas plātnīšu rindas, un kas stiepjas līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref&gt;Берг Л.С. ''Система рыбообразных и рыб, ныне живущих и ископаемых.'' 2-е изд., исправленное и дополненное // Труды Зоологического института АН СССР. 1955. Т. 20. 286 с. 25. lpp.&lt;/ref&gt; [[Anālā spura]] ir augsta. Astes spuras apakšējā daiva ir liela.&lt;ref&gt;Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы),'' издательство &quot;Наука&quot;, Москва, 1964. г., 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Endeolepveidīgo kārtas sistemātika:
* kārta: '''''Endeiolepidiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Endeiolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
::* ģints: ''[[Endeiolepis]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †
:::* suga: ''[[Endeiolepis aneri]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1939&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]</text>
      <sha1>31inm14xa8aw4pnmu85dovdjz5odc8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endeiolepidiformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631086</id>
    <redirect title="Endeolepveidīgie" />
    <revision>
      <id>4464250</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:46:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Endeolepveidīgie]]</comment>
      <origin>4464250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="m054oy7c7rs8cl9htumsuqro0g8lz4h" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Endeolepveidīgie]]</text>
      <sha1>m054oy7c7rs8cl9htumsuqro0g8lz4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Thisiscarmend</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631087</id>
    <revision>
      <id>4464251</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:47:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="2fm80miahd6xyfxajulji41uzebxoy9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Thisiscarmend}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 16.47 (EEST)</text>
      <sha1>2fm80miahd6xyfxajulji41uzebxoy9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aq Bars Kazan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631088</id>
    <redirect title="HK Ak Bars" />
    <revision>
      <id>4464252</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:48:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[HK Ak Bars]]</comment>
      <origin>4464252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="gjv1zb0oly34201ftshoyq9g26k4z3b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[HK Ak Bars]]</text>
      <sha1>gjv1zb0oly34201ftshoyq9g26k4z3b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vienna Capitals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631089</id>
    <redirect title="Vīnes &quot;Capitals&quot;" />
    <revision>
      <id>4464254</id>
      <timestamp>2026-05-05T13:52:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]</comment>
      <origin>4464254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="nbgaicx7ha2cliuwxgffb3b73aeaexj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]</text>
      <sha1>nbgaicx7ha2cliuwxgffb3b73aeaexj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donna Nobla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631090</id>
    <revision>
      <id>4464271</id>
      <timestamp>2026-05-05T15:26:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Tēla infokaste | name = Donna Nobla | color =  | series = ''[[Doctor Who]]'' | image = Donna Nobla.jpg | image_size =  | caption = Doktora kompanjone | first = &quot;''Doomsday''&quot; (2006) | last = &quot;''The Giggle''&quot; (2023) | creator = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'') | portrayer = [[Ketrīna Teita]] | companions = Desmitais Doktors | occupation = biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone }} '''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] Zinātniskās...</comment>
      <origin>4464271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3961" sha1="jmo5rx72svgzh6ii1wsqbm70bqlnonu" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Donna Nobla
| color = 
| series = ''[[Doctor Who]]''
| image = Donna Nobla.jpg
| image_size = 
| caption = Doktora kompanjone
| first = &quot;''Doomsday''&quot; (2006)
| last = &quot;''The Giggle''&quot; (2023)
| creator = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'')
| portrayer = [[Ketrīna Teita]]
| companions = Desmitais Doktors
| occupation = biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un Četrpadsmitā Doktora (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2006. gadā 2. sezonas noslēguma sērijā ''&quot;Doomsday''&quot;, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=Western Mail|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=Digital Spy|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>jmo5rx72svgzh6ii1wsqbm70bqlnonu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464307</id>
      <parentid>4464271</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:51:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3989" sha1="bsnwek0e75dncb2r2icj4jgddl8qq77" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Donna Nobla
| color = 
| series = ''[[Doctor Who]]''
| image = Donna Nobla.jpg
| image_size = 
| caption = Doktora kompanjone
| first = &quot;''Doomsday''&quot; (2006)
| last = &quot;''The Giggle''&quot; (2023)
| creator = Rasels T Deiviss (''Russell T Davies'')
| portrayer = [[Ketrīna Teita]]
| companions = Desmitais Doktors
| occupation = biroja darbiniece, vēlāk Doktora kompanjone
}}
'''Donna Nobla''' ir izdomāts tēls [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālā]] ''[[Doctor Who]]''. Viņu atveido britu [[Aktieris|aktrise]] [[Ketrīna Teita]]. Donna ir viena no [[Desmitais Doktors|Desmitā]] un [[Četrpadsmitais Doktors|Četrpadsmitā Doktora]] (abus atveido [[Deivids Tenants]]) nozīmīgākajām kompanjonēm un tiek uzskatīta par vienu no seriāla spilgtākajiem mūsdienu tēliem.

== Donna Nobla seriālā ==
Pirmo reizi Donna Nobla seriālā parādās 2006. gadā 2. sezonas noslēguma sērijā ''&quot;Doomsday''&quot;, pēc tam 2006. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā &quot;''The Runaway Bride''&quot;. Sākotnēji nebija paredzēts, ka viņa atgriezīsies seriālā, taču Teita izteica interesi atgriezties šajā lomā un 2008. gadā seriāla 4. sezonā atgriezās kā pastāvīga dalībniece.&lt;ref name=&quot;return&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/doctorwho/news/cult/news/drwho/2007/07/03/46831.shtml|title=Donna says &quot;I do!&quot;|publisher=[[British Broadcasting Corporation]]|access-date=3 July 2007|date=3 July 2007}}&lt;/ref&gt; Viņa parādās arī 2009. gada Ziemassvētku speciālizlaidumā&lt;ref name=&quot;westernmailapr14&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.walesonline.co.uk/showbiz-and-lifestyle/2009/04/14/catherine-tate-spotted-filming-doctor-who-in-swansea-sun-91466-23378630/|title=Catherine Tate spotted filming Doctor Who in Swansea sun|work=Western Mail|access-date=16 April 2009|date=14 April 2009|last=Miloudi|first=Sarah}}&lt;/ref&gt; un seriāla 60. gadadienas speciālizlaidumā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;BBC News Return&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-61455936|title=Doctor Who: David Tennant and Catherine Tate to return|last=Mzimba|first=Lizo|website=BBC News|access-date=15 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DoctorDonnaReturn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a40002140/doctor-who-david-tennant-catherine-tate-60th-anniversary/|title=Doctor Who's David Tennant and Catherine Tate to return to the show|last=Hooton|first=Kayleigh|publisher=Digital Spy|access-date=16 May 2022|date=15 May 2022}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji viņa atteicās ceļot kopā ar Doktoru, bet vēlāk kļuva par viņa kompanjoni.

Atšķirībā no citām kompanjonēm, Donna nav romantiski saistīta ar Doktoru, bet darbojas kā līdzvērtīga partnere. Viņa bieži palīdz risināt sarežģītas situācijas un pieņem svarīgus lēmumus, kas ietekmē notikumu gaitu.

Sērijā &quot;''The End of Time''&quot; Doktors [[Reģenerācija|reģenerē]], novirzot daļu savas enerģijas uz nogriezto roku. Kad Donna pieskaras Doktora rokai, viņu [[Ģenētiskā rekombinācija|ģenētiskais materiāls]] apvienojas un Donna kļūst par ''DoctorDonna'', iegūstot [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieka]] prātu. Viņa izmanto savas jaunās spējas, lai glābtu Visumu no [[Daleki|Daleku]] iznīcināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Doctor Who The Visual Dictionary: Updated and Expanded|publisher=DK Publishing|year=2014|isbn=9781465426451|location=New York|pages=41}}&lt;/ref&gt; Tomēr Donnai ir cilvēka ķermenis, un viņa nespēj dzīvot ar šādu prātu. Lai glābtu Donnas dzīvību, Desmitais Doktors ir spiests dzēst viņas atmiņas par visiem piedzīvojumiem ar viņu. Donna zaudē atmiņas par ceļojumiem laikā un telpā un atgriežas parastā dzīvē. Doktors atdod viņu ģimenei, aizliedzot tiem atgādināt Donnai par viņas ceļojumiem, lai tas viņu nenogalinātu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Doctor Who]]</text>
      <sha1>bsnwek0e75dncb2r2icj4jgddl8qq77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Endeiolepis aneri.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631091</id>
    <revision>
      <id>4464272</id>
      <timestamp>2026-05-05T15:28:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Endeiolepis aneri fosilija (SMNH C.1308). Ņemts no: Cloutier, R. and H.-P. Schultze. 1996. Porolepiform fishes (Sarcopterygii). Pp. 248-270. In: Schultze, H.-P. and R. Cloutier (eds) 1996 Devonian Fishes and Plants of Miguasha, Quebec, Canada. Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen. 1-374. 139. lpp. (Fig. 5)</comment>
      <origin>4464272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="356" sha1="be6qipyuypq3pt5tsg5043rogbdln0z" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Endeiolepis aneri fosilija (SMNH C.1308). Ņemts no: Cloutier, R. and H.-P. Schultze. 1996. Porolepiform fishes (Sarcopterygii). Pp. 248-270. In: Schultze, H.-P. and R. Cloutier (eds) 1996 Devonian Fishes and Plants of Miguasha, Quebec, Canada. Verlag Dr. Friedrich Pfeil, Munchen. 1-374. 139. lpp. (Fig. 5)
== Licence ==
{{PD-zinātne}}</text>
      <sha1>be6qipyuypq3pt5tsg5043rogbdln0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš V25</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631092</id>
    <revision>
      <id>4464286</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidoju lapu</comment>
      <origin>4464286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="938" sha1="s092ehssceo2d4paapb4svwxm8vlmjz" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=25|nosaukums=Krogzemji–Vāveres
|garums=3
|segums=asfalts, grants
|reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]]
|attēls=
|ārpus_pilsētas=3
|ceļš_pilsētā=0}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Plakanciems]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}}}}
|}
|}

'''V25''' autoceļš '''Krogzemji–Vāveres''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas [[Plakanciems|Plakanciemā]] savieno Krogzemjus ar Vāverēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|3 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] un [[grants]] segumu un atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;</text>
      <sha1>s092ehssceo2d4paapb4svwxm8vlmjz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464287</id>
      <parentid>4464286</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:07:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1037" sha1="g8tdaxpticauwaz298ifdh3350rwkza" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=25|nosaukums=Krogzemji–Vāveres
|garums=3
|segums=asfalts, grants
|reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]]
|attēls=
|ārpus_pilsētas=3
|ceļš_pilsētā=0}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Plakanciems]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}}}}
|}
|}

'''V25''' autoceļš '''Krogzemji–Vāveres''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas [[Plakanciems|Plakanciemā]] savieno Krogzemjus ar Vāverēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|3 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] un [[grants]] segumu un atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;

{{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}}

[[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V25]]</text>
      <sha1>g8tdaxpticauwaz298ifdh3350rwkza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolass Jensens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631093</id>
    <revision>
      <id>4464289</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Nikolass Jensens  |      vārds_orig = ''Nicholas Jensen''  |          attēls = 2024-03-08 Eisbären Berlin gegen Fischtown Pinguins Bremerhaven (Deutsche Eishockey-Liga 2023-24) by Sandro Halank–065.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Nikolass Jensens 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|8}}  |         dz_viet = {{Vieta|Dānija|Kope...</comment>
      <origin>4464289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2736" sha1="bmu1zj0d2gnp4nj4h44fwnxuo1gd3at" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Nikolass Jensens
 |      vārds_orig = ''Nicholas Jensen''
 |          attēls = 2024-03-08 Eisbären Berlin gegen Fischtown Pinguins Bremerhaven (Deutsche Eishockey-Liga 2023-24) by Sandro Halank–065.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Nikolass Jensens 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|8}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=102}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2008
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|Vācija}} [[Fischtown Pinguins]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Vācijas hokeja līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2015—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|DEN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Nikolass B. Bernsdorfs Jensens''' ({{Val|dk|Nicholas B. Bernsdorf Jensen}}; dzimis {{dat|1989|4|8}}) ir [[dāņi|dāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Jensens spēlē [[Vācijas hokeja līga]]s kluba ''[[Fischtown Pinguins]]'' rindās.

Iepriekš spēlējis Dānijas komandās [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]], ''[[Esbjerg Energy]]'' un ''[[Rungsted Ishockey Klub]]'', kā arī Vācijas komandās ''[[Düsseldorfer EG]]'' un [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]. 

[[Dānijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022.]] un [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Jensens, Nikolass}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas hokejisti]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Eisbaren&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dānijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Dānijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bmu1zj0d2gnp4nj4h44fwnxuo1gd3at</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mīkaels Brandsegs-Nīgors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631094</id>
    <revision>
      <id>4464296</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:31:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Mīkaels Brandsegs-Nīgors  |      vārds_orig = ''Michael Brandsegg-Nygård''  |          attēls = Michael Brandsegg-Nygård.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Mīkaels Brandsegs-Nīgors 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|5}}  |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          ga...</comment>
      <origin>4464296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2716" sha1="2ckw7w7snlyaj7nts6e3uxrjsmlwb11" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Mīkaels Brandsegs-Nīgors
 |      vārds_orig = ''Michael Brandsegg-Nygård''
 |          attēls = Michael Brandsegg-Nygård.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Mīkaels Brandsegs-Nīgors 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|5}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=94}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Amerikas hokeja līga|AHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 15., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Mīkaels Brandsegs-Nīgors''' ({{Val|no|Michael Brandsegg-Nygård}}; dzimis {{dat|2005|10|5}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Brandsegs-Nīgors spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]] rindās.

[[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Brandsegu-Nīgoru pirmajā kārtā ar kopējo 15. numuru izvēlējās [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies divos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|SWE}} [[Aksels Sandīns-Pellika]] | title = [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|CAN}} [[Kārters Bērs]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Brandsegs-Nīgors, Mīkaels}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>2ckw7w7snlyaj7nts6e3uxrjsmlwb11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemaitķieme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631095</id>
    <revision>
      <id>4464302</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:48:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žemaitķieme | official_name = ''Žemaitkiemis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Žemaitkiemio bažnyčia.JPG | image_caption = Žemaitķiemes Sv. Kazimira baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]...</comment>
      <origin>4464302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2860" sha1="2lymckhrm931bj2l8eu54wit52if8oo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žemaitķieme
| official_name = ''Žemaitkiemis''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Žemaitkiemio bažnyčia.JPG
| image_caption = Žemaitķiemes Sv. Kazimira baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Žemaitķiemes seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.38
| population_total = 185
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 18 | lats = 22 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 58 | longs = 34 | longEW = E
| elevation_m = 105
| website = 
}}
'''Žemaitķieme''' ({{val|lt|Žemaitkiemis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas aptuveni 17 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Ukmerģe]]s, netālu no [[Siesarte (Šventojas pieteka)|Siesarte]]s upes.

== Vēsture ==
Žemaitķiemes muiža zināma kopš 15. gadsimta. Apmetne vēsturiski veidojusies kā muižas centrs. 18. gadsimtā tai tika piešķirtas privilēģijas rīkot tirgus, kas veicināja miesta amatniecības un tirdzniecības izaugsmi. Miesta ģerbonis apstiprināts 2017. gadā. 

1933. gada 2. februārī miesta apkārtnē nokrita Žemaitķiemes meteorīts — viens no pēdējo simts gadu ievērojamākajiem hondrītu lietiem Eiropā, pēc kura tika atrasti 22 akmens meteorīta gabali ar kopējo svaru 44,1 kilograms; lielākā gabala svars ir 7,3 kg. Meteorītu lietus attēlots miesta ģerbonī.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žemaitķiemes Sv. Kazimira baznīca: pašreizējā baznīca celta 1902. gadā. Tā ir monumentāla sakrālā celtne ar neoklasicisma un historisma iezīmēm, kas dominē miesta panorāmā.
* Žemaitķiemes muiža: vēsturiskais muižas ansamblis ar parku.
* Meteorīta krišanas vietas piemiņas zīmes: apkārtnē atrodas informatīvi stendi un piemiņas vietas, kas veltītas 1933. gada dabas parādībai.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts, ambulance un kultūras centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Žemaitkiemis}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ukmerge.lt/ Ukmerģes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>2lymckhrm931bj2l8eu54wit52if8oo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemaitkiemis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631096</id>
    <redirect title="Žemaitķieme" />
    <revision>
      <id>4464303</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemaitķieme]]</comment>
      <origin>4464303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemaitķieme]]</text>
      <sha1>39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žeimaišciems (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631097</id>
    <redirect title="Žemaitķieme" />
    <revision>
      <id>4464304</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:49:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemaitķieme]]</comment>
      <origin>4464304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemaitķieme]]</text>
      <sha1>39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Speranț</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631098</id>
    <revision>
      <id>4464306</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="43rlwkg2rnhkr1schsgko287hofq41h" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Speranț}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 19.49 (EEST)</text>
      <sha1>43rlwkg2rnhkr1schsgko287hofq41h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stīans Sūlbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631099</id>
    <revision>
      <id>4464308</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Stīans Solbergs  |      vārds_orig = ''Stian Solberg''  |          attēls = Ducks scrimmage 2024 - Solberg, Stian (2) (cropped).jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Stīans Solbergs 2024. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|12|29}}  |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums...</comment>
      <origin>4464308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2572" sha1="jrp2yin8w49s2r33sji8qqkvazrk3hu" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Stīans Solbergs
 |      vārds_orig = ''Stian Solberg''
 |          attēls = Ducks scrimmage 2024 - Solberg, Stian (2) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Stīans Solbergs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|12|29}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Amerikas hokeja līga|AHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 23., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Stīans Solbergs''' ({{Val|no|Stian Solberg}}; dzimis {{dat|2005|12|29}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Solbergs spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]] rindās.

[[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Solbergu pirmajā kārtā ar kopējo 23. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies divos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Bekets Seneke]] | title = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|CAN}} [[Rodžers Makkvīns]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Solbergs, Stīans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>jrp2yin8w49s2r33sji8qqkvazrk3hu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464312</id>
      <parentid>4464308</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bendžamins pārvietoja lapu [[Stīans Solbergs]] uz [[Stīans Sūlbergs]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4464308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2572" sha1="jrp2yin8w49s2r33sji8qqkvazrk3hu" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Stīans Solbergs
 |      vārds_orig = ''Stian Solberg''
 |          attēls = Ducks scrimmage 2024 - Solberg, Stian (2) (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Stīans Solbergs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|12|29}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=188}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2021
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Amerikas hokeja līga|AHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 23., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Stīans Solbergs''' ({{Val|no|Stian Solberg}}; dzimis {{dat|2005|12|29}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Solbergs spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]] rindās.

[[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Solbergu pirmajā kārtā ar kopējo 23. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies divos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Bekets Seneke]] | title = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|CAN}} [[Rodžers Makkvīns]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Solbergs, Stīans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>jrp2yin8w49s2r33sji8qqkvazrk3hu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464314</id>
      <parentid>4464312</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T16:57:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4464314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2252" sha1="2ayjqol73vwfr9lniwatmcynhjrf1mv" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Stīans Sūlbergs
| vārds_orig = ''Stian Solberg''
| attēls = Ducks scrimmage 2024 - Solberg, Stian (2) (cropped).jpg
| att_izm = 
| paraksts = Stīans Sūlbergs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|12|29}}
| dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=188}}
| svars = {{mērvienība|kg=93}}
| iesauka = 
| poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2021
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]]
| numurs = 
| amats = 
| līga = [[Amerikas hokeja līga|AHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 23., 1. kārtā
| dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]]
| dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
| dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Stīans Sūlbergs''' ({{Val|no|Stian Solberg}}; dzimis {{dat|2005|12|29}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sūlbergs spēlē [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Sandjego &quot;Gulls&quot;]] rindās.

[[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Sūlbergu pirmajā kārtā ar kopējo 23. numuru izvēlējās [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]].

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies divos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Bekets Seneke]] | title = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|CAN}} [[Rodžers Makkvīns]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Sūlbergs, Stīans}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Oslo dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>2ayjqol73vwfr9lniwatmcynhjrf1mv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žemaitkiems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631100</id>
    <redirect title="Žemaitķieme" />
    <revision>
      <id>4464310</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:55:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žemaitķieme]]</comment>
      <origin>4464310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žemaitķieme]]</text>
      <sha1>39f54vxgqt6wenifmo5ubap1r5flz1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stīans Solbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631101</id>
    <redirect title="Stīans Sūlbergs" />
    <revision>
      <id>4464313</id>
      <timestamp>2026-05-05T16:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Bendžamins pārvietoja lapu [[Stīans Solbergs]] uz [[Stīans Sūlbergs]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4464313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="n98oxoqfi9fop2bhzz2zmwrdvurbjzd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Stīans Sūlbergs]]</text>
      <sha1>n98oxoqfi9fop2bhzz2zmwrdvurbjzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Luvrvals</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631102</id>
    <revision>
      <id>4464320</id>
      <timestamp>2026-05-05T17:12:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="dlv389qbj2iwftypc02dq4zb7j7jo7m" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Luvrvals}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 20.12 (EEST)</text>
      <sha1>dlv389qbj2iwftypc02dq4zb7j7jo7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēmils Lillebergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631103</id>
    <revision>
      <id>4464324</id>
      <timestamp>2026-05-05T17:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2  |           vārds = Ēmils Lillebergs  |      vārds_orig = ''Emil Lilleberg''  |          attēls = Lilleberg Emil.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Ēmils Lillebergs 2023. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |     pilns vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|2}}  |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Sarpsborga}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =   |          garums = {{mērvienība|cm=191}}  |...</comment>
      <origin>4464324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2470" sha1="poh4t1eiv83g2dfyyxrja682pkhto8p" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Ēmils Lillebergs
 |      vārds_orig = ''Emil Lilleberg''
 |          attēls = Lilleberg Emil.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Ēmils Lillebergs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|2}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Sarpsborga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=98}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2019
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |             līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 107., 4. kārtā
 |         dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]]
 |         dr_līga = [[NHL drafts|NHL]]
 |          dr_kom = [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2021—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|NOR}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|5|5||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Ēmils Martinsens Lillebergs''' ({{Val|no|Emil Martinsen Lilleberg}}; dzimis {{dat|2001|2|2}}) ir [[norvēģi|norvēģu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Lillebergs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] rindās.

[[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Lillebergu ceturtajā kārtā ar kopējo 107. numuru izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]]. Savas karjeras laikā spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Sparta Sarpsborg]]'' un Zviedrijas komandā ''[[IK Oskarshamn]]''.

[[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies četros [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Lillebergs, Ēmils}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Estfollā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]]
[[Kategorija:Tampabejas &quot;Lightning&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>poh4t1eiv83g2dfyyxrja682pkhto8p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Artursstrauhs</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631104</id>
    <revision>
      <id>4464338</id>
      <timestamp>2026-05-05T17:36:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="hzhwn5m43bwiky077nh2frr63zd1zoe" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Artursstrauhs}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 20.36 (EEST)</text>
      <sha1>hzhwn5m43bwiky077nh2frr63zd1zoe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nēģveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631105</id>
    <revision>
      <id>4464348</id>
      <timestamp>2026-05-05T17:57:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |     nosaukums = Miksīnas |     platums = 280px |        attēls = Sea lamprey petromyzon marinus.jpg | att_nosaukums = [[Jūrasnēģis|Jūrasnēģa]] (''Petromyzon marinus'') galva |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |         klase = Cyclostomata |      klase_lv = Apaļmutnieki |    apakšklase = Petromyzones | apakšklase_lv = Nēģi |         kārta = Petromyzontiforme...</comment>
      <origin>4464348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4226" sha1="2e1tuc9zkfnoduymmnn28nd372knuq8" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Miksīnas
|     platums = 280px
|        attēls = Sea lamprey petromyzon marinus.jpg
| att_nosaukums = [[Jūrasnēģis|Jūrasnēģa]] (''Petromyzon marinus'') galva
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Cyclostomata
|      klase_lv = Apaļmutnieki
|    apakšklase = Petromyzones
| apakšklase_lv = Nēģi
|         kārta = Petromyzontiformes
|      kārta_lv = Nēģveidīgie
|      binomial = Petromyzontiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Nēģveidīgie''' (''Petromyzontiformes'') ir [[Apaļmutnieki|apaļmutnieku]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] tās ir zināmas no [[Karbons|karbona]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Nēģveidīgajiem ir divi pusapļu kanāli un septiņi pāri ārējo žaunu atveru. Pieaugušajiem īpatņiem acis ir labi attīstītas un izvietotas galvas sānos (izņemot ''Mordacia''). Deguna (nazohipofīzes) atvere ir viena un atrodas dorsomediāli starp acīm. Pineālā acs atrodas aiz nāss. Ķermenis ir zušveidīgs un bez zvīņām. Kaulu nav. Nav arī pāra spuru. Nēģveidīgajiem ir viena vai divas muguras spuras un dificerkāla (izocerkāla) astes spura ([[ņurņiki]]em hipocerkāla). Uz orālā diska un mēles ir izvietoti zobi (izņemot fosilās formas). Muguras un vēdera nervu saknes ir nodalītas. Nazohipofīzes dobumam ir tikai ārējā atvere. Gremošanas traktā ir skropstiņas un spirāliskais vārstulis. Smadzenītes ir nelielas.

Nēģveidīgie ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Olas nav lielas un ar nelielu olas dzeltenuma saturu. Katra mātīte var saturēt mo dažiem simtiem (''Mordacia praecox'') līdz dažiem tūkstošiem olu. Kāpura stadija (ņurņiki) iziet radikālu metamorfozi saldūdens baseinos. Visi nēģi mirst pēc nārsta.

Nēģveidīgie praktizē parazītisku vai neparazītisku dzīvesveidu, un abas šīs bioloģiskās formas ir sastopamas tuvu radniecīgām sugām. Ir uzskats, ka neparazītiskie nēģveidīgie ir cēlušies neatkarīgi no parazītiskajiem. Parazītiskie nēģi veidojas pēc metamorfozes no ņurņika, bet pirms vairošanās pārtiek no zivju asinīm (ļoti reti no citiem ūdens dzīvniekiem), piezīžoties un pārgraužot to ādu. Neparazītiskie nēģi pastāvīgi dzīvo saldūdens baseinos, kur turpretī parazītiskās formas var būt saldūdens un anadromās. Dienvidu puslodē parazītiskie nēģi nav zināmi. Ņurņiku maksimālais garums var sasniegt apmēram 22 cm, bet parazītiskie pieaugušie īpatņi - 1,2 m.&lt;ref&gt;Нельсон Д. С. ''Рыбы мировой фауны'' / Пер. 4-го перераб. англ. изд. Н. Г. Богуцкой, науч. ред-ры А. М. Насека, А. С. Герд. — М.: Книжный дом «Либроком», 2009. — 880 с. 69. lpp. — ISBN 978-5-397-00675-0.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Miksīnu sistemātika:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=10201 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''''Petromyzontiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Geotriidae]]'' &lt;small&gt;Gill, 1893&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Geotria]]'' &lt;small&gt;Gray, 1851&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Mordaciidae]]'' &lt;small&gt;Gill, 1893&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Mordacia]]'' &lt;small&gt;Gray, 1851&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Petromyzontidae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1831&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Lampetrinae]]'' &lt;small&gt;Fowler, 1958&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Caspiomyzon]]'' &lt;small&gt;Berg, 1906&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Entosphenus]]'' &lt;small&gt;Gill, 1862&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Eudontomyzon]]'' &lt;small&gt;Regan, 1911&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Lampetra]]'' &lt;small&gt;Bonnaterre, 1788&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Lethenteron]]'' &lt;small&gt;Creaser et Hubbs, 1922&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Tetrapleurodon]]'' &lt;small&gt;Creaser et Hubbs, 1922&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Petromyzontinae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1831&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Ichthyomyzon]]'' &lt;small&gt;Girard, 1858&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Petromyzon]]'' &lt;small&gt;Linnaeus, 1758&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>2e1tuc9zkfnoduymmnn28nd372knuq8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464354</id>
      <parentid>4464348</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T18:07:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4483" sha1="2h21cqq4qrh0upqb2txtrezwkupgnxe" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Miksīnas
|     platums = 280px
|        attēls = Sea lamprey petromyzon marinus.jpg
| att_nosaukums = [[Jūrasnēģis|Jūrasnēģa]] (''Petromyzon marinus'') galva
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Cyclostomata
|      klase_lv = Apaļmutnieki
|    apakšklase = Petromyzones
| apakšklase_lv = Nēģi
|         kārta = Petromyzontiformes
|      kārta_lv = Nēģveidīgie
|      binomial = Petromyzontiformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Nēģveidīgie''' (''Petromyzontiformes'') ir [[Apaļmutnieki|apaļmutnieku]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] tās ir zināmas no [[Karbons|karbona]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Nēģveidīgajiem ir divi [[pusapļu kanāli]] un septiņi pāri ārējo [[Žaunu atveres|žaunu atveru]]. Pieaugušajiem īpatņiem [[Acs|acis]] ir labi attīstītas un izvietotas [[galva]]s sānos (izņemot ''[[Mordacia]]''). Deguna ([[nazohipofīze]]s) atvere ir viena un atrodas dorsomediāli starp acīm. [[Pineālā acs]] atrodas aiz nāss. Ķermenis ir zušveidīgs un bez [[Zvīņas|zvīņām]]. Kaulu nav. Nav arī pāra [[Spuras|spuru]]. Nēģveidīgajiem ir viena vai divas [[muguras spura]]s un dificerkāla (izocerkāla) [[astes spura]] ([[ņurņiki]]em hipocerkāla). Uz orālā diska un mēles ir izvietoti [[zobi]] (izņemot fosilās formas). Muguras un vēdera [[Nervs|nervu]] saknes ir nodalītas. Nazohipofīzes dobumam ir tikai ārējā atvere. [[Gremošanas trakts|Gremošanas traktā]] ir skropstiņas un [[spirāliskais vārstulis]]. [[Smadzenītes]] ir nelielas.

Nēģveidīgie ir [[šķirtdzimuma dzīvnieki]]. [[Ola]]s nav lielas un ar nelielu [[Olas dzeltenums|olas dzeltenuma]] saturu. Katra [[mātīte]] var saturēt no dažiem simtiem (''[[Mordacia praecox]]'') līdz dažiem tūkstošiem olu. [[Kāpurs|Kāpura]] stadija (ņurņiki) iziet radikālu [[Pārvēršanās|metamorfozi]] saldūdens baseinos. Visi nēģi mirst pēc [[Nārsts|nārsta]].

Nēģveidīgie praktizē [[Parazītisms|parazītisku]] vai neparazītisku dzīvesveidu, un abas šīs bioloģiskās formas ir sastopamas tuvu radniecīgām sugām. Ir uzskats, ka neparazītiskie nēģveidīgie ir cēlušies neatkarīgi no parazītiskajiem. Parazītiskie nēģi veidojas pēc metamorfozes no ņurņika, bet pirms vairošanās pārtiek no [[Zivis|zivju]] asinīm (ļoti reti no citiem ūdens dzīvniekiem), piezīžoties un pārgraužot to ādu. Neparazītiskie nēģi pastāvīgi dzīvo saldūdens baseinos, kur turpretī parazītiskās formas var būt saldūdens un [[Anadromija|anadromās]]. [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] parazītiskie nēģi nav zināmi. Ņurņiku maksimālais garums var sasniegt apmēram 22 cm, bet parazītiskie pieaugušie īpatņi - 1,2 m.&lt;ref&gt;Нельсон Д. С. ''Рыбы мировой фауны'' / Пер. 4-го перераб. англ. изд. Н. Г. Богуцкой, науч. ред-ры А. М. Насека, А. С. Герд. — М.: Книжный дом «Либроком», 2009. — 880 с. 69. lpp. — ISBN 978-5-397-00675-0.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Miksīnu sistemātika:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=10201 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''''Petromyzontiformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Geotriidae]]'' &lt;small&gt;Gill, 1893&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Geotria]]'' &lt;small&gt;Gray, 1851&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Mordaciidae]]'' &lt;small&gt;Gill, 1893&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Mordacia]]'' &lt;small&gt;Gray, 1851&lt;/small&gt;
:* dzimta: ''[[Petromyzontidae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1831&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Lampetrinae]]'' &lt;small&gt;Fowler, 1958&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Caspiomyzon]]'' &lt;small&gt;Berg, 1906&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Entosphenus]]'' &lt;small&gt;Gill, 1862&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Eudontomyzon]]'' &lt;small&gt;Regan, 1911&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Lampetra]]'' &lt;small&gt;Bonnaterre, 1788&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Lethenteron]]'' &lt;small&gt;Creaser et Hubbs, 1922&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Tetrapleurodon]]'' &lt;small&gt;Creaser et Hubbs, 1922&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Petromyzontinae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1831&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Ichthyomyzon]]'' &lt;small&gt;Girard, 1858&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Petromyzon]]'' &lt;small&gt;Linnaeus, 1758&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>2h21cqq4qrh0upqb2txtrezwkupgnxe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Petromyzontiformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631106</id>
    <redirect title="Nēģveidīgie" />
    <revision>
      <id>4464350</id>
      <timestamp>2026-05-05T17:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nēģveidīgie]]</comment>
      <origin>4464350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="j8ct9pndj0snag8pjfor3xkoj580e9c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nēģveidīgie]]</text>
      <sha1>j8ct9pndj0snag8pjfor3xkoj580e9c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Likyok</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631107</id>
    <revision>
      <id>4464356</id>
      <timestamp>2026-05-05T18:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="171" sha1="j2z12htb7n72wys4tpphdyrv5dvk6ct" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Likyok}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 21.11 (EEST)</text>
      <sha1>j2z12htb7n72wys4tpphdyrv5dvk6ct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miksīnveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631109</id>
    <revision>
      <id>4464364</id>
      <timestamp>2026-05-05T18:58:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |     nosaukums = Miksīnas |     platums = 280px |        attēls = Eptatretus hexatrema 15727711.jpg | att_nosaukums = Miksīnveidīgais ''[[Eptatretus hexatrema]]'' |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |         klase = Cyclostomata |      klase_lv = Apaļmutnieki |    apakšklase = Petromyzones | apakšklase_lv = Nēģi |         kārta = Myxiniformes |      kārta_lv = Miksīnveid...</comment>
      <origin>4464364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2994" sha1="ml26d3vn9wvybe19rdzvgap5hg2fcjz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Miksīnas
|     platums = 280px
|        attēls = Eptatretus hexatrema 15727711.jpg
| att_nosaukums = Miksīnveidīgais ''[[Eptatretus hexatrema]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Cyclostomata
|      klase_lv = Apaļmutnieki
|    apakšklase = Petromyzones
| apakšklase_lv = Nēģi
|         kārta = Myxiniformes
|      kārta_lv = Miksīnveidīgie
|      binomial = Myxiniformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Miksīnveidīgie''' (''Myxiniformes'') ir [[Apaļmutnieki|apaļmutnieku]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] tās ir zināmas no [[Karbons|karbona]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Miksīnveidīgajiem ir viens [[pusapļu kanāls]] kā arī viena [[ožas kapsula]] ar dažām sensoru [[Epitēlijaudi|epitēlija]] krokām. [[Oža]]s [[Nervs|nervi]] ir ar atsevišķiem kūlīšiem. Kaulu nav. [[Acs|Acīm]] nav lēcas un ārējo acu [[Muskuļi|muskuļu]]. Miksīnveidīgajiem ir 1-16 pāru ārējo [[Žaunu atveres|žaunu atveru]]. [[Adenohipofīze]] ir ar nediferencētiem šūnu elementiem, kas nav sadalīti skaidri izteiktās zonās (atšķirībā no [[mugurkaulnieki]]em). Ķermenis ir kails (bez [[Zvīņas|zvīņām]]), zušveidīgs. Pāra [[Spuras|spuru]] nav. Pieaugušiem īpatņiem nav [[sānu līnija]]s sistēmas pazīmju, nav [[Neiromasts|neiromastu]].

Miksīnas ir unikālas [[Galvaskausaiņi|galvaskausaiņu]] starpā, ka tām ir tikai viens pusapļa kanāls, kurš orientēts tā, ka proicējas uz visām trim griešanās plaknēm ([[nēģi]]em ir divi pusapļa kanali, bet [[žokļaiņi]]em - trīs).&lt;ref&gt;Нельсон Д. С. ''Рыбы мировой фауны'' / Пер. 4-го перераб. англ. изд. Н. Г. Богуцкой, науч. ред-ры А. М. Насека, А. С. Герд. — М.: Книжный дом «Либроком», 2009. — 880 с. 65. lpp. — ISBN 978-5-397-00675-0.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Miksīnveidīgo sistemātika:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=10201 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''''Myxiniformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Myxinikela]]'' &lt;small&gt;Bardack, 1991&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Myxinidae]]'' &lt;small&gt;Rafinesque 1815&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Eptatretinae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1850&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Eptatretus]]'' &lt;small&gt;Cloquet, 1819&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Myxininae]]'' &lt;small&gt;Rafinesque, 1815&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Myxine]]'' &lt;small&gt;Linnaeus, 1758&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Nemamyxine]]'' &lt;small&gt;Richardson, 1958&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Neomyxine]]'' &lt;small&gt;Richardson, 1953&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Notomyxine]]'' &lt;small&gt;Nani &amp; Gneri, 1951&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>ml26d3vn9wvybe19rdzvgap5hg2fcjz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464366</id>
      <parentid>4464364</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4464366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2991" sha1="5pogp7m5fjjjza40fcp90pe96pryw9j" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Miksīnas
|     platums = 280px
|        attēls = Eptatretus hexatrema 15727711.jpg
| att_nosaukums = Miksīnveidīgais ''[[Eptatretus hexatrema]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Cyclostomata
|      klase_lv = Apaļmutnieki
|    apakšklase = Myxini
| apakšklase_lv = Miksīnas
|         kārta = Myxiniformes
|      kārta_lv = Miksīnveidīgie
|      binomial = Myxiniformes &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
|   kategorijas = nē
}}
'''Miksīnveidīgie''' (''Myxiniformes'') ir [[Apaļmutnieki|apaļmutnieku]] kārta. Šo kārtu 1940. gadā izveidoja krievu ihtiologs [[Ļevs Bergs]]. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] tās ir zināmas no [[Karbons|karbona]] perioda līdz mūsdienām.

== Apraksts ==
Miksīnveidīgajiem ir viens [[pusapļu kanāls]] kā arī viena [[ožas kapsula]] ar dažām sensoru [[Epitēlijaudi|epitēlija]] krokām. [[Oža]]s [[Nervs|nervi]] ir ar atsevišķiem kūlīšiem. Kaulu nav. [[Acs|Acīm]] nav lēcas un ārējo acu [[Muskuļi|muskuļu]]. Miksīnveidīgajiem ir 1-16 pāru ārējo [[Žaunu atveres|žaunu atveru]]. [[Adenohipofīze]] ir ar nediferencētiem šūnu elementiem, kas nav sadalīti skaidri izteiktās zonās (atšķirībā no [[mugurkaulnieki]]em). Ķermenis ir kails (bez [[Zvīņas|zvīņām]]), zušveidīgs. Pāra [[Spuras|spuru]] nav. Pieaugušiem īpatņiem nav [[sānu līnija]]s sistēmas pazīmju, nav [[Neiromasts|neiromastu]].

Miksīnas ir unikālas [[Galvaskausaiņi|galvaskausaiņu]] starpā, ka tām ir tikai viens pusapļa kanāls, kurš orientēts tā, ka proicējas uz visām trim griešanās plaknēm ([[nēģi]]em ir divi pusapļa kanali, bet [[žokļaiņi]]em - trīs).&lt;ref&gt;Нельсон Д. С. ''Рыбы мировой фауны'' / Пер. 4-го перераб. англ. изд. Н. Г. Богуцкой, науч. ред-ры А. М. Насека, А. С. Герд. — М.: Книжный дом «Либроком», 2009. — 880 с. 65. lpp. — ISBN 978-5-397-00675-0.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Miksīnveidīgo sistemātika:&lt;ref&gt;[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=10201 World Register of Marine Species]&lt;/ref&gt;:
* kārta: '''''Myxiniformes''''' &lt;small&gt;Berg 1940&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Myxinikela]]'' &lt;small&gt;Bardack, 1991&lt;/small&gt; †
:* dzimta: ''[[Myxinidae]]'' &lt;small&gt;Rafinesque 1815&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Eptatretinae]]'' &lt;small&gt;Bonaparte, 1850&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Eptatretus]]'' &lt;small&gt;Cloquet, 1819&lt;/small&gt;
::* apakšdzimta: ''[[Myxininae]]'' &lt;small&gt;Rafinesque, 1815&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Myxine]]'' &lt;small&gt;Linnaeus, 1758&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Nemamyxine]]'' &lt;small&gt;Richardson, 1958&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Neomyxine]]'' &lt;small&gt;Richardson, 1953&lt;/small&gt;
:::* ģints: ''[[Notomyxine]]'' &lt;small&gt;Nani &amp; Gneri, 1951&lt;/small&gt;

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>5pogp7m5fjjjza40fcp90pe96pryw9j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Myxiniformes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631110</id>
    <redirect title="Miksīnveidīgie" />
    <revision>
      <id>4464365</id>
      <timestamp>2026-05-05T18:58:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Miksīnveidīgie]]</comment>
      <origin>4464365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="b78zc7z83f9cc7z3bbl9iuhkz4quzv9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Miksīnveidīgie]]</text>
      <sha1>b78zc7z83f9cc7z3bbl9iuhkz4quzv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš V26</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631111</id>
    <revision>
      <id>4464369</id>
      <timestamp>2026-05-05T19:16:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidoju lapu</comment>
      <origin>4464369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="917" sha1="8sq4xg4m86ja69eudtmqt3v8p0sv9z8" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=26|nosaukums=Rīgas HES–Dole
|garums=2,7
|segums=asfalts
|reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]]
|attēls=Dole Island (Nature Park) 05.jpg
|ārpus_pilsētas=2,7
|ceļš_pilsētā=0}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|5}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lebjava]] }}
|}
|}

'''V26''' autoceļš '''Rīgas HES–Dole''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Rīgas HES]] ar [[Doles sala|Doli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|2,7 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novadā]].

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;</text>
      <sha1>8sq4xg4m86ja69eudtmqt3v8p0sv9z8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464370</id>
      <parentid>4464369</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T19:16:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1016" sha1="lvhhfu0cr8jdpgzuempz0yzibetbvyh" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=26|nosaukums=Rīgas HES–Dole
|garums=2,7
|segums=asfalts
|reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]]
|attēls=Dole Island (Nature Park) 05.jpg
|ārpus_pilsētas=2,7
|ceļš_pilsētā=0}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|5}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lebjava]] }}
|}
|}

'''V26''' autoceļš '''Rīgas HES–Dole''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Rīgas HES]] ar [[Doles sala|Doli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|2,7 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novadā]].

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;

{{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}}

[[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V26]]</text>
      <sha1>lvhhfu0cr8jdpgzuempz0yzibetbvyh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:~2026-27416-81</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631113</id>
    <revision>
      <id>4464375</id>
      <timestamp>2026-05-05T19:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{ieteikums}}</comment>
      <origin>4464375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13" sha1="tfzlx1iu1k21hqrducrzwxlapdoq7kr" xml:space="preserve">{{ieteikums}}</text>
      <sha1>tfzlx1iu1k21hqrducrzwxlapdoq7kr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Davids Špačeks</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631114</id>
    <revision>
      <id>4464378</id>
      <timestamp>2026-05-05T19:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91" sha1="3uti9xu1ggyoia4aatasg1ugifcpba9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Čehija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>3uti9xu1ggyoia4aatasg1ugifcpba9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Jakubs Fleks</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631115</id>
    <revision>
      <id>4464379</id>
      <timestamp>2026-05-05T19:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91" sha1="3uti9xu1ggyoia4aatasg1ugifcpba9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Bendžamins
|valsts     = Čehija
|tēma       = Sports
}}</text>
      <sha1>3uti9xu1ggyoia4aatasg1ugifcpba9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Žemaitķieme</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631116</id>
    <revision>
      <id>4464380</id>
      <timestamp>2026-05-05T19:47:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sicīlijas normāņu iekarojumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631117</id>
    <redirect title="Normaņu iekarojumi Itālijā" />
    <revision>
      <id>4464388</id>
      <timestamp>2026-05-05T20:05:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Normaņu iekarojumi Itālijā]]</comment>
      <origin>4464388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="jdur1nxsbxg9vqrhjnha75xzv61923z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Normaņu iekarojumi Itālijā]]</text>
      <sha1>jdur1nxsbxg9vqrhjnha75xzv61923z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zemītes iela (Tukums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631118</id>
    <revision>
      <id>4464395</id>
      <timestamp>2026-05-05T20:20:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cirkulis11</username>
        <id>92566</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidoju lapu</comment>
      <origin>4464395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1928" sha1="s9ezu2asojshpb871x5lcbae7btkc3t" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Tukumā|Zemītes iela|Zemītes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Zemītes iela
| attēls = 
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Tukums|Tukumā]]
| karte = {{Mapframe infokaste
|frame=yes
|plain=yes
|frame-width=250
|frame-height=300
|frame-align=center
|type=line
|type2=point
|stroke-width=2
|id=Q137826207
|zoom=15}}
| pilsēta = {{Tukums}}
| priekšpilsēta = 
| apkaime = [[Lauktehnika (Tukums)|Lauktehnika]]
| ielas garums = 1380 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Zemītes iela''' ir iela Tukumā. Zemītes iela sākas krustojumā ar [[Autoceļš P121|P121]] un [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] apli un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Tukums)|Stacijas ielu]]. Zemītes ielas turpinājums ir Stacijas iela.

Kopējais ielas garums ir 1380 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Zemītes ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir industrializēti objekti, veikali un Tukuma Lauktehnikas reģionālā autobusa pietura. Zemītes iela šķēršo dzelceļa līniju [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns–Tukums II]].

== Ielu savienojumi ==
Zemītes iela ir savienota ar šādām ielām:

* [[Stacijas iela (Tukums)|Stacijas iela]] (Y veida krustojums un ielas turpinājums)
* [[Purva iela (Tukums)|Purva iela]] (T veida krustojums)
* [[Tehnikas iela (Tukums)|Tehnikas iela]] (T veida krustojums)
* [[Vilkājas iela (Tukums)|Vilkājas iela]] (T veida krustojums)
* [[Eksporta iela (Tukums)|Eksporta iela]] (T veida krustojums)
* [[Kuldīgas iela (Tukums)|Kuldīgas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==

* [[Tukums]]
* [[Tukuma ielu uzskaitījums]]
* [[Lauktehnika (Tukums)|Lauktehnika]]

{{Ceļš-aizmetnis}}
{{Tukuma ielas}}

[[Kategorija:Ielas Tukumā]]</text>
      <sha1>s9ezu2asojshpb871x5lcbae7btkc3t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neirofizioloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631119</id>
    <revision>
      <id>4464415</id>
      <timestamp>2026-05-05T21:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Vesalius 609c.png|thumb|[[Andreass Vezālijs|Vezālijs]] savu darbu sadalīja septiņās grāmatās. Šis attēls ir no Andreasa Vezālija darba &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''De humani corporis fabrica''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; 7. grāmatas, kas veltīta smadzenēm; attēls 609. tabulā, ar paaugstinātu kontrastu.]] '''Neirofizioloģija''' ir [[fizioloģija]]s un [[neirozinātne]]s nozare, kas pēta [[nervu sistēma]]s darbību. Tā aplūko, kā darbojas [[neirons|neironi]], sina...</comment>
      <origin>4464415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" sha1="fzsgncklhy00v2vflai72jcou70dy6m" xml:space="preserve">[[Attēls:Vesalius 609c.png|thumb|[[Andreass Vezālijs|Vezālijs]] savu darbu sadalīja septiņās grāmatās. Šis attēls ir no Andreasa Vezālija darba &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''De humani corporis fabrica''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; 7. grāmatas, kas veltīta smadzenēm; attēls 609. tabulā, ar paaugstinātu kontrastu.]]
'''Neirofizioloģija''' ir [[fizioloģija]]s un [[neirozinātne]]s nozare, kas pēta [[nervu sistēma]]s darbību. Tā aplūko, kā darbojas [[neirons|neironi]], [[sinapse]]s, nervu impulsi, smadzeņu un muguras smadzeņu centri, kā arī nervu sistēmas saistība ar kustībām, sajūtām, domāšanu, emocijām un iekšējo orgānu regulāciju.

Neirofizioloģija pēta nervu sistēmas funkcionālos procesus dažādos līmeņos — no atsevišķas nervu šūnas līdz sarežģītiem smadzeņu tīkliem. Tās galvenie pētījumu objekti ir [[neirons|neironi]], [[glijas šūna]]s, [[sinapse]]s, [[neirotransmiters|neirotransmiteri]], nervu impulsa pārvade, refleksi, maņu sistēmas, kustību kontrole un augstākās nervu darbības procesi.

== Vēsture ==
Neirofizioloģijas pirmsākumi saistīti ar mēģinājumiem izskaidrot, kā nervi nodrošina kustības un sajūtas. Antīkajā medicīnā nozīmīga bija [[Hipokrāts|Hipokrata]] un [[Galēns|Galēna]] tradīcija, kurā smadzenes un nervi tika saistīti ar sajūtām, kustību un domāšanu. Galēns uzskatīja, ka nervi pārnes īpašu “dzīvības garu”, kas nodrošina ķermeņa darbību.

17. un 18. gadsimtā nervu sistēmas izpēti ietekmēja anatomijas, mehānikas un elektrības pētījumu attīstība. 18. gadsimta beigās [[Luidži Galvāni]] pētīja elektriskās parādības dzīvnieku audos un parādīja, ka elektriska kairinājuma ietekmē muskuļi var sarauties. Šie eksperimenti kļuva par nozīmīgu soli nervu un muskuļu elektriskās darbības izpratnē.

19. gadsimtā neirofizioloģija izveidojās par patstāvīgu eksperimentālās fizioloģijas nozari. Tika pētīta nervu impulsa pārvade, refleksi, smadzeņu un muguras smadzeņu funkcijas. [[Čārlzs Bells]] un [[Fransuā Mažandī]] aprakstīja muguras smadzeņu priekšējo un mugurējo saknīšu atšķirīgās funkcijas, parādot, ka nervu sistēmā pastāv specializēti kustību un jušanas ceļi.

19. gadsimta otrajā pusē attīstījās smadzeņu funkciju lokalizācijas pētījumi. [[Pols Broka]] saistīja noteiktu kreisās pieres daivas apgabalu ar runas veidošanu, bet [[Karls Vernike]] aprakstīja smadzeņu zonu, kas saistīta ar runas izpratni. Šie atklājumi nostiprināja priekšstatu, ka dažādas smadzeņu daļas veic atšķirīgas funkcijas.

20. gadsimtā neirofizioloģiju būtiski attīstīja elektroencefalogrāfijas, neironu elektriskās aktivitātes reģistrēšanas un smadzeņu attēldiagnostikas metodes. [[Elektroencefalogrāfija]] ļāva pētīt smadzeņu elektrisko aktivitāti cilvēkam, bet mikroelektrodu metodes deva iespēju analizēt atsevišķu nervu šūnu darbību. 20. gadsimta vidū [[Alans Hodžkins]] un [[Endrū Hakslijs]] izskaidroja nervu impulsa rašanās mehānismus, pētot jonu plūsmu caur nervu šūnas membrānu.

== Metodes ==
Neirofizioloģijā izmanto dažādas pētniecības un diagnostikas metodes. Pie tām pieder [[elektroencefalogrāfija]], [[elektromiogrāfija]], nervu vadīšanas pētījumi, izraisīto potenciālu reģistrēšana, mikroelektrodu ieraksti, smadzeņu stimulācijas metodes un funkcionālā attēldiagnostika. Šīs metodes ļauj pētīt nervu sistēmas darbību gan eksperimentāli, gan klīniskā praksē.

== Klīniskā nozīme ==
Klīniskā neirofizioloģija palīdz diagnosticēt un novērtēt tādas slimības kā [[epilepsija]], [[neiropātija]], [[miopātija]], [[multiplā skleroze]], kustību traucējumi, miega traucējumi un dažādi smadzeņu vai perifēro nervu bojājumi. Tā tiek izmantota arī operāciju laikā, lai uzraudzītu nervu sistēmas funkcijas un samazinātu bojājumu risku.

== Skatīt arī ==
* [[Neirozinātne]]
* [[Fizioloģija]]
* [[Neirons]]
* [[Sinapse]]
* [[Elektroencefalogrāfija]]
* [[Nervu sistēma]]

[[Kategorija:Neirozinātne]]
[[Kategorija:Fizioloģija]]
[[Kategorija:Medicīnas nozares]]
[[Kategorija:Nervu sistēma]]</text>
      <sha1>fzsgncklhy00v2vflai72jcou70dy6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hābsburgu Nīderlande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631120</id>
    <revision>
      <id>4464420</id>
      <timestamp>2026-05-05T21:06:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo [[Nīderlandes zemes|Nīderlandes zemju]] kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.  == Vēsture == Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bij...</comment>
      <origin>4464420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7216" sha1="7tnwjt0wlg7jbs5wg1qg6zq4iuqxdfa" xml:space="preserve">'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo [[Nīderlandes zemes|Nīderlandes zemju]] kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvene]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

[[Kategorija:Hābsburgu monarhija]]
[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Bijusī monarhija Eiropā]]
[[Kategorija:Vēsturiskas valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>7tnwjt0wlg7jbs5wg1qg6zq4iuqxdfa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464421</id>
      <parentid>4464420</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7193" sha1="5cet0ab1517lpm95ufwhoia3qpqp9fe" xml:space="preserve">'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvene]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

[[Kategorija:Hābsburgu monarhija]]
[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Bijusī monarhija Eiropā]]
[[Kategorija:Vēsturiskas valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>5cet0ab1517lpm95ufwhoia3qpqp9fe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464422</id>
      <parentid>4464421</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:07:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7291" sha1="4v3iz8h3nq97hjb472buveqa39c869d" xml:space="preserve">[[Attēls:Spanish Netherlands.svg|thumb|Hābsburgu Nīderlandes, oranžā krāsā, 1548–1581.]]
'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvene]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

[[Kategorija:Hābsburgu monarhija]]
[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Bijusī monarhija Eiropā]]
[[Kategorija:Vēsturiskas valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>4v3iz8h3nq97hjb472buveqa39c869d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464423</id>
      <parentid>4464422</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7402" sha1="31ixn9q300xkywum0gaof3z3dahn7sp" xml:space="preserve">[[Attēls:Spanish Netherlands.svg|thumb|Hābsburgu Nīderlandes, oranžā krāsā, 1548–1581.]]
'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvene]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hābsburgu monarhija]]
[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]
[[Kategorija:Bijusī monarhija Eiropā]]
[[Kategorija:Vēsturiskas valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>31ixn9q300xkywum0gaof3z3dahn7sp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464424</id>
      <parentid>4464423</parentid>
      <timestamp>2026-05-05T21:09:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4464424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="inaoyvpyjv9f582l2v2tsxo3k6rm37o" xml:space="preserve">[[Attēls:Spanish Netherlands.svg|thumb|Hābsburgu Nīderlandes, oranžā krāsā, 1548–1581.]]
'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvene]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]</text>
      <sha1>inaoyvpyjv9f582l2v2tsxo3k6rm37o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464510</id>
      <parentid>4464424</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T06:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4464510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="6biyurc27bufjjhfo3s522s8b1zv8v2" xml:space="preserve">[[Attēls:Spanish Netherlands.svg|thumb|Hābsburgu Nīderlandes, oranžā krāsā, 1548—1581.]]
'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvena]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]</text>
      <sha1>6biyurc27bufjjhfo3s522s8b1zv8v2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4464577</id>
      <parentid>4464510</parentid>
      <timestamp>2026-05-06T11:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Hābsburgu Nīderlandes]] uz [[Hābsburgu Nīderlande]]: latviski vienskaitlī</comment>
      <origin>4464510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="6biyurc27bufjjhfo3s522s8b1zv8v2" xml:space="preserve">[[Attēls:Spanish Netherlands.svg|thumb|Hābsburgu Nīderlandes, oranžā krāsā, 1548—1581.]]
'''Hābsburgu Nīderlande''' bija [[Hābsburgu monarhija]]s valdījumā esošo Nīderlandes zemju kopums no 1482. līdz 1794. gadam. Tās teritorija aptvēra lielu daļu mūsdienu [[Beļģija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s un daļēji arī [[Francija]]s ziemeļu apgabalu. Hābsburgu Nīderlande izveidojās pēc [[Burgundijas hercogiste]]s mantojuma pāriešanas Hābsburgu dinastijas rokās.

== Vēsture ==
Hābsburgu Nīderlandes izveidošanās bija saistīta ar [[Burgundijas Nīderlande]]s mantojumu. 15. gadsimtā Burgundijas hercogi pakāpeniski apvienoja vairākas Nīderlandes zemes, tostarp [[Flandrija|Flandriju]], [[Brabante|Brabanti]], [[Holande|Holandi]], [[Zēlande|Zēlandi]], [[Heno]] un citas teritorijas. Šīs zemes bija ekonomiski attīstītas, blīvi apdzīvotas un nozīmīgas Eiropas tirdzniecībā.

1477. gadā kaujā pie Nansī krita Burgundijas hercogs [[Šarls Drosmīgais]], neatstājot vīriešu kārtas mantinieku. Viņa meita [[Marija Burgundiete]] mantoja Burgundijas Nīderlandi un tajā pašā gadā apprecējās ar [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Šī laulība kļuva par galveno pamatu Nīderlandes zemju pārejai Hābsburgu dinastijas ietekmē.

Pēc Marijas Burgundietes nāves 1482. gadā viņas un Maksimiliāna dēls [[Filips Skaistais]] kļuva par Burgundijas Nīderlandes mantinieku. Tā kā viņš vēl bija nepilngadīgs, sākotnēji faktisko varu īstenoja Maksimiliāns. Šo laiku uzskata par Hābsburgu Nīderlandes sākumu, lai gan pašas zemes vēl ilgi saglabāja atsevišķas tiesības, privilēģijas un pārvaldes institūcijas.

16. gadsimta sākumā Hābsburgu Nīderlande kļuva par daļu no plašākas Hābsburgu varas sistēmas. Filipa Skaistā dēls [[Kārlis V Hābsburgs]] mantoja Nīderlandes zemes, Spānijas kroņa valdījumus un Svētās Romas impērijas imperatora titulu. Kārlis V bija dzimis Gentē un Nīderlandes zemēm piešķīra lielu politisku un ekonomisku nozīmi.

Kārļa V laikā Hābsburgu vara Nīderlandē tika nostiprināta. Viņš paplašināja savus valdījumus reģionā un pakāpeniski apvienoja septiņpadsmit Nīderlandes provinces vienā politiskā sistēmā. 1549. gadā tika izdota [[Pragmātiskā sankcija]], kas noteica, ka Septiņpadsmit provinces turpmāk jāmanto kopā un tās nedrīkst sadalīt starp dažādiem mantiniekiem. Tas bija svarīgs solis Nīderlandes zemju politiskajā vienotībā.

Hābsburgu Nīderlande bija viena no bagātākajām Eiropas teritorijām. Tās pilsētas, īpaši [[Antverpene]], [[Brige]], [[Gente]], [[Brisele]] un [[Lēvena]], bija nozīmīgi tirdzniecības, finanšu, amatniecības un kultūras centri. Antverpene 16. gadsimtā kļuva par vienu no galvenajiem Eiropas starptautiskās tirdzniecības centriem.

Reformācijas laikā Nīderlandes zemēs izplatījās [[luterānisms]], [[anabaptisms]] un vēlāk [[kalvinisms]]. Hābsburgu valdnieki, īpaši Kārlis V un viņa dēls [[Filips II Hābsburgs]], centās saglabāt [[katolicisms|katolicismu]] un ierobežot protestantisma izplatību. Reliģiskā politika, nodokļu slogs un centralizācijas mēģinājumi radīja arvien lielāku spriedzi starp vietējām provincēm un Hābsburgu varu.

1555. gadā Kārlis V atteicās no Nīderlandes valdījumiem par labu savam dēlam Filipam II. Atšķirībā no tēva Filips II lielāko daļu laika uzturējās Spānijā un Nīderlandi pārvaldīja ar vietvalžu un padomju starpniecību. Viņa centralizācijas politika un stingrā katoļu nostāja pastiprināja neapmierinātību vietējās elites, pilsētu un protestantu kopienu vidū.

1566. gadā Nīderlandē sākās plaši nemieri, kas pazīstami kā [[Ikonoklastiskais dumpis]]. Protestantu grupas vairākās pilsētās un baznīcās iznīcināja reliģiskos attēlus, altārus un svētgleznas. Filips II uz šo krīzi reaģēja ar militāru spēku, nosūtot uz Nīderlandi [[Fernando Alvaress de Toledo, Albas hercogs|Albas hercogu]].

Albas hercogs ieradās 1567. gadā un izveidoja īpašu tiesu, ko pretinieki sauca par “Asiņaino padomi”. Tā sodīja dumpiniekus un protestantus, kā arī izraisīja vēl lielāku pretestību. 1568. gadā sākās [[Astoņdesmitgadu karš]], kurā Nīderlandes provinces sacēlās pret Spānijas Hābsburgu varu. Par vienu no sacelšanās līderiem kļuva [[Vilhelms I Orānietis]].

1579. gadā Nīderlandes zemju šķelšanās kļuva skaidrāka. Dienvidu katoļu provinces noslēdza [[Arasas ūnija|Arasas ūniju]] un palika uzticīgākas Spānijas Hābsburgiem, savukārt ziemeļu provinces noslēdza [[Utrehtas ūnija|Utrehtas ūniju]], kas kļuva par pamatu vēlākajai [[Nīderlandes Republika]]i. 1581. gadā ziemeļu provinces ar [[Atsacīšanās akts|Atsacīšanās aktu]] paziņoja, ka vairs neatzīst Filipu II par savu valdnieku.

Pēc ilgstošām cīņām Nīderlandes zemes faktiski sadalījās divās daļās. Ziemeļu provinces izveidoja neatkarīgu Nīderlandes Republiku, bet dienvidu provinces palika Spānijas Hābsburgu valdījumā. Dienvidu Nīderlande aptvēra galvenokārt mūsdienu Beļģijas un Luksemburgas teritorijas, kā arī dažus apkārtējos apgabalus.

1648. gadā [[Vestfālenes miers]] starptautiski atzina Nīderlandes Republikas neatkarību. Pēc šī miera Hābsburgu Nīderlande faktiski nozīmēja galvenokārt Spānijas Nīderlandi jeb Dienvidu Nīderlandi. Tā saglabāja katoļu raksturu un palika Spānijas Hābsburgu varā līdz 18. gadsimta sākumam.

Karš par Spānijas mantojumu būtiski mainīja Hābsburgu Nīderlandes statusu. Pēc Spānijas Hābsburgu dinastijas izbeigšanās un starptautiskā konflikta par Spānijas mantojumu Dienvidu Nīderlande tika nodota Austrijas Hābsburgiem. Saskaņā ar 1713. gada [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumiem]] un 1714. gada [[Raštates miera līgums|Raštates līgumu]] teritorija kļuva pazīstama kā [[Austrijas Nīderlande]].

18. gadsimtā Austrijas Nīderlande saglabāja īpašu statusu Hābsburgu monarhijā. To pārvaldīja vietvalži Briselē, bet provinces saglabāja savas privilēģijas un institūcijas. Imperatora [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefa II]] reformas 1780. gados, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldi un ierobežot tradicionālās privilēģijas, izraisīja lielu neapmierinātību.

1789. gadā sākās [[Brabantes revolūcija]], kurā Austrijas Nīderlandes provinces sacēlās pret Jozefa II reformām. 1790. gadā tika pasludinātas [[Apvienotās Beļģijas Valstis]], taču šī valsts pastāvēja īsu laiku. Hābsburgu vara tika atjaunota vēl tajā pašā gadā, tomēr reģiona politiskā stabilitāte bija būtiski vājināta.

Franču revolucionāro karu laikā Hābsburgu vara Nīderlandes dienvidu zemēs beidzās. 1794. gadā Francijas karaspēks ieņēma Austrijas Nīderlandi, bet 1795. gadā teritorija tika oficiāli pievienota [[Francijas Pirmā republika|Francijas Republikai]]. Ar šo notikumu Hābsburgu Nīderlandes vēsture noslēdzās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes vēsture]]
[[Kategorija:Beļģijas vēsture]]
[[Kategorija:Luksemburgas vēsture]]</text>
      <sha1>6biyurc27bufjjhfo3s522s8b1zv8v2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Steyr logo.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>631121</id>
    <revision>
      <id>4464428</id>
      <timestamp>2026-05-05T21:25:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>{{logo}}
Avots: https://steyr-automotive.com/fileadmin/Steyr2024/Resources/Public/Images/STEYR-LOGO-RGB-quer-high1-1.png</comment>
      <origin>4464428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="139" sha1="6rwt2kv0b7dh262dvuxp85pde6sshi7" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
{{logo}}
Avots: https://steyr-automotive.com/fileadmin/Steyr2024/Resources/Public/Images/STEYR-LOGO-RGB-quer-high1-1.png</text>
      <sha1>6rwt2kv0b7dh262dvuxp85pde6sshi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vivecist</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631122</id>
    <revision>
      <id>4464430</id>
      <timestamp>2026-05-05T21:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="3kfwahnwea8rsaev3ouurksqkx4y1h3" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vivecist}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 00.42 (EEST)</text>
      <sha1>3kfwahnwea8rsaev3ouurksqkx4y1h3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:II52tt52</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631123</id>
    <revision>
      <id>4464453</id>
      <timestamp>2026-05-05T23:30:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="ixcs42d59y27yf9pqikqui1vnvowkwt" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=II52tt52}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 02.30 (EEST)</text>
      <sha1>ixcs42d59y27yf9pqikqui1vnvowkwt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Why Travis</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631124</id>
    <revision>
      <id>4464460</id>
      <timestamp>2026-05-06T00:34:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="1n7lgad814mtwun745vog6p81cu8k08" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Why Travis}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 03.34 (EEST)</text>
      <sha1>1n7lgad814mtwun745vog6p81cu8k08</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Otterumo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631125</id>
    <revision>
      <id>4464480</id>
      <timestamp>2026-05-06T03:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="ma1f3erde5an7c80jflk946wpsp5k8l" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Otterumo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 06.18 (EEST)</text>
      <sha1>ma1f3erde5an7c80jflk946wpsp5k8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antašava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631126</id>
    <revision>
      <id>4464502</id>
      <timestamp>2026-05-06T05:59:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Antašava | official_name = ''Antašava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Antašava.JPG | image_caption = Antašavas muižas piemiņas akmens | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2...</comment>
      <origin>4464502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2983" sha1="9j3ofc3ucgmw817nent21jc9t6kw1xy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Antašava
| official_name = ''Antašava''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Antašava.JPG
| image_caption = Antašavas muižas piemiņas akmens
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Kupišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Kupišķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.85
| population_total = 184
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 54 | lats = 22 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 48 | longs = 14 | longEW = E
| elevation_m = 85
| website = 
}}
'''Antašava''' ({{val|lt|Antašava}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Pīvesa]]s upes krastā aptuveni 13 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Kupišķi]]em.

== Vēsture ==
Līdz 18. gadsimtam apdzīvotā vieta bija zināma kā Papīvesa pēc [[Pīvesa]]s upes; kā Papīvesas muiža zināma kopš 1595. gada. Mūsdienu apdzīvotā vieta sāka veidoties 18. gadsimta beigās uz muižnieka Hiacinta Antaševska zemes, no kura uzvārda arī cēlies miesta nosaukums. 1793. gadā šeit tika uzcelta pirmā baznīca. Lai ciemu pārvērstu par miestu, pēc Hiacintas iniciatīvas tika uzbūvēts ceļš uz Kupišķiem, tilti un ceļmalas krodziņi. 19. gadsimta sākumā muižnieku Antaševsku dzimta šeit izveidoja plašu muižas ansambli, kas kļuva par apkārtnes saimniecisko un kultūras centru. Miests attīstījās kā lokāls amatniecības un tirdzniecības punkts. Padomju laikā Antašava bija kolhoza centrālais ciemats, šajā laikā uzcēla kultūras un sporta centru.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Antašavas muižas ansamblis: pils celta 1812.—1815. gadā neoklasicisma stilā. Saglabājusies pils ēka, klēts un parks, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
* Antašavas Sv. Hiacinta baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1862. gadā. Tā ir ievērojama ar savu arhitektonisko vienkāršību un interjerā saglabātajiem mākslas priekšmetiem. Pie baznīcas atrodas arī vēsturisks zvanu tornis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un atpūtas centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Antašava}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.kupiskis.lt/ Kupišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Kupišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>9j3ofc3ucgmw817nent21jc9t6kw1xy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Antašava</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631127</id>
    <revision>
      <id>4464511</id>
      <timestamp>2026-05-06T06:50:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631128</id>
    <redirect title="Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā" />
    <revision>
      <id>4464532</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Lasks pārvietoja lapu [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uz [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4464532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65" sha1="69mmhc68srtdvp1vmk6zhjma14xe5xj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>69mmhc68srtdvp1vmk6zhjma14xe5xj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631129</id>
    <redirect title="Diskusija:Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā" />
    <revision>
      <id>4464534</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Lasks pārvietoja lapu [[Diskusija:Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uz [[Diskusija:Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: Kļūdains nosaukums</comment>
      <origin>4464534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" sha1="rqlq71vke82r72sk2ga4x8f9emhdzis" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā]]</text>
      <sha1>rqlq71vke82r72sk2ga4x8f9emhdzis</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SuperProCz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631130</id>
    <revision>
      <id>4464537</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="hw552evi4qzcg7pf50pfy6t43xysctd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=SuperProCz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 11.10 (EEST)</text>
      <sha1>hw552evi4qzcg7pf50pfy6t43xysctd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Open Shortest Path First</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631131</id>
    <revision>
      <id>4464540</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:20:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juzeris</username>
        <id>23</id>
      </contributor>
      <comment>/* šobrīd visplašāk lietotais? */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4464540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="469" sha1="37yw1gsqt0ezl5dhi7pugk2dziv7pg4" xml:space="preserve">== šobrīd visplašāk lietotais? ==

Frāze raksta ievadā “OSPF ir, iespējams, šobrīd visplašāk lietotais maršrutēšanas protokols” ir bijusi rakstā kopš tā pirmās versijas, kas tapusi pirms 18 gadiem (2008. gadā). Būtu labi pārbaudīt un precizēt, vai tā tas ir arī “šobrīd”, un norādīt kādu statisku laika atsauci. [[Dalībnieks:Juzeris|Jūzeris]] ([[Dalībnieka diskusija:Juzeris|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 11.20 (EEST)</text>
      <sha1>37yw1gsqt0ezl5dhi7pugk2dziv7pg4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pabaiska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631132</id>
    <revision>
      <id>4464544</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:52:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabaiska | official_name = ''Pabaiskas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pabaiskas, centras.JPG | image_caption = Skvērs miesta centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašv...</comment>
      <origin>4464544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3117" sha1="bqpov3m7ga263sfd811ac0sze3tf9v7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pabaiska
| official_name = ''Pabaiskas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Pabaiskas, centras.JPG
| image_caption = Skvērs miesta centrā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ukmerģes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Pabaiskas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.08
| population_total = 184
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 10 | lats = 05 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 45 | longs = 54 | longEW = E
| elevation_m = 90
| website = 
}}
'''Pabaiska''' ({{val|lt|Pabaiskas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Vintaras upītes krastos aptuveni 10 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Ukmerģe]]s.

== Vēsture ==
Miestam ir unikāla izcelsme — tas izveidojās vietā, kur 1435. gada 1. septembrī notika vēsturiskā [[Pabaiskas kauja]] (saukta arī par Vilkomiras kauju). Šajā izšķirošajā sadursmē Lietuvas dižkunigaitis [[Žigimants]] sakāva [[Švitrigailis|Švitrigaiļa]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apvienotos spēkus. Miesta nosaukums cēlies no poļu vārda ''pobojowisko'' — ‘kaujas lauks’. Pēc uzvaras Žigimants šeit pavēlēja uzcelt baznīcu, ap kuru vēlāk izveidojās apmetne. 19. gadsimtā Pabaiska bija [[Vilkmerģe]]s apriņķa baznīcas ciems, ko dēvēja arī par miestu. Padomju laikā Pabaiska bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Miesta ģerbonis apstiprināts 2008. gadā.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Pabaiskas Vissvētākās Trīsvienības baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta laikā no 1821. līdz 1836. gadam vēlā klasicisma stilā. Tā ir ievērojama ar savu monumentālo fasādi un vēsturiskajiem zvaniem.
* Kaujas lauka piemiņas vietas: miesta apkārtnē izvietoti piemiņas akmeņi un informatīvas zīmes, kas vēsta par 1435. gada notikumiem.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Pabaiska ir saglabājusi savu radiālo ielu tīklu, kas raksturīgs vēsturiskajiem Lietuvas miestiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, pasts un veikals. Katru gadu septembra sākumā šeit tiek rīkoti vēsturiskās kaujas atceres pasākumi, kas piesaista vēstures entuziastus un tūristus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Pabaiskas}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ukmerge.lt/ Ukmerģes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ukmerģes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>bqpov3m7ga263sfd811ac0sze3tf9v7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pabaiskas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631133</id>
    <redirect title="Pabaiska" />
    <revision>
      <id>4464545</id>
      <timestamp>2026-05-06T08:53:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pabaiska]]</comment>
      <origin>4464545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="iy10bs7hl8t0jrpxnpe8wten5phf190" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pabaiska]]</text>
      <sha1>iy10bs7hl8t0jrpxnpe8wten5phf190</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631134</id>
    <revision>
      <id>4464547</id>
      <timestamp>2026-05-06T09:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums              = 1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss  |tēma                   =  |attēls                 =  |att_izm                =  |paraksts               =  |fināls                 = {{dat|1976|4|3|N}} |pusfināls              =  |pirmais pusfināls      =  |otrais pusfināls       =  |vadītājs (i)           = [[Korija Brokena]]&lt;br /&gt;[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators           =  |režisors...</comment>
      <origin>4464547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12246" sha1="7abimew5jvvehsl50umiw7iv9c6110p" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 
|tēma                   = 
|attēls                 = 
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|1976|4|3|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = 
|otrais pusfināls       = 
|vadītājs (i)           = [[Korija Brokena]]&lt;br /&gt;[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs)
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]]
|vieta                  = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],&lt;br /&gt;''[[Nederlands Congresgebouw]]''
|uzvarētājs             = {{ESC|Lielbritānija}}&lt;br/&gt;''[[Brotherhood of Man]]'' - &lt;br/&gt;''[[Save Your Kisses for Me]]''
|balsošanas sistēma     = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam.
|dalībvalstis           = 18
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Grieķija}}
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Malta}}&lt;br /&gt;{{ESC|Turcija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Zviedrija}}
|nulle punktu           = 
| map                   = ESC 1976 Map.svg
| col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis
| col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
|con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1975]]
|nākamais               = [[1977. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1977 ►]]
}}
'''1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1976}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1976}}) bija 21. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1976. gada 3. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija trešā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1957}}. un {{escy|1970}}. gadā).

Konkursā uzvarēja [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]]s pārstāvji ''[[Brotherhood of Man]]'' ar dziesmu ''[[Save Your Kisses for Me]]''. Šī bija trešā reize, kad konkursā uzvarēja Apvienotā Karaliste (iepriekš {{escy|1967}}. un {{escy|1969}}. gada konkursā).

== Rezultāti ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
! Numurs
! Valsts
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Valoda
! Vieta
! Punkti
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 01
| {{ESC|Lielbritānija}}
| ''[[Brotherhood of Man]]''
| ''[[Save Your Kisses for Me]]''
| &quot;Saglabā savus skūpstus priekš manis&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| 1.
| 164
|-
| 02
| {{ESC|Šveice}}
| [[Pēteris, Sjū un Marks]]
| ''Djambo Djambo''
| &quot;Džambo Džambo&quot;
| Angļu
| 4.
| 91
|-
| 03
| {{ESC|Vācija}}
| ''[[Silver Convention]]''
| ''Telegram''
| &quot;Telegrama&quot;
| Angļu
| 8.
| 55
|-
| 04
| {{ESC|Izraēla}}
| ''[[Chocolate, Menta, Mastik]]''
| ''Emor Shalom''
| &quot;Saki sveiki&quot;
| [[Ivrīts]]
| 6.
| 77
|-
| 05
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[Jirgens Markuss]]
| ''Chansons pour ceux qui s'aiment''
| &quot;Dziesmas tiem, kas mīl viens otru&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
| 14.
| 17
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Pjērs Rapsats]]
| ''Judy et Cie''
| &quot;Džūdija&amp;Co&quot;
| Franču
| 8.
| 68
|-
| 07
| {{ESC|Īrija}}
| [[Reds Hārlijs]]
| ''When''
| &quot;Kad&quot;
| Angļu
| 10.
| 54
|-
| 08
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Sandra Rēmere]]
| ''The Party's Over''
| &quot;Ballīte ir beigusies&quot;
| Angļu
| 9.
| 56
|-
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[Anne Karīne Stūrme]]
| ''Mata Hari''
| —
| Angļu
| 18.
| 7
|-
| 10
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Mariza Koha]]
| ''Panaghia mou, panaghia mou''
| &quot;Mana dāma, mana dāma&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| 10.
| 20
|-
| 11
| {{ESC|Somija}}
| ''[[Fredijs un draugi]]''
| ''Pump-Pump''
| &quot;Pumpē, pumpē&quot;
| Angļu
| 11.
| 44
|-
| 12
| {{ESC|Spānija|1945}}
| [[Braulio Garsija|Braulio]]
| ''Sobran las palabras''
| &quot;Vārdi nav svarīgi&quot;
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| 16.
| 11
|-
| 13
| {{ESC|Itālija}}
| [[Romina Paure]] un [[Albāno Karrīzi]]
| ''We'll Live It All Again''
| &quot;Mēs visi atkal dzīvosim&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Itāļu valoda|Itāļu]]
| 7.
| 69
|-
| 14
| {{ESC|Austrija}}
| ''[[Waterloo &amp; Robinson]]''
| ''My Little World''
| &quot;Mana mazā pasaule&quot;
| Angļu
| 5.
| 80
|-
| 15
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Karlušs du Karmu]]
| ''Uma flor de verde pinho''
| &quot;Priežu zaļais zieds&quot;
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| 12.
| 24
|-
| 16
| {{ESC|Monako}}
| [[Marija Kristija]]
| ''Toi, la musique et moi''
| &quot;Tu, mūzika un es&quot;
| Franču
| 3.
| 93
|-
| 17
| {{ESC|Francija}}
| [[Katrīna Ferija]]
| ''Un, deux, trois''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Franču
| 2.
| 147
|-
| 18
| {{ESC|Dienvidslāvija}}
| ''[[Ambasadori]]''
| ''Ne mogu skriti svoju bol''
| &quot;Es nevaru slēpt savas sāpes&quot;
| [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
| 17.
| 10
|}

== Balsojums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1976 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1976/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=11 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210411063746/https://eurovision.tv/event/the-hague-1976/final/results |archive-date=11 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1976 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=292#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 July 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043110/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=292#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
! colspan=&quot;2&quot; |
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Luksemburga}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Itālija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Austrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Monako}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}}
|- style=&quot;background:gold;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībnieki}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:gold;&quot; | Apvienotā Karaliste
| style=&quot;text-align:right; font-weight:bold;&quot; | 164 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || '''12''' || 3 || 10 || '''12''' || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || 10 || '''12''' || 10 || 7 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 91 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 || 4 || 1 || 7 || 1 || 6 || 10 || 2 || 7 || 4 ||  || 8 || 7 || 4 || 6 || 7
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Vācija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 12 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 || 1 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 2 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 77 || 6 || 7 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 5 || 4 || 2 || 7 ||  || 8 || 1 || 10 || 6 || 2 || 1 ||  || 8
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Luksemburga
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 17 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 6 || 5 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 68 || 7 || 6 ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 ||  || '''12''' ||  || 8 || 3 || 8 || 8 || 5 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 54 || 10 ||  || 1 || 3 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 8 ||  || 5 || '''12''' || 2 ||  || 6 || 3 || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 ||  || 4 || 4 || 8 || 4 || 4 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 7 ||  || 3 || 2 || 4 || 6 || 2 ||  || 5
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 7 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 20 ||  ||  ||  ||  ||  || 2 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 4 ||  || 5 ||  || 1 ||  || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 44 || 2 ||  || 6 || 6 ||  ||  || 5 || 1 || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 ||  || 7 ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Spānija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 11 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 ||  ||  || 3 || 1 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Itālija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 69 || 1 || 8 ||  || 2 ||  ||  || '''12''' ||  || 3 || 10 || 6 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 10 ||  || 10 || 6
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Austrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 80 || 4 || 3 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 7 || 2 || 6 || 5 || 8 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 5 ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 24 ||  ||  ||  ||  || 6 ||  ||  ||  ||  || 4 || 1 ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || '''12''' ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Monako
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 93 || 5 || 5 || 7 || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 8 || 5 ||  || 2 || 7 || 7 || 5 || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Francija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 147 || 8 || 10 || '''12''' || 5 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 3 || 10 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Dienvidslāvija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 10 ||  || 1 || 2 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 3 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 4 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; |
|}

=== 12 punkti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
| 7
| {{ESC|Lielbritānija}}
| Beļģija, Grieķija, Izraēla, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Šveice
|-
| 5
| {{ESC|Francija}}
| Austrija, Dienvidslāvija, Monako, Nīderlande, Vācija
|-
| rowspan=&quot;6&quot; | 1
| {{ESC|Beļģija}}
| Somija
|-
| {{ESC|Itālija}}
| Īrija
|-
| {{ESC|Īrija}}
| Itālija
|-
| {{ESC|Monako}}
| Luksemburga
|-
| {{ESC|Portugāle}}
| Francija
|-
| {{ESC|Šveice}}
| Apvienotā Karaliste
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}
[[Kategorija:1976. gads mūzikā]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>7abimew5jvvehsl50umiw7iv9c6110p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eurovision Song Contest 1976</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631135</id>
    <redirect title="1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss" />
    <revision>
      <id>4464549</id>
      <timestamp>2026-05-06T09:11:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</comment>
      <origin>4464549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" sha1="35wdi44whdygorh4gaejrsqdyp6jupr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[1976. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>35wdi44whdygorh4gaejrsqdyp6jupr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sasha1506</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631136</id>
    <revision>
      <id>4464552</id>
      <timestamp>2026-05-06T09:22:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4464552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="l7gjrpjfhfqzqcdutai1b9taev6nphb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sasha1506}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 12.22 (EEST)</text>
      <sha1>l7gjrpjfhfqzqcdutai1b9taev6nphb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yaroslav1257</title>
    <ns>3</ns>
    <id>631137</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Kurudukande" />
    <revision>
      <id>4464575</id>
      <timestamp>2026-05-06T11:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Masti</username>
        <id>5134</id>
      </contributor>
      <comment>Masti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Yaroslav1257]] uz [[Dalībnieka diskusija:Kurudukande]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Yaroslav1257|Yaroslav1257]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Kurudukande|Kurudukande]]&quot;</comment>
      <origin>4464575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="2v40dgn78zc8hhgdndh2hrmq1w5lmzo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kurudukande]]</text>
      <sha1>2v40dgn78zc8hhgdndh2hrmq1w5lmzo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hābsburgu Nīderlandes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631138</id>
    <redirect title="Hābsburgu Nīderlande" />
    <revision>
      <id>4464578</id>
      <timestamp>2026-05-06T11:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Hābsburgu Nīderlandes]] uz [[Hābsburgu Nīderlande]]: latviski vienskaitlī</comment>
      <origin>4464578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="nv6idaey78anzhln0v60sd3n1m4kmpw" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hābsburgu Nīderlande]]</text>
      <sha1>nv6idaey78anzhln0v60sd3n1m4kmpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimše</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631139</id>
    <revision>
      <id>4464581</id>
      <timestamp>2026-05-06T11:41:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rimše | official_name = ''Rimšė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Rimse church.jpg | image_caption = Rimšes Sv. Trisvienības baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašv...</comment>
      <origin>4464581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2484" sha1="42iw32cmay3m2a2u9rvs4n7p6a57lef" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rimše
| official_name = ''Rimšė''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Rimse church.jpg
| image_caption = Rimšes Sv. Trisvienības baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Ignalinas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Rimšes seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.07
| population_total = 184
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 31 | lats = 19 | latNS = N
| longd = 26 | longm = 26 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m = 150
| website = 
}}
'''Rimše''' ({{val|lt|Rimšė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Ignalinas rajona pašvaldība|Ignalinas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Ignalina|Ignalinas]], Iļģa ezera krastā.

== Vēsture ==
Rimšes muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1514. gadā; tā piederēja muižnieku Pacu dzimtai. 1747. gadā muižnieks Staņislavs Pacs šeit uzcēla pirmo koka baznīcu. Miests vēsturiski attīstījās kā lokāls amatniecības un tirdzniecības mezgls un vēl 19. gadsimtā to dēvēja par Janavu. 19. gadsimta beigās Rimše bija miests Zarasu apriņķī. Starpkaru peridā Rimše (''Rymszany'') piederēja [[Polija]]i. Padomju laikā Rimše bija V. Rilova kolhoza centrālais ciemats.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
Rimšes Svētās Trīsvienības baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1803. gadā (pēc citiem avotiem 1819. gadā). Tā ir ievērojams tautas arhitektūras paraugs ar baroka iezīmēm. Pie baznīcas atrodas arī 19. gadsimta koka zvanu tornis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka un pasts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline|Rimšė}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.ignalina.lt/ Ignalinas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Ignalinas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>42iw32cmay3m2a2u9rvs4n7p6a57lef</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimšė</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631140</id>
    <redirect title="Rimše" />
    <revision>
      <id>4464582</id>
      <timestamp>2026-05-06T11:42:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rimše]]</comment>
      <origin>4464582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="ggral2jtcl8y0qdjsjjc6hmnbbsjx5b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rimše]]</text>
      <sha1>ggral2jtcl8y0qdjsjjc6hmnbbsjx5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pabaiska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>631141</id>
    <revision>
      <id>4464591</id>
      <timestamp>2026-05-06T11:53:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]])</comment>
      <origin>4464591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
|dalībnieks = Kikos
|valsts     = Lietuva
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
}}</text>
      <sha1>4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>